Citas ziņas

Publisko liecības par Šķēles, Savicka, Lemberga un Ventspils uzņēmēju kopīgu dalību LK privatizācijā

LETA, 25.08.2010

Jaunākais izdevums

Latvijas Kuģniecība (LK) privatizācijai kopš 2000.gada līdz pat tās īstenošanai 2002.gadā kopīgās apspriedēs gatavojās Tautas partijas līderis Andris Šķēle, gāzes kompānijas Itera Latvija prezidents Juris Savickis, Ventspils mērs Aivars Lembergs, vairāki Ventspils uzņēmēji un viņus apkalpojoši juristi un menedžeri.

Pa to liecina šodien klajā nākušajā rokasgrāmatā "Kā nozagt miljardu?" publiskotās Savicka, uzņēmēju Olafa Berķa un Jurija Bespalova, kā arī bijušā baņķiera Arnolda Laksas liecības prokuratūrai, visticamāk, tā dēvētajā Lemberga krimināllietā.

Informācija par tā saukto Ventspils un Rīgas grupu vienošanos kopīgi privatizēt LK līdz šim vairākkārt izskanējusi neoficiāli vai arī kā pārstāsts no Lemberga krimināllietas sējumiem, taču grāmatā publiskotas pilnas ar parakstu apstiprinātas liecības, ko sniegušas vairākas personas, kas tieši iesaistītas šajā darījumā, kā arī citi tiesībsargājošo institūciju rīcībā esoši materiāli.

"LK privatizācijas jautājumos [ar Lembergu] bija biznesa attiecības. Mēs kopīgi piedalījāmies LK privatizācijā par sertifikātiem un otrajā etapā - par naudu," liecinājis Savickis.

"Galvenos jautājumus mēs apspriedām kopīgi, visbiežāk bijām četri," stāsta "Itera Latvija" prezidents. Trīs pārējie bijuši Lembergs, Šķēle un Berķis. Tikuši saskaņoti jautājumi, piemēram, par sertifikātu izmantošanu un finansēm, kas nepieciešamas LK privatizācijas procesā.

Apspriedes visbiežāk notikušas advokātu birojā. "Kad bijām vienojušies par biznesu, pārējo darīja tehniskie cilvēki - juristi utt.," norāda Savickis.

"Itera Latvija" prezidents apliecina, ka "Aivars Lembergs piedalījās visa biznesa (kuģniecības privatizēšana) veikšanā. Ar Aivaru Lembergu tika saskaņoti visi globālie jautājumi".

Laikā, kad saskaņā ar Savicka un Berķa liecināto notika aktīva gatavošanās privatizācijai, Lembergs publiski noliedza vēlmi piedalīties LK privatizācijā. Aģentūras LETA arhīvā pieejami Lemberga izteikumi 2002.gada 31.janvārī, ka viņš LK privatizācijā neplāno izmantot savus privatizācijas sertifikātus, jo šādam darījumam to skaits esot pārāk niecīgs. Ventspils mērs tolaik arī uzsvēris, ka "LK miglā, pat tumsā, tītais finansiālais stāvoklis uzņēmuma privatizāciju dara ļoti riskantu".

Tikmēr starp grāmatā publiskotajiem materiāliem ir arī 2001.gada jūlijā slēgts līgums, ar kuru Lembergs pilnvaro menedžeri Ansi Sormuli iegādāties un viņa labā pārvaldīt 43,93% "Regina Developement Limited" ("Regina") kapitāla daļu. Darījums jāīsteno, izmantojot uz Sormuļa vārda reģistrēto Kipras kompāniju "Hinch Invest & Finance S.A." ("Hinch").

Tieši "Regina" bija kompānija, kas tika dibināta līdzdalībai LK privatizācijā. Bespalovs liecina, ka "Regina" piederēja sešām kompānijām, aiz kurām stāvēja konkrēti Ventspils uzņēmēji. Tie esot bijuši Bespalovs, Oļegs Stepanovs, Berķis, Igors Skoks, Krists Skuja, bet attiecībā uz "Hinch" Bespalovs norāda, ka to "pārstāvējis Sormulis".

Ventspilnieku kontrolētajai "Regina" un rīdzinieku kontrolētajai "Lake Street Investments Limited" ("Lake Street") līdzīgās daļās piederēja divas ārzonas kompānijas "Ojay Limited" ("Ojay") un "Eastgate Properties Limited" ("Eastgate"), kas nopirka LK akcijas pirmajā privatizācijas posmā - publiskajā piedāvājumā par sertifikātiem.

Vienošanās paredzējusi, ka arī izsolē par naudu pārdodamās LK akcijas tiek nopirktas līdzīgās daļās, un, kā liecina Savickis, jau bijis sarunāts vairāk nekā 55 miljonu ASV dolāru liels kredīts "Unibankā" (patlaban - "SEB banka"), taču ventspilnieki vienošanos pārkāpuši.

"Mēs visi četri kopā [Šķēle, Savickis, Lembergs, Berķis] nospriedām, ka mēs kopā nopirksim kuģniecības akcijas un pēc tam lemsim, ko ar tām darīt, bet beigās mums par lielu pārsteigumu izrādījās, ka kuģniecības akcijas nopirkusi "Ventspils nafta" (VN)," stāsta Savickis.

"Mēs ar Šķēli savu [par sertifikātiem] nopirkto daļu pēc ilgām diskusijām pārdevām," piebilst Savickis. Pircēji bijušas Berķa un Lemberga ieteiktas firmas.

Berķis atceras, ka VN uzvara izsolē bijis pārsteigums ne tikai Savickim, ar kuru bijis kopā, kad uzzinājis izsoles rezultātus, bet arī pašam.

"Es arī biju vīlies un neapmierināts, jo manā uztverē, ja kaut ko savā starpā sarunā, tad tas ir jāpilda. Es jutos ļoti neērti. Iznāca, ka arī es savu solījumu neesmu pildījis," atzīst Berķis, piebilstot, ka attiecības ar Savicki šis gadījums "samaitāja".

Notikušo Berķis esot pārrunājis ar Lembergu, kurš teicis, ka neesot bijusi doma rīdziniekus piekrāpt, bet tas esot bijis labāk no kompānijas kontroles viedokļa, lai situācijas noteicēji būtu ventspilnieki.

