Bankas

Sarežģītākais posms Latvijas ekonomikai varētu būt nākamā gada sākums

Db.lv, 14.07.2022

Jaunākais izdevums

Līdz šim novērotais iedzīvotāju uzkrājumu temps pašreiz ir ievērojami palēninājies. Domājams, ka šīs izmaiņas ietekmēs iedzīvotāju patēriņa aktivitāti un sarežģītākais posms Latvijas ekonomikai varētu būt nākamā gada sākums, uzskata SEB bankas vadītāja Ieva Tetere.

Tomēr, viņasprāt, ņemot vērā uzkrāto pieredzi un spēju pielāgoties pārmaiņām, var sagaidīt, ka Latvijas ekonomika izvairīsies no būtiskiem satricinājumiem. Šajā posmā svarīga loma būs valdības spējai atbalstīt mazāk turīgās iedzīvotāju grupas, kam ir būtiska sociālā nozīme.

Reaģējot uz starptautiskajiem notikumiem, uzņēmumi kļūst piesardzīgāki uzsākt jaunus, nozīmīgus investīciju projektus, paturot prātā tādus faktorus kā enerģētikas cenu kāpums, piegāžu ķēžu nestabilitāte, kā arī sadarbības partneru maksājumu disciplīna, kas var sašaurināt biznesa iespējas nākotnē.

Šī gada sešos mēnešos kopumā SEB grupa Latvijā piešķīrusi finansējumu 371 miljonu eiro, kas salīdzinājumā ar 2021. gada pirmo pusgadu, ir par 2% vairāk. Privātpersonām piešķirtā kredīta apjoms mājokļu iegādei vai remontam ir palielinājies par 5% pret to pašu periodu pērn, sasniedzot 95 miljonus eiro, savukārt patēriņa kredīta apjomi pieauguši gandrīz 2 reizes, sasniedzot 13 miljonus eiro.

Stabilus rezultātus uzrāda arī mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) kreditēšana – salīdzinot ar pagājušā gada pirmo pusgadu, kreditēšanas apjoms palielinājies par 11%, sasniedzot 117 miljonus eiro. Lielāka piesardzība jūtama no lielo uzņēmumu puses, kam piešķirtais finansējums veido 133 miljonus eiro, kas ir par 8% mazāk, salīdzinot ar pagājušā gada pirmo pusgadu. Kopējais SEB grupas Latvijā kredītportfelis 2022. gada pirmajā pusgadā pieaudzis par 1,4% un veido 3,1 miljardi eiro. Kopējais noguldījumu apjoms kopš gada sākuma palielinājies par 1,5% un veido 4,0 miljardus eiro.

SEB grupas Latvijā ieņēmumi sasnieguši 53,9 miljonus eiro, par 3% vairāk nekā 2021. gada 6 mēnešos (pirms ietekmes no meitas uzņēmumu pārdošanas). Peļņa pirms uzkrājumiem sasniedza 29,1 miljonu eiro, par 2% vairāk nekā 2021. gada 6 mēnešos (pirms ietekmes no meitas uzņēmumu pārdošanas).

Pamatdarbības peļņa pēc nodokļu nomaksas un uzkrājumiem 2022. gada 6 mēnešos sasniegusi 31,3 miljonus eiro, kas ir par 2% vairāk nekā pirms gada (pirms ietekmes no meitas uzņēmumu pārdošanas).

Gada sākumā tika izveidota vienota apdrošināšanas un ilgtermiņa uzkrājumu grupa Baltijā, kā rezultātā SEB Life and Pension Baltic SE kļuva par vienīgo AS “SEB atklātais pensiju fonds” un IPAS “SEB Investment Management” kapitāldaļu turētāju, pārņemot kapitāldaļas no iepriekšējā akcionāra AS SEB banka. Iekļaujot ietekmi no SEB grupas meitas uzņēmumu pārdošanas reorganizācijas rezultātā, SEB grupas Latvijā kopējie ieņēmumi 2022. gada 6 mēnešos veidoja 68,0 miljonus eiro, pamatdarbības peļņa pēc nodokļu nomaksas un uzkrājumiem – 45,3 miljonus eiro.

Pirmā pusgada izmaksas bija 24,8 miljons eiro, kas ir par 3% vairāk nekā pirms gada. Uzkrājumi paredzamiem kredītzaudējumiem laika posmā no 1. janvāra līdz 30. jūnijam samazināti 3,2 miljonu eiro apmērā. Kopējais noguldījumu apjoms SEB bankā 2022. gada 30. jūnijā bija 4,0 miljardi eiro, kas par 7% pārsniedz noguldījumu apjomu 2021. gada jūnija beigās.

Kopējais kredītportfelis 2022. gada jūnija beigās bija 3,1 miljardi eiro, t.i. par 1,6% vairāk nekā 2021. gada jūnija beigās.

SEB grupas Latvijā aktīvi 2022. gada jūnija beigās bija 5,0 miljardi eiro un SEB grupas Latvijā kapitāls 457 miljoni eiro, kas ir attiecīgi par 16% un 3% vairāk salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo pusgadu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Tetere: Inflācija mazinās pirktspēju

Db.lv, 27.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB grupa šogad pirmajā ceturksnī Latvijā guvusi peļņu 15,8 miljonu eiro apmērā, kas ir par apmēram 7% vairāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā, informē bankā.

Uzkrājumi paredzamiem kredītzaudējumiem šogad pirmajā ceturksnī samazināti 0,3 miljonu eiro apmērā.

SEB grupas Latvijā ieņēmumi 2022.gada pirmajos trijos mēnešos veidoja 28,2 miljonus eiro, kas ir par 10% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, kamēr grupas izmaksas veidoja 12,1 miljonu eiro, kas ir pieaugums par 2% salīdzinājumā ar 2021.gada pirmo ceturksni. Tādējādi SEB grupas peļņa pirms uzkrājumiem šogad pirmajos trijos mēnešos bija 16,1 miljons eiro, kas ir par 15% vairāk nekā pirms gada.

