Jaunākais izdevums

SIA Maxima Latvija apelācijas kārtībā pārsūdzējusi Rīgas apgabaltiesas pirmās instances 21.decembra spriedumu pirmajā civillietā, kas tiek izskatīta saistībā ar Zolitūdes traģēdiju. Uzņēmums uzskata, ka pirmās instances tiesa spriedumā nav ņēmusi vērā objektīvus lietas faktiskos apstākļus un pierādījumus, kā arī pieļāvusi būtiskas kļūdas, kuru rezultātā pieņemts prettiesisks spriedums, informēja pārstāvis Jānis Beseris.

Apelācijas sūdzībā uzņēmums norādījis uz vairākiem būtiskiem trūkumiem, kas esot saskatāmi pirmās instances tiesas spriedumā:

«Tiek ignorēts traģēdijas cēlonis – kļūdas ēkas jumta slodžu aprēķinos

Lai gan no lietā esošajiem materiāliem un pierādījumiem tiesa secina, ka traģēdijas un ēkas sabrukšanas iemesls ir kļūda ēkas jumta slodžu aprēķinos, tomēr par atbildīgu tiesa ir atzinusi ēkas nomnieku – Maxima Latvija, kurš ar būvniecības procesu nebija saistīts nevienā no tā tapšanas posmiem. Līdz ar to, pieņemot Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ir izveidojusies absurda situācija, kad par vienas identificējamas personas pierādītām kļūdām atbildība tiek piemērota trešajai pusei.

Ignorēti būtiski lietas apstākļi un pierādījumi

Gatavojot spriedumu, tiesa ir ignorējusi lietā esošos materiālus, ar kuriem pierādīts, ka ugunsdrošības signalizācijas nostrāde konkrētajā dienā nebija saistīta ar vēlāk notikušo ēkas jumta sabrukumu. To pierāda gan konkrētās ugunsdrošības signalizācijas tehniskā speciālista sniegtās liecības, kurš traģēdijas dienā ieradās apsekot signalizāciju, gan sagatavotā neatkarīgā ekspertīze, gan arī fakts, ka konkrētā ugunsdrošības signalizācija bija paredzēta tikai un vienīgi, lai identificētu iespējamo ugunsgrēku, nevis ēkas iespējamo sabrukšanu. Ugunsgrēka ēkā nebija. Tādejādi tiesa ir pieņēmusi spriedumu, nosakot Maxima Latvija atbildību, pat neskatoties uz to, ka nepastāvēja cēloniskais sakars starp ugunsdrošības signalizācijas nostrādi un vēlāko ēkas sabrukšanu.

Tiek pārmesta neesoša normatīvā akta neievērošana

Atbilstoši vispārpieņemtajai tiesu praksei, personas atbildība iestājas tikai tad, ja tiek pārkāpts kāds konkrēts normatīvais akts, taču no Rīgas apgabaltiesas sprieduma izriet, ka ikviens var tikt sodīts par neeksistējoša likuma pārkāpumu. Ar tiesas spriedumu Maxima Latvija ir atzīta par atbildīgu, pat neskatoties uz to, ka laikā, kad notika Zolitūdes traģēdija, neviens normatīvais akts neparedzēja, ka, nostrādājot viltus trauksmei, būtu jāorganizē veikala apmeklētāju evakuācija. To publiski ir apstiprinājis gan Ģenerālprokurors, gan Tiesībsargs, gan Zolitūdes parlamentārā izmeklēšanas komisija, gan Valsts policijas priekšnieka vietnieks, gan arī VUGD Ugunsdrošības uzraudzības pārvaldes priekšnieks. Būtisks ir arī fakts, ka norma, kas noteiktu pienākumu evakuēt veikala apmeklētājus viltus trauksmes gadījumā nav pieņemta vēl joprojām – vairāk nekā divus gadus pēc traģēdijas.»

«Ja Rīgas apgabaltiesas spriedums paliktu spēkā, tad Latvijas tiesību sistēmā būtu nodibināta jauna un biedējoša realitāte – turpmāk personas atbildība varēs iestāties pat tajos gadījumos, kad likums nebūs pārkāpts vai konkrētas likuma normas nemaz nebūs.

Visbeidzot, lietas absurdumu apliecina arī fakts, ka pats prasības iesniedzējs procesa vidū negaidīti atsauca visas prasības pret projektētājiem, būvniekiem un citiem, kuri bija tieši iesaistīti ēkas būvniecībā. Tas liek uzdot jautājumu par prasītāju patiesajiem nolūkiem,» izplatītajā paziņojumā norāda Maxima Latvija.

Uzņēmums arī pievienojis informatīvu materiālu par trauksmes signalizācijas atskanēšanu 21.11.2013:

«Atskanot signalizācijai plkst.16.21, apsardzes darbinieki konstatēja, ka ēkā nav ugunsgrēka draudu. Konstatējot viltus trauksmi, atbilstoši noteiktajai kārtībai, apsardzes darbinieki nekavējoties sazinājās ar ugunsdrošības signalizācijas apkalpojušā uzņēmuma SIA Vesmann pārstāvi, kurš, operatīvi ierodoties, arī apstiprināja, ka ir nostrādājusi viltus trauksme. Ierodieties notikuma vietā, Vesmann darbinieks apturēja viltus trauksmes izziņošanu ēkā aptuveni plkst.17.05, izolējot tikai un vienīgi konkrēto zonu pagrabstāvā, kur secīgi veica arī pārbaudi. Attiecīgi signalizācijas sistēma pagrabstāvā un veikala telpās bija darba kārtībā un darbojās atbilstoši funkcijām. Savukārt veikals turpināja darbu normālā režīmā līdz pēkšņajam jumta iegruvumam, kas notika aptuveni plkst. 17.44.»

