Žurnāla Dienas Bizness redakcijā nonākusi tēva un bērna pēdējo mēnešu pieredze, kuri saskārušies ar SEB bankas pārsteidzošo attieksmi pret SEB bankas klientu – bērnu. Tā raisa jautājumus par SEB bankas komunikācijas un klientu uzraudzības prakses atbilstību realitātei noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanā.

Konkrētajā gadījumā bērna tēvs savā vārdā 2018. gadā SEB bankā atvēra norēķinu kontu, kuram tika piesaistīta debetkarte, kuru SEB banka izsniedza bērnam. Bērna tēvs minēto kontu ik mēnesi papildināja ar nelielām naudas summām bērna ikdienas tēriņu vajadzībām – pusdienām vai nelieliem pirkumiem, piemēram, skolas piederumiem. Vienlaikus bērnam nebija ne piekļuves internetbankai, ne iespējas patstāvīgi pārvaldīt norēķinu kontu.

Šāda prakse ir ierasta daudziem vecākiem, kuri vēlas iemācīt bērniem rīkoties ar naudu un bankas karti. Tēriņi par picu vai burtnīcām, ko banka redz konta pārskatā, nerada nekādus acīmredzamus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai terorisma finansēšanas riskus. Taču SEB bankas turpmākā rīcība liek uzdot jautājumu – vai šāda norēķinu konta, kuram piesaistīta bērnam izsniegtā debetkarte, uzraudzība nav pārmērīga, bērnu tiesības aizskaroša un nevajadzīgi sarežģīta?

Īstenojot mērķtiecīgu ieguldījumu stratēģiju “Rīgas centrālā biznesa rajona” attīstībā, viens no Baltijas nekustamo īpašumu attīstītājiem “Linstow Baltic” nodevis ekspluatācijā jaunuzcelto A klases biroju kompleksu “Satekles biznesa centrs” ar kopējo platību 13 500 m2.

Īpašnieka veikto investīciju apjoms projekta būvniecībā sasniedz 36 miljonus eiro.

“Jau vairākas desmitgades “Linstow Baltic” ir viens no vadošajiem nekustamo īpašumu attīstītājiem, aktīvi veicinot “Rīgas Centrālā biznesa rajona” attīstību un transformāciju, padarot to pievilcīgāku iedzīvotājiem, strādājošajiem un investoriem. To apliecina uzņēmuma konsekventie un mērķtiecīgie ieguldījumi šajā apkaimē, īstenojot vērienīgus projektus: tirdzniecības centra “Origo” paplašināšanu un A klases biroju centra “Origo One” izveidi. “Satekles biznesa centrs” ir nākamais solis apkaimes revitalizācijas projektā, sekmējot ilgtspējīgas un konkurētspējīgas uzņēmējdarbības vides izveidi un nostiprinot to kā vienu no vadošajiem biznesa centriem Baltijā. Tas paplašina augstas kvalitātes biroja telpu un komerctelpu piedāvājumu Rīgas pilsētas sirdī, kas vienlaikus kalpo par piemēru, kā harmoniski integrēt kultūrvēsturisko mantojumu un tehnoloģiski attīstītu, mūsdienīgu darba vidi,” uzsver “Linstow Baltic” valdes priekšsēdētājs Frode Gronvolds.

A klases biroju kompleksā Satekles biznesa centrs darbu sāk SEB bankas klientu apkalpošanas centrs.

Tādējādi "Satekles biznesa centrs" kļūst par stratēģiski nozīmīgu daļu no “Rīgas centrālā biznesa rajona” attīstības, vienlaikus stiprinot tā nozīmi kā vienam no vadošajiem biznesa centriem Rīgā un visā Baltijas reģionā.

“Jau vairākus gadus “Linstow Baltic” ieņem vadošo lomu “Rīgas centrālā biznesa rajona” attīstībā, īstenojot ilgtspējīgus un ilgtermiņā nozīmīgus projektus – no tirdzniecības centra “Origo” paplašināšanas līdz A klases biroju centra “Origo One” izveidei. "Satekles biznesa centrs" ir nākamais stratēģiskais attīstības posms, kas ilgtermiņā stiprinās šīs apkaimes potenciālu un konkurētspēju, stiprinot Rīgas pozīcijas kā vienam no vadošajiem biznesa centriem Baltijā. “SEB banka” kā galvenais nomnieks sniedz būtisku pievienoto vērtību apkaimes attīstībai, veidojot ilgtspējīgu, konkurētspējīgu un uz nākotni orientētu uzņēmējdarbības vidi pašā Rīgas centrā,” uzsver “Linstow Baltic” valdes priekšsēdētājs Frode Gronvolds.

Atbilstoši Latvijas Bankas prasībām "Swedbank", "SEB banka" un banka "Citadele" no nākamā gada paplašinās klātbūtni reģionos, savukārt "Luminor Bank" jau ir pietiekams apkalpošanas centru pārklājums valstī, noskaidroja aģentūra LETA.

