Pakalpojumi

Beitāns pret Ozolu - konflikts ar valsts iestādi izputina uzņēmumu

Jānis Goldbergs, 05.12.2018

Jaunākais izdevums

Aerodium saistītais uzņēmums Gaisa sporta sertifikācijas centrs (GSSC) vairs nepastāv. Par Eiropas Savienības un valsts atbalsta līdzekļiem būvētais gaisa tunelis Jelgavā pārdots izsolē, jo Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) uzsāka tiesvedību. Augstākajā tiesā šā gada 17. oktobrī LIAA prāvu zaudēja bez pārsūdzības iespējām.

Par sešus gadus ilgo tiesāšanos ar LIAA, tās sekām un savu viedokli par aģentūras direktoru Andri Ozolu intervijā Dienas Biznesam stāsta viens no Aerodium īpašniekiem – Ivars Beitāns.

Kā sākās Aerodium, un kad uzrakstījāt projektu LIAA par gaisa tuneļa būvniecību Jelgavā?

Aerodium sākās 2005. gadā. Mēs bijām tie, kas nopirka no Kanādas ražotājiem – Aerodium Canada – pirmo tuneli. Uzbūvējām to Siguldā, pēc tam nopirkām otro tuneli, palaidām olimpiādē. 2007. gadā atnāca pie mums ļaudis, kuri izstrādāja projektus LIAA. Tā arī piedāvāja, ka ir viens projekts, kurā bija plānots tunelis. Viņiem tajā brīdī jau bija atrasts ģenerāluzņēmējs, vajadzēja atrast tehnoloģijas ražotāju. Es piedāvāju šo darbu uzticēt kanādiešu uzņēmumam. Lidošanas centru projekti, vienkāršoti runājot, sastāv no tuneļa tehnoloģijas un no ēkas. Projekta rakstītāji piekrita, ka Aerodium Canada ir labs potenciālais tehnoloģijas piegādātājs. Kanādieši arī piedāvāja tobrīd ļoti inovatīvu risinājumu – tuneli, kuru var ātri nojaukt un uzlikt citā vietā. Tehnoloģiju varēja darbināt trijos dažādos veidos – gan kā atvērto variantu, gan kā daļēji slēgtu, gan kā pilnībā slēgtu iekārtu. Tādu, kā to paredzēja konkrētais projekts, mēs to arī nopirkām no Kanādas. GSSC man bija 37% no daļām. Es piedalījos uzņēmuma vadībā, bet nebiju ne vienīgais, ne arī lielākais akcionārs, kas bija valdē. 2008. gadā mēs tuneli bijām uzstādījuši un pabeiguši.

Bija kādas problēmas šajā fāzē?

Te ir būtiski pateikt, ka 2008. gadā, kad mums vajadzēja importēt visu tehnoloģiju, Aerodium Canada īpašnieks nomira. Viņš bija ne tikai īpašnieks, bet arī galvenais inženieris. Tas radīja lielu spriedzi projekta nodošanas gaitā. Projekta noslēgumā inženieris bija miris un bija ļoti daudz jautājumu par to, kā salikt kopā tuneli, kā tas strādās. Mēs tobrīd bijām pamatīgās sprukās. Izdevās mums tuneli ar savu sapratni salikt, un tas ierūcās. LIAA izmaksāja paredzēto naudu – aptuveni 1,3 miljonus latu.

Kā jau visiem LIAA projektiem, bija komerciālie rādītāji, kas jāsasniedz. Pievērsiet uzmanību gadaskaitļiem. 2008. gads – lielās krīzes sākums. Mums ar naudu bija tik bēdīgi, ka pat mārketingam nepietika. Par apgrozījumu, ko bijām solījuši 2006. gadā, pat tuvu nevarēja runāt. Biznesa plāns tika izstrādāts, vadoties no pirmskrīzes ekonomiskā burbuļa realitātēm.

Kurā brīdī sākāt strīdēties? Iemesli?

2009. gadā Godmaņa valdība nolēma, ka dos Aerodium iespēju būvēt EXPO izstādes Latvijas paviljonu Šanhajā. Ar lielu entuziasmu pieņēmām izaicinājumu. To projektu sākām realizēt, bet pa vidu bija mājieni no zinošiem cilvēkiem, ka vajag samaksāt kukuļus par iespēju strādāt. Tos mājienus mēs vērā neņēmām un kukuli nemaksājām. Tad arī sākās problēmas. Nauda šī projekta realizācijai tika kavēta. Līgumu noslēdzām 2009. gada novembrī, bet vēl 2010. gada janvārī finasējuma nebija. Jāatver Latvijas paviljons pēc 5 mēnešiem, maijā. Viņi mums apzināti radīja grūtības un absurdas, birokrātiskas problēmas. Naudas aizkavējums EXPO projekta realizācijai bija nopietna problēma. Neatceros vairs kavējuma oficiālos iemeslus, bet bija pat brīdis, kad biju ieķīlājis savu privātmāju, lai varētu Latvijas paviljonam Šanhajā ielikt pamatus. Tas bija absurds, tērēju savu personīgo naudu, lai būvētu valsts paviljonu starptautiskai izstādei. Tomēr, neskatoties uz visām grūtībām, Latvijas paviljonu pabeidzām, EXPO sāka veiksmīgi strādāt.

Pēc gada, kad viss lielais konflikts EXPO sakarā norima, LIAA atrada iespēju mums radīt problēmas Jelgavas projektā. Te būtiski ir nodalīt GSSC tuneli Jelgavā un EXPO. Tie ir divi pilnībā nodalāmi, atšķirīgi projekti. Oficiālais viņu pamatojums bija, ka nav sasniegti komerciālie rezultāti. Mēs nebijām apkalpojuši solīto cilvēku skaitu, nav sasniegti plānotie ieņēmumi, un tāpēc LIAA prasa atmaksāt visu EU fondu ieguldīto naudu.

Paralēli LIAA nosūtīja uz Jelgavu pārbaudīt tuneli «ekspertu»Jāni Rudzīti, kurš iepriekš nebija vēja tuneļus ne redzējis, ne padziļināti pētījis. Viņš savu «ekspertīzi» izdrukāja uz Tehniskās universitātes veidlapas, lai, viņa vārdiem, «tā izskatītos respektablāka», un šis viltojums nostrādāja kā papildu argumentācija projektu izgāzt. Tehniskās universitātes vadība gan pēc tam rakstiski norobežojās no šī dokumenta, jo Rudzītim nav bijis ne uzdevuma, ne atbilstošu zināšanu, lai šādu ekspertīzi veiktu. Šo pētījumu LIAA mums nebija ne uzrādījusi, ne arī ļāvusi argumentēti apstrīdēt un novērst trūkumus, ja tādi būtu bijuši. Šo dokumentu mēs pirmo reizi redzējām tikai krimināllietas materiālos, 2013.gadā. Es nezinu, kā citādi to interpretēt, ja ne kā melus un dokumentu apzinātu viltošanu, lai diskreditētu mūsu kompāniju un inkriminētu noziegumu.

