Uzņēmums “Radisson Hotel Group” paziņo, ka par divu tā vadošo viesnīcu Rīgā – “Radisson Blu Hotel & Spa, Daugava Riga” un “Park Inn by Radisson Riga Valdemara” – klastera ģenerāldirektoru iecelts Mihals Grobelnijs (Michał Grobelny).

M. Grobelnijs ir viesmīlības nozares profesionālis ar vairāk nekā 20 gadu starptautisku pieredzi, pazīstams ar stratēģisku vadības pieeju un izcilām operatīvās darbības prasmēm. Viņa karjera “Radisson” tīklā aizsākās 2002. gadā viesnīcā “Radisson SAS” Varšavā (tagad “Radisson Collection Hotel, Warsaw”), un kopš tā laika viņš ieņēmis dažādus vadošus amatus Centrālajā un Austrumeiropā. Iepriekš, pirms darba uzsākšanas Rīgā, Mihals Grobelnijs ieņēma ģenerāldirektora amatu viesnīcā “Radisson Blu Resort & Conference Center, Ostróda Mazury” un “Park Inn by Radisson Meriton Conference & Spa Hotel Tallinn”.

Jaunajā amatā M. Grobelnijs uzraudzīs abu Rīgas viesnīcu stratēģisko un ikdienas darbību, koncentrējoties uz izcilas viesu pieredzes nodrošināšanu, komerciālo rezultātu stiprināšanu un komandas attīstību, veicinot iekļaujošu un uz rezultātu orientētu darba vidi.

Par uzņēmuma "Radisson Hotel Group" viesnīcu “Radisson Blu Latvija Conference & Spa Hotel” un “Radisson Blu Elizabete Hotel” klastera ģenerāldirektoru iecelts Daniels Baranovskis (Daniel Baranowski).

D. Baranovskis ir Kanādas un Polijas pilsonis, kurš izglītību ir ieguvis Toronto. Viņam ir vairāk nekā 20 gadu pieredze viesmīlības un tūrisma nozarē, ieņemot vadošus amatus starptautiskās viesnīcu ķēdēs. D. Baranovskis ir labi pazīstams ar Baltijas tirgus specifiku, jo pirms tam 7 gadus strādājis Baltijas tirgū, veiksmīgi vadot “Radisson Hotel Group” viesnīcas Viļņā un Tallinā.

D. Baranovskis uzsver, ka viens no pamatelementiem viņa vadībā būs sadarbības organizēšana ar Rīgas tūrisma un viesmīlības asociācijām un pašvaldību. Viņš uzskata, ka Rīgas atpazīstamībai ir būtisks faktors ilgtermiņa izaugsmē: “Es labprāt turpināšu darbu pie sadarbības iespēju radīšanas ar dažādām asociācijām un pašvaldību, lai kopīgi palielinātu tūristu plūsmu uz Rīgu. Es esmu pārliecināts, ka Latvijas galvaspilsēta ir izcils ceļojumu galamērķis, kas pārsteigs ikvienu tūristu ar unikālo kultūru, cilvēkiem un, protams, viesnīcu pakalpojumu augstajiem standartiem. Es uzskatu, ka kopīgi varam padarīt Rīgu par vienu no tūristu iecienītākajiem galamērķiem Eiropā.”

Finanšu ministrija, ņemot vērā Valsts kases datus par konsolidētā kopbudžeta izpildi 2024. gada janvārī-decembrī, ir aktualizējusi vispārējās valdības budžeta bilances novērtējumu 2024. gadam.

Pēc Eiropas kontu sistēmas (EKS) metodoloģijas vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 849,6 miljoni eiro jeb 2,1% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Budžeta deficīts bija par 0,3 procentpunktiem zemāks nekā 2023. gadā un 0,7 procentpunktiem zemāks nekā prognozēts pagājušā gada rudenī. Zemāku nekā prognozēts deficītu pamatā noteica lielāki ieņēmumi, kas sagaidāmi šā gada janvārī un atbilstoši EKS ir attiecināmi uz 2024. gadu, un mazāki faktiskie izdevumi gan Eiropas Savienības (ES) fondu projektiem, gan valsts pamatfunkcijām, kas netika izlietoti plānotajā apmērā.

Savukārt vispārējās valdības parāds atbilstoši Valsts kases operatīvajam novērtējumam 2024. gada beigās bija 19 miljardi eiro jeb 47,7% no IKP, gada laikā palielinoties par 1,5 miljardiem eiro, ko noteica pagājušajā gadā veiktie aizņemšanās pasākumi kopējās finansēšanas nepieciešamības nodrošināšanai, tai skaitā lai finansētu valsts budžeta deficītu un dzēstu valsts parāda saistības. Zemāks vispārējās valdības budžeta deficīta līmenis 2024. gadā samazinās turpmāk sagaidāmo vispārējās valdības parāda pieaugumu, pozitīvi ietekmējot valsts parāda apkalpošanas izdevumus.