Latvijas Banka 2024. gadā izdeva "Finanšu pakalpojumu sniegšanas klātienē noteikumus", kas paredz nodrošināt banku plašāku klātbūtni Latvijas reģionos. Tādējādi kredītiestādēm no nākamā gada būs jāstiprina klātbūtne vairāk nekā 10 novadu pašvaldību administratīvajos centros, un kopumā varētu būt aptuveni 20 jaunas klātienes pakalpojumu sniegšanas vietas.

"Swedbank" pārstāvis Jānis Krops aģentūrai LETA pauda, ka "Swedbank" strādā pie tā, lai pēc iespējas ātrāk atklātu bankas konsultāciju punktus. Pirmais šāds punkts kopš augusta beigām pilotprojekta formā ir izveidots Madonā.

Krops uzsvēra, ka šie punkti nav un nebūs filiāles. Klātienes konsultāciju punkti ir domāti, lai varētu palīdzēt klientiem ar padomu, sniedzot konsultācijas. Populārākie jautājumi, ar kuriem klienti vēršas, piemēram, Madonā, ir saistīti ar "Smart-ID" uzstādīšanu vai atjaunošanu, kodu kalkulatora nomaiņu, maksājumu karšu pasūtīšanu uz mājām un tamlīdzīgi. Tāpat atsevišķos gadījumos cilvēkus interesē arī citi bankas pakalpojumi, piemēram, pensiju uzkrājumi, finanšu pratība, ieteikumi, kā sevi pasargāt no krāpniekiem.

A klases biroju komplekss “Satekles biznesa centrs” noslēdzis ilgtermiņa nomas līgumu ar Latvijas kosmētikas ražotāju “GMT Beauty”, kas izvēlējies šo biroju kompleksu kā stratēģisku vietu sava biroja un zīmola pārstāvniecības attīstībai Rīgas centrā.

Uzņēmuma jaunās telpas atradīsies vēsturiskajā koka ēkā Ernesta Birznieka-Upīša ielā, un to atklāšana plānota 2026. gada pavasarī.

“GMT Beauty” ir Latvijā radīts kosmētikas zīmols un uzņēmums Satekles biznesa centrā īrēs visu divarpus stāvu namu ar kopējo nomas platību 380 m².

12 000 m2 plašais “Satekles biznesa centrs” ir A klases biroju komplekss, kas atklāts 2025. gadā. To veido trīs savstarpēji saistītas ēkas, tostarp viena vēsturiska 19.gadsimta koka ēka, kas pārbūvēta, saglabājot tās vēsturisko arhitektonisko veidolu. Pārbūvētā 2,5 stāvu koka ēka – viena no daudzajām koka arhitektūras pērlēm, kas palīdzējušas Rīgas vēsturiskajam centram iegūt UNESCO Pasaules mantojuma statusu. Ēka, kas sākotnēji celta aptuveni 1870. gadā kā dzīvojamā māja un vēlāk kalpojusi gan kā bērnu nams, gan lūgšanu nams vietējai ebreju kopienai, šobrīd piedzīvojusi pilnīgu rekonstrukciju. Tās eksterjers ir atjaunots savā sākotnējā vizuālajā godībā, izmantojot mūsdienīgākos tehniskos risinājumus, lai atbilstu šodienas uzņēmējdarbības vajadzībām, vienlaikus saglabājot vēsturisko koka fasādi un eklektisko šarmu.

Eiropas Centrālā banka (ECB) piemērojusi kopumā 1,24 miljonu eiro sodu SEB bankām Baltijā par iekšējo reitingu modeļu prasību pārkāpumiem, nenodrošinot pietiekami konservatīvu kredītriska parametru novērtēšanu, vēsta ECB.

Tostarp Latvijas "SEB bankai" piemērots sods 340 000 eiro apmērā, Igaunijas "SEB Pank" - 410 000 eiro apmērā, bet Lietuvas "SEB bankas" - 490 000 eiro apmērā. Bankām sodi piemēroti par noteikto prasību neievērošanu saistībā ar konservatīvisma līmeni dažiem to iekšējiem modeļiem.

"SEB bankas" pārstāve Jeļena Novaka norādīja, ka "SEB bankā" ir apstiprinājusi ECB lēmumu un neplāno to pārsūdzēt. Banka veikusi nepieciešamās darbības, un ECB minētie trūkumi ir novērsti.

ECB atzīmē, ka no 2022 gada jūlija līdz 2024.gada septembrim minētās trīs bankas neveica atbilstošus pasākumus, lai izpildītu ECB noteiktās prasības izstrādāt sistēmu, kas ļautu aprēķināt atbilstošu konservatīvisma līmeni attiecībā uz riska parametriem, ko nosaka daži to iekšējie uz reitingiem balstītie modeļi, kurus izmanto būtiskai daļai to riska svērto aktīvu. Attiecīgās bankas neizpildīja prasības, neraugoties uz ECB piešķirto papildu laiku konstatēto trūkumu novēršanai.

2025. gada sākumā veiktais klientu apkalpošanas kvalitātes pētījums liecina, ka Latvijas banku sektors turpina demonstrēt augstu profesionalitāti un būtisku attīstību, īpaši izceļoties gan zvanu, gan klātienes apkalpošanā Baltijas mērogā.

