Jaunākais izdevums

Ekonomikas ministra Ralfa Nemiro (KPV LV) paustais par Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) darbinieku iesaisti Eiropas Savienības (ES) fondu izkrāpšanā grauj valsts reputāciju un rada miljoniem eiro zaudējumus, piektdien preses konferencē pauda LIAA direktors Andris Ozols.

Valsts policija (VP) otrdien aizturēja piecas personas aizdomās par aptuveni četru miljonu eiro izkrāpšanu no ES fondiem. Izskanējusi informācija, ka lietā iesaistīts «Ditton» holdings. Otrdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā «Viens pret vienu» ekonomikas ministrs teica, ka šajā lietā iesaistīti arī LIAA darbinieki.

Ozols norādīja, ka ministrs paudis kļūdainu informāciju un aicināja Nemiro to atsaukt.

«Tas, ko teica Nemiro, ir meli. Ir liela atšķirība tajā vai LIAA, sadarbojoties ar Valsts policiju, palīdzējusi novērst nelikumības, vai LIAA ir piedalījusies nelikumībās. Virsrakstiem, ka LIAA darbinieki ir piedalījušies krāpšanā, ir lielas negatīvas sekas. Iespējams, Nemiro ir jauns un nepieredzējis, bet LIAA nav iesaistīta krāpšanā,» uzsvēra Ozols.

LIAA direktors uzskata, ka ministram publiski jāatvainojas iestādes darbiniekiem un skaidri jāpauž, ka LIAA darbinieki nav iesaistīti ES fondu izkrāpšanā.

Pēc LIAA direktora teiktā, «ir notikusi rupja kļūda ar milzīgām sekām valsts reputācijai». Viņš stāstīja, ka ikdienā LIAA strādā ar ārvalstu investīciju piesaisti, sadarbojas ar vēstniecībām, nodrošina dalību starptautiskās izstādēs, rīko premjera vizītes un nodarbojas ar citiem ar valsts tēlu saistītiem jautājumiem.

«Skāde ir mērāma miljonos un paies gadi, lai to izlabotu. Piemēram, vakar tikos ar Ķīnas pārstāvjiem, kuri pauda bažas par izskanējuši informāciju. Latvija investīciju piesaistē konkurē ar pārējām valstīm un pēc šādām ziņām investori var lemt veikt ieguldījumus, piemēram, Lietuvā,» pauda Ozols.

Tāpat pēc ministra paziņojuma LIAA saņēmusi zvanus no ārvalstu vēstniecībām un Latvijas pārstāvniecībām ārvalstīs. «Turklāt patlaban 280 LIAA darbinieku ir kauns par iestādi, kurā viņi strādā. Šis nav stāsts par Ozola attiecībām ar Nemiro, bet gan valsts tēlu,» uzsvēra Ozols.

LIAA Eiropas fondu pēcuzraudzības un Norvēģijas finanšu instrumenta departamenta direktors Jānis Ločmelis informēja, ka LIAA kopumā strādājusi ar vairāk nekā 3500 ES fondus saņēmušiem projektiem 550 miljonu eiro vērtībā, kopumā uzbūvējot 300 jaunas ražotnes.

Ločmelis atzina, ka, veicot projektu uzraudzību, tika konstatētas dažādas atkāpes no sākotnējiem projektiem, kā rezultātā LIAA pieņēmusi lēmumu lauzt 190 līgumus, tādējādi «nosargājot» aptuveni 40 miljonus eiro ES un valsts naudas.

Savukārt LIAA Juridiskā departamenta direktore Ilze Šate stāstīja, ka LIAA kopumā 93 gadījumos sadarbojusies ar tiesībsargājošajām iestādēm par ES fondu izkrāpšanu. LIAA galvenokārt tiesībsargājošajām iestādēm palīdz izprast ES līdzfinansēto projektu dokumentāciju, normatīvo aktu prasības, administratīvos jautājumus utt.

Patlaban iztiesāšanā nodotas 11 lietas par iespējamu ES fondu izkrāpšanu. No tām septiņos gadījumos spēkā stājies notiesājošs spriedums, bet divos gadījumos spriedumi ir pārsūdzēti.

Vaicāts, vai saistībā ar ES fondu administrēšanu kādreiz konstatēti arī LIAA darbinieku pārkāpumi, Ozols noradīja, ka tik lielā saimniecībā, kāda ir LIAA, ir kļūdas, un pieciem darbiniekiem tikuši piemēroti disciplinārsodi, turklāt šie cilvēki vairs aģentūrā nestrādā.