Nodokļu ieņēmumos šogad astoņos mēnešos iekasēts 10,041 miljards eiro, kas ir par 99,3 miljoniem eiro jeb 1% mazāk, nekā plānots, pavēstīja Finanšu ministrijā.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2025.gada astoņos mēnešos bija par 525 miljoniem eiro jeb 5,5% lielāki nekā 2024.gada attiecīgajā periodā.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad astoņos mēnešos veidoja 9,501 miljardu eiro, kas ir par 90,1 miljonu eiro jeb 0,9% mazāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 7,944 miljardus eiro, kas ir par 70,4 miljoniem eiro jeb 0,9% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 1,556 miljardu eiro apmērā, kas ir par 19,7 miljoniem eiro jeb 1,2% mazāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā ieņēmumi 2025.gada astoņos mēnešos bija 540,2 miljonu eiro apmērā, kas ir par 9,2 miljoniem eiro jeb 1,7% mazāk, nekā plānots.

Nodokļu ieņēmumos šogad pirmajos piecos mēnešos iekasēti 6,121 miljarda eiro, kas ir par 34,3 miljoniem eiro jeb 0,6% vairāk, nekā plānots, aģentūrai LETA pavēstīja Finanšu ministrijas pārstāvji.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2025.gada pirmajos piecos mēnešos bija par 379,7 miljoniem eiro jeb 6,6% lielāki nekā 2024.gada attiecīgajā periodā.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad pirmajos piecos mēnešos veidoja 5,77 miljardus eiro, kas ir par 48,7 miljoniem eiro jeb 0,9% vairāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 4,809 miljardus eiro, kas ir par 21,9 miljoniem eiro jeb 0,5% vairāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 961,5 miljonu eiro apmērā, kas ir par 26,8 miljoniem eiro jeb 2,9% vairāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā ieņēmumi 2025.gada pirmajos piecos mēnešos bija 350,5 miljonu eiro apmērā, kas ir par 14,5 miljoniem eiro jeb 4% mazāk, nekā plānots.

Rīgas dome trešdien pieņēma pašvaldības šī gada budžetu, kurā izdevumi plānoti par nepilniem 200 miljoniem eiro lielāki nekā ieņēmumi.

Pašvaldības budžeta ieņēmumi plānoti 1,354 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - vairāk nekā 1,545 miljardu eiro apmērā, bet budžeta tēriņu starpību 191 miljona eiro apmērā plānots finansēt no budžeta atlikuma un aizņēmumiem.

Pērn pieņemot 2023.gadā budžetu, tajā ieņēmumi tika lēsti 1,2 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 1,4 miljardu eiro apmērā, attiecīgi arī togad izdevumi bija aptuveni par 200 miljoniem eiro lielāki par ieņēmumiem. Vēlāk dome budžetā veica arī grozījumus. Šā gada budžetā ieņēmumi plānoti par 162 miljoniem eiro lielāki nekā pērn, bet izdevumi - par 141 miljonu eiro lielāki nekā pērn.

Ieņēmumu palielinājumu nosaka galvenokārt iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu plānotais pieaugums par 75 miljoniem eiro. Pašvaldības budžetā pieaug arī ieņēmumi no valsts budžeta, galvenokārt pedagogu darba samaksas pieauguma ietekmē par 47 miljoniem eiro un no atbalsta Kundziņsalas pārvada būvniecībai par 23,5 miljoniem eiro.

Nodokļu ieņēmumos šogad septiņos mēnešos iekasēti 8,715 miljardi eiro, kas ir par 78,9 miljoniem eiro jeb 0,9% mazāk, nekā plānots, aģentūrai LETA pavēstīja Finanšu ministrijā.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2025.gada septiņos mēnešos bija par 447 miljoniem eiro jeb 5,4% lielāki nekā 2024.gada attiecīgajā periodā.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad septiņos mēnešos veidoja 8,24 miljardus eiro, kas ir par 71,3 miljoniem eiro jeb 0,9% mazāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 6,91 miljardu eiro, kas ir par 57,3 miljoniem eiro jeb 0,8% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 1,33 miljardu eiro apmērā, kas ir par 14 miljoniem eiro jeb 1% mazāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā ieņēmumi 2025.gada septiņos mēnešos bija 475,4 miljonu eiro apmērā, kas ir par 7,7 miljoniem eiro jeb 1,6% mazāk, nekā plānots.