Rokasgrāmatā publiskota arī kāda no Ventspils domes pēc izsoles 2002.gada jūnijā sūtīta faksa kopija. Sūtījums adresēts "augsti godātam Andrim Šķēlem", un to, visticamāk, parakstījis Lembergs. Dokumentā teikts: "Ar šo apliecinu, ka tuvākā gada laikā, bet pēc iespējas ātrāk, AS "Ventspils nafta" pārdos tās iegādātās AS "Latvijas Kuģniecība" visas akcijas kopējai A.Š. & Co un A.L. & Co kompānijai vai kompānijām, atbilstoši vienošanās. Vienas akcijas pārdošanas cena būs vienāda ar iegādes cenu + 12% gadā."

Šis solījums gan netika īstenots un, kā liecina Berķis, "tika panākta vienošanās, ka rīdzinieki turpmāk nepiedalīsies šajā projektā un mēs atpirksim no viņiem tās kompānijas, kuras bija iegādājušās LK akcijas par sertifikātiem".

Kā LETA jau ziņoja, arī advokāts Mārtiņš Kvēps šogad LK kuģu fraktēšanas lietā Londonas tiesā sniedzis liecību, stāstot par politisko vienošanos privatizēt LK, kā arī par tās finansēšanas metodēm - LK kuģu frakts darījumu noslēgšanu par mākslīgi zemām likmēm un radušās starpības "nosmelšanu" ārzonu firmās, lai norēķinātos ar "Andra Šķēles vadīto Rīgas grupu" par LK privatizācijā iegūtajām akcijām.

Viena no apsūdzībām, ko Lembergam ir izvirzījusi prokuratūra, ir par to, ka viņš nedeklarēja tādas īpašumtiesības, kas deva pastarpinātu ietekmi LK.

Lembergs prokuratūras apsūdzības nesaprot un neatzīst, turklāt izmeklētāju rīcībā viņš saskata politiskus motīvus.

Starp grāmatā publiskotajiem materiāliem ir arī Bespalova ar roku rakstītas piezīmes saistībā ar LK privatizācijas izmaksām. Tajās ir arī tādi ieraksti, kas, iespējams, varētu norādīt uz maksājumiem ar politiskiem spēkiem saistītām personām. Piemēram, viens ieraksts ir šāds: "Pol.1 TB 1 000 000$". Cits ieraksts: "Taut.P. 1 000 000$". Vēl kāds: "Sods Unibanka 700 000$". Ir arī norāde par 250 000 ASV dolāru, kas paredzēti LC, vēl miljons dolāru paredzēti kā "Komp. Š", 400 000 dolāru par advokātu pakalpojumiem, vēl 500 000 dolāru TB un 125 000 dolāri "biržai".

Bespalovs paskaidro, ka tie ir izdevumi, kas radušies citiem "Regina" dalībniekiem un kurus tie viņam saukuši kādā apspriedē. Piedalījušies Sormulis, Skoks, Stepanovs, Berķis, Skuja un Bespalovs. Viņš gan vairs neatminas, kurš ko nosaucis, kā arī nevar apliecināt, vai šādi maksājumi tiešām ir veikti. "Varu pateikt, ka soda nauda bankai tika samaksāta," atzīst uzņēmējs, piebilstot, ka "viss, kas atspoguļots lapā, bija ideju līmenī".

Kā ziņots, LK privatizācija notika 2002.gadā Andra Bērziņa (LC) valdības laikā. Par privatizāciju atbildīgā ekonomikas ministra amatu ieņēma Aigars Kalvītis (TP). Valdībā bija pārstāvēti četri politiskie spēki - "Latvijas ceļš", Tautas partija, apvienība "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK (TB/LNNK) un jau sašķēlusies Jaunā partija.

2001.gada janvārī publiskajā telpā uzvirmoja skandāls, kad bijušais LK pilnvarnieks Eižens Cepurnieks (TB/LNNK) sabiedrības par atklātību "Delna" vadītājai Inesei Voikai it kā bija atstāstījis kādu sarunu, kuras laikā Šķēle esot piedāvājis vienu miljonu ASV dolāru TB/LNNK amatpersonām, lai nodrošinātu atbalstu vienam LK privatizācijas pretendentam.

Cepurnieks vēlāk noliedza, ka Voikai tieši tā būtu teicis, arī paši iesaistītie apgalvoja, ka nekādi kukuļi nav piedāvāti, prokuratūra atteica ierosināt krimināllietu, jo nekādus likumpārkāpumus - ne reālu kukuļdošanu, ne amatpersonu cieņas aizskaršanu - neatklāja, bet "Delna" atvainojās Šķēlem.

"Kopējais iespaids ir tāds - vienā ziņā biju vīlies, jo es pacēlu jautājumu par iespējamo korupciju. Acīmredzot, man to darīt bija iemesls. [Prokuratūra] nereaģēja uz korupciju, bet gan kas, kuram, ko ir teicis - tieši uz šo aspektu - ziņu izplatīšanu," toreiz aģentūrai LETA sacīja Cepurnieks.

LETA jau vēstījusi, ka sākotnēji tika veikts 32% LK akciju publiskais piedāvājums par privatizācijas sertifikātiem, tad 51% LK akciju par naudu tika izsolītas biržā. Publiskajā piedāvājumā vienas akcijas cena bija 1,11 lati, kas ļāva par vienu sertifikātu iegūt 25,22 akcijas. Akciju izsolē tika dzēsti 2 547 369,3 sertifikāti. Savukārt izsolē, kurā teju visas piedāvātās akcijas nopirka VN, vienas LK akcijas pārdošanas cena bija 35 santīmi, tādējādi valsts ieguva 35,7 miljonus latu.

Tiesa, tolaik aptuveni 40% VN akciju piederēja pašai valstij. Pēc četriem gadiem - 2006.gada rudenī - valsts savas VN akcijas pārdeva par 74,236 miljoniem latu starptautiskai kompānijai "Vitol".

LK, tāpat kā tās lielākā īpašniece VN, ir publiska akciju sabiedrība, kuras akcijas kotē vērtspapīru biržā "NASDAQ OMX Riga".

