Citas ziņas

Krīt smagas aizdomas pār Somijas ekspertu Zolitūdes traģēdijā

Dienas Bizness, 11.12.2013

Jaunākais izdevums

Izmeklējot Zolitūdes traģēdiju, policija vairākkārt solījusi piesaistīt labākos pašmāju un ārvalstu ekspertus. Taču vismaz viens no ārzemju ekspertiem, kurš līdz šim aktīvi nācis klajā ar savām versijām par notikušo, liek uzdot nopietnus jautājumus par viņa pieredzi un kompetenci.

Valsts policijā portālam Db.lv norādīja, ka Tomass Kaljass nav policijas pieaicināts eksperts Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanā. Viņš ir viens no cilvēkiem, kura viedokli policija uzklausa, tāpat kā policija uzklausa informāciju par notikušo no citiem avotiem.

Pēc policijas teiktā, Kaljass nav spējis uzrādīt atbilstošus dokumentus, kas apliecinātu viņa kvalifikāciju un kompetenci, tādējādi izmeklēšanā kā eksperts šī persona nepiedalās.

Somu inženiera Tomasa Kaljasa vārds, kurš jau šodien sniegs policijai savu atzinumu, nav iepriekš piedzīvojis plašu publicitāti. Precīzāk, Zolitūdes traģēdija ir pirmais un pagaidām vienīgais ar būvniecību saistītais notikums, kurā atrodamas ziņas par šo personu. Portāla Db.lv ievāktā informācija raisa arī šaubas par Kaljasa pārstāvētā uzņēmuma Rak-Tek Solutions patiesajiem apmēriem un kompetences sfērām - viena no uzņēmuma norādītajām adresēm ir reģistrēta alus bārā kādā Helsinku guļamrajonā.

Tomas Kaljass Latvijas mediju uzmanības lokā nonāca, kad tikai vienu dienu pēc Zolitūdes traģēdijas internetā publicēja savu slēdzienu par ēkas sabrukšanas iemesliem. Neilgi pēc tam, 30.novembrī, viņš personīgi ieradās Latvijā, lai sniegtu preses konferenci viesnīcā Elefant. Šajā konferencē viņš jau bija sagatavojis atzinumu ne tikai par Zolitūdes traģēdiju, bet arī «vairākiem simtiem līdzīgu ēku» un pat Latvijas izglītības sistēmas kvalitāti. Vairākkārt uzsvēris, ka Latvijā ieradies pēc savas iniciatīvas un visas izmaksas sedzis pats, viņš informēja, ka līdzīgas ekspertīzes veicis «tūkstošos līdzīgu konstrukciju» (LETA, 30.11.2013.) Zīmīgi, ka datu bāzēs un interneta resursos nav atrodamas norādes ne uz vienu no šīm “tūkstoš ekspertīzēm”. Kā pārliecinājās portāls Db.lv, vienīgais objekts, kura saistībā Kaljasa vārds nonācis mediju apritē, ir Zolitūdes Maxima ēka. Tieši tikpat maz informācijas publiski pieejams arī par viņa pārstāvēto kompāniju. Šie apsvērumi gan nav traucējuši Valsts policijai tieši viņu pieaicināt par oficiālo ekspertu traģēdijas izmeklēšanā.

Latvijas sabiedrībai Tomass Kaljass priekšā stādījies kā inženierkompānijas Rak-Tek Solutions galvenais inženieris. Kā rāda starptautiskā uzņēmumu datubāze Orbis, Kaljass ir ne tikai galvenais, bet arī vienīgais šīs kompānijas pārstāvis. Svarīgākā Rak-Tek Solutions darbības sfēra gan nav būvinženierija, bet vācu kompānijas Dlubal Software datorprogrammu izplatīšana. Šīs programmas paredzētas ēku strukturālo analīžu un dizaina veidošanai, un tieši šo datorprogrammu modelētie attēli veidoja Tomasa Kaljasa ekspertīzes atzinumu. Lai arī preses konferencē Kaljass apgalvoja, ka šo programmu izstrādājusi viņa kompānija, tās ir jau minētās Bavārijā bāzētās Vācu kompānija Dlubal produkts. Rak-Tek ir vien šo programmu tirgotājs Somijā - šobrīd gan tās iespējams brīvi iegādāties arī internetā tieši no Vācijas ražotāja, un to izmaksas ir ap 6 000 eiro.

