Jaunākais izdevums

SEB bankas topošā biroja sienā 28.martā ievietota dzīvā laika kapsula ar vēstījumiem un ambīcijām nākotnei. SEB bankas dzīvā laika kapsula ir netradicionāls risinājums, ko paredzēts atvērt un papildināt ik pēc pieciem gadiem. Vienlaikus tā būs apskatāma ikvienam apmeklētajam jaunajās biroja telpās.

Plānots, ka SEB bankas jauno biroju atklās 2025. gadā.

“Laika kapsulu likšana ēku pamatos ir sena tradīcija. Ņemot vērā, ka dzīvojam dinamiskā laikmetā, kur krasas pārmaiņas ir ikdiena, fiksēt aktuālo, izvirzīt mērķus un plānot nākotni varam daudz īsākos laika periodos. Tāpēc mēs aizsākam jaunu tradīciju ar dzīvo laika kapsulu, kuru pirmo reizi plānojam atvērt 2030. gadā. Kopā ar bankas kolēģiem fiksējām šī brīža laika piezīmes un nākotnes prognozes digitālā formātā – gan par SEB bankas ambīcijām, gan finanšu nozari, gan kopējo Latvijas izaugsmi. Birojam ir un būs būtiska loma mūsu uzņēmuma kultūrā, tas ir kā satikšanās vieta, kurā veidojas attiecības un rodas jaunas idejas. Tādēļ ar nepacietību gaidu, kad varēsim satikties mūsu jaunajā birojā,” saka Ieva Tetere, SEB bankas vadītāja.

2021. gadā SEB banka Latvijā vienojās ar Baltijā vienu no vadošajiem nekustamo īpašumu attīstītājiem - “Linstow Baltic”, ka SEB banka būs galvenais enkurnomnieks jaunajā biroja kompleksā Satekles Biznesa centrs, kas atrodas Rīgas centrā – Ernesta Birznieka-Upīša ielā 2. Šobrīd norit darbi pie SEB bankas biroja ēkas otrā stāva konstrukcijām un kompleksa aprises jau redzamas arī garāmgājējiem.

“Linstow Baltic” projektu attīstības un ilgstspējas direktors Andis Kublačovs: “Mūsu kā attīstītāju ambīcijas, projektējot un attīstot Satekles Biznesa centru, ir ne tikai realizēt šo kompleksu atbilstoši augstākajiem kvalitātes un ilgtspējas standartiem, bet arī radīt piemērotu vidi uzņēmējdarbības ekosistēmai. Tāpēc esam gandarīti, ka mūsu un Satekles Biznesa centra galvenā enkurnomnieka – SEB bankas – vērtības saskan attiecībā gan uz uzņēmējdarbības ilgtspēju, gan lokācijas nozīmību. Par to liecina arī 2023. gada rudenī saņemtā starptautiskā atzinība pēc BREEAM ēku sertifikācijas sistēmas par projektēšanas posmu ar līdz šim augstāko (Izcili jeb Outstanding) novērtējumu Latvijā. Tas vairo pārliecību, ka šo līmeni izdosies noturēt līdz pat noslēdzošo BREEAM sertifikātu saņemšanai jau pēc kompleksa nodošanas ekspluatācijā. Esam pārliecināti, ka radām SEB bankai izcilu mājvietu, kas nodrošinās nozīmīgus ieguvumus uzņēmuma darbiniekiem. Vienlaikus izcilā atrašanās vieta, tostarp potenciālā savienojamība ar Rietumeiropu pa Rail Baltica, sniegs būtiskas priekšrocības un pavērs daudz jaunu iespēju arī pašam uzņēmumam un tā klientiem. Priecājamies, ka būvdarbi ir uzņēmuši acīmredzamus apgriezienus un SEB banka atzīmē šo progresu, ievietojot jaunajā ēkā dzīvo laika kapsulu. Ar lielu aizrautību gaidām dienu, kad varēsim kopā ar SEB bankas komandu atklāt jauno biroju.”

12 000 m2 plašais Satekles Biznesa centra biroju komplekss pēc tā atklāšanas 2025. gadā kopumā ietvers piecas savstarpēji saistītas ēkas, tostarp integrējot arī vienu pilsētas kultūrvēsturiskā mantojuma koka ēku. Biroju komplekss atradīsies kvartālā starp Elizabetes, Ernesta Birznieka-Upīša, Dzirnavu un Satekles ielu un iekļausies Rīgas Centrālās dzelzceļa pasažieru stacijas un Origo One biznesa centra apkaimes kvartālā. Kompleksa galvenā ēka kļūs par SEB bankas centrālo biroju Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

SEB grupas peļņa Latvijā pērn bija 152,4 miljoni eiro

Db.lv, 25.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB grupa pagājušajā gadā Latvijā guvusi peļņu 152,4 miljonu eiro apmērā, kas ir par 61,4% vairāk nekā 2022.gadā, informē bankā.

SEB grupas Latvijā ieņēmumi pagājušajā gadā bija 246 miljoni eiro, kas ir par 62,6% vairāk nekā 2022.gadā, bet izmaksas pērn bija 59,6 miljoni eiro, tādējādi grupas peļņa pirms uzkrājumiem bija 186,4 miljoni eiro.

Uzkrājumi paredzamiem kredītzaudējumiem pērn palielināti divu miljonu eiro apmērā.

Kopējais noguldījumu apmērs 2023.gada beigās bija 4,5 miljardi eiro, kas ir par 1,6% vairāk nekā 2022.gada beigas, bet kopējais kredītportfelis - 3,3 miljardi eiro, kas ir pieaugums par 3,7%.