Nedaudz vēl par EXPO izstādi. Naudu par projektu saņēmāt?

Naudu dabūjām, bet ne visu. Nogrieza mums dažus simtus tūkstošu latu par kavējumu. Pilnīgi noteikti šajā projektā mēs neko nenopelnījām. Daudzi cilvēki EXPO strādāja par velti tikai uz sava patriotisma un entuziasma pamata. Tajā pat laikā Latvijai kopumā paviljons bija veiksmes stāsts. Daudzos starptautiskos reitingos mēs bijām TOP 10 paviljonu vidū visas pasaules konkurencē. Šādi panākumi Latvijai EXPO nav pieredzēti ne pirms, ne pēc šīs izstādes.

Jūs panācāt LIAA direktora Andra Ozola atstādināšanu no EXPO paviljona projekta pārraudzīšanas?

Ozols sākotnēji bija nominēts kā EXPO projekta virsuzraudzības vadītājs (General commissioner). Tad, kad sākās šis konflikts, kas bija nesmuks un publisks, tostarp par kukuļu pieprasīšanu, tad arī iesaistījās premjers Valdis Dombrovskis un ekonomikas ministrs Artis Kampars. Izstāstījām premjeram un ministram, kas ir par sāpi, ka Latvijas EXPO paviljona būvlaukums var palikt pusratā kā nevienam nevajadzīgs piemineklis Latvijas nespējai. Tad arī viņi nomainīja Ozolu un uzticēja virsuzraudzību Robertam Stafeckim, kas bija neatkarīgs cilvēks un ļāva mums šo projektu ar godu pabeigt.

Tātad ir ne tikai naudas faktors lielā projektā, bet arī cilvēcīga aizvainojuma pazīmes?

Tīri cilvēcīgi runājot, domāju, ka konkrētais vadītājs ir cilvēks, kurš neprot zaudēt. Ja ko ir iekārojis, ir arī jāsaņem. Tad, kad nesaņēma to, ko vēlējās, tad arī mēģināja atrast iemeslus, kā atriebties un iegriezt mums citādi.

EXPO izstādes gadījumā taču nesaņēmāt vairākus simtus tūkstošu latu no plānotā projekta finansējuma?

Jā, visa nauda netika saņemta, bet no EXPO projekta mēs izgājām apmierināti. Paviljons bija uzbūvēts, tas bija veiksmīgs. Ozola cerība, ka mūsu uzņēmums netiks galā ar problēmām, neīstenojās. Galvenais Aerodium ieguvums bija nevis nauda, bet starptautiska atpazīstamība. Mēs ieguvām to, kas mums patiešām bija vajadzīgs. Paviljonu, starp citu, izdevās pārdot. EXPO izstāžu vēsturē nezinu daudz gadījumu, kad būtu pārdoti paviljoni. Mēs to izdarījām, palīdzējām valstij atkal. Latvija atpelnīja miljonu eiro no pārdošanas. Paviljonu iegādājās Ķīnas uzņēmējs. Arī valstij šis bija ne tikai atpazīstamības ziņā veiksmīgs projekts, bet tas izvērtās veiksmīgs arī finansiāli. Ar mazu investīciju liela, pozitīva publicitāte. Paraugs, kā saimnieciski rīkoties ar valsts līdzekļiem.

Tad ķersimies pie tiesvedības, kuru pret jums uzsāka LIAA. Jau minējāt par neizpildītiem komerciāliem sasniegumiem. Kas, par ko un kāpēc?

Viss sākās 2011. gadā. Kopš tā laika pret mani personīgi bija ne tikai civillieta par līdzekļu piedziņu Jelgavas tuneļa lietā, bet arī tika ierosinātas trīs citas krimināllietas. Viena bija par to, ka biju Ozolam nosūtījis īsziņu, kurā viņš saskatīja draudus. Rakstīju viņam – “Vai tu zini, kas notiek ar suni, kuru iespiež stūrī?” Bija man jāatskaitās policijai, kādēļ šādu īsziņu rakstīju. Citā lietā man mēģināja inkriminēt noziegumu, ka es pats savu paša izgudrojumu, patentu neesot bijis tiesīgs izmatot… Absurds! Trešā krimināllieta, kas ir joprojām aktīva, vēl arvien notiek par to pašu prasību civillietā par LIAA līdzekļu piedziņu Jelgavas tuneļa projektā. Vai jums tas neliekas dīvaini, ka šajā krimināllietā esmu vienīgais apsūdzētais? Savukārt civillietā par to pašu sarunas priekšmetu prasība bija pret trim valdes locekļiem. Krimināllietā prasa no manis viena paša - mazākuma akcionāra, kurš pat nav bijis valdes priekšsēdētājs.

Savukārt paralēli ierosinātajā civillietā 2011. gadā LIAA pieņēma lēmumu par finansējuma atprasīšanu, pamatojoties uz to, ka GSSC nav sasniedzis plānotos rezultātus saimnieciskajā darbībā. Līdz ar to, LIAA ieskatā, īstenotajā projektā tika veiktas būtiskas izmaiņas un bija pārkāpti atbalsta sniegšanas nosacījumi.

Pirmajā instancē tiesu uzvarējāt. Kas notiek tālāk? Kā tiesvedība iespaidoja uzņēmumu Aerodium un saistītā uzņēmuma Gaisa sporta sertifikācijas centrs darbību strīda laikā?

2012. gadā LIAA vērsās ar prasību tiesā pret GSCC bijušajiem valdes locekļiem: mani - Ivaru Beitānu, Reini Rūtentālu un Kārli Marku par 1 346 386 latu jeb 1 916 836,56 eiro solidāru piedziņu. Gan pirmās, gan otrās instances tiesas LIAA prasību pilnībā noraidīja kā nepamatotu. Šogad 17. oktobrī to izdarīja arī Augstākā tiesa. No mūsu puses tiesas izmaksāja vairākus desmitus tūkstošu, cik kopā iztērēja LIAA, no publiskiem avotiem nevar saprast. Tie bija tiešie izdevumi advokātiem. Pēc man labvēlīgā tiesas sprieduma LIAA daļu no maniem izdevumiem jau ir atmaksājusi. Skumjākais bija tas, ka tiesvedību laikā Aerodium Latvijā bija uzņēmums «persona non grata». Ar mums strādāja ļoti uzmanīgi, rezervēti! Kredītus Latvijā dabūt bija ļoti grūti. Bet mēs tomēr strauji attīstījāmies par spīti LIAA vadītāja vēlmei mūs nogremdēt. Tomēr gribu vērst uzmanību, ka LIAA ametpersona Ozols faktiski nelietderīgi tērēja nodokļu maksātāju līdzekļus, līgstot dārgus advokātus un juristus, bet es tērēju savējos. Valsts kabatas ir dziļas, var teikt, ka viņu līdzekļi tiesvedībai bija neierobežoti. Bet tā taču ir nodokļu maksātāju nauda! Vai Ozols pēc šī zaudējuma kaut centu no tās atmaksās valsts kasē? Vai ekonomikas ministrs izvērtēs, cik ļoti LIAA ametpersona Ozols atbilst ieņemamajam amatam un vai tā nav dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana vai vismaz nolaidība? Vai Valsts kontrole izvērtēs, cik lietderīgi ir iztērēti valsts līdzekļi šajā absurdajā tiesvedībā? Mums pietika gan naudas, gan tiesisku argumentu, lai tiesvedību izcīnītu un uzvarētu. Bet ko darīt mazākiem uzņēmējiem, ja tie tiktu ierauti līdzīgās tiesvedībās ar LIAA un tiem nebūtu pietiekamu finanšu līdzekļu?