«15 gadu laikā LIAA darbinieku rīcībā nav konstatēts neviens krimināla rakstura pārkāpums,» uzsvēra Ozols, piebilstot, ka arī patlaban neviens LIAA darbinieks netiek turēts aizdomās par ES fondu izkrāpšanu, bet gan aģentūra aktīvi palīdz Valsts policijai šķetināt publiski izskanējušo pārkāpumu.

Jau ziņots, ka VP 19.martā, aizturējusi piecas personas aizdomās par naudas līdzekļu izkrāpšanu un iespējamu tās legalizēšanu vairāk nekā 4 000 000 eiro apmērā.

Policija 19.martā veikusi vairākas kratīšanas dažādās vietās Latvijas teritorijā iepriekš sāktā kriminālprocesā par iespējamām krāpnieciskām darbībām ar mērķi nepamatoti saņemt naudas līdzekļus no ES Reģionālā attīstības fonda, izmantojot LIAA programmas sniegtās iespējas, kā arī par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.

VP neatklāja aizturēto personu identitātes. Portāls «grani.lv» iepriekš rakstīja, ka starp aizturētajiem bija Daugavpils AS «Ditton pievadķēžu rūpnīca» akcionārs Vladislavs Drīksne, kura dzīvesvietā Daugavpilī veikta kratīšana. «Ditton pievadķēžu rūpnīca» gan noliedza uzņēmuma saistību ar minēto krimināllietu un rūpnīcas akcionāra Drīksnes aizturēšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktoru Andri Ozolu varētu rotēt Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) vadītāja amatā, atzina ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV).

Ministrs informēja, ka viņa vadītā ministrija un uzņēmēju organizāciju pārstāvju komisija izvērtējusi LIAA direktora darbu, novērtējot to kā labu ar piebildi, ka tas būtu pilnveidojams. Tomēr Ekonomikas ministrija (EM) lēmusi neturpināt darba attiecības ar Ozolu, kura pilnvaru termiņš beigsies šā gada novembrī. Nemiro piebilda, ka Ozols LIAA vadījis 15 gadus, tādēļ iestādes darbu vajadzētu «atsvaidzināt».

Vērtējot iespējamu Ozola vēlmi apstrīdēt EM lēmumu par viņa pilnvaru termiņa nepagarināšanu, Nemiro piebilda, ka lēmums ticis pieņemts juridiski korekti, bet nevienam neesot liegts vērsties tiesā.

«Ozols ir pieredzējis, enerģisks un viņš būtu valsts pārvaldē noderīgs. No EM pakļautībā esošajām iestādēm redzams, ka potenciāli būs nepieciešamas izmaiņas CSP vadībā, kuras vadītāja iespējams dosies pelnītā pensijā,» stāstīja ekonomikas ministrs. Vaicāts, vai Ozols varētu tikt rotēts darbam CSP vadībā, Nemiro atzina, ka šāds variants tiek apspriests, bet nekādi lēmumi vēl nav pieņemti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Starp LIAA direktora amata kandidātiem - premjera biroja vadītājs, LIAA un EM darbinieki

LETA, 02.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starp Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktora amata kandidātiem ir premjera biroja vadītājs Jānis Patmalnieks, kā arī LIAA un Ekonomikas ministrijas (EM) darbinieki, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.

Patlaban konkurss ir noslēdzies, taču uzvarētāja vārds netiek atklāts.

Aģentūrai LETA no neoficiāliem avotiem zināms, ka LIAA vadītāja amata konkursa pēdējā kārtā iekļuva Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) biroja vadītājs Jānis Patmalnieks, EM Inovācijas departamenta direktore Elīna Branta, LIAA pārstāvis Vācijā Kaspars Rožkalns un bijušais LIAA direktors Andris Ozols, kurš arī iepriekš neslēpa, ka ir pieteicies šim amatam.

Ozols atzina, ka bijis starp pieciem pretendentiem uz LIAA direktora amatu, bet pērn 27.decembrī no konkursa rīkotājiem saņēmis ziņu, ka viņš konkursā nav uzvarējis, lai arī, pēc Ozola teiktā, saņemts labs vērtējums.