Neskatoties uz šīs viena cilvēka kompānijas nelielajiem mērogiem, tā tomēr aizvadītajā gadā uzrādījusi 186 000 eiro lielu apgrozījumu (pēc Somijas uzņēmumu datubāzes rādītājiem). Pašas kompānijas mājaslapā gan pēdējās aktivitātes datētas ar 2010. gadu. Zināma neskaidrība ir arī ar kompānijas adresi - mājaslapā norādītas divas atšķirīgas adreses, un vēl cita parādās datubāzē. Pirmās divas no tām ved uz industriālajiem parkiem, bet trešā - kādu Helsinku guļamrajonu. Kā pārliecinājās Db.lv, šajā adresē atrodas arī bārs Kotka Baari.

Vai Tomass Kaljass somu kompānijas aizsegā sniedz būvniecības uzņēmumiem izdevīgus slēdzienus - šāds jautājums radās, kad publiskajā apritē nonāca aizdomas par Kaljasa saistību ar SIA Vikom Industry. Šī kompānija ražoja un montēja sagruvušās Maxima ēkas jumta konstrukcijas. Aizdomas pastiprināja dinamika, kādā ārvalstu eksperts bija sagatavojis atzinumu un ātrā ierašanās Latvijā ar sagatavotu preses konferenci. Pats Kaljass šo saistību noliedzis. Tikmēr valsts policija nav komentējusi, kādēļ tieši šī persona piesaistīta par oficiālo ekspertu. Nav zināms arī, cik rūpīgi - un vai vispār - ir izvērtēta viņa kvalifikācija un kompānijas reputācija Somijā.

Kaljass izplatījis informāciju, ka jau šodien sniegs policijai savu atzinumu par Zolitūdes traģēdijas cēloņiem. Portāls Db.lv turpina sekot līdzi notikumu attīstībai, un dienas gaitā būs pieejami jaunākie komentāri no lietā iesaistītajiem būvniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Policijas pieaicinātais somu eksperts uzskaita sabrukušā Zolitūdes veikala Maxima vainas

Nozare.lv, 10.12.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zolitūdes Maxima veikalā 55,5% no konstrukcijām izmantotā materiāla nav pildījuši nekādu slodzes nešanas funkciju, ziņojumā Valsts policijai par Zolitūdes traģēdijas apstākļiem secina somu kompānijas Rak-Tek Solutions galvenais inženieris Tomass Kaljass.

Ziņojumā, kas ir biznesa portāla Nozare.lv rīcībā un ko Kaljass rīt plāno iesniegt policijai, inženieris uzrādījis aprēķinus, kas viņam liek secināt, ka Zolitūdes "Maxima" veikalā 55,5% no konstrukcijām izmantotā materiāla nav pildījuši nekādu slodzes nešanas funkciju. Šis risinājums esot bijis ne tikai absurds no inženiertehniskā viedokļa, bet arī ekonomiski pilnīgi nepamatots un izšķērdīgs.

Tāpat Kaljass kritizē arī savienojumos izmantotos DIN 934 tipa uzgriežņus, kurus nekādā gadījumā nedrīkstēja izmantot vietās, kas pakļautas stiepes slodzei. DIN 934 tipa uzgriežņi esot izmantojami tikai skrūvju savienojumos, kas pakļauti nobīdes deformācijai. Sabrukušajā ēkā izmantotajos savienojumos esot bijis jāizmanto vai nu cita tipa uzgriežņi, vai savienojumi jāpastiprina, pievienojot vēl vienu tādu pašu DIN 934 uzgriezni, kas konstrukcijas nestspēju paaugstinātu par 30%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Būvniecības gaitā mainīts Zolitūdes lielveikala jumta metāla konstrukciju veids

NOZARE.LV, 24.11.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zolitūdes lielveikala Maxima būvniecības laikā projektā mainīts jumta metāla konstrukciju veids un sākotnējā projektā paredzētās vienlaidus metāla sijas aizstātas ar divdaļīgām sastiprinātām sijām, atzina ēkas inženierprojekta autora SIA HND grupa īpašnieks, projektētājs Ivars Sergets.

«Pārprojektēt jumta metālkonstrukcijas nācās tāpēc, ka to ražotājs lielās vienlaidus sijas nevarēja piegādāt uz būvlaukumu,» sacīja Sergets.