Civillietu esat uzvarējuši, krimināllieta vēl ir procesā?

Nosacīti jā, es nevēlos iespaidot tiesas spriedumu, bet tā ir būvēta uz līdzīgiem argumentiem kā civillieta. Tiesas zālē pret mani nav liecinājis neviens liecinieks!

Pats fakts, ka uzņēmēju var krimināli sodīt par biznesa neveiksmi, arī ir ievērības cienīgs. Pieļaujat šādu juridisko praksi vispār, ka par neveiksmi biznesā ir jāsēž cietumā?

Kā jau minēju, tad biznesa plānā mēs paredzējām lielāku apgrozījumu, bet realitātē, konkrētajos 2008. - 2010. gada ekonomiskās krīzes apstākļos ieņēmumi bija mazi. Vai par to uzņēmējs ir jāsoda un jāliek cietumā? LIAA vadītājs uzskatīja, ka ir jāsoda. Ja civillietā LIAA argumentācija būtu guvusi virsroku, tad būtu jāmaina visa likumdošana un skaidri jāpasaka, ka uzņēmējdarbība Latvijā tagad ir riskanta un krimināli sodāma nodarbošanās. Vai tad vispār kāds riskētu uzsākt uzņēmumus, ja par to var nonākt cietumā? Tā jau reiz bija, un tas saucās PSRS.

GSSC piedzīvoja maksātnespēju. Ja tas nebūtu viens no Aerodium saistītajiem uzņēmumiem, bet jauns uzņēmums, kura īpašniekiem nav citu projektu, iznāk, ka LIAA ne tikai izputina pasākumu, bet uz visiem laikiem izrēķinās ar šāda uzņēmuma īpašniekiem?

Iesācēji bez finanšu muskuļiem bieži cer uz LIAA atbalstu. GSSC bija tikai neliels saistītais uzņēmums, kurā man bija 37%. Savukārt Aerodium grupa ir eksportā bāzēts uzņēmums. Latvijā par mums zina tikai Siguldas projekta kontekstā, kur darbība notiek trīs vasaras mēnešus. Pārsvarā Latvijā tikai testējam mūsu tehnoloģijas, visu pārējo eksportējam. Tiesāšanās ar LIAA izraisīja uzņēmuma GSSC maksātnespēju. Jā, LIAA saskaņā ar līgumu piešķīra daļu naudas - 1,3 mijonus latu, bet kopējā investīcija tajā projektā bija 2,6 miljoni latu. GSSC bija jauns uzņēmums, kas tikko bija iztērējis naudu šī projekta realizācijai. Tai skaitā mēs bijām ņēmuši lielu kredītu bankā un iztērējuši arī savus personīgos līdzekļus, un pēkšņi saņēmām prasību atmaksāt līdzfinansējumu. Nebija tādas naudas konkrētajam uzņēmumam konkrētajā brīdī. Maksātnespēja bija vienīgais ceļš. Ņemiet iekārtu un ēku – cita ceļa nebija! Tā tas arī notika. Iekārtu apķīlāja un pārdeva izsolē. Darbojās maksātnespējas administrators. Vēl pirms tās pārdošanas iekārta tika izmantota Holivudas filmas CZ12 uzņēmšanā, un Latvijā paspēja palidot slavenais aktieris Džekijs Čans. Jau tajā brīdī šis fakts LIAA prasību un pozīciju padarīja absurdu. Ja pasaules līmeņa kinozvaigzne atbrauc uz Latviju tādēļ, ka tieši šeit ir konkrētā viņam visatbilstošākā iekārta, tad tas kaut ko nozīmē. Administrators pārdeva iekārtu jaunam īpašniekam, kurš to pārveda un uzstādīja Ķīnā. Tur tā strādā vēl šodien. Jau vēlāk Disney kompānija konkrēto iekārtu izmantoja savas komandas treniņiem. Ja iekārta būtu bijusi brāķis, kā to apgalvoja Ozols, tad nedomāju, ka to izmantotu tādas autoritātes kā Džekijs Čans vai Disney kompānija.

Pasaulē ir virkne piemēru, kur kāds objekts vai vieta kļūst par tūrisma galamērķi tikai tāpēc, ka tajā ir uzņemta kāda slavena filma. Jelgavā Džekija Čana filmēšanās laikā pie tuneļa sētas pastāvīgi drūzmējās 200-300 cilvēki. Cik valstī būtu radītas jaunas darba vietas tūrismā? Cik iekasēti nodokļi? Cik neaizbraukuši cilvēki? Iespējams, šis objekts šodien būtu Jelgavas vizītkarte, ja vien LIAA vadītājs nebūtu bijis tik tuvredzīgs.

LIAA funkcija ir attīstīt uzņēmējdarbību, tas ietverts tās nosaukumā!

Jā, bet es šaubos, ka viņi vispār saprot, ko nozīmē uzņēmējdarbība. Ko nozīmē ilgtermiņa attīstība un stratēģiska plānošana? Ko patiesībā vajag jaunajiem uzņēmējiem, lai izdzīvotu un attīstītos? Ko nozīmē palīdzēt grūtā brīdī? Vai jūs varat nosaukt trīs izcilus sasniegumus, ko LIAA šajos gados Lavijai ir devusi? Es nevaru… Bet viņi ir «apguvuši» simtiem miljonu Eiropas naudas. Kur tad ir tie veiksmes stāsti?

Ko Aerodium šodien dara? Kāds ir jūsu pienesums Latvijai? Cik cilvēku nodarbināt tepat dzimtenē, ja vairums projektu tiek realizēti ārzemēs?

