Valdība otrdien konceptuāli atbalstīja kompensāciju izmaksu Zolitūdes traģēdijā bojāgājušo tuviniekiem 10 tūkst. latu apmērā un cietušajiem - 5000 latu apmērā.

Tāpat bojāgājušo ugunsdzēsēju tuviniekiem valdība izmaksās kompensāciju 50 tūkst. latu apmērā, bet cietušajiem ugunsdzēsējiem līdz 5000.

Valdība šodien atbalstīja apropriācijas jeb līdzekļu pārdali no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) budžeta uz līdzekļiem neparedzētajiem gadījumiem 15 miljonu latu apmērā, lai nodrošinātu līdzekļu piešķiršanu atbalsta pasākumiem Zolitūdes traģēdijā cietušajiem.

Līdzekļi tiek pārdalīti no VARAM apakšprogrammas «Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta projekti», lai nodrošinātu līdzekļu atbalsta pasākumiem cietušajām un traģēdijas seku novēršanā iesaistītajām personām, kā arī citiem neparedzētiem izdevumiem.

Par iespējamu Zolitūdes traģēdijā mirušo cilvēku datu nodošanu trešajām personām uz dienesta izmeklēšanas laiku atstādināts Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) direktora vietnieks Mārtiņš Šics.

Šics apstiprināja, ka ir atstādināts un ir sniedzis NMPD rīcībā esošo informāciju par Zolitūdes traģēdijā bojāgājušajiem tīmekļa vietnes nekropole.info vadībai, lai tā varētu salīdzināt savā rīcībā esošos datus, kas iegūti no notikuma vietā esošajiem cilvēkiem, un informēt sabiedrību par bojāgājušajiem.

Šics savā rīcībā pārkāpumus nesaskata.

Vaicāts, cik detalizēta informācija tika nodota tīmekļa vietnes veidotājiem, Šics teica, ka nekādu slepenu informāciju neesot nodevis, bet tikai tik daudz, lai cilvēki varētu pārliecināties, vai viņu tuvinieki ir vai nav gājuši bojā traģēdijā.

Tāpat viņš uzsvēra, ka informācija nodota profesionāliem juristiem.

Mazumtirdzniecības uzņēmums Maxima Latvija noslēdzis līgumu ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru (VSAA) par centralizētu pabalstu izmaksu bērniem līdz 18 gadiem, kuri Zolitūdes traģēdijā zaudējuši vienu vai abus vecākus, informēja Maxima Latvija vadītāja Jeļena Kondrašova.

Līguma ietvaros Maxima Latvija pārskaitīs 1 735 546 eiro VSAA kontā Valsts kasē, lai VSAA turpmāk līdz 2031.gada augustam nodrošinātu ikmēneša pabalstu izmaksu traģēdijā bojā gājušo personu bērniem līdz pilngadībai. «Patlaban tikai gaidām, kad saņemsim bankas konta numuru,» teica Maxima Latvija komunikāciju speciāliste Daiga Grūbe.

Pabalstu VSAA sāks izmaksāt no šī gada maija valsts vidējās mēnešalgas apmērā, kas ir 711,44 eiro. Bērnam, kurš traģēdijā zaudēja abus vecākus, pabalsts tiks maksāts dubultā apmērā.

Ņemot vērā vidējos prognozētos ekonomiskās attīstības rādītājus Eiropas Savienības dalībvalstīs, pabalsta apmērs reizi trīs gados tiks indeksēts 3% apmērā par katru gadu.

Maxima Latvija noraidījusi Maxima kasiera Mārtiņa Plāša pilnvaroto pārstāvju – zvērinātu advokātu Alda Gobzema un Madaras Ķirses – prasību samaksāt Zolitūdes traģēdijā cietušajam 49,9 miljonus eiro.

Uzņēmuma pārstāvji norāda – aicinājumu izmaksāt 50 miljonu eiro kompensāciju būtu jāizsaka personai, kuras prettiesikās darbības rezultātā notika Zolitūdes traģēdija. «Pašlaik neviena valsts institūcija nav noteikusi personas, kuru darbību rezultātā notika nelaime,» teikts tirdzniecības tīkla valdes locekles Jeļenas Kondrašovas atbildē advokātiem, ko kustība Neesi vienaldzīgs, esi atbildīgs! nofotografējusi un ievietojusi sociālajā tīklā Facebook.