Vienlaikus Ozols pauda, ka konkurss noritējis pārlieku ilgi. Viņš klāstīja, ka amata konkursa komisija iepriekš solīja rezultātu paziņot 18.decembrī, pēc tam to atlika uz 23.decembri, bet reāli vēsts par konkursa iznākumu tika saņemta 27.decembrī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) darbinieki nav iesaistīti Eiropas Savienības (ES) fondu izkrāpšanā, uzsver LIAA direktors Andris Ozols.

Valsts policija otrdien aizturēja piecas personas aizdomās par aptuveni četru miljonu eiro izkrāpšanu no ES fondiem. Izskanējusi informācija, ka lietā iesaistīts «Ditton» holdings. Otrdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā «Viens pret vienu» ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV) teica, ka šajā lietā iesaistīti arī LIAA darbinieki.

Tomēr Ozols uzsvēra, ka LIAA darbinieki nav iesaistīti ES fondu izkrāpšanā, bet gan viņa vadītās iestādes darbinieki sadarbojas ar Valsts policiju un pret tiem nav vērstas aizdomas.

LIAA direktors arī piebilda, ka Nemiro līdz dalībai raidījumā «Viens pret vienu» ar viņu neesot sazinājies. Tikmēr ekonomikas ministrs raidījumā apgalvoja pretējo.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Ilgsēdētāji valsts amatos

Anita Kantāne, Galvenās redaktores vietniece, 25.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienmēr esmu aizstāvējusi domu, ka lielos valsts un pašvaldības uzņēmumos un iestādēs cilvēks nedrīkst uz mūžu nonākt vadītāja amatā.

Tas ir neizbēgami, ka vadītājam izveidojas kontakti, kuri pārkāpj formālās robežas, un izveidojas loks, kurā svešie iekļūt vairs nevar. Loka ārpusē paliek projekti, virzieni, kuriem nav iespēju ieraudzīt dienasgaismu.

Tas ir tikai viens aspekts. Nākamais – nevar amatpersona būt tik ģeniāla, lai piecpadsmit, divdesmit vai vairāk gadus vadītu nozīmīgu uzņēmumu vai iestādi.Cilvēks var būt ļoti apdāvināts, taču pienāks mirklis, kad attīstība apstāsies - gan tādēļ, ka vadītāja «galms» izveidojis savu mūri pret svešajiem, gan tādēļ, ka desmit, divdesmit gados pavisam noteikti būs izveidojies spēks, kuram ārpus «galma» būs citāds skatījums uz valsts naudas izlietošanu, un tad sāksies kauja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizdomās par vairāk nekā 4 miljonu eiro izkrāpšanu un naudas legalizāciju, Valsts policija šodien veic kratīšanas dažādās vietās Latvijā. Ir pieci aizturētie, informēja Valsts policijas pārstāve Ilze Jurēvica.

Šodien Valsts policija veic vairākas kratīšanas dažādās vietās Latvijas teritorijā iepriekš uzsāktā kriminālprocesa ietvaros pēc Krimināllikuma 177.panta trešās daļas un Krimināllikuma 195.panta trešās daļas par iespējamām krāpnieciskām darbībām ar mērķi nepamatoti saņemt naudas līdzekļus no Eiropas Savienības Reģionālā attīstītības fonda, izmantojot Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras programmas sniegtās iespējas, kā arī par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.

Kriminālprocesā šobrīd tiek veiktas procesuālās darbības, tai skaitā vairākas kratīšanas.

Patlaban Valsts policija aizturējusi piecas personas aizdomās par naudas līdzekļu izkrāpšanu un iespējamu tās legalizēšanu vairāk nekā 4 000 000 eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lietā par četru miljonu eiro izkrāpšanu no ES fondiem iesaistīti arī LIAA darbinieki

LETA, 20.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietā par četru miljonu eiro izkrāpšanu no Eiropas Savienības (ES) fondiem iesaistīti arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) darbinieki.

To intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā «Viens pret vienu» atklāja ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV).

«Pašlaik daudz nevaru pastāstīt, tādēļ, ka tas ir noticis šodien, un, iespējams, izmeklēšanas interesēs informācija vēl netiek atspoguļota, bet katrā ziņā ir zināms, ka tur ir iesaistīti arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras darbinieki,» viņš pastāstīja.

Ministrs par šo tēmu ir sazinājies ar LIAA vadītāju Andri Ozolu un tuvākajā laikā plāno ar viņu tikties, lai aprunātos par to, kas īsti ir noticis un, kā vaina un atbildība ir šajā jautājumā.

