Sabiedriskās politikas centrs Providus rosina komisiju Zolitūdes traģēdijas apstākļu izvērtēšanai veidot no jauna, lai atrisinātu problēmas, kas parādījušās komisijas izveides procesā un komisijas darba sākumā.

Tā informē Providus pētniece Iveta Kažoka.

«Būtiskākā no problēmām ir neskaidrība par komisijas mērķi un uzdevumiem, kas rada neizpildāmas sabiedrības gaidas par komisijas darba rezultātiem. Jāatrod atbilde uz jautājumu, vai komisija veic «sabiedriskās tiesas» funkciju, paralēli tiesībsargājošajām iestādēm izmeklējot Zolitūdes traģēdijas cēloņus, vai komisija veic sistēmisku analīzi noteiktās jomās par faktoriem, kas veicināja traģēdijas iespējamību. Otrajā gadījumā komisijas galvenā misija būtu censties nodrošināt, ka līdzīgas traģēdijas nākotnē neatkārtojas,» skaidro Providus.

Sabiedriskā politikas centrs arī norāda, ka neskaidrība par komisijas mērķi un uzdevumiem radījusi neskaidrību par nepieciešamajām komisijas locekļu kompetencēm, komisijas darba metodēm un resursiem komisijas uzdevumu veikšanai. Sabiedrības neizpratni un neuzticēšanos veicinājis arī necaurskatāmais komisijas sastāva izveidošanas process.

Uzņemoties līdzatbildību par Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanas komisijas izveidošanas neveiksmīgo sākumu, darbu tajā pamet arī bijusī Sabiedrības par atklātību - Delna pārstāve Inese Voika, kura šonedēļ, lai pilnvērtīgi pievērstos darbam komisijā, aizgāja no Delnas padomes priekšsēdētāja amata.

Voika nosūtījusi atlūguma vēstuli Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim (V) un to nodevusi arī plašsaziņas līdzekļu rīcībā.

«Šajā procesā, kāds tas izveidojies, nav iespējams īstenot komisijai uzticētos uzdevumus. Tāpēc ir nepieciešams jauns sākums, lai komisijas darbu izveidotu tā, ka tas radītu uzticību un pārliecību sabiedrībā, ka tā varēs sasniegt savus mērķus,» teikts vēstulē.

Voika arī norāda, ka Sabiedrība par atklātību - Delna bija komisijas izveides iniciatore, un bija gandarīta par valdības atbalstošo nostāju komisijas izveidē. Tomēr tālākā procesā viņa pati esot pieļāvusi kļūdu, atbalstot sasteigtu un nepārdomātu procesu. «Tas ir jālabo, vispirms veidojot komisijas darba pamatus - likumisko mandātu un uzdevumu, no kā tālāk izrietēs nepieciešamība pēc komisijas locekļu kvalifikācijas un prasmēm,» pauž Voika.

Saeimas sēdes vadīšanu vakar nācās uzņemties parlamenta priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas (Vienotība) biedram Gundaram Daudzem (ZZS), jo pati spīkere pēkšņi bija devusies uz kādu slepenu tikšanos, norāda laikraksts Latvijas Avīze, kas noskaidrojis, kur un ar ko tikšanās notikusi.

Gadījumi, kad Saeimas priekšsēdētājam sēdes laikā iekrīt tikšanās ar kādu ārvalstu viesi vai pašmāju amatpersonu, neesot nekas neierasts. «Parasti gan par šādām tikšanās reizēm iepriekš tiek izziņots un tās atrodamas publiski pieejamā spīkera darbakārtībā. Taču vakar Āboltiņas kalendārā nekādas tikšanās nebija ierakstītas. Arī Saeimas preses dienesta pārstāvji, kas parasti sīki atspoguļo parlamenta priekšsēdētāju gaitas, teicās neko nezinām. Tikpat neizprotami noslēpumaina bija arī Āboltiņas biroja vadītāja Gunda Reire, kura atteicās atklāt, ar ko viņas priekšniece sēdes laikā tiekas, par ko runā un kur šī tikšanās notiek. «Cilvēks strādā un sarunā sev tikšanās. Man taču tev nav jāstāsta par katru, ar ko viņa iet pusdienās,» sarunas nobeigumā noskaldīja G. Reire,» raksta avīzes žurnālists.