"SEB bankas" grupas aktīvi 2023.gada beigās bija 5,6 miljardi eiro, kas ir par 2,3% vairāk nekā 2022.gada beigās, bet kapitāls - 611 miljoni eiro, kas ir par 20,8% vairāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apliecinot atbilstību augstākajiem ilgtspējas standartiem, Linstow Baltic attīstītais Satekles Biznesa centrs oktobrī ieguvis plānotos BREEAM sertifikācijas projektēšanas posma sertifikātus.

Tie piešķirti divām biznesa kompleksa daļām, un abi ir sasnieguši līmeni “izcili” (Outstanding). Pašlaik Latvijā nav citu ēku ar tik augstu BREEAM vērtējumu.

Viens BREEAM sertifikāts ar novērtējumu “izcili”, sasniedzot 89,9%, ir piešķirts ēkai Ernesta Birznieka-Upīša ielā, kura pēc uzbūvēšanas kļūs par AS SEB banka galveno biroja ēku Latvijā. Otrs sertifikāts ar novērtējumu “izcili” un 89,2% ir piešķirts līdzās topošajām ēkām Ernesta Birznieka-Upīša ielā un Dzirnavu ielā, kuru telpas 2200 m2 platībā jau ir atvērtas jaunu nomnieku pieteikumiem.

Linstow Baltic Projektu attīstības direktors Andis Kublačovs: “Satekles Biznesa centra projekts jau tā metu konkursa stadijā un atbilstoši ģenerālnomnieka AS SEB banka prasībām paredzēja augstāko kvalitātes standartu apvienošanu ar izciliem ilgtspējas risinājumiem. Mūsu ambīcijas ir radīt mūsdienīgu, komfortablu, patīkamu un arī ilgtspējīgu darba vidi gan jauno biroju darbiniekiem, gan to apmeklētājiem. Saņemtā starptautiskā atzinība pēc BREEAM ēku sertifikācijas sistēmas BREEAM International New Construction 2016 par projektēšanas posmu ar līdz šim augstāko novērtējumu Latvijā mums sniedz lielāku ticamību, ka šo līmeni izdosies noturēt arī būvniecības laikā līdz pat noslēdzošo BREEAM sertifikātu saņemšanai jau pēc kompleksa nodošanas ekspluatācijā. Vēlos teikt lielu paldies visiem, kas bija iesaistīti šajā procesā, – šo izcilības līmeni mēs esam sasnieguši kopā!”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikdienā lietojam apzīmējumus: banku sektors, Lielais četrinieks, ārvalstu un vietējās bankas, banku filiāles. Piemēram, Rietumu Bankas vadība sociālajos tīklos min terminu Lielais piecinieks, bet Signet Bank un citas nereti retorikā izmanto apzīmējumu vietējās bankas.

Vai lietotie termini ir pašizdomāti, un kāds ir to pamats, uz šiem jautājumiem Dienas Bizness mēģināja rast atbildes, konsultējoties ar Latvijas Bankas speciālistiem.

Šādi jautājumi radās, lasot, piemēram, Rietumu Bankas ierakstus sociālajos tīklos Facebook un LinkedIn, kur bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja lieto apzīmējumu Lielais piecinieks. “Esmu gandarīta, ka Rietumu Banka pārstāv Latvijas kapitālu banku lielajā pieciniekā, turklāt ar būtisku atrāvienu no citiem tirgus dalībniekiem,” tā Jeļena Buraja pauda pērn, 8. decembrī, soctīkla Facebook Rietumu Bankas vietnē. Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons, kā arī jau pieminētā Jeļena Buraja plaši lieto vārdu salikumu vietējās bankas arī intervijās, tostarp Dienas Biznesā publicētajās. Līdztekus seko, ka tā sauktais Lielais četrinieks ir ārzemju kapitāla bankas, tomēr vai izteikumi ir precīzi un pamatoti ilgtermiņā – tas ir jautājums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmumiem ir starptautiskas konkurētspējas potenciāls un visi priekšnoteikumi, lai atļautos būt ambiciozāki izaugsmē un ilgtermiņa investīcijās gan vietējā mērogā, gan pāri robežām, tikai dažkārt ir vajadzīgs lielāks iedrošinājums. Lai mudinātu gan lielos, gan mazos un vidējos uzņēmumus mērķtiecīgi tiekties uz nākamo izaugsmes fāzi, stiprinot konkurētspēju eksportā, SEB banka piesaka jaunu programmu 20 miljonu eiro apmērā – izaugsmes finansējumu SEB Baltic Venture Debt.

Tas būs palīgs strauji augošiem eksportētājiem, kuru dibinātāji piesaista kapitālu un grib saglabāt pēc iespējas lielāku daļu īpašumtiesību savā uzņēmumā.

Strauja mērogošana tehnoloģiju uzņēmumiem pasaulē nav jaunums, bet Latvijā kā nozare tā attīstās salīdzinoši nesen. Kad pašu savāktais finansējums ir iztērēts, attīstot savu biznesa ideju, talkā nāk vispirms inkubatori, biznesa eņģeļi un akseleratori, nākamajā attīstības fāzē – jau iespēju kapitāla fondi ar miljoniem eiro lielu finansējumu, tomēr tie grib saņemt pretī uzņēmuma daļas, cerot uz ievērojamu peļņu nākotnē. Vēsturiski Baltijas reģionā bankas nav iesaistījušās investīcijās šādos uzņēmumos. SEB banka piedāvā jaunu produktu: aizdevumu biznesa attīstībai līdz 30% apmērā no kopējā piesaistāmā investoru kapitāla, nepārsniedzot 2 miljonus eiro, kas ļauj uzņēmējam saglabāt lielākas īpašumtiesības savā uzņēmumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Ar īstermiņa risinājumiem tiek nodarīts milzīgs ļaunums Latvijai ilgākā termiņā

LETA, 10.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban ar īstermiņa risinājumiem hipotekāro kredītņēmēju atbalstam tiek nodarīts milzīgs ļaunums Latvijai ilgākā termiņā, intervijā sacīja "SEB bankas" valdes priekšsēdētāja Ieva Tetere.

