Nekustamais īpašums

Igaunijas uzņēmēji Zolitūdes traģēdijas vietā vēlas izveidot parku un dzīvojamo namu

LETA, 19.10.2018

Jaunākais izdevums

Igaunijas banka AS «Coop Pank» Zolitūdes traģēdijas teritorijā, Priedaines ielā 20, nākotnē gribētu izbūvēt projektu ar dzīvojamo namu, pazemes autostāvvietām un labiekārtotu parku, kurā atrastos arī memoriāls traģēdijas upuriem.

Rīgas domes Vidi degradējošo būvju komisija šodien skatīja jautājumu par daudzstāvu ēkas Priedaines ielā 20 uzturēšanas trūkumiem. Tas ir nams, kas atrodas vietā, kur 2013.gada novembrī iebruka veikals «Maxima», kā rezultātā bojā gāja 54 cilvēki.

Pirms tam nams piederēja SIA «Homburg Zolitude», kas bija attīstītājs visam Priedaines ielas 20 projektam - gan sabrukušajam tirdzniecības centram, gan tam blakus esošajai daudzdzīvokļu mājai. Pērnā gada jūnijā izsolē par 3,9 miljoniem eiro namu ieguva Igaunijas banka «Eesti Krediidipank», kas bija šī īpašuma ķīlas turētājs. Patlaban ēka pieder SIA «Prana Property» un «Firmas.lv» pieejamā informācija liecina, ka tas ir meitas uzņēmums Igaunijas bankai AS «Coop Pank».

Pēc komisijas vadītāja Oļega Burova (GKR) paustā, Īpašumu departaments ir saņēmis vairāku iedzīvotāju sūdzības, par ēkas neapmierinošo ārējo izskatu, tajā skaitā uz ēkas fasādes izvietotā dekoratīvā pārsega bojājumiem. Lai gan departaments ir lūdzis novērst nama trūkumus, īpašnieki to nav izdarījuši.

«Prana Property» pārstāvis Rauls Keskūla nenoliedza, ka nama dekoratīvais apvalks tiešām ir neapmierinošā stāvoklī un saprot, ka sabiedrībai tas nav pieņemams. Lai labotu situāciju, uzņēmums esot pasūtījis jaunu apmetumu, ko plāno uzlikt tuvākajā laikā. Tāpat viņš pauda nožēlu, ka uzņēmums nav savlaicīgi sniedzis atbildi Īpašumu departamentam, taču kā iemeslu minēja to, ka uzņēmums vēstuli vienkārši nav saņēmis. «Tas gan, protams, nav attaisnojums un namu mēs savedīsim kārtībā,» sacīja Keskūla.

Tāpat viņš aicināja Rīgas domes atbildīgās institūcijas aktīvāk ar viņiem sadarboties, jo objektam ir vairākas nesakārtotas problēmas un uzņēmums ir gatavs iesaistīties situācijas risināšanā. Viņš arī sacīja, ka lai gan 70% objekta domājamo daļu pieder Rīgas domei, ar objekta uzkopšanu nodarbojas tikai «Prana property». Proti, pašvaldībai pieder šajā adresē esošā zeme un liela daļa no zem nama esošās stāvvietas, bet igauņiem - ēka un arī daļa no autostāvvietas. Kopējā īpašuma platība ir 10 065 kvadrātmetri.

Uz Burova atkārtotu jautājumu, kad tieši īpašums tiks sakārtots, Igauņu uzņēmuma pārstāvis atbildēja, ka tas ir atkarīgs no jaunā dekoratīvā apmetuma piegādes datumiem, bet plānots, ka tas varētu būt uzstādīts ne vēlāk kā 15.decembrī.

Tāpat Burovu interesēja, kādi ir uzņēmuma plāni attiecībā uz ēku. Keskūla sacīja, ka banka «Coop Pank» plāno izbūvēt šo daudzstāvu namu līdz galam. «Mēs esam sākuši sarunas ar Rīgas domi par šo ieceri, taču neskaidrību vēl ir daudz, lai gan mūsu redzējums ir tāds, ka šajā vietā būs trīs projekti - daudzstāvu dzīvokļu māja, apakšzemes autostāvvieta un labiekārtots atpūtas parks, kas būtu pieejams ikvienam rīdziniekam,» stāstīja Keskūla, piebilstot, ka obligāti tiks saglabāts arī memoriāls, kas izveidots Zolitūdes traģēdijas upuriem, jo parks tiktu veidots ap to.

Daudzstāvu nama pirmajā stāvā sākotnēji bija plānots izvietot veikala «Maxima» noliktavas telpas, bet tagad igauņu pārstāvji cer, ka tur varētu izvietot ziedu veikalus, kafejnīcas vai citus objektus.

Burovs Igaunijas uzņēmēju pārstāvjiem atgādināja, ka departaments ir piedāvājis veikt īpašuma sadali un ka Rīgas dome jau iepriekš ir noraidījusi tikko prezentēto ieceri. Dome vēlētos veikt sadali tā, lai dzīvojamā teritorija ap šo īpašumu ir minimāla, kas ļautu domei pārņemt šo teritoriju savā pārziņā, ierīkot memoriālu un likvidēt apakšzemes stāvvietu, kas atrodas zem nama.

«Nekādā gadījumā mēs nepiekritīsim saglabāt šo autostāvvietu. Tas ir mūsu un rīdzinieku viedoklis. Es neredzu tur nekādu komercdarbību, nekādu biznesu. Es, personīgi uzskatu, ka tur jābūt tikai piemiņas vietai,» sacīja Burovs. Keskūla uz to atbildēja, ka jautājumu par stāvvietu varētu mēģināt izrunāt, lai tas neradītu tādus strīdu kā patlaban.

