Citas ziņas

Zolitūdes traģēdijā bojāgājušo glābēju tuvinieki no valsts un uzņēmējiem vēlas piedzīt 1,5 miljonus eiro

LETA, 27.05.2015

Jaunākais izdevums

Zolitūdes traģēdijā bojāgājušo ugunsdzēsēju tuvinieki no valsts, Rīgas domes un privātām kompānijām vēlas piedzīt kopumā 1,5 miljonu eiro lielu morālā kaitējuma kompensāciju.

Lielveikalā Maxima pēc ēkas pirmā konstrukciju nogruvuma ieradās daudz ugunsdzēsēju, lai glābtu veikalā iesprostotos cilvēkus. Otrā nogruvuma laikā zem veikala drupām gāja bojā trīs ugunsdzēsēji - Rīgas reģiona pārvaldes 5.daļas komandiera kapteinis Vilnis Šteinītis, Rīgas reģiona pārvaldes 1.daļas inspektora dežuranta vada komandieris virsleitnants Edgars Reinfelds un Rīgas reģiona pārvaldes 1.daļas ugunsdzēsējs glābējs kaprālis Sergejs Ižiks.

Visu trīs ugunsdzēsēju tuvinieki vērsušies Rīgas rajona tiesā pret Latvijas valsti Ekonomikas ministrijas (EM) personā, SIA Maxima Latvija, SIA Homburg Zolitude, arhitektu biroju Kubs, SIA Re&Re, Rīgas domi un arī SIA HND Grupa. Tiesa bija ierosinājusi trīs atsevišķas lietas un katrā lietā glābēju tuvinieki vēlas piedzīt morālo kompensāciju 500 000 eiro apmērā.

Šodien tiesa plānoja skatīt pirmo no šīm lietām, kur prasītāji ir glābēja Šteinīša vecāki. Jau tiesas sēdes sākumā lietas dalībnieki pieteica vairākus lūgumus, tostarp ierosināja lietu apvienošanu, jo visas trīs prasības ir identiskas - mainās tikai prasītāji. Tiesneses Ingas Lipskas pārziņā ir divas no lietām. Lipska šodien nolēma tās apvienot vienā tiesvedībā. Trešā lieta ir citas Rīgas rajona tiesas tiesneses lietvedībā.

Pēc divu lietu apvienošanas tiesnese Lipska šodien atlika lietas izskatīšanu līdz 7.oktobrim saistībā ar Šteinīšu advokātu lūgumu par papildu pierādījumu iesniegšanu. Tāpat tiesa nolēma kā trešo personu lietā pieaicināt SIA CM Consulting.

Kā pēc tiesas sēdes žurnālistiem skaidroja Šteinīšu advokāts Edgars Nikels, aizstāvība lūdza lietas izskatīšanu atlikt, jo saskaņā ar viņu rīcībā esošo informāciju traģēdijas krimināllietā pirmstiesas izmeklēšana ir noslēgusies. Tuvāko dienu laikā plānota lietas materiālu izsniegšana, un šajos materiālos var būt precīzāka informācija, kurš saucams pie atbildības Zolitūdes traģēdijā. Nikels pieļāva, ka vēlāk trešā civillieta arī tiks pievienota abām pārējām civillietām.

Viņš skaidroja, ka prasība pret Latvijas valsti EM personā ir vērsta, jo aizstāvju skatījumā EM ir tā institūcija, kas uzrauga un vada būvniecības procesu valstī. EM pārstāve Ilze Ose žurnālistiem teica, ka ministrijas sagatavotajā dokumentā ir izklāstīta ministrijas pozīcija par iesniegto prasību, taču no detalizētākiem komentāriem viņa atturējās.

SIA Maxima Latvija advokāts Jānis Rozenbergs norādīja, ka Maxima Latvija pret viņu vērsto prasību uzskata par nepamatotu, jo glābēji savus pienākumus pildīja dienesta laikā un gāja bojā otrajā nogruvumā, līdz ar to uzņēmums kā nomnieks nevar būt atbildīgs par glābēju nāvi.

Glābēja Šteinīša vecāki pēc tiesas sēdes žurnālistiem emocijas par dēla zaudējumu neslēpa. «Dzīve ir sagrauta, ne par ko vairs nav pilnībā nekādas intereses,» raudot sacīja glābēja māte.

ETA jau ziņoja, ka 2013.gada 21.novembrī, iebrūkot lielveikala Maxima jumtam, dzīvību zaudēja 54 cilvēki, tostarp arī ugunsdzēsēji glābēji. Zolitūdes traģēdija kļuva par lielāko Latvijas jauno laiku vēsturē.

Vairākās Latvijas tiesās traģēdijā cietušie un bojāgājušo tuvinieki vērsušies pret privātkompānijām, kuras bija iesaistītas traģēdijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu apsaimniekotājam SIA «Tineo» mainījies īpašnieku sastāvs un turpmāk to pārvaldīs SIA «Maxima Latvija». Šāds lēmums pieņemts, lai vienkāršotu un padarītu efektīvāku uzņēmuma administratīvo pārvaldību, informē «Maxima Latvija».