Šajos 12 gados esam saražojuši vairāk nekā 50 iekārtas vismaz 40 valstīs. Neesam vairs mazais uzņēmums. Klienti stāv rindā, lai dabūtu mūsu tehnoloģijas. Pēdējos piecos gados Latvijas ekonomikā esam ienesuši virs 30 miljoniem eiro. 90% no visa nepieciešamā saražojam Latvijā. Importējam, piemēram, karbona lāpstiņas, milzīgus stikla paneļus. Latvijā nav šādu ražotāju, lai šos komponentus saražotu. Nākamajam gadam mums jau ir projekti rindā, būvējam Makao, Dienvidkorejā, Ķīnā, Spānijā, Izraēlā, divus projektus šogad palaidām ASV (Maiami un Brensonā) un vienu Lielbritānijā. Domāju, ka mēs Latvijas ekonomikai darām daudz laba. Latvijas birojā ir ap 70 darbinieku pastāvīgā darbā, kā arī darbinieki citās valstīs, piemēram, Ķīnā, Korejā, ASV, Liebritānijā.

Tas, ar ko mēs šobrīd lepojamies, – mēs neesam viendienīšu kompānija. Mēs turpināsim darboties. Esam radījuši starptautiski pieprasītu un interesantu produktu. Otrkārt, ja palūkojam šos 32 miljonus eiro Latvijas ekonomikā ienestās naudas pēdējos piecos gados, vidēji tie ir aptuveni 6 miljoni eiro gadā. Tās ir reālas Latvijas ģimenes, kas no tās naudas pārtiek.

Es novērtēju arī pozitīvo atpazīstamību, ko radām valstij, Latvijai kopumā. Pēdējā pieredze ir Lielbritānijā, kur šogad atvērām tuneli. Tur ļaudis ir pieraduši redzēt latviešus, kas strādā laukos kā viesstrādnieki. Tas ir viņu priekšstats par latviešiem. Diemžēl daudz kur cilvēki domā, ka esam zemākā līmeņa darbaspēks. Tad, kad angļi atbrauca uz Rīgu un ieraudzīja, ka Latvijā ir gudri inženieri, cilvēki ar paceltu galvu un spējīgi radīt lietas, ko citi pasaulē nespēj, tas mainīja priekšstatu par mums kopumā. Atceros, ka vēl Tautas frontes pirmajā kongresā es kā pusaudzis piedalījos ar lielu pacilātību un optimismu. Esmu vienmēr bijis lepns ar to, kas Latvija ir, un šobrīd mums te – Aerodium - izdodas celt arī valsts tēlu. Tas rada lielu gandarījumu. Pie mums brauc atpakaļ latviešu cilvēki no Austrijas, no Amerikas, no Kanādas, brauc te strādāt. Mēs piesaistām atpakaļ gudrās galvas. Tā nav kaut kāda mistiska valsts programma ārvalstīs dzīvojošo latviešu atgriešanai, tie ir konkrēti cilvēki, kas reāli atgriežas. Tepat blakus, lūk, redzat caur stiklu, sēž meitene no Čikāgas, dzimusi ASV. Viņa šeit Aerodium ir atradusi darbu, Latvijā ir atradusi savu mīlestību. Tas ir skaisti. Latviešu atgriešanai ir vajadzīgas darba vietas, labi apmaksātas darba vietas izglītotiem cilvēkiem.

Lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktoru Andri Ozolu varētu rotēt Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) vadītāja amatā, atzina ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV).

Ministrs informēja, ka viņa vadītā ministrija un uzņēmēju organizāciju pārstāvju komisija izvērtējusi LIAA direktora darbu, novērtējot to kā labu ar piebildi, ka tas būtu pilnveidojams. Tomēr Ekonomikas ministrija (EM) lēmusi neturpināt darba attiecības ar Ozolu, kura pilnvaru termiņš beigsies šā gada novembrī. Nemiro piebilda, ka Ozols LIAA vadījis 15 gadus, tādēļ iestādes darbu vajadzētu «atsvaidzināt».

Vērtējot iespējamu Ozola vēlmi apstrīdēt EM lēmumu par viņa pilnvaru termiņa nepagarināšanu, Nemiro piebilda, ka lēmums ticis pieņemts juridiski korekti, bet nevienam neesot liegts vērsties tiesā.

«Ozols ir pieredzējis, enerģisks un viņš būtu valsts pārvaldē noderīgs. No EM pakļautībā esošajām iestādēm redzams, ka potenciāli būs nepieciešamas izmaiņas CSP vadībā, kuras vadītāja iespējams dosies pelnītā pensijā,» stāstīja ekonomikas ministrs. Vaicāts, vai Ozols varētu tikt rotēts darbam CSP vadībā, Nemiro atzina, ka šāds variants tiek apspriests, bet nekādi lēmumi vēl nav pieņemti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministra Ralfa Nemiro (KPV LV) paustais par Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) darbinieku iesaisti Eiropas Savienības (ES) fondu izkrāpšanā grauj valsts reputāciju un rada miljoniem eiro zaudējumus, piektdien preses konferencē pauda LIAA direktors Andris Ozols.

Valsts policija (VP) otrdien aizturēja piecas personas aizdomās par aptuveni četru miljonu eiro izkrāpšanu no ES fondiem. Izskanējusi informācija, ka lietā iesaistīts «Ditton» holdings. Otrdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā «Viens pret vienu» ekonomikas ministrs teica, ka šajā lietā iesaistīti arī LIAA darbinieki.

Ozols norādīja, ka ministrs paudis kļūdainu informāciju un aicināja Nemiro to atsaukt.

«Tas, ko teica Nemiro, ir meli. Ir liela atšķirība tajā vai LIAA, sadarbojoties ar Valsts policiju, palīdzējusi novērst nelikumības, vai LIAA ir piedalījusies nelikumībās. Virsrakstiem, ka LIAA darbinieki ir piedalījušies krāpšanā, ir lielas negatīvas sekas. Iespējams, Nemiro ir jauns un nepieredzējis, bet LIAA nav iesaistīta krāpšanā,» uzsvēra Ozols.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot pusmiljonu eiro, darbu uzsācis jauns piedzīvojumu parks bērniem un aktīviem vecākiem "Adventures zone".

Jauno piedzīvojumu parku, kas izvietots tirdzniecības parkā "Alfa", ir projektējuši "Aerodium" inženieri – komanda, kura 2018. gadā Toma Krūza filmas vajadzībām uzbūvēja lielāko vēja tuneli pasaulē.

"Adventures zone" ir jauna koncepta aktīvās atpūtas un izklaides piedzīvojumu parks bērniem un viņu vecākiem, kas vienuviet 700 kvadrātmetru platībā, divos stāvos ļauj izmēģināt spēkus dažādās aktivitātēs.

Tajā pieejama "Nindzju" šķēršļu josla, kāpšana pa māju fasādēm un klinšu sienām, četru stāvu labirinti, batuti un tīklu parks, caurspīdīgs tilts septiņu metru augstumā un attīstošas spēles.