«Šobrīd Maxima Latvija nav pamata pievienoties Aicinājumā izteiktajam viedoklim par to, ka Maxima Latvija kā darba devējs būtu pieļāvusi rupju nolaidību,» pauda uzņēmuma pārstāvji.

Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā 10.maijā ierosināta trīs Zolitūdes traģēdijā cietušo prasība pret Rīgas mēru Nilu Ušakovu (SC) un SIA Re&Re valdes priekšsēdētāju Aināru Pauniņu.

Prasība pret Ušakovu vērsta par viņa nepietiekamajām darbībām pēc Zolitūdes traģēdijas, lai noskaidrotu vainīgos un sauktu atbildīgās personas pie atbildības. Tikmēr prasība pret Pauniņu iesniegta par to, ka viņš ar savu faktisko rīcību kā Re&Re valdes priekšsēdētājs turpina nodarīt papildu morālo kaitējumu cietušajiem, piemēram, atrodoties Maldīvu salās, nevis piemiņas pasākumā.

Kā norādīts prasības pieteikumā, tas ir iesniegts par atvainošanos saistībā ar nodarīto morālo kaitējumu. Tāpat no prasības izriet, ka Pauniņš un Ušakovs nav darījuši visu iespējamo, lai Zolitūdes traģēdijas rezultātā radušās sekas, prasītāju pārdzīvojumus maksimāli samazinātu, bet gan, gluži pretēji, viņu rīcība bijusi tāda, kas vēl vairāk pastiprina prasītāju ciešanas, tādējādi pēc traģēdijas radīto morālo kaitējumu vēl palielinot.

«Advokāti raugās divējādi. Varbūt ir pāršauts pār strīpu. Advokātiem ir dažādi uzskati, cik skaļi drīkst sevi reklamēt, kur ir tā robeža, kurai nedrīkst pāri kāpt. Šajā gadījumā tas ir kaut kur uz robežas – vieni uzskata, ka robeža ir pārkāpta, citi – ka ne. Mans personīgais uzskats – ne viss ir pareizi, bet no otras puses – nekļūdās tas, kas nedara neko. Ja sabiedrībā nebūs kāds trakais, tad sabiedrība apstāsies.» Tā intervijā laikrakstam Neatkarīgā, runājot par to, kā Latvijas zvērinātu advokātu aprindas skatās uz Maxima traģēdijas tiesiskajiem aspektiem un kā vērtē advokāta Alda Gobzema aktivitātes šajā sakarā, sacījis zvērināts advokāts Saulvedis Vārpiņš.

Jau ziņots, ka 21.novembrī iebrūkot lielveikala Maxima jumtam, dzīvību zaudēja 54 cilvēki. Kustība Neesi vienaldzīgs, esi atbildīgs! un Zolitūdes traģēdijā cietušo advokāts Aldis Gobzems aicinājuši izteikt neuzticību Jāņa Kažociņa vadītajai traģēdijas sabiedriskajai komisijai. A. Gobzems un viņa kolēģi novērsuši trūkumus Zolitūdes traģēdijā cietušo pieteikumā tiesai par 100 miljonu latu piedziņu no Maximas lielveikala būvētājiem, attīstītājiem un Rīgas domes, vakar ziņoja LETA.

Nekustamo īpašumu apsaimniekotājam SIA «Tineo» mainījies īpašnieku sastāvs un turpmāk to pārvaldīs SIA «Maxima Latvija». Šāds lēmums pieņemts, lai vienkāršotu un padarītu efektīvāku uzņēmuma administratīvo pārvaldību, informē «Maxima Latvija».

Pašlaik ir atrisināti administratīvie jautājumi, kas bija saistīti ar «Tineo» īpašuma Priedaines ielā 20 sakārtošanu, zemes īpašumtiesību atdāvināšanu Rīgas domei Zolitūdes traģēdijas piemiņas vietas izveidei, kā arī atbalsta sniegšanu Zolitūdes traģēdijā cietušajiem.

