Jaunākais izdevums

Eiropas Centrālā banka (ECB) piemērojusi kopumā 1,24 miljonu eiro sodu SEB bankām Baltijā par iekšējo reitingu modeļu prasību pārkāpumiem, nenodrošinot pietiekami konservatīvu kredītriska parametru novērtēšanu, vēsta ECB.

Tostarp Latvijas "SEB bankai" piemērots sods 340 000 eiro apmērā, Igaunijas "SEB Pank" - 410 000 eiro apmērā, bet Lietuvas "SEB bankas" - 490 000 eiro apmērā. Bankām sodi piemēroti par noteikto prasību neievērošanu saistībā ar konservatīvisma līmeni dažiem to iekšējiem modeļiem.

"SEB bankas" pārstāve Jeļena Novaka norādīja, ka "SEB bankā" ir apstiprinājusi ECB lēmumu un neplāno to pārsūdzēt. Banka veikusi nepieciešamās darbības, un ECB minētie trūkumi ir novērsti.

ECB atzīmē, ka no 2022 gada jūlija līdz 2024.gada septembrim minētās trīs bankas neveica atbilstošus pasākumus, lai izpildītu ECB noteiktās prasības izstrādāt sistēmu, kas ļautu aprēķināt atbilstošu konservatīvisma līmeni attiecībā uz riska parametriem, ko nosaka daži to iekšējie uz reitingiem balstītie modeļi, kurus izmanto būtiskai daļai to riska svērto aktīvu. Attiecīgās bankas neizpildīja prasības, neraugoties uz ECB piešķirto papildu laiku konstatēto trūkumu novēršanai.

Iekļaujot riska parametru konservatīvisma līmeni, banka nodrošina, ka riska svērumi saglabājas pietiekami piesardzīgi arī tad, ja riska aplēšu iegūšanai izmantotajā modelī pastāv iespējamas neskaidrības. Šīs nenoteiktības, cita starpā, var rasties nepareizu datu ievades vai neatbilstošu statistisko metožu piemērošanas dēļ. Konservatīvi riska svērumi ietekmē riska svērtos aktīvus, kas ir būtisks rādītājs bankas bilances riska profila novērtēšanai. Tas savukārt ietekmē bankas kapitāla rādītājus.

Šajā gadījumā ECB ir klasificējusi pārkāpumus kā vidēji smagus.

Bankas var apstrīdēt ECB lēmumus Eiropas Savienības Tiesā.

Bankas

SEB banka liek bērniem pildīt klienta anketu, draud ar konta slēgšanu

Guntars Gūte, Diena, speciāli Dienas Biznesam,01.04.2025

Zīmīgi, ka ilgus gadus par AML atbildīgais valdes loceklis Kārlis Danēvičs (attēlā) un SEB bankas valdes priekšsēdētāja Ieva Tetere nespēja sniegt atbildes ne uz tēva, ne Dienas Biznesa uzdotajiem jautājumiem par konkrēto situāciju, savukārt SEB bankas preses dienests aprobežojās vien ar globālām standartfrāzēm un situācijai neatbilstošiem citātiem no likuma.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Žurnāla Dienas Bizness redakcijā nonākusi tēva un bērna pēdējo mēnešu pieredze, kuri saskārušies ar SEB bankas pārsteidzošo attieksmi pret SEB bankas klientu – bērnu. Tā raisa jautājumus par SEB bankas komunikācijas un klientu uzraudzības prakses atbilstību realitātei noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanā.

Konkrētajā gadījumā bērna tēvs savā vārdā 2018. gadā SEB bankā atvēra norēķinu kontu, kuram tika piesaistīta debetkarte, kuru SEB banka izsniedza bērnam. Bērna tēvs minēto kontu ik mēnesi papildināja ar nelielām naudas summām bērna ikdienas tēriņu vajadzībām – pusdienām vai nelieliem pirkumiem, piemēram, skolas piederumiem. Vienlaikus bērnam nebija ne piekļuves internetbankai, ne iespējas patstāvīgi pārvaldīt norēķinu kontu.

Šāda prakse ir ierasta daudziem vecākiem, kuri vēlas iemācīt bērniem rīkoties ar naudu un bankas karti. Tēriņi par picu vai burtnīcām, ko banka redz konta pārskatā, nerada nekādus acīmredzamus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai terorisma finansēšanas riskus. Taču SEB bankas turpmākā rīcība liek uzdot jautājumu – vai šāda norēķinu konta, kuram piesaistīta bērnam izsniegtā debetkarte, uzraudzība nav pārmērīga, bērnu tiesības aizskaroša un nevajadzīgi sarežģīta?

Bankas

SEB bankas vadītāja: Pēc bankas kļūšanas par Latvijas filiāli tā varēs vairāk laika veltīt klientiem

LETA,07.02.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc "SEB bankas" kļūšanas par Latvijas filiāli tā varēs vairāk laika veltīt klientiem un mazāk administratīvajiem procesiem, intervijā sacīja "SEB bankas" valdes priekšsēdētāja Ieva Tetere.

Viņa pauda cerību, ka klientiem būs tikai pozitīvi ieguvumi, filiāle varēs nodrošināt ātrāku produktu attīstību, lielāku kapitālu, lielāku un labāku finansējumu un koncentrēties uz klientu apkalpošanu.