Atbildīgajiem jārēķinās ar sekām, atzina ministrs. Vaicāts, vai viņš runā arī par politiskām sekām, Nemiro skaidroja, ka politisks lēmums nevar būt pārsteidzīgs. «Mēs noteikti gribam sīkāk saprast lietas apstākļus,» viņš uzsvēra, piebilstot, ka šis notikums ir jauns, tāpēc nav tik daudz informācijas, lai jau varētu runāt par politiskiem lēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Raidījums: Ameriks pamanījies iegādāties Mogo obligācijas vēl pirms to kotēšanas biržā

LETA, 14.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domnieks Andris Ameriks (GKR) savulaik pamanījies iegādāties ātrās kreditēšanas uzņēmuma «Mogo» obligācijas vēl pirms to kotēšanas biržā, vēstīja TV3 raidījums «Nekā personīga».

Pirms mēneša Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs saistībā ar iespējamiem koruptīviem «Rīgas satiksmes» iepirkumiem veica 30 kratīšanas un aizturēja septiņus cilvēkus. Starp viņiem bija arī partijas «Gods kalpot Rīgai» (GKR) biedrs Aleksandrs Krjačeks, bet kratīšana notika arī toreizējā vicemēra Amerika dzīvesvietā, atgādina raidījums. Ameriks noliedza darījumu vai kādas citas saites ar kukuļdošanas lietā iesaistīto uzņēmēju Māri Martinsonu, savukārt raidījums vēsta, ka Martinsonam piederējuši divi ātro kredītu uzņēmumi, kuru obligācijas Ameriks iegādājies un no kuriem procentu maksājumos saņēmis vairākus simtus tūkstošu eiro.

2014.gadā ātro kredītu firma «Mogo» emitēja obligācijas. Vēl pirms tās nonāca biržā, obligācijas iegādājās savulaik «Rīgas satiksmes» valdē strādājošais, GKR «māsas partijas» politiķis Andrejs Požarnovs, Amerika dēls un vēlāk arī pats Ameriks. «Mogo» obligācijas ir vienas no ienesīgākajām Baltijas biržu vērtspapīru sarakstā, un to īpašnieki katru gadu procentos saņem ap desmito daļu no visas obligāciju vērtības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Investējot 45 miljonus eiro, Rīgā būvēs jaunu industriālo parku

Laura Mazbērziņa, 02.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Industriālo un komerciālo nekustamo īpašumu kompānija Sirin Development ir uzsākusi jauna industriālā parka pirmā posma izbūvi.

Sirin industriālais parks atradīsies Maskavas ielā. Pēc pirmās kārtas izbūves, ko plānots pabeigt 2019. gada nogalē, partneriem būs pieejamas noliktavu telpas 22 360 kvadrātmetru platībā. Kopējais investīciju apjoms, ko plānots ieguldīt industriālā parka būvniecībā, ir 45 miljoni eiro. A klases biroju ēku un A+ energoefektivitātes klases industriālā parka kopējā platība būs 16 hektāri, savukārt ēku kopējā platība - 80 000 m2.

«Mēs priecājamies paplašināt savu darbību Latvijā, uzsākot jauna objekta celtniecību Stopiņu novadā. Jaunā industriālā parka būvniecības darbi aizņems 2 gadus, taču uzņēmums vēlas paplašināt savu produktu portfolio un šobrīd aktīvi pēta jaunas attīstības iespējas Rīgā un tās apkārtnē,» informēja Laurinas Kuzavas (Laurynas Kuzavas), Sirin Development izpilddirektors.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas konteineru terminālī, Rīgā, 20.maijā notika Ķīnas (Ninbo)-Latvijas pārrobežu e-komercijas centra atklāšanas ceremonija, kuras laikā pirmais kravas konteiners no jaunizveidotā e-komercijas centra ar krāsām no Rīgas laku un krāsu rūpnīcas tika nosūtīts uz Ninbo, Ķīnā, informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāve Linda Eiduka.

«E-komercija pēdējo 10 gadu laiku ir kļuvusi par svarīgu starptautiskās ekonomikas sastāvdaļu, un Latvija ar savu stratēģiski izdevīgo atrašanās vietu spēj kalpot pārrobežu e-komercijas attīstībai Ķīnas un Eiropas valstu starpā. Redzu šeit izdevību arī Latvijas uzņēmumiem paplašināt tirgus iespējas uz Ķīnu, līdz ar centra izveidi palielinot tirdzniecības apjomus un dibinot plašāku sadarbību ar valstīm un tirdzniecības uzņēmumiem,» teica LIAA direktors Andris Ozols.