Pētījumu veica viens no vadošajiem klientu servisa novērtēšanas un uzlabošanas uzņēmumiem Centrālajā un Austrumu Eiropā – “Dive”.

Tā ietvaros Baltijas valstīs tika veikti 160 “slepenā klienta” zvani klientu atbalsta dienestiem un 160 klātienes vizītes banku apkalpošanas centros, vērtējot darbinieku profesionālās zināšanas, komunikācijas prasmes, spēju izzināt klientu vajadzības un piedāvāt piemērotākos risinājumus.2025. gadā Latvija uzrāda ievērojamu izaugsmi zvanu apkalpošanā, sasniedzot 93,57%, kas ir būtisks kāpums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu 88,40%. Tas apliecina mērķtiecīgu banku darbu, uzlabojot konsultāciju kvalitāti.

Arī klātienes apkalpošanā Latvijas bankas 2025. gadā saglabā ļoti augstu kvalitātes līmeni – 95,71%, kas pārsniedz 95% robežu. Rezultāti liecina par stabilu klientu apkalpošanas kultūru un augstiem servisa standartiem banku filiālēs. Līdera pozīciju Latvija saglabā banka Citadele gan klientu apkalpošana, gan zvanos iegūstot 100%. Otrajā vietā ierindojas SEB banka ar 99,50% vizītēs un 98,33% zvanu apkalpošanā, savukārt trešo vietu ieņem Luminor banka ar 94,11% vizītēs un 90,30% zvanu apkalpošanā.

SEB bankas Latvijā un Lietuvā un aktīvu pārvaldīšanas uzņēmums Capitalica Asset Management ir noslēguši līgumu par kārtējo finansējumu – papildu 13 miljoniem EUR, kurus izmantos Capitalica Baltic Real Estate Fund I pārvaldīto obligāciju dzēšanai. Ieskaitot šo jaunāko aizdevumu, SEB piešķirtā finansējuma kopsumma visiem Capitalica pārvaldītajiem fondiem un projektiem pārsniegusi 100 miljonus EUR.

“Ņemot vērā pašreizējo stāvokli finanšu tirgos, mūsuprāt, banku finansējums pašlaik var būt dzīvotspējīgāka alternatīva ilgtermiņa komerciālo nekustamo īpašumu projektiem. Tas ļauj efektīvāk pārvaldīt riskus, vairo uzticību investoros un nodrošina raitu projektu īstenošanas gaitu. Lai gan biroju segments Baltijā uzrāda dažas bremzēšanās pazīmes, kvalitatīvi projekti stratēģiski pievilcīgās vietās vēl joprojām ir pieprasīti un ienesīgi,” norāda Ints Krasts, SEB bankas valdes loceklis.

Saskaņā ar viņa teikto Capitalica Baltic Real Estate Fund I pārvaldītā biznesa centra Verde noslodzes rādītāji apliecina, ka Rīgā ir nepieciešamas kvalitatīvas biroju ēkas – visas centra telpas jau ir iznomātas. Augsti noslodzes rādītāji ir arī investīciju uzņēmuma īpašumiem Viļņā un Kauņā.

AS “Eco Baltia” un tās meitas uzņēmums SIA “Eco Baltia vide” 2025. gada 29. decembrī noslēdza sindicēta finansējuma vienošanos ar Luminor banku un SEB banku, nodrošinot ilgtermiņa finansējumu līdz 132 miljoniem eiro, no kuriem 30 miljoni pieejami saskaņā ar atsevišķu vienošanos.

Finansējums tiks izmantots esošo saistību refinansēšanai un papildu finanšu kapacitātes nodrošināšanai.

Noslēgtās sindicētās finansēšanas vienošanās ietvaros Grupas sabiedrībām ir nodrošināta esošo finanšu saistību refinansēšana un ilgtermiņa finansējuma apjoms 102 miljonu eiro apmērā, kā arī papildu finansējuma iespēja līdz 30 miljoniem eiro, kas pieejama atbilstoši noteiktajiem nosacījumiem. Šāda struktūra ļaus Grupai elastīgi plānot finanšu plūsmas un pielāgot pieejamā finansējuma apjomu faktiskajām vajadzībām.

Māris Simanovičs, “Eco Baltia” valdes priekšsēdētājs: “Noslēgtais sindicētais aizdevuma līgums stiprina Grupas finanšu stabilitāti un nodrošina drošu pamatu mūsu turpmākajai izaugsmei. Sadarbība ar Luminor banku un SEB banku ļauj mums vienlaikus refinansēt esošās saistības un nodrošināt resursus nākotnes attīstībai.”

Iepriekš jau vēstīts, ka “Jaunās Vienotības” Saeimas frakcijas deputāti ir iesnieguši grozījumus Krimināllikumā, piedāvājot ieviest kriminālatbildību fiziskām personām par iesaistīšanos aizliegtās vienošanās. Tikmēr Konkurences padome (KP) jau paziņojusi, ka saskata vairākus būtiskus riskus karteļu kriminalizācijas gadījumā.