Tetere skaidroja, ka galvenais iemesls, kādēļ "SEB banka" veic juridiskās struktūras vienkāršošanu un pārmaiņas, ir, lai kļūtu spēcīgāki Baltijā, jo šajā reģionā banka grib augt un attīstīties. Apvienojot visas trīs bankas vienā bankā, tiks iegūta banka ar lielāko kapitālu Baltijas reģionā, kas ļauj būt spēcīgākiem klientu finansēšanā.

"Pēc apvienošanās būsim ar lielāko kapitālu, kas ļaus uzņemties lielāku kredītu risku. Tas dos labu atspēriena punktu, lai mēs varētu finansēt, jo redzam, ka arī mūsu klienti aug un aug arī prasības lielākiem un sarežģītākiem darījumiem. Pārmaiņas dos arī iespēju vairāk laika veltīt klientiem un mazāk administratīvajam darbam, būs mazāk atskaišu un ziņošanu kā trīs atsevišķām bankām," skaidroja Tetere.

Bankas

SEB apvienos Baltijā strādājošās trīs bankas vienā, ar centrālo biroju Igaunijā

Db.lv,18.12.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB no 2027.gada apvienos Baltijā strādājošās trīs bankas vienā, ar centrālo biroju Igaunijā un filiālēm Latvijā un Lietuvā, informē "SEB bankas" pārstāvji.

Saņemot nepieciešamos uzraugu apstiprinājumus - katras valsts finanšu uzraudzības iestāžu un Eiropas Centrālās bankas (ECB) atļaujas -, paredzēts, ka bankas jaunā juridiskā struktūra būs spēkā no 2027.gada sākuma. Apvienotās Baltijas bankas juridiskā atrašanās vieta būs Igaunijā, ar filiālēm Latvijā un Lietuvā.

Bankā norāda, ka SEB apvienos trīs Baltijā strādājošās bankas vienā, lai stiprinātu pozīciju Baltijas tirgū, palielinātu spēju finansēt uzņēmējdarbību un vienkāršotu pārvaldību. Kapitāla apvienošana dos iespēju finansēt jaunus, apjomīgus projektus un atbalstīt uzņēmēju izaugsmi un vēlmi investēt attīstībā.

"Šīs pārmaiņas dos skaidrus ieguvumus korporatīvajiem klientiem, jo banka būs labāk sagatavota strādāt ar pieaugošo ilgtermiņa un liela mēroga projektu skaitu visā Baltijā," min SEB Baltijas divīzijas vadītāja Nīna Eikesa.

Bankas

Palucks sola cīnīties, lai SEB Lietuvā turpinātu strādāt kā atsevišķa banka

LETA--BNS,19.12.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas valdība cīnīsies, lai valstī turpinātu strādāt Zviedrijas bankas SEB meitasbanka un tā netiktu pārveidota par filiāli bankai, kuras galvenā mītne būs Tallinā, ceturtdien paziņoja Lietuvas premjerministrs Gintauts Palucks.

"Varbūt vēl nav viss zaudēts. Varbūt mums ir daži instrumenti - gan pātaga, gan burkāns. Mēs varam mēģināt pārliecināt, izdarīt spiedienu uz SEB, lai tā paliek Lietuvā," viņš teica žurnālistiem.

Palucks sacīja, ka pagājušajā nedēļā viņam bijusi tiešsaistes tikšanās ar SEB vadību Zviedrijā.

"No viņu teiktā un ķermeņa valodas es sapratu, ka pagaidu lēmumi jau ir pieņemti. Taču mēs nepadosimies un centīsimies cīnīties," teica Lietuvas premjers, kura vadītā valdība sāka strādāt pirms nedēļas.

Palucks neatklāja, kādas sarunu sviras varētu pārliecināt SEB mainīt savu lēmumu par trīs Baltijas meitasbanku apvienošanu vienā bankā ar galveno mītni Igaunijā un filiālēm Latvijā un Lietuvā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ekonomiku var izglābt tikai un vienīgi eksports, taču nākamajā gadā būtisks eksporta pieaugums nav gaidāms nevienai nozarei, pauda "SEB bankas" valdes priekšsēdētāja Ieva Tetere.

Viņa norādīja, ka Latvijā kopumā joprojām novērojam tā dēvēto atlikto izaugsmi. "Noguldījumi ekonomikā uzkrājas vairāk nekā aizdevumi. Tas nozīmē, ka brīvie līdzekļi gan uzņēmumiem, gan privātpersonām ir, bet investīcijas kavējas," sacīja Tetere.

Viņa arī atzīmēja, ka ekonomistu prognozes nākamajam gadam neparedz būtisku eksporta pieaugumu nevienai uzņēmējdarbības nozarei.

"Latvija ir maza valsts pret pasauli un globālo ekonomiku, līdz ar to mums jābūt gudriem un jāatceras, ka mūsu ekonomiku var izglābt tikai un vienīgi eksports. Mums ir vairāk jāmeklē, kā pelnīt no ārpuses, ne tikai savstarpēji pārdalot - līdzībās runājot, ja mēs savā ģimenē viens otram kaut ko pārdodam, bagātāki nepaliekam," teica Tetere.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šī gada ieviestais banku solidaritātes nodoklis neveicinās kreditēšanas apjomu pieaugumu, turklāt, ja bankas mēģinātu panākt 10% kreditēšanas kāpumu, lai saņemtu nodokļa atlaidi, ekonomika tiktu dzīta strupceļā, intervijā sacīja "SEB bankas" valdes priekšsēdētāja Ieva Tetere.