«Maxima Latvija» norāda, ka ņemot vērā, ka pašlaik uzņēmums «Tineo» neveic saimniecisko darbību, noslēdzoties tiesvedībām, tā darbību plānots izbeigt atbilstoši spēkā esošajai kārtībai un uzņēmuma statūtiem.

Abiem uzņēmumiem ir saistīta īpašnieku struktūra, tādēļ uz pilnvaras pamata «Maxima Latvija» jau iepriekš darbojusies «Tineo» vārdā, jo tai ir lielāki administratīvie resursi. Līdz šim SIA «Tineo» administratīvās funkcijas pildīja amatpersonas no Lietuvas.

Zolitūdes Maxima veikalā 55,5% no konstrukcijām izmantotā materiāla nav pildījuši nekādu slodzes nešanas funkciju, ziņojumā Valsts policijai par Zolitūdes traģēdijas apstākļiem secina somu kompānijas Rak-Tek Solutions galvenais inženieris Tomass Kaljass.

Ziņojumā, kas ir biznesa portāla Nozare.lv rīcībā un ko Kaljass rīt plāno iesniegt policijai, inženieris uzrādījis aprēķinus, kas viņam liek secināt, ka Zolitūdes "Maxima" veikalā 55,5% no konstrukcijām izmantotā materiāla nav pildījuši nekādu slodzes nešanas funkciju. Šis risinājums esot bijis ne tikai absurds no inženiertehniskā viedokļa, bet arī ekonomiski pilnīgi nepamatots un izšķērdīgs.

Tāpat Kaljass kritizē arī savienojumos izmantotos DIN 934 tipa uzgriežņus, kurus nekādā gadījumā nedrīkstēja izmantot vietās, kas pakļautas stiepes slodzei. DIN 934 tipa uzgriežņi esot izmantojami tikai skrūvju savienojumos, kas pakļauti nobīdes deformācijai. Sabrukušajā ēkā izmantotajos savienojumos esot bijis jāizmanto vai nu cita tipa uzgriežņi, vai savienojumi jāpastiprina, pievienojot vēl vienu tādu pašu DIN 934 uzgriezni, kas konstrukcijas nestspēju paaugstinātu par 30%.

Rīgas un Pierīgas sabiedriskā transporta sistēmas reformai paredzēts piesaistīt Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējumu 295 miljonu eiro apmērā, informē Satiksmes ministrijā.

Par reformas portfelī iekļaujamiem pasākumiem Rīgas metropoles areāla sabiedriskā transporta reformai vienojusies darba grupa, kurā kopā strādāja Satiksmes ministrija, Rīgas un Rīgas plānošanas reģiona pārstāvji un transporta nozares speciālisti.

Reformas ietvaros līdz 2023. gada vidum paredzēts izstrādāt un apstiprināt integrētu sabiedriskā transporta konceptu, kas ietvers maršruta tīkla attīstības plānu, biļešu cenu un atlaižu politiku, integrētu kustības grafiku. Tāpat līdz 2023. gada beigām paredzēts ieviest vienoto biļeti, kā arī reāllaika pasažieru informācijas sistēmas.

Līdz 2026. gadam infrastruktūras uzlabojumi ir plānoti piecos no 13 multimodālajiem transporta koridoriem Rīgas metropoles areālā: Rīga–Carnikava–Saulkrasti, Rīga–Dreiliņi, Rīga–Ogre–Jēkabpils, Rīga–Jelgava un Rīga–Bolderāja. Investīcijas plānotas dzelzceļa un pilsētas sabiedriskā transporta infrastruktūras attīstībai, veidojot jaunus tramvaju līniju pagarinājumus un elektrificējot atsevišķas pilsētas un piepilsētas dzelzceļa līnijas.

Zolitūdes traģēdijā bojāgājušo ugunsdzēsēju tuvinieki no valsts, Rīgas domes un privātām kompānijām vēlas piedzīt kopumā 1,5 miljonu eiro lielu morālā kaitējuma kompensāciju.

Lielveikalā Maxima pēc ēkas pirmā konstrukciju nogruvuma ieradās daudz ugunsdzēsēju, lai glābtu veikalā iesprostotos cilvēkus. Otrā nogruvuma laikā zem veikala drupām gāja bojā trīs ugunsdzēsēji - Rīgas reģiona pārvaldes 5.daļas komandiera kapteinis Vilnis Šteinītis, Rīgas reģiona pārvaldes 1.daļas inspektora dežuranta vada komandieris virsleitnants Edgars Reinfelds un Rīgas reģiona pārvaldes 1.daļas ugunsdzēsējs glābējs kaprālis Sergejs Ižiks.