"Man pašam ir trīs bērni, un es kopā ar viņiem regulāri apmeklēju visdažādākos rotaļu laukumus. Kā jebkurš vecāks, gribu, lai bērni rotaļās attīstās un izaug sportiski, kreatīvi un gudri. Redzēju, ka Latvijā rotaļu laukumu līmenis diemžēl ne vienmēr ir apmierinošā kvalitātē, kā arī piedāvājuma dažādības ziņā mums vēl ir krietni, kur augt. Tā arī radās doma atvest uz Rīgu labāko, ko esmu redzējis pasaulē. Esot kopā ar bērniem, man ir vēlēšanās aktīvi līdzdarboties, tādējādi gūstot gan fizisku nodarbi sev, gan kopīgu piedzīvojumu ar bērniem. Tieši tas tagad ir iespējams "Adventures zone". Mums ir svarīga arī augstākā līmeņa drošība, laukuma higiēna un serviss. Gribējās radīt augstāko kvalitāti rotaļu laukumu segmentā. Ceru, ka to pamanīs un novērtēs arī citi vecāki," stāsta jaunā parka idejas autors un izveidotājs, "Aerodium" līdzīpašnieks Ivars Beitāns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO: Aerodium Toma Krūza jaunajai filmai uzbūvē pasaulē lielāko vēja tuneli

Zane Atlāce - Bistere, 26.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunās Holivudas filmas Mission Impossible: Fallout lidošanas ainas ir uzņemtas pasaulē lielākajā vēja tunelī, ko speciāli Toma Krūza pasūtījumam būvēja Aerodium, informē uzņēmumā.

Pasaules lielākajam vēja tunelim ir 6,5 m x 3,5 m liela lidošanas zona. Tajā vienlaicīgi var brīvi lidot 7 cilvēki. Lidot var arī horizontāli, kas ir jauna, unikāla pieredze un rada vistuvākās sajūtas izpletņlēkšanai. Iekārta ir četrstāvu mājas augstumā, un tās darbināšanai nepieciešama 3200 kW jauda - ar tādu pietiktu 200 privātmājām.

Lai arī lidošanas ainu filmēšana aizņēma tikai 3 dienas, treniņi tām Warner Brothers studijā Londonā ilga gandrīz gadu. Holivudas kino zvaigznes galvenais lidošanas treneris bija Aerodium lidotājs Ēriks Osmanis, kurš atzīst, ka: «Strādāt ar Tomu Krūzu bija liels pagodinājums! Treniņu plānošana bija izaicinošs uzdevums, lai tie būtu maksimāli efektīvi un pēc iespējas īsāki, saistībā ar Toma aizņemto grafiku. Katra minūte bija svarīga un mēs to nevarējām izniekot. Toms ir cilvēks, kurš daudz un smagi strādā pie tā, lai kaut ko sasniegtu. Lidošanu viņš apguva ātri, kā rezultātā bijām spējīgi horeogrāfijā ielikt sarežģītākus lidošanas manevrus un trikus».

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Starp LIAA direktora amata kandidātiem - premjera biroja vadītājs, LIAA un EM darbinieki

LETA, 02.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starp Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktora amata kandidātiem ir premjera biroja vadītājs Jānis Patmalnieks, kā arī LIAA un Ekonomikas ministrijas (EM) darbinieki, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.

Patlaban konkurss ir noslēdzies, taču uzvarētāja vārds netiek atklāts.

Aģentūrai LETA no neoficiāliem avotiem zināms, ka LIAA vadītāja amata konkursa pēdējā kārtā iekļuva Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) biroja vadītājs Jānis Patmalnieks, EM Inovācijas departamenta direktore Elīna Branta, LIAA pārstāvis Vācijā Kaspars Rožkalns un bijušais LIAA direktors Andris Ozols, kurš arī iepriekš neslēpa, ka ir pieteicies šim amatam.

Ozols atzina, ka bijis starp pieciem pretendentiem uz LIAA direktora amatu, bet pērn 27.decembrī no konkursa rīkotājiem saņēmis ziņu, ka viņš konkursā nav uzvarējis, lai arī, pēc Ozola teiktā, saņemts labs vērtējums.

Vienlaikus Ozols pauda, ka konkurss noritējis pārlieku ilgi. Viņš klāstīja, ka amata konkursa komisija iepriekš solīja rezultātu paziņot 18.decembrī, pēc tam to atlika uz 23.decembri, bet reāli vēsts par konkursa iznākumu tika saņemta 27.decembrī.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Ilgsēdētāji valsts amatos

Anita Kantāne, Galvenās redaktores vietniece, 25.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienmēr esmu aizstāvējusi domu, ka lielos valsts un pašvaldības uzņēmumos un iestādēs cilvēks nedrīkst uz mūžu nonākt vadītāja amatā.

Tas ir neizbēgami, ka vadītājam izveidojas kontakti, kuri pārkāpj formālās robežas, un izveidojas loks, kurā svešie iekļūt vairs nevar. Loka ārpusē paliek projekti, virzieni, kuriem nav iespēju ieraudzīt dienasgaismu.

Tas ir tikai viens aspekts. Nākamais – nevar amatpersona būt tik ģeniāla, lai piecpadsmit, divdesmit vai vairāk gadus vadītu nozīmīgu uzņēmumu vai iestādi.Cilvēks var būt ļoti apdāvināts, taču pienāks mirklis, kad attīstība apstāsies - gan tādēļ, ka vadītāja «galms» izveidojis savu mūri pret svešajiem, gan tādēļ, ka desmit, divdesmit gados pavisam noteikti būs izveidojies spēks, kuram ārpus «galma» būs citāds skatījums uz valsts naudas izlietošanu, un tad sāksies kauja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizdomās par vairāk nekā 4 miljonu eiro izkrāpšanu un naudas legalizāciju, Valsts policija šodien veic kratīšanas dažādās vietās Latvijā. Ir pieci aizturētie, informēja Valsts policijas pārstāve Ilze Jurēvica.

Šodien Valsts policija veic vairākas kratīšanas dažādās vietās Latvijas teritorijā iepriekš uzsāktā kriminālprocesa ietvaros pēc Krimināllikuma 177.panta trešās daļas un Krimināllikuma 195.panta trešās daļas par iespējamām krāpnieciskām darbībām ar mērķi nepamatoti saņemt naudas līdzekļus no Eiropas Savienības Reģionālā attīstītības fonda, izmantojot Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras programmas sniegtās iespējas, kā arī par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.

Kriminālprocesā šobrīd tiek veiktas procesuālās darbības, tai skaitā vairākas kratīšanas.