«Ķīna ir viens no lielākajiem Latvijas ārējās tirdzniecības partneriem Āzijā. Mūsu tirdzniecības apgrozījums un ieguldījumu plūsma pastāvīgi pieaug. Savukārt Ninbo ir galvenais spēlētājs Ķīnā pārrobežu e-komercijas attīstīšanā ar nozīmīgu pieredzi šajā jomā, līdz ar to Latvija ir ieguvusi atzītu un pieredzējušu partneri. Latvijā ir daudz unikālu un izcilu produktu, un esam gatavi paplašināt eksportu uz Ķīnu. Ķīnas-Latvijas pārrobežu e-komercijas centra atklāšana palielinās abu valstu ekonomisko sadarbību, kas jau tuvākajos gados ļautu sasniegt miljardu eiro,» teica Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Ēriks Eglītis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

VSŠ akcionāri atliek lemšanu par papildu akciju publisko piedāvājumu

Zane Atlāce - Bistere, 28.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS «Valmieras stikla šķiedra» (VSŠ) akcionāri piektdien, 28.jūnijā sapulcē atlika lemšanu par papildu akciju publisko piedāvājumu, liecina uzņēmuma paziņojums biržai «Nasdaq Riga».

Atlikts arī darba kārtības jautājums par akciju pārcelšanu no «Nasdaq Riga» otrā saraksta uz oficiālo sarakstu. Netika skatīts arī jautājums par 2018.gada peļņas izlietošanu un par revidenta ievēlēšanu 2019.gada pārskata revīzijai un atlīdzības noteikšanu revidentam.

Vienlaikus akcionāri uzdeva VSŠ valdei nekavējoties sasaukt akcionāru sapulci valdes, padomes, revīzijas komitejas ziņojumu un zvērināta revidenta atzinuma izskatīšanai un 2018.gada pārskata apstiprināšanai, tiklīdz zvērināts revidents par valdes sagatavoto un padomes izskatīto 2018.gada pārskatu būs sniedzis savu atzinumu.

Akcionāri iecēla VSŠ padomi jaunā sastāvā - padomes sastāvu papildinās Ainārs Ozols un Teiss Klaubergs, savukārt darbu padomē turpinās Heincs Jirgens Preiss-Daimlers, Stefans Aleksandrs Preisu-Daimleru un Andris Oskars Brutāns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Nemiro: Investora valstiskā piederība nav svarīga

Līva Melbārzde, 26.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja potenciālais investors ir veiksmīgs un godīgs uzņēmējs, kāpēc lai viņš brīva kapitāla plūsmas ietvaros nevarētu izvēlēties strādāt Latvijā- Eiropas Savienībā?

Šādu tematu intervijā DB aktualizē ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro, piebilstot, ka termiņuzturēšanās atļauju (TUA) programmai varētu ieviest papildu regulējumu un kritērijus investoriem no trešajām valstīm. Taču, ja šāds investors- nerezidents vēlētos ieguldīt Latvijā, izmantojot TUA programmu, un te uzbūvēt lielus daudzdzīvokļu namus, tad tas būtu ļoti pozitīvi skatāms, jo veicinātu mājokļu pieejamību.

Fragments no intervijas, kas publicēta 26. augusta laikrakstā Dienas Bizness:

No ārzemju investoriem reizēm var dzirdēt, ka viņiem ir skaidrs, ka igauņi Baltijā ir IT centrs, lietuvieši atkal intensīvi piedāvā sevi ražotnēm un fintech sektoram, bet par Latviju nereti skaidra priekšstata nav. Cik, jūsuprāt, LIAA līdz šim ir labi tikusi galā ar saviem pienākumiem investīciju piesaistē?

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Izsludināts konkurss uz Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktora amatu

LETA, 24.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kanceleja izsludinājusi konkursu uz Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktora amatu, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis».

Amata pretendentiem prasīta nevainojama reputācija, augstākā izglītība vadības zinībās, ekonomikā, finansēs vai tiesību zinātnēs (maģistra grāds tiks uzskatīts par priekšrocību), vismaz triju gadu nepārtraukta pieredze organizācijas vadītāja amatā vai citā vadošā amatā organizācijas vadītāja tiešā pakļautībā ar vismaz 10 padotajiem darbiniekiem, kas iegūta pēdējo 10 gadu laikā, kā arī teicamas stratēģiskās plānošanas, sadarbības, komunikācijas un prezentācijas prasmes.