Pagājušajā gadā par korupciju pirmajā instancē notiesātas 34 valsts amatpersonas, kas ir mazākais notiesāto skaits pēdējo deviņu gadu laikā.

Tomēr piecas reizes vairāk nekā iepriekšējos gados tiesas priekšā stājušās personas, kuras mēģinājušas piekukuļot ceļu policiju. Šie secinājumi izriet no krimināllietu statistikas apkopojuma, ko publicējis Sabiedriskās politikas centrs Providus.

2012.gadā bija vismazākais notiesāto Valsts policijas amatpersonu skaits kopš 2004.gada - 12 notiesātie, savukārt pēdējos divos gados radikāli pieaudzis notiesāto robežsargu skaits - 10 notiesātie pērn salīdzinājumā ar nevienu 2010.gadā.

Pērn notiesāts arī viens Saeimas deputāts un viens prokurors, pa divām amatpersonām no Ieslodzījuma vietu pārvaldes un Pārtikas un veterinārā dienesta, kā arī pa vienai amatpersonai no muitas, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes un Autotransporta direkcijas. Notiesāts arī viena novada domes priekšsēdētājs.

Par patiesajiem tieslietu ministra Gaida Bērziņa demisijas iemesliem var tikai spekulēt, tomēr tie varētu būt saistīti ar Nacionālās apvienības (NA) vēlmi kļūt ietekmīgākiem koalīcijā, uzskata Sabiedriskās politikas centra Providus pētniece Iveta Kažoka.

«Manuprāt, šādi soļi – demisijas neadekvātums - arī ir izsaucis viļņošanos saistībā ar ebreju īpašumiem,» raidījumā Dienas rīts sacīja pētniece. Pēc viņas domām ebreju, jautājums ir tik jūtīgs, ka to kā iemeslu nevajadzēja izmantot. «Parasti gan tādu miglas aizsegu neveido, pūlī iemetot granātu. Pats fakts, ka uz šāda iegansta pamata partija mēģina palielināt ietekmi, daudz liecina par pašu partiju,» sacīja I. Kažoka.

Komentējot iespējamo NA aprēķinu, viņa minēja, ka tas varētu būt saistīts ar apvienības vēlmi parādīt koalīcijas partneriem, ka arī šis politiskais spēks spēj diktēt noteikumus. Savukārt, ja NA aizies no koalīcijas, Latvijā, iespējams, būs mazākumvaldība, kas var veiksmīgi funkcionēt.

Saeima šodien pēc garām debatēm iekšlietu ministres amatā apstiprināja parlamenta deputāti, kādreizējo politikas pētnieci Mariju Golubevu (AP).

Par Golubevu nobalsoja 54 deputāti, pret bija 35, bet viens atturējās.

Ģirģena jaunākais brālis, Saeimas deputāts Kaspars Ģirģens (KPV LV) teica, ka Iekšlietu ministrijā pēdējo divu gadu laikā paveikts daudz vairāk nekā pēdējo desmit gadu laikā, stāstot par uzlabojumiem atalgojuma sistēmā, jaunajiem depo, Valsts policijas reorganizāciju un negodprātīgu amatpersonu izķeršanu. Viņaprāt, viņa brālis bija viens no labākajiem iekšlietu ministriem, un viņš arī nākotnē vēlētos viņu redzēt šajā amatā, ja būs tāda iespēja.

Arī Ģirģenu partijas biedrs Ralfs Nemiro (KPV LV) teica, ka līdzšinējam ministram izdevies paveikt daudz apsveicamu darbu, ar kuriem lepoties, un "lentītes griezt" varēs nākamais ministrs. Nemiro ieskatā, Golubeva nebūtu atbalstāma iekšlietu ministres amatā, jo viņai nepieciešams pilnveidot savas zināšanas, ņemot vērā, ka tas ir ļoti specifisks amats. Viņu pārsteidza premjera izvēle virzīt tieši Golubevu šai amatā.

Uzņemoties līdzatbildību par komisijas izveidošanas neveiksmīgo sākumu, uzņēmēja Baiba Rubesa atkāpjas no Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanas komisijas, teikts paziņojumā medijiem.