Deputāte Regīna Ločmele-Luņova (S), kas ir arī biedrības «Zolitūde 21 11» pārstāve, prasīja, kad pēdējo reizi tika sakopta šī teritorija, piemēram, nopļauta zāle. Pārstāvji teica, ka tas noticis augusta beigās, kam deputāte īsti neticēja. Arī Burovs piebilda - kā gan pašvaldība varētu piedalīties teritorijas sakopšanā, ja visur ir žogs. Uz ko Keskūla atbildēja, ka Burovs var gluži vienkārši piezvanīt un tiks norīkoti uzņēmumi, kas darbus veiks. «No zvana Latvijā teritorijas tīras nekļūst,» teica Burovs, taču Keskūla sacīja, ka viņš neatminas gadījumu, kad kāds no pašvaldības būtu izrādījis jelkādu iniciatīvu teritorijas sakopšanā.

Deputāte Marija Balcere (JKP) jautāja, kā uzņēmējiem šķiet, cik maksās šie dzīvokļi un vai tie nebūs zem tirgus cenas, jo cilvēki negribēs dzīvot vietā, kas saistās ar tādu traģēdiju. Keskūla norādīja, ka cilvēki joprojām dzīvo Zolitūdē un savus namus nav pametuši, tādēļ, viņaprāt, pieprasījums namiem būs. Viņš gan vēlreiz piebilda, ka par projekta realizāciju ir ļoti daudz neskaidru jautājumu.

«Prana Property» sēdē pārstāvēja arī zvērināts advokāts Kaspars Novicāns, kurš norādīja, ka viņi šai lietai pieiet ļoti nopietni. «Mēs apzināmies šo nelaimi un sekas, bet mēs nevaram vainot to nama daļu, kas nesabruka. Protams, jums ir tiesības gribēt radīt tur tikai memoriālu, bet mēs esam otra iesaistītā puse un arī mums ir savas tiesības. Ja mēs sadarbotos, es domāju, ka šo projektu varētu attīstīt tā, lai abas puses būtu apmierinātas,» pauda Novicāns. Viņš norādīja, ka trīs mēnešu laikā plānots veikt ekspertīzi par nama tehnisko stāvokli.

Ločmele-Luņova sēdes noslēgumā pauda viedokli, ka viņas pārstāvētā biedrība ir tikusies ar attīstītājiem un centusies paskaidrot šīs vietas nozīmību. «Tieši šīs pazemes stāvvietas jumts, kur tagad iezīmēta parka atrašanās vieta, ir vieta, kur miruši cilvēki. Kā tādu ideju vispār var piedāvāt? Tas simboliski liecina par attieksmi, par nesaprašanos. Jūs gribat sietu nomainīt decembrī, nemaz nezinot, ka novembrī tur būs traģēdijas atceres piektā gadadiena, kur piedalīsies gan bojā gājušo tuvinieki, gan valsts vadība. Jūs aizstāvat nevis īpašuma tiesības, bet gan savu peļņu,» sašutumu neslēpa deputāte.

Sēdē piedalījās arī Aļona Burve, kas ir viena no izdzīvojušajiem traģēdijā. «Tur gāja bojā mans vīrs un es pati biju zem gruvušiem. Es savā dzīvē esmu redzējusi daudz cinisma, bet tādu kā šodien - nekad vēl. Ieraugot, kādu parku jūs tur plānojat - savā, savu bērnu un visu cietušo vārdā es teikšu tā - mēs šo zemi jums neatdosim, jo tur gāja bojā mūsu tuvinieki. Jūs salīdzinājāt Tallinu kara laikā, kas tagad atdzīvojusies - bet te ir notikusi slepkavība miera laikā. Jā, līdzās stāv nami, kur turpina dzīvot cilvēki, bet nami nav tur, kur miruši cilvēki. Visi Zolitūdes iedzīvotāji ir kategoriski pret jūsu ieceri,» sacīja Burve. Tāpat viņa uzaicināja igauņu uzņēmējus 21.novembrī pievienoties piemiņas pasākumam Zolitūdē un izmantot iespēju ielūkoties acīs cietušajiem.

Savukārt Burovs ierosināja jautājumu par sieta izvietošanu un nama stāvokli atkārtoti skatīt 16.novembrī, īsi pirms traģēdijas piemiņas dienas. Tāpat viņš norādīja, ka līdz šim datumam komisija gaidīs atzinumu par ēkas tehnisko stāvokli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu apsaimniekotājam SIA «Tineo» mainījies īpašnieku sastāvs un turpmāk to pārvaldīs SIA «Maxima Latvija». Šāds lēmums pieņemts, lai vienkāršotu un padarītu efektīvāku uzņēmuma administratīvo pārvaldību, informē «Maxima Latvija».

Pašlaik ir atrisināti administratīvie jautājumi, kas bija saistīti ar «Tineo» īpašuma Priedaines ielā 20 sakārtošanu, zemes īpašumtiesību atdāvināšanu Rīgas domei Zolitūdes traģēdijas piemiņas vietas izveidei, kā arī atbalsta sniegšanu Zolitūdes traģēdijā cietušajiem.

«Maxima Latvija» norāda, ka ņemot vērā, ka pašlaik uzņēmums «Tineo» neveic saimniecisko darbību, noslēdzoties tiesvedībām, tā darbību plānots izbeigt atbilstoši spēkā esošajai kārtībai un uzņēmuma statūtiem.

Abiem uzņēmumiem ir saistīta īpašnieku struktūra, tādēļ uz pilnvaras pamata «Maxima Latvija» jau iepriekš darbojusies «Tineo» vārdā, jo tai ir lielāki administratīvie resursi. Līdz šim SIA «Tineo» administratīvās funkcijas pildīja amatpersonas no Lietuvas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zolitūdes traģēdijas krimināllietā par vainīgu tika atzīta viena persona.

Izvērtējot lietā esošos pierādījumus, tiesa konstatēja, ka pret pārējiem lietā apsūdzētājiem ir taisāms attaisnojošs spriedums, jo viņu rīcībā nevarēja saskatīt prokuratūras inkriminētos noziegumus, šodienas preses konferencē par Zolitūdes traģēdijas tiesas spriedumu sacīja tiesnesis Erlens Ernstsons.