Viņa pauda viedokli, ka vēl vairāk tiek palielināts Latvijas valsts risks, un kredītreitingu aģentūras, visdrīzāk, uz to reaģēs, tādējādi Latvijas parādzīmes kļūs vēl dārgākas un par savu kopējo aizņēmumu Latvija maksās vēl vairāk. Arī investoriem tas radis sajūtu, ka Latvija ir valsts, uz kuru nevar paļauties.

Tetere sacīja, ka visi grib, lai banku sektors ir stabils un drošs, jo, tikko banku sektoram būs grūti, tās būs prasīgākas pret klientiem. Ja bankām ir laba peļņa, labs kapitāls un stabila situācija, tad arī tās var būt pretimnākošākas, kad ir nepieciešams pārskatīt kredīta nosacījumus, termiņus, atlikt maksājumus. Bankām to ir viegli izdarīt, jo ir stabils kapitāls.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

SEB banka piešķīrusi vairāk nekā miljonu eiro divām katlumājām Ķekavas novadā

Db.lv, 25.01.2024

"Pagājušajā apkures sezonā pieredzējām tādu dabasgāzes cenu pieaugums visā pasaulē, kas būtiski palielināja arī siltumenerģijas cenu un radīja neprognozējamību attiecībā uz energoresursu nodrošinājumu. Tāpēc ir būtiski palielināt atjaunojamo energoresursu īpatsvaru siltumenerģijas ražošanā,” saka SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB banka piešķīrusi finansējumu vairāk nekā miljona eiro apmērā diviem mūsdienīgu katlumāju projektiem Ķekavas novadā, kas ļaus būtiski samazināt gāzes patēriņu novada siltumapgādē.

Katlumāju izbūves projektus Ķekavas novada Daugmalē un Valdlaučos realizē uzņēmums SIA “Ķekavas nami”.

“Esam gandarīti par iespēju finansēt siltumapgādes infrastruktūras attīstības projektus, kas veicinās energoefektivitāti un sniegs ieguvumu plašākai sabiedrībai. Pagājušajā apkures sezonā pieredzējām tādu dabasgāzes cenu pieaugums visā pasaulē, kas būtiski palielināja arī siltumenerģijas cenu un radīja neprognozējamību attiecībā uz energoresursu nodrošinājumu. Tāpēc ir būtiski palielināt atjaunojamo energoresursu īpatsvaru siltumenerģijas ražošanā, lai iedzīvotājiem tiktu garantēta droša un nepārtraukta siltumapgāde,” saka SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā strādājošās bankas šogad dividendēs plāno izmaksāt kopumā par apmēram 70% lielāku summu nekā pagājušajā gadā, informē Latvijas Bankā.

Centrālajā bankā norādīja, ka šogad no peļņas, kas gūta 2023.gadā un arī iepriekšējos gados, atbilstoši aktuālajai informācijai par kredītiestāžu plāniem dividendēs paredzēts izmaksāt kopumā apmēram 400 miljonus eiro, kamēr pērn dividendēs no 2022.gadā un iepriekšējos gados gūtās peļņas tika izmaksāti kopumā 237 miljoni eiro.

Tostarp Latvijas "Swedbank" šogad dividendēs no pagājušā gada un iepriekšējo gadu nesadalītās peļņas izmaksās kopumā 244 miljonus eiro, kamēr 2023.gadā "Swedbank" dividendēs izmaksāja 50,7 miljonus eiro.

"Swedbank" pārstāvji iepriekš skaidroja, ka attiecīgais lēmums pieņemts, ņemot vērā nākotnes attīstības prognozes, kapitāla pietiekamības prasības un izmaiņas nodokļu regulējumā. "Tā kā "Swedbank" Latvijā jau ir pārskaitījusi teju 60 miljonu eiro nodokļa maksājumu uz Valsts kasi, kā to nosaka Latvijā esošā likumdošana, tad arī dividenžu izmaksa tiks veikta attiecīgā apmērā," pauda bankā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nekustamā īpašuma darījumi sankciju ēnā

Ilga Gudrenika-Krebs, zvērināta advokāte, ZAB Ellex Kļaviņš partnere, 03.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas iebrukums un karš Ukrainā, kas notiek ar Baltkrievijas atbalstu, Eiropas Savienībai (ES), Lielbritānijai un ASV licis noteikt virkni ierobežojumu uzņēmējdarbības veikšanai ar minētajām agresorvalstīm, kā arī šo valstu personu un kapitāla kustībai.

Daudziem ir apgrūtināta piekļuve saviem nekustamajiem īpašumiem un ir vērojama šo īpašumu, piemēram, Jūrmalas mājokļu, nonākšana nekustamo īpašumu tirgū. Un, lai arī cenas dažkārt ir pievilcīgas, potenciālajiem pircējiem jāņem vērā sarežģījumi, kas var rasties darījuma izpildē par šāda īpašuma iegādi. Ar ko būtu jārēķinās, pērkot īpašumu no Krievijas vai Baltkrievijas rezidentiem?