Traģēdijā cietušo atbalstam SIA Maxima Latvija esot novirzījusi vairāk nekā 2,1 miljonu eiro. No tiem vairāk nekā 1,8 miljoni eiro novirzīti bērniem, kuri Zolitūdes traģēdijā zaudējuši vienu vai abus vecākus. Tāpat aptuveni 115 tūkstoši eiro ir ieguldīti cietušo veselības uzlabošanā un rehabilitācijā, savukārt vairāk nekā 235 tūkstoši eiro izmaksāti vienreizējos pabalstos bojā gājušo tuviniekiem un cietušajiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta - Tiesa par labu diviem cietušajiem Zolitūdes traģēdijas civillietā piedzen 300 000 eiro

LETA;Db.lv, 21.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas apgabaltiesa šodien vienā no daudzajām tiesā aizsāktajām Zolitūdes traģēdijas civillietām par labu diviem cietušajiem piedzina 300 000 eiro.

Tiesa traģēdijā cietušo Edgara Čerņenoka un Valerijas Valentīnas Mizulas prasību apmierināja daļēji, proti, nolēma, ka SIA Maxima Latvija un SIA Homburg Zolitude jāmaksā viņiem kopumā 300 000 eiro. Proti, par labu katram no abiem prasītājiem no atbildētājiem tika piedzīti 75 000 eiro, tātad kopumā 300 000 eiro. Prasība pret SIA Tineo tika noraidīta.

Traģēdijās cietušās Oksanas Vilsones prasība tika noraidīta.

Pilns spriedums būs pieejams 4.janvārī, bet pēc tam to varēs pārsūdzēt apelācijas kārtībā. Lai arī ar precīziem motīviem varēs iepazīties vien pilnajā spriedumā, tiesnese Ilze Ošiņa pēc saīsinātā sprieduma pasludināšanas piebilda, ka prasība daļēji apmierināta pret Maxima Latvija, jo tiesa atzinusi par prettiesisku rīcību saistībā ar signalizāciju sagruvušajā lielveikalā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu apsaimniekotājam SIA «Tineo» mainījies īpašnieku sastāvs un turpmāk to pārvaldīs SIA «Maxima Latvija». Šāds lēmums pieņemts, lai vienkāršotu un padarītu efektīvāku uzņēmuma administratīvo pārvaldību, informē «Maxima Latvija».

Pašlaik ir atrisināti administratīvie jautājumi, kas bija saistīti ar «Tineo» īpašuma Priedaines ielā 20 sakārtošanu, zemes īpašumtiesību atdāvināšanu Rīgas domei Zolitūdes traģēdijas piemiņas vietas izveidei, kā arī atbalsta sniegšanu Zolitūdes traģēdijā cietušajiem.

«Maxima Latvija» norāda, ka ņemot vērā, ka pašlaik uzņēmums «Tineo» neveic saimniecisko darbību, noslēdzoties tiesvedībām, tā darbību plānots izbeigt atbilstoši spēkā esošajai kārtībai un uzņēmuma statūtiem.

Abiem uzņēmumiem ir saistīta īpašnieku struktūra, tādēļ uz pilnvaras pamata «Maxima Latvija» jau iepriekš darbojusies «Tineo» vārdā, jo tai ir lielāki administratīvie resursi. Līdz šim SIA «Tineo» administratīvās funkcijas pildīja amatpersonas no Lietuvas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Rimi pārsūdzēs KP atļauju atvērt Maxima tirdzniecības centrā Domina Shopping

LETA, 26.04.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padomes (KP) atļauja uzņēmumam SIA "Maxima Latvija" atvērt veikalu tirdzniecības centrā "Domina Shopping" ir konkurences kropļošana, tāpēc SIA "Rimi Latvia" šo lēmumu pārsūdzēs, aģentūrai LETA teica "Rimi Latvia" pārstāvji.

"Rimi Latvia" paziņojumā teikts, ka KP lēmums iepriekš aizliegt "Rimi", bet atļaut "Maxima" veikala atvēršanu tirdzniecības centrā "Domina Shopping" esot tik absurds, ka raisa bažas par neiedziļināšanos vai neizprotamu ieinteresētību tirgus pārdalē. Tas esot negodīgs veids, kā tiek kavēta "Rimi" attīstība un stiprinātas "Maxima" tirgus pozīcijas.

"Pieņemtais lēmums ir negodīgs un konkurenci kropļojošs. KP ir ignorējusi, ka "Maxima" un "Rimi" pozīcijas tirgū Rīgā ir līdzvērtīgas, un ar savu lēmumu KP "Maximai" devusi nepamatotas priekšrocības. To, ka KP darbojusies tieši "Maxima" interesēs, apliecina fakts, ka KP jau gada sākumā savā lēmumā, kurā liedza "Rimi" slēgt nomas līgumu, norādīja, ka bez "Rimi" tikai "Maxima" koncepts spētu nodrošināt tirdzniecības centra "Domina" pieprasījumu," teikts uzņēmuma paziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Noraida Zolitūdes traģēdijā bojāgājušā ģimenes prasību par kompensāciju no Maxima Latvija

Zane Atlāce - Bistere, 20.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas apgabaltiesa ceturtdien, 19.oktobrī, pasludināja spriedumu, noraidot prasību pret uzņēmumu SIA Maxima Latvija civillietā, kurā tika izskatīta Zolitūdes traģēdijā bojāgājušā ģimenes prasība par morālo kompensācijas piedziņu Zolitūdes traģēdijas lietā, informē Maxima Latvija pārstāvis Jānis Beseris.