Jautāts, vai pēc vienlaidus siju aizstāšanas ar divdaļīgajām tika pārrēķinātas slodzes un tās atbilda sākotnējam projektam, Sergets atbildēja apstiprinoši. «Arī pēc noslodzes pārrēķina jumta metāla sijām bija jāiztur sākotnēji paredzētā vidējā noslodze ap tonnu uz kvadrātmetru un 1,5 tonnas uz kvadrātmetru atsevišķās vietās uz jumta, kurās bija paredzēti koki,» skaidroja Sergets.

Inženieris piebilda, ka būvniecības laikā siju stiprinājuma vietās izmantotais stiprinājuma skrūvju skaits atbilda projektā paredzētajam. «Man gan nav informācijas, vai skrūvju materiāls atbilda projektā paredzētajam,» piebilda Sergets.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Somijas eksperts: Rupjās kļūdas konstrukcijā profesionāliem būvniekiem bija jāpamana

NOZARE.LV, 03.12.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zolitūdes projekta atbildīgajiem būvinženieriem būtu bijis jāpamana rupjās kļūdas, kas pieļautas nesošo konstrukciju dizainā, uzskata Somijas kompānijas Rak Tek Solutions galvenais inženieris Tomass Kaljass.

Kā vēstīts, projekta ģenerāluzņēmēja Re&Re pirmās kārtas - lielveikala celtniecības - atbildīgais būvdarbu vadītājs bija Staņislavs Kumpiņš, bet otrās kārtas - jumta apzaļumošanas un 12 stāvu dzīvojamās ēkas celtniecības - atbildīgais būvdarbu vadītājs bija Jevgeņijs Ņesterovičs.

Somijas eksperts, kas pētījis līdzīgus būvniecības negadījumus, uz jautājumu, vai sabrukušajā Maxima veikala ēkā izmantotās konstrukcijas ir tik inovatīvas, ka inženieriem nav izveidojušās atstrādātas procedūras, kā tās realizēt dzīvē, atbildēja noliedzoši. Viņš norādīja, ka nereti gan laba prakse tiek izmainīta, jo konstrukcijas tiek kopētas bez izpratnes par to, kā tās darbojas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Pēc alkohola uz Igauniju brauc vien 10-13% Somijas tūristu

LETA, 02.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iegādāties tikai alkoholiskos dzērienus uz Igauniju brauc vien 10-13% no Somijas tūristiem, kas ierodas Igaunijā, paziņojis Somijas Veselības aprūpes un sociālā nodrošinājuma institūta eksperts Esa Esterbergs.

Ja paskatās, kādēļ somi brauc uz Igauniju, tad ir redzams, ka tikai maza to daļa - 10-13% - pērk tikai alkoholu. Lielākā daļa brauc uz Igauniju pavisam cita iemesla dēļ. 50% Somijas tūristu, kas atgriežas no Igaunijas, vispār atbrauc bez alkohola, Esterbergs uzsvēra intervijā ziņu aģentūrai BNS.

Viņš piebilda, ka vieglos alkoholiskos dzērienus somiem Igaunijā nav jēgas pirkt, jo cenas atšķirības izlīdzinās, un saistībā ar akcīzes nodokļu celšanu starpība paliks arvien mazāka.

Vienlaikus Esterbergs norādīja, ka pat neliela cenas atšķirība nozīmē, ka kaut nelielā mērā "alkohola tūrisms" saglabāsies. Kā piemēru viņš minēja to, ka arī no Stokholmas Somijas prāmju pasažieri atgriežas ar iegādātu alkoholu, lai gan cenas atšķirība ir pavisam neliela.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad vēlamies iepriecināt savu mīļoto cilvēku ar īpašu dāvanu svētkos, iegrimstam dziļās pārdomās par to, kāda dāvana būtu tiešām praktiska un noderīga. Mācībām un darbam jau labu laiku norisinoties attālinātajā režīmā, ikkatrs novērtēs jaudīgu un viņa vajadzībām atbilstošu klēpjdatoru, tāpēc tehnoloģiju uzņēmuma Huawei eksperts ir apkopojis vērtīgus padomus, lai vieglāk orientētos veikalu un ierīču plašajā klāstā un atrastu atbilstošāko klēpjdatoru savai otrajai pusītei.

Sāciet ar pamatkritērijiem: izmērs un dizains

Klēpjdatora viena no galvenajām priekšrocībām ir to pārnēsājamība, tāpēc, izvēloties jaunu ierīci dāvanai, ir jāizpēta veikalos pieejamo klēpjdatoru svara un izmēra parametri. Dāvanas saņēmējam, kurš vienmēr ir kustībā, noteikti svarīgi būs, lai ierīci ir viegli paņemt līdzi, neradot apgrūtinājumu piemeklēt pareizo somu tā pārnēsāšanai.