Leta

Pats A. Lembergs grāmatā publiskotos faktus komentē šādi: Jebkādu uzticamību šiem sabiedriskās domas ietekmēšanas mēģinājumiem degradē šā pasūtījuma darba jau zināmie autori – mani ilggadējie oponenti un viņu uzticamie izpildītāji, kuriem savu netīro spēlīšu īstenošaai ļoti paveicies ar priekšvēlēšanu laiku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Lembergs cer uz vairākiem simtiem tūkstošu sterliņu mārciņu no prasītājiem Anglijas tiesā

LETA, 27.06.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils mērs Aivars Lembergs (Latvijai un Ventspilij) saistībā ar tiesvedību Anglijas tiesā cer no prasītājiem saņemt tiesāšanās izdevumu un zaudējumu kompensāciju vairāku simtu tūkstošu sterliņu mārciņu apmērā.

Kā šodien preses konferencē informēja Lembergs, lēmumam par kompensācijas apmēru vajadzētu būt zināmam aptuveni desmit dienu laikā pēc 19.jūnija, kad Anglijas un Velsas Apelācijas tiesa noraidīja Antonio Gramsci Shipping Corporation un 29 citu AS Latvijas kuģniecība (LK) meitassabiedrību iesniegto apelācijas sūdzību strīdā ar Lembergu par frakts līgumu, atkārtoti apstiprinot, ka pret viņu celtā prasība ir nepamatota un izbeidzama Anglijas tiesas jurisdikcijas neesamības dēļ.

«Pirmās instances tiesā es uzvarēju kompāniju Vitol šajā prasībā, viņi tiesas lēmumu pārsūdzēja apelācijas instances tiesā, un apelācijas instances tiesa arī viņu apelācijas sūdzību noraidīja. Jāsaka, ka tiesa bija plānota divas dienas, bet notika dažas stundas. Apelācijas instances tiesa trīs tiesnešu sastāvā pēc tam, kad bija noklausījusies prasītāju argumentus, noklausīšanos pārtrauca, jo uzskatīja par bezjēdzīgu tērēt laiku un klausīties vēl manus advokātus. Tiesa uzreiz turpat tiesas zālē pieņēma lēmumu, ka apelācijas sūdzība tiek noraidīta. Tas, protams, prasītājam bija milzīgs šoks, jo viņi domāja, ka divas dienas varēs skalot smadzenes tiesnešiem, bet no tā nekas neiznāca,» norādīja Lembergs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Interneta vietnē rokasgrāmata.com publicētas, iespējams, Šveices advokāta Rūdolfa Meroni liecības, kuras sniegtas Ventspils mēra Aivara Lemberga krimināllietas ietvaros.

Liecībās ir stāstīts par dažādiem darījumiem un sarežģītām shēmām, lai par patiesā labuma guvējiem kļūtu A.Lemberga ģimene.

Jāatgādina, ka iepriekš vietnes autori norādīja: «Mums tiešām nav ziņu, ar kādām metodēm prokuratūrai izdevās piespiest Šveices advokātu ne tikai sniegt izvērstas un detalizētas liecības par savu klientu, bet arī savos arhīvos sameklēt desmitus un simtus, maigi izsakoties, atmaskojošu dokumentu par mūsu galveno varoni,» teikts autoru paziņojumā.

Viņi arī norāda, ka ļoti iespējams, ka tieši šīs liecības, kuras tiks publiskotas, un tām klātpievienotie dokumenti, kas tiks publiskoti turpmāk, tiesā kļūšot par vienu no izšķirošajiem argumentiem, lai «miljarda zaglis, kas līdz šim iecienījis strīpainus uzvalkus, agri vai vēlu ietērptos strīpainā pidžamiņā».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas apgabaltiesa kā apelācijas instance trešdien bijušo Ventspils mēru, pašreizējo Ventspils domes deputātu Aivaru Lembergu ("Latvijai un Ventspilij") atzina par vainīgu virknē epizožu par koruptīviem noziegumiem, bet par gadu samazināja cietumsodu.

Tiesa viņam nolēma piespriest četru gadu cietumsodu un mantas konfiskāciju. Cietumsodā apelācijas instances tiesa tāpat kā pirmā instance nolēma ieskaitīt Lemberga atrašanos apcietinājumā un pavadīto laiku mājas arestā.

Sodā ieskaitīja apcietinājumā pavadīto laiku no 2007.gada 14.marta līdz 2007.gada 10.jūlijam un no 2021.gada 22.februāra līdz 2022.gada 25.februārim, kā arī mājas arestā pavadīto laiku no 2007.gada 10.jūlija līdz 2008.gada 22.februārim. Minētais nozīmē, ka Lembergs cietumā un mājas arestā kopumā pavadīja aptuveni 700 dienas.

Ja šāds spriedums stāsies spēkā, tad Lembergam ieslodzījumā būtu jāpavada aptuveni puse no piespriestā soda, taču viņam būtu iespēja pretendēt uz nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu. Sodu izpildes kodekss paredz, ka notiesātais nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda izciešanas, tai skaitā ar elektroniskās uzraudzības noteikšanu, var lūgt, ja viņš atbilst kodeksā paredzētajiem nosacījumiem, faktiski ir izcietis Krimināllikumā noteikto soda daļu un atbilst citiem Krimināllikumā un kodeksā noteiktajiem kritērijiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Meroni neatklāj, par ko liecinājis tiesā; Lembergs uzskata, ka procesam jābūt atklātam

LETA, 07.02.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šveices advokāts Rūdolfs Meroni šodien pēc pirmās slēgtās tiesas sēdes, kurā viņš tika pratināts tā dēvētajā Ventspils mēra Aivara Lemberga krimināllietā, aģentūrai LETA atteicās izpaust, par kādiem notikumiem viņš sniedzis liecības, turpretim Lembergs norādīja, ka tiesas procesam vajadzētu būt atklātam, lai žurnālisti varētu objektīvi atspoguļot sēžu zālē runāto un notikušo.