«Atvainojos visiem, kas man uzticējās, un visiem, kurus neviļus pievīlu. No visas sirds apliecinu dziļu cieņu tiem daudziem simtiem pašaizliedzīgajiem darba veicējiem, kas vēl līdz pat šai dienai turpina palīdzēt cietušajiem un sērojošajiem,» norāda Rubesa.

Kā ziņots, bijušais Satversmes aizsardzības biroja (SAB) vadītājs Jānis Kažociņš nolēmis atkāpties no Zolitūdes traģēdijas sabiedriskās komisijas vadītāja amata, jo ir zaudējis sabiedrības atbalstu un apdraudējis komisijas turpmāko darbu. Kažociņš nosūtījis atlūguma vēstuli Ministru prezidentam.

http://www.db.lv/uploads/ck/images/Clipboard02(384).jpg

No vilka bēgot, var ieskriet lāča ķetnās! Tā vēsta sena latviešu paruna, un tā vien izskatās, ka daļa pašreizējā Saeimas sasaukuma deputātu šo patiesību vai nu nekad nav zinājuši, vai arī pamanījušies piemirst.

Proti, Vienotības un Nacionālās apvienības deputāti ir radījuši priekšlikumu topošajam jaunajam Priekšvēlēšanu aģitācijas likumprojektam, kas paredz priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu un reklāmu izvietošanu par maksu aizliegšanu.

Var jau, protams, saprast, ka šādas reklāmas, it īpaši īsi pirms kārtējām vēlēšanām, ir stipri vien kaitinošas. Turklāt daļa ekspertu uzskata, ka vienam otram politiskajam spēkam tieši ar masīvām reklāmas kampaņām savulaik ir izdevies iekļūt Saeimā vai Rīgas domē. Tādējādi, iespējams, varētu uzskatīt, ka, aizliedzot maksas aģitāciju, cīņa par vēlētāju balsīm nebūtu komercializēta. Tomēr, pirms sākt ticēt nupat minētajam apgalvojumam, būtu tomēr jāņem vērā mūsu valstī pastāvošās tradīcijas šajā jomā. Redz, apmaksāti reklāmas laukumi vai reklāmas pauzes televīzijā iedzīvotājiem dod ļoti noteiktu izvēles brīvību. Ja nav vēlmes skatīties reklāmas televīzijas ekrānā, tajā laikā var aizdoties uz virtuvi pagatavot tēju vai aizstaigāt līdz labierīcībām, jo tiek skaidri pateikts - tagad būs reklāma! Līdzīga situācija ir ar drukāto presi, kur reklāmas laukumi ir viegli atpazīstami. Un tagad uz brīdi iedomāsimies, ka maksas reklāma tiešām tiks aizliegta… Vai tāpēc laikraksti, žurnāli, televīzijas raidījumi un dažādi pasākumi būs bez politiskās reklāmas? Pilnīgas muļķības!

Saeimas deputātei Ivetai Grigulei (ZZS) esot izdevies iegūt 34 deputātu atbalstu referenduma procedūras rosināšanai par Eiro ieviešanas likumu, aģentūrai LETA paziņoja politiķe.

Opozīcijas deputāte ir "par 99,9% pārliecināta", ka pirmdien, 4.februārī, šos parakstus būs iespējams savākt arī tehniski.

Grigule ir risinājusi sarunas ne tikai ar Zaļo un zemnieku savienības (ZZS), bet arī ar koalīcijas partiju trīs deputātiem.

Deputāts Jānis Dombrava (VL-TB/LNNK) vēl esot atturīgs jautājumā, vai arī parakstīties par referenduma procedūras rosināšanu, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Pēc parakstu savākšanas tie tiks iesniegti Valsts prezidentam Andrim Bērziņam, lai prasītu sākt referenduma procedūru par pieņemto likumu.

Apvienības "Saskaņas centrs" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs apsolījis 31 deputāta parakstus, ja Grigule nodrošinās trīs līdz četru deputātu parakstus, skaidroja deputāte.

Lai gan valdība jau pieņēmusi lēmumu par uzņēmuma Latvijas gāze (LG) sadalīšanu, atbalstot dabasgāzes pārvades sistēmas operatora īpašumtiesību nodalīšanu no 2017. gada 3. aprīļa un paredzot, ka pārvades operatora rīcībā būs arī dabasgāzes uzglabāšanas infrastruktūra, tomēr ar gāzes tirgus atvēršanu vēl joprojām saistītas asas diskusijas, pirmdien raksta laikraksts Diena.