“Šobrīd tehnoloģiju izstrādātāji pievērš īpašu uzmanību ergonomiskiem un ērti lietojamiem dizainiem, tāpēc arī klēpjdatori kļūst arvien jaudīgāki un arvien vieglāki. Piemēram, jaunais Huawei MateBook X Pro 2021 sver tikai nieka 1,33 kg un ir 14,6 mm biezs, tādējādi viegli ietilps jebkurā rokas somā vai mugursomā,” stāsta Mikus Tillers, Huawei produktu apmācību vadītājs Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Šodien laikrakstā

Intervija: Rietumi ir zaudējuši pilnvērtīgas sapratnes kompetenci par Krievijā notiekošo

Didzis Meļķis, Dienas Bizness, 10.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Entuziasms pēc Aukstā kara, ka Krievija kļūs par Rietumu standartiem pielīdzināmu tirgus ekonomiku, ir piedzīvojis krahu, un starplaikā nav arī tikusi izskolota pētnieku paaudze, ekonomistus ieskaitot, kas pilnvērtīgi saprastu Krievijā notiekošo, saka Lapēnrantas Tehnoloģiju universitātes profesors, Krievijas eksperts Peka Sutela.

Kāpēc Somijas centrālajai bankai ir tāda specifiska interese par pārejas ekonomikām? Jūs ilgus gadus bijāt šo pētījumu vadītājs.

Es nekad neesmu bijis īsts baņķieris, bet Pārejas ekonomiku institūtu tiešām vadīju 11 gadu. Šai interesei pamatā bija mūsu sapratne, gatavojoties eiro ieviešanai, ka mums Frankfurtē vajag savu kompetenci, savu balsi ECB, un vēlams, lai tā būtu lielāka, autoritatīvāka par mums formāli pienākošos teikšanu, kas, kā jau mazai ekonomikai, mums nav liela. Šādu ceļu gāja arī citu mazāku eirozonas valstu centrālās bankas – ka jāliek uzsvars uz pētniecību, lai tām pie tā galda vispār būtu kaut kas sakarīgs sakāms.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien Jūrmalā ar sabrage demonstrējumiem jeb šampanieša atvēršanu ar zobenu, tika atklāta Dinner in the Sky un G.H.MUMM gardēža piedzīvojuma nedēļa. Tā norisināsies no 22. -26. jūlijam, Jūrmalā, informē pasākuma rīkotāji.

Atklāšanas pasākumā viesiem Ilzei Jurkānei, Artūram Blušam, Mārim Gailim ar meitu, Intam Teterovskim, Jurim Šleieram, Mārim Jansonam un citiem bija iespēja baudīt izcilā somu šefpavāra, pasaulē atzīto kulinārijas sacensību Bocuse d’Or laureāta Matti Jämsen meistardarbus, kā arī atklāt šampanieša saderību ar ēdienu, ar ko savās zināšanās dalījās vīnzinis, G.H.MUMM eksperts Lotārs Ārends.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Caur Igauniju gājusī nauda no pēcpadomju valstīm ir ievērojami lielāka par pirmajām aplēsēm.

Līdztekus Igaunijas valdības aktivitātēm stingrākai naudas atmazgāšanas (AML) politikas ieviešanā ir kļuvis zināms patiesais naudas apjoms, kas caur Danske Bank Igaunijas atzaru ir gājusi no Krievijas un citām pēcpadomju valstīm. Financial Times, atsaucoties uz tās rīcībā nonākušu Danske Bank pasūtīto pētījumu, ko veikusi konsultāciju firma Promontory Financial, raksta, ka caur Igauniju plūdušās aizdomīgās naudas apjoms ir sasniedzis pat 30 miljardus USD gadā.