"Nodoklis ir īstermiņā, taču katra banka nāk ar savu ilgtermiņa stratēģiju, līdz ar to mēs nevaram sagaidīt, ka šādas nodokļu izmaiņas veicinās kreditēšanu. Ir mānīgi domāt, ka tādu kreditēšanas pieauguma tempu, kāds ir paredzēts likumā, lai saņemtu atlaidi, bankas varēs sasniegt, jo tas ir 10-15% pieaugums kredītportfelim," skaidroja Tetere.

Viņa atgādināja, ka šāds kreditēšanas pieaugums ir bijis tikai pirms ekonomiskās krīzes 2006.-2007.gadā. Tetere uzsvēra, ka, mēģinot sasniegt tādu kreditēšanas apjomu kāpumu, mēs praktiski dzenam ekonomiku krīzes situācijā, jo tik straujš kreditēšanas pieaugums būtiski pārsniedz iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmi.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka izstrādājusi un apstiprinājusi "Finanšu pakalpojumu sniegšanas klātienē noteikumus", kas nodrošinās banku plašāku klātbūtni Latvijas reģionos, informēja Latvijas Bankas pārstāvji.

Ņemot vērā, ka Latvijā pēdējo 10 gadu laikā banku klātienes klientu apkalpošanas vietu skaits samazinājies visstraujāk no eirozonas valstīm, šīs iniciatīvas mērķis ir saglabāt līdzsvaru starp finanšu pakalpojumu digitalizāciju un klātienes atbalstu tiem Latvijas iedzīvotājiem un uzņēmējiem reģionos, kuriem klātienes pakalpojumi aizvien ir nepieciešami, bet attālums līdz pakalpojumu sniegšanas vietai ir pārāk liels, tāpēc to pieejamība ir apgrūtināta, norāda centrālajā bankā.

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks skaidro, ka šis lēmums nodrošinās labāku finanšu pakalpojumu pieejamību reģionos.

Kazāks uzsver, ka tas ir ļoti svarīgi, jo bankas ir digitalizējušās straujāk nekā iedzīvotāji un uzņēmumi, radot plaisu starp bankām un to klientiem. Ar šo lēmumu Latvijas Banka to labo, jo laba finanšu pakalpojumu pieejamība ir viens no ekonomikas izaugsmes pamatakmeņiem.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2025.gada 1.janvārī spēku zaudēs sadarbības memorands, ar kuru Latvijas Banka, Finanšu nozares asociācija (FNA) un komercbankas ar plašāko bankomātu un filiāļu tīklu - "Swedbank" AS, AS "SEB banka", Luminor Bank AS Latvijas filiāle un AS "Citadele banka" - vienojās īstenot pasākumus skaidrās naudas pieejamības nodrošināšanai Latvijas iedzīvotājiem.

Šie pasākumi iekļauti 2021.gada rudenī parakstītajā sadarbības memorandā, kas tika atjaunots vairākas reizes.

Tomēr, arī zaudējot spēku sadarbības memorandam, kredītiestādes turpinās nodrošināt skaidrās naudas pieejamību - atbilstoši Saeimā 2024.gada septembrī pieņemtajiem Latvijas Bankas ierosinātajiem grozījumiem Kredītiestāžu likumā un uz to pamata izdotajiem Latvijas Bankas noteikumiem.

Regulējums attiecas uz tām kredītiestādēm, kuru klientu maksājumu kontu skaits un rezidentu mājsaimniecību noguldījumu apjoms veido vismaz 5% no attiecīgi kopējā kontu skaita un noguldījumu apjoma Latvijā reģistrētajās kredītiestādēs, ārvalstu kredītiestāžu filiālēs vai citā dalībvalstī reģistrētu kredītiestāžu filiālēs Latvijā. Pašreizējā tirgus situācijā tās ir "Swedbank" AS, AS "SEB banka", AS "Citadele banka" un Luminor Bank AS Latvijas filiāle. Minētajām kredītiestādēm ir lielākie bankomātu tīkli Latvijā un tās ir arī kritisko finanšu pakalpojumu sniedzējas.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas lauksaimniecības, pārtikas ražošanas un tirdzniecības koncerna “Akola group” uzņēmums Latvijā SIA “Linas Agro” iegādājies 100% SIA “Elagro Trade” akciju.

Izvērtējot iegādātā uzņēmuma apgrozāmo līdzekļu apjomu, darījuma summa sasniegusi 25,5 miljonus eiro, daļa no šīs summas (14 miljoni eiro) nodrošināta ar SEB bankas aizdevumu.

Darījumu jau ir apstiprinājusi Latvijas Konkurences padome.

Apvienošanas procesu plānots pabeigt līdz 2025. gada beigām, izveidojot vienu no lielākajiem lauksaimniecības uzņēmumiem Latvijā.

“Vairāk nekā divas desmitgades esam stiprinājuši savas pozīcijas Lietuvā, jo vienlaikus nav iespējams būt spēcīgiem visās valstīs. Latvijā, kur darbojamies kopš 2003. gada, mūsu graudu pieņemšanas kapacitāte un noliktavu platība, kā arī tirgus daļa bija ievērojami mazāka. Šis darījums ļaus iegūt tādu pašu līderpozīciju Latvijas graudu eksportā, kāda ir Lietuvā. 2025. gadā koncentrēsimies uz komandu un biznesa apvienošanu, kā arī klientu pieredzes uzlabošanu, ceram saglabāt visus esošos klientus un piesaistīt jaunus,” stāsta “Akola group” finanšu direktors un valdes loceklis Mažvīds Šileika (Mažvydas Šileika).