Jāpārbauda īpašuma statuss

Darījums ar Krievijas vai Baltkrievijas rezidentam piederošu nekustamo īpašumu varētu būt aizliegts noteikto sankciju dēļ. Līdzekļu iesaldēšana un aizliegums dot pieeju līdzekļiem ir noteikts saskaņā ar vairākām Eiropas Padomes regulām, kuru mērķis ir iesaldēt līdzekļus un noteikt vispārējus ierobežojumus un sankcijas attiecībā uz Krievijas Federāciju sakarā ar karu Ukrainā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Novērojumi no hipotekāro kredītu klientu apkalpošanas ikdienas

Māris Opincāns, SEB bankas Privātpersonu finansēšanas pārvaldes vadītājs, 03.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada septembrī no privātpersonām Latvijas bankās saņemti un izskatīti ap 1400 iesniegumi par mājokļa kredīta līguma pārskatīšanu. Liela daļa no šiem iesniegumiem nav saistīti ar maksātspējas problēmām, drīzāk ar saprotamu vēlmi augošo izmaksu laikā pārliecināties, ka aizdevuma nosacījumi ir konkurētspējīgi un ekonomikas situācijai atbilstoši.

Arī mūsu aizņēmēju vidū šobrīd nav vērojama tendence, kas liecinātu par maksātspējas problēmām Euribor likmju pieauguma dēļ, tomēr skaidrs, ka laiki ir izaicinoši un cilvēkiem ikmēneša maksājumu segšana var būt sarežģītāka. Neskatoties uz likmju pieaugumu, turpinās arī jaunu hipotekāro aizdevumu izsniegšana – tiesa, līgumu skaits samazinās un jaunie klienti ir daudz piesardzīgāki.

Maksājumu kavējumi būtiski neaug, patieso ietekmi rādīs ziemas periods

Euribor likmju pieaugums kredītņēmējus motivē pārskatīt līgumus, taču tas nenozīmē, ka visiem šiem cilvēkiem ir grūtības kredītu atmaksāt. Līgumu pārskatīšana skar visdažādākos jautājumus – vieni grib noskaidrot, vai nav iespēja samazināt procentu likmi, citi grib atmaksāt kredītu ātrāk vai termiņu pagarināt, citiem ir būtiski mainīt ikmēneša maksājumu. To vidū ir pieteicēji, kuri nevis samazina maksājumu un pagarina atmaksas termiņu, bet tieši pretēji – saīsina termiņu un palielina katru mēnesi maksājamo summu. Savukārt citi grib mainīt kredītlikmes piesaistes veidu, piemēram, no piesaistes trīs mēnešu Euribor pārejot uz 12 mēnešu Euribor vai otrādi. Uzsvēršu, – maksājumu kavētāju īpatsvars pēdējo mēnešu laikā nav būtiski pieaudzis. Un tādu gadījumu skaits, kad redzam, ka cilvēkam tiešām ir un būs problēmas savas saistības pildīt, ir mērāms nevis simtos, bet desmitos. Šī ir fundamentāla atšķirība no 2008. gada krīzes, kad maksājumu kavētāju skaits pārsniedza 25% no visiem aizņēmējiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Darbu sāk par 70 miljoniem eiro tapušais biznesa centrs Novira Plaza

Db.lv, 12.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piektdien, 12.aprīlī, darbu sāks biznesa centrs "Novira Plaza", kurā ieguldīti 70 miljoni eiro, informē ēkas attīstītāja pārstāvji.

Biznesa centrs nodots ekspluatācijā februārī.

Par savu mājvietu jauno A klases biznesa centru ir izvēlējušies tādi uzņēmumi kā "GoCardless", "PwC Latvia", "Wolt Latvia", "Eversheds Sutherland Bitāns", "Zalaris", "Newsec" un daudzi citi. Biznesa centrā "Novira Plaza" atradīsies arī "premium" klases kopstrādes telpas "Spaces".

"Novira Plaza" attīstītāji ir "Evernord Asset Management", licencēta Lietuvas aktīvu pārvaldīšanas sabiedrība, kas šobrīd pārvalda četrus slēgtus ieguldījumu fondus un darbojas visās trīs Baltijas valstīs, un "Novira Capital", viens no vadošajiem nekustamo īpašumu attīstītājiem Igaunijā. "Evernord Group" šobrīd pārvalda klientu aktīvus vairāk nekā 250 miljonu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB banka piešķīrusi finansējumus 1,4 miljonu eiro apmērā zemnieku saimniecības “Kraujas” Dobeles novada Bikstu pagastā modernizācijai.

Finansējums paredzēts fermas kompleksa paplašināšanai un tehnoloģisko iekārtu iegādei, skābbarības novietnes izveidei, kā arī energoefektivitātes palielināšanai. Projekts tiek realizēts ar Lauku atbalsta dienesta līdzfinansējumu.

Piesaistītais finansējums zemnieku saimniecībai “Kraujas” ļaus uzbūvēt jaunu skābbarības novietni 2400 kubikmetru apjomā, būtiski paplašināt esošo kūti (tiks izveidotas jaunas guļvietas 142 lopiem), veikt pārbūves darbus slaukšanas robotu uzstādīšanai. Kūts tiks aprīkota ar diviem slaukšanas robotiem, jumta kori, kūts sānu aizkariem un citu aprīkojumu. Vienlaikus finansējums paredzēts arī saimniecības energoefektivitātes celšanai – tiks uzstādīti saules paneļi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Krāšana un ieguldīšana – vērtība, kas jāapgūst un jāpraktizē mums visiem

Anna Dovbiša, SEB atklātā pensiju fonda valdes priekšsēdētāja, 02.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB bankas pētījums rāda, ka aptuveni 27% sieviešu Latvijā uzkrājumu nav*. Turklāt, sievietes, kuras veic uzkrājumus, biežāk domā par citiem, piemēram, krāj saviem bērniem, nevis savai finansiālajai neatkarībai. Sievietes bieži vien arī ieguldījumu riska izvēlē ir piesardzīgākas, taču neatbilstoša riska izvēle var novest pie tā, ka atdeve no ieguldījumiem ilgtermiņā būs mazāka.