Par karteļu izmeklēšanu atbildīgā iestāde uzskata, ka līdzšinējie rezultāti karteļvienošanos apkarošanā ir pierādījuši esošā administratīvā regulējuma efektivitāti. Tādēļ šobrīd būtiskāk ir saglabāt un pilnveidot esošo instrumentu klāstu administratīvajā procesā, kas veiksmīgi darbojas un ir raksturīgs lielākajā daļā Eiropas Savienības valstu, nevis ieviest jaunu krimināltiesisku regulējumu, norādīja KP.

Ievērojot šī temata aktualitāti, Dienas Bizness nolēma apkopot informāciju par uzņēmumiem, kurus KP sodījusi par karteļiem kopš 2004. gada, lai iegūtu priekšstatu par to, kādu uzņēmumu vadītājus Saeimas deputāti vēlētos redzēt cietumā.

Konkurences padomes sodītie tirgus dalībnieki par horizontālu aizliegtu vienošanos noslēgšanu (2004-2025)

Latvijā vairākus gadus notiek darbs pie kritisko finanšu pakalpojumu pieejamības nodrošināšanas, un šobrīd visā valsts teritorijā ir noteikti gandrīz 100 kritiskie bankomāti, kurus krīzes gadījumā prioritāri apgādā ar skaidro naudu, aģentūrai LETA norādīja Latvijas Bankā.

Darbs pie kritisko finanšu pakalpojumu pieejamības nodrošināšanas attiecas gan uz skaidrās naudas pieejamību, gan bezskaidro naudu. Attiecībā uz skaidrās naudas pieejamību ir noteikti gandrīz 100 kritiskie bankomāti, kuri krīzes gadījumos tiktu apgādāti ar skaidro naudu prioritāri, kā arī nodrošināta to autonoma energoapgāde un pieslēgums datu centriem. Attiecībā uz bezskaidro naudu no 2025.gada 1.janvāra ieviesti norēķini ar maksājumu kartēm bezsaistē.

Likums nosaka, ka kritiskie finanšu pakalpojumi obligāti jānodrošina Latvijas bankām, kurās noguldījumu apjoms ir vismaz 5% no visiem Latvijas noguldījumiem. Tās ir "Swedbank", "SEB banka", banka "Citadele" un "Luminor Bank". Latvijas Banka kopā ar šīm četrām bankām bankomātu skaitu regulāri pārskata un izvērtē, cik optimāli tie izvietoti, norādīja Latvijas Bankā.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) kopā ar Rīgas Tehnisko universitāti (RTU) un SIA “Latvijas Valsts Standarts” (LVS) noslēguši pirmo konkursu “Digitālās būvniecības ekselences balva 2025”, godinot labākos Latvijas BIM un digitālo risinājumu projekt

Digitālās ekselences balva ir radīta ar mērķi veicināt digitālās transformācijas tempu būvniecībā, izcelt labās prakses piemērus un uzsvērt, cik būtiska ir tehnoloģiju integrācija nozares starptautiskās konkurētspējas nodrošināšanai. Konkursa mērķis ir izcelt efektīvākos BIM (Būvniecības informācijas modelēšanas) risinājumus un digitālās inovācijas, veicinot pieredzes apmaiņu starp privāto un publisko sektoru.

Balvas laureāti tika noteikti vairākās kategorijās – no BIM tehnoloģiju izmantošanas līdz ilgtspējīgu būvju ražošanai, automatizētām projektēšanas sistēmām un viedo būvniecības procesu vadībai. Konkursa vērtēja projektus trīs kategorijās: “BIM projekts”, “BIM Būvobjekts” un “Digitālā inovācija”.

Jau ceturto gadu pēc kārtas Baltijas nekustamā īpašuma līderi balso par labākajiem projektiem, attīstītājiem un zaļajām iniciatīvām publiskā balsojumā un profesionālas žūrijas balsojumā.

Vairāk nekā 3300 ekspertu publiskajā balsojumā un profesionāla žūrija vērtēja Latvijas nekustamā īpašuma projektus: šogad 28 nominanti sacentās 5 kategorijās.

Šogad 28 nominanti sacentās 5 kategorijās:

1. Gada attīstītājs

2. Gada projekts

3. Labākais atjaunotais projekts

4. Gada vietrades projekts

5. Gada darījums

BREL Forum Awards 2025 gada balvu ieguvēju saraksts:

1. Gada attīstītājs

Žūrijas balsojums

Vastint Latvia

Publiskais balsojums

River Properties

2. Gada projekts

Žūrijas balsojums

Satekles Biznesa Centrs

Publiskais balsojums

Satekles Biznesa Centrs

3. Labākais atjaunotais projekts

Žūrijas balsojums

Youston Co-living, Kaita Group

Publiskais balsojums

Krievijas Federācija ir gatava konfiscēt un izpārdot ārvalstu uzņēmumu aktīvus, atbildot uz iespējamu Krievijas īpašumu pārņemšanu Eiropas Savienībā. Šādu simetrisko reakciju esot apstiprinājis KF prezidents Vladimirs Putins ar savu rīkojumu, liecina publikācija dw.com (Deutsche Welle) un aģentūras Bloomberg izplatītā informācija.