Pašlaik ir atrisināti administratīvie jautājumi, kas bija saistīti ar «Tineo» īpašuma Priedaines ielā 20 sakārtošanu, zemes īpašumtiesību atdāvināšanu Rīgas domei Zolitūdes traģēdijas piemiņas vietas izveidei, kā arī atbalsta sniegšanu Zolitūdes traģēdijā cietušajiem.

«Maxima Latvija» norāda, ka ņemot vērā, ka pašlaik uzņēmums «Tineo» neveic saimniecisko darbību, noslēdzoties tiesvedībām, tā darbību plānots izbeigt atbilstoši spēkā esošajai kārtībai un uzņēmuma statūtiem.

Abiem uzņēmumiem ir saistīta īpašnieku struktūra, tādēļ uz pilnvaras pamata «Maxima Latvija» jau iepriekš darbojusies «Tineo» vārdā, jo tai ir lielāki administratīvie resursi. Līdz šim SIA «Tineo» administratīvās funkcijas pildīja amatpersonas no Lietuvas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Nav garantiju, ka Zolitūdes traģēdija neatkārtosies

Māris Ķirsons, 17.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī veiktas normatīvo aktu izmaiņas, atjaunota valsts būvniecības kontrole, nav garantiju, ka traģēdija nevarētu atkārtoties

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšsēdētājs, Saeimas deputāts Ringolds Balodis. Viņš uzskata, ka izmeklēšanas komisija bija sava veida rīkste, jo šaubās, vai bijušie un esošie ministri, valsts sekretāri, ierēdņi jutās komfortabli, atbildot uz visiem jautājumiem tiešraidē. Tāpēc šīs personas pielika daudz pūļu, lai komisijai negatīvu secinājumu būtu iespējami mazāk, tomēr pilnīgi negatīvos secinājumus dzēst tomēr neizdevās.

Vai varat apgalvot, ka tagad ir izdarīts viss, kas vien iespējams, un Zolitūdes traģēdija nekad vairs nevar atkārtoties?

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta - Tiesa par labu diviem cietušajiem Zolitūdes traģēdijas civillietā piedzen 300 000 eiro

LETA;Db.lv, 21.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas apgabaltiesa šodien vienā no daudzajām tiesā aizsāktajām Zolitūdes traģēdijas civillietām par labu diviem cietušajiem piedzina 300 000 eiro.

Tiesa traģēdijā cietušo Edgara Čerņenoka un Valerijas Valentīnas Mizulas prasību apmierināja daļēji, proti, nolēma, ka SIA Maxima Latvija un SIA Homburg Zolitude jāmaksā viņiem kopumā 300 000 eiro. Proti, par labu katram no abiem prasītājiem no atbildētājiem tika piedzīti 75 000 eiro, tātad kopumā 300 000 eiro. Prasība pret SIA Tineo tika noraidīta.

Traģēdijās cietušās Oksanas Vilsones prasība tika noraidīta.

Pilns spriedums būs pieejams 4.janvārī, bet pēc tam to varēs pārsūdzēt apelācijas kārtībā. Lai arī ar precīziem motīviem varēs iepazīties vien pilnajā spriedumā, tiesnese Ilze Ošiņa pēc saīsinātā sprieduma pasludināšanas piebilda, ka prasība daļēji apmierināta pret Maxima Latvija, jo tiesa atzinusi par prettiesisku rīcību saistībā ar signalizāciju sagruvušajā lielveikalā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Homburg Zolitude: Uzņēmums nemēģina izvairīties no kompensāciju maksāšanas Zolitūdes traģēdijā cietušajiem

LETA, 29.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piespiedu atsavināšanas procesa sākšana SIA Homburg Zolitude piederošajam īpašumam Priedaines ielā 20, Rīgā, ir tikai un vienīgi Igaunijas Eesti Kreditbank lēmums nevis Homburg Zolitude mēģinājums izvairīties no kompensāciju maksāšanas Zolitūdes traģēdijā cietušajiem, informēja Homburg Zolitude pārstāve Rūta Grikmane.

«Homburg Zolitude gadiem ilgi mēģināja novērst šo situāciju, tajā skaitā arī lūdzot ierosināt tiesisko aizstāvības procesu, bet nu izskatās, ka Eesti Kreditbank gaidīšanas mēram ir pienācis gals,» teica Grikmane.

Viņa sacīja, ka banka, visticamāk, ir nolēmusi meklēt jaunu investoru, ko Homburg Zolitude nekādā veidā nespēj ietekmēt. Homburg Zolitude faktiski ir zaudējusi jebkādas iespējas lemt par tālāko objekta attīstību un nākotni. «Ņemot vērā minēto, nav nekāda pamata apgalvot, ka tiek realizēta shēma, lai cietušo ģimenes nesaņemtu kompensācijas. Tie ir klaji meli,» uzsvēra Grikmane.