Šodien Rīgas apgabaltiesā liecinieka statusā uzklausītais Šveices advokāts pēc tiesas sēdes aģentūrai LETA sacīja, ka, ņemot vērā slēgto procesu, viņš nav tiesīgs izpaust informāciju par sēdes laikā runāto. Aizbildinoties ar to pašu argumentu, Meroni neatbildēja arī uz jautājumu, vai savulaik viņš kā advokāts ir sniedzis juridisko palīdzību Lembergam.

Pēc tiesas sēdes uz jautājumiem par Meroni liecībām pēc būtības neatbildēja arī Ventspils mērs, tomēr viņš ar pārliecību pauda, ka Latvijā visiem tiesas procesiem, ieskaitot šo, vajadzētu būt atklātiem, lai plašsaziņas līdzekļu pārstāvji tiesas prāvas varētu translēt tiešraidē visai sabiedrībai, tādējādi objektīvi atspoguļojot sēžu zālē notikušo.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas apgabaltiesa šodien lēma apmierināt koruptīvos noziegumos apsūdzētā bijušā Ventspils mēra, pašreizējā Ventspils domes deputāta Aivara Lemberga ("Latvijai un Ventspilij") aizstāvja lūgumu mainīt apsūdzētajam iepriekš noteikto drošības līdzekli - apcietinājumu - pret 100 000 eiro drošības naudu.

Lembergam vai kādai citai personai drošības nauda būs jāiemaksā viena mēneša laikā. Drošības naudas samaksas gadījumā Lembergam būs paredzēts arī liegums pildīt Ventspils mēra amatu.

Likums paredz, ka drošības naudu var iemaksāt persona, kurai šis drošības līdzeklis tiek piemērots, kā arī jebkura cita fiziskā vai juridiskā persona. Persona, kura veikusi drošības naudas iemaksu, iesniedz procesa virzītājam samaksu apliecinošu dokumentu, kā arī rakstveida paziņojumu par iemaksātās naudas izcelsmi.

Prokurors Aivis Zalužinskis ar preses pārstāves Aigas Eidukas starpniecību norādīja jau iepriekš tiesas sēdē pausto, ka Lemberga lūgumam par drošības līdzekļa maiņu nebija pamata un tas bija noraidāms.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Bendrāte pirkusi radio Lemberga vietā un par Lemberga naudu

Lelde Petrāne, 20.10.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

9. un arī 10. Saeimas deputāte Silva Bendrāte (Vienotība) vairāk nekā trīspadsmit gadus slēpusi to, ka Aivara Lemberga vietā un par viņa naudu iegādājusies kapitāldaļas Kurzemes radio. Turklāt, pēc viņas vārdiem spriežot, līgums, kas Bendrāti faktiski padarīja par Lemberga marioneti, vēl joprojām ir spēkā un pirkuma nauda nav atmaksāta, vēsta portāls pietiek.com.

Kā liecinot Pietiek rīcībā esošs Bendrātes un Lemberga noslēgts trasta līgums, Ventspils mērs piešķīris Bendrātei (toreiz – Ērmanei) tiesības viņa vietā un par viņa naudu, bet uz tagadējās deputātes vārda iegādāties kapitāldaļas SIA Kurzemes radio.

Saskaņā ar šo līgumu Bendrātei bijis – un, spriežot pēc viņas vārdiem, vēl joprojām ir - pienākums veikt Lemberga daļu pārvaldīšanu, vadoties «tikai un vienīgi» no Lemberga «interešu viedokļa», norāda medijs.

Līgums arī nosakot, ka bez Lemberga atļaujas Bendrātei nav bijis tiesību ne izteikt savu viedokli lielākajā daļā Kurzemes radio dalībnieku sapulču balsojumu, ne spriest par radio budžetu, ne lemt par dividenžu izmaksu vai kļūt par uzņēmuma vadības pārstāvi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas apgabaltiesa šodien koruptīvos noziegumos apsūdzētajam Ventspils domes priekšsēdētājam Aivaram Lembergam ("Latvijai un Ventspilij") piesprieda piecu gadu cietumsodu, mantas konfiskāciju un 20 000 eiro sodu.

Lembergu pēc sprieduma nolasīšanas apcietinās tiesas zālē, jo tiesa lēma līdz šim spēkā esošos drošības līdzekļus atcelt. Cietumsoda izciešanas laikā tiesa gan nolēma ieskaitīt Lemberga atrašanos apcietinājumā un pavadīto laiku mājas arestā 2007. un 2008.gadā. Lembergs toreiz pēc aizturēšanas apcietinājumā atradās no 2007.gada 14.marta līdz 10.jūlijam, bet mājas arestā - no 10.jūlija līdz 2008.gada 22.februārim.

Tiesa nolēma, ka Lembergam cietušajiem jāmaksā kopumā aptuveni 64 000 eiro. Tāpat tiesa nolēma no Lemberga valsts labā piedzīt procesuālos izdevumus 22 180 eiro apmērā par zvērināta advokāta valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Portāls: Liepnieka liecības rāda, ka viņš bijis tikai Šķēles piesegs

Elīna Pankovska, 08.10.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušā Andra Šķēles runas vīra, politehnologa Jurģa Liepnieka liecības digitālās TV krimināllietā atklāj, kā valstī kārtotas lielas lietas.

Ar ekspremjeru, apvienības Par labu Latviju (PLL) līderi A.Šķēli savulaik cieši saistītā J.Liepnieka liecības ir viena no retajām reizēm, kad A.Šķēles «shēmai» tik tuvu stāvoša persona izmeklētājiem atklājusi vērienīgās, tā sauktās digitālgeitas aizkulises, norāda portāls pietiek.com.

Šoruden sniedzot liecības digitālās TV krimināllietā Rīgas apgabaltiesā, A.Šķēle, ņemot vērā J.Liepnieka liecības, izvēlējās stratēģiju atzīt, ka interesējies par digitālgeitas mātes, britu pastkastītes firmas Kempmayer Media Ltd. (KML) iegādi un gribējis nopirkt vismaz 50%, taču tas neesot izdevies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Interneta vietnē rokasgrāmata.com 6.septembrī tikšot publicētas Šveices advokāta Rūdolfa Meroni liecības.