Tiesnesis uzsvēra, ka no deviņām fiziskām personām notiesāts tikai viens apsūdzētais, jo tiesa nevarēja izvērtēt, kuras normas pārējie apsūdzētie nevarēja ievērot vai izpildīt. "Vērtējot tiesā sniegtās ekspertīzes, izkristalizējas, ka galvenais jeb tiešais cēlonis veikala sabrukšanai bija nepareizs kopnes apakšējā mezgla aprēķins, līdz ar to, prokuratūra nebija sniegusi pierādījumus, vai citas nu jau attaisnotās personas ir vainīgas pie šī cēloņa," sacīja Ernstsons.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spēkā stājies Vidzemes apgabaltiesas 31. maija lēmums, noraidot Zolitūdes traģēdijā bojā gājušā ģimenes prasību pret SIA «Maxima Latvija» par 70 miljonu eiro piedziņu, informē SIA «Maxima Latvija» vadītājs Andris Vilcmeiers.

Viņš norāda, ka tiesa savā spriedumā ir attaisnojusi uzņēmumu, secinot, ka «Maxima Latvija» nevarēja konstatēt ēkas jumta sabrukšanas cēloni un ugunsgrēka viltus trauksmes atskanēšana neilgi pirms ēkas jumta sabrukuma ir sagadīšanās.

A. Vilcmeiers: «Saprotam, ka šis ir bijis smags process traģēdijā bojā gājušo tuviniekiem un, neskatoties uz tiesas lēmumu, mēs joprojām esam gatavi cietušo ģimenei sniegt atbalstu 100 000 EUR apmērā.»

Šī ir pēdējā civillieta, kas tika izskatīta Zolitūdes traģēdijas kontekstā saistībā ar bojā gājušo tuvinieku prasību pret uzņēmumu «Maxima Latvija». SIA «Maxima Latvija» atzīmē, ka konkrētajā tiesvedībā bojā gājušā ģimenes prasība par kompensācijas piedziņu no citiem lietā iesaistītajiem uzņēmumiem joprojām tiek uzturēta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Maxima Latvija un Re&Re noliedz savu atbildību Zolitūdes traģēdijā, uzskatot apsūdzības par nepamatotām

LETA, 01.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gan SIA «Maxima Latvija», gan SIA «Re&Re» nepiekrīt valsts apsūdzības viedoklim par uzņēmumu atbildību Zolitūdes traģēdija, ceturtdien notikušajā tiesas sēdē liecināja abu uzņēmumu pārstāvji.

«Re&Re» vārdā liecības nolasīja Kaspars Krūmiņš, kurš skaidroja, ka valsts apsūdzība, nododot lietu tiesai, ir norādījusi, ka traģēdija ir saistīta ar nelikumībām, kas veiktas uzņēmuma interesēs. Krūmiņš tiesai norādīja, ka «absurdi būtu uzskatīt, ka būvkompānijas interesēs būtu ēkas sagrūšana».

Tāpat «Re&Re» pārstāvis uzsvēra, ka uzņēmums neuzskata, ka lietā apsūdzētais būvdarbu vadītājs Staņislavs Kumpiņš būtu veicis viņam inkriminēto noziegumu jeb strādājis nolaidīgi.

Savukārt «Maxima Latvija» vārdā liecības tiesā nolasīja uzņēmuma pārstāve Elīna Stībele.

Savās liecības viņa lielākoties atkārtoja «Maxima Latvija» bijušās vecākās darba drošības speciālistes Innas Šuvajevas liecībās sacīto, uzsverot, ka sagruvušā veikala darbinieki rīkojušies atbilstoši spēkā esošajām instrukcijām. Stībele arī vairākkārt slavēja Šuvajevas kompetenci darba aizsardzības jomā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Papildināta - Pieļauj, ka Maxima sagrūšanu varēja ietekmēt ugunsgrēks celtniecības laikā

LETA, 16.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zolitūdes lielveikala «Maxima» jumta sagrūšanu varēja izraisīt iepriekš būvniecības laikā notikušais ugunsgrēks un vēl citi iemesli, savās pirmstiesas izmeklēšanas sniegtajās liecībās paudis Zolitūdes traģēdijā apsūdzētais sagruvušā lielveikala būvinženieris Ivars Sergets.

Šodien Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa nolasīja Sergeta pirmstiesas izmeklēšanā sniegtās liecības, kurās viņš paudis viedokli par jumta sagrūšanas iemesliem.

«Mans viedoklis par jumta iegruvuma iemesliem ir tāds, ka to varēja ietekmēt celtniecības laikā notikušais ugunsgrēks, jo tā rezultātā kopne varēja sasilt līdz 600 grādiem pēc Celsija un tad tā kļūst trausla, līdz ar to arī jānomaina,» teikts Sergeta iepriekš sniegtajā liecībā. Aģentūra LETA jau ziņoja, ka ugunsgrēks uz lielveikala jumta izcēlās 2011.gadā.

Vēl jumta sagrūšanu varēja izraisīt ūdens uzkrāšanās uz jumta, kas savukārt varēja radīt pārslodzi. Sergets pirmstiesas liecībās pieļāvis, ka jumta iebrukumu varēja izveidot materiālu krājumi uz tā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa otrdien ar blakuslēmumu Zolitūdes traģēdijas krimināllietā aicināja prokuratūru lemt par kriminālprocesa uzsākšanu pret sabrukušās ēkas kopņu ražotāja, nu jau likvidētā SIA "Vikom Industries" bijušajām amatpersonām un darbiniekiem.

Blakuslēmumu var pārsūdzēt tikai kopā ar pilno spriedumu.

Tiesa otrdien arī nolēma kaitējuma kompensācijās Zolitūdes traģēdijā cietušajiem un bojāgājušo radiniekiem no apsūdzētā būvinženiera Ivara Sergeta, kurš vienīgais šajā lietā atzīts par vainīgu, kopumā piedzīt vairāk nekā 5,47 miljonus eiro.

Tiesa otrdien nolasīja saīsināto spriedumu, kurā norādītās piedzenamās morālā kaitējuma kompensācijas, kas variē no 1000 eiro līdz 150 000 eiro.