«Homburg Zolitude apstiprina, ka savulaik ir saņēmusi Rīgas domes ierosinājumu veikt īpašumu Priedaines ielā 20, Rīgā dāvinājumu pašvaldībai, vēlāk iesaistīties maiņas darījumā, apmainot minēto īpašumu pret līdzvērtīgu zemes gabalu. Ņemot vērā to, ka īpašumā Priedaines ielā 20, Rīgā būvniecībā ir ieguldīti milzīgi līdzekļi, kas nāk no aptuveni 800 Nīderlandes privātpersonu, tostarp arī pensionāru, kabatām, piedāvājums par dāvinājumu netika atbalstīts. Savukārt maiņas piedāvājums beidzās ne ar ko,» skaidroja Grikmane.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Zolitūdes komisija: Pie traģēdijas, iespējams, novedusi valsts un pašvaldību politika būvniecības jomā

Žanete Hāka, 05.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien, 5.novembrī, Saeima izskatīja Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas sagatavoto un apstiprināto galaziņojumu.

«Ir paveikts labs darbs, ar kuru var lepoties ikviens komisijas loceklis. Vienlaikus jāatzīmē, ka komisijas priekšlikumu iedzīvināšana tālāk būs atkarīga no atbildīgo institūciju un amatpersonu patiesās vēlmes veikt kvalitatīvas izmaiņas normatīvajos aktos un valsts pārvaldes darbībā,» iepriekš uzsvēra komisijas priekšsēdētājs Ringolds Balodis.

Komisija galaziņojumā izvērtējusi Zolitūdes traģēdiju veicinošas nepilnības valsts un pašvaldību iestāžu darbā un normatīvajā regulējumā un secinājusi, ka valsts un pašvaldību īstenotā politika būvniecības jomā, iespējams, ir novedusi pie šīs traģēdijas. Komisija arī aktualizēja jautājumu un diskusiju par politisko atbildību, norāda R.Balodis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) šogad Latvijā par nedrošām atzinis 39 sabiedriski nozīmīgas ēkas, aģentūrai LETA pavēstīja birojā.

Pēc BVKB datiem, 2017.gadā ēku uzraudzības ietvaros par nedrošiem ir atzīti 7% no pārbaudītajiem objektiem. Tostarp 21 objekts nav ekspluatēts jau vairākus gadus (grausts), bet 18 ēkām konstatēto bīstamību dēļ pārtraukta ekspluatācija.

Intervijā LNT raidījumam «900 sekundes» otrdien BVKB direktore Svetlana Mjakuškina atzina, ka pēc Zolitūdes traģēdijas Latvijā ir mainījusies būvniecības procesos iesaistīto personu attieksme. «Šis notikums [Zolitūdes traģēdija] ir mainījis attieksmi - ir mainījusies attieksme no būvniecības procesos iesaistīto personu puses,» viņa teica.

Mjakuškina norādīja, lai gan šobrīd ir izveidota sistēma, kas nodrošina, lai šādas traģēdijas Latvijā vairs neatkārtotos, vienmēr ir būtiski kā savus pienākumus un funkcijas īsteno būvniecības procesos iesaistītās personas. «Mēs jūtam, ka attieksme ir mainījusies, bet, protams, vēl ceļš ir ejams,» sacīja BVKB direktore.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Maxima Latvija apelācijas kārtībā pārsūdzējusi Rīgas apgabaltiesas pirmās instances 21.decembra spriedumu pirmajā civillietā, kas tiek izskatīta saistībā ar Zolitūdes traģēdiju. Uzņēmums uzskata, ka pirmās instances tiesa spriedumā nav ņēmusi vērā objektīvus lietas faktiskos apstākļus un pierādījumus, kā arī pieļāvusi būtiskas kļūdas, kuru rezultātā pieņemts prettiesisks spriedums, informēja pārstāvis Jānis Beseris.

Apelācijas sūdzībā uzņēmums norādījis uz vairākiem būtiskiem trūkumiem, kas esot saskatāmi pirmās instances tiesas spriedumā:

«Tiek ignorēts traģēdijas cēlonis – kļūdas ēkas jumta slodžu aprēķinos

Lai gan no lietā esošajiem materiāliem un pierādījumiem tiesa secina, ka traģēdijas un ēkas sabrukšanas iemesls ir kļūda ēkas jumta slodžu aprēķinos, tomēr par atbildīgu tiesa ir atzinusi ēkas nomnieku – Maxima Latvija, kurš ar būvniecības procesu nebija saistīts nevienā no tā tapšanas posmiem. Līdz ar to, pieņemot Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ir izveidojusies absurda situācija, kad par vienas identificējamas personas pierādītām kļūdām atbildība tiek piemērota trešajai pusei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Kalnmeiers: informācija par Zolitūdes traģēdijā aizdomās turamajiem varētu būt mēneša laikā

BNS, 03.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Informācija par Zolitūdes traģēdijā aizdomās turamajiem varētu būt mēneša laikā, trešdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta Panorāma pieļāva ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.

«Informācija par Zolitūdes traģēdijā aizdomās turamajām personām varētu nebūt jāgaida vēl mēnesi,» viņš sacīja.