Jāpiebilst, ka valdības lēmums arī paredz 2016. gadā izveidot a/s Latvijas gāze māsassabiedrību, kuras rīcībā būtu dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas infrastruktūra.

Valdības lēmumu kritizē gan a/s Latvijas gāze, gan Providus enerģētikas eksperts Reinis Āboltiņš. Tiesa gan, kritikas iemesli ir diametrāli pretēji. Gāzes lietotājiem labā ziņā ir tā, ka neviens no iesaistītajiem neparedz būtisku gāzes cenu kāpumu tirgus atvēršanas rezultātā. Ekonomikas ministrijai (EM) tagad jāizstrādā ar gāzes tirgus atvēršanu saistīts likumprojekts, kas jāpieņem Saeimai.

Uzņēmuma Latvijas gāze pārstāvis Vinsents Makaris uzsver, ka LG pārstāvjiem nav principiālu iebildumu ne pret tirgus atvēršanu, ne funkciju sadalīšanu. «Mēs iestājamies pret to, ka uzņēmuma sadalīšana de facto sākas jau 2016. gadā līdz ar māsassabiedrības izveidi, kuras rīcībā būtu dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas infrastruktūra. Uzskatām, ka tā ir 1997. gada uzņēmuma privatizācijas līguma pārkāpšana, kas nodrošināja uzņēmuma ekskluzivitāti līdz 2017. gada 3. aprīlim,» skaidro V. Makaris un neizslēdz iespēju, ka Latvijas gāzes akcionāri varētu vērsties starptautiskajā arbitrāžas tiesā pret Latvijas valsti.

Koalīcijas partneri ir noraidījuši partijas Vienotība priekšlikumu, kas paredzēja, ka ikvienam iedzīvotājam būs iespēja vienu procentu no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) pēc izvēles novirzīt kādai sabiedriskajai organizācijai.

Šis priekšlikums tapa, lai rastu risinājumu nevalstiskā sektora finansēšanai, jo līdz ar nulles procentu likmi reinvestētajai peļņai uzņēmumu ziedojumi nevalstiskajām organizācijām ir krietni sarukuši. Par to, ka nepieciešams risinājums, nav šaubu, jo nevalstiskās organizācijas ir ikvienas pilsoniskās sabiedrības un līdz ar to demokrātijas balsts un mugurkauls.

Kāpēc tad priekšlikums noraidīts? Oficiālie argumenti no premjerministra partijas – tas izmaksās 40 miljonus eiro (kas nav nepaceļami liela summa). Turklāt ir jādomā, kā šo 1% no IIN kompensēt pašvaldībām. Tie visi būtu risināmi jautājumi, ja vien būtu politiskā griba. Taču izskatās, ka tādas nav. Jo daudzas nevalstiskās organizācijas ir gana neērtas dažāda kalibra politikāņiem. Atcerēsimies, ka ir partija, kurai, piemēram, tādas nevalstiskās organizācijas kā Papardes zieds, Delna vai Providus ir kā skabarga, piedodiet, vienā vietā.

Premjere Evika Siliņa (JV) vakar oficiāli izdevusi rīkojumu par rīcības grupas izveidi birokrātijas mazināšanai, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Grupa ar pirmajām sanāksmēm faktiski savu darbu sāka jau pirms pāris nedēļām.

Rīcības grupas vadītājs būs Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs, bet vadītāja vietnieks - Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis. Termiņi darba pabeigšanai rīkojumā nav noteikti, bet abi grupas vadītāji iepriekš publiski izteikušies, ka izvērtējums pamatā būtu jāpabeidz pāris mēnešu laikā.

Rīcības grupā iekļauti arī vecāku organizācijas "Mammām un tētiem" vadītāja Ilze Akmentiņa-Smildziņa, Latvijas Universitātes profesors, domnīcas "LaSER" valdes priekšsēdētājs Daunis Auers, apvienības "Apeirons" valdes priekšsēdētājs Ivars Balodis, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Andris Bite, Ārvalstu investoru padomes Latvijā izpilddirektore Tatjana Guzņajeva, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Guntis Kaminskis un Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Saeima šodien noraidīja lēmumprojektu par Andreja Judina apstiprināšanu Augstākās tiesas (AT) tiesneša amatā.