Visu trīs ugunsdzēsēju tuvinieki vērsušies Rīgas rajona tiesā pret Latvijas valsti Ekonomikas ministrijas (EM) personā, SIA Maxima Latvija, SIA Homburg Zolitude, arhitektu biroju Kubs, SIA Re&Re, Rīgas domi un arī SIA HND Grupa. Tiesa bija ierosinājusi trīs atsevišķas lietas un katrā lietā glābēju tuvinieki vēlas piedzīt morālo kompensāciju 500 000 eiro apmērā.

Zolitūdes traģēdijā bojā gājušo radiniekiem un cietušajiem pirmie Rīgas domes noteiktie pabalsti varētu tikt izmaksāti līdz Ziemassvētkiem, šorīt intervijā Latvijas Radio sacīja Ervins Alksnis.

Alksnis stāstīja, ka Sociālais dienests ir apzinājis visus traģēdijā bojā gājušo radiniekus, kuriem tiks izmaksāti bēru izdevumu pabalsti līdz 1000 latiem, kā arī 10 000 latu lielais finansiālais atbalsts. Pagaidām līdz galam neesot apzināti cietušie, kuriem tiktu izmaksāts 5000 latu liels pabalsts.

«Saprotiet, kur ir liela nauda, tur ir milzīga interese, tāpēc mums ir jābūt uzmanīgiem šādos gadījumos. Speciāli izveidotā komisija uzraudzīs pabalstu izmaksāšanu, līdz ar to pirmie pabalsti varētu tikt izmaksāti jau līdz Ziemassvētkiem,» atzina Alksnis.

Jau ziņots, ka Rīgas domes Sociālo jautājumu komiteja 10.decembrī plāno lemt par komisijas izveidi pabalstu un ziedojumu izmaksas nodrošināšanai Zolitūdes traģēdijā cietušajiem.

Lai arī veiktas normatīvo aktu izmaiņas, atjaunota valsts būvniecības kontrole, nav garantiju, ka traģēdija nevarētu atkārtoties

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšsēdētājs, Saeimas deputāts Ringolds Balodis. Viņš uzskata, ka izmeklēšanas komisija bija sava veida rīkste, jo šaubās, vai bijušie un esošie ministri, valsts sekretāri, ierēdņi jutās komfortabli, atbildot uz visiem jautājumiem tiešraidē. Tāpēc šīs personas pielika daudz pūļu, lai komisijai negatīvu secinājumu būtu iespējami mazāk, tomēr pilnīgi negatīvos secinājumus dzēst tomēr neizdevās.

Vai varat apgalvot, ka tagad ir izdarīts viss, kas vien iespējams, un Zolitūdes traģēdija nekad vairs nevar atkārtoties?

Rīgas apgabaltiesa šodien vienā no daudzajām tiesā aizsāktajām Zolitūdes traģēdijas civillietām par labu diviem cietušajiem piedzina 300 000 eiro.

Tiesa traģēdijā cietušo Edgara Čerņenoka un Valerijas Valentīnas Mizulas prasību apmierināja daļēji, proti, nolēma, ka SIA Maxima Latvija un SIA Homburg Zolitude jāmaksā viņiem kopumā 300 000 eiro. Proti, par labu katram no abiem prasītājiem no atbildētājiem tika piedzīti 75 000 eiro, tātad kopumā 300 000 eiro. Prasība pret SIA Tineo tika noraidīta.

Traģēdijās cietušās Oksanas Vilsones prasība tika noraidīta.

Pilns spriedums būs pieejams 4.janvārī, bet pēc tam to varēs pārsūdzēt apelācijas kārtībā. Lai arī ar precīziem motīviem varēs iepazīties vien pilnajā spriedumā, tiesnese Ilze Ošiņa pēc saīsinātā sprieduma pasludināšanas piebilda, ka prasība daļēji apmierināta pret Maxima Latvija, jo tiesa atzinusi par prettiesisku rīcību saistībā ar signalizāciju sagruvušajā lielveikalā.