Prasība pret Maxima Latvija tika noraidīta, izskatot uzņēmuma iesniegto apelācijas sūdzību par spriedumu pirmajā instancē.

«Zolitūdes traģēdijas objektīva izvērtēšana tiesās ir ļoti svarīga, jo, mūsuprāt, tā neapšaubāmi atstās sekas uz Latvijas tiesību sistēmu kopumā un līdzīgām tiesvedībām Zolitūdes lietā. Uzskatām, ka, noraidot prasību, tiesa ir ņēmusi vērā lietas apstākļus, izvērtējot iesniegtos pierādījumus un prasības būtību,» norāda SIA Maxima Latvija vadītājs Andris Vilcmeiers.

Viņš piebilst, ka, lai gan tiesa noraidījusi konkrēto prasību, visām traģēdijā bojāgājušo ģimenēm piedāvājums par Maxima Latvija finansiāla atbalsta saņemšanu 100 000 eiro apmērā ir joprojām spēkā. Uz šo brīdi vienošanās ir noslēgtas ar lielāko daļu ģimeņu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zolitūdes traģēdijas krimināllietā par vainīgu tika atzīta viena persona.

Izvērtējot lietā esošos pierādījumus, tiesa konstatēja, ka pret pārējiem lietā apsūdzētājiem ir taisāms attaisnojošs spriedums, jo viņu rīcībā nevarēja saskatīt prokuratūras inkriminētos noziegumus, šodienas preses konferencē par Zolitūdes traģēdijas tiesas spriedumu sacīja tiesnesis Erlens Ernstsons.

Tiesnesis uzsvēra, ka no deviņām fiziskām personām notiesāts tikai viens apsūdzētais, jo tiesa nevarēja izvērtēt, kuras normas pārējie apsūdzētie nevarēja ievērot vai izpildīt. "Vērtējot tiesā sniegtās ekspertīzes, izkristalizējas, ka galvenais jeb tiešais cēlonis veikala sabrukšanai bija nepareizs kopnes apakšējā mezgla aprēķins, līdz ar to, prokuratūra nebija sniegusi pierādījumus, vai citas nu jau attaisnotās personas ir vainīgas pie šī cēloņa," sacīja Ernstsons.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veikalu tīkla Maxima Latvija mātes uzņēmums Maxima Grupe ir gatava ambiciozai kapitāla piesaistei, informē Maxima Grupe korporatīvo komunikāciju projektu vadītāja Ugne Bartašiūte.

Īrijas Centrālā banka ir apstiprinājusi Maxima Grupe obligāciju emisijas pamatprospektu, kas izziņots arī Dublinas fondu biržā. Tas nodrošina Maxima Grupe iespējas emitēt obligācijas kopējā apmērā līdz 1 miljardam eiro. Ja uzņēmums pieņems lēmumu par obligāciju emitēšanas sākšanu, tad pirmās emisijas apmērs sasniegs 300-400 miljonus eiro.

«Pēc Standard & Poor's piešķirtā BB+ kredītreitinga ar stabilu nākotnes vērtējumu, mēs turpinām izsvērt obligāciju emisijas iespējas. Paziņojums par prospekta apstiprināšanu sniedz mums iespēju aizņemties starptautiskajos kapitāla tirgos. Pašlaik mēs izvērtējam visas iespējamās finansēšanas iespējas, un, ja apstākļi būs tam piemēroti, mēs drīzumā varētu uzsākt obligāciju emisiju,» norāda Dalius Misiūnas, Maxima Grupe valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto & Video

FOTO: Zolitūdes traģēdijas nākamo tiesas sēdi pārceļ uz martu

Žanete Hāka, LETA, 08.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmajā tiesas sēdē otrdien Zolitūdes traģēdijas lietas izskatīšanas nākamo datumu noteica 2016.gada martā.

Tiesnesis nozīmēja nākamos datumus tiesas sēdēm martā, aprīlī, maijā, jūnijā un turpmākos mēnešos. Nākamā tiesas sēde notiks 1.martā plkst.10.

Otrdien tiesa nolēma krimināllietu nesadalīt.

Advokāts Aldis Gobzems, vērtējot lēmumu nesadalīt krimināllietu, norādīja, ka advokāts Oskars Rode, kurš ir SIA Maxima Latvija juridiskās palīdzības sniedzējs, nonāk konfliktējošā situācijā, jo Maxima kā cietušā intereses ir konfliktējošas ar Maxima kā juridiskas personas, par kuru tiesai būs jālemj saistībā ar noteiktu piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanu, interesēm.

Maxima pārstāvis norādīja, ka Maxima patlaban praktiski tikusi iedzīta stūrī, jo tādā gadījumā būtu jāmeklē jauns cilvēks, kuram būtu jāiepazīstas ar lietas materiāliem juridiskās palīdzības un aizstāvības sniegšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spēkā stājies Vidzemes apgabaltiesas 31. maija lēmums, noraidot Zolitūdes traģēdijā bojā gājušā ģimenes prasību pret SIA «Maxima Latvija» par 70 miljonu eiro piedziņu, informē SIA «Maxima Latvija» vadītājs Andris Vilcmeiers.