«Par» viņa apstiprināšanu nobalsoja 40 deputāti, «pret» - 27, bet atturējās 22 deputāti.

Andrejs Judins ir viens no pazīstamākajiem krimināltiesību speciālistiem Latvijā – viņš bijis Latvijas Policijas akadēmijas lektors un ir sabiedriskās politikas centra Providus krimināltiesību eksperts.

Šis nav pirmais gadījums, kad Saeimas atbalstu negūst AT tiesneša amatam izvirzīta kandidatūra – pērn parlaments noraidīja Māra Vīganta apstiprināšanu AT tiesneša amatā.

Neoficiāli negatīvais balsojums par Vīgantu tika saistīts ar faktu, ka viņš savulaik pieņēmis ietekmīgajam Ventspils mēram Aivaram Lembergam nelabvēlīgu spriedumu.

Molotova kokteilis, kas nav izdevīgs nedz latviešiem, nedz krieviem, - šādi ārpolitikas eksperts Andris Sprūds raksturo situāciju, ja krievu valodai tiktu piešķirts oficiāls statuss, vēsta laikraksts Diena.

Eiropas Savienības (ES) kontekstā neesot atrodama situācija, kas līdzinātos pašreiz Latvijā notiekošajiem procesiem un iespējamam referendumam. Mēģinājums salīdzināt Latviju ar Somiju, kur oficiāla ir gan somu, gan zviedru valoda, ko nereti kā labu piemēru min krievvalodīgie iedzīvotāji, nav īsti vietā, uzskata Providus pētniece Marija Golubeva. Filoloģe un deputāte Ina Druviete norāda, ka vienīgais, ar ko Latvijā notiekošajam varētu vilkt paralēles, ir 1995. gada notikumi Baltkrievijā, kad pēc referenduma par otro valsts valodu kļuva krievu, kas pēcāk iedzīvotāju vidū ieguva pārliecinošu dominanci.

«Latvijā mēs redzam pilnīgi citu modeli. Tā kā jāsecina, ka šāds process, kas patlaban notiek Latvijā, būtībā ir salīdzināms gandrīz vai tikai ar procesiem, kas notika Baltkrievijā 95. gadā,» saka I. Druviete. Viņa stāsta, ka Latviju nevar salīdzināt ne ar vienu no ES valstīm, kurās oficiāli pastāv vairākas valodas, jo tām ir pilnīgi atšķirīgas vēsturiskās saknes. Piemēram, Īrijā, kur iepriekš valsts valoda bija tikai angļu, īru valodai tika piešķirts oficiāls statuss, lai «paceltu īru valodu līdz reālai valsts valodai».

Eksperti min, ka aizliegums pašvaldību deputātiem savienot konkrētus amatus var apdraudēt mazās pašvaldības.

Kopumā gan piedāvātie grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā un likumā Par pašvaldībām, lai nodalītu lēmējvaru un izpildvaru, tiek vērtēti atzinīgi. «Pašlaik šajā jautājumā ir redzamas milzīgas problēmas, piemēram, Rīgā, arī citās lielajās pilsētās – Jūrmalā, Venstpilī, Liepājā, kur arī dzirdams par korupcijas skandāliem,» stāsta sabiedrības par atklātību Delna direktors Kristaps Petermanis.

Par otru vienlaikus virzīto ieceri – samazināt deputātu skaitu pašvaldībās – ekspertiem konkrēta viedokļa nav, jo lielas problēmas ar to neesot manāmas.

Latvija pagaidām neveiksmīgi mēģina saskaņot lobēšanas atklātības likumprojektu; citas valstis jau cietušas neveiksme.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) tapušais likumprojekts jau izpelnījies kritiku. Pārresoru koordinācijas centra vadītāja vietniece Rudīte Osvalde norāda, ka likumprojekts nav sagatavots pietiekamā kvalitātē, lai izdarītu secinājumus, kādas izmaiņas būtu saredzamas pēc tā ieviešanas praksē. Tajā esot arī daudz savstarpējo pretrunu, tas neiederas spēkā esošajā tiesību normu sistēmā. Arī uzņēmēju interešu pārstāvji uzskata, ka izstrādātais Lobēšanas atklātības likums nedos cerēto efektu.