Tiesa spriedumu ar pārtraukumiem lasīja teju sešas ar pusi stundas.

Savā spriedumā tiesa arī atstāja spēkā arestu Sergeta kustamajai mantai līdz brīdim, kad tiks nomaksātas visas kompensācijas. Tāpat tiesa Sergetam nosprieda uzdot segt kompleksās ekspertīzes izmaksas, kas sastādīja 244 469 eiro, kā arī lietisko pierādījumu glabāšanas izmaksas - 97 681 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Papildināta - Apsūdzētais būveksperts uzsver, ka būvprojektā nebija iekļauts Zolitūdes traģēdiju izraisījušais kopnes mezgls

LETA, 18.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zolitūdes traģēdijas tiesas sēdē apsūdzētais sagruvušās «Maxima» ēkas būvprojekta eksperts Andris Gulbis savās liecībā noliedza savu vainu, skaidrojot, ka ēkas sagrūšanu izraisīja divdaļīgā kopne, kas nebija iekļauta projektā, kuram viņš veica ekspertīzi.

Gulbis tiesai skaidroja, ka viņš savu ekspertīzi Būvvaldei nodeva 2009.gada 4.novembrī, savukārt pirmie rasējumi, kuros parādās divdaļīgā kopne ir datēti ar 2010.gada 30.decembri, tādējādi viņš nevar būt atbildīgs par ēkas sagrūšanu, jo viņa veiktajā ekspertīzē nemaz nebija šādu divdaļīgo kopņu mezglu.

Viņš norādīja, ka viņam bija pamats sniegt pozitīvu atzinumu par Būvvaldē iesniegto projektu, jo ekspertīzes laikā viņš pamata līmenī analizējis un pārbaudījis slodžu aprēķinu korektumu. Gulbis piebilda, ka arī šajā gadījumā divdaļu kopnē varētu izturēt slodzi, ja konstrukcijas laikā būtu ievēroti visi būvnormatīvi. Taču viņš vēlreiz uzsvēra, ka brīdī, kad viņš veica būvekspertīzi, kopne bija viengabalaina.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa otrdien pabeidza uzklausīt apsūdzēto pēdējo vārdu tā dēvētajā Zolitūdes traģēdijas krimināllietā un paziņoja, ka spriedums tiks pasludināts 18.februārī plkst.10.

Atbilstoši Kriminālprocesa likumam, tiesa var paziņot saīsināto spriedumu, bet pēc tam rakstīt pilno spriedumu, pēc kura pieejamības datuma iesaistītās puses var lemt par tā pārsūdzēšanu.

Šodien notikušajā tiesas sēdē apsūdzētie, sakot savu pēdējo vārdu, noliedza sev izvirzītās apsūdzības, pauda līdzjūtību cietušajiem un to tuviniekiem, kā arī pauda neizpratni par viņiem izvirzītajām apsūdzībām.

Attiecīgi apsūdzētais būvinženieris Ivars Sergets savā pēdējā vārdā norādīja, ka viņam ir žēl, ka notikusi šāda traģēdija, taču, pretēji valsts apsūdzības viedoklim, viņam tā neesot izprotama. Sergets skaidroja, ka šī iemesla dēļ viņam nav bijusi iespēja pilnvērtīgi īstenot savu aizstāvību. Līdzīgu viedokli pauda arī pārējie apsūdzētie.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa otrdien sākusi nolasīt spriedumu tā dēvētajā Zolitūdes traģēdijas krimināllietā, būvinženieriem Ivaram Sergetam piespriežot sešu gadu cietumsodu, kā arī uz pieciem gadiem aizliedzot ieņemt savu amatu.

Tiesa arī atstāja spēkā viņam piemērotos drošības līdzekļus.

Prokuratūra Sergetam bija lūgusi piemērot septiņus gadus un sešus mēnešus ilgu brīvības atņemšanu.

Savukārt tiesa visās apsūdzībās attaisnoja veikala projekta būvekspertīzes veicēju Andri Gulbi, arhitektu Andri Kalinku, kā arī par nevainīgu atzina būvuzraugu Mārtiņu Draudiņu un uzņēmuma "Re&Re" būvdarbu vadītāju Staņislavu Kumpiņu.

Attaisnota tika arī Rīgas pilsētas būvvaldes Juridiskās nodaļas Būvniecības uzraudzības nodaļas eksperte Marika Treija, kā arī būvvaldes būvinspekcijas priekšnieka vietniece Aija Meļņikova un būvvaldes darbinieks Jānis Balodis.

Tāpat par nevainīgu atzīta uzņēmuma "Maxima Latvija" darba aizsardzības vecākā eksperte Inna Šuvajeva.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Papildināta - Zolitūdes traģēdijas krimināllietā veiks papildu būvkonstrukcijas sadaļas ekspertīzi

LETA, 19.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa šodien apmierināja Zolitūdes traģēdijā apsūdzētā aizstāvju pieteikto lūgumu veikt papildu būvprojekta būvkonstrukcijas sadaļas ekspertīzi, kas prasīs vairākas nedēļas.

Papildu ekspertīzi tiesa uzdeva veikt ekspertiem Kasparam Kurtišam un Gatim Vilkam. Viņi jau iepriekš bija iesaistīti ekspertīžu veikšanā šajā lietā. Viņi arī tiks brīdināti par apzināti nepatiesu atzinuma došanu.

Tiesa norādīja, ka lūgums ir pamatots un apmierināms, lai nodrošinātu lietas izskatīšanu taisnīgā un objektīvā un neatkarīgā tiesā, kā arī kriminālprocesā nozīmīgu jautājumu noskaidrošanai.

Savā lēmumā tiesa ekspertiem uzdevusi izlemšanai vairākus jautājumus, piemēram, vai vidējā virsbetona slāņa svars virs pārseguma paneļiem ir lielāks nekā paredzēts projektā.