Lai kļūtu finansiāli neatkarīgām, sievietēm ir jāpieņem lēmumi par uzkrājumu veidošanu, brīvo līdzekļu ieguldīšanu un dažkārt arī jāuzņemas atbilstošs risks.

Ir vairākas nozīmīgas barjeras, kas sievietēm ir jāpārvar ceļā uz savu finansiālo neatkarību. Tas ir zemāks atalgojums – sieviešu vidējā stundas alga ir zemāka visos izglītības līmeņos, visās nozarēs un amatu grupās. Vidējais atalgojums stundā sievietēm 2022. gadā bija par 17,1% mazāks nekā vidējais atalgojums vīriešiem (ES vidēji šis rādītājs bija 12,7%)**.

No iepriekš minētā izriet mazāks uzkrājums pensijas kapitālā, kā arī mazāk līdzekļu citu uzkrājumu un ieguldījumu veikšanai. Sievietēm daudz biežāk ir jāpārvar sabiedrības stereotipi, lai izlauztos līdz vadošiem amatiem, proti, izglītībā un karjerā ir jāiegulda vairāk laika un naudas. Šo faktoru saasina došanās bērnu kopšanas atvaļinājumā. Visbeidzot, sievietēm allaž ir jāpatur prātā “plāns B” gadījumā, ja viņas paliek par savu bērnu galvenajām uzturētājām. Tomēr neskatoties uz visām šīm barjerām, nav cita ceļa finansiālas neatkarības gūšanai, kā sākt ar pakāpenisku uzkrājuma veidošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdztekus jau divus gadus nodrošinātajiem ienākošajiem zibmaksājumiem sabiedrības norēķinos ar valsti Valsts kase sākusi izejošos zibmaksājumus, tādējādi padarot zibenīgus arī valsts budžeta iestāžu un citu Valsts kases klientu norēķinus ar sabiedrību, informēja Valsts kases pārstāvji.

Pievienošanās Latvijas Bankas uzturētajai zibmaksājumu infrastruktūrai, nodrošinot divvirzienu - izejošo un ienākošo - zibmaksājumu funkcionalitāti, sekmē finanšu sektora un valsts pārvaldes sadarbību un digitālo attīstību, uzsver Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš.

Ikdienas dzīvē Latvijas iedzīvotāji un uzņēmumi šīs pārmaiņas jutīs, saņemot maksājumus no Valsts kases, piemēram, nodokļu atmaksas, pabalstus, samaksu par valsts pārvaldei sniegtajiem pakalpojumiem.

Latvijas Bankas padomes locekle Zita Zariņa norāda, ka valsts sektors turpina pilnveidot un modernizēt publiskos pakalpojumus, un tas, ka valsts izejošie maksājumi pie iedzīvotājiem un uzņēmējiem nonāks dažu sekunžu laikā, būs liels ieguvums sabiedrībai kopumā. Latvija ir moderno maksājumu lielvalsts, un Latvijas Banka arī turpmāk rūpēsies, lai būtu pieejama atbilstoša un moderna infrastruktūra, uzsver Zariņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Latvijas banku sektorā ir zemākā klientu apkalpošanas kvalitāte Baltijā

Db.lv, 06.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas banku sektorā ir zemākā klientu apkalpošanas kvalitāte Baltijā, liecina ikgadējais uzņēmuma "Dive" klientu servisa novērtēšanas pētījums.

Triju Baltijas valstu vidū labākais banku klientu atbalsta dienests un klientu apkalpošanas centru darbs ir Lietuvā, kas no 100% novērtēts ar 94,02%, seko Igaunija, kuras banku sektors saņēmis 90,6%, bet zemākais nozares rezultāts joprojām ir Latvijā - 83,36%, liecina pētījums.

Latvijā banku klientu atbalsta dienestu darbinieki sasniedz augstus rezultātus, gan apkalpojot klientus klātienē, gan pieņemot zvanus uz informatīvo tālruni. Tomēr zvanu apkalpošanas procesā joprojām pastāv nepieciešamība uzlabot prasmes izzināt klienta vajadzības un veiksmīgi veikt papildus pārdošanu. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, papildus pārdošanas rezultātos bija izaugsme par 0,82 procentpunktiem, bet vajadzību izzināšanā bija kritums par 2,5%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bezskaidrās un skaidrās naudas maksājumu attiecība Latvijā 2024.gada februārī bija 77% pret 23%, informē Latvijas Bankas pārstāvji, atsaucoties uz jaunāko 2024.gada pavasara Latvijas Bankas "Maksājumu radaru".

Tas ir vēsturiski augstākais bezskaidrās naudas maksājumu īpatsvars, uzsver Latvijas Bankas pārstāvji.

Salīdzinājumā ar 2023.gada augustu 2024.gada februārī pieaugusi bezskaidrās naudas lietošana. Pirms pusgada bezskaidrās un skaidrās naudas maksājumu attiecība bija 73% pret 27%, kamēr pirms gada - 2023.gada februārī - tā bija 67% pret 33%.

Šogad februārī vidējais maksājumu skaits, ko viens iedzīvotājs veic nedēļas laikā, bija 17,1, kamēr 2023.gada augustā - 13,8, bet 2023.gada februārī - 14,3. Tostarp 13,1 maksājums šogad februārī veikts bezskaidrā naudā un četri maksājumi skaidrā naudā.