2011. gada nogalē Ministru kabinets uzdeva KNAB izstrādāt likumprojektu līdz pagājušā gada vasarai. Tomēr līdz valdībai tas vēl nav nonācis. Pērn jūnijā tas tika izsludināts valsts sekretāru sanāksmē, savukārt tālāk tas nav virzīts un iespējamais termiņš iesniegšanai valdībā jau pārlikts vairākas reizes.

Valsts pārvaldes iestādēm līdz 2015. gadam ir jāatsakās no saviem logo un to vietā jāizmanto valsts ģerbonis; eksperti lielu pievienoto vērtību nesaskata un aicina tā vietā domāt par jaunu darba vietu radīšanu.

Lai veicinātu valsts pārvaldes atpazīstamību un reprezentāciju, ļaujot sabiedrībai vieglāk identificēt valsts pārvaldi kā vienotu veselumu, valsts pārvaldē plānots ieviest vienotu vizuālās identitāti. «No nākamā gada valsts iestādes vairs nevarēs izmantot savus līdzšinējos logo un tām būs jāizmanto valsts ģerbonis. Šobrīd vēl nav zināms, kā tiks atrisināts jautājums par krāsām. Piemēram, Nīderlande, kas pilnībā uz vienotu vizuālo identitāti pārgāja jau vairākus gadus iepriekš, atstāja nozarēm atšķirīgas krāsas, bet šobrīd mākslinieki var izpausties un piedāvāt savas idejas,» DB paskaidroja Valsts kancelejas (VK) pārstāve Ilze Pavlova. Jāpiemin, ka atsevišķos gadījumos valsts ģerboni varēs neattēlot. Piemēram, uz maza izmēra priekšmetiem, kur tas nebūs saskatāms, un vietās, kas negarantēs valsts ģerbonim pienācīgu cieņu tā izmantošanas īslaicīguma un mērķa dēļ, piemēram, uz piezīmju papīra, sērkociņiem, pārtikas iepakojuma u.c. Solis – vienotas vizuālās identitātes virzienā – ir pareizs, lai cilvēki spētu atšķirt, ar kādām iestādēm un organizācijām viņiem ir darīšana, tomēr šobrīd tā noteikti nav prioritāte, kas būtu jārisina, DB norādīja Sabiedriskās politikas centra Providus pētniece Iveta Kažoka. «Šobrīd tiek sākts ar vienotu identitāti, nākamais solis varētu būt kopīgas funkcijas mājaslapām, bet tas nenozīmē, ka tām jābūt vienādām. Vienkārši ir jāpārņem labākās funkcijas,» piebilda I. Kažoka.

Valsts kontrole (VK) izstrādājusi mehānismu, lai varētu atprasīt izšķērdētos līdzekļus, ja valsts vai pašvaldības iestāde pretēji likumā noteiktajam to nedarīs pati. Tas darīts, lai nepieļautu situācijas, kad pēc revīzijām, kurās konstatēta nelikumīga rīcība ar finanšu līdzekļiem un mantu, bieži vien neseko atbilstoša rīcība, tieši vēršoties pret vainīgajām amatpersonām, informē VK pārstāve Ilva Liepiņa - Milzarāja.

Atbilstoši likumprojektam Grozījumi Valsts kontroles likumā pēc lēmuma par revīzijas ziņojuma stāšanos spēkā pieņemšanas VK varēs lemt par administratīvās lietas uzsākšanu, lai izvērtētu, vai un pret kuru amatpersonu vai darbinieku veicama zaudējumu piedziņa, ja konstatēta nelikumīga rīcība ar finanšu līdzekļiem vai mantu. Lēmums par piedziņu jāpieņem pašā iestādē, bet, ja tas nenotiks, VK izdos administratīvo aktu par naudas piedziņu. Lēmumu varēs pārsūdzēt administratīvajā tiesā. Jautājuma izskatīšana un visi citi procesuāli tehniskie jautājumi tiks risināti vispārējā kārtībā, kādu nosaka Administratīvā procesa likums.