«Mums tiešām nav ziņu, ar kādām metodēm prokuratūrai izdevās piespiest Šveices advokātu ne tikai sniegt izvērstas un detalizētas liecības par savu klientu, bet arī savos arhīvos sameklēt desmitus un simtus, maigi izsakoties, atmaskojošu dokumentu par mūsu galveno varoni,» teikts autoru paziņojumā.

Viņi arī norāda, ka ļoti iespējams, ka tieši šīs liecības, kuras tiks publiskotas, un tām klātpievienotie dokumenti, kas tiks publiskoti turpmāk, tiesā kļūšot par vienu no izšķirošajiem argumentiem, lai «miljarda zaglis, kas līdz šim iecienījis strīpainus uzvalkus, agri vai vēlu ietērptos strīpainā pidžamiņā».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējīgie cilvēki nezina procesu un nemāk sevi aizstāvēt, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Mazāk turīgajiem iedzīvotājiem nav daudz iespēju noskaidrot maksātnespējas procesa nianses, tāpēc sūdzības par maksātnespējas procesu tiek iesniegtas ne tikai Maksātnespējas administrācijai un Tieslietu ministrijai, skaļākos gadījumos arī tiesās, tiesībaizsardzības iestādēs un valsts augstākajām amatpersonām.

Mazāka uzmanība

Skaļākie gadījumi ir par turīgu juridisku personu maksātnespēju un administratora rīcību tajā, tomēr daudz mazāka uzmanība ir pievērsta maksātnespējīgu fizisku personu, kurām nav milzīgu īpašumu vai citu aktīvu, maksātnespējas procesiem un tajos notiekošajam. Viens no tādiem ir maksātnespējīgas fiziskas personas Elanas Savickas lieta. E. Savicka ar sūdzību par viņas administratores Māras Beķeres darbībām Maksātnespējas administrācijai un Tieslietu ministrijai iesniedza šā gada februārī, vienlaikus lūdzot administratorus uzraugošo iestādi lemt par administratora nomaiņu. «Esmu šokā par to, kas ir noticis pēdējā pusotra gada laikā, kad tika pasludināta mana maksātnespēja un uzsākta bankrota procedūra,» skaidro E. Savicka. Viņasprāt, ja neviens neko nedarīs, tad arī nekas nemainīsies un kādam jākļūst par slikto.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Papildināta - Pieļauj, ka Maxima sagrūšanu varēja ietekmēt ugunsgrēks celtniecības laikā

LETA, 16.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zolitūdes lielveikala «Maxima» jumta sagrūšanu varēja izraisīt iepriekš būvniecības laikā notikušais ugunsgrēks un vēl citi iemesli, savās pirmstiesas izmeklēšanas sniegtajās liecībās paudis Zolitūdes traģēdijā apsūdzētais sagruvušā lielveikala būvinženieris Ivars Sergets.

Šodien Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa nolasīja Sergeta pirmstiesas izmeklēšanā sniegtās liecības, kurās viņš paudis viedokli par jumta sagrūšanas iemesliem.

«Mans viedoklis par jumta iegruvuma iemesliem ir tāds, ka to varēja ietekmēt celtniecības laikā notikušais ugunsgrēks, jo tā rezultātā kopne varēja sasilt līdz 600 grādiem pēc Celsija un tad tā kļūst trausla, līdz ar to arī jānomaina,» teikts Sergeta iepriekš sniegtajā liecībā. Aģentūra LETA jau ziņoja, ka ugunsgrēks uz lielveikala jumta izcēlās 2011.gadā.

Vēl jumta sagrūšanu varēja izraisīt ūdens uzkrāšanās uz jumta, kas savukārt varēja radīt pārslodzi. Sergets pirmstiesas liecībās pieļāvis, ka jumta iebrukumu varēja izveidot materiālu krājumi uz tā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Anglijas tiesa par labu Lembergam piedzinusi ceturtdaļmiljonu Lielbritānijas mārciņu

LETA, 02.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Anglijas un Velsas apelācijas tiesa par labu Ventspils mēram Aivaram Lembergam (Latvijai un Ventspilij) ir piedzinusi 270 000 Lielbritānijas mārciņu (216 000 latu) un liegusi prasītājiem - Antonio Gramsci Shipping Corporation un 29 citām AS Latvijas Kuģniecības (LK) meitassabiedrībām - iesniegt kasācijas sūdzību, paziņoja Lemberga pārstāve, zvērināta advokāte Vineta Čukste.

Pēc advokātes vārdiem, Anglijas un Velsas apelācijas tiesa ir pieņēmusi lēmumu, ar kuru prasītājiem uzlikts pienākums atlīdzināt Lembergam izdevumus 270 000 mārciņu apmērā, kas esot tikai daļa no kopējiem izdevumiem, bet pārējā summa tiks aprēķināta tiesas noteiktajā kārtībā, norādīja Čukste.

Advokāte paskaidroja, ka pārējo summu aprēķinās pēc taksācijas metodes, kuru veiks tiesas darbinieki.

Vienlaikus Anglijas apelācijas tiesa noraidījusi prasītāju lūgumu atļaut iesniegt kasācijas sūdzību Lordu palātai. «Tagad prasītājiem atliek vienīgi lūgt atļauju pašai Lordu palātai, bet Lemberga advokāti uzskata šādas atļaujas sniegšanu par apšaubāmu, jo apelācijas instances tiesas lēmums ir stingrs un viennozīmīgs,» skaidro advokāte. Lordu palātas lēmums varētu būt zināms līdz jūlija beigām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta - Sprūdžs Lembergu atstādinās no Ventspils domes priekšsēdētāja amata

Dienas Bizness, 19.10.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (RP) nolēmis no amata atstādināt Ventspils domes priekšsēdētāju Aivaru Lembergu (Latvijai un Ventspilij).

Kā žurnālistiem paziņoja Sprūdžs, viņš par šādu rīcību izšķīries pēc Lemberga atbilžu saņemšanas uz pagājušajā nedēļā nosūtīto pieprasījumu.

Ministrs pavēstīja, ka ilgāk vērtēt Lemberga jautājumu vairs nav jēgas, jo ministrijai ir svarīgāki jautājumi, ar kuriem nodarboties. Turklāt no ministrijas puses ir apkopota pietiekami spēcīga un nozīmīga juridiska argumentācija, lai Lemberg varētu atstādināt no mēra amata.