Ziņas par Krievijas prezidenta rīkojumu aģentūras Bloomberg izplatītajā informācijā balstās uz KF valdībai tuvu avotu, nevis oficiālu dokumenta kopiju, kas būtu tieši nonākusi apritē. Proti, pats dokuments nav publiskots un tikai pēc amatpersonas norādes ir skaidrs, ka sāks darboties brīdī, kad Eiropas Savienība izvērsīs darbības, kas attiecinātas uz Krievijas Federācijas īpašumiem savienībā.

Riskiem pakļautas kredītiestādes, arī SEB bank

Faktiski Krievijā nav atlikušas pārāk daudz ārvalstu kompānijas, kas darbotos tirgū un kuras patiesi būtu apgrūtinātas ar kādiem fiziskiem īpašumiem Krievijā. Šobrīd runa ir par lielām pasaules kompānijām, kas turpina darboties Krievijas teritorijā un kurām ir kaut kādi īpašumi, kurus varētu konfiscēt. Piemēram, Krievijā darbojas UniCredit, Austrijas lielākā banka – Raiffaisen Bank International, PepsiCo un Mondelez international, kā arī Latvijā labi zināmā zviedru SEB Bank, kurai ir licence darboties Krievijā, un katrs tīklā var atrast bankas aktīvo interneta vietni.

Nekustamo īpašumu attīstītājs “Reterra” attīsta trīs dzīvojamo ēku projektus Rīgā, un jaunā biroju ēka “Lāčplēša Plaza” būs ceturtais nekustamā īpašuma attīstības projekts Latvijas galvaspilsētā.

Ēka, kas top Lāčplēša ielā 76, jau ir aktīvā būvniecības fāzē, un šobrīd vairāk nekā 75% telpu ir iznomātas. Ēkas pabeigšana plānota 2026. gada vasarā.

Četru stāvu biroja ēkas kopējā platība ir 1617 kvadrātmetri, no kuriem 405 kvadrātmetri paredzēti tirdzniecības telpām un 1212 kvadrātmetri – birojiem.

“Komerctelpu izmērus iespējams pielāgot nomnieku vajadzībām gan būvniecības laikā, gan pēc tās. Pieejamas telpas no 30 līdz 200 kvadrātmetriem, tādējādi projekts nodrošina elastību dažādiem biznesa risinājumiem. Telpas būs piemērotas gan mazām komandām, gan lielākiem uzņēmumiem,” skaidro Jevgenija Kiseļova, “Colliers Baltics” partnere un mazumtirdzniecības nodaļas vadītāja.

"SEB banka" izsniegusi 7,5 miljonu eiro aizdevumu informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmumam "Digmatix", informēja "SEB bankas" pārstāvji.

Uzņēmums aizdevumu izmantos lielākā kreditora pārfinansēšanai, stiprinot uzņēmuma izaugsmi.

"Digmatix" nodrošina "Microsoft" biznesa lietojumprogrammu platformā balstītus risinājumus Centrālās un Austrumeiropas reģionā. Aizdevums ļaus uzņēmumam turpināt attīstību, vienlaikus optimizējot finanšu struktūru un stiprinot sadarbību ar stratēģiskajiem partneriem.

“SEB bankas piešķirtais finansējums ir būtisks risinājums “Digmatix” finanšu struktūras pilnveidei, kas mums ļaus fokusēties uz ambiciozu stratēģisku izaugsmi Centrāleiropas reģionā,” norāda “Digmatix” valdes priekšsēdētājs Rinalds Sluckis.

"Digmatix" galvenais birojs atrodas Rīgā, savukārt grupas pārstāvniecības darbojas Igaunijā, Lietuvā, Somijā, Polijā, Lielbritānijā un Horvātijā. Patlaban "Digmatix" grupā strādā vairāk nekā 400 darbinieku. Uzņēmuma specializācija ietver "Microsoft Dynamics" ERP un CRM sistēmu ieviešanu, mākslīgā intelekta risinājumus, mākoņpakalpojumus un inteliģentu biznesa procesu automatizāciju, piedāvājot pielāgotus risinājumus uzņēmējdarbības efektivitātes paaugstināšanai.

Pēdējos gados Latvijas komercīpašumu tirgus ir piedzīvojis būtiskas pārmaiņas – strauji mainīgie ekonomiskie apstākļi, ģeopolitiskie riski un investoru piesardzība ietekmējusi gan piedāvājumu, gan pieprasījumu.

Nekustamo īpašumu eksperti prognozē, ka šogad varētu palielināties pieprasījums pēc komerciālo platību iegādes, ko sevišķi veicina kaimiņvalstu uzņēmumu attīstības plāni paplašināt savu darbību Latvijā. Tomēr atsevišķi industriāli segmenti augsto cenu dēļ var stagnēt un ierobežotais ražošanas telpu piedāvājums rada šķēršļus uzņēmumu izaugsmei. Kādu 2025. gadu komercplatību tirgū saredz nozares eksperti?