Finanses

Grantu konkursā (ie)dvesma finansējumu 96 tūkstošu eiro apmērā saņem 12 biznesa idejas

Db.lv,15.11.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa ideju grantu konkursā “(ie)dvesma”, ko īsteno SEB banka kopā ar Jūrmalas valstspilsētu, Jelgavas, Ķekavas, Mārupes, Olaines, Ropažu un Siguldas novadiem, šogad ir atbalstītas 12 biznesa idejas.

Grantu konkursa mērķis ir veicināt biznesa vides attīstību, tas notiek jau astoto gadu pēc kārtas. Biznesa ideju autoriem šogad kopumā piešķirti teju 96 tūkstoši eiro, viena granta maksimālais apmērs ir 12 tūkstoši eiro.

“Šogad grantu konkursā saņēmām rekordlielu pieteikumu skaitu – tika iesniegtas 117 biznesa idejas. Tāpēc kopējo grantu konkursa finansējumu palielinājām no 70 tūkstošiem eiro līdz 96 tūkstošiem eiro, bet vienam projektam pieejamais maksimālais grants tika palielināts no 10 tūkstošiem eiro līdz 12 tūkstošiem eiro. “(ie)dvesmas” konkursa mērķis ir veicināt uzņēmējdarbību, mudinot cilvēkus idejas pārvērst biznesā, jo cilvēku iesaiste uzņēmējdarbībā, jaunu uzņēmumu dibināšana un attīstīšana, ir pamata nosacījums valsts ekonomikas attīstībai un labklājības veicināšanai. Būtiski ir tas, ka šādi tiek pārkāpts psiholoģiskais slieksnis, kas daudzus attur no biznesa uzsākšanas. Saņemtais grants nav jāatmaksā, proti, uzņēmumam nerodas papildu saistību slogs. Tas, ka šo programmu realizējam kopā ar pašvaldībām, sniedz plašākas iespējas jauniem uzņēmējiem reģionos. Apsveicu šī gada grantu saņēmējus un novēlu veiksmi biznesa attīstīšanā,” saka SEB bankas Mazo un vidējo uzņēmumu finansēšanas pārvaldes vadītājs Ģirts Priede.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas četru lielāko banku klientiem, pašiem apstiprinot maksājumus, pagājušajā gadā izkrāpti 15,5 miljoni eiro, kas ir par 22,4% vairāk nekā gadu iepriekš, liecina Finanšu nozares asociācijas (FNA) sniegtā informācija.

Visbiežāk krāpšana tiek īstenota pa telefonu, zvanot vai sūtot īsziņas. FNA norāda, ka krāpnieki izmanto dažādas metodes, sākot no tradicionālajām shēmām līdz jaunākajām kibernoziedzības metodēm. Asociācijā uzsver, lai novērstu krāpšanas gadījumu palielināšanos, kritiska ir visu iesaistīto pušu sadarbība un sabiedrības aktīva līdzdalība.

FNA nākamnedēļ informēs par krāpšanas mērogiem un paņēmieniem Latvijā 2024.gadā. Asociācija informēs par izkrāptās naudas apmēriem un novērsto krāpšanas gadījumu skaitu. Tāpat asociācija stāstīs, kas visbiežāk uzķeras uz krāpnieku lamatām, kādas ir biežākās krāpšanas metodes, un kā turpmāk nekļūt par krāpšanas upuri.

Finansējums

Ar Altum portfeļgarantijām uzņēmējiem bankās būs pieejams finansējums 83 miljonu eiro apjomā

Db.lv,02.12.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai veicinātu mazo un vidējo uzņēmumu iespējas aizņemties finansējumu bankās, Attīstības finanšu institūcija ALTUM noslēgusi līgumus ar piecām komercbankām un vienu alternatīvo finansētāju, kas turpmāko divu gadu laikā varēs piešķirt aizdevumus un citus finanšu pakalpojumus ar ALTUM portfeļgarantiju par kopējo finansējuma apjomu vismaz 83 miljoni eiro.

Atšķirībā no individuālajām kredītu garantijām, portfeļgarantiju gadījumā banka finansēšanas darījumam, kas atbilst programmas nosacījumiem, automātiski var piešķirt valsts garantiju, kas tiek līdzfinansēta no Eiropas Reģionālās attīstības fonda. Kreditētājam ar katru individuālo darījumu nebūs jāvēršas ALTUM. Jaunajā atlases kārtā ne vien palielināts maksimālais finanšu pakalpojuma apmērs no 250 000 līdz 500 000 eiro vienam darījumam, bet arī paplašināts sadarbības partneru loks, pirmo reizi uzsākot sadarbību ar alternatīvo finanšu pakalpojumu sniedzējiem.

Finanšu pakalpojumus ar ALTUM portfeļgarantiju jaunās kārtas ietvaros izsniegs "SEB banka", "Industra Bank", ‘Luminor banka", "Swedbank", "Citadele banka", kā arī alternatīvais finansētājs "Capitalia Fund Management AIFP". Portfeļgarantiju programmas ietvaros privātie finansētāji finansējumam, kas ir apjomā līdz 500 tūkstošiem eiro, ALTUM vārdā varēs piešķirt garantiju un attiecīgi finansējumam varēs piemērot izdevīgākus nosacījumus - zemākas pievienotās procentu likmes, atvieglotas nodrošinājuma prasības, lielākas finanšu pakalpojumu summas, kā arī citus izdevīgākus nosacījumus aizņēmējam.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas četru lielāko banku klientiem, pašiem apstiprinot maksājumus, šogad desmit mēnešos izkrāpti kopumā 13,7 miljoni eiro, liecina Finanšu nozares asociācijas (FNA) publiskotie dati.