Viņš norādīja, ka eksperti apzinājuši trūkumus, kādi bijuši celtniecības posmā. Pašlaik jau paveikts liels darbs gan Ekonomikas ministrijā, gan dažādās darba grupās un veikta virkne labojumu, bet vēl ir konstatēta virkne normatīvo aktu, kuros trūkst detalizētu regulējumu par būvniecības procesa norisi, kas jāapzina, teica ģenerālprokurors, norādot, ka tas ir viens no iemesliem, kamdēļ šis process nav tik ātrs.

«Faktiski, ja mēs būtu aprobežojušies tikai ar ēkas sagrūšanas iemeslu noskaidrošanu, tad ekspertīze jau būtu pabeigta vasaras vidū,» atzina Kalnmeiers, paskaidrojot, ka veikts liels darbs, lai apzinātu tās personas, kuras varēja, bet nenovērsa traģēdiju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Papildināts 17:55 - Zolitūdes traģēdijas lietā pagaidām divi aizdomās turētie

BNS, 13.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zolitūdes traģēdijas krimināllietā pagaidām divi aizdomās turētie; viens no tiem ir lielveikala Maxima konstruktors būvinženieris Ivars Sergets, kuram piemērots apcietinājums.

Sergeta aizstāvis advokāts Andrejs Zvejsalnieks aģentūrai BNS pastāstīja, ka apcietinājumu Sergetam tiesa piemērojusi otrdien.

Aģentūrai BNS Valsts policijas pārstāve Sigita Pildava norādīja,ka , ka tiesa nolēmusi arī par drošības līdzekļa - apcietinājuma - piemērošanu vēl vienai personai.

Apcietinājums piemērots sabrukušā lielveikala Maxima ekspertīzes veicējam Andrim Gulbim.

Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins žurnālistiem pastāstīja, ka tuvākajā laikā apsūdzības tiks izvirzītas vēl citām personām. Pret vienu juridisku personu pieņemts lēmums vērst piespiedu līdzekli, sacīja Grišins, neatklājot kādu. Vienlaikus sīkākas detaļas par Zolitūdes traģēdijā lietā aizdomās turamajām personām Grišins neatklāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zolitūdes traģēdijas krimināllietā par vainīgu tika atzīta viena persona.

Izvērtējot lietā esošos pierādījumus, tiesa konstatēja, ka pret pārējiem lietā apsūdzētājiem ir taisāms attaisnojošs spriedums, jo viņu rīcībā nevarēja saskatīt prokuratūras inkriminētos noziegumus, šodienas preses konferencē par Zolitūdes traģēdijas tiesas spriedumu sacīja tiesnesis Erlens Ernstsons.

Tiesnesis uzsvēra, ka no deviņām fiziskām personām notiesāts tikai viens apsūdzētais, jo tiesa nevarēja izvērtēt, kuras normas pārējie apsūdzētie nevarēja ievērot vai izpildīt. "Vērtējot tiesā sniegtās ekspertīzes, izkristalizējas, ka galvenais jeb tiešais cēlonis veikala sabrukšanai bija nepareizs kopnes apakšējā mezgla aprēķins, līdz ar to, prokuratūra nebija sniegusi pierādījumus, vai citas nu jau attaisnotās personas ir vainīgas pie šī cēloņa," sacīja Ernstsons.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Noraida Zolitūdes traģēdijā bojāgājušā ģimenes prasību par kompensāciju no Maxima Latvija

Zane Atlāce - Bistere, 20.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas apgabaltiesa ceturtdien, 19.oktobrī, pasludināja spriedumu, noraidot prasību pret uzņēmumu SIA Maxima Latvija civillietā, kurā tika izskatīta Zolitūdes traģēdijā bojāgājušā ģimenes prasība par morālo kompensācijas piedziņu Zolitūdes traģēdijas lietā, informē Maxima Latvija pārstāvis Jānis Beseris.

Prasība pret Maxima Latvija tika noraidīta, izskatot uzņēmuma iesniegto apelācijas sūdzību par spriedumu pirmajā instancē.

«Zolitūdes traģēdijas objektīva izvērtēšana tiesās ir ļoti svarīga, jo, mūsuprāt, tā neapšaubāmi atstās sekas uz Latvijas tiesību sistēmu kopumā un līdzīgām tiesvedībām Zolitūdes lietā. Uzskatām, ka, noraidot prasību, tiesa ir ņēmusi vērā lietas apstākļus, izvērtējot iesniegtos pierādījumus un prasības būtību,» norāda SIA Maxima Latvija vadītājs Andris Vilcmeiers.

Viņš piebilst, ka, lai gan tiesa noraidījusi konkrēto prasību, visām traģēdijā bojāgājušo ģimenēm piedāvājums par Maxima Latvija finansiāla atbalsta saņemšanu 100 000 eiro apmērā ir joprojām spēkā. Uz šo brīdi vienošanās ir noslēgtas ar lielāko daļu ģimeņu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanas galaziņojumā kā morāli atbildīgos plāno minēt četras EM amatpersonas un bijušo premjeru

LETA, 14.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisija šodien atbalstīja deputāta Artusa Kaimiņa (LRA) priekšlikumu galaziņojumā minēt par traģēdiju morāli atbildīgo vārdus - četras bijušās Ekonomikas ministrijas (EM) amatpersonas un bijuši Ministru prezidentu Valdi Dombrovski (V).