Viņš norāda, ka tiesa savā spriedumā ir attaisnojusi uzņēmumu, secinot, ka «Maxima Latvija» nevarēja konstatēt ēkas jumta sabrukšanas cēloni un ugunsgrēka viltus trauksmes atskanēšana neilgi pirms ēkas jumta sabrukuma ir sagadīšanās.

A. Vilcmeiers: «Saprotam, ka šis ir bijis smags process traģēdijā bojā gājušo tuviniekiem un, neskatoties uz tiesas lēmumu, mēs joprojām esam gatavi cietušo ģimenei sniegt atbalstu 100 000 EUR apmērā.»

Šī ir pēdējā civillieta, kas tika izskatīta Zolitūdes traģēdijas kontekstā saistībā ar bojā gājušo tuvinieku prasību pret uzņēmumu «Maxima Latvija». SIA «Maxima Latvija» atzīmē, ka konkrētajā tiesvedībā bojā gājušā ģimenes prasība par kompensācijas piedziņu no citiem lietā iesaistītajiem uzņēmumiem joprojām tiek uzturēta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Beitāns pret Ozolu - konflikts ar valsts iestādi izputina uzņēmumu

Jānis Goldbergs, 05.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aerodium saistītais uzņēmums Gaisa sporta sertifikācijas centrs (GSSC) vairs nepastāv. Par Eiropas Savienības un valsts atbalsta līdzekļiem būvētais gaisa tunelis Jelgavā pārdots izsolē, jo Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) uzsāka tiesvedību. Augstākajā tiesā šā gada 17. oktobrī LIAA prāvu zaudēja bez pārsūdzības iespējām.

Par sešus gadus ilgo tiesāšanos ar LIAA, tās sekām un savu viedokli par aģentūras direktoru Andri Ozolu intervijā Dienas Biznesam stāsta viens no Aerodium īpašniekiem – Ivars Beitāns.

Kā sākās Aerodium, un kad uzrakstījāt projektu LIAA par gaisa tuneļa būvniecību Jelgavā?

Aerodium sākās 2005. gadā. Mēs bijām tie, kas nopirka no Kanādas ražotājiem – Aerodium Canada – pirmo tuneli. Uzbūvējām to Siguldā, pēc tam nopirkām otro tuneli, palaidām olimpiādē. 2007. gadā atnāca pie mums ļaudis, kuri izstrādāja projektus LIAA. Tā arī piedāvāja, ka ir viens projekts, kurā bija plānots tunelis. Viņiem tajā brīdī jau bija atrasts ģenerāluzņēmējs, vajadzēja atrast tehnoloģijas ražotāju. Es piedāvāju šo darbu uzticēt kanādiešu uzņēmumam. Lidošanas centru projekti, vienkāršoti runājot, sastāv no tuneļa tehnoloģijas un no ēkas. Projekta rakstītāji piekrita, ka Aerodium Canada ir labs potenciālais tehnoloģijas piegādātājs. Kanādieši arī piedāvāja tobrīd ļoti inovatīvu risinājumu – tuneli, kuru var ātri nojaukt un uzlikt citā vietā. Tehnoloģiju varēja darbināt trijos dažādos veidos – gan kā atvērto variantu, gan kā daļēji slēgtu, gan kā pilnībā slēgtu iekārtu. Tādu, kā to paredzēja konkrētais projekts, mēs to arī nopirkām no Kanādas. GSSC man bija 37% no daļām. Es piedalījos uzņēmuma vadībā, bet nebiju ne vienīgais, ne arī lielākais akcionārs, kas bija valdē. 2008. gadā mēs tuneli bijām uzstādījuši un pabeiguši.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Maxima Latvija» esot saņēmusi «neviennozīmīgi vērtējamus aicinājumus no skaistumkopšanas produktu ražotāja «Keune» un tā pārstāvja Latvijā pārtraukt «Keune» skaistumkopšanas produkcijas tirdzniecību par pircējiem draudzīgu cenu», pausts «Maxima Latvija» šodien izplatītā paziņojumā. «Maxima» ieskatā tas «apdraud pircēju iespējas izvēlēties produktus par labākām cenām», tādēļ «Maxima Latvija» izvērtē iespēju vērsties Konkurences padomē un tiesību sargājošās institūcijās.

««Maxima Latvija» rīkotajam «Skaistuma festivālam» izvēlējās «Keune» skaistumkopšanas produktus, kas tika iepirkti no «Keune» oficiālā izplatītāja Lietuvā, piedāvājot «Maxima Latvija» klientiem īpaši izdevīgu cenu. Zīmola «Keune» oficiālais izplatītājs Latvijā, kas nenodrošināja produktu piegādi, sociālajos tīklos izvērsa sabiedrību maldinošu kampaņu par «Maxima Latvija» piedāvājumu «Skaistuma festivālā», norādot, ka «Maxima Latvija» tirgo nezināmas izcelsmes skaistumkopšanas produkciju, izmantojot «Keune» preču zīmi – iespējams, viltojumu. Tā ir nepatiesas un maldinošas informācijas izplatīšana, diskreditējot «Maxima Latvija» labo vārdu klientu un partneru acīs. Norādot, ka tikai pie viena komersanta iegādāta produkcija ir atzīstama par oriģinālu un kvalitatīvu, tiek mēģināts ierobežot konkurenci, samazinot Latvijas patērētāju izvēles iespējas,» informē mazumtirgotājs. .