2024.gada desmit mēnešos īstenoti kopumā 7346 krāpšanas gadījumi, un iedzīvotājiem izkrāpti 13,714 miljoni eiro.

Vienlaikus šogad desmit mēnešos novērsti 8375 krāpšanas gadījumi par kopumā 10,66 miljoniem eiro.

Desmit mēnešos konstatēti 4065 telefonkrāpšanas gadījumi, izkrāpjot 7 926 877 eiro. Tāpat konstatēti 2507 investīciju krāpšanas gadījumi, izkrāpjot 4 396 282 eiro, un 774 cita veida krāpšanas gadījumi, izkrāpjot 1 390 621 eiro.

Tajā pašā laikā šogad desmit mēnešos ir izdevies novērst 4278 telefonkrāpšanas mēģinājumus par 4 366 943 eiro, 8720 investīciju krāpšanas mēģinājumus par 4 947 188 eiro un 1046 citus krāpšanas gadījumus par 1 346 175 eiro.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālā banka (ECB) ir piekritusi Edvarda Rebanes iecelšanai par bankas "Citadele" valdes locekli privātpersonu apkalpošanas jautājumos, informē bankas pārstāvji.

Rebanem ir 14 gadu pieredze banku sektorā, sākot karjeru 2010.gadā "SEB bankā". Savas darbības laikā Rebane ir ieņēmis vadošus amatus, pēdējā laikā attīstot digitālos risinājumus klientu pieredzes uzlabošanā. Rebanes profesionālā pieredze un zināšanas iegūtas, studējot piecās universitātēs, tostarp Oksfordas Universitātē.

Bankas "Citadele" valdē strādā arī valdes priekšsēdētāja Rūta Ežerskiene un valdes locekļi Vaids Žagūnis, Slavomirs Mizaks, Jūlija Ļebedinska-Ļitvinova un Valters Ābele.

Jau vēstīts, ka banka "Citadele" pagājušajā gadā strādāja ar 91,7 miljonu eiro peļņu, kas ir 2,2 reizes vairāk nekā 2022.gadā.

Pēc aktīvu apmēra banka "Citadele" 2023.gada beigās bija trešā lielākā banka Latvijā. Tās obligācijas ir iekļautas biržas "Nasdaq Riga" parāda vērtspapīru sarakstā. Aptuveni 75% bankas "Citadele" akciju pieder starptautiskai investoru grupai un citiem mazākuma akcionāriem, ko pārstāv investīciju kompānija "Ripplewood Advisors LLC". Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas īpašumā ir gandrīz 25% akciju.

Bankas

Purgaile: Latvijas Bankai būs jāveido aktīvāks dialogs starp valsts pārvaldi un finanšu nozari

LETA,24.01.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Bankai būtu jāveido aktīvāks dialogs starp valsts pārvaldi un finanšu nozari, lai panāktu tautsaimniecības straujāku attīstību, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile, kuru koalīcijas partijas vienojušās virzīt Latvijas Bankas prezidenta amatam.

Purgaile sacīja, ka ievēlēšanas amatā gadījumā viņas galvenais uzdevums būs koncentrēties uz Latvijas finanšu sektora pilnveidošanu un attīstību, lai tas varētu dot lielāku pienesumu tautsaimniecības attīstībā. Purgaile uzsvēra, ka ar finanšu sektoru domā ne tikai komercbankas, bet arī "FinTech" nozari un kapitāla tirgu.

Tāpat Purgaile vēlētos, lai Latvijas Banka kā organizācija palīdzētu ieraudzīt Latvijas ekonomikas potenciālu un būtu labs padomdevējs valdībai, dialoga veidotājs starp nozari un valdību.

"Jāatrod risinājums, lai Latvijas ekonomika attīstītos," teica Purgaile.

Purgaile atzina, ka, strādājot kopā ar līdzšinējo Latvijas Bankas prezidentu Mārtiņu Kazāku, jau daudz kas no tā ir izdarīts. Vienlaikus Purgaile norādīja, ka dialogam starp valdību un nozari būtu vēl vairāk jāveidojas, nevis karojot vienam ar otru, bet ciešāk sadarbojoties.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas četru lielāko banku klientiem, pašiem apstiprinot maksājumus, šogad pirmajos divos mēnešos izkrāpti kopumā 1,505 miljoni eiro, liecina Finanšu nozares asociācijas (FNA) publiskotie dati.

2025.gada pirmajos divos mēnešos īstenoti kopumā 878 krāpšanas gadījumi, no iedzīvotājiem izkrāpjot 1 504 616 eiro.

Tostarp konstatēti 348 telefonkrāpšanas gadījumi, izkrāpjot 781 928 eiro. Tāpat konstatēti 413 investīciju krāpšanas gadījumi, izkrāpjot 634 390 eiro, un 117 cita veida krāpšanas gadījumi, izkrāpjot 88 298 eiro.

Vienlaikus šogad pirmajos divos mēnešos novērsti 2529 krāpšanas gadījumi par kopumā 1 347 219 eiro.