Patlaban Valsts policija aizturējusi piecas personas aizdomās par naudas līdzekļu izkrāpšanu un iespējamu tās legalizēšanu vairāk nekā 4 000 000 eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lietā par četru miljonu eiro izkrāpšanu no ES fondiem iesaistīti arī LIAA darbinieki

LETA, 20.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietā par četru miljonu eiro izkrāpšanu no Eiropas Savienības (ES) fondiem iesaistīti arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) darbinieki.

To intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā «Viens pret vienu» atklāja ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV).

«Pašlaik daudz nevaru pastāstīt, tādēļ, ka tas ir noticis šodien, un, iespējams, izmeklēšanas interesēs informācija vēl netiek atspoguļota, bet katrā ziņā ir zināms, ka tur ir iesaistīti arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras darbinieki,» viņš pastāstīja.

Ministrs par šo tēmu ir sazinājies ar LIAA vadītāju Andri Ozolu un tuvākajā laikā plāno ar viņu tikties, lai aprunātos par to, kas īsti ir noticis un, kā vaina un atbildība ir šajā jautājumā.

Atbildīgajiem jārēķinās ar sekām, atzina ministrs. Vaicāts, vai viņš runā arī par politiskām sekām, Nemiro skaidroja, ka politisks lēmums nevar būt pārsteidzīgs. «Mēs noteikti gribam sīkāk saprast lietas apstākļus,» viņš uzsvēra, piebilstot, ka šis notikums ir jauns, tāpēc nav tik daudz informācijas, lai jau varētu runāt par politiskiem lēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) darbinieki nav iesaistīti Eiropas Savienības (ES) fondu izkrāpšanā, uzsver LIAA direktors Andris Ozols.

Valsts policija otrdien aizturēja piecas personas aizdomās par aptuveni četru miljonu eiro izkrāpšanu no ES fondiem. Izskanējusi informācija, ka lietā iesaistīts «Ditton» holdings. Otrdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā «Viens pret vienu» ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV) teica, ka šajā lietā iesaistīti arī LIAA darbinieki.

Tomēr Ozols uzsvēra, ka LIAA darbinieki nav iesaistīti ES fondu izkrāpšanā, bet gan viņa vadītās iestādes darbinieki sadarbojas ar Valsts policiju un pret tiem nav vērstas aizdomas.

LIAA direktors arī piebilda, ka Nemiro līdz dalībai raidījumā «Viens pret vienu» ar viņu neesot sazinājies. Tikmēr ekonomikas ministrs raidījumā apgalvoja pretējo.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Raidījums: Ameriks pamanījies iegādāties Mogo obligācijas vēl pirms to kotēšanas biržā

LETA, 14.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domnieks Andris Ameriks (GKR) savulaik pamanījies iegādāties ātrās kreditēšanas uzņēmuma «Mogo» obligācijas vēl pirms to kotēšanas biržā, vēstīja TV3 raidījums «Nekā personīga».

Pirms mēneša Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs saistībā ar iespējamiem koruptīviem «Rīgas satiksmes» iepirkumiem veica 30 kratīšanas un aizturēja septiņus cilvēkus. Starp viņiem bija arī partijas «Gods kalpot Rīgai» (GKR) biedrs Aleksandrs Krjačeks, bet kratīšana notika arī toreizējā vicemēra Amerika dzīvesvietā, atgādina raidījums. Ameriks noliedza darījumu vai kādas citas saites ar kukuļdošanas lietā iesaistīto uzņēmēju Māri Martinsonu, savukārt raidījums vēsta, ka Martinsonam piederējuši divi ātro kredītu uzņēmumi, kuru obligācijas Ameriks iegādājies un no kuriem procentu maksājumos saņēmis vairākus simtus tūkstošu eiro.

2014.gadā ātro kredītu firma «Mogo» emitēja obligācijas. Vēl pirms tās nonāca biržā, obligācijas iegādājās savulaik «Rīgas satiksmes» valdē strādājošais, GKR «māsas partijas» politiķis Andrejs Požarnovs, Amerika dēls un vēlāk arī pats Ameriks. «Mogo» obligācijas ir vienas no ienesīgākajām Baltijas biržu vērtspapīru sarakstā, un to īpašnieki katru gadu procentos saņem ap desmito daļu no visas obligāciju vērtības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīpsalas hallē oktobrī norisināsies biznesa tehnoloģiju izstāde un konferences Riga Comm 2018, kur varēs iegūt praktiskas zināšanas par jaunākajām tehnoloģijām un inovācijām.

«Veidojot «Riga Comm» saturu, ļoti domājām par mūsu apmeklētāju vajadzībām. Tās ir ļoti dažādas, tāpēc piedāvājam 10 konferences dažādām interesēm – sākot no mārketinga, produktivitātes un finanšu tehnoloģijām līdz pat mākslīgajam intelektam. Ņemot vērā apmeklētāju vēlmes, šogad būs arī reāli uzņēmumu pieredzes stāsti un diskusijas,» stāsta «Riga Comm» vadītājs Andris Breške.

Abās «Riga Comm» norises dienās - 11. un 12. oktobrī - uz sešām skatuvēm notiks daudzveidīgas konferences.

Uz Executive skatuves 11. oktobrī Vadītāju forumā pulcēsies uzņēmēji, IT un cita līmeņa vadītāji, lai diskutētu par pieaugošo informācijas tehnoloģiju lomu ikvienas organizācijas vadības procesos. 12. oktobrī Lietu interneta konferencē aplūkos ļoti plašu tēmu loku – sākot no savienotajām automašīnām, viedo pilsētu DNS un lietu interneta drošību līdz pat biohakingam. «Cilvēka organisms ir kā komplekss dators, un, to iepazīstot, varam tajā bioloģiski ielauzties un uzlabot,» norāda Kaspars Vendelis, viens no konferences lektoriem – biohacking.lv kustības līdzdibinātājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro par VA "Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra" (LIAA) direktoru iecēlis Kasparu Rožkalnu, kurš LIAA direktora pienākumus sāks pildīt no 2020.gada 20.janvāra, informē EM pārstāve Vineta Vilistere - Lāce.

"Viens no svarīgākajiem LIAA direktora uzdevumiem būs atrast risinājumus Latvijas starptautiskās konkurētspējas paaugstināšanai. Kopā ar uzņēmēju organizācijām un sociālajiem partneriem esam apzinājuši jomas, kur būtu veicami uzlabojumi, lai sekmētu inovāciju ieviešanu un produktivitāti, veicinātu eksportu un piesaistītu investīcijas. Sagaidu no LIAA direktora konkrēta plāna izstrādi un ieviešanu, lai celtu Latvijas ekonomiku starptautiskā līmenī un nodrošinātu ilgtspējīgu izaugsmi. Ilgtermiņā tas uzlabos arī iedzīvotāju dzīves līmeni," teica R.Nemiro.