Biroju nomniekiem elastīgas prasības; mazajiem nomniekiem atrast telpas ir vieglāk

Visplašākais biroju segmenta piedāvājums Rīgā ir jaunajos A klases biroju centros, kas ir sevišķi populāri IT, finanšu un radošo nozaru uzņēmumu vidū. Pērn brīvo biroja telpu skaits sasniedza 19,5%, kas ir augstākais rādītājs visā Baltijā, liecinot – pieprasījums pēc lielām biroju platībām ir krities, turpretī vēlme nomāt nelielas, energoefektīvas telpas ar labu infrastruktūru saglabājas stabila. Nomnieku vidū pieprasītākās lokācijas galvaspilsētā ir centra rajons un Klusais centrs. Visbiežāk tiek meklēti nelielas platības biroji līdz 100 m² ar augstu energoefektivitāti (A vai B klase) un iespēju novietot auto, tomēr šādu piedāvājumu skaits minētajās lokācijās ir samērā ierobežots. Tāpat populāra izvēle birojiem joprojām ir Skanste un Āgenskalns, kur pieejamas kvalitatīvas telpas, un, lai gan konkurence par labām lokācijām ir sīva; nomnieku lēmumu pieņemšanas laiks kļuvis ilgāks, uzņēmumiem rūpīgigi vērtējot izmaksas un infrastruktūras pieejamību. Moderno ēku priekšrocības sevišķi novērtē nomnieki, kuriem ir svarīgs darbinieku viedoklis un vēlme kolektīvam nodrošināt patīkamu, komfortablu darba vidi ar dabīgo dienasgaismu, ērtu un plašu konferenču zāli, terasēm, kur atpūsties svaigā gaisā darba dienas laikā, zaļajām zonām un parku tuvumu. Sevišķi svarīgs faktors ir stāvvietas. Kompānijas arvien biežāk izvēlas elastīgus nomas nosacījumus, tostarp aug popularitāte arī kopstrādes telpām, ko veicina arvien aktuālā hibrīddarba tendence.

Tirdzniecības centrā “Origo” šī gada rudenī tiks atklāts jauns ēdināšanas koncepts – Foodhall, kas piedāvās plašu ēdienu izvēli, kurā apvienotas modernas gastronomiskās tendences.

““Rīgas centrālā biznesa rajona” attīstība veicina visas apkaimes transformāciju un pieprasījumu pēc kvalitatīviem un daudzveidīgiem ēdināšanas risinājumiem, radot modernu vidi darbam un atpūtai. T/c “Origo” un biznesa centrs “Origo One” kā nozīmīga “Rīgas centrālā biznesa rajona” sastāvdaļa nepārtraukti attīstās, un Foodhall atvēršana ir stratēģisks solis šajā virzienā. Jau patlaban notiek aktīvs darbs ar operatoru pie koncepcijas un interjera plānošanas. Esam pārliecināti, ka tas sniegs pievienoto vērtību arī “Satekles biznesa centra” nomniekiem un citiem apkaimes birojiem, kļūstot par dinamisku platformu radošām idejām un garšu dažādībai. Vienlaikus tas veidos dzīvu un pievilcīgu satikšanās vietu vairāk nekā 840 m² platībā, apvienojot ērtu pieejamību un daudzveidīgu piedāvājumu uzņēmējiem, tūristiem un pilsētas iedzīvotājiem,” norāda “Linstow Baltic” un multifunkcionālā centra “Origo” komercdirektore Evija Majevska.

Jelgavas pašvaldībai piederošās ambulatorās ārstniecības iestādes SIA “Jelgavas klīnika” (agrāk – SIA “Jelgavas poliklīnika”) valdes locekles Kintijas Barloti atalgojums pēdējos pāris gados teju dubultojies, 2024.gadā sasniedzot jau 61 799 eiro, liecina viņas 2024.gada valsts amatpersonas deklarācija.

Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datubāzē publicētajām amatpersonas deklarācijām pašvaldības klīnikas vadītājas K. Barloti atalgojums 2020.gadā bija 32 474 eiro, bet ar katru nākamo gadu SIA “Jelgavas poliklīnikas” izmaksātā alga pieaugusi, iepriekšējā gadā sasniedzot jau teju 62 000 eiro.

Gadu laikā būtiski pieauguši arī viņas uzkrājumi – ja 2020.gadā pašvaldības klīnikas vadītāja skaidrā naudā uzglabāja 20 000 eiro, tad 2024.gadā skaidrā naudā viņa bija uzkrājusi jau 44 750 eiro un bezskaidrā naudā 8280 eiro “SEB Bankā” un vēl 7518 eiro “Swedbank”.

K.Berloti savā 2024.gada amatpersonas deklarācijā norādījusi arī vairākus nekustamo īpašumus – divus dzīvokļus Rīgā, vienu Jūrmalā, kā arī divus zemes gabalus Carnikavas pagastā. Papildu darba algai, kas saņemta no SIA “Jelgavas klīnika”, viņa kā ienākumus deklarējusi arī 706,81 eiro algu no SIA “Biznesa augstskola Turība”, 98,13 procentus no “SEB bankas”, 3,29 eiro procentus no AS “Indexo Banka” un vēl 300 eiro pabalstā no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA).