Tāpat pretendentiem prasīta pieredze un izpratne finanšu vadības jautājumos, inovatīva pieeja iestādes procesu vadīšanā, angļu valodas zināšanas B2 līmenī atbilstoši Eiropas kopīgajām nostādnēm valodu apguvei, veiksmīga pārmaiņu vadības pieredze tiks uzskatīta par priekšrocību, vēlama arī pieredze starptautisku projektu vadībā, kā arī vēlama pieredze darbā privātā sektorā vai sadarbībā ar privāto sektoru pēdējo 10 gadu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro par VA "Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra" (LIAA) direktoru iecēlis Kasparu Rožkalnu, kurš LIAA direktora pienākumus sāks pildīt no 2020.gada 20.janvāra, informē EM pārstāve Vineta Vilistere - Lāce.

"Viens no svarīgākajiem LIAA direktora uzdevumiem būs atrast risinājumus Latvijas starptautiskās konkurētspējas paaugstināšanai. Kopā ar uzņēmēju organizācijām un sociālajiem partneriem esam apzinājuši jomas, kur būtu veicami uzlabojumi, lai sekmētu inovāciju ieviešanu un produktivitāti, veicinātu eksportu un piesaistītu investīcijas. Sagaidu no LIAA direktora konkrēta plāna izstrādi un ieviešanu, lai celtu Latvijas ekonomiku starptautiskā līmenī un nodrošinātu ilgtspējīgu izaugsmi. Ilgtermiņā tas uzlabos arī iedzīvotāju dzīves līmeni," teica R.Nemiro.

K.Rožkalns kā vienu no savām prioritātēm jaunajā amatā izvirzījis uz zināšanām bāzētu uzņēmumu atbalstu, tādējādi veicinot Latvijas starptautisko konkurētspēju un atpazīstamību. Nākotnē veidot LIAA kā atvērtu, caurskatāmu un proaktīvu vienas pieturas aģentūru uzņēmējiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīpsalas hallē oktobrī norisināsies biznesa tehnoloģiju izstāde un konferences Riga Comm 2018, kur varēs iegūt praktiskas zināšanas par jaunākajām tehnoloģijām un inovācijām.

«Veidojot «Riga Comm» saturu, ļoti domājām par mūsu apmeklētāju vajadzībām. Tās ir ļoti dažādas, tāpēc piedāvājam 10 konferences dažādām interesēm – sākot no mārketinga, produktivitātes un finanšu tehnoloģijām līdz pat mākslīgajam intelektam. Ņemot vērā apmeklētāju vēlmes, šogad būs arī reāli uzņēmumu pieredzes stāsti un diskusijas,» stāsta «Riga Comm» vadītājs Andris Breške.

Abās «Riga Comm» norises dienās - 11. un 12. oktobrī - uz sešām skatuvēm notiks daudzveidīgas konferences.

Uz Executive skatuves 11. oktobrī Vadītāju forumā pulcēsies uzņēmēji, IT un cita līmeņa vadītāji, lai diskutētu par pieaugošo informācijas tehnoloģiju lomu ikvienas organizācijas vadības procesos. 12. oktobrī Lietu interneta konferencē aplūkos ļoti plašu tēmu loku – sākot no savienotajām automašīnām, viedo pilsētu DNS un lietu interneta drošību līdz pat biohakingam. «Cilvēka organisms ir kā komplekss dators, un, to iepazīstot, varam tajā bioloģiski ielauzties un uzlabot,» norāda Kaspars Vendelis, viens no konferences lektoriem – biohacking.lv kustības līdzdibinātājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien, 4.februārī, 80 gadu vecumā nomiris stikla šķiedras ražotājas AS "Valmieras stikla šķiedra" padomes priekšsēdētājs un Vācijas "P-D" grupas dibinātājs Heincs Jirgens Preiss-Daimlers, teikts uzņēmuma paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Uzņēmums norāda, ka Preiss-Daimlers kā akcionārs bija kopā ar "Valmieras stikla šķiedru" vairākus gadu desmitus un viņam bija liela loma uzņēmuma attīstībā.

"Valmieras stikla šķiedras" padomē darbu turpina padomes priekšsēdētāja vietnieks Teiss Klaubergs un padomes locekļi Štefans Aleksanders Preiss-Daimlers, Andris Oskars Brutāns un Ainārs Ozols.