"Maksājumu radara" dati liecina, ka modernās tehnoloģijas iegūst arvien lielāku lomu maksājumu jomā. 2024.gada februārī būtiski auga zibmaksājumu lietošana - tos ikdienā izmanto 41% aptaujāto, kas ir par 10 procentpunktiem vairāk nekā pirms pusgada un par astoņiem procentpunktiem vairāk nekā 2023.gada februārī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālā banka (ECB) tās tiešā uzraudzībā esošo banku sarakstam pievienojusi Lietuvā reģistrēto kompāniju "Revolut Holdings Europe" un tās Lietuvā reģistrēto banku "Revolut Bank".

"Revolut Bank" ir kļuvusi par trešo lielāko banku Lietuvā ar 19,3% tirgus daļu, rēķinot pēc aktīvu apmēra. Lielākā daļa tās aktīvu atrodas citās Eiropas Savienības valstīs, ceturtdien paziņoja Lietuvas centrālā banka.

"Tā ir dabiska, paredzama attīstība, ņemot vērā "Revolut" izaugsmes līmeni un nerezidentu noguldījumu īpatsvaru citās Eiropas valstīs," norādīja Lietuvas Bankas valdes loceklis Simons Krēpšta.

No Lietuvas bankām tieša ECB uzraudzība noteikta arī "Swedbank", kuras tirgus daļa ir 29,4%, SEB ar tirgus daļu 22,3% un "Šiauliu bankas" ar tirgus daļu 7,7%, rēķinot pēc aktīvu apmēra.

Lietuvas Banka arī pēc iekļaušanas ECB tiešas uzraudzības sarakstā turpina neatkarību pārraudzību pār tām patērētāju aizsardzības, naudas atmazgāšanas un citās jomās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekspluatācijā nodots projekts “Novira Plaza” Rīgas centrā, kurā investēti vairāk nekā 60 miljoni eiro.

Starp ēkas nomniekiem ir tādi uzņēmumi kā "Spaces", "Wolt Latvia", "PwC Latvia", "Eversheds Sutherland Bitāns",“Zalaris”, “GoCardless”,“Newsec”, kā arī daudzi citi.

"Būvēšanas process pašā pilsētas centrā vienmēr ir izaicinājumu pilns. Ēkas nodošana ekspluatācijā ir robežpunkts, kad varam atskatīties uz visu procesu, un esam gandarīti par paveikto. Daces Putniņas vadīto arhitektu grupas mērķis bija izveidot modernu ēku, kas organiski iederētos Rīgas vēsturiskajā centrā, un, manuprāt, tas ir paveikts lieliski," komentē "Novira Capital" valdes loceklis Nikolajs Križanovskis (Nikolay Kryzhanovskiy).

“Novira Plaza” ir moderns A klases biznesa centrs, kas atrodas starp Satekles, Marijas un Elizabetes ielām. Projekta attīstītāju mērķis ir iegūt LEED platīna sertifikātu pirmajos ēkas darbības gados.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas deputātu ideja par 50% “atlaidi” hipotekāro kredītu aizņēmumu likmēm ir tieša politiska intervence tirgus cenu mehānismā, kas var radīt bīstamas sekas Latvijas ekonomikai un sabiedrībai.

Šāda “atlaide” visiem aizņēmējiem – pamatā jau tiem, kuriem maksātspējas problēmu nav un nebūs, – būs bīstams precedents, un man ir aizdomas, ka ne visi deputāti apzinās šāda lēmuma sekas. Faktiski tas nozīmē, ka jebkurā brīdī, kad kādā no ekonomikas segmentiem pieaug peļņa, valsts var iejaukties ar cenu koriģēšanu. Investori un finanšu sektors pēc šāda lēmuma būs atturīgi ieguldīt neprognozējamā valstī, kurā atgriežas cenu regulēšana un iejaukšanās ekonomikā padomju savienības tradīcijās.

Piemirstā diskusija par ilgtermiņu – vāja kreditēšana, vēl dārgāka nauda, Latvijas reputācija

Politiskas iejaukšanās sekas ilgtermiņā būs sajūtamas Latvijas ekonomikā un sabiedrībā kopumā. Vājinātos kreditēšana, vairums kredītņēmēju, kuri būtu saņēmuši “atlaides”, visticamāk būtu jāiekļauj restrukturizēto klientu sarakstā un šāds statuss negatīvi ietekmēs klientu spēju aizņemties nākotnē. Vai apzināmies, ka turpmāk mājokļu kreditēšanu vairs neredzēsim tādu, kā līdz šim? Šāds lēmums vēl vairāk negatīvi ietekmētu arī valsts kredītreitingu un Latvijas starptautisko reputāciju, kas sadārdzinātu valsts aizņemšanos. Jāuzsver, ka saskaņā ar S&P novērtējumu, ir tikai trīs eirozonas valstis ar negatīvu ekonomikas attīstības novērtējumu – Latvija ir viena no tām, tāpēc naudu, piemēram, uz 10 gadiem jau tagad aizņemamies par 0,8 procentpunktiem dārgāk, nekā vidēji citas eirozonas valstis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir valstis Eiropas Savienībā, kuras jau pamanījušās uzlikt bankām virspeļņas nodokli, ir bijušas runas par to, ka vajadzētu bankām kādu nodokļa avansu prasīt, jo Latvijas budžetā caurumi, tomēr Dienas Biznesa skatījumā vienīgais jēdzīgais risinājums Eiropas Centrālās bankas likmju celšanas laikā ir banku dāsnāka dalīšanās ar noguldītājiem un kontu turētājiem.