Otrdien, 9. septembrī, Rīgas pilsētas tiesā sāka skatīt, iespējams, naudas izteiksmē lielākā reiderisma mēģinājuma krimināllietu atjaunotās Latvijas vēsturē, kurā kopumā apsūdzētas piecas personas – trīs Latvijas pilsoņi un divi Čehijas uzņēmuma Black Duck Invest pārstāvji – par mēģinājumu izkrāpt farmācijas uzņēmuma a/s Olainfarm akcijas.

Jāatgādina, ka vairāk nekā 40 miljonu eiro vērto Olainfarm akciju izkrāpšanas mēģinājumu, kas norisinājās 2021. gadā, izdevās novērst pēdējā brīdī, bankai apturot darījumu, kuru apsūdzētās personas mēģināja īstenot nakts melnumā. Lietā par cietušo atzītā SIA Olmafarm tiesā ir pieteikusi kaitējuma atlīdzības prasību 5 683 743 eiro apmērā. Pieļaujams, ka tiesvedības procesa laikā prasītās atlīdzības summa varētu pieaugt, ņemot vērā, ka uzņēmumam ik mēnesi ir jauni izdevumi juridiskās palīdzības sniedzējiem.

Diena jau vēstīja, ka 2021. gada 30. aprīlī Valsts policijā par šo nodarījumu tika sākta izmeklēšana. Parakstot, visticamāk, fiktīvu akciju atsavināšanas līgumu, no amata tobrīd jau atceltā Olmafarm valdes locekle Milana Beļeviča, darbojoties kopīgi ar vēl vismaz četrām personām – Olainfarm tā laika padomes locekļiem Haraldu Velmeru un Kārli Krastiņu, kā arī Black Duck Invest pārstāvošajiem Tiboru Bokoru un Vojteku Kačenu –, visticamāk, mēģināja izkrāpt Olmafarm piederošo Olainfarm akciju kontrolpaketi, kam bez reālas naudas samaksas būtu jānonāk pie Čehijas čaulas kompānijas Black Duck Invest.

Pērn Baltijā investīcijas komercīpašumos samazinājušās par 37%, trešdien pusgada tirgus pārskata prezentācijā sacīja nekustamo īpašumu konsultāciju kompānijas "Newsec" investīciju darījumu padomnieks Patriks Simsons.

Baltijas valstīs investīciju apjoms pērn bija 496 miljoni eiro, kas ir kritums par 37% salīdzinājumā ar 2023.gadu. Tirdzniecības platības veidoja 48% no darījumiem - pārsvarā mazie tirdzniecības centri, bet Tallinas tirdzniecības centrs "Kristiine" veidoja pusi no darījumiem ar tirdzniecības platībām.

Simsons informēja, ka Igaunijā veiktas investīcijas par 267 miljoniem eiro, Latvijā - 75 miljoniem eiro, bet Lietuvā - 154 miljoniem eiro. Gadu iepriekš investīcijas Igaunijā veiktas par 187 miljoniem eiro, Latvijā - 176 miljoniem eiro" bet Lietuvā - 428 miljoniem eiro. Kopumā Baltijā 2023.gadā veiktas investīcijas par 791 miljonu eiro.

Savukārt investīciju apmēri komercīpašumos Eiropā kopumā pērn bija 157 miljardi eiro, kas ir pieaugums par 21% salīdzinājumā ar 2023.gadu. Aktīvākie segmenti, kas veidoja 52% investīciju bija biroji un industriālie/noliktavu objekti. Arī viesnīcu segmentā bijis pieaugums. Simsons sacīja, ka noliktavas ir kļuvušas par lielāko segmentu Eiropā, bet aug arī tirdzniecības platību segments.

Rīgā, Brīvības gatvē 332 atklāta jaunā Latvijas Mikroķirurģijas centra (LMC) specializētā slimnīca, kurā būs pieejama augstākās kvalitātes diagnostika, rekonstruktīvā, rokas, estētiskās medicīnas un onkoloģiskā mikroķirurģija.

"Esam izveidojuši šo slimnīcu ar jaunām iespējām. Te būs radioloģiskā izmeklēšana - gan rentgens, gan ultrasonoskopijas, būs neirofizioloģiskie izmeklējumi, laboratorija, trīs operāciju zāles, stacionārs, kā arī rehabilitācijas kabinets mūsu pacientiem," uzsvēra LMC valdes priekšsēdētājs, Jānis Krustiņš.

J. Krustiņš atzīmēja, ka šogad aprit 25 gadi kopš tika nodibināta pirmā neatkarīgā SIA "Latvijas plastiskās, rekonstruktīvās un mikroķirurģijas centrs" un 40 gadi Latvijas mikroķirurģijas nozarei. “Lielākā daļa Latvijas ārstu, kas nodarbojas ar plastisko, rekonstruktīvo, rokas ķirurģiju vai mikroķirurģiju ir ieguvuši zināšanas un prasmes tieši LMC. Mēs arī lepojamies, ka katru gadu aug mūsu kapacitāte, pērn LMC tika veiktas vairāk nekā 5500 operācijas”, uzsver Jānis Krustiņš.