«Mēs visi zinām, cik ilgi tas jautājums ir bijis valstī aktuāls, un tā liek rīkoties tā argumentācija, kas manā rīcībā ir, un pienākums pret likumu,» teica Sprūdžs.

Viņš gan uzsvēra, ka ministrija nav tiesa un ministrijā lēmumus pieņem politiķi. «Es esmu politiķis un mans uzdevums ir pieņemt politiskus lēmumus,» viņš teica, piebilstot, ka viņa mērķis ir panākt, lai pašvaldības visā Latvijā tiktu pārvaldītas godīgi un atbildīgi, tostarp arī Ventspilī. «Šim lēmumam ir ne tikai juridiska, bet arī simboliska nozīme,» ministrs turpināja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

KNAB veic kratīšanu Lemberga muižā un Ventspils domē

Dienas Bizness, 25.05.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils mērs šodien nav ieradies uz tikšanos ar Ārlietu ministru Ģirtu Valdi Kristovski, kā bija plānots. Iespējams, tas noticis tādēļ, ka Lemberga muižā sākusies kratīšana.

KNAB sācis kratīšanu arī Ventspils domē. Ventspils domes priekšsēdētāja Aivara Lemberga kabinets šorīt ticis aizzīmogots, bet pašlaik tajā notiek kratīšana. Tajā piedalās arī Lembergs, norāda LETA.

Medijos jau izskanējušas ziņas par to, ka varētu būt aizturēts Aivars Lembergs, taču šo informāciju noliegusi Lemberga advokāte Sandra Sleja, norādot gan, ka vairāk neko nevarot komentēt, jo esot aizņemta.

Portāls ir.lv atsaucoties uz neoficiāliem avotiem vēsta, ka Ventspils mēra Aivara Lemberga ģimenei piederošajā Puzes īpašumā KNAB īsteno kratīšanu. Taču pagaidām Db.lv oficiālu apstiprinājumu šai informācijai nav izdevies gūt. Arī Ģ. Kristovskis pagaidām nezināja iemeslu, kāpēc Ventspils mērs nav ieradies uz plānoto tikšanos domē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Satversmes tiesas spriedums var radīt bīstamu precedentu

Dace Indāne, Zvērināta advokāte Tark Grunte Sutkiene LLM, sertificēta personas datu aizsardzības speciāliste Pieaicinātā persona Satversmes tiesas izskatītajā lietā Nr. 2015-18-01, 21.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satversmes tiesa 2016.gada 16.jūnijā atzina, ka norma par uzturlīdzekļu parādnieku datu publiskošanu Uzturlīdzekļu garantijas fonda administrācijas mājaslapā neatbilst Satversmei, un Saeimai līdz 2017.gada februārim šī norma ir jāgroza.

Satversmes tiesa norāda, ka pašu parādnieku pamattiesību ierobežojums, publicējot viņu datus, ir atbilstošs Satversmei, taču norma nesamērīgi ierobežo parādnieku bērnu tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību.

Ko paredz norma par uzturlīdzekļu parādnieku datu publiskošanu un par ko tika ierosināta lieta?

Uzturlīdzekļu garantijas fonda likuma 5.1 pants paredz, ka Fonda administrācijas mājaslapā publisko ziņas par vecāku, kurš nepilda tiesas nolēmumā vai notariālajā aktā noteikto pienākumu maksāt uzturlīdzekļus savam bērnam vismaz minimālo uzturlīdzekļu apmērā. Publicēts tiek parādnieka vārds, uzvārds, personas koda otrā daļa un dzimšanas gads. Šie dati tiek publicēti tikai tad, ja:

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: ST spriedums mazina uzturlīdzekļu piedziņas efektivitāti

Dace Indāne Zvērināta advokāte advokātu birojā Tark Grunte Sutkiene LLM, sertificēta personas datu aizsardzības speciāliste Pieaicinātā persona Satversmes tiesas izskatītajā lietā Nr. 2015-18-01, 22.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satversmes tiesa 2016.gada 16.jūnijā atzina, ka norma par uzturlīdzekļu parādnieku datu publiskošanu Uzturlīdzekļu garantijas fonda administrācijas mājaslapā neatbilst Satversmei, un Saeimai līdz 2017.gada februārim šī norma ir jāgroza.

Satversmes tiesa norāda, ka pašu parādnieku pamattiesību ierobežojums, publicējot viņu datus, ir atbilstošs Satversmei, taču norma nesamērīgi ierobežo parādnieku bērnu tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību.

Ko paredz norma par uzturlīdzekļu parādnieku datu publiskošanu un par ko tika ierosināta lieta?

Uzturlīdzekļu garantijas fonda likuma 5.1 pants paredz, ka Fonda administrācijas mājaslapā publisko ziņas par vecāku, kurš nepilda tiesas nolēmumā vai notariālajā aktā noteikto pienākumu maksāt uzturlīdzekļus savam bērnam vismaz minimālo uzturlīdzekļu apmērā. Publicēts tiek parādnieka vārds, uzvārds, personas koda otrā daļa un dzimšanas gads. Šie dati tiek publicēti tikai tad, ja:

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

VID noliedz pienākumu pārbaudīt amatpersonu, tostarp Bendrātes, deklarāciju ziņu patiesumu; KNAB

LETA, 28.07.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pretēji Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) domām Valsts ieņēmumu dienests (VID) neuzskata, ka tā kompetencē būtu pārbaudīt 10.Saeimas deputātes Jaunā laika pārstāves Silvas Bendrātes valsts amatpersonas deklarācijā norādīto ziņu patiesumu saistībā ar 2250 latu aizdevumu, kas ņemts no Ventspils mēra Aivara Lemberga Kurzemes radio daļu iegādei.

Savukārt KNAB preses pārstāvis Andris Vitenburgs pauda neizpratni par šādu VID nostāju jautājumā par Ieņēmumu dienesta kompetenci saistībā ar valsts amatpersonu deklarācijās sniegto ziņu patiesuma pārbaudēm.