Gada sākumā tika izveidota vienota apdrošināšanas un ilgtermiņa uzkrājumu grupa Baltijā, tādējādi "SEB Life and Pension Baltic" kļuva par vienīgo AS "SEB atklātais pensiju fonds" un ieguldījumu pārvaldes sabiedrības "SEB Investment Management" kapitāldaļu turētāju, pārņemot kapitāldaļas no iepriekšējā akcionāra "SEB bankas". Iekļaujot ietekmi no SEB grupas meitasuzņēmumu pārdošanas reorganizācijas rezultātā, SEB grupas Latvijā kopējie ieņēmumi 2022.gada pirmajos trijos mēnešos veidoja 42,2 miljonus eiro, bet pamatdarbības peļņa pēc nodokļu nomaksas un uzkrājumiem - 29,8 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lielākās bankas attiecībā uz Krieviju te esot izdarījušas mājasdarbu

Jānis Šķupelis, 11.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules kārtībai piedzīvojot zemestrīci, izmaiņas skars teju ikvienu tautsaimniecības sektoru. Šajā ziņā izņēmums nav arī banku sektors. Jāņem vērā, ka sankcijas būtiski krāvušas tieši pa Krievijas finanšu sektora spējām veikt teju jebkādas darbības. Faktiski neiespējama vai ļoti apgrūtināta kļuvusi Krievijas banku sadarbība ar Eiropu un otrādi. Tam visam, protams, būs ietekme arī uz Latviju.

Kopējā bilde gan tiek zīmēta tāda, ka tā Rietumvalstu banku biznesa daļa, kas saistīta ar Krieviju, jau gadiem – būtībā kopš Krievijas pirmā iebrukuma Ukrainā 2014. gadā – ir mazinājusies. Protams, nav arī tā, ka no Krievijas atkarīgās summas būtu mazas. Piemēram, Starptautiskās Norēķinu bankas dati liecina, ka gan Itālijas, gan Francijas bankām Krievijā ir kredītrisks 25 miljardu ASV dolāru apmērā. Savukārt Austrijai tas esot 18 miljardi ASV dolāru. Tiek izcelts, ka lielākais bizness ar Krieviju no Eiropas bankām ir UniCredit, Raiffeisen Bank International un Societe Generale.

Pagaidām daudzu Rietumu banku pārstāvji vismaz publiski komentē, ka ir vēl pāragri teikt, cik lielu robu šis viss nozīmēs gan to biznesam, gan ekonomikai kopumā. Skaidrs, ka robs būs ievērojams, to radīs arī ekonomisko nosacījumu pasliktināšanās. Vismaz pieņēmums gan paliek, ka Eiropas banku sektors no Krievijas kļuvis izolētāks un būtiski lielākas problēmas notiekošais, ja droši vien neņem vērā dažus izņēmumus, sagādās Krievijas finanšu sektoram, kas vienā mirklī varētu būt nostādīts kraha priekšā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai veicinātu mazo un vidējo uzņēmumu attīstību un konkurētspēju, 23. martā ar tiešsaistes lekciju par biznesa izaugsmes plānošanu jau septīto reizi tiks uzsākta SEB bankas uzņēmumu Izaugsmes programma.

Tās ietvaros 13 dažādu nozaru uzņēmumi turpmāko sešu mēnešu garumā ekspertu un mentoru vadībā pilnveidos zināšanas un prasmes tādās jomās kā inovācijas, izaugsmes domāšana, mārketings un produktu vadība, kā arī mūsdienīga finanšu plānošana un ilgtspēja.

Šogad Izaugsmes programmu SEB banka īsteno sadarbībā ar inovāciju vadības uzņēmumu “Helve”. Dalība Izaugsmes programmā ir bez maksas un tā paredzēta Latvijā reģistrētiem uzņēmumiem ar vismaz divu gadu pieredzi uzņēmējdarbībā. Kopš 2018. gada Izaugsmes programmu absolvējuši jau vairāk nekā 70 Latvijas uzņēmumu.

SEB Inovāciju vadītāja Irēna Vercmane: “Lielai daļai uzņēmumu šobrīd jāvelta papildu resursi, lai risinātu operatīvos jautājumus, kas saistīti ar ģeopolitisko situāciju un tās izraisīto ietekmi gan uz piegādes ķēdēm, gan noieta tirgiem. Taču tas nenozīmē, ka nepieciešamība stratēģiski domāt soli uz priekšu būtu kļuvusi nebūtiska. Šajos apstākļos vēl jo svarīgāk ir attīstīt spēju izaicinājumos saskatīt jaunas iespējas, lai nodrošinātu sava biznesa ilgtspēju. Tāpēc prieks, ka mūsu uzņēmēji saglabā izaugsmes ambīcijas un vēlas gan papildināt jau esošās zināšanas, gan apgūt ko jaunu savai attīstībai.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ar vēju parkiem būs par maz – patēriņam jākļūst inteliģentākam

Ieva Tetere, SEB bankas valdes priekšsēdētāja, 13.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms gada SEB banka pirmo reizi organizēja forumu “Ilgbūtība”, kura mērķis bija iedrošināt Latvijas uzņēmumus ilgtspējīgām pārmaiņām un kliedēt mītu, ka ilgtspēja – tas ir sarežģīti, nesaprotami un dārgi. Toreiz šķita, ka Latvijā izpratne par ilgtspēju vēl ir diezgan zema un šajā jomā mums visiem vēl ir daudz jāmācās.

Šodien, atskatoties uz aizgājušo gadu, nevarētu teikt, ka ilgtspējas jomā ir noticis milzu izrāviens, taču pirmie svarīgie soļi ir sperti. Daļēji šo progresu ir veicinājis Krievijas uzsāktais karš Ukrainā, īpaši skaudrā veidā liekot pārskatīt mūsu atkarību no kaimiņvalsts energoresursiem.

Valdība jau ir paziņojusi par plāniem pāriet uz ilgtspējīgākiem enerģijas avotiem, tostarp būvējot jaunus vēja parkus un tuvākajā laikā atsakoties no Austrumu kaimiņa gāzes piegādēm. Parādās arvien jauni atbalsta instrumenti “zaļo” enerģijas avotu ieviešanai gan privātpersonām, gan uzņēmumiem, līdz ar to atliek tikai noorientēties piedāvājumā un izvēlēties savējo.Tomēr, manuprāt, patiesi ilgtspējīgas pārmaiņas būs iespējamas tikai tad, ja izdosies pārskatīt mūsu patēriņa paradumus un apjaust, ka ērta ikdiena ir iespējama arī ar ievērojami mazāku lietu daudzumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atkritumu apsaimniekošana

Par 9,6 miljoniem eiro ZAAO būvēs bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes rūpnīcu

Db.lv, 20.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums ZAAO ir saņēmis SEB bankas finansējumu 4 miljonu eiro apmērā bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes rūpnīcas “Daibe” būvei.

Projekta kopējās izmaksas ir 9,6 miljoni eiro – 4 miljonus eiro no šīs summas finansē SEB banka, projekts tiek līdzfinansēts no ES Kohēzijas fonda.