Kāds izsniedza aizdevumu, kāds iegādājās auto, kāds nopelnīja ar īpašuma izīrēšanu - lūkojam, kādi pērn bijuši 14.Saeimas deputātu tēriņi, ienākumi un pirkumi, raksta žurnāls "Kas Jauns".

Daigas Mieriņas alga – 85 tūkstoši

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (55) par savu darbu pagājušajā gadā saņēmusi 85,4 tūkstošus eiro lielu algu.

Nekādu ievērojamu uzkrājumu Mieriņai nav, arī aizdevumus viņa nav izsniegusi, vien lūkojams, ka parādsaistību ailītē gozējas ierakstīti 35 tūkstoši eiro. Transportlīdzekļu politiķei nav, viņas īpašumā ir zeme Aronas pagastā, lietošanā – zeme un ēkas Carnikavas pagastā.

Krištopanam 50 tūkstošu eiro pensija

Vilis Krištopans (69) aizvadītajā gadā veicis pārdevumu par 41,4 tūkstošiem eiro, algā Saeimā saņēmis 63 tūkstošus eiro, kā arī ticis pie 50,2 tūkstošu eiro lielas pensijas.

41 400 eiro ienākumu Krištopans saņēmis no SIA "Stiga RM Mežs", kas pieder meža nozares uzņēmēja Andra Ramoliņa sievai Annai. Politiķis deklarācijā arī norādījis, ka skaidrā naudā glabā 9380 eiro, "Swedbank" kontā ir gandrīz 13 tūkstoši eiro, parādu nav, bet veikti vairāki aizdevumi – kopumā vairāk nekā 170 tūkstošu eiro apmērā. Tāpat viņam valdījumā ir 2017. gada izlaiduma automašīna "Toyota C-HR", īpašumā – pērn iegādāta piekabe "Tiki SP500-R/Promo25", zemes gabals Garkalnes pagastā, kapitāla daļas SIA "Berģu tūjas" un SIA "Upes-Plostiņi". SIA "Berģu tūjas", kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, aizpērn strādāja bez apgrozījuma un uzrādīja 180 tūkstošu eiro lielus zaudējumus, pērn dota arī 1,95 miljonu eiro liela komercķīla Igaunijas uzņēmumam "Estateguru tagatisagent OÜ". Vilim Krištopanam šajā uzņēmumā pieder 50,8 procenti daļu, pārējās ir viņa sievai Aijai. Tiesa, visas SIA "Berģu tūjas" daļas ir ieķīlātas "Rietumu bankā".

Latvijas investīciju banka Signet Bank turpina atbalstīt vietējo uzņēmumu attīstību, piešķirot 6,9 milj. eiro Liepājas viesmīlības nozares izaugsmei. Finansējums tiks novirzīts divu ievērojamu viesnīcu – “Promenade Hotel” un “Art Hotel Roma” – turpmākai attīstībai, sekmējot augstas kvalitātes viesmīlības pakalpojumu pilnveidi pilsētā.

No kopējā finansējuma 4,7 milj. eiro ir paredzēti “Promenade Hotel”, savukārt 2,2 milj. eiro “Art Hotel Roma”.

"Liepāja ir nozīmīgs tūrisma un biznesa centrs gan vietējā, gan Baltijas mērogā, un Signet Bank ar gandarījumu atbalsta viesmīlības nozares attīstību ar stratēģiskiem ieguldījumiem. “Promenade Hotel” un “Art Hotel Roma” ir izcilas viesnīcas, kas jau šobrīd piedāvā augsta līmeņa servisu un autentisku pieredzi. Ar piešķirto finansējumu veicināsim to tālāku attīstību, sekmējot arī pilsētas konkurētspēju. Liepāja ir viens no Baltijas jūras piekrastes vadošajiem tūrisma centriem, un mēs ticam, ka šīs investīcijas stiprinās vietējo ekonomiku. Sevišķs prieks ir par to, ka mijiedarbojoties ar klientu, mums izdevās izveidot finansēšanas risinājumus, kas ļauj mūsu klientam arī būtiski uzlabot abu viesnīcu rentabilitāti," norāda Roberts Idelsons, Signet Bank valdes priekšsēdētājs.

Šogad pakāpeniski paaugstinās akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem, kā arī atsevišķiem naftas produktiem, kurus izmanto speciālajās ekonomiskajās zonās (SEZ) un brīvostās.

To paredz grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli", kas iekļauti 2024.gada budžeta likumprojektu pakotnē.

Kā aģentūra LETA informēja Finanšu ministrijā, no 2024.gada 1.marta par cigarešu paciņu (20 cigaretēm) cena varētu pieaugt par 0,49 eiro, par 40 gramiem smēķējamās tabakas cena varētu pieaugt par 0,67 eiro un par cigāriem/cigarillām (10 gabali) cena varētu pieaugt par 0,46 eiro.