Piespiedu atsavināšanas procesa sākšana SIA Homburg Zolitude piederošajam īpašumam Priedaines ielā 20, Rīgā, ir tikai un vienīgi Igaunijas Eesti Kreditbank lēmums nevis Homburg Zolitude mēģinājums izvairīties no kompensāciju maksāšanas Zolitūdes traģēdijā cietušajiem, informēja Homburg Zolitude pārstāve Rūta Grikmane.

«Homburg Zolitude gadiem ilgi mēģināja novērst šo situāciju, tajā skaitā arī lūdzot ierosināt tiesisko aizstāvības procesu, bet nu izskatās, ka Eesti Kreditbank gaidīšanas mēram ir pienācis gals,» teica Grikmane.

Viņa sacīja, ka banka, visticamāk, ir nolēmusi meklēt jaunu investoru, ko Homburg Zolitude nekādā veidā nespēj ietekmēt. Homburg Zolitude faktiski ir zaudējusi jebkādas iespējas lemt par tālāko objekta attīstību un nākotni. «Ņemot vērā minēto, nav nekāda pamata apgalvot, ka tiek realizēta shēma, lai cietušo ģimenes nesaņemtu kompensācijas. Tie ir klaji meli,» uzsvēra Grikmane.

«Homburg Zolitude apstiprina, ka savulaik ir saņēmusi Rīgas domes ierosinājumu veikt īpašumu Priedaines ielā 20, Rīgā dāvinājumu pašvaldībai, vēlāk iesaistīties maiņas darījumā, apmainot minēto īpašumu pret līdzvērtīgu zemes gabalu. Ņemot vērā to, ka īpašumā Priedaines ielā 20, Rīgā būvniecībā ir ieguldīti milzīgi līdzekļi, kas nāk no aptuveni 800 Nīderlandes privātpersonu, tostarp arī pensionāru, kabatām, piedāvājums par dāvinājumu netika atbalstīts. Savukārt maiņas piedāvājums beidzās ne ar ko,» skaidroja Grikmane.

Latvijā joprojām valda atbildības novelšanas princips. Pat pieķerti pie rokas, politiķi un arī citu sabiedrības slāņu pārstāvji cenšas izvairīties no atbildības, un tiecas vainot citus. To apliecina gan Zolitūdes traģēdija, gan ar 12. Saeimas vēlēšanām saistītie skandāli, gan pēdējā laika vētras uzņēmējdarbības vidē.

SIA Maxima Latvija septembrī vērsās Administratīvajā rajona tiesā apstrīdot Valsts darba inspekcijas atzinumu par Zolitūdes traģēdijas cēloņiem. VDI atzinums ir par to, kā Maxima gādājusi par saviem darbiniekiem, un būtībā meklē atbildes uz jautājumu, kādēļ gan, atskanot trauksmes signālam, no veikala netika evakuēti cilvēki? Kādēļ netika izvērtēts un ņemts vērā tāds riska faktors kā uz jumta notiekošie būvdarbi? Kādēļ pārējie sagruvušās telpas tirdzniecības punktu īrnieki, atskanot trauksmei pameta ēku, bet Maxima turpināja strādāt kā strādājusi? Pēc traģēdijas visos Maxima veikalos esot veiktas gan ugunsdrošības mācības, gan atkārtotas darba drošības instruktāžas, bet atbildes uz to, kurš īsti liktenīgajā 21. novembrī pieņēma lēmumu neevakuēt cilvēkus, nav. Veikala drupās dzīvības zaudēja 54 cilvēki, bet atbildību par trauksmes signāla ignorēšanu un evakuācijas neveikšanu nav uzņēmies neviens. Nedēļu pēc traģēdijas Maxima pārvaldošās Lietuvas holdingkompānijas Vilniaus prekyba vadītāja Jolanta Bivainyte intervijā BNS pat izteicās: «Pagaidiet, kāds gan Maxima ar to sakars? Vai Maxima vainīga tajā, ka gāja bojā cilvēki?» Dienu vēlāk viņa par saviem izteicieniem gan atvainojās, tomēr atbildības jautājums par rupju drošības noteikumu neievērošanu joprojām paliek atklāts. Pēc traģēdijas toreizējais premjers Valdis Dombrovskis uzņēmās politisko atbildību un atkāpās no amata, toties Rīgas dome un Rīgas mērs Nils Ušakovs, pret kuriem arī iesniegtas prasības tiesā, savam advokātam Zolitūdes traģēdijas lietā «par juridisko pakalpojumu sniegšanu» no 2014. gada februāra līdz augustam sešos piegājienos izmaksājusi 251 980 eiro un 96 centus. Vai tā ir tikai dīvaina apstākļu sakritība vai tomēr vēlēšanās par katru cenu izvairīties no atbildības?