Tostarp šogad pirmajos divos mēnešos ir izdevies novērst 625 telefonkrāpšanas mēģinājumus par 424 313 eiro, 1760 investīciju krāpšanas mēģinājumu par 809 711 eiro un 144 citus krāpšanas gadījumus par 113 195 eiro.

Jau ziņots, ka Latvijas četru lielāko banku klientiem, pašiem apstiprinot maksājumus, pagājušajā gadā tik izkrāpti kopumā 15,5 miljoni eiro. Pagājušajā gadā tika īstenoti kopumā 9025 krāpšanas gadījumi.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa veiksmes atslēga slēpjas vadītāja sinerģijā ar perspektīvu uzņēmējdarbības virzienu - kad šīs lietas satiekas, notiek eksplozija, domā Lauris Kindzulis, finanšu konsultāciju uzņēmuma SIA Fintexo līdzdibinātājs.

Mūsu vērtība ir degoši cilvēki, kuri grib augt un attīstīties - tādi, kuri redz glāzi pa pusei pilnu nevis pa pusei tukšu. Cilvēki ar gaišu prātu un pārcilvēciskām darba spējām, ticību mērķiem un piepūli par 110%, atzīmē L.Kindzulis. Nākošais faktors ir konkurence un savstarpēja sāncensība, kas, manuprāt, veicina progresu un attīstību. Arī mēs jūtam konkurentus un tas mūs motivē strādāt vēl jaudīgāk un vairāk, atzīst Fintexo līdzdibinātājs, uzsverot, ka liela loma biznesa veiksmes stāstā mūsdienās ir arī prasmē izmantot jaunākās tehnoloģijas un mākslīgo intelektu.

Vilina finanses

Mana apzinātā bērnība aizritēja deviņdesmito gadu sākumā, atminas L.Kindzulis. “Tolaik, Latvijas brīvvalsts atjaunošanas laikā, aktīvi sekoju basketbolam otrpus Atlantijas okeānam un tā laika spīdekļiem - Chicago Bulls komandai, kas bija slavas zenītā ar leģendāro Maiklu Džordanu priekšplānā. Nav brīnums, ka arī mans sapnis bija kļūt par NBA spēlētāju un līdzināties Džordanam. Viņa personību un līdera dotības apbrīnoju vēl šodien un sevī saskatu pāris līdzīgas rakstura iezīmes, kas dzīves laikā palīdzējušas nepadoties un virzīties pretī augstākajiem mērķiem. Otrs etalons kopš bērnības man ir bijis mans tētis, kurš tuvplānā parādīja biznesa veiksmes un neveiksmes, kā arī enerģijas un atbildības līmeni, ko tas viss prasa. Mana pirmā darbavieta bija tēta degvielas uzpildes stacija Bērzpilī, kurā pildīju pārdevēja un degvielas operatora amata pienākumus. Lai arī tur nostrādāju tikai vienu mēnesi, kas bija augstskolas vasaras brīvlaiks, guvu labu pieredzi komunikācijā ar klientiem un darbā ar naudu. Tajā pašā laikā vienlaikus meklēju arī vakances Rīgas bankās, jo kaut kas maģisks mani vilka uz šo industriju,” stāsta L.Kindzulis, kurš finanšu sektorā nonāca 2005. gadā - laikā, kad studēja Banku augstskolā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izmaiņas darbaspēka nodokļos, ierobežojumi tabakas izstrādājumu iegādei, jauns modelis recepšu zāļu cenu veidošanai - šīs un vēl citas izmaiņas ietekmēs Latvijas iedzīvotāju ikdienu no 2025.gada, informē Valsts kanceleja.

Nodokļu izmaiņas

• No 2025.gada 1.janvāra darba ņēmējiem noteikta viena neapliekamā minimuma likme - 510 eiro. Tāpat vienkāršota iedzīvotāju ienākuma nodokļa sistēma, turpmāk piemērojot divas nodokļa likmes. Algām līdz 8775 eiro mēnesī nodokļa likme no 1.janvāra ir 25,5%, savukārt algām virs 8775 eiro mēnesī nodokļa likme ir 33%.

Aprēķināt savas gaidāmās neto algas apmēru par 2025.gada janvāri var, izmantojot algas kalkulatora rīku.

• Ienākumu daļai virs 200 000 eiro gadā, tajā skaitā atalgojumam, dividendēm, kapitāla pieaugumam un ienākumiem no kapitāla, kas nav kapitāla pieaugums, būs papildu iedzīvotāju ienākuma nodoklis - 3% apmērā.

• No 2025.gada tiks palielinātas akcīzes nodokļa likmes degvielai, kā arī degvielai, dabasgāzei un naftas gāzēm, ko izmanto kā kurināmo. Tāpat no jaunā gada tiks piemērots akcīzes nodoklis bezalkoholiskajiem dzērieniem ar cukura saturu, sākot no 8 gramiem cukura uz 100 mililitriem. Straujāks akcīzes nodokļa likmes pieaugums gaidāms alkoholiskajiem dzērieniem, to starpproduktiem, kā arī tabakas izstrādājumiem un citiem smēķēšanai paredzētiem produktiem, piemēram, elektronisko cigarešu šķidrumam.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2. janvāra Finanšu nozares asociācijas (FNA) padomes priekšsēdētāja pienākumus sāks pildīt “Swedbank” valdes priekšsēdētājs Lauris Mencis.

Šīs izmaiņas veicinās FNA turpmāko darbības vīziju, kas vērsta uz finanšu nozares attīstību un Latvijas konkurētspējas stiprināšanu.