Rūpnīcā plānots pārstrādāt bioloģiski noārdāmos atkritumus, kas rodas no sadzīves atkritumiem, dalīti vāktu dārzu un parku atkritumiem, dalīti vāktiem pārtikas atkritumiem, savukārt pārstrādes procesā tiks iegūts komposts un kā blakus produkts tiks iegūta biogāze, ko paredzēts izmantot siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanai.

Darbus paredzēts pabeigt līdz 2023. gada 1. novembrim. Ir uzsākti darbi pie sadzīves ēkas būves rūpnīcas apkalpojošam personālam, norit atlikušo būvprojektu risinājumu izstrāde un saskaņošana. Jūlijā plānots uzsākt darbu pie ārējo inženierkomunikāciju, teritorijas laukumu un nojumju izbūves.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB banka piešķīrusi faktoringa finansējumu divu miljonu eiro apmērā Latvijas uzņēmumam SIA “Poliurs”. Tas uzņēmumam ļāvis uzlabot naudas plūsmu un ieguldīt līdzekļus ražošanas procesā.

SIA “Poliurs” ražo rūpnieciski izolētus cauruļvadus un savienotājmezglus, kā arī polimēru materiālu caurules un profilveida izstrādājumus.

Uzņēmums atrodas Ozolnieku novadā un nodarbina ap 100 darbinieku. Saražotie produkti šobrīd tiek izmantoti Baltijas un Ziemeļvalstīs, Eiropā, kā arī Tuvajos Austrumos.

Kā top?: Caurules siltumapgādei uzņēmumā SIA Poliurs  

Šajā piektdienā portāls db.lv ciemojas Ozolniekos, kur SIA Poliurs ražotnē top caurules...

Ņemot vērā arvien augošo pieprasījumu pēc energoefektīviem risinājumiem, “Poliurs” ražošanas apjomi pēdējo trīs gadu laikā ir trīskāršojušies, stāsta uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Viktors Melnacis. “Izolēto cauruļvadu ražošanā strādājam jau kopš 1995. gada, bet tieši pēdējo gadu laikā ir jūtams ļoti liels pieprasījums. Pamatā tas saistīts ar zaļās enerģētikas un energoefektivitātes popularitāti, jo mūsu produkts ļauj būtiski samazināt enerģijas zudumus, piemēram, būvējot siltumtrases,” norāda V. Melnacis.

“Latvijas uzņēmumu vidū faktorings kā finansējuma veids kļuvis aizvien pieprasītāks, jo ļauj izrakstītos rēķinus pārvērst tūlītējā naudas plūsmā un samazina debitoru risku. Kopējais SEB bankas faktoringa portfelis šī gada pirmajos sešos mēnešos ir pieaudzis par 30%, salīdzinot ar aizvadītā gada pirmo pusgadu, un mazo un vidējo uzņēmumu segmentā pieaugums pārsniedz 38%. Lielā mērā to veicinājis inflācijas pieaugums un nepieciešamība saglabāt finanšu plūsmas pietiekamību, tāpat arī izmaiņas piegāžu ķēdēs un eksporta pieaugums. Ņemot vērā lielo pieprasījumu, šobrīd strādājam pie jaunas faktoringa platformas, kas ļaus ātrāk apstrādāt rēķinus un saņemt finansējumu,” stāsta SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars.

SIA “Poliurs” apgrozījums aizvadītajā gadā sasniedza 18 miljonus eiro. Uzņēmums pērn uzsācis sadarbību arī ar pasūtītājiem Spānijā, kur realizēti videi draudzīgi apbūves projekti. “Saglabājot iepriekš noteiktos mērķus par ilgtspējīgu darbu esošajos tirgos Eiropas Savienībā, kā arī realizācijas apjomu palielināšanu Ukrainā, 2022.gadā notiek darbs jaunu tirgu apguvei Francijā, Lielbritānijā, Šveicē. Lai gan gada sākumā tika plānots pārdotās produkcijas apjomu 2022. gadā palielināt līdz 20 miljoniem eiro, jau tagad, vasaras vidū, tas ir sasniedzis pagājušā gada apgrozījumu. Pārdošanas apjomu straujais pieaugums ir saistīts ne tikai ar izejvielu sadārdzināšanos, bet arī ar uzvaru vairākos lielu diametru cauruļu piegādes konkursos Zviedrijā un Somijā,” stāsta V. Melnacis.

Lai gan Ukrainā joprojām notiek karadarbība, SIA “Poliurs” ir atsācis izolēto cauruļvadu piegādes kara izpostītās Mikolajevas siltumtīklu uzņēmumam. Līdz gada beigām jāpiegāda vairāk kā 2 km izolētu cauruļvadu jaunu siltumtrašu izbūvei. Šo projektu līdzfinansē Zviedrijas investīciju fonds NEFCO (Ziemeļvalstu vides finanšu korporācija).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no lielākajiem mēbeļu sastāvdaļu ražotājiem un tirgotājiem Baltijā “AM Furnitūra” ieguldīs 540 tūkstošus eiro uzņēmuma attīstībā, iegādājoties jaunu ražošanas iekārtu.

No kopējām izmaksām 444 tūkstoši eiro ir SEB bankas finansējums. Iegādājoties jaunās iekārtas, uzņēmums plāno palielināt saražotās produkcijas apjomus.

Uzņēmums ir mēbeļu detaļu un furnitūras nozares līderis Latvijā un galvenokārt nodarbojas ar mēbeļu furnitūras vairumtirdzniecību, minimāli arī mazumtirdzniecību. Daļu produkcijas ( ap 26%) uzņēmums saražo pats, un galvenais noieta tirgus ir Latvija ( ap 85% saražotās produkcijas).

“Ar katru gadu pašu saražotās produkcijas apjomi pieaug,” saka “AM Furnitūra” uzņēmuma īpašnieks un valdes loceklis Aigars Lūks. “Šobrīd pieprasījums mēbeļu ražošanas nozarē ir ļoti augsts, tāpēc jaunu iekārtu iegāde palīdzēs mums palielināt ražošanas jaudu, lai mēs varētu klientiem nodrošināt ātrāku pasūtījumu izpildi, kā arī apgūt jaunus noieta tirgus. Ņemot vērā pasaules ģeopolitisko un ekonomisko situāciju, šobrīd lielākais izaicinājums ir materiālu piegādes ātrums, ierobežotā pieejamība un nemitīgais cenu kāpums, kas, bez šaubām, skar un ietekmē arī mūs. Neskatoties uz to, raugāmies nākotnes perspektīvā pozitīvi, plānojot uzņēmuma attīstību. Lai nodrošinātu klientiem ērtāku un raitāku servisu, šā gada beigās plānojam pārcelties uz plašākām telpām, kur zem viena jumta būs visas uzņēmuma struktūrvienības – ražošana, noliktava, kā arī mazumtirdzniecības veikals,” stāsta A.Lūks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

1. septembrī tiks uzsākta projektu pieņemšana jauno uzņēmēju atbalsta programmā “(ie)dvesma”, ko īsteno SEB banka kopā ar Pierīgas pašvaldībām – Jūrmalas pilsētu, Ķekavas, Mārupes, Olaines, Ropažu un Siguldas novadiem.