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Maxima Latvija veikala izveidē Grostonas ielā investēs 1,32 miljonus eiro

Rūta Lapiņa, 11.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamā gada otrajā pusē iecerēts atklāt «Maxima XXX» veikalu Rīgā, Grostonas ielā 1, investējot 1,32 miljonus eiro, informē «Maxima Latvija» Komunikācijas speciāliste Zane Udrase.

Jau pašlaik uzsākti visi nepieciešamie darbi veikala «Maxima XXX» atvēršanai nākamgad. Jaunā veikala «Maxima XXX» tirdzniecības zāles platība būs aptuveni 3000 kvadrātmetru, un veikalā iedzīvotājiem būs pieejami vairāk nekā 60 tūkstošu dažādu pārtikas un rūpniecības preču. Pieaugot vegānu un veģetāriešu pārtikas produktu popularitātei, arī šajā veikalā iecerēts izveidot īpašu stendu ar šiem produktiem.

«Skanstes rajons galvaspilsētā strauji attīstās, un šajā apkaimē ir maz pārtikas veikalu, tāpēc esam priecīgi, ka esam noslēguši nomas līgumu ar ēkas īpašniekiem SIA «Irbis A» par «Maxima XXX» veikala izveidi,» norāda «Maxima Latvija» vadītājs Andris Vilcmeiers.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018.gadā «Maxima Grupe» apgrozījums ir pieaudzis par 22,1%, salīdzinot ar 2017.gadu, sasniedzot 3,451 miljardus eiro. Operatīvais rezultāts (peļņa pirms nodokļiem un amortizācijas (EBITDA))sasniedza 223,6 miljonus eiro, informē uzņēmumā.

Uzņēmums pērn ir veicis vērienīgas investīcijas un atvēris vairāk nekā 100 jaunus veikalus visos darbības tirgos, kopumā ieguldot vairāk nekā 88 miljonus eiro.

Latvijā «Maxima» izaugsme 2018.gadā ir bijusi visstraujākā visā Baltijā, apgrozījumam pieaugot par 6,4%, līdz 776,6 miljoniem eiro.

«Uzņēmumam »Maxima Grupe« 2018. bija izaugsmes un integrācijas gads. Svarīgs solis uzņēmuma attīstībai bija Polijas mazumtirdzniecības ķēdes »Stokrotka« iegāde pagājušajā gada pavasarī. Līdz ar »Stokrotka« iegādi esam kļuvuši par lielāko Lietuvas kapitāla investoru Polijā. Vēl viens svarīgs sasniegums mūsu starptautiskajai izaugsmei bija kredītreitinga BB+ saņemšana un veiksmīga obligāciju emisija 300 miljonu apmērā ar 5 gadu obligāciju dzēšanas termiņu. Arī uzņēmuma ikdienas darbība 2018. gadā bija stabila. Pateicoties »Stokrotka« iegādei un apgrozījuma pieaugumam Baltijas valstīs un Bulgārijā, »Maxima Grupe« kopējais apgrozījums pērn audzis par vairāk nekā 22 procentiem. Pērn turpinājām veikalu tīkla izvēršanu un esošo veikalu rekonstrukciju, uzlabojot klientu apkalpošanu un ieviešot jaunus risinājumus,» saka «Maxima Grupe» valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors Justas Riauba.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Igaunijas uzņēmēji Zolitūdes traģēdijas vietā vēlas izveidot parku un dzīvojamo namu

LETA, 19.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas banka AS «Coop Pank» Zolitūdes traģēdijas teritorijā, Priedaines ielā 20, nākotnē gribētu izbūvēt projektu ar dzīvojamo namu, pazemes autostāvvietām un labiekārtotu parku, kurā atrastos arī memoriāls traģēdijas upuriem.

Rīgas domes Vidi degradējošo būvju komisija šodien skatīja jautājumu par daudzstāvu ēkas Priedaines ielā 20 uzturēšanas trūkumiem. Tas ir nams, kas atrodas vietā, kur 2013.gada novembrī iebruka veikals «Maxima», kā rezultātā bojā gāja 54 cilvēki.

Pirms tam nams piederēja SIA «Homburg Zolitude», kas bija attīstītājs visam Priedaines ielas 20 projektam - gan sabrukušajam tirdzniecības centram, gan tam blakus esošajai daudzdzīvokļu mājai. Pērnā gada jūnijā izsolē par 3,9 miljoniem eiro namu ieguva Igaunijas banka «Eesti Krediidipank», kas bija šī īpašuma ķīlas turētājs. Patlaban ēka pieder SIA «Prana Property» un «Firmas.lv» pieejamā informācija liecina, ka tas ir meitas uzņēmums Igaunijas bankai AS «Coop Pank».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pašvaldība vienojusies virzīt priekšlikumu Rail Baltica projektā izbūvēt tuneļa šķērsojumu Anniņmuižas bulvārī.

Pašvaldības priekšlikums tiks izskatīts Satiksmes ministrijas vadītajā “Ilgtspējīgas attīstības konsultatīvā koordinācijas padome Rail Baltica projekta sniegto papildu iespēju realizēšanai Rīgā” sēdē.