Galaziņojuma projekta izskatīšana gan vēl nav noslēgusies.

Atbalstītajā priekšlikumā norādīts, ka Zolitūdes traģēdija ir ārkārtas notikums, par kuru sabiedrība pieprasa politisko un morālo atbildību no amatpersonām, kuru pārraudzībā atradās būvniecības joma. Atšķirībā no kriminālatbildības politiskā un morālā atbildība nav saistāma ar amatpersonu motīviem vai traģēdijas tehniskajiem cēloņiem. Politiskā un morālā atbildība ir rodama valsts pārvaldības attiecībās ar sabiedrību, kas uztur morālu prasību par notikušo. Taču atbildību var pieprasīt tikai un vienīgi no indivīdiem, jo tie ir spējīgi veikt izvēles.

Līdz ar to, neatkarīgi no motīviem, sabiedrības priekšā par traģēdiju morāli un politiski atbildīgas var būt tikai amatpersonas, priekšlikumā norādījis deputāts. Ņemot vērā būvniecības jomas pārstāvju izteikto viedokli, kā arī iepriekš minētajā Valsts kontroles Revīzijas ziņojumā pausto, un to, ka lēmumu par Valsts būvinspekcijas reorganizāciju (likvidāciju) pieņēma amatpersonas, komisijas ziņojumā plānots nosaukt par Zolitūdes traģēdiju un tās izraisītajām sekām politiski un morāli atbildīgos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban starp Zolitūdes traģēdijā bojāgājušajiem par ģimenes atbalsta izmaksāšanu 100 000 eiro apmērā ir noslēgtas vismaz 49 vienošanās, liecina tiesās iesniegtie pieteikumi.

Pagaidām vienošanās vēl nav noslēgtas piecos gadījumos. SIA Maxima Latvija komunikācijas vadītājs Jānis Beseris aģentūrai LETA norādīja, ka uzņēmums ir gandarīts par to, ka «kopējā dialogā panācām ļoti svarīgu lēmumu par atbalstu bojāgājušo ģimenēm».

«Respektējot cietušo lūgumu pašlaik neizpaust informāciju par ģimenēm, kas parakstījušas vienošanos, plašāk komentēt noslēgto vienošanos skaitu nevaram. Kopumā šim procesam no uzņēmuma puses ir novirzīti 5,4 miljoni eiro, un joprojām turpinās aktīvs darbs kopā ar cietušo pārstāvjiem, lai vienotos ar ģimenēm, kas traģēdijā zaudējušas tuviniekus. Patiesi ceram, ka šis atbalsts un ilgo, sāpīgo tiesvedību izbeigšana palīdz cilvēkiem raudzīties nākotnē, kā arī atrisināt dažādus materiālas dabas jautājumus jau tagad,» rezumēja Beseris.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spēkā stājies Vidzemes apgabaltiesas 31. maija lēmums, noraidot Zolitūdes traģēdijā bojā gājušā ģimenes prasību pret SIA «Maxima Latvija» par 70 miljonu eiro piedziņu, informē SIA «Maxima Latvija» vadītājs Andris Vilcmeiers.

Viņš norāda, ka tiesa savā spriedumā ir attaisnojusi uzņēmumu, secinot, ka «Maxima Latvija» nevarēja konstatēt ēkas jumta sabrukšanas cēloni un ugunsgrēka viltus trauksmes atskanēšana neilgi pirms ēkas jumta sabrukuma ir sagadīšanās.

A. Vilcmeiers: «Saprotam, ka šis ir bijis smags process traģēdijā bojā gājušo tuviniekiem un, neskatoties uz tiesas lēmumu, mēs joprojām esam gatavi cietušo ģimenei sniegt atbalstu 100 000 EUR apmērā.»

Šī ir pēdējā civillieta, kas tika izskatīta Zolitūdes traģēdijas kontekstā saistībā ar bojā gājušo tuvinieku prasību pret uzņēmumu «Maxima Latvija». SIA «Maxima Latvija» atzīmē, ka konkrētajā tiesvedībā bojā gājušā ģimenes prasība par kompensācijas piedziņu no citiem lietā iesaistītajiem uzņēmumiem joprojām tiek uzturēta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Zolitūdes traģēdijā cietušie atsakās no prasības pret Ušakovu un Re&Re valdes priekšsēdētāju Pauniņu

LETA, 02.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalas pilsētas tiesa šodien izbeidza tiesvedību pret Rīgas mēru Nilu Ušakovu (SC) un SIA Re&Re valdes priekšsēdētāju Aināru Pauniņu, informēja tiesā.

Tiesvedība izbeigta, jo prasītājs atteicās no prasības. Prasību bija iesnieguši trīs traģēdijā cietušie - Skadmaņu ģimene.

Prasītāju advokāts un kustības Neesi vienaldzīgs, esi atbildīgs! pārstāvis Aldis Gobzems teica, ka prasības par atvainošanos atsauktas, jo šīs prasības mērķis daļēji ir sasniegts - «kaut neatvainojās vārdiski, tomēr Ušakovs daļēji palīdzēja cietušajiem».