Pretendēt uz finansiālo atbalstu varēs gan strādājoši uzņēmumi, gan vēl neīstenotu biznesa ideju autori. Kopējais grantu apmērs šogad būs līdz 70 000 eiro.

Maksimālā naudas summa vienam grantam būs līdz 10 000 eiro, un uz to var pretendēt gan privātpersonas, kas vēl tikai plāno uzsākt savu biznesu, gan arī jau esoši uzņēmumi, kas veic vai plāno veikt saimniecisko darbību kādā no grantu programmā iesaistītajām pašvaldībām un dibināti pirms ne vairāk kā trim gadiem. Granta līdzekļi paredzēti saimnieciskiem mērķiem esošā biznesa attīstīšanai vai arī jauna uzņēmuma izveidei.

“Tieši finansiālais atbalsts ir visbūtiskākais, lai idejai sekotu tālāka darbība – to norāda 59% respondentu maijā veiktajā SEB aptaujā par Latvijas iedzīvotāju vēlmi uzsākt savu biznesu. Tāpēc ir gandarījums, ka jau sesto gadu kopā ar Pierīgas novadu pašvaldībām varam būt nozīmīgs atbalsta mehānisms gan mazajiem uzņēmējiem, gan arī tiem, kuri vēl tikai sper pirmos soļus pretī savam biznesam. Redzam, ka ar katru gadu iesniegto biznesa projektu kvalitāte aug un tie, kuri vēlas uzsākt savu biznesu, dara to pārdomāti un mērķtiecīgi. Reizēm labām idejām pietrūkst tikai sākotnējas pārliecības, tāpēc ir prieks par tiem, kuri ņem vērā žūrijas ieteikumus, pilnveido idejas potenciālu un startē konkursā atkārtoti. Jebkura krīze vienlaikus ir augsne jaunām idejām, tāpēc arī šobrīd ir piemērots laiks, lai attīstītu savu uzņēmumu,” saa SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) padome VNĪ valdes locekļa amatā ir ievēlējusi augsta līmeņa vadības eksperti Jeļenu Gavrilovu, kuras atbildības joma uzņēmumā būs nekustamo īpašumu attīstības projektu īstenošana un būvniecības procesu vadība.

Darbu VNĪ jaunā valdes locekle uzsākusi 2022. gada maijā.

Gavrilovai ir plaša pieredze darbā ar liela mēroga projektiem, nekustamā īpašuma finansēšanu, valsts iepirkumiem un zaļās enerģijas jautājumiem, kuru no 2010. gada guvusi finanšu sektorā “SEB” grupas uzņēmumos. Kopš 2016. gada viņa ieņēma SIA “SEB Līzings” valdes priekšsēdētāja amatu, bet iepriekš no 2014. gada Gavrilova bija AS “SEB Banka” Nekustamā īpašuma finansēšanas pārvaldes vadītāja, kur īstenoja lielu nekustamo īpašumu , tajā skaitā tirdzniecības centru “Origo” un “Galerija Centrs”, finansēšanas projektus.

Gavrilova 2011. gadā ieguvusi sociālo zinātņu bakalaura grādu ekonomikā Latvijas Universitātē un 2016. gadā maģistra grādu biznesa vadībā (MBA) Rīgas Biznesa skolā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Poligrāfijas uzņēmums Folded startēs jaunā biznesa nišā

Db.lv, 13.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saņemot aizdevumu no SEB bankas, kā arī investīciju no riska kapitāla fonda, poligrāfijas uzņēmums “Folded” plāno nozīmīgi paplašināt ražošanu un ieiet jaunās biznesa nišās.

Kopumā Folded piesaistījis 1,7 miljonu eiro kapitālu, lai izveidotu modernu, automatizētu cietā kartona iepakojumu ražotni, kas spēs apmierināt arī strauji augošo pieprasījumu galda spēļu izgatavošanai.

Lielākā investīciju daļa viena miljona eiro apmērā piesaistīta no riska kapitāla fonda “Expansion Capital” kā daļēji konvertējams aizdevums.

““Expansion Capital” izveidotais fonds “INEC 1” veic ieguldījumus uzņēmumos ar spēcīgām un pieredzējušām komandām, kuras nebaidās no jauniem izaicinājumiem un darbojas tirgos ar ievērojamu izaugsmes potenciālu. “Folded” ir lielisks piemērs tam, kā iespējams atrast brīvas nišas tirgū. Mēs redzam, ka šis investīciju raunds ļaus uzņēmumam kļūt par tirgus līderi Baltijas valstīs. Esam lepni to pievienot mūsu investīciju portfelim,” vērtē “Expansion Capital AIFP” valdes priekšsēdētājs Zigmārs Reklaitis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB banka finansējusi biroju kompleksa "Verde" celtniecību Latvijas galvaspilsētas Skanstes biznesa rajonā.

Projekta realizējošās grupas "SBA Group" ieguldījumu pārvaldes uzņēmumam "Capitalica Asset Management" piešķirts 60 miljonu eiro aizdevums uz piecu gadu periodu.

"Aizdevums tika piešķirts ne tikai ēkas celtniecībai, bet arī "Capitalica Baltic Real Estate Fund I" apgrozībā esošo obligāciju dzēšanai, kas iepriekš tika emitētas slēgtās emisijas veidā tam pašam mērķim. Ar SEB banku sadarbojamies kopš uzņēmuma dibināšanas, un nosacījumi, ko piedāvāja bankas filiāle Latvijā, bija visizdevīgākie," norāda "Capitalica Asset Management" ģenerāldirektors Andrius Barštis.

Šobrīd pirmās "Verde" A ēkas celtniecība tuvojas noslēgumam. Plānots, ka šovasar uz biroju kompleksu pārcelsies pirmie nomnieki – 75% no "Verde" A ēkas jau ir iznomāti. "Verde" ekskluzīvais nomas partneris ir "Colliers".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"SEB banka" no jūnija pārtrauks apkalpot jebkuru valūtu maksājumus uz un no Krievijas un Baltkrievijas, liecina bankas publiskotā informācija.