Iepriekš diskusijās iedzīvotāji pauda bažas par Anniņmuižas bulvāra satiksmes pārvada vizuālo un autotransporta radīto trokšņu, izmešu un putekļu negatīvo ietekmi, kas var degradēt apkārtējo teritoriju. Lai arī tuneļa izbūve ir dārgāka, ar sarežģītāku būvniecības procesu un lielākām uzturēšanas izmaksām, tomēr tuneļa būve samazina ietekmi uz apkārtējo teritoriju, tāpēc Rīgas pašvaldība ņēmusi vērā iedzīvotāju bažas un vēlas šajā šķērsojumā izbūvēt tuneli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Maxima Latvija un Re&Re noliedz savu atbildību Zolitūdes traģēdijā, uzskatot apsūdzības par nepamatotām

LETA, 01.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gan SIA «Maxima Latvija», gan SIA «Re&Re» nepiekrīt valsts apsūdzības viedoklim par uzņēmumu atbildību Zolitūdes traģēdija, ceturtdien notikušajā tiesas sēdē liecināja abu uzņēmumu pārstāvji.

«Re&Re» vārdā liecības nolasīja Kaspars Krūmiņš, kurš skaidroja, ka valsts apsūdzība, nododot lietu tiesai, ir norādījusi, ka traģēdija ir saistīta ar nelikumībām, kas veiktas uzņēmuma interesēs. Krūmiņš tiesai norādīja, ka «absurdi būtu uzskatīt, ka būvkompānijas interesēs būtu ēkas sagrūšana».

Tāpat «Re&Re» pārstāvis uzsvēra, ka uzņēmums neuzskata, ka lietā apsūdzētais būvdarbu vadītājs Staņislavs Kumpiņš būtu veicis viņam inkriminēto noziegumu jeb strādājis nolaidīgi.

Savukārt «Maxima Latvija» vārdā liecības tiesā nolasīja uzņēmuma pārstāve Elīna Stībele.

Savās liecības viņa lielākoties atkārtoja «Maxima Latvija» bijušās vecākās darba drošības speciālistes Innas Šuvajevas liecībās sacīto, uzsverot, ka sagruvušā veikala darbinieki rīkojušies atbilstoši spēkā esošajām instrukcijām. Stībele arī vairākkārt slavēja Šuvajevas kompetenci darba aizsardzības jomā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa otrdien ar blakuslēmumu Zolitūdes traģēdijas krimināllietā aicināja prokuratūru lemt par kriminālprocesa uzsākšanu pret sabrukušās ēkas kopņu ražotāja, nu jau likvidētā SIA "Vikom Industries" bijušajām amatpersonām un darbiniekiem.

Blakuslēmumu var pārsūdzēt tikai kopā ar pilno spriedumu.

Tiesa otrdien arī nolēma kaitējuma kompensācijās Zolitūdes traģēdijā cietušajiem un bojāgājušo radiniekiem no apsūdzētā būvinženiera Ivara Sergeta, kurš vienīgais šajā lietā atzīts par vainīgu, kopumā piedzīt vairāk nekā 5,47 miljonus eiro.

Tiesa otrdien nolasīja saīsināto spriedumu, kurā norādītās piedzenamās morālā kaitējuma kompensācijas, kas variē no 1000 eiro līdz 150 000 eiro.

Tiesa spriedumu ar pārtraukumiem lasīja teju sešas ar pusi stundas.

Savā spriedumā tiesa arī atstāja spēkā arestu Sergeta kustamajai mantai līdz brīdim, kad tiks nomaksātas visas kompensācijas. Tāpat tiesa Sergetam nosprieda uzdot segt kompleksās ekspertīzes izmaksas, kas sastādīja 244 469 eiro, kā arī lietisko pierādījumu glabāšanas izmaksas - 97 681 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Papildināta - Apsūdzētais būveksperts uzsver, ka būvprojektā nebija iekļauts Zolitūdes traģēdiju izraisījušais kopnes mezgls

LETA, 18.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zolitūdes traģēdijas tiesas sēdē apsūdzētais sagruvušās «Maxima» ēkas būvprojekta eksperts Andris Gulbis savās liecībā noliedza savu vainu, skaidrojot, ka ēkas sagrūšanu izraisīja divdaļīgā kopne, kas nebija iekļauta projektā, kuram viņš veica ekspertīzi.

Gulbis tiesai skaidroja, ka viņš savu ekspertīzi Būvvaldei nodeva 2009.gada 4.novembrī, savukārt pirmie rasējumi, kuros parādās divdaļīgā kopne ir datēti ar 2010.gada 30.decembri, tādējādi viņš nevar būt atbildīgs par ēkas sagrūšanu, jo viņa veiktajā ekspertīzē nemaz nebija šādu divdaļīgo kopņu mezglu.

Viņš norādīja, ka viņam bija pamats sniegt pozitīvu atzinumu par Būvvaldē iesniegto projektu, jo ekspertīzes laikā viņš pamata līmenī analizējis un pārbaudījis slodžu aprēķinu korektumu. Gulbis piebilda, ka arī šajā gadījumā divdaļu kopnē varētu izturēt slodzi, ja konstrukcijas laikā būtu ievēroti visi būvnormatīvi. Taču viņš vēlreiz uzsvēra, ka brīdī, kad viņš veica būvekspertīzi, kopne bija viengabalaina.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Mierizlīgums paredz, ka Ergo Insurance, neatzīstot nekādu savu atbildību, samaksās 1,037 miljonus eiro Tineo un 578 100 eiro Maxima Latvija.

Baltijas valstu apdrošināšanas kompānija ar Vācijas kapitālu Ergo Insurance, kas bija apdrošinājusi 2013.gadā sagruvušo Zolitūdes veikala Maxima ēku, samaksās Lietuvas mazumtirdzniecības veikalu operatora Maxima Grupe meitasuzņēmumam Maxima Latvija un ēkas īpašniecei SIA Tineo 1,615 miljonus eiro.