K.Rožkalns kā vienu no savām prioritātēm jaunajā amatā izvirzījis uz zināšanām bāzētu uzņēmumu atbalstu, tādējādi veicinot Latvijas starptautisko konkurētspēju un atpazīstamību. Nākotnē veidot LIAA kā atvērtu, caurskatāmu un proaktīvu vienas pieturas aģentūru uzņēmējiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Magnetic Latvia biznesa centrā lidostā notiks jaunuzņēmumu pasākums Startup Bootcamp

Zane Atlāce - Bistere, 28.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dienu pirms vērienīgā tehnoloģiju, startup, politikas un dzīvesstila festivāla Digital Freedom Festival atklāšanas 29.novembrī Magnetic Latvia biznesa centrā starptautiskajā lidostā Rīga notiks jaunuzņēmumu pieredzes pasākums Startup Bootcamp powered by Magnetic Latvia, ko organizē Magnetic Latvia sadarbībā ar Digital Freedom Festival.

Pasākums būs turpinājums Minsk-Riga vilciena hakatonam jeb tehnoloģiju maratonam, kurā apvienotās komandas ar dalībniekiem no Latvijas un Baltkrievijas augusta nogalē devās 5 dienu braucienā ar vilcienu Minsk-Riga Startup Train, lai gūtu jaunas zināšanas un pieredzi, mēģinātu apskatīt problēmas no cita skatupunkta, tiekoties ar tehnoloģiju profesionāļiem, pieredzējušiem uzņēmējiem, ekspertiem un mentoriem.

«Organizējot apmācību semināru Bootcamp powered by Magnetic Latvia, mēs vēlamies panākt uzreiz divus mērķus – nodrošināt piekļuvi pieredzējušiem mentoriem, kuri ir gatavi dalīties ar savām zināšanām un prasmēm, kā arī turpināt veiksmīgu sadarbību ar daudzsološām startup komandām no Baltkrievijas,» teic Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Andris Ozols.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Investējot 45 miljonus eiro, Rīgā būvēs jaunu industriālo parku

Laura Mazbērziņa, 02.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Industriālo un komerciālo nekustamo īpašumu kompānija Sirin Development ir uzsākusi jauna industriālā parka pirmā posma izbūvi.

Sirin industriālais parks atradīsies Maskavas ielā. Pēc pirmās kārtas izbūves, ko plānots pabeigt 2019. gada nogalē, partneriem būs pieejamas noliktavu telpas 22 360 kvadrātmetru platībā. Kopējais investīciju apjoms, ko plānots ieguldīt industriālā parka būvniecībā, ir 45 miljoni eiro. A klases biroju ēku un A+ energoefektivitātes klases industriālā parka kopējā platība būs 16 hektāri, savukārt ēku kopējā platība - 80 000 m2.

«Mēs priecājamies paplašināt savu darbību Latvijā, uzsākot jauna objekta celtniecību Stopiņu novadā. Jaunā industriālā parka būvniecības darbi aizņems 2 gadus, taču uzņēmums vēlas paplašināt savu produktu portfolio un šobrīd aktīvi pēta jaunas attīstības iespējas Rīgā un tās apkārtnē,» informēja Laurinas Kuzavas (Laurynas Kuzavas), Sirin Development izpilddirektors.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas konteineru terminālī, Rīgā, 20.maijā notika Ķīnas (Ninbo)-Latvijas pārrobežu e-komercijas centra atklāšanas ceremonija, kuras laikā pirmais kravas konteiners no jaunizveidotā e-komercijas centra ar krāsām no Rīgas laku un krāsu rūpnīcas tika nosūtīts uz Ninbo, Ķīnā, informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāve Linda Eiduka.

«E-komercija pēdējo 10 gadu laiku ir kļuvusi par svarīgu starptautiskās ekonomikas sastāvdaļu, un Latvija ar savu stratēģiski izdevīgo atrašanās vietu spēj kalpot pārrobežu e-komercijas attīstībai Ķīnas un Eiropas valstu starpā. Redzu šeit izdevību arī Latvijas uzņēmumiem paplašināt tirgus iespējas uz Ķīnu, līdz ar centra izveidi palielinot tirdzniecības apjomus un dibinot plašāku sadarbību ar valstīm un tirdzniecības uzņēmumiem,» teica LIAA direktors Andris Ozols.

«Ķīna ir viens no lielākajiem Latvijas ārējās tirdzniecības partneriem Āzijā. Mūsu tirdzniecības apgrozījums un ieguldījumu plūsma pastāvīgi pieaug. Savukārt Ninbo ir galvenais spēlētājs Ķīnā pārrobežu e-komercijas attīstīšanā ar nozīmīgu pieredzi šajā jomā, līdz ar to Latvija ir ieguvusi atzītu un pieredzējušu partneri. Latvijā ir daudz unikālu un izcilu produktu, un esam gatavi paplašināt eksportu uz Ķīnu. Ķīnas-Latvijas pārrobežu e-komercijas centra atklāšana palielinās abu valstu ekonomisko sadarbību, kas jau tuvākajos gados ļautu sasniegt miljardu eiro,» teica Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Ēriks Eglītis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien, 4.februārī, 80 gadu vecumā nomiris stikla šķiedras ražotājas AS "Valmieras stikla šķiedra" padomes priekšsēdētājs un Vācijas "P-D" grupas dibinātājs Heincs Jirgens Preiss-Daimlers, teikts uzņēmuma paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Uzņēmums norāda, ka Preiss-Daimlers kā akcionārs bija kopā ar "Valmieras stikla šķiedru" vairākus gadu desmitus un viņam bija liela loma uzņēmuma attīstībā.

"Valmieras stikla šķiedras" padomē darbu turpina padomes priekšsēdētāja vietnieks Teiss Klaubergs un padomes locekļi Štefans Aleksanders Preiss-Daimlers, Andris Oskars Brutāns un Ainārs Ozols.

Jau ziņots, ka Vidzemes rajona tiesa 2019.gada 18.oktobrī apstiprināja "Valmieras stikla šķiedras" tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu. Kompānija nonākusi finansiālās grūtībās saistībā ar ražotnes izveidi ASV.

"Valmieras stikla šķiedra" koncerns 2018.gadā strādāja ar 114,245 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 9,2% mazāk nekā 2017.gadā, un cieta zaudējumus 114,711 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš. Kompānijas revidents - "KPMG Baltics" - atteicies sniegt atzinumu par koncerna finanšu pārskatu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Ķīnas uzņēmēji vēlas izveidot vērienīgu e-komercijas un loģistikas centru Rīgā

Zane Atlāce - Bistere, 14.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai spriestu par Ķīnas-Latvijas e-komercijas centra izveidi Rīgā, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) uzņēma viesos delegāciju no Ninbo (Ķīna) pilsētas pašvaldības komercijas departamenta, kā arī Ķīnā bāzētā tirdzniecības uzņēmuma China-Base Ningbo group Co.Ltd pārstāvjus.