Lauris Mencis FNA padomē darbojas kopš amata uzsākšanas kā AS “Swedbank” valdes priekšsēdētājs. Viņš turpinās sniegt savu ieguldījumu FNA attīstībā, balstoties uz ilggadējo pieredzi finanšu sektorā un pārliecinošajām vadītāja prasmēm: “Ļoti novērtēju asociācijas Padomes uzticēšanos un ceru turpināt jau labi iesāktās iniciatīvas, uzņemoties FNA padomes priekšsēdētāja amatu. Mūsu mērķis ir radīt dinamisku un inovatīvu vidi finanšu nozarē, kas atbilst mūsdienu sabiedrības vajadzībām un nodrošina ilgtspējīgu izaugsmi. Mēs turpināsim sadarbību ar visiem padomes locekļiem un partneriem, lai kopīgi sasniegtu mūsu ilgtermiņa mērķus un efektīvi pārstāvētu finanšu nozares intereses.”

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stagnācijā būvniecībā ir galvenais iemesls apstrādes rūpniecības vājumam, un sagaidāms, ka arī turpmākajos mēnešos apstrādes rūpniecībā turpinās valdīt lejupslīde, pavēstīja banku ekonomisti.

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Puķe atzīst, ka apstrādes rūpniecība arī trešajā ceturksnī ir bijusi vāja, saglabājot otrā ceturkšņa ražošanas apjomu līmeni, un rūpju rievu rūpniecības pierē nemainīgi liek raukt Latvijas rūpniekiem tik svarīgā būvniecības segmenta vājums. Puķe arī atzīst, ka eksportējošajiem ražotājiem ir vēl kāds aktuāls sekmes vājinošs faktors minams - konkurētspējas vājināšanās pazīmes eksporta tirgos.

Ekonomiste skaidro, ka Latvijas ražotāji ir vidēji mazāki, nekā ierasts Eiropas Savienībā, un tam ir savas priekšrocības un trūkumi. Pie priekšrocībām Puķe min lielāku saimniekošanas elastību, kas lieti noder dažādu izaicinājumu periodos - kā tas bija pandēmijas laikā vai brīdī, kad Krievija uzbruka Ukrainai, un daudziem ražotājiem bija steigšus jāatrod citi izejmateriālu piegādes kanāli vai noieta tirgi. Tāpēc būvniecības vājuma periods nav izņēmums, un ražotāji meklē veidus, kā cenu konkurences pasliktinājuma un pieprasījuma krituma pēc standartprodukcijas apstākļos uzlabot sekmes.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krāpšanas mērogi pieaug visās attīstītajās valstīs, tostarp Latvijā, kur pērn identificēts augstākais kiberapdraudējumu līmenis. Kā liecina Finanšu nozares asociācijas (FNA) dati*.

Ja 2022. gadā kopumā tika identificēti apmēram 4000 telefonkrāpšanas un tikpat investīciju krāpšanas gadījumu, tad 2024. gadā telefonkrāpšanas mērogi jau sasniedza vairāk nekā 10 000 gadījumu un investīciju krāpšana virs 13 000.

Krāpšanas intensitātei pieaugot, arī bankas un citas iestādes aktīvi strādā, lai mazinātu izkrāptās naudas apmērus. Tā pērn bankām ir izdevies novērst 5 116 telefonkrāpšanas un 10 878 investīciju krāpšanas gadījumus par kopējo summu vairāk nekā 12 miljonu eiro apmērā. Taču, neskatoties uz to, krāpnieki pērn no iedzīvotājiem izkrāpuši 15,5 miljonus eiro.

Kā stāsta Mārcis Pelcis, Finanšu nozares asociācijas Krāpšanu ierobežošanas darba grupas vadītājs, SEB bankas Drošības pārvaldes vadītājs: “Krāpnieki paliek arvien pārliecinošāki un slīpē savas spējas ietekmēt potenciālos upurus. Tiek izmantotas dažādas metodes – gan pārliecināšana, gan iebiedēšana, gan spēle uz emocijām. Bankas nepārtraukti uzlabo krāpniecisko darījumu identificēšanas sistēmas un pielāgo tās aktuāliem krāpšanas scenārijiem. Tomēr labākais, ko varam darīt – izglītoties paši, attīstīt kritisko domāšanu gan sevī, gan savos bērnos, informēt vecākus un vecvecākus, un sadarboties tikai ar uzticamajiem partneriem.”

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

EfTEN ABC4 OÜ, kas apvieno virkni Igaunijas investoru, noslēdza līgumu ar Somijas biržā kotēto uzņēmumu Citycon Oyj par tirdzniecības centra Kristiine iegādi Tallinā.

Jaunais centra īpašnieku uzņēmums pieder Ivaram Vendelīnam, Andersam Andersonam, Taavetam Hinrikusam, Kristjanam Rahu, Priitam Koitam, Toonartam Rēsku, EfTEN Real Estate Fund 5, Tõnu Uustalu un Viljaram Arakam.

““Kristiine” centra iegāde ir lielisks piemērs tam, kā kvalitatīvs un labi pārvaldīts nekustamais īpašums var kļūt par stabilu ilgtermiņa ieguldījumu. Šādas investīcijas piedāvā ne tikai stabilus ienākumus, bet arī iespēju piedalīties vietējās ekonomikas attīstībā,” sacīja EfTEN Capital Latvija valdes priekšsēdētājs Viktors Savins.