Tiesa norādīja, ka ekspertīzes veikšanai prognozējamais laiks ir no divām līdz trīs nedēļām un to, ka šodien uz tiesas sēdi slimības dēļ nebija ieradusies apsūdzētā Marika Treija tiesa lietas izskatīšanu atlikta līdz 12.martam plkst.10.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Zolitūdes traģēdijas krimināllietā apsūdzētajiem prasa cietumsodu līdz 7,5 gadiem

LETA, 26.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Prokuratūra Zolitūdes traģēdijas krimināllietā apsūdzētajām personām prasa piespriest brīvības atņemšanu no pieciem līdz 7,5 gadiem, kā arī piecu gadu aizliegumu pildīt noteiktu amatu pienākumus.

Šodien prokurori noslēdza savas debašu runas lasīšanu, kā arī lūdza piemērot deviņām apsūdzētajām personām sodu.

Septiņu gadu un sešu mēnešu brīvības atņemšanu prokuratūra prasa piemērot būvinženierim Ivaram Sergetam, veikala projekta būvekspertīzes veicējam Andrim Gulbim, būvuzraugam Mārtiņam Draudiņam, arhitektam Andrim Kalinkam un uzņēmuma «Re&Re» būvdarbu vadītājam Staņislavam Kumpiņam.

Tikmēr piecu gadu cietumsodu prokuratūra lūdza tiesai piemērot trīs Rīgas pilsētas būvvaldes darbiniekiem - Jānim Balodim, Juridiskās nodaļas Būvniecības uzraudzības nodaļas ekspertei Marikai Treijai un būvinspekcijas priekšnieka vietniecei Aijai Meļņikovai. Piecu gadu cietumsodu prokuratūra prasa piemērot arī uzņēmuma «Maxima Latvija» darba aizsardzības vecākai ekspertei Innai Šuvajevai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu izlūkošanas dienests ir apturējis labdarības fonda "Novum Riga Charitable Foundation" darbību. Ir izdots rīkojums par pilnīgi visu fonda ziedojumu un līdzekļu iesaldēšanu, "Dienas Biznesam" apliecina fonda dibinātāji.

"Novum Riga Charitable Foundation" ir mecenātu Ernesta Berņa un Oļega Fiļa labdarības fonds, kas ir viens no ilglaicīgākajiem un lielākajiem labdarības fondiem Latvijā. Tas dibināts 2006.gadā un šo gadu laikā sniedzis atbalstu vairāk nekā 370 sabiedriskā labuma projektiem, piešķirot tiem gandrīz 6 miljonus eiro. 2019.gadā atbalsts sasniedza 655 000 eiro.

Mecenāti norāda, ka pēdējo divu gadu laikā daudziem viņu darbiem, iniciatīvām un projektiem ir likti brīžiem pat šķietami nepārvarami šķēršļi.

"To var saukt par nevienlīdzīgu attieksmi, vai vienkārši uzdot jautājumu - vai tā ir patiesi taisnīga un tiesiska pieeja, vai tomēr ļaunprātīga varas izmantošana?" - vienprātīgi uzskata dibinātāji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Sagruvušās Maximas būvinženiera Sergeta paraksts uz kopņu rasējumiem neesot viņa

LETA, 07.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sagruvušās «Maxima» ēkas būvinženieris Ivars Sergets šodien Zolitūdes traģēdijas krimināllietas tiesas sēdē liecināja, ka neatkarīgs rokrakstu eksperts no Lietuvas ir secinājis, ka uz SIA «Vikom industry» iesniegtajiem kopņu detālplānojumiem esošais paraksts nav nosakāms kā Sergeta paraksts.

Būvinženieris norādīja, ka minētos dokumentus, uz kuriem esot viņa paraksti, viņš pirmo reizi redzējis, kad ticis pratināts pirmstiesas izmeklēšanas laikā. Viņš pauda pieņēmumu, ka šie materiāli dokumentiem pievienoti kaut kad vēlāk.

Sergeta aizstāvis Artūrs Zvejsalnieks aģentūrai LETA norādīja, ka Lietuvas eksperta atzinumi ir pretrunā ar Latvijas rokrakstu ekspertīzes atzinumu, taču piebilda, ka Latvijā ir tikai viens cilvēks, kas veic šāda veida ekspertīzi, tādēļ neatkarīgs viedoklis tika meklēts ārpus valsts robežām.

Aizstāvis arī sacīja, ka lietas iztiesāšanas gaitā jau ir pierādījies, ka «Vikom industry» ir viltojuši parakstus.

Patlaban tiesā pasludināts pārtraukums līdz plkst.12.50, lai procesa dalībnieki varētu iepazīties ar Lietuvas eksperta atzinumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dienas Bizness analizē potenciālos premjera amata kandidātus.

Atlase: Partiju reitingi augustā, saskaņā ar SKDS pētījumu par partiju popularitāti, pieskaitot neizlēmušo balsis, kas sadalītas proporcionāli izlēmušo balsīm.

Saskaņas premjera kandidāts Dombrovskis

Salīdzinot ar esošo premjeru, ilggadējo politiķi Māri Kučinski, Saskaņas premjera amata kandidātam Vjačeslavam Dombrovskim nav īpaši liela valdības darba pieredze, lai gan viņš ir bijis gan izglītības un zinātnes, gan arī ekonomikas ministrs. Nav tik ilga pieredze politikā, kaut arī Vjačeslavs Dombrovskis ir bijis Zatlera Reformu partijas priekšsēdētājs.

Toties pašreizējam premjeram Mārim Kučinskim nav tāda līmeņa izglītības un arī tik labu valodu zināšanu, kādas ir ekonomikas zinātņu doktoram Vjačeslavam Dombrovskim. Viņš labi runā latviski, krievu valoda viņam ir dzimtā, bet angļu valodā Vjačeslavs Dombrovskis ir ne tikai mācījies, bet arī bijis pasniedzēja palīgs Klarka Universitātē (ASV), kā arī ir dzīvojis Amerikas Savienotajās Valstīs. Trīs valodu un trīs kultūru zināšanas ir vērtīga bagāža iespējamajam nākamajam Latvijas premjeram, kas ļauj potenciāli aktīvi darboties ne tikai vietējā, bet arī reģionālajā un pasaules politikas līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Par maksātnespējīgu atzīts Zolitūdes Maximas būvinženiera Ivara Sergeta uzņēmums HND Grupa

Db.lv, 21.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sagruvušās Zolitūdes Maximas būvinženiera Ivara Sergeta uzņēmums SIA HND Grupa atzīts par maksātnespējīgu, liecina Lursoft dati.