Saistībā ar Zolitūdes traģēdiju tiesā tiks iesniegtas prasības pret konkrētām fiziskām personām, proti, juridisko personu īpašniekiem, tostarp pret Rīgas domes priekšsēdētāju Nilu Ušakovu (SC), šodien preses konferencē žurnālistiem sacīja zvērināts advokāts Aldis Gobzems.

Advokāts papildināja, ka šādai civilprasībai nebūs nekāda sakara ar politiku. «Tā kā mēs uzskatām, ka šeit ir notikusi kolektīva bezatbildība un solidāra atbildība ir jāuzņemas visām iesaistītajām pusēm, šāda prasība pret fizisko personu Nilu Ušakovu arī tiks iesniegta,» norādīja Gobzems, paskaidrojot, ka Ušakovs personīgi saskaņā ar likumu ir bijis atbildīgs par Rīgas būvvaldes darbu.

Gobzems sacīja, ka gadījumā, ja tiks rasts finansējums, tiks iesniegtas prasības pret citiem atbildētājiem arī Lielbritānijā un ASV. Prasība ASV varētu tikt iesniegta, kad būs zināms, vai spriedumu varēs izpildīt Latvijā.

Ceturtdien, 5.novembrī, Saeima izskatīja Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas sagatavoto un apstiprināto galaziņojumu.

«Ir paveikts labs darbs, ar kuru var lepoties ikviens komisijas loceklis. Vienlaikus jāatzīmē, ka komisijas priekšlikumu iedzīvināšana tālāk būs atkarīga no atbildīgo institūciju un amatpersonu patiesās vēlmes veikt kvalitatīvas izmaiņas normatīvajos aktos un valsts pārvaldes darbībā,» iepriekš uzsvēra komisijas priekšsēdētājs Ringolds Balodis.

Komisija galaziņojumā izvērtējusi Zolitūdes traģēdiju veicinošas nepilnības valsts un pašvaldību iestāžu darbā un normatīvajā regulējumā un secinājusi, ka valsts un pašvaldību īstenotā politika būvniecības jomā, iespējams, ir novedusi pie šīs traģēdijas. Komisija arī aktualizēja jautājumu un diskusiju par politisko atbildību, norāda R.Balodis.

Uzņemoties līdzatbildību par komisijas izveidošanas neveiksmīgo sākumu, uzņēmēja Baiba Rubesa atkāpjas no Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanas komisijas, teikts paziņojumā medijiem.

«Atvainojos visiem, kas man uzticējās, un visiem, kurus neviļus pievīlu. No visas sirds apliecinu dziļu cieņu tiem daudziem simtiem pašaizliedzīgajiem darba veicējiem, kas vēl līdz pat šai dienai turpina palīdzēt cietušajiem un sērojošajiem,» norāda Rubesa.

Kā ziņots, bijušais Satversmes aizsardzības biroja (SAB) vadītājs Jānis Kažociņš nolēmis atkāpties no Zolitūdes traģēdijas sabiedriskās komisijas vadītāja amata, jo ir zaudējis sabiedrības atbalstu un apdraudējis komisijas turpmāko darbu. Kažociņš nosūtījis atlūguma vēstuli Ministru prezidentam.

Izmeklējot Zolitūdes traģēdiju, policija vairākkārt solījusi piesaistīt labākos pašmāju un ārvalstu ekspertus. Taču vismaz viens no ārzemju ekspertiem, kurš līdz šim aktīvi nācis klajā ar savām versijām par notikušo, liek uzdot nopietnus jautājumus par viņa pieredzi un kompetenci.