Kā iepriekš vēstīja portāls Pietiek.com, Bendrāte vairāk nekā 13 gadus bija slēpusi to, ka Lemberga vietā un par viņa naudu iegādājusies kapitāldaļas Kurzemes radio. To apliecināja pagājušā gada oktobrī Pietiek.com publiskotais Bendrātes un Lemberga trasta līgums, saskaņā ar kuru Ventspils mērs bija piešķīris Bendrātei (toreiz - Ērmanei) tiesības viņa vietā un par viņa naudu, bet uz tagadējās deputātes vārda iegādāties kapitāldaļas SIA Kurzemes radio. Atbilstoši šim Bendrātei bijis - un, spriežot pēc viņas skaidrojumiem, vēl pat pēc 10.Saeimas vēlēšanām bija - pienākums veikt Lemberga daļu pārvaldīšanu, vadoties no Lemberga «interešu viedokļa».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidents Egils Levits ir apturējis ostu likuma grozījumu publicēšanu, dodot iespēju mēģināt par šo jautājumu sarīkot referendumu.

Kā liecina oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicētā informācija, Levits ir apturējis Saeimā pieņemto grozījumu Likumā par ostām publicēšanu uz diviem mēnešiem, "pamatojoties uz Satversmes 72.pantu un ievērojot 18.februārī iesniegto 36 Saeimas deputātu prasību".

Vēlāk izplatītajā paziņojumā prezidenta birojs skaidro, ka Satversme uzliekot Valsts prezidentam pienākumu konkrētajā situācijā apturēt likuma publicēšanu. "Ja šāda prasība ienākusi, Valsts prezidents nevar neapturēt vai to noraidīt, pat ja nepiekrīt tai - tās ir Saeimas mazākumam piešķirtas konstitucionālās tiesības. Valsts prezidents respektē šīs Satversmē paredzētās Saeimas opozīcijas tiesības un rīkojas atbilstoši tam pienākumam, ko Valsts prezidentam uzliek Satversmes 72.pants," teikts paziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sabiedrība

Sprūdžs par Lembergu: zaglim, tāpat kā filmā, jāsēž cietumā

Dienas Bizness, 16.10.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Jums ir jāsaņem taisnīgs sods, zaglim, tāpat kā filmā, ir jāsēž cietumā, šī ēra Latvijā ir beigusies,» norāda Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas [VARAM] vadītājs Edmunds Sprūdžs, sakot, ka Ventspils domes priekšsēdētāja Aivara Lemberga «laiks ir beidzies».

Sarunā LNT raidījumā 900 sekundes piedalījās gan Aivars Lembergs, gan Valsts aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs E. Sprūdžs. Starp abām amatpersonām vairākkārt izcēlās skaļāka vārdu apmaiņa.

Kā norādīja E. Sprūdžs, atsaucoties uz ģenerālprokuratūras informāciju, A. Lembergs saimniekojot pa Ventspils pašvaldību kā pa savu kabatu, kamēr Lembergs centās visus VARAM ministra apgalvojumus atspēkot, norādot, ka bez konkrētiem pierādījumiem šādi apgalvojumi ir tukšas runas. Tāpat Lembergs arī norādīja uz Sprūdža «50 nepadarītajiem darbiem».

Sprūdžs sarunā norādīja, ka patlaban notiekošais, vēršoties pret Lembergu, neesot saistīts ar gaidāmajām vēlēšanām, skaidrojot, ka šādā veidā viņš cenšas sakārtot pašvaldības Latvijā. «Es nevaru vienai pašvaldībai kaut ko aizrādīt, kamēr otrā galā Lembergs pa pašvaldību saimnieko kā pa savu kabatu,» sacīja VARAM ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijā radītā juvelierizstrādājumu zīmola Anita Sondore izveidē investēti ap 80 000 eiro

NOZARE.LV, 25.07.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā radītā juvelierizstrādājumu zīmola Anita Sondore izveidē un zīmola kolekcijas Sounds of silence (Klusuma skaņas) radīšanā kopumā investēti ap 80 000 eiro, stāsta juveliere un uzņēmuma SIA Sandori valdes locekle Anita Savicka.

Līdzekļi ieguldīti arī mārketinga pētījumu zīmola Anita Sondore iespējām un virzībai ASV tirgū, norāda Savicka, piebilstot, ka to, cik ātri izdosies atpelnīt ieguldītos līdzekļus, viennozīmīgi nevar pateikt.

«Mums ir izveidots biznesa plāns, bet ir daudzi faktori, kas var ietekmēt plāna īstenošanu. Piemēram, mūsu prasmes un darbaspējas, spēja strādāt radoši un pieņemt vajadzīgos lēmumus īstajā laikā, kopējā pasaules ekonomiskā situācija, kā arī citi faktori.»

Zīmola izveidē un kolekcijas radīšanā ieguldīti ir gan personīgie līdzekļi, gan ārvalstu investīcijas. «Izmantojām arī valsts un Eiropas Savienības sniegto atbalstu - Valmieras biznesa un inovāciju inkubatora un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras rīkotos pasākumus,» atzīmē Savicka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets trešdien ārkārtas sēdē nolēma aicināt Saeimu steidzami veikt grozījumus likumā "Par ostām", ar kuriem valsts pārvaldībā tiktu pārņemtas Rīgas un Ventspils ostas.

Valdība rosināja noteikt, ka turpmāk Rīgas ostas un Ventspils ostas pārvaldi veiks jaunizveidota kompānija. Tāpat rosināts noteikt, ka Rīgas un Ventspils domes ieceltie valdes locekļi zaudēs amatus, bet turpmāk valdi iecels valsts.

Paredzēts, ka jaunās kompānijas minimālais pamatkapitāls būs 35 000 eiro. Šīs izmaksas tiks segtas no Satiksmes ministrijas 2019.gada pamatbudžeta programmas "Nozaru vadība un politikas plānošana" piešķirtajiem līdzekļiem.