Uz Dienas Biznesa jautājumiem par banku kreditēšanu, peļņu, virspeļņu šobrīd un tirgum atbilstošāko kārtību esošajā situācijā atbild SEB bankas vadītāja Ieva Tetere.

Fragments no intervijas

Paralēli runām par to, ka bankas pelna par daudz, ir pārmetumi, ka kredītus izsniedz nepietiekami, piemēram, uzņēmējiem. Salīdzinoši 2008. gada krīzē pārmetumi bija otrādi - kredīti izsniegti par traku, neapdomīgi. Bija arī banku krahi, kur beigās noguldītāju līdzekļus nācās kompensēt. Kur ir balanss starp drošību un risku, cik daudz nosaka regulējums?

Kopš iepriekšējās krīzes 2008. gadā banku uzraudzība ir kļuvusi būtiski stingrāka, tāpēc šobrīd tā laika scenārijs ir praktiski neiespējams. Lielākās bankas Latvijā šodien tieši uzrauga ECB, kuras prasības ir vienādas visā eirozonā. Kapitāla prasības bankām ir būtiski pieaugušas – piemēram, SEB bankai tās ir augušas no 8% 2007. gadā līdz 15,8% šobrīd. Tāpat ECB noteikusi konkrētus rādītājus īstermiņa un ilgtermiņa likviditātes nodrošināšanai.Ja atskatāmies vēsturē, 2008.–2010. gadu krīzes laikā izsniegto kredītu un piesaistīto noguldījumu attiecība Latvijas bankās bija 2 pret 1 (jeb uz 1 noguldīto eiro bija izsniegti 2 eiro). Optimāls līmenis būtu 80%-90%, Latvijā šobrīd tas ir 74% (Avots: Latvijas Banka). Jāuzsver, ka sabalansēts parādsaistību līmenis ir arī viens no faktoriem, kas ļauj valstij uzturēt augstu kredītreitingu, bet mērens saistību līmenis tiek uzskatīts par pozitīvu faktoru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Piešķir 5 miljonu eiro finansējumu Mikroķirurģijas centra slimnīcas būvniecībai

Db.lv, 15.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB banka piešķīrusi finansējumu 5 miljonu eiro apmērā Latvijas Mikroķirurģijas centram jaunas specializētas slimnīcas būvniecībai Rīgā.

Topošā slimnīca sniegs iespēju vienuviet veikt augstas kvalitātes diagnostiku un rokas, estētiskās un rekonstruktīvās mikroķirurģijas pakalpojumus, nodrošinot to lielāku pieejamību ne tikai Latvijas iedzīvotājiem, bet arī ārvalstu viesiem.

Latvijas Mikroķirurģijas centrs ir viena no vadošajām plastiskās ķirurģijas klīnikām Baltijas valstīs, kas Latvijā nodrošina pasaules līmeņa mikroķirurģijas pakalpojumus. Pieaugot gan sniegto pakalpojumu klāstam, gan arī pacientu skaitam, ārstniecības iestādei ir nepieciešamas plašākas telpas, kas ļautu apkalpot pastāvīgi augošo klientu plūsmu. Šim nolūkam iegādāts nekustamais īpašums Brīvības gatvē, Rīgā, kuru pārbūvējot un paplašinot līdz 1750 m2, plānots izbūvēt specializēto slimnīcu, tai skaitā ambulatoro medicīnas iestādi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Izsludināta pieteikšanās sociālās uzņēmējdarbības programmai Augšup

Db.lv, 19.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad 2.aprīlī tiks sākta projektu pieņemšana sociālās uzņēmējdarbības grantu programmai "Augšup", ko īsteno "SEB banka" kopā ar Ķekavas, Mārupes, Olaines, Ropažu, Siguldas un Jelgavas novadiem, informē bankas pārstāvji.

Maksimālā naudas summa vienam grantam būs 8000 eiro, un uz to var pretendēt gan uzņēmumi, kas jau veic vai plāno veikt sociālo uzņēmējdarbību kādā no minētajiem novadiem, gan arī jaunu sociālā biznesa ideju autori.

“Pēdējos gados pasaulē un arī Latvijā arvien vairāk redzam jaunus uzņēmumus, kuru mērķis nav tikai peļņas gūšana, bet galvenokārt – pozitīvas pārmaiņas sabiedrībā vai apkārtējā vidē. Sociālās uzņēmējdarbības fenomens apliecina, ka peļņa un sabiedriski nozīmīgs mērķis nav savstarpēji izslēdzoši faktori. Ar grantu programmu “Augšup” vēlamies arī Latvijā veicināt jēgpilnu un dažādām sabiedrības grupām nozīmīgu biznesa ideju dzīvotspēju,” komentē SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu nozares asociācijas padomes priekšsēdētājas amatā ievēlēta “Luminor Bank” AS Latvijas filiāles vadītāja Kerli Vares, informē asociācija.

Kerli Vares ir Luminor Bank AS Latvijas filiāles vadītāja un kopš 2017. gada arī bankas privātpersonu segmenta vadītāja Baltijā. Kerli Vares ir augstākā līmeņa vadītāja ar vairāk nekā 20 gadu pieredzi un ekspertīzi stratēģiju izstrādē un īstenošanā, korporatīvajā un uzņēmējdarbības attīstībā, organizāciju pārmaiņu vadībā, finanšu analīzē un komandu vadībā. Kerli Vares ir īstenojusi ievērojamas biznesa transformācijas un izaugsmes stratēģijas, ieviešot nozīmīgus projektus augstas konkurences un mainīgos tirgos.