Jau ziņots, ka Vidzemes rajona tiesa 2019.gada 18.oktobrī apstiprināja "Valmieras stikla šķiedras" tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu. Kompānija nonākusi finansiālās grūtībās saistībā ar ražotnes izveidi ASV.

"Valmieras stikla šķiedra" koncerns 2018.gadā strādāja ar 114,245 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 9,2% mazāk nekā 2017.gadā, un cieta zaudējumus 114,711 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš. Kompānijas revidents - "KPMG Baltics" - atteicies sniegt atzinumu par koncerna finanšu pārskatu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Magnetic Latvia biznesa centrā lidostā notiks jaunuzņēmumu pasākums Startup Bootcamp

Zane Atlāce - Bistere, 28.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dienu pirms vērienīgā tehnoloģiju, startup, politikas un dzīvesstila festivāla Digital Freedom Festival atklāšanas 29.novembrī Magnetic Latvia biznesa centrā starptautiskajā lidostā Rīga notiks jaunuzņēmumu pieredzes pasākums Startup Bootcamp powered by Magnetic Latvia, ko organizē Magnetic Latvia sadarbībā ar Digital Freedom Festival.

Pasākums būs turpinājums Minsk-Riga vilciena hakatonam jeb tehnoloģiju maratonam, kurā apvienotās komandas ar dalībniekiem no Latvijas un Baltkrievijas augusta nogalē devās 5 dienu braucienā ar vilcienu Minsk-Riga Startup Train, lai gūtu jaunas zināšanas un pieredzi, mēģinātu apskatīt problēmas no cita skatupunkta, tiekoties ar tehnoloģiju profesionāļiem, pieredzējušiem uzņēmējiem, ekspertiem un mentoriem.

«Organizējot apmācību semināru Bootcamp powered by Magnetic Latvia, mēs vēlamies panākt uzreiz divus mērķus – nodrošināt piekļuvi pieredzējušiem mentoriem, kuri ir gatavi dalīties ar savām zināšanām un prasmēm, kā arī turpināt veiksmīgu sadarbību ar daudzsološām startup komandām no Baltkrievijas,» teic Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Andris Ozols.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Expobank piešķīrusi finansējumu 7,3 miljonu eiro apmērā nekustamā īpašuma attīstītājam SIA “Ganību dambja biznesa centrs” piederošā InDi biznesa centra refinansēšanai.

“2021. gadu iesākām ar lielu kreditēšanas darījumu. Pieprasījums pēc finansējuma jauniem un jau esošiem projektiem uzņēmējdarbībā nav mazinājies. Uzņēmēji pie mums vēršas, lūdzot izskatīt finansējuma iespējas, lai realizētu jaunas idejas vai pārstrukturētu esošās saistības,” saka AS Expobank valdes loceklis Vasilijs Karpovs.

Šajā gadījumā, banka vienojusies ar klientu par īpašu kredīta atmaksas grafika struktūru, lai klienta rīcībā būtu brīvi naudas līdzekļi, un brīdī, kad tas būs nepieciešams, būtu iespēja pielāgot telpas jaunam nomniekam. Šāds risinājums ir papildus atbalsts uzņēmējiem, kam attīstība neapstājās arī izaicinājumu laikā.

“InDi biznesa centrs, kā biroju un noliktavu centrs sākotnēji tika izbūvēts 2008. gadā, pilnībā pārbūvējot bijušo Rīgas Elektromašīnbūves Rūpnīcas (RER) ražošanas ēku. 2010. – 2015. gados, centram attīstoties, par sava uzņēmuma mājvietu to izvēlējās tādi plaši pazīstami uzņēmumi kā SIA Bite Latvija, MSC Shared Service Center Riga, MSC Latvija, DPD un vairākas starptautiskas IT kompānijas,” stāsta biznesa centra valdes locekļi un īpašnieki Andris Kreislers un Zanda Zemniece.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Valmieras stikla šķiedras akcionāri atbalsta uzņēmuma akciju izslēgšanu no biržas

LETA, 29.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stikla šķiedras ražotājas AS "Valmieras stikla šķiedra" akcionāri pirmdien ārkārtas sapulcē ar nepieciešamo balsu vairākumu atbalstīja kompānijas akciju izslēgšanu no biržas "Nasdaq Riga", teikts uzņēmuma paziņojumā biržai.