"Šāds lēmums pieņemts, jo šī brīža sarežģītās biznesa vides ietekmē jebkuri darījumi ar šīm valstīm ir kļuvuši īpaši riskanti. Vienlaikus pieaug arī sankciju apjoms, kuras vērstas pret Krieviju un Baltkrieviju, tostarp daudziem tās pilsoņiem un uzņēmumiem," skaidro bankā.

Ienākošie un izejošie maksājumi no Krievijas un Baltkrievijas būs iespējami līdz 2022.gada 31.maijam (ieskaitot). Regulārie maksājumi tiks slēgti automātiski.

Pēc 31.maija "SEB banka" nodrošinās maksājumus ar Krieviju un Baltkrieviju tikai tādos gadījumos, ja tie būs nepieciešami kritiski svarīgu valsts funkciju nodrošināšanai vai ja tie tiks veikti humānos nolūkos vai pensiju izmaksai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"SEB banka" piešķīrusi piecu miljonu eiro aizdevumu degvielas mazumtirgotājam AS "Virši-A", kas strādā ar zīmolu "Virši", teikts degvielas tirgotāja paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Kompānijas pārstāvji informē, ka ceturtdien "Virši-A" parakstīja aizņēmumu līgumu ar "SEB banku" par summu pieci miljoni eiro ar procentu likmi 1,55% plus trīs mēnešu EURIBOR un atmaksas termiņu 2027.gada martā.

"Virši-A" pārstāvji norāda, ka esošā ģeopolitiskā situācija nav ietekmējusi kompānijas attīstības plānus.

Uzņēmums plāno izlietot piesaistīto aizdevumu, lai 2022. un 2023.gadā turpinātu stratēģiskā plāna īstenošanu, kas paredz tālāku degvielas uzpildes staciju tīkla paplašināšanu Latvijā, kā arī dažādu ar ilgstspēju saistītu projektu īstenošanu.

"Virši-A" koncerna apgrozījums 2021.gadā, pēc provizoriskiem datiem, pieauga par 28,8%, sasniedzot 220,882 miljonus eiro, savukārt grupas peļņa bija 6,616 miljoni eiro. "Virši-A" pagājušā gada beigās Latvijā bija 65 degvielas uzpildes stacijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

SEB banka piešķīrusi pusmiljonu eiro saules paneļu uzstādīšanai ELVI tīkla veikalos

Db.lv, 27.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot atbalstīt Latvijas uzņēmumu ilgtspējīgas attīstības iniciatīvas un investīcijas energoefektīvos projektos, SEB banka piešķīrusi 500 tūkstošus eiro pārtikas mazumtirdzniecības tīklam ELVI saules paneļu uzstādīšanai lielākajos veikalos.

Tuvāko mēnešu laikā plānots ar solārajām iekārtām elektroenerģijas ražošanai aprīkot vismaz 10% no visiem tīkla veikaliem, sākotnēji Vidzemes reģionā un Kurzemē.

"Laikā, kad jautājums par enerģētisko neatkarību kļuvis jo īpaši aktuāls, mums ir svarīgi atbalstīt klientu plānus energoefektivitātes uzlabošanā un vienlaikus klimata mērķu sasniegšanā. Šis ir piemērs, kas kliedē mītu, ka ilgtspējas ambīcija ir saistoša tikai globālām korporācijām, lieliem eksportējošiem uzņēmumiem un uzņēmumiem nozarēs, kur raksturīga augsta emisiju intensitāte. Ikdienā strādājot, redzam, ka arvien pieaug kopējā uzņēmumu interese par vides ietekmes jautājumiem, un esam gandarīti būt ilgtermiņa sadarbības partneri šajā zaļās transformācijas ceļā,” komentē SEB bankas valdes loceklis Ints Krasts:

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB bankas, Mārupes, Siguldas, Ķekavas, Olaines un Ropažu novadu kopīgi īstenotajā jaunajā socialās uzņēmējdarbības grantu programmā "Augšup" saņemti 20 biznesa ideju pieteikumi, informē banka.

Uzņēmēju ieceres ir ļoti daudzveidīgas – veselības aprūpes pakalpojumi un speciālā uztura produkti, atbalsta rīki cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, izglītības un sevis pilnveidošanas projekti, brīvā laika pavadīšanas aktivitātes, vēsturisku ēku atjaunošana un apkārtnes labiekārtošana, kā arī mākslīgā intelekta risinājumi.

Iesniegtos projektus tālāk vērtēs žūrijas komisija, kuras sastāvā būs gan biznesa profesionāļi, gan sociālās uzņēmējdarbības jomas un pašvaldību pārstāvji. Maksimālā naudas summa vienam grantam būs 8 000 eiro un to varēs izmantot esošās sociālās uzņēmējdarbības attīstīšanai, esošā biznesa sociālās ietekmes veidošanai vai arī jauna sociālā uzņēmuma izveidei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

SEB Nordic Outlook: karš un inflācija kavēs izaugsmi

Db.lv, 10.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskās ekonomikas perspektīvas pēdējos mēnešos ir pasliktinājušās. Karš Ukrainā būtiski ietekmējis pasaules ekonomikas un drošības politikas attīstību. Jauni COVID-19 uzliesmojumi Ķīnā pasliktina situāciju, jo varasiestādes atsakās atvieglot īstenoto stratēģiju.

Tādējādi drīzu risinājumu globālās piegādes ķēdes traucējumiem nav, secināts SEB bankas jaunākajā pasaules un Baltijas ekonomikas apskatā „Nordic Outlook”.

Sagaidāms, ka globālais IKP šogad pieaugs par 3%, kas ir vairāk nekā par vienu procentpunktu mazāk kā janvārī prognozētais, saglabājot nemainīgus 3.4% 2023. gadam. ASV ekonomika šogad pieaugs par 2.6%, bet nākamgad par 1.7%, savukārt eirozonā attiecīgi par 2.1% un 2.8%.

ASV ekonomikas perspektīvas ir pasliktinājušās pakāpeniski, kas licis turpināt Federālajām rezervēm īstenot stingrāku monetāro politiku. Centrālās bankas šobrīd koncentrējas uz inflāciju, neskatoties uz zemākām izaugsmes perspektīvām. Cenu kāpums ir paplašinājies, jo uzņēmumi nodod pieaugošās izmaksas tālāk patērētājiem. Šobrīd redzamas pārkaršanas pazīmes gan preču, gan darba tirgos. Ja centrālās bankas nerīkosies, pastāv riski, ka pieaugs arī ilgtermiņa inflācijas gaidas. Atalgojuma pieaugums ASV un Apvienotajā Karalistē palielinās, kamēr Vācijā un Ziemeļvalstīs tas joprojām ir salīdzinoši neliels. Algu veidošanos diktē tirgus un ASV ir pazīmes, ka tas ir tuvu virsotnei, jo darbaspēka trūkuma aktualitāte un mazo uzņēmumu plānotie algu palielinājumi ir samazinājušies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā četru lielāko banku klientiem, pašiem apstiprinot maksājumu, pērn izkrāpto līdzekļu apmērs sasniedza 11,1 miljonu eiro, liecina Finanšu nozares asociācijas apkopotie dati.