Latvijā daudz tiek runāts par naudas varu politikā, kas savas visnepievilcīgākās izpausmes rod tieši priekšvēlēšanu laikā. Lai situāciju mainītu, ir partijas, kuras piedāvā palielināt valsts finansējumu politiskajām partijām, nosakot stingrus tēriņu limitus.

Jo mazākas būs šķēres starp priekšvēlēšanu laikā atļauto tēriņu limitiem un valsts finansējumu, jo mazāk partijām būs nepieciešams lūkoties ziedotāju virzienā. Līdz ar to politbizness varētu tikt izslēgts no spēles. Pieņemu, ka daudziem doma, ka no nodokļu maksātāju naudas prāvas summas aizies nīstajām partijām, varētu šķist netīkama. Taču tā ir vienīgā iespēja samazināt privātās naudas varu politikā.

Jāpiebilst, ka Latvijā ir viens no zemākajiem valsts finansējumiem politiskajām partijām Eiropas Savienībā. Ja Latvijā pērn politiskās partijas, kas iepriekšējās vēlēšanās pārsniegušas 2% barjeru, no valsts budžeta saņēma 612 397 eiro jeb 0,71 eiro par katru vēlēšanās saņemto balsi, tad Igaunijā šī summa bija 5 400 000 eiro, bet Lietuvā – 5 800 000 eiro. Tāda neliela valsts kā Somija savām politiskajām partijām atvēl 34 miljonus eiro. Protams, valsts finansējuma palielināšanai partijām ir jāiet roku rokā ar stingru izdevumu kontroli, uzraugot, lai pieļaujamie tēriņu griesti netiktu pārsniegti.

Tieslietu ministrija (TM) plāno sākt darbu pie tā, lai mazinātu advokātu ietekmi un iespējas nepamatoti paildzināt tiesu procesus, šodien Saeimas Korupcijas novēršanas apakškomisijas deputātiem atzina TM parlamentārā sekretāre Karīna Korna.

Korna aģentūrai LETA skaidroja, ka konkrēta plāna vēl nav, bet darbu varētu sākt šī gada laikā.

Komisijas deputāti šodien iepazinās ar apkopojumu par spriedumiem kriminālprocesos, kas saistīti ar koruptīviem nodarījumiem, un konstatēja, ka 2009.gada laikā ievērojami - gandrīz par 50% - samazinājies iztiesāto lietu skaits. Tāpat esot uzkrītošs attaisnoto lietu īpatsvars.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka vietniece Juta Strīķe skaidroja, ka KNAB sagatavoto un prokuratūrai un tiesai nodoto lietu skaits neesot būtiski samazinājies. Daudzas lietas esot no iestāžu iekšējās drošības birojiem, kas paši veic izmeklēšanu, bet KNAB ierosinātajās lietās tiekot attaisnoti tikai 10% personu, kas esot normāls rādītājs.

Lielākie zaudētāji 2011. gadā ir reiz ietekmīgie Andris Šķēle un Ainārs Šlesers, kuri kopā ar savām partijām - Tautas partiju un partiju LPP/LC - ir pazuduši no politikas. Zaudētājs ir arī Ventspils mērs Aivars Lembergs (Latvijai un Ventspilij), kura ietekme līdz ar Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) slikto rezultātu 11. Saeimas vēlēšanās ir lielā mērā samazinājusies, šādu viedokli par aizvadītā gada politiskajiem procesiem pauda sabiedriskās politikas centra Providus pētniece Iveta Kažoka.

Pētniece norādīja, ka neskaidrāka politiskā situācija ir izveidojusies ar partiju Vienotība, jo tā ir kļuvusi par reālu varas partiju ar visām pozitīvajām un negatīvajām sekām - tai vairs nav iespējams visus negatīvos notikumus novelt uz ZZS un Saskaņas centra (SC) kopīgajiem balsojumiem, un visās sastrādātajās «šmucēs» pašlaik tiek vainota Vienotība. Turklāt partijai jārēķinās, kas «godīguma politikas nišā» viņiem ir parādījies konkurents - Zatlera reformu partija. I. Kažoka piebilda, ka premjera Valda Dombrovska (V) pārstāvētais politiskais spēks ir saglabājis savu 10 .Saeimas ietekmi, neraugoties uz salīdzinoši sliktāku rezultātu 11. Saeimas vēlēšanās.