Latvijas galvaspilsēta ir izraudzīta kā labākā vieta, caur kuru tiktu nodrošināta preču piegāde pārējām Eiropas valstīm atbilstoši «16+1» sadarbības formātam. Preču loģistiku plānots koordinēt caur Rīgas brīvostu. Projekta ietvaros tiks parakstīts sadarbības memorands starp LIAA un Ninbo pašvaldību.

Tikšanās laikā Ninbo pašvaldības komercbiroja direktora vietniece Ližena Čena (Lizhen Chen) piedāvāja LIAA direktoram Andrim Ozolam kļūt par Latvijas-Ķīnas e-komercijas centra īstenošanas darba grupas līdzpriekšsēdētāju.

«Esmu pārliecināts, ka Ninbo pilsētas uzņēmumu klātbūtne un tālāka sadarbība ar Eiropu tieši no Rīgas dos labumu visiem iesaistītajiem partneriem – īpaši Latvijai. Ja preces caur Latviju tiek transportētas un piegādātas patērētājiem uz Ungāriju, Čehiju, Igauniju un Lietuvu, tad Latvija nenoliedzami ir ieguvēja. E-komercijas centra izveide būs izdevība arī Latvijas uzņēmumiem paplašināt tirgus iespējas uz Ķīnu. Šis projekts būs iespēja Latvijai veidot divvirzienu tirdzniecību ar 16+1, Skandināvijas valstīm, arī Ukrainu,» skaidro LIAA direktors Andris Ozols.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

VSŠ akcionāri atliek lemšanu par papildu akciju publisko piedāvājumu

Zane Atlāce - Bistere, 28.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS «Valmieras stikla šķiedra» (VSŠ) akcionāri piektdien, 28.jūnijā sapulcē atlika lemšanu par papildu akciju publisko piedāvājumu, liecina uzņēmuma paziņojums biržai «Nasdaq Riga».

Atlikts arī darba kārtības jautājums par akciju pārcelšanu no «Nasdaq Riga» otrā saraksta uz oficiālo sarakstu. Netika skatīts arī jautājums par 2018.gada peļņas izlietošanu un par revidenta ievēlēšanu 2019.gada pārskata revīzijai un atlīdzības noteikšanu revidentam.

Vienlaikus akcionāri uzdeva VSŠ valdei nekavējoties sasaukt akcionāru sapulci valdes, padomes, revīzijas komitejas ziņojumu un zvērināta revidenta atzinuma izskatīšanai un 2018.gada pārskata apstiprināšanai, tiklīdz zvērināts revidents par valdes sagatavoto un padomes izskatīto 2018.gada pārskatu būs sniedzis savu atzinumu.

Akcionāri iecēla VSŠ padomi jaunā sastāvā - padomes sastāvu papildinās Ainārs Ozols un Teiss Klaubergs, savukārt darbu padomē turpinās Heincs Jirgens Preiss-Daimlers, Stefans Aleksandrs Preisu-Daimleru un Andris Oskars Brutāns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Nemiro: Investora valstiskā piederība nav svarīga

Līva Melbārzde, 26.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja potenciālais investors ir veiksmīgs un godīgs uzņēmējs, kāpēc lai viņš brīva kapitāla plūsmas ietvaros nevarētu izvēlēties strādāt Latvijā- Eiropas Savienībā?

Šādu tematu intervijā DB aktualizē ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro, piebilstot, ka termiņuzturēšanās atļauju (TUA) programmai varētu ieviest papildu regulējumu un kritērijus investoriem no trešajām valstīm. Taču, ja šāds investors- nerezidents vēlētos ieguldīt Latvijā, izmantojot TUA programmu, un te uzbūvēt lielus daudzdzīvokļu namus, tad tas būtu ļoti pozitīvi skatāms, jo veicinātu mājokļu pieejamību.

Fragments no intervijas, kas publicēta 26. augusta laikrakstā Dienas Bizness:

No ārzemju investoriem reizēm var dzirdēt, ka viņiem ir skaidrs, ka igauņi Baltijā ir IT centrs, lietuvieši atkal intensīvi piedāvā sevi ražotnēm un fintech sektoram, bet par Latviju nereti skaidra priekšstata nav. Cik, jūsuprāt, LIAA līdz šim ir labi tikusi galā ar saviem pienākumiem investīciju piesaistē?

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Izsludināts konkurss uz Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktora amatu

LETA, 24.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kanceleja izsludinājusi konkursu uz Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktora amatu, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis».

Amata pretendentiem prasīta nevainojama reputācija, augstākā izglītība vadības zinībās, ekonomikā, finansēs vai tiesību zinātnēs (maģistra grāds tiks uzskatīts par priekšrocību), vismaz triju gadu nepārtraukta pieredze organizācijas vadītāja amatā vai citā vadošā amatā organizācijas vadītāja tiešā pakļautībā ar vismaz 10 padotajiem darbiniekiem, kas iegūta pēdējo 10 gadu laikā, kā arī teicamas stratēģiskās plānošanas, sadarbības, komunikācijas un prezentācijas prasmes.

Tāpat pretendentiem prasīta pieredze un izpratne finanšu vadības jautājumos, inovatīva pieeja iestādes procesu vadīšanā, angļu valodas zināšanas B2 līmenī atbilstoši Eiropas kopīgajām nostādnēm valodu apguvei, veiksmīga pārmaiņu vadības pieredze tiks uzskatīta par priekšrocību, vēlama arī pieredze starptautisku projektu vadībā, kā arī vēlama pieredze darbā privātā sektorā vai sadarbībā ar privāto sektoru pēdējo 10 gadu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finansējums

Rīgas dome izveidojusi jaunu atbalsta instrumentu biznesa idejas attīstībai

Zane Atlāce - Bistere, 06.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas pašvaldība ir izveidojusi jaunu atbalsta instrumentu agrīnā stadijā esošām biznesa idejām Rīgas drosmes grants - 2000 eiro un Rīgas biznesa inkubatora mentora pakalpojumi, informē pašvaldībā.

Konkursa rezultātā grantus saņems 25 rīdzinieki, kas ar savu biznesa ideju piedalīsies Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras organizētajā biznesa ideju konkursā Ideju kauss. 2018.gadā Rīgas pašvaldības kopējais piešķirtais finansējums Rīgas drosmes grantam ir 50 000 eiro. Granta izlietojumu administrēs Rīgā esošie augstskolu – Latvijas Universitātes, Rīgas Tehniskās universitātes, Ekonomikas kultūras augstskolas, Banku augstskolas, Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolas RISEBA un Biznesa augstskolas Turība – biznesa inkubatori. Granta saņēmēji sadarbībā ar biznesa inkubatora mentoriem attīstīs savu biznesa ideju, šim mērķim izmantojot piešķirto finansējumu.

Komentāri

Pievienot komentāru