Foto: picture-alliance/Becker & Bred/Scanpix/LETA

Ekonomisti: Ziemeļvalstu algu līmeni sasniegsim pēc 30 gadiem 

Pēc stratēģisko ģeopolitisko mērķu sasniegšanas – iestāšanās Eiropas Savienībā, NATO, OECD un eirozonā, Baltijas valstīm kā nākamo mērķi vajadzētu uzstādīt Ziemeļvalstu dzīves līmeņa sasniegšanu, taču tam būs nepieciešami vairāki gadu desmiti, secinājuši SEB bankas ekonomisti Baltijas valstīs.

Lelde Petrāne, 2019. gada 17. janvāris plkst. 12:16

«Pēc neatkarības atgūšanas Baltijas valstis ir strauji attīstījušās un pašlaik esam sasnieguši to līmeni, kurā, piemēram, Zviedrija atradās deviņdesmito gadu vidū. Jāatceras, ka arī Ziemeļvalstis savu labklājību ir būvējušas soli pa solim daudzu gadu desmitu laikā. Lai arī augam straujāk nekā skandināvi, arī Baltijas valstīm būs nepieciešamas vairākas desmitgades, lai sasniegtu šo valstu dzīves līmeni,» norāda SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

«Labā ziņa ir tā, ka Baltijas valstis arī turpmāk attīstīsies straujāk nekā Ziemeļvalstis. Taču jāatceras – jo augstāk kāpsim, jo lēnāks kļūs temps un kļūs aizvien grūtāk turpināt kāpumu, un pa ceļam sastapsimies ar šķēršļiem. Viens no tiem ir vidējo ienākumu slazds, un iekļūšana šajā slazdā ir ļoti reāls risks visām trim Baltijas valstīm,» uzsver SEB bankas Igaunijā ekonomists Mihels Nestors (Mihkel Nestor).

«Atsevišķās jomās Baltijas valstis jau pašlaik ir apsteigušas Ziemeļvalstis – piemēram, interneta pieslēguma ātrums un mobilo sakaru infrastruktūra Baltijā ir pat labāka nekā Skandināvijā. IT risinājumi ļauj apiet vienu no Baltijas valstu lielākajiem trūkumiem – mazo tirgus izmēru, jo digitālajos kanālos varam sasniegt neierobežotu skaitu patērētāju. Taču ir jautājums – vai mēs pratīsim šo priekšrocību efektīvi izmantot un pārvērst ekonomiskos ieguvumos,» sacīja SEB bankas Lietuvā vecākais analītiķis Tads Povilausks (Tadas Povilauskas).

Tāpat ekonomisti ir vienisprātis, ka, lai arī Baltijas valstīm būtu jāveltī krietni vairāk resursu pētniecībai, ir lietas, kur ekonomisko efektu iespējams gūt salīdzinoši ātri. Ziemeļvalstīs ir simtiem kompāniju, kas dara to pašu, ko viņu Baltijas konkurenti. Atšķirība ir tā, ka zviedru un somu kompānijas par savu produktu var pieprasīt krietni augstāku cenu – tikai tādēļ, ka viņiem ir starptautiski atpazīstami un augsti novērtēti zīmoli. Baltijai pagaidām šādu zīmolu ir pārāk maz.

Ekonomisti arī uzsver, ka IKP un algas nav vienīgie rādītāji, uz ko Baltijas valstīm būtu jāorientējas. Ziemeļvalstu labklājība nozīmē arī starptautiski konkurētspējīgu izglītību un visiem sabiedrības slāņiem pieejamu veselības aprūpi. Kvalitatīva izglītības sistēma neapšaubāmi ir viena no atslēgām uz pārtikušāku sabiedrību, un visām trim Baltijas valstīm būtu jāmotivē vairāk jauniešus apgūt inženierzinātnes.