“Finanšu nozares asociācija ir un arī turpmāk būs ciešs valsts, pašvaldību, sabiedrības un uzņēmumu sabiedrotais. Asociācijai un tās biedriem kopīgi ar Latvijas Banku, Finanšu ministriju, politikas veidotājiem un citām institūcijām ir aktīvi jāstrādā pie savstarpējā dialoga uzlabošanas, kā arī finanšu nozares reputācijas un uzticības stiprināšanas. Stabils un spēcīgs finanšu sektors ir pamats Latvijas ekonomikas izaugsmei un mūsdienīgai, augstas kvalitātes finanšu pakalpojumu pieejamībai mūsu iedzīvotājiem un uzņēmējiem, veicinot viņu labklājību ilgtermiņā. Finanšu nozarei ir būtiska loma, veidojot ilgtspējīgu, uz nākotnes attīstību orientētu un konkurētspējīgu Latvijas ekonomiku, kas ietver arī iedzīvotāju finanšu zināšanu veicināšanu, risku vadību, sociālo atbildību un starptautisko sadarbību,” saka Kerli Vares, Finanšu nozares asociācijas padomes priekšsēdētāja un Luminor Bank AS Latvijas filiāles vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Lietuvas Banka: Otrajā solidaritātes maksājumā valsts budžetā tiks iemaksāti vairāk nekā 100 miljoni eiro

LETA/BNS, 24.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas bankām drīzumā jāveic otrais virspeļņas solidaritātes maksājums valsts budžetā par šā gada trešo ceturksni, un Lietuvas centrālā banka lēš, ka tā kopējā summa pārsniegs 100 miljonus eiro.

Pirmajā maksājumā Lietuvā strādājošās bankas un citas kredītiestādes par šā gada otro ceturksni valsts budžetā iemaksāja solidaritātes maksu 56 miljonu eiro apmērā, liecina Finanšu ministrijas publiskotā informācija.

Lietuvā strādājošo banku kopējā peļņa šā gada pirmajā ceturksnī bija 258,4 miljoni eiro, kas ir gandrīz 2,6 reizes vairāk nekā tajā pašā periodā pērn, iepriekš paziņoja Finanšu ministrija.

Pēc banku sniegtās informācijas, pirmo solidaritātes maksājumu "Swedbank" veikusi 25 miljonu eiro apmērā, "SEB bankas" - 16 miljonu eiro apmērā, "Luminor" - 8,3 miljonu eiro apmērā, "Šiauliu bankas"- 2,2 miljonu eiro apmērā, "OP Corporate Bank"- 640 000 eiro apmērā, "Revolut"- 570 000 eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policijā aizvien tiek saņemta informācija par krāpšanām un to mēģinājumiem, kas izdarīti, noziedzniekiem zvanot iedzīvotājiem un uzdodoties par "Google", bankas, policijas un citu iestāžu darbiniekiem.

Šie viltvārži aizvien pilnveido savus paņēmienus, un pēdējā laikā fiksēti arī gadījumi, kad noziedznieki iestāžu vārdā aicinājuši iedzīvotājus atdot savas bankas kartes krāpnieku norādītām personām. Diemžēl vairāki iedzīvotāji uzticējušies un savas kartes ir atdevuši, rezultātā viņiem izkrāpta nauda.

Diemžēl par šādu krāpnieku upuri pagājušā gada 20.decembrī kļuva kāda rīdziniece, kura, saņemot telefona zvanu no nepazīstama vīrieša, tika informēta par nepieciešamību atjaunot savu "Google" kontu. Tajā pašā dienā ar cietušo sazinājās arī citas personas. Pirmais zvanītājs stādījas priekšā kā "Luminor" bankas krāpnieku apkarošanas dienesta darbinieks, bet pēc tam piezvanīja cits vīrietis, kurš apgalvoja, ka ir Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks, un informēja sievieti par aktīvu sadarbību ar "Luminor" banku, lai novērstu krāpšanas mēģinājumu viņas bankas kontā. Pēc tālākajiem norādījumiem, pie sievietes ieradās kurjers un paņēma viņas "Luminor" bankas karti. Komunikācijas laikā sievietes viedierīcē tika instalēta "Any Desk" aplikācija, kā arī viņa tika aicināta autorizēties ar Smart ID kodiem. Pēc brīža tika konstatēts, ka sievietes bankas kontā ienākuši vairāki naudas pārskaitījumi, pēc kā nodotā bankas karte tika izmantota naudas izņemšanai bankomātos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena pārstrādes uzņēmums AS "Tukuma piens" reģistrējis jaunu komercķīlu ar nodrošinātā prasījuma maksimālo summu 10,8 miljoni eiro, liecina "Lursoft" publiskotā informācija.

Komercķīla nodrošina prasījumus, kas izriet no noslēgtā kredīta līguma. Uzņēmums ieķīlājis ķermeniskos pamatlīdzekļus - visu lietu kopību ieķīlāšanas brīdī, kā arī lietu kopības nākamās sastāvdaļas.

Komercķīlas ņēmējs ir "SEB banka".

Tādējādi "Tukuma pienam" šobrīd ir reģistrētas piecas aktīvas komercķīlas, tostarp senākā no tām reģistrēta 2004.gadā.

LETA jau vēstīja, ka 2022.gadā "Tukuma piens" strādāja ar 76,561 miljona eiro apgrozījumu, kas ir par 16,5% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa palielinājās par 50,8% un bija 2,818 miljoni eiro.

Kompānijas "Tukuma piens" reģistrēta 1996.gadā, un tās pamatkapitāls ir 200 000 eiro. Kompānijas patiesais labuma guvējs ir Monako dzīvojošs Dānijas pilsonis Stefans Deivids Balkins.

Komentāri

Pievienot komentāru