Latvijas četru lielāko banku klientiem, pašiem apstiprinot maksājumus, šogad astoņos mēnešos izkrāpti kopumā 7,814 miljoni eiro, liecina Finanšu nozares asociācijas (FNA) publiskotie dati.

2025.gada astoņos mēnešos īstenoti kopumā 4496 krāpšanas gadījumi un izkrāpti 7 814 373 eiro.

Tostarp konstatēti 2430 telefonkrāpšanas gadījumi, izkrāpjot 4 275 230 eiro. Tāpat konstatēti 1639 investīciju krāpšanas gadījumi, izkrāpjot 2 976 205 eiro, un 427 cita veida krāpšanas gadījumi, izkrāpjot 562 938 eiro.

Vienlaikus šogad astoņos mēnešos novērsti 11 970 krāpšanas gadījumi par kopumā 8 198 700 eiro.

Tostarp šogad astoņos mēnešos ir izdevies novērst 3667 telefonkrāpšanas mēģinājumus par 3 818 565 eiro, 7579 investīciju krāpšanas mēģinājumus par 3 775 756 eiro un 724 citus krāpšanas gadījumus par 604 379 eiro.

Jau ziņots, ka pērn kopumā 9025 krāpšanas gadījumos tika izkrāpti 15,5 miljoni eiro, bet novērsti 17 314 krāpšanas gadījumi par kopumā 12,2 miljoniem eiro.

Latvijas četru lielāko banku klientiem, pašiem apstiprinot maksājumus, šogad pirmajos divos mēnešos izkrāpti kopumā 1,505 miljoni eiro, liecina Finanšu nozares asociācijas (FNA) publiskotie dati.

2025.gada pirmajos divos mēnešos īstenoti kopumā 878 krāpšanas gadījumi, no iedzīvotājiem izkrāpjot 1 504 616 eiro.

Tostarp konstatēti 348 telefonkrāpšanas gadījumi, izkrāpjot 781 928 eiro. Tāpat konstatēti 413 investīciju krāpšanas gadījumi, izkrāpjot 634 390 eiro, un 117 cita veida krāpšanas gadījumi, izkrāpjot 88 298 eiro.

Vienlaikus šogad pirmajos divos mēnešos novērsti 2529 krāpšanas gadījumi par kopumā 1 347 219 eiro.

Tostarp šogad pirmajos divos mēnešos ir izdevies novērst 625 telefonkrāpšanas mēģinājumus par 424 313 eiro, 1760 investīciju krāpšanas mēģinājumu par 809 711 eiro un 144 citus krāpšanas gadījumus par 113 195 eiro.

Jau ziņots, ka Latvijas četru lielāko banku klientiem, pašiem apstiprinot maksājumus, pagājušajā gadā tik izkrāpti kopumā 15,5 miljoni eiro. Pagājušajā gadā tika īstenoti kopumā 9025 krāpšanas gadījumi.

Latvijas četru lielāko banku klientiem, pašiem apstiprinot maksājumus, šogad desmit mēnešos izkrāpti kopumā 10,038 miljoni eiro, liecina Finanšu nozares asociācijas (FNA) publiskotie dati.

Šogad desmit mēnešos īstenoti kopumā 5763 krāpšanas gadījumi un izkrāpti 10 037 620 eiro.

Tostarp konstatēti 3089 telefonkrāpšanas gadījumi, izkrāpjot 5 547 607 eiro. Tāpat konstatēti 2128 investīciju krāpšanas gadījumi, izkrāpjot 3 812 943 eiro, un 546 cita veida krāpšanas gadījumu, izkrāpjot 677 070 eiro.

Vienlaikus šogad desmit mēnešos novērsti 15 374 krāpšanas gadījumi par kopumā 11 195 481 eiro.

Tostarp šogad desmit mēnešos ir izdevies novērst 4512 telefonkrāpšanas mēģinājumus par 5 163 746 eiro, 9947 investīciju krāpšanas mēģinājumus par 5 200 554 eiro un 915 citus krāpšanas gadījumus par 831 181 eiro.

FNA aģentūrai LETA norāda, ka oktobrī bankas apturējušas gandrīz 470 telefonkrāpšanas mēģinājumu, pasargājot vairāk nekā 715 000 eiro. Vienlaikus novērsti investīciju krāpšanas mēģinājumi 756 000 eiro apmērā (1144 gadījumi) un cita veida krāpšanas gadījumi 102 000 eiro apmērā (99 gadījumi). Savukārt īstenoto telefonkrāpšanas gadījumu skaits bijis teju uz pusi mazāks - 236 gadījumi, kuros kopumā izkrāpti 520 000 eiro, savukārt investīciju un cita veida krāpšanas gadījumos izkrāpti 500 000 eiro.