Tas paredzēts 8.janvārī noslēgtajā Ergo Insurance, Maxima Latvija un Tineo mierizlīgumā, ko 16.janvārī apstiprinājusi Viļņas apgabaltiesa, ziņu aģentūru BNS informējusi tiesas pārstāve Vaida Jurkevičūte.

Pēc viņas teiktā, tiesa atzinusi, ka mierizlīgums nav pretrunā likumu normām un sabiedrības interesēm un nepārkāpj pušu tiesības un likumīgās intereses, tādēļ prasība to apstiprināt un izbeigt lietu apmierināta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Prana Property nepiekrīt RD piedāvājumam atpirkt īpašuma daļas Zolitūdes traģēdijas vietā

LETA, 06.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas nekustamo īpašumu attīstītājs «Prana Property» patlaban nav gatavs pieņemt Rīgas domes piedāvājumu atpirkt daļas nekustamajam īpašumam Priedaines ielā 20, Zolitūdē, kur 2013.gada novembrī sagruva lielveikals «Maxima», otrdien žurnālistiem sacīja Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas priekšsēdētājs Oļegs Burovs.

«Piedāvājām izskatīt iespēju mainīt īpašumu - Rīgas pašvaldība ir gatava šo īpašumu atpirkt un vērtēt zemi kā neapbūvētu, vai arī piedāvāt līdzvērtīgu īpašumu. Ja nopirksim - plānojam nojaukt par saviem līdzekļiem gan ēku, gan autostāvvietu. Patlaban Prana Property šo piedāvājumu nepieņem,» sacīja Burovs.

Viņš skaidroja, ka pašvaldības piedāvātā atpirkšanas maksa bija 60 eiro par kvadrātmetru. Tādējādi īpašuma kopējā cena būtu 600 000 eiro, bet pašvaldība maksātu 200 000 eiro.

«To Igaunijas uzņēmums nepieņem. Šodienas sarunā varēja saprast, ka arī līdzvērtīgi īpašumi viņus neinteresē. Šķiet, ka Prana Property nepieciešama arī autostāvvieta, attiecīgi turpmāko par īpašuma sadali var risināt tikai tiesā. 16.novembrī tā dēvētās graustu komitejas sēdē vai nu atzīsim šo ēku par graustu un piemērosim paaugstinātu nekustamā īpašuma nodokli, vai arī tiks pieņemti citi lēmumi,» sacīja Burovs. Citus iespējamos lēmumus līdz 16.novembra sēdei Burovs nekomentēs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzsākot convenience store jeb mazā formāta veikalu tīkla izvēršanu visā Latvijā, uzņēmums «Maxima Latvija» šodien, 12. jūlijā, atklāj pirmo «Maxima Express» veikalu ārpus galvaspilsētas - Ventspilī, Saules ielā 46.

Jaunā «Maxima Express» veikala izveidē Ventspilī ir investēti aptuveni 220 000 eiro, veikala platība ir 143 m2.

«Ar veikala atvēršanu Ventspilī »Maxima Latvija« uzsāk dinamisku mazā formāta »Maxima Express« veikalu tīkla attīstību visā Latvijā,» saka «Maxima Latvija» valdes loceklis Viktors Troicins.

Jaunatvērtais «Maxima Express» ir jau trešais uzņēmuma «Maxima Latvija» veikals Ventspilī un otrais jaunā «Maxima Express» formāta veikals visā «Maxima Grupe» veikalu tīklā Baltijā.

«Maxima Express» veikala izveide Ventspilī ir daļa no «Maxima Latvija» šī gada investīciju programmas. Programmas ietvaros līdz gada beigām kopumā tiks rekonstruēti 15 veikali visā Latvijā, kā arī atvērti vismaz 5 jauni dažāda formāta veikali, tostarp, «Maxima Express».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Maxima Latvija» veikalu tīkla paplašināšanā un rekonstrukcijās šogad iecerējusi investīcijas 22 miljonu eiro apmērā.

Vairāk nekā 1,3 miljoni eiro tiks novirzīti, attīstot pašapkalpošanās kasu tīklu, savukārt klientu apkalpošanas sistēmas pilnveidē tiks ieguldīti aptuveni 200 tūkstoši eiro.

Kopumā «Maxima Latvija» šogad plāno rekonstruēt 15 veikalus gan Rīgā, gan reģionos, kā arī atvērt vismaz piecus jaunus dažāda formāta veikalus visā Latvijā, tostarp «Maxima XXX» formāta veikalu modes un izklaides centrā «Riga Plaza», kas durvis pircējiem vērs šonedēļ - 7.jūnijā, kā arī virkni «Maxima Express» koncepta veikalu.

Pieaugot pārtikas produktu un ikdienas preču apjomam, kas tiek iegādāts internetā, šā gada pavasarī internetveikals «E-maxima.lv» pievienojās pārtikas e-tirdzniecības platformai «Barbora».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Maxima Latvija» uzsāk izvēršanos jauna tipa piemājas veikalu segmentā, atverot «Maxima X» formāta veikalu Maskavas ielā 118, kura izveidē investēti vairāk nekā 203 tūkstoši eiro.

«Maxima X» veikala Maskavas ielā kopējā platībā ir 250 kvadrātmetri, no kuriem tirdzniecības zāle aizņem 152 kvadrātmetrus. Šajā veikalā strādās astoņi darbinieki.