Vienlaikus kompānijas akcionāri apstiprināja "Valmieras stikla šķiedras" padomi jaunā sastāvā. Atbilstoši akcionāru lēmumam kompānijas padomē uz trīs gadu termiņu no jauna iecelts Īens Džefrijs Bērdžess, Pīters Džons Bentlijs, Alvaro Luiss Estevans Belsuss, bet darbu tirpinās Stefans Aleksanders Preiss-Daimlers un Andris Oskars Brutāns.

Tādējādi darbu "Valmieras stikla šķiedras" padomē neturpinās Ainārs Ozols un Teiss Klaubergs.

Atbilstoši akcionāru lēmumam kompānijas kopadomes locekļiem nav noteikta atlīdzība par padomes locekļa pienākumu pildīšanu.

Jau vēstīts, ka Luksemburgas fonds "Duke" iegādājies "Valmieras stikla šķiedras" akciju kontrolpaketi jeb 83,14% akciju. Vienlaikus 10,5% "Valmieras stikla šķiedras" akciju šobrīd pieder "P-D Management Industries Technologies GmbH", bet vēl 6,36% - citiem akcionāriem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Ķīnas uzņēmēji vēlas izveidot vērienīgu e-komercijas un loģistikas centru Rīgā

Zane Atlāce - Bistere, 14.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai spriestu par Ķīnas-Latvijas e-komercijas centra izveidi Rīgā, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) uzņēma viesos delegāciju no Ninbo (Ķīna) pilsētas pašvaldības komercijas departamenta, kā arī Ķīnā bāzētā tirdzniecības uzņēmuma China-Base Ningbo group Co.Ltd pārstāvjus.

Latvijas galvaspilsēta ir izraudzīta kā labākā vieta, caur kuru tiktu nodrošināta preču piegāde pārējām Eiropas valstīm atbilstoši «16+1» sadarbības formātam. Preču loģistiku plānots koordinēt caur Rīgas brīvostu. Projekta ietvaros tiks parakstīts sadarbības memorands starp LIAA un Ninbo pašvaldību.

Tikšanās laikā Ninbo pašvaldības komercbiroja direktora vietniece Ližena Čena (Lizhen Chen) piedāvāja LIAA direktoram Andrim Ozolam kļūt par Latvijas-Ķīnas e-komercijas centra īstenošanas darba grupas līdzpriekšsēdētāju.

«Esmu pārliecināts, ka Ninbo pilsētas uzņēmumu klātbūtne un tālāka sadarbība ar Eiropu tieši no Rīgas dos labumu visiem iesaistītajiem partneriem – īpaši Latvijai. Ja preces caur Latviju tiek transportētas un piegādātas patērētājiem uz Ungāriju, Čehiju, Igauniju un Lietuvu, tad Latvija nenoliedzami ir ieguvēja. E-komercijas centra izveide būs izdevība arī Latvijas uzņēmumiem paplašināt tirgus iespējas uz Ķīnu. Šis projekts būs iespēja Latvijai veidot divvirzienu tirdzniecību ar 16+1, Skandināvijas valstīm, arī Ukrainu,» skaidro LIAA direktors Andris Ozols.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Liepājas SEZ izmantos pirmpirkuma tiesības uz bijušā Liepājas metalurga īpašumu

Db.lv, 05.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, 5. jūlijā Liepājas SEZ valde turpināja izskatīt jautājumu par pirmpirkuma tiesību izmantošanu vai neizmantošanu uz daļu no bijušajā "Liepājas Metalurga" teritorijas ar kopējo platību ~32 ha, un vienbalsīgi nolēma izmantot pirmpirkuma tiesības, informē LSEZ.

Pirmpirkuma tiesību izmantošana nodrošina iespēju pilsētai un Liepājas SEZ pārvaldei attīstīt bijušo "Liepājas metalurga" teritoriju kā vienotu veselumu, atbrīvojot to no vēsturiskā piesārņojuma, ar vienotu pārvaldību, infrastruktūru, kurā darbojas inovatīvi un videi draudzīgi uzņēmumi. Pirmpirkuma tiesību izmantošanu nosaka Liepājas SEZ likuma 48. pants.

Pirms lēmuma pieņemšanas Liepājas SEZ valde uzklausīja arī elektrotēraudkausēšanas krāsns iekārtu īpašnieka SIA "Liepāja Steel" valdes priekšsēdētāju, kurš valdi informēja par uzņēmuma plāniem. Liepājas SEZ valde deleģēja Liepājas SEZ valdes locekli Andri Ozolu un Liepājas SEZ pārvaldnieku uzsākt sarunas ar investoriem.

Komentāri

Pievienot komentāru