Maksātnespējas procesu augustā pasludinājusi Kurzemes rajona tiesa, par maksātnespējas administratori ieceļot Sandu Kraukli.

Uzņēmuma juridiskā adrese ir Mērsrags, Ozolu iela 21 un tas Komercreģistrā ierakstīts 2007.gadā. Kompānijas apmaksātais pamatkapitāls ir 2845,74 eiro. Kompānijas darbības veids ir inženierdarbības un ar tām saistītās tehniskās konsultācijas.

Pērn uzņēmumam apgrozījuma nebija, bet zaudējumi sasniedza 13,7 tūkstošus eiro. Kompānijas nodokļu parādi Valsts ieņēmumu dienestam sasniedza 89,5 tūkstošus eiro.

Kompānijas vienīgais īpašnieks ir Ivars Sergets.

Kā ziņots, 2013.gada 21.novembrī Zolitūdē, sabrūkot lielveikalam «Maxima», dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus. Būveksperti secināja, ka traģēdija notika, jo bija nepareizi aprēķinātas jumta konstrukciju slodzes, tādēļ tas iegruva.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

ABLV Bank īpašnieku labdarības fonds pērn atbalstījis projektus 479 800 eiro apmērā

Zane Atlāce - Bistere, 29.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamās ABLV Bank īpašnieku Ernesta Berņa un Oļega Fiļa labdarības fonds Novum Riga Charitable Foundation (iepriekš ABLV Charitable Foundation) kopumā pērn atbalstīja projektus pusmiljona eiro apmērā, norādīts fonda mājaslapā.

Reorganizējot fonda darbību, 2018. gadā tas turpināja darbu piecās jomās: «Bērni un ģimene», «Izglītība», «Pilsētvide», «Mecenātu projekti» un «Laikmetīgā māksla», atbalstot 22 iesāktus un jaunus projektus, to īstenošanai piešķirot 479 840 eiro. Fonds turpināja piesaistīt ziedojumus, kopumā pērn saņemot 139 012 eiro.

2018. gadā Novum Riga Charitable Foundation turpināja darboties sociālajos projektos, palīdzot vājdzirdīgiem bērniem, Zolitūdes traģēdijā cietušajām ģimenēm un smagu slimību skartajiem. Programmā «Palīdzēsim dzirdēt!», kas ir viena no fonda ilglaicīgākajām programmām un viena no plašākajām vājdzirdīgo bērnu atbalsta platformām Latvijā, augstas kvalitātes digitālos daudzkanālu dzirdes aparātus saņēma 20 bērni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēka Rīgā, Jaunsaules ielā 1 iegādāta par privātiem līdzekļiem 290 000 eiro apmērā. Vairākās kārtās paredzēts piesaistīt finansējumu un dzīvokļu projekta kopējās izmaksas lēšamas ap 1 miljonu eiro, biznesa portālam db.lv pastāstīja projekta attīstītājs Viesturs Vucāns.

Db.lv jau vēstīja, ka vietnē Crowdestate publicētā informācija liecināja par to, ka notiek sagatavošanās darbi šīs ēkas atjaunošanai. Tādēļ sazinājāmies ar projekta attīstītāju, lūdzot sniegt plašāku informāciju.

Jaunie dzīvokļu saimnieki ēkā varētu ievākties jau nākamā gada pavasarī - vasaras sākumā.

Trīsstāvīgā māja nopirkta 2014. gadā, tam sekojusi tā saukto loft dzīvokļu (īpašums, kas savulaik kalpojis industriāliem mērķiem, tiek pārbūvēts mūsdienīgā izpildījumā, saglabājot seno auru) projekta izstrāde. «Ar to bija aizķeršanās, jo notika Zolitūdes traģēdija, mainījās likumdošana un noteikumi. Mēs nomainījām arhitektu un pārstrādājām arī projektu,» stāsta V.Vucāns. Ēkas projektu izstrādājis arhitektu birojs «Pils M», bet kā ģenerāluzņēmējs izvēlēts SIA «AMBK».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pakāpeniski darbību atsācis Ernesta Berņa un Oļega Fiļa labdarības fonds, kas turpmāk būs pazīstams ar nosaukumu Novum Riga Charitable Foundation, liecina paziņojums fonda mājaslapā.

Fonds turpinās sava priekšteča ABLV Charitable Foundation darbus un vairākas no tā programmām.

Ņemot vērā notikumus ap ABLV Bank, kur tika glabāta lielākā daļa labdarības fonda finanšu līdzekļu, šobrīd Novum Riga Charitable Foundation ierobežoti strādā piecās jomās: Bērni un ģimene, Izglītība, Pilsētvide, Mecenātu projekti un Laikmetīgā māksla.

Fonda uzmanības lokā joprojām būs vājdzirdīgo bērnu programmai, izsniedzot viņiem digitālos dzirdes aparātus, kā arī Zolitūdes traģēdijā cietušo atbalsts. Pakāpeniski, tai skaitā pēc kreditora prasījuma apmierināšanas, fonds paredz uzsākt arī jaunas iniciatīvas sociālajā un kultūras jomā, kā arī turpinās veicināt sakārtotāku pilsētvidi. Paredzams, ka fonda darbība varētu pilnvērtīgi tikt atjaunota 2019. gada otrajā pusē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts iestādēm, tai skaitā arī drošības iestādēm, nevar būt savu personīgo interešu, tām ir jādarbojas vienotas konstitucionālas sistēmas ietvaros. Bet ir tā sagadījies, ka «iestādes» atrodas Vienotības ietekmē, intervijā uzsver pie frakcijām nepiederošais 12. Saeimas deputāts, Latvijas Universitātes profesors Ringolds Balodis, kurš šopavasar kļuvis par Nacionālās apvienības biedru

Medijos ir nonākušas ziņas par to, ka ekspremjers Indulis Emsis it kā ir brīdinājis deputātu Askoldu Kļaviņu, izsakot versiju, ka pie notikušā vainīgi ir arī ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, premjers Māris Kučinskis un KNAB vadītājs Jēkabs Straume. Kas notiek?