Vienlaikus pērn izdevies novērst krāpšanas mēģinājumus 3,3 miljonu eiro apmērā.

Kopumā četrās lielākajās Latvija bankās pērn konstatēti 3180 telefonkrāpšanas gadījumi, izkrāpjot 4 950 333 eiro.

Konstatēts arī 1281 investīciju krāpšanas gadījums, izkrāpjot 4 459 278 eiro, un 785 cita veida krāpšanas gadījumi, izkrāpjot 1 654 550 eiro.

Pagājušā gada laikā izdevies novērst 4069 telefonkrāpšanas mēģinājumus par 2 186 506 eiro, 1712 investīciju krāpšanas mēģinājumus par 889 094 eiro un 175 citus krāpšanas mēģinājumus par 181 646 eiro.

Ņemot vērā šī brīža situāciju un aktuālās tendences, strauji un būtiski paplašinās pakalpojumu attālināta pieejamība un digitālo rīku aktīvāka izmantošana. Vienlaikus attīstās krāpnieku aktivitātes digitālajā vidē, norāda asociācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Lēmums maksu par gāzes piegādēm pieņemt tikai rubļos paaugstinās gāzes cenu

LETA, 24.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas prezidenta Vladimira Putina lēmums maksu par gāzes piegādēm pieņemt tikai rubļos nozīmēs dabasgāzes sadārdzināšanos, kā arī izdara spiedienu uz Rietumu finanšu sistēmu, pauda banku analītiķi.

"Swedbank" galvenās ekonomistes vietas izpildītāja Agnese Buceniece skaidroja, ka šāda lēmuma mērķis, visdrīzāk, ir stiprināt novārdzināto Krievijas rubļa kursu, mazināt sankciju ietekmi uz Krievijas finanšu sektoru, kā arī veicināt dabasgāzes cenu kāpumu biržā. Gan rubļa vērtība, gan gāzes cena trešdien, 23.martā, pēc šī paziņojuma pieauga.

Buceniece informēja, ka līgums starp "Gazprom" un dabasgāzes pircējiem Eiropā ir divpusējs. Viena puse bez otras puses piekrišanas diez vai var šo līgumu grozīt, nosakot jaunu maksājumu valūtu. Ja pircējs nepiekrīt, ļoti iespējams, ka līgums zaudē spēku.

Papildināta - Krievija samaksu par gāzes piegādēm Eiropai pieņems tikai rubļos 

Krievijas prezidents Vladimirs Putins trešdien paziņoja, ka Krievija par gāzes piegādēm "nedraudzīgām...

Ekonomiste norādīja, ka šobrīd Briselē notiek Rietumvalstu sarunas par jaunām sankcijām pret Krieviju un Maskavas pieprasījumi mainīt norēķinu valūtu var paātrināt atteikšanos no Krievijas gāzes. Tomēr, pēc viņas teiktā, jāsaprot, ka galvenais iemesls, kāpēc tas vēl līdz šim nav izdarīts, ir vairāku Eiropas valstu koncentrēšanās uz savām ekonomiskajām interesēm, kas traucē panākt lēmuma pieņemšanai nepieciešamo vienprātību.

Pat, ja Eiropas puse vēl nebūs gatava pilnībā atteikties no Krievijas gāzes un piekritīs jaunajiem nosacījumiem, līgumu pārslēgšana, visticamāk, aizņems ilgāku laiku, prognozēja Buceniece. Toties gāzes cena biržā reaģē uzreiz, vairojot Krievijas ienākumus no gāzes eksporta. Tādējādi ietekme uz Latvijas un Eiropas Savienības (ES) ekonomiku šobrīd ir dārgākas gāzes izskatā.

Savukārt "SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis norādīja, ka šāds Putina lēmums ir pretsolis ieviestajām sankcijām, veikli manipulējot ar vēl atlikušajām ietekmes svirām. Tā tiek mēģināts norādīt Rietumiem, ka atsevišķos momentos Krievija vēl var diktēt nosacījumus, ko var izcili izspēlēt arī kā propagandas materiālu iekšzemē.

Gašpuitis skaidroja, ka tas Kremlim šajos apstākļos ir ārkārtīgi svarīgi. Šādi nosacījumi izdara spiedienu uz Rietumu finanšu sistēmu, kam jānodrošina apstākļi, iesaistoties ar Krievijas puses finanšu sistēmu, lai potenciālie darījumi notiktu. Tāpat šādi nosacījumi sarežģī sankciju īstenošanu. To Krievija atkal var izspēlēt kā informatīvo kampaņu par ieviesto sankciju absurdumu. Gašpuitis pieļāva, ka šāds solis Krievijai arī sniedz efektīvāku kontroli pār ārvalstu valūtas plūsmām.

Ekonomista ieskatā, šis Krievijas solis neietekmēs tempu ar kādu Rietumi virzīsies, lai atteiktos no Krievijas energoresursiem. Procesa virzību noteiks tas, cik veiksmīgi tiks atrasti un izveidoti alternatīvi enerģijas piegādes avoti.

Vienlaikus Gašpuitis norādīja, ka lēmums samaksu par gāzi pieņemt rubļos var nedaudz paskubināt tos, kas šobrīd ar lielu entuziasmu šajā procesā neiesaistās.

Tāpat Gašpuitis atzīmēja, ka nav jāšaubās, ka Krievija nevilcināsies izspēlēt līdzīgus gājienus arī turpmāk.

Latvijas Bankas pārstāvji iepriekš atzina, ka Putina paziņojums maksu par gāzes piegādēm pieņemt tikai rubļos ir nedraudzīgs žests bez būtiskas praktiskas nozīmes, taču ilgākā termiņā veicinās straujāku Rietumu atteikšanos no Krievijas energoresursiem.

"Ja neskaita iespējamus papildu tehniskus sarežģījumus norēķinos, tad šis lēmums vairāk ir vērtējams kā simbolisks un nedraudzīgs žests bez būtiskas praktiskas nozīmes, jo Krievija jau iepriekš pieņēma lēmumu, ka lielākajiem eksportētājiem, tostarp "Gazprom" 80% no saviem ārvalstu valūtu ieņēmumiem jākonvertē uz rubļiem," pauda Latvijas Bankā.