Valsts policijā portālam Db.lv norādīja, ka Tomass Kaljass nav policijas pieaicināts eksperts Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanā. Viņš ir viens no cilvēkiem, kura viedokli policija uzklausa, tāpat kā policija uzklausa informāciju par notikušo no citiem avotiem.

Pēc policijas teiktā, Kaljass nav spējis uzrādīt atbilstošus dokumentus, kas apliecinātu viņa kvalifikāciju un kompetenci, tādējādi izmeklēšanā kā eksperts šī persona nepiedalās.

Somu inženiera Tomasa Kaljasa vārds, kurš jau šodien sniegs policijai savu atzinumu, nav iepriekš piedzīvojis plašu publicitāti. Precīzāk, Zolitūdes traģēdija ir pirmais un pagaidām vienīgais ar būvniecību saistītais notikums, kurā atrodamas ziņas par šo personu. Portāla Db.lv ievāktā informācija raisa arī šaubas par Kaljasa pārstāvētā uzņēmuma Rak-Tek Solutions patiesajiem apmēriem un kompetences sfērām - viena no uzņēmuma norādītajām adresēm ir reģistrēta alus bārā kādā Helsinku guļamrajonā.

Zolitūdes traģēdijā sagruvušā lielveikala Maxima deformācijas procesi bija sākušies divus gadus pirms traģēdijas, piektdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta Panorāma sacīja Valsts policijas (VP) Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins.

«Esmu pārliecināts, ka izmeklēšanā būs pieejami dokumenti, kas apliecinās, ka deformācijas procesi sākušies divus gadus iepriekš,» viņš teica.

Grišins paskaidroja, ka izmeklētāji skatās plašāk, kuri cilvēki jau šo divu gadu laikā to varēja konstatēt un novērst.

«Izmeklētāji, veicot procesuālās darbības, ir noskaidrojuši to personu darbību vai bezdarbību, kuras bija saistītas ar šīs celtnes ieceres radīšanu un realizēšanu dzīvē,» teica Grišins, atzīstot, ka celtne jau projektā bijusi bīstama.

Viņš informēja, ka izmeklētāji izdarījuši jau lielāko daļu procesuālo darbību, kas vērstas uz pierādījumu vākšanu un fiksēšanu, pašlaik process restaurēts tehniski, drīz arī ekspertīze nonāks izmeklētāju rokās.

Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa 2016.gada 26.maijā paredzējusi vērtēt trīs Zolitūdes traģēdijā cietušo prasību pret Rīgas mēru Nilu Ušakovu (SC) un SIA Re&Re valdes priekšsēdētāju Aināru Pauniņu, aģentūra LETA uzzināja tiesā.

Lietu izskatīs tiesnese Aiga Freimane.

Jau ziņots, ka prasība pret Ušakovu vērsta par viņa nepietiekamajām darbībām pēc Zolitūdes traģēdijas, lai noskaidrotu vainīgos un sauktu atbildīgās personas pie atbildības. Tikmēr prasība pret Pauniņu iesniegta par to, ka viņš ar savu faktisko rīcību kā Re&Re valdes priekšsēdētājs turpina nodarīt papildu morālo kaitējumu cietušajiem, piemēram, atrodoties Maldīvu salās, nevis piemiņas pasākumā.

Kā norādīts prasības pieteikumā, tas ir iesniegts par atvainošanos saistībā ar nodarīto morālo kaitējumu. Tāpat no prasības izriet, ka Pauniņš un Ušakovs nav darījuši visu iespējamo, lai Zolitūdes traģēdijas rezultātā radušās sekas, prasītāju pārdzīvojumus maksimāli samazinātu, bet gan, gluži pretēji, viņu rīcība bijusi tāda, kas vēl vairāk pastiprina prasītāju ciešanas, tādējādi pēc traģēdijas radīto morālo kaitējumu vēl palielinot.

Informācija par Zolitūdes traģēdijā aizdomās turamajiem varētu būt mēneša laikā, trešdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta Panorāma pieļāva ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.

«Informācija par Zolitūdes traģēdijā aizdomās turamajām personām varētu nebūt jāgaida vēl mēnesi,» viņš sacīja.