Savukārt pret Pauniņu tas esot «zināms solis kredītā», jo šobrīd arī viņam ir iespēja parādīt no savas puses vēlmi konstruktīvi un ātri atrisināt morālo kompensāciju lietas un uzņemties atbildību kriminālprocesā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Maxima Latvija un Re&Re noliedz savu atbildību Zolitūdes traģēdijā, uzskatot apsūdzības par nepamatotām

LETA, 01.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gan SIA «Maxima Latvija», gan SIA «Re&Re» nepiekrīt valsts apsūdzības viedoklim par uzņēmumu atbildību Zolitūdes traģēdija, ceturtdien notikušajā tiesas sēdē liecināja abu uzņēmumu pārstāvji.

«Re&Re» vārdā liecības nolasīja Kaspars Krūmiņš, kurš skaidroja, ka valsts apsūdzība, nododot lietu tiesai, ir norādījusi, ka traģēdija ir saistīta ar nelikumībām, kas veiktas uzņēmuma interesēs. Krūmiņš tiesai norādīja, ka «absurdi būtu uzskatīt, ka būvkompānijas interesēs būtu ēkas sagrūšana».

Tāpat «Re&Re» pārstāvis uzsvēra, ka uzņēmums neuzskata, ka lietā apsūdzētais būvdarbu vadītājs Staņislavs Kumpiņš būtu veicis viņam inkriminēto noziegumu jeb strādājis nolaidīgi.

Savukārt «Maxima Latvija» vārdā liecības tiesā nolasīja uzņēmuma pārstāve Elīna Stībele.

Savās liecības viņa lielākoties atkārtoja «Maxima Latvija» bijušās vecākās darba drošības speciālistes Innas Šuvajevas liecībās sacīto, uzsverot, ka sagruvušā veikala darbinieki rīkojušies atbilstoši spēkā esošajām instrukcijām. Stībele arī vairākkārt slavēja Šuvajevas kompetenci darba aizsardzības jomā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa otrdien ar blakuslēmumu Zolitūdes traģēdijas krimināllietā aicināja prokuratūru lemt par kriminālprocesa uzsākšanu pret sabrukušās ēkas kopņu ražotāja, nu jau likvidētā SIA "Vikom Industries" bijušajām amatpersonām un darbiniekiem.

Blakuslēmumu var pārsūdzēt tikai kopā ar pilno spriedumu.

Tiesa otrdien arī nolēma kaitējuma kompensācijās Zolitūdes traģēdijā cietušajiem un bojāgājušo radiniekiem no apsūdzētā būvinženiera Ivara Sergeta, kurš vienīgais šajā lietā atzīts par vainīgu, kopumā piedzīt vairāk nekā 5,47 miljonus eiro.

Tiesa otrdien nolasīja saīsināto spriedumu, kurā norādītās piedzenamās morālā kaitējuma kompensācijas, kas variē no 1000 eiro līdz 150 000 eiro.

Tiesa spriedumu ar pārtraukumiem lasīja teju sešas ar pusi stundas.

Savā spriedumā tiesa arī atstāja spēkā arestu Sergeta kustamajai mantai līdz brīdim, kad tiks nomaksātas visas kompensācijas. Tāpat tiesa Sergetam nosprieda uzdot segt kompleksās ekspertīzes izmaksas, kas sastādīja 244 469 eiro, kā arī lietisko pierādījumu glabāšanas izmaksas - 97 681 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir daudz projektu, kas tiek finansēti, piesaistot ES atbalstu, turklāt šo projektu vidū ir arī lieli infrastruktūras objekti. Man patiešām ir prieks, ka daudz jaunu objektu top tieši Latvijas reģionos. Tur ir mazāk jaunu projektu nekā, teiksim, Rīgā, un tāpēc reģionos jaunie objekti ir labāk pamanāmi, intervijā laikrakstam Diena saka Latvijas Arhitektu savienības prezidente, arhitekte Gunta Grikmane.

«Piemēram, mūzikas un mākslas skola Saldū vai augstskola Rēzeknē ir ļoti labi projekti, kas dod lielu pievienoto vērtību videi. Prieks arī, ka mums ir jaunas kultūras celtnes – koncertzāle Cēsīs, Latgales vēstniecība Gors un Austrumlatvijas Radošo pakalpojumu centrs Zeimuļs Rēzeknē. Drīzumā jau būs pilnībā gatava koncertzāle Lielais dzintars Liepājā. Veiksmīgas rekonstrukcijas piemērs ir Marka Rotko Mākslas centrs Daugavpilī. Reizēm dzirdu apgalvojumu: «reģionos nekas nenotiek», bet tā nav taisnība,» saka G.Grikmane.

Fragments no intervijas

Daudzi būvniecības nozares pārstāvji teikuši, ka Zolitūdes traģēdija, pirmkārt, iedragāja būvniecības nozares prestižu, otrkārt, nozarē strādājošajiem pašiem iekšēji lika pārvērtēt attieksmi pret savu darbu. Vai var teikt, ka arī arhitektu prestižu šī traģēdija apēnoja un ka daudzi arhitekti iekšēji pārvērtēja attieksmi pret darbu?