«Jāatceras arī tas, ka Ziemeļvalstis savu labklājību sāka būvēt pirms daudziem gadu desmitiem, bet Baltijas valstis – tikai pirms nepilniem 30 gadiem. Ja salīdzinām sevi nevis ar skandināviem, bet ar valstīm, kuras tāpat kā mēs savu ceļu atsāka deviņdesmito gadu sākumā, Baltijas valstis ir sasniegušas fantastiskus panākumus,» secina D.Gašpuitis.

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2018. gada 04. oktobris plkst. 14:44

Tuvākā gada laikā iegādāties automašīnu plāno 13% Latvijas iedzīvotāju. 26% iedzīvotāju ieplānojuši...

2018. gada 03. oktobris plkst. 11:49

Starp Baltijas valstīm un Ziemeļvalstīm pastāv būtiskas dzīves līmeņa atšķirības, taču...

2018. gada 11. septembris plkst. 11:27

Turpinot uzsākto izaugsmi, SEB grupas pakalpojumu centrs Rīgā (SEB Global Services in Riga) nākamā...

2018. gada 05. septembris plkst. 9:49

SEB grupa ir izveidojusi jaunu riska kapitāla programmu ar mērķi investēt Latvijas, Lietuvas un...

2018. gada 05. septembris plkst. 9:36

Latvijas lielāko banku - Swedbank, SEB, Citadele un Luminor - pārstāvji ir...

Nepalaid garām

«Es vēlos strādāt nozarēs, kur nav tādas regulācijas, nav tādas valsts iejaukšanās...

Vēstniecība, pārstāvniecība, savrupnams, kultūras un darījumu centrs, muzejs, izstāžu telpa,...

Eksports ir viens no galvenajiem valsts attīstības virzītājspēkiem, un uzņēmumiem tas ir svarīgs solis...

Āgenskalns pēdējo gadu laikā ir kļuvis par arvien pieprasītāku vietu dzīvošanai, nereti...

Viens no jaunākajiem nozares uzņēmumiem Liepājā ir SIA Sikksi, kas Latvijas kontekstā...

Bijušais NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens izglābj PNB Banku (bijušo Norvik Banku),...

No šīs sadaļas
2019. gada 31. janvāris plkst. 7:19

SIA Glass & Wood Latvijas būvniecības biznesā ieņem stabilu un ekskluzīvu tirgus...

2019. gada 18. janvāris plkst. 8:16

Biznesa portāls db.lv viesojās SIA Baltic Block, lai vērotu, kā tiek ražoti...

2019. gada 17. janvāris plkst. 15:26

Namiņā Rīgā, Ernestīnes ielā 21A, kas atrodas biznesam potenciāli interesantā vietā -...

2019. gada 17. janvāris plkst. 12:24

AS «Valmieras enerģija» (VE) parakstījusi līgumu ar SIA «Monum» par jaunas šķeldas...

2019. gada 17. janvāris plkst. 11:26

Pagājis gads, kopš Latvijā darbu sāka lielākā kopstrādes telpa Baltijas valstīs – People Work...

2019. gada 17. janvāris plkst. 10:54

Mārupes vidusskolai plānots no 2019.gada 1.septembra piešķirt valsts ģimnāzijas statusu, liecina...

2019. gada 17. janvāris plkst. 9:19

Komersanti ieinteresēti ostu zemju iegādē; ostu pārvaldnieki lielākoties ir skeptiski...

2019. gada 17. janvāris plkst. 6:31

Peļņas nolūkos pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» nākotnē varētu paplašināt maršrutus uz...

2019. gada 17. janvāris plkst. 6:26

Liepājnieks Dāvids Jansons, rīdzinieks Olafs Saulriets un viņa dzīvesbiedrene Elīna Zālīte Liepājā...

2019. gada 17. janvāris plkst. 6:14

Ne viss, kas konkurences jomā valstī darīts, iedzīvotājiem nesis tiešu un tūlītēju...