Tāpat centrālajā bankā norādīja, ka jebkurā gadījumā Krievijas ieņēmumi no dabasgāzes pārdošanas ārzemēs valūtas tirgū pastāvīgi nodrošina ārvalstu valūtas piedāvājumu apmaiņai pret Krievijas rubļiem.

Vienlaikus, pēc Latvijas Bankā minētā, vidējā un ilgā termiņā šis lēmums veicinās vēl straujāku Rietumu atteikšanos no Krievijas energoresursiem un agresorvalsts grimšanu tālākā nabadzībā.

Jau vēstīts, ka Putins trešdien, 23.martā, paziņoja, ka Krievija par gāzes piegādēm "nedraudzīgām valstīm", tostarp visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, maksājumus pieņems tikai rubļos.

"Esmu nolēmis īstenot vairākus pasākumus, lai maksājumus par mūsu gāzes piegādēm nedraudzīgām valstīm noteiktu Krievijas rubļos," videoformāta valdības sanāksmē sacīja Putins, liekot šīs izmaiņas ieviest nedēļas laikā.

Viņš norādīja, ka Krievija pārstās pieņemt maksājumus valūtās, kas ir "kompromitētas".

"Krievija turpinās piegādāt gāzi apjomā, kāds noteikts iepriekš noslēgtos līgumos," piebilda Putins.

Vienlaikus viņš nodēvēja Krievijas ārvalstīs esošo aktīvu iesaldēšanu par nelikumīgu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija" (CSDD) akcionāru sapulcē par uzņēmuma padomes locekļiem uz pieciem gadiem ievēlēti Jānis Brazovskis un Māris Macijevskis, informē Satiksmes ministrija.

No 2016. gada Jānis Brazovskis ir Latvijas Finanšu nozares asociācijas valdes loceklis, pirms tam trīs gadus strādājis asociācijā kā padomnieks. Tāpat J.Brazovskis kopš 2013. gada ir SIA "TET" padomes loceklis. Savukārt no 2001. gada līdz 2012. gadam viņš ieņēma Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja vietnieka amatu. J.Brazovskim ir sociālo zinātņu maģistra grāds tiesību zinātnē un tiesību zinātņu bakalaura grāds, kas iegūti Latvijas Universitātē.

No 2017. gada Māris Macijevskis ir AS "HansaMatrix" valdes loceklis un finanšu direktors, no 2021. gada SIA "HansaMatrix Innovation" valdes locekli un no 2020. gada SIA "Zinātnes parks" valdes loceklis. Savukārt no 2017. gada viņš ir SIA "IQ Capital" valdes loceklis. No 2004. gada līdz 2016. gadam M.Macijevskis strādājis finanšu sektorā AS "Citadele banka", AS "SEB banka" un AS "Parex banka", tostarp vadošos amatos. Viņam ir maģistra grāds starptautiskajā ekonomikā, kas iegūts Latvijas Universitātē, un bakalaura grāds ekonomikā un biznesa vadībā, kas iegūts Rīgas Ekonomikas augstskolā (Stockholm School of Economics in Riga).

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā skaidrojams īres maksas indeksa lēnais pieauguma temps Latvijā

Ksenija Ijevleva, Latio tirgus analītiķe, 24.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājokļu cenas un īres maksas indeksu līknes 2021.gadā. 4. ceturksnī gandrīz vienādojušās kā Lietuvā, tā Igaunijā, bet tajā pat laikā Latvijā šo divu rādītāju starpība ir tik liela, kā nekad iepriekš.

Īres maksas pieaugums Latvijā ir lēnāks nekā kaimiņvalstīm - pēc Eurostat oficiāliem datiem tas sasniedza tikai 38%, bet Igaunijā 175% u Lietuvā 125%. Mājokļu cenas augšanas temps 2021.gadā pret 2010.gadu Latvijā un Lietuvā bija gandrīz vienā līmenī - 114% un 108%, savukārt Igaunijā mājokļu cenas 11 gadu laikā pieauga par 156%.

lēnu īres maksas līkni Latvijā ietekmē vismaz trīs faktoru grupas.

1. Datu ieguves īpatnības.

Kad rodas jautājums par datiem, vispirms jāaplūko metodoloģija.

Eurostat īres maksas indekss tiek noteikts pēc nekustamo īpašumu sfēras uzņēmumu norādītajām ikmēneša īres cenām nemēbelētiem, labas un ļoti labas kvalitātes īpašumiem. Speciālistiem ir jānorāda īres maksas pēdējo 10 gadu laikā būvētiem vai renovētiem īpašumiem, kas atrodas labos rajonos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākā peļņa 2021.gadā starp Latvijas bankām, tāpat kā gadu iepriekš, bija "Swedbank" - pagājušajā gadā "Swedbank" peļņa bija 73,414 miljoni eiro, kas ir par 2,5% mazāk nekā 2020.gadā, liecina Finanšu nozares asociācijas apkopotie dati.

Seko "SEB banka", kuras peļņa pagājušajā gadā bija 72,538 miljoni eiro, kas ir divas reizes vairāk nekā 2020.gadā.

Savukārt trešā lielākā peļņa starp Latvijas bankām pagājušajā gadā bija bankai "Citadele" - bankas auditētā peļņa pagājušajā gadā bija 29,643 miljoni eiro pretstatā zaudējumiem 2020.gadā.

Asociācijas datos nav uzrādīti "Rietumu bankas", kura nav asociācijas biedrs, dati, taču, pēc bankas publiskotās informācijas, "Rietumu bankas" provizoriskā peļņa pagājušajā gadā bija 21,5 miljoni eiro, kas ir par 18,6% vairāk nekā 2020.gadā, tādējādi pēc gūtās peļņas apmēra ierindojot "Rietumu banku" ceturtajā pozīcijā.

Tāpat asociācijas dati liecina, ka "Reģionālās investīciju bankas" peļņa pagājušajā gadā bija 9,08 miljoni eiro, kas ir pieaugums vairāk nekā 11 reizes, kamēr "BlueOrange Bank" peļņa pieaugusi par 45,1%, sasniedzot 7,117 miljonus eiro. Vienlaikus atbilstoši "BlueOrange Bank" publiskotajiem auditētajiem datiem bankas peļņa pērn bija 9,766 miljoni eiro, kas ir 2,6 vairāk nekā 2020.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēgusies Rīgas zaļākā biroju kompleksa “Verde” pirmās jeb A ēkas būvniecība un tā nodota ekspluatācijā, tādējādi kompleksa attīstītājs “Capitalica Asset Management” ir īstenojis pirmo daļu no sava pirmā investīciju projekta Latvijas galvaspilsētā, kura kopējā vērtība sasniegs vairāk nekā 65 miljonus eiro.