Līdz ar naudas atmazgāšanas skandāla eskalāciju Igaunijas ģenerālprokuratūra jūlija beigās sāka kriminālizmeklēšanu par Danske Bank darbībām, un Igaunijas valdība ir uzdevusi Finanšu ministrijai septembra laikā izstrādāt un iesniegt priekšlikumus par AML politikas pastiprināšanas pasākumiem, ziņo Igaunijas nacionālā raidsabiedrība ERR. Finanšu ministrs Tomass Teniste ir norādījis, ka valdība jau 2014. un 2015. gadā ir rīkojusies AML jomā, lai bankas pārtrauktu riskanto nerezidentu kontu apkalpošanu, tāpēc apšaubāmu darījumu skaits pēdējos gados ir ievērojami samazinājies, raksta ERR. Tomēr nesenās pagātnes reālo darījumu apjomu nākšanai gaismā paredzami būtu jānoved gan pie vainīgo atrašanas un sodīšanas, gan skrūvju ciešākas pievilkšanas finanšu sektora uzraudzībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ekonomisti: Lai Baltija sasniegtu Ziemeļvalstu labklājību, būs vajadzīgas vairākas desmitgades

Lelde Petrāne, 03.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starp Baltijas valstīm un Ziemeļvalstīm pastāv būtiskas dzīves līmeņa atšķirības, taču ar mērķtiecīgu rīcību tās ir iespējams samazināt, ir pārliecināti SEB bankas ekonomisti Baltijas valstīs, kuri 2. oktobrī tikās Igaunijas pilsētā Vīlandē, lai apspriestu ekonomiskās labklājības Latvijā, Lietuvā un Igaunijā tuvināšanu bagāto Ziemeļvalstu standartiem.

Pēdējo gadu laikā dzīves līmenis Baltijas valstīs ir strauji uzlabojies. Lai arī finanšu krīze Baltijas valstis skāra krietni smagāk nekā Rietumvalstis, gan Latvija, gan Lietuva un Igaunija ir atguvušas krīzes laikā zaudēto un spējušas demonstrēt IKP izaugsmi krietni virs 3% atzīmes. Straujas darba tirgus atgūšanās rezultātā pašlaik nodarbinātības līmenis ir krietni augstāks nekā pirmskrīzes laikā. Augstais pieprasījums pēc darbaspēka ir veicinājis algu pieaugumu – pēdējo trīs gadu laikā vidējais atalgojums Igaunijā ir pieaudzis par 22%, Latvijā par 24% un Lietuvā pat par 30%.

SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis norāda: «Neraugoties uz šiem panākumiem, cilvēka dabā ir sevi salīdzināt ar tiem, kam klājas vēl labāk. Ziemeļvalstis atrodas no mums netālu gan ģeogrāfiski, gan kultūras ziņā, tādēļ Baltijas iedzīvotājiem patīk sevi salīdzināt ar turīgo Skandināviju. Pat pēc dzīvošanas izmaksu korekcijas Zviedrijas un Somijas IKP uz vienu iedzīvotāju 1.5 līdz 2 reizes pārsniedz Baltijas valstu līmeni. Somijas ekonomikas stagnācijas dēļ Baltijai ir izdevies nedaudz pietuvoties šīs valsts līmenim, savukārt straujā izaugsme Zviedrijā konverģenci ir padarījusi vēl grūtāk sasniedzamu.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ekonomisti: Ziemeļvalstu algu līmeni sasniegsim pēc 30 gadiem

Lelde Petrāne, 17.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc stratēģisko ģeopolitisko mērķu sasniegšanas – iestāšanās Eiropas Savienībā, NATO, OECD un eirozonā, Baltijas valstīm kā nākamo mērķi vajadzētu uzstādīt Ziemeļvalstu dzīves līmeņa sasniegšanu, taču tam būs nepieciešami vairāki gadu desmiti, secinājuši SEB bankas ekonomisti Baltijas valstīs.

«Pēc neatkarības atgūšanas Baltijas valstis ir strauji attīstījušās un pašlaik esam sasnieguši to līmeni, kurā, piemēram, Zviedrija atradās deviņdesmito gadu vidū. Jāatceras, ka arī Ziemeļvalstis savu labklājību ir būvējušas soli pa solim daudzu gadu desmitu laikā. Lai arī augam straujāk nekā skandināvi, arī Baltijas valstīm būs nepieciešamas vairākas desmitgades, lai sasniegtu šo valstu dzīves līmeni,» norāda SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

«Labā ziņa ir tā, ka Baltijas valstis arī turpmāk attīstīsies straujāk nekā Ziemeļvalstis. Taču jāatceras – jo augstāk kāpsim, jo lēnāks kļūs temps un kļūs aizvien grūtāk turpināt kāpumu, un pa ceļam sastapsimies ar šķēršļiem. Viens no tiem ir vidējo ienākumu slazds, un iekļūšana šajā slazdā ir ļoti reāls risks visām trim Baltijas valstīm,» uzsver SEB bankas Igaunijā ekonomists Mihels Nestors (Mihkel Nestor).

Komentāri

Pievienot komentāru