Notiek sabiedriskā viedokļa ietekmēšana ar apzināti veidotiem skandāliem. Cilvēkiem liek novērsties no būtiskā un pievērsties lietām, kuras beigsies ar čiku. Es esmu tiešām ārkārtīgi izbrīnīts, ka šādu jezgu var sacelt par, manuprāt, ārkārtīgi maznozīmīgām lietām, ja paskatāmies pēc būtības. Ja runājam par informācijas nopludināšanu, virknē gadījumu informācija no drošības iestādēm ir gājusi ārā kā pa «laidara vārtiem». Konkrētajā gadījumā par tiem diviem deputātiem, kas tika aizturēti, – Kaimiņu un Kļaviņu – abos gadījumos es nesaskatu pamatu tik lielai jezgai un rezonansei. Ja deputāts Askods Kļaviņš «muhļījās» ar benzīna atskaites papīriem, vai bija pamats prasīt kratīšanas? Ko tad tajās kratīšanās var atrast – degvielas mucas, vai? Trilleris riktīgais, Kučinskis neko nevienam nav teicis, bet Emsis nodarbojas ar analītiku. Kļaviņš kā Žanna d’Arka uz ešafotu dodas, nenododams analītiķi Emsi. Un kas?

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

RD piedāvā vienoties par Zolitūdes traģēdijas vietā esošā nama atsavināšanu vai maiņu

LETA, 30.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas dome (RD) uzaicinājusi uz tikšanos uzņēmuma SIA «Prana property» īpašniekus, lai vienotos par Rīgā, Priedaines ielā 20, esošā īpašuma atsavināšanu vai maiņu, aģentūrai LETA pastāstīja Rīgas domes Pilsētas īpašumu komitejas vadītājs Oļegs Burovs (GKR).

Pašvaldība grib izbeigt kopīpašuma tiesības un cer, ka otra īpašnieku puse piekritīs īpašumu vai nu atsavināt par labu Rīgas pilsētai, vai arī piekritīs to iemainīt pret kādu citu teritoriju Rīgā.

Kādas būs potenciālās igauņu izvēles iespēja jeb, kurus tieši īpašumus pašvaldība varētu piedāvāt kā maiņas objektus, Īpašuma departamenta pārstāvji aģentūrai LETA neatklāja, norādot, ka par to tiks lemts tad, kad būs skaidrs, kādam sadarbības modelim partneri piekrīt.

Vēstule SIA «Prana Property» nosūtīta šodien un konkrēts tikšanās laiks vēl nav zināms.

Kā vēstīts, patlaban dzīvojamā ēka Priedaines ielā 20, kur 2013.gada novembrī sagruva lielveikals «Maxima», kā rezultātā bojā gāja 54 cilvēki, pieder «Prana Property». Tas ir meitas uzņēmums Igaunijas bankai AS «Coop Pank».

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Prana Property nepiekrīt RD piedāvājumam atpirkt īpašuma daļas Zolitūdes traģēdijas vietā

LETA, 06.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas nekustamo īpašumu attīstītājs «Prana Property» patlaban nav gatavs pieņemt Rīgas domes piedāvājumu atpirkt daļas nekustamajam īpašumam Priedaines ielā 20, Zolitūdē, kur 2013.gada novembrī sagruva lielveikals «Maxima», otrdien žurnālistiem sacīja Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas priekšsēdētājs Oļegs Burovs.

«Piedāvājām izskatīt iespēju mainīt īpašumu - Rīgas pašvaldība ir gatava šo īpašumu atpirkt un vērtēt zemi kā neapbūvētu, vai arī piedāvāt līdzvērtīgu īpašumu. Ja nopirksim - plānojam nojaukt par saviem līdzekļiem gan ēku, gan autostāvvietu. Patlaban Prana Property šo piedāvājumu nepieņem,» sacīja Burovs.

Viņš skaidroja, ka pašvaldības piedāvātā atpirkšanas maksa bija 60 eiro par kvadrātmetru. Tādējādi īpašuma kopējā cena būtu 600 000 eiro, bet pašvaldība maksātu 200 000 eiro.

«To Igaunijas uzņēmums nepieņem. Šodienas sarunā varēja saprast, ka arī līdzvērtīgi īpašumi viņus neinteresē. Šķiet, ka Prana Property nepieciešama arī autostāvvieta, attiecīgi turpmāko par īpašuma sadali var risināt tikai tiesā. 16.novembrī tā dēvētās graustu komitejas sēdē vai nu atzīsim šo ēku par graustu un piemērosim paaugstinātu nekustamā īpašuma nodokli, vai arī tiks pieņemti citi lēmumi,» sacīja Burovs. Citus iespējamos lēmumus līdz 16.novembra sēdei Burovs nekomentēs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zolitūdes traģēdijas vietā Rīgā, Priedaines ielā 20, esošā nama īpašniekiem SIA «Prana property» piemērota paaugstināta nekustamā īpašuma nodokļa likme, kas nozīmē, ka turpmāk īpašnieks par namu nodokļos ik gadu maksās 22 986 eiro līdzšinējo 11 493 eiro vietā.

Rīgas domes Vidi degradējošo būvju komisija 19.oktobrī notikušajā sēdē uzdeva ēkas līdzīpašniecei, Igaunijas SIA «Prana Property» līdz 16.novembrim novērst uz fasādes izvietotā dekoratīvā pārsega bojājumus, kā arī veikt ēkas tehniskā stāvokļa apsekošanu.