Viņš norādīja, ka eksperti apzinājuši trūkumus, kādi bijuši celtniecības posmā. Pašlaik jau paveikts liels darbs gan Ekonomikas ministrijā, gan dažādās darba grupās un veikta virkne labojumu, bet vēl ir konstatēta virkne normatīvo aktu, kuros trūkst detalizētu regulējumu par būvniecības procesa norisi, kas jāapzina, teica ģenerālprokurors, norādot, ka tas ir viens no iemesliem, kamdēļ šis process nav tik ātrs.

«Faktiski, ja mēs būtu aprobežojušies tikai ar ēkas sagrūšanas iemeslu noskaidrošanu, tad ekspertīze jau būtu pabeigta vasaras vidū,» atzina Kalnmeiers, paskaidrojot, ka veikts liels darbs, lai apzinātu tās personas, kuras varēja, bet nenovērsa traģēdiju.

Šodien sākti sagatavošanas darbi Zolitūdē sagruvušā veikala Maxima atlikušās ēkas daļas demontāžai, apstiprina SIA Maxima Latvija pārstāvis Jānis Beseris.

Viņš norādīja, ka patlaban vēl netiek veikta aktīva darbība, jo demontāžas darbu veicēji SIA Āboltiņa būvuzņēmums AG darbinieki veic sagatavošanas darbus. No rīta viss sākās, kā iepriekš plānots. Demontāžas darbu veicēji bija klāt. Patlaban tiek sagatavota teritorija.

Pirms pašas ēkas demontāžas sākšanas teritorijas līdzīpašniekiem - SIA Tineo un SIA Homburg Zolitūde - jāsaskaņo ar Rīgas pilsētas būvvaldi atsevišķas demontāžas projekta nianses.

Kā ziņots, Maxima Latvija šodien plāno sākt Zolitūdes traģēdijā sabrukušā veikala atlikušās ēkas virszemes daļas demontāžu.

Šo darbu veikšanai būs nepieciešamas aptuveni divas nedēļas. Uzņēmums atvainojas Zolitūdes iedzīvotājiem par iespējamām neērtībām - trokšņiem un putekļiem, kas var rasties darbu veikšanas laikā, atzīmēja Beseris.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis paziņojis par atkāpšanos no amata, Db.lv apstiprināja premjera preses sekretārs Mārtiņš Panke.

Par atkāpšanos no amata premjers ziņoja pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu.

Kā iemesls tiek minēta Zolitūdes traģēdija. Kā vēstīts, pagājušās nedēļas ceturtdienā Rīgā, Zolitūdē, sabruka lielveikala Maxima jumts. Traģēdijā gāja bojā 54 cilvēki. Patlaban tiek meklēti notikušā cēloņi un vainīgie.

Kā pēc tikšanās ar prezidentu norādīja pats Dombrovskis, ar šādu soli viņš uzņēmies politisko atbildību saistībā ar traģēdiju Zolitūdē.

«No savas puses gribu pateikt paldies Latvijas sabiedrībai par atbalstu par līdzdarbību ekonomiskās krīzes pārvarēšanas laikā. Vēlos atvainoties par lietām, kas nav izdevušās,» tā Dombrovskis.

Zolitūdes Maximas sagrūšanā vainīgie agrāk vai vēlāk stāsies tiesas priekšā un atbildēs par savu rīcību, ministru prezidenta pienākumu izpildītājs Valdis Dombrovskis pauda mixnews.lv.

Viņš vēlreiz uzsvēra, ka izmeklēšanas rīcībā ir visi nepieciešamie resursi un informācija, arī valsts atbalsts, lai vainīgie tiktu atrasti.

«Esmu pārliecināts, ka šī izmeklēšana būs ātra un rezultatīva,» pauda V. Dombrovskis.

Ziņots, ka ministru prezidents Valdis Dombrovskis trešdien paziņoja par atkāpšanos no amata. Kā iemesls tiek minēta Zolitūdes traģēdija. Kā vēstīts, pagājušās nedēļas ceturtdienā Rīgā, Zolitūdē, sabruka lielveikala Maxima jumts. Traģēdijā gāja bojā 54 cilvēki. Patlaban tiek meklēti notikušā cēloņi un vainīgie. Kā pēc tikšanās ar prezidentu norādīja pats Dombrovskis, ar šādu soli viņš uzņēmies politisko atbildību saistībā ar traģēdiju Zolitūdē.