EfTEN United Property Fund lielākais individuālais ieguldījums ir biržā kotētais EfTEN Real Estate Fund 5. Tas nozīmē, ka aptuveni 6000 Igaunijas privātpersonu, kuras ir investējušas šajā fondā, kļūs par tirdzniecības centra līdzīpašniekiem. Šī īpašuma pārvaldību īstenos speciāls aktīvu pārvaldības uzņēmums, ko izveidojuši EfTEN Capital un tā partneri Ivars Vendelins un Anderss Andersons. EfTEN Capital būs atbildīgs par tirdzniecības centra ikdienas darbības nodrošināšanu un pārvaldību, nodrošinot profesionālu pieeju nekustamo īpašumu apsaimniekošanai.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB banka ir piešķīrusi finansējumu lielveikalu tīkla ELVI paplašināšanai, vairākos projektos kopumā ieguldot 6 miljonus eiro.

Piešķirtā finansējuma ietvaros ELVI tīklā ir atvērti vairāki jauni veikali, tostarp īpaši energoefektīvi un moderni veikali Mārupē un Zvejniekciemā.

ELVI Latvija valdes locekle Laila Vārtukapteine norāda: “Pēdējos gados esam uzcēluši vairākas jaunas tirdzniecības vietas un drīzumā sāksim darbu pie nākamajiem veikaliem. Jaunie ELVI veikali tiek veidoti, īpaši rūpējoties par ēku energoefektivāti un arhitektonisko risinājumu atbilstību konkrētās vietas prasībām. Tieši tāpēc jaunās veikalu ēkas ir saņēmušas A klases energosertifikātus, kas apliecina to atbilstību ilgtspējīgas būvniecības prasībām. Veikals ar apkārtējā vidē konceptuāli iederīgo āra teritoriju pašā jūras krastā Zvejniekciemā pērn saņēma atzinību ilgtspējīgāko jaunbūvju kategorijā Baltijas vērtīgāko ēku konkursā “Ilgtspējība arhitektūrā, būvniecībā, dizainā Baltijā 2024” (projekta autors ir arhitektu birojs LOFT).”

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas telekomunikāciju uzņēmums UAB ''Consilium Optimum'', kas pazīstams ar zīmolu ''Fastlink'', ir uzsācis publisku trīs gadu obligāciju emisiju ar mērķi piesaistīt 3 miljonus eiro, piedāvājot investoriem gada procentu likmi 9% apmērā.

Šī emisija ir nodrošināta ar 1,5 miljonu eiro garantiju no ILTE, nodrošinot papildu drošību investoriem. Šo vērtspapīru izplatīšana sākas 29. novembrī un turpināsies līdz 18. decembrim plkst.15.30. Piedalīties var gan privātie, gan institucionālie investori, iesniedzot ieguldījumu pieteikumus caur finanšu brokeru uzņēmumiem un bankām (''LHV'', ''Swedbank'', ''SEB'' un citām). Minimālā ieguldījuma summa ir 1 000 EUR, procentus maksājot reizi ceturksnī.

Obligācijas plānots kotēt alternatīvajā ''Nasdaq Baltic First North'' tirgū ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc emisijas.

Obligācijas nodrošinātas ar pirmās prioritātes aktīvu ķīlu – proti, emitents ieķīlā debitoru parādus no noslēgtajiem klientu līgumiem. Saskaņā ar 2024. gada oktobra datiem vairāk nekā 60% uzņēmuma ieņēmumu veido līgumi ar vidējo termiņu 35 mēneši. Statistiski 97% klientu atjauno līgumus, beidzoties termiņam, un līgumsaistības pret uzņēmumu pieaug katru mēnesi.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ notika SIA "Rīgas meži" padomes sēde, kurā, balstoties uz valdes locekļu atlases un novērtēšanas nominācijas komisijas lēmumu, tika ievēlēts jauns uzņēmuma valdes loceklis - Ivars Priede, kurš turpmāk uzņēmumā atbildēs par finanšu vadības, administratīvajiem un juridiskajiem jautājumiem.

"Rīgas mežu" valdē turpina strādāt Anita Skudra, kuras pārvaldībā ir uzņēmuma stratēģiskā vadība, korporatīvā pārvaldība, personāla vadība, risku pārvaldība, ilgtspējas, komunikācijas vadība un daļas "Dārzi un parki" jautājumi, kā arī Jānis Ģērmanis, kurš atbild par mežsaimniecības, mežizstrādes, ražošanas un pārdošanas, nekustamo īpašumu pārvaldības jautājumiem.

Konkurss uz trūkstošo "Rīgas mežu" valdes locekļa vietu tika izsludināts pagājušā gada oktobrī. Šī amata vieta kļuva vakanta pēc tam, kad septembra sākumā amatu pēc paša vēlēšanās atstāja iepriekšējais uzņēmuma valdes loceklis.

Atklātajā procedūrā pretendentus vērtēja īpaši šim konkursam izveidota nominācijas komisija, kura saņēma pieteikumus no 56 kandidātiem. To vērtēšana notika trīs kārtās: 1.kārtā tika veikta dokumentu analīze, lai pārbaudītu kandidāta atbilstību obligātajām prasībām, kā arī kandidātu reputācijas pārbaude. 2.kārtā notika kandidātu intervijas ar nominācijas komisiju, bet 3. kārtā tika veikta pretendentu padziļināta vadības kompetenču vērtēšana, iegūtas atsauksmes, kā arī veikta kandidātu atbilstības novērtēšana noteiktajam amata profilam.