Plānots, ka turpmāk valdē būs tikai ministru deleģēti valdes locekļi, kurus iecels Ministru kabinets, izslēdzot četrus pašvaldības pārstāvjus no Rīgas brīvostas valdes un Ventspils brīvostas valdes sastāva. Pēc likumprojekta pieņemšanas, Rīgas brīvostas un Ventspils brīvostas valdē amatu saglabās četri valsts pārstāvji - ekonomikas ministra, finanšu ministra, satiksmes ministra un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra izvirzīti pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Lembergs iesniedz sūdzību ECT saistībā ar Sprūdža rīkojumu

LETA, 15.01.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aivars Lembergs (Latvijai un Ventspilij) iesniedzis sūdzību Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT) saistībā ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža (RP) izdoto rīkojumu par viņa atstādināšanu no Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja amata pienākumu pildīšanas.

Lembergs ar šo sūdzību neprasa piedzīt no valsts kompensāciju. Sūdzības mērķis, pēc Lemberga teiktā, ir panākt atzinumu un «pasvītrot, ka Latvija ministra Sprūdža personā pārkāpj Satversmi un klaji ignorē savas starptautiskās saistības».

«Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs, izdodot rīkojumu par manis atstādināšanu no pašvaldības vadītāja amata pienākumu pildīšanas un publiski apgalvojot, ka es esmu pārkāpis likumu, ir uzņēmies tiesneša lomu, kā arī izdarījis spiedienu uz Rīgas apgabaltiesu un tādējādi pārkāpis Eiropas Cilvēktiesību konvenciju,» paziņojumā masu medijiem savu lēmumu vērsties ar sūdzību ECT pamato Lembergs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Lembergs: Visu esmu deklarējis un tiesu darbi Anglijā mani nebiedē

LETA, 19.04.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils mērs Aivars Lembergs (Latvijai un Ventspilij) visus savus īpašumus esot deklarējis ikgadējā valsts amatpersonas deklarācijā, tāpēc viņu nebiedējot uzliktais pienākums ar zvērestu Anglijas un Velsas Augstākajai tiesai atklāt visus aktīvus, kas viņam pieder visā pasaulē un kuru vērtība pārsniedz 10 000 mārciņu (7970 latu).

Lembergs ir pārliecināts, ka no tiesas procesa Anglijā nekas nevar sanākt, jo viņam neesot nekāda sakara ne ar uzņēmēja Oļega Stepanova un viņa kompanjonu veiktajām «mahinācijām», ne uzņēmuma Vitol «iespējamām blēdībām» Latvijā un aiz tās robežām.

Kā paziņojumā medijiem norāda Ventspils mērs, AS Latvijas Kuģniecība (LK) starptautiskie auditori pirms vairāk nekā pieciem gadiem, veicot kompānijas ikgadējo auditu, konstatējuši, ka LK ir veikusi ar tās vadību saistītām personām darījumus par kuģu īres likmēm, kas ir ievērojami zemākas nekā tirgus likmes. Aizdomas kritušas uz tā laika vairākām vadošām LK amatpersonām - Stepanovu, Valēriju Godunovu un citiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Anrijs Lembergs nojautis, ka viņa konta izdrukas nāks atklātībā

Dienas Bizness, 09.08.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Anrijs Lembergs par internetā publicētajām viņa konta izdrukām nav pārsteigts un šobrīd konsultējas ar juristiem par iespējām noskaidrot un saukt pie atbildības vainīgos. “Spriežot pēc lapu numerācijas un dažās vietās ar pildspalvu veiktajiem precizējumiem, secināju, ka konta izdrukas ir ņemtas no krimināllietas,” saka A. Lembergs, kurš neslēpj arī sašutumu par to, ka informācijas publiskotāji nav visur nosvītrojuši viņa personas kodu un dzīvesvietu.

Spriežot pēc tā, ka krimināllietas materiāli pieejami tiesai, prokuroriem, advokātiem, apsūdzētajiem un cietušajiem, kopā ar tēvu [Aivaru Lembergu] viņš secinājis, ka informācija noplūdusi no cietušajiem. “Nedomāju, ka to darītu tiesa, prokurori vai advokāti. Arī mēs ar tēvu [Aivaru Lembergu] un Ansi Sormuli neesam ieinteresēti šīs informācijas publiskošanā,” potālam diena.lv aizdomas pauž A. Lembergs.

Viņš gan neprecizē, kurš no četriem cietušajiem atzītiem uzņēmējiem – Ainārs Gulbis, Valentīns Kokalis, Vladimirs Krastiņš, Jūlijs Krūmiņš – būtu ieinteresēts publiskot A. Lemberga kontu izdrukas, taču neslēpj – tas darīts politisko un ekonomisko mērķu labad, lai nomelnotu viņa tēvu un Aivara Lemberga pārstāvēto partiju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ģenerālprokuratūra spērusi vairākus soļus, kas liecina, ka drīzumā varētu tikt pārskatīts jautājums par stingrāka drošības līdzekļa noteikšanu Aivaram Lembergam, liecina portāla pietiek.com rīcībā esošā informācija.

Ja lēmums par stingrāka drošības līdzekļa piemērošanu Lembergam tiks pieņemts, viņu būs iegāzusi «zīmēšanās» TV kameru priekšā kā Ventspils «saimniekam», lai gan viņam noteikts aizliegums pildīt Ventspils mēra pienākumus, kā arī vēlme izbaudīt luksusa komfortu, uz tiesas sēdēm vizinoties Ventspils brīvostas Audi, lai gan arī Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētāja pienākumus Lembergam kā apsūdzētajam aizliegts pildīt.

Tieši šie fakti pēc portāla rīcībā esošajām ziņām pamudinājuši Ģenerālprokuratūru uz aktīvu rīcību.

Valsts apsūdzības uzturētāju grupas Lemberga prāvā vecākais prokurors Juris Juriss pieprasījis informāciju no Ventspils brīvostas pārvaldes un pašvaldību darbību uzraugošās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM), lai gūtu apstiprinājumu Ģenerālprokuratūras pārliecībai, ka Lembergs pārkāpis pirms gandrīz pieciem gadiem noteikto aizliegumu pildīt Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja pienākumus un Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētāja pienākumus. «Faktiski Lembergs par šiem aizliegumiem ir ņirgājies, izmantodams sev labvēlīgas likuma normu interpretācijas, ko 2010. gada nogalē sniegusi toreizējā pašvaldību ministre Dagnija Staķe (ZZS),» raksta portāls.

Komentāri

Pievienot komentāru