Jaunā ēka ir kļuvusi par pirmo un pagaidām vienīgo A-klases biroju, kas Latvijā pabeigts 2022. gadā.

“Projektu uzsākām 2020. gada novembrī, un, kā sākotnēji plānojām, pirmie nomnieki kompleksu sāks apdzīvot jau šovasar. Šī vienpadsmit stāvu A-klases biroju ēka atrodas uz 1,3 hektāru liela zemesgabala modernā Skanstes biznesa kvartāla perspektīvākajā vietā – Hanzas un R. Hirša ielu krustojumā. Sākot ar ilgtspējīgu arhitektūru un energoefektīviem risinājumiem līdz bagātīgiem apstādījumiem pieguļošajā teritorijā – “Verde” ir pārliecinoši viszaļākais biroju komplekss Latvijā,” uzsver Andrius Barštis, “Capitalica Asset Management” ģenerāldirektors.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zvērināts advokāts Edgars Lodziņš kļuvis par Cobalt Latvijas biroja partneri. Viņš ir 41. Cobalt Baltijas biroju apvienības partneris, pievienojoties banku un finanšu tiesību prakses grupas vadības komandai, lai veicinātu tālāku prakses attīstību un stiprinātu tās pozīcijas Baltijas valstu reģionā.

“Edgars birojā praktizē gandrīz 15 gadus un kopš pirmās dienas viņa degsme, mērķtiecība un profesionalitāte ir bijusi izcils piemērs citiem biroja kolēģiem. Mums ir bijusi iespēja sekot līdzi viņa veiksmīgajam karjeras izaugsmes ceļam, vērojot, kā viņš soli pa solim pilnveido savas zināšanas un nostiprina savu reputāciju banku un finanšu jomā. Edgars iemieso Cobalt vērtības un korporatīvās kultūras augstākos standartus, tāpēc mēs esam pilnīgi pārliecināti par viņu kā vērtīgu papildinājumu Latvijas biroja partneru grupai,” saka Lauris Liepa, Cobalt Latvijas biroja vadošais partneris.

Starptautiskās juridisko pakalpojumu tirgus izpētes aģentūras Chambers & Partners, Legal 500 un IFLR1000 ierindo Edgaru starp Latvijas vadošajiem ekspertiem banku un finanšu tiesībās. Savas prakses laikā Edgars bijis iesaistīts vairāku reģionā nozīmīgu finansēšanas, vērtspapīru un uzņēmumu iegādes un pārņemšanas darījumu īstenošanā, tostarp sniedzis juridisko atbalstu visās Latvijas Republikas obligāciju emisijās starptautiskajos finanšu tirgos kopš Latvijas vērtspapīru emisijas programmas izstrādes 2013. gadā; konsultējis Eiropas Investīciju banku un Ziemeļu Investīciju banku saistībā ar 122,2 miljona eiro ilgtermiņa aizdevuma izsniegšanu publiskās un privātās partnerības (PPP) projektam, kura ietvaros tiks projektēts, būvēts, finansēts un uzturēts jaunais Ķekavas apvedceļš. Tas ir pirmais nozīmīgais PPP projekts Latvijā, kā arī pirmais liela mēroga PPP projekts Baltijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gads pēc lielākā krāpšanas mēģinājuma Latvijas vēsturē: policijas izmeklēšanai a/s Olainfarm lietā iespaidīgi rezultāti, vēsta laikraksts Diena.

Pirms nedaudz vairāk kā gada, 2021. gada 30. aprīlī, Valsts policija uzsāka izmeklēšanu lietā, kas, iespējams, kā lielākais krāpšanas un reiderisma mēģinājums jau ir iegājusi Latvijas vēsturē. Parakstot, iespējams, fiktīvu akciju atsavināšanas līgumu, lielākā a/s Olainfarm akcionāra SIA Olmafarm valdes locekle Milana Beļeviča mēģināja par vairāk nekā 40 miljoniem eiro izkrāpt SIA Olmafarm piederošo Olainfarm akciju kontrolpaketi Čehijas čaulas kompānijai Black Duck Invest a.s. Gadu pēc notikušā Diena uzrunāja Valsts policiju, aicinot izklāstīt, kā šajā laikā ir veicies ar izmeklēšanu. Jāteic, ka atšķirībā no citām reizēm, kad ar sarežģītu noziegumu atklāšanu policijai tik raiti un veiksmīgi nav gājis, šoreiz policijai ir, ar ko palielīties, un izmeklēšanas rezultāti solās būt iespaidīgi. Turklāt krāpšanas stāstā arvien spilgtāk iezīmējas arī vairākas citas personas, kuras krāpšanā tieši nepiedalījās, bet bijušas ieinteresētas, lai Olainfarm nelikumīgā pārņemšana būtu izdevusies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Izraudzīta apvienotās kapitālsabiedrības Rīgas nami padome

Db.lv, 14.06.2022

Par padomes locekli nekustamo īpašumu pārvaldības jomā ir ievēlēts Andris Vārna, kurš šobrīd ir VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes loceklis.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA “Rīgas nami” dalībnieku sapulcē 14. jūnijā tika pieņemts lēmums izveidot SIA “Rīgas nami” padomi trīs locekļu sastāvā, apstiprinot attiecīgos statūtu grozījumus.

Par padomes locekli nekustamo īpašumu pārvaldības jomā ir ievēlēts Andris Vārna, kurš šobrīd ir VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes loceklis. A. Vārna ir sertificēts nekustamo īpašumu pārvaldnieks, kā arī ir ieguvis ekonomista kvalifikāciju uzņēmējdarbības vadībā Rīgas Tehniskajā universitātē.

Par padomes locekli finanšu jautājumu, risku vadības un iekšējās kontroles sistēmas jomā ir ievēlēta Ilze Bukulde, kura ir ieguvusi profesionālo maģistra grādu uzņēmumu un organizāciju vadīšanā un finansēs, pabeidzot studijas Rīgas Biznesa skolā ar izcilību, un sociālo zinātņu maģistra grādu ekonomikā Latvijas Universitātē. Viņa līdzšinējā darba pieredzē ir pildījusi “PATA GRUPA” un AS “PATA SALDUS” finanšu direktores un valdes locekles pienākumus, kā arī bijusi Lielo korporatīvo klientu segmenta vadītāja AS “SEB banka”.

Komentāri

Pievienot komentāru