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Izsolē par 3,2 miljoniem eiro pārdos Homburg Zolitūde daudzstāvu māju Zolitūdes traģēdijas vietā

LETA, 29.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izsolē par 3,2 miljoniem eiro pārdos Homburg Zolitūde piederošu daudzstāvu māju, kas atrodas Zolitūdes traģēdijas vietā Rīgā, Priedaines ielā 20, liecina publicētais paziņojums elektronisko izsoļu vietnē eizsole.

Savukārt Latvijas avīze šodien raksta, ka, lai gan Rīgas domes amatpersonas ir paziņojušas, ka biznesa šajā vietā nekad vairs nebūs, tiesu izpildītājs Rolands Veinbergs licis noteikt īpašuma piespiedu pārdošanas vērtību ar nosacījumu, ka tiek panākta vienošanās par apbūves rekonstrukciju. Tas nozīmē, ka ēkai tiek meklēts pircējs, kas būtu gatavs to attīstīt kā dzīvojamo namu.

«Piespiedu pārdošanas vērtība nav saistīta ar tirgus vērtību,» laikrakstam uzsvēra Veinberga palīgs Aigars Ermansons. Piespiedu pārdošanas vērtība īpašumam noteikta, jo Igaunijas banka Eesti Krediidipank vērsusi piedziņu pret nekustamo īpašumu, kas pieder SIA Homburg Zolitude. Šis uzņēmums bija attīstītājs visam Priedaines ielas 20 projektam gan ar sabrukušo tirdzniecības centru, gan tam blakus esošo daudzdzīvokļu dzīvojamo namu. Pērn 27.septembri tika pabeigts Homburg Zolitude tiesiskās aizsardzības process, pēc kura banka uzsāka īpašuma piedziņu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Papildināta - Pieļauj, ka Maxima sagrūšanu varēja ietekmēt ugunsgrēks celtniecības laikā

LETA, 16.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zolitūdes lielveikala «Maxima» jumta sagrūšanu varēja izraisīt iepriekš būvniecības laikā notikušais ugunsgrēks un vēl citi iemesli, savās pirmstiesas izmeklēšanas sniegtajās liecībās paudis Zolitūdes traģēdijā apsūdzētais sagruvušā lielveikala būvinženieris Ivars Sergets.

Šodien Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa nolasīja Sergeta pirmstiesas izmeklēšanā sniegtās liecības, kurās viņš paudis viedokli par jumta sagrūšanas iemesliem.

«Mans viedoklis par jumta iegruvuma iemesliem ir tāds, ka to varēja ietekmēt celtniecības laikā notikušais ugunsgrēks, jo tā rezultātā kopne varēja sasilt līdz 600 grādiem pēc Celsija un tad tā kļūst trausla, līdz ar to arī jānomaina,» teikts Sergeta iepriekš sniegtajā liecībā. Aģentūra LETA jau ziņoja, ka ugunsgrēks uz lielveikala jumta izcēlās 2011.gadā.

Vēl jumta sagrūšanu varēja izraisīt ūdens uzkrāšanās uz jumta, kas savukārt varēja radīt pārslodzi. Sergets pirmstiesas liecībās pieļāvis, ka jumta iebrukumu varēja izveidot materiālu krājumi uz tā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Pagaidu memoriālu Zolitūdes traģēdijas vietā par 41 300 eiro būvēs AS Būvuzņēmums restaurators

LETA, 17.09.2015

Rīgas domes Īpašuma departaments bija sagatavojis četrus pagaidu piemiņas vietas ideju skiču variantus.

Foto: Vladislavs Prošķins F/64

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagaidu piemiņas vietu Zolitūdes traģēdijas teritorijā, Rīgā, Priedaines ielā 20, par 41 322 eiro, neskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN), izbūvēs AS Būvuzņēmums restaurators, liecina Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā pieejamais paziņojums par noslēgto līgumu.

Kompānija konkursā uzvarējusi kā vienīgais pretendents.

Rīgas domes Īpašuma departamenta pārstāvji pauž pateicību biedrībai Zolitūde 21.11., kuras pārstāvji operatīvi un vienbalsīgi spēja vienoties par memoriāla konceptu, kā arī māksliniecei Artai Goldbergai par ieguldīto darbu, izstrādājot pagaidu memoriāla skices.

Būvuzņēmums restaurators ir lielākais un vecākais mākslinieciskās restaurācijas uzņēmums Latvijā, reģistrēts 1993.gadā. Kā liecina Firmas.lv informācija, tā pamatkapitāls ir 369 420 eiro un 2014.gadu uzņēmums noslēdzis ar 227 250 eiro peļņu, neto apgrozījums - 1,8 miljoni eiro. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs ir Mareks Mamajs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Re&Re neatzīst Zolitūdes civillietas traģēdijas prasību

LETA, 23.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvuzņēmums Re&Re neatzīst tā dēvēto Zolitūdes traģēdijas civillietas prasību, piektdien Rīgas apgabaltiesā skatāmajā civillietā pauda būvuzņēmuma Re&Re pārstāvis zvērināts advokāts Uģis Grūbe.