«Prana property» pārstāvis Rauls Keskūla apgalvoja, ka līdz šim uzņēmums ir nodrošinājis, ka jaunais fasādes segums ir nogādāts pie ēkas un tieši patlaban notiekot tā uzstādīšana. Savukārt runājot par ēkas tehnisko ekspertīzi, viņš norādīja, ka tehniskā stāvokļa apsekošana līdz šim nav uzsākta, taču notiekot pārrunās ar vairākiem uzņēmumiem, kas to varētu izdarīt.

Komisijas vadītājs Oļegs Burovs atgādināja, ka pēdējo reizi tehniskā apsekošana veikta 2014.gada novembrī. Jau toreiz konstatēts, ka namam ir 70% nolietojums un tas atzīts par bīstamu un ekspluatācijā neizmantojamu. Vienlaikus namam toreiz netika konstatēti nozīmīgi nesošo konstrukciju defekti, taču nekavējoties bija jāveic ēkas konstrukciju daļēja stiprināšana. Pēdējo reizi jautājums par nama tehnisko ekspertīzi komisijā skatīts 2015.gada jūnijā un jau tobrīd tas klasificēts kā B kategorijas grausts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Imantā, bijušajā rūpnīcas Radiotehnika ražošanas ēkā, ieguldot vairāk nekā 10 miljonus eiro, tiks izveidots Latvijas produktu tirgus, kā arī apjomīgs tirdzniecības un izklaides centrs

Pirmais projekta attīstības posms paredz Imantas Tirgus izveidi ēkas pirmajā stāvā. Projekta noslēgums gaidāms 2020. gadā, kad pirmajā un otrajā stāvā tiks atvērtas pārējās tirdzniecības platības, kurās būs pārstāvēti arī plaši pazīstami apģērbu zīmoli, bet trešajā un ceturtajā stāvā atradīsies izklaides, tai skaitā kino, un sporta zonas, informē SIA Imantas Tirgus valdes loceklis Ēriks Ertmanis. Imantas Tirgus tiek veidots par pašu līdzekļiem, savukārt pārējā centra izveidi finansēs banka. Ēkas īpašnieks ir SIA Imanta Retail Park.

Padomju laikā ražošanas vajadzībām būvētās četru stāvu ēkas pirmajā stāvā 2011. gadā izvietojās viens no tirdzniecības ķēdes Prisma veikaliem, un īpašniekam bija plāns pārējā ēkā attīstīt tradicionālu iepirkšanās centru, kas tomēr dažādu iemeslu dēļ nav īstenojies. 2017. gadā, Prismai pieņemot lēmumu pamest Latvijas tirgu, mainīta attīstības koncepcija un izlemts bijušajās veikala telpās izvietot Imantas Tirgu, bet pārējā centrā uzsvaru likt uz izklaidi un aktīvo atpūtu. Paplašināties plāno ēkā jau strādājošais sporta klubs People Fitness, kā arī norisinās pārrunas ar kādu skandināvu zīmolu par aktīvās atpūtas pakalpojumu nodrošināšanu, kas ietvertu hokeja, basketbola, beisbola un skeitparka elementus. Plānots, ka sporta un izklaides komplekss aizņems 30 tūkstošus kvadrātmetru. Patlaban notiek pārrunas arī ar kinoteātru operatoriem un citiem iespējamajiem nomniekiem. Ēka ir sagatavota starpsienu izbūvei atkarībā no katra nomnieka vajadzībām un gaida darbu sākšanos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Imantā, bijušajā rūpnīcas Radiotehnika ražošanas ēkā nākamajā nedēļā tiks atvērts tirdzniecības centrs K3 - Imanta Mall, biznesa portālam db.lv pastāstīja SIA Imantas Tirgus valdes loceklis Ēriks Ertmanis.

Jaunais tirdzniecības centrs atradīsies ēkas pirmajā stāvā un aizņems 5500 kvadrātmetru lielu platību. Kopējā ēkas pirmā stāva platība ir 18 000 kvadrātmetru, līdz ar tirdzniecības centra atvēršanu tiks «apdzīvota» 11 500 kvadrātmetru liela platība, ieskaitot Imantas Tirgus daļu.

Db.lv jau rakstīja, ka padomju laikā ražošanas vajadzībām būvētās četru stāvu ēkas pirmajā stāvā 2011. gadā izvietojās viens no tirdzniecības ķēdes Prisma veikaliem, un īpašniekam bija plāns pārējā ēkā attīstīt tradicionālu iepirkšanās centru, kas tomēr dažādu iemeslu dēļ neīstenojās. 2017. gadā, Prismai pieņemot lēmumu pamest Latvijas tirgu, tika mainīta attīstības koncepcija un izlemts bijušajās veikala telpās izvietot Imantas Tirgu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien likvidēta metāla konstrukciju ražotāja SIA «Vikom Industry», liecina «Firmas.lv» informācija.

Pagājušā gada 5.februārī Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa pasludināja «Vikom Industry» par maksātnespējīgu un par maksātnespējas procesa administratoru tika iecelts Ivars Meļķis.

Savukārt 2018.gada 13.jūnijā «Vikom Industry» tika izslēgta no pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāju reģistra.

2017.gadā uzņēmums strādāja ar 313 864 eiro apgrozījumu, kā arī cieta 1291 eiro zaudējumus, bet gadu iepriekš uzņēmuma apgrozījums bija 750 077 eiro un tika ciesti 42 631 eiro zaudējumi.

«Vikom Industry» nosaukums ir izskanējis arī saistībā ar Zolitūdes traģēdiju - sabrukušā «Maxima» lielveikala metāla konstrukcijas bija pasūtītas «Vikom Industry», taču šis uzņēmums darbu veikšanai algoja apakšuzņēmumu. Kurš bijis būvkonstrukciju savienojumu autors, iesaistīto pušu viedokļi atšķiras - būvinženieris Ivars Sergets vairāk norāda «Vikom Industry» virzienā, kas savukārt savu atbildību noliedz.

Komentāri

Pievienot komentāru