«Maxima X» veikals Maskavas ielā 118 ir daļa no «Maxima Latvija» šī gada investīciju programmas ar mērķi uzlabot klientu iepirkšanās pieredzi, kopumā investējot vairāk nekā 23 miljonus eiro. Programmas ietvaros līdz gada beigām kopumā tiks rekonstruēti 15 veikali gan Rīgā, gan reģionos, kā arī atvērti vismaz 5 jauni dažāda formāta veikali visā Latvijā.

Tev varētu interesēt arī:

Tiesa atbalsta Maxima atvēršanu Rīga Plaza, noraidot Rimi prasību

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Maxima Grupe atklāj 35 miljonus eiro vērto loģistikas centru Igaunijā

Dienas Bizness, 10.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas Kurnas ciemā atklāts Lietuvas mazumtirdzniecības uzņēmuma Maxima jaunais loģistikas centrs, kura izveidē Maxima Grupe investējusi 35 miljonus eiro, informē uzņēmumā.

45 000 m2 plašais loģistikas centrs atrodas netālu no Tallinas, Raes pagastā. Tas sastāv no trim noliktavām – sausās pārtikas, atdzesētās pārtikas un konteineru zonas – ar kopumā 130 transportēšanas platformām. Loģistikas centrā strādās ap 350 darbinieku.

«Lēmums celt jauno loģistikas centru bija loģisks turpinājums biznesa attīstības veicināšanai Igaunijā pēdējos gados. Jaunais centrs dos iespēju attīstīties daudz efektīvākā veidā, un tas nodrošinās efektīvu preču piegādes ķēdi, kā arī veicinās ātrāku preču piegādi veikaliem,» skaidro Maxima Grupe ģenerāldirektore Neringa Janavičūte.

Kā norādīja Maxima Eesti vadītājs Vigints Šapoks, jaunā loģistikas centra atvēršana paplašinās Maxima Eesti darbības jaudu. « Maxima ir viens no lielākajiem mazumtirdzniecības tīkliem Igaunijā. Katru dienu mēs apkalpojam ap 150 tūkstošiem klientu,» stāsta V. Šapoks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) šogad Latvijā par nedrošām atzinis 39 sabiedriski nozīmīgas ēkas, aģentūrai LETA pavēstīja birojā.

Pēc BVKB datiem, 2017.gadā ēku uzraudzības ietvaros par nedrošiem ir atzīti 7% no pārbaudītajiem objektiem. Tostarp 21 objekts nav ekspluatēts jau vairākus gadus (grausts), bet 18 ēkām konstatēto bīstamību dēļ pārtraukta ekspluatācija.

Intervijā LNT raidījumam «900 sekundes» otrdien BVKB direktore Svetlana Mjakuškina atzina, ka pēc Zolitūdes traģēdijas Latvijā ir mainījusies būvniecības procesos iesaistīto personu attieksme. «Šis notikums [Zolitūdes traģēdija] ir mainījis attieksmi - ir mainījusies attieksme no būvniecības procesos iesaistīto personu puses,» viņa teica.

Mjakuškina norādīja, lai gan šobrīd ir izveidota sistēma, kas nodrošina, lai šādas traģēdijas Latvijā vairs neatkārtotos, vienmēr ir būtiski kā savus pienākumus un funkcijas īsteno būvniecības procesos iesaistītās personas. «Mēs jūtam, ka attieksme ir mainījusies, bet, protams, vēl ceļš ir ejams,» sacīja BVKB direktore.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Vanags: Aizejot no airBaltic, saņēmu vairākus interesantus darba piedāvājumus

Natālija Poriete, rus.db.lv, 10.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirdzniecības tīklam Maxima šis ir pagrieziena gads un tāds tas ir arī man - pievienoties šādā laikā uzņēmumam, kurš sagaida izaugsmi, intervijā DB teica bijušais Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic runasvīrs Jānis Vanags, kurš šogad janvārī pievienojies Maxima Latvija komandai, kļūstot par uzņēmuma valdes locekli un korporatīvo attiecību vadītāju.

J.Vanags atzina, ka aizejot no airBaltic, viņš izskatījis vairākus darba piedāvājumus, taču darba piedāvājumu Maxima Latvia viņu ieinteresējis visvairāk. «Es airBaltic nostrādāju 10 gadus un par šo laiku uzņēmums kļuva par vienu no labākajām reģionālajām lidsabiedrībām visā pasaulē. Tāpēc arī man pašam bija svarīgi turpināt izaugsmi un neapstāties. Karjeras attīstība man ir ļoti svarīga, desmit gadu laikā mani pakalpojumi kļuva vajadzīgi visa pasaulē – lielās globālās organizācijās, ar kurām es sadarbojos. Domāju, ka pašreizējais solis ir loģisks posms,» saka J.Vanags.

Viņš atzīst, ka gaidāmie pienākumi Maxima Latvija viņam ir jauna lieta un vienlaikus arī liela atbildība, bet viņš ir priecīgs, ka uzņēmums bija spējīgs konkurēt ar starptautiskiem piedāvājumiem. Jautāts, vai pēc aiziešanas no airBaltic nebija vēlme uzsākt pašam savu biznesu, J.Vanags atbild, ka savulaik viņš to sekmīgi izmēģinājis, bet pēdējā pusgada laikā viņš īstenojis dažus privātus projektus, kas bija svarīgi viņa ģimenei. Maxima Latvia vadītājs Andris Vilcmeiers to esot ņēmis vērā un bijis gatavs gaidīt šo pusgadu.

Komentāri

Pievienot komentāru