Tiesas sēdē Grūbe, atsaucoties uz prasības pieteikumu un tā pamatojumu, pauda, vai tiešām Satversmes tiesību normas civiltiesiskos strīdos piemērojamas tieši, norādot, ka nē un jebkurā gadījumā tās nav iespējams piemērot atrauti no citiem normatīvajiem aktiem.

Izsakoties par ēkas Zolitūdē pirmās un otrās kārtas būvniecību, advokāts teica, ka Re&Re īstenoja darba aizsardzības pasākumus. Grūbe uzsvēra, ka labiekārtošanas darbiem nepieciešamie materiāli uz lielveikala jumta tika izveidoti vienmērīgi, būvnieks rūpējās, lai nevienā jumta vietā papildu svars un pārslodze nerastos.

Tāpat Re&Re uzskata, ka nepamatota ir prasītāju pārstāvja zvērināta advokāta Alda Gobzema norāde, ka notikuma sekas, proti, notikusī traģēdija, skaidri parādīja, ka būvniecības otrās kārtas veikšana ir darbība, kas saistīta ar paaugstinātu bīstamību, un viņš kļūdaini pieļauj, ka jumta iebrukums notika tieši labiekārtošanas darbu rezultātā, minot, ka tie ir pieņēmumi vai pat spekulācijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto & Video

FOTO: Zolitūdes traģēdijas nākamo tiesas sēdi pārceļ uz martu

Žanete Hāka, LETA, 08.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmajā tiesas sēdē otrdien Zolitūdes traģēdijas lietas izskatīšanas nākamo datumu noteica 2016.gada martā.

Tiesnesis nozīmēja nākamos datumus tiesas sēdēm martā, aprīlī, maijā, jūnijā un turpmākos mēnešos. Nākamā tiesas sēde notiks 1.martā plkst.10.

Otrdien tiesa nolēma krimināllietu nesadalīt.

Advokāts Aldis Gobzems, vērtējot lēmumu nesadalīt krimināllietu, norādīja, ka advokāts Oskars Rode, kurš ir SIA Maxima Latvija juridiskās palīdzības sniedzējs, nonāk konfliktējošā situācijā, jo Maxima kā cietušā intereses ir konfliktējošas ar Maxima kā juridiskas personas, par kuru tiesai būs jālemj saistībā ar noteiktu piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanu, interesēm.

Maxima pārstāvis norādīja, ka Maxima patlaban praktiski tikusi iedzīta stūrī, jo tādā gadījumā būtu jāmeklē jauns cilvēks, kuram būtu jāiepazīstas ar lietas materiāliem juridiskās palīdzības un aizstāvības sniegšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Kad taupīts tiek nepareizajā galā

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktora vietniece, 18.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zolitūdes traģēdija bija, tagad būvniecības defekti konstatēti Stradiņos, kura ēka būs nākamā?

Šis retoriskais jautājums izriet gan no Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas pašreizējiem secinājumiem, gan vērojot situāciju un publiski izskanējušo informāciju par sabiedriskajām būvēm kopumā. Viens no jaunākajiem gadījumiem ir Stradiņu slimnīcas jaunā korpusa būvniecība, kur saistībā ar konstatētiem defektiem pašlaik tālākie būvdarbi ir apturēti, taču kā izskanējis Parlamentārās izmeklēšanas komisijā, ne pašvaldību būvvaldes, ne valsts kopumā joprojām nespēj garantēt, ka ēkas un būves tiešām ir un būs drošas.

Tik skarbs secinājums liek pievērsties radušās situācijas iemesliem, un tādi arī ir, turklāt vairāki. Parlamentārās izmeklēšanas komisija pagaidām Zolitūdes traģēdiju ir skatījusi no vienas – būvniecības uzraudzības sadaļas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Netic, ka Zolitūdes traģēdijā par vainīgajiem atzītie saņems taisnīgu sodu

Lelde Petrāne, 26.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtā daļa (23%) Latvijas iedzīvotāju ekonomiski aktīvajā vecumā no 18 līdz 55 gadiem uzskata, ka Zolitūdes traģēdijā par vainīgajiem atzītie saņems taisnīgu sodu (2% - noteikti jā; 21% - drīzāk jā). To atklāj pētījumu kompānijas TNS sadarbībā ar telekompānijas LNT raidījumu 900 sekundes janvārī veiktais pētījums.

Tomēr lielākā daļa (62%) Latvijas iedzīvotāju ekonomiski aktīvajā vecumā no 18 līdz 55 gadiem neuzskata, ka Zolitūdes traģēdijā par vainīgajiem atzītie saņems taisnīgu sodu (47% - drīzāk nē; 15% - noteikti nē).

15% iedzīvotāju nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā.

Aptauju pētījumu kompānija TNS veica laikā no 2015.gada 20. janvāra līdz 22. janvārim ar interneta starpniecību visā Latvijā aptaujājot 800 Latvijas iedzīvotājus ekonomiski aktīvajā vecumā no 18 līdz 55 gadiem.

2013.gada 21.novembrī Zolitūdē, iebrūkot lielveikala Maxima jumtam, dzīvību zaudēja 54 cilvēki.

Komentāri

Pievienot komentāru