Tāpat par karsējamās tabakas paciņu (20 gabaliem) cena varētu pieaugt par 0,21 eiro, par e-šķidruma iepakojuma vienību divi mililitri ("Salt") cena varētu pieaugt par 0,10 eiro, savukārt par iepakojuma vienību 10 mililitri cena varētu pieaugt par 0,48 eiro. Par nikotīna spilventiņiem iepakojuma 14 gramu vienību cena varētu pieaugt par 0,30 eiro.

No šodienas paaugstinās akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem.

Kā aģentūra LETA informēja Finanšu ministrijā, no 1.marta par cigarešu paciņu (20 cigaretēm) cena varētu pieaugt par 0,49 eiro, par 40 gramiem smēķējamās tabakas cena varētu pieaugt par 0,67 eiro un par cigāriem/cigarillām (10 gabali) cena varētu pieaugt par 0,46 eiro.

Tāpat par karsējamās tabakas paciņu (20 gabaliem) cena varētu pieaugt par 0,21 eiro, par e-šķidruma iepakojuma vienību divi mililitri ("Salt") cena varētu pieaugt par 0,10 eiro, savukārt par iepakojuma vienību 10 mililitri cena varētu pieaugt par 0,48 eiro. Par nikotīna spilventiņiem iepakojuma 14 gramu vienību cena varētu pieaugt par 0,30 eiro.

Savukārt par alkoholiskajiem dzērieniem par vien litru stiprā alkoholiskā dzēriena (degvīns, brendijs u.tml. ar spirta saturu 40%) cena varētu pieaugt par 0,67 eiro, sidra ar alkohola saturu līdz 6% cena varētu pieaugt par 0,07 eiro, vīna vai raudzētā dzēriena virs 6% cena varētu pieaugt par 0,13 eiro un starpproduktu (vermuti) līdz 15% cena varētu pieaugt par 0,13 eiro.

Valstība pirmdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto likumprojektu par valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027.gadam, kurā valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi nākamajā gadā plānoti 15,081 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 17,093 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar 2024.gada budžetu, 2025.gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 583,2 miljoniem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi 2025.gadā paredzēti par 876,5 miljoniem eiro lielāki nekā 2024.gada valsts budžeta likumā. Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,2 miljardus, bet izdevumi 12,7 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,2 miljardu eiro, bet izdevumi 4,7 miljardu eiro apmērā.

Par galveno valsts prioritāti noteikta valsts iekšējā un ārējā drošība.

Nākamā gada vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 1,3 miljardu eiro jeb 2,9% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Budžetā plānots noteikt maksimālos valsts parāda griestus 2025.gada beigās 21 miljarda eiro apmērā jeb 47,3% no IKP. Savukārt IKP nākamgad plānots 44,379 miljardu eiro apmērā.

Pamatojoties uz Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sanāksmēs izteiktajiem viedokļiem un priekšlikumiem, ir izstrādāts darbaspēka izmaksu esošās situācijas novērtējums un 15 potenciālie darbaspēka darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Ministrijā norāda, ka izvērtējumā ir iekļauti 15 darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, kas parāda pieejamās alternatīvas definēto mērķu sasniegšanai, kā arī to potenciālās ietekmes un izmaksas to ieviešanai.

Pirmais scenārijs paredz fiksēta neapliekamā minimuma ieviešanu no pirmā gada un progresīvāku iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmju piemērošanu. Šim scenārijam pirmā gada izmaiņu ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 4,2% jeb mīnus 114,3 miljoni eiro. Kumulatīvi kopējā ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 9,4% jeb mīnus 255,3 miljoni eiro.

Pirmajā scenārijā neapliekamais minimums pirmajā gadā tiek piedāvāts 620 eiro, otrajā gadā - 670 eiro un trešajā - 720 eiro, kā arī pirmajā gadā ienākumiem līdz 9240 eiro gadā paredzēts noteikt IIN 19% apmērā, ienākumiem no 9240 līdz 20 000 eiro - 26%, ienākumiem no 20 000 līdz 78 100 eiro - 29%, bet ienākumiem virs 78 100 eiro - 37,1%. Nākamajos gados plānots paaugstināt gada ienākumu summas attiecīgajām likmēm.

Kā liecina Pasaules tirdzniecības centra World Trade Center apkopotie dati, tad 2024. gadā, vērtējot finierlokšņu eksporta apjomu uz vienu iedzīvotāju, Latvija ar 18,1 eiro uz vienu iedzīvotāju bija piektajā vietā pasaulē, bet pēc finierlokšņu importa apjoma uz vienu iedzīvotāju – otrajā vietā pasaulē.

Pirms rakstīt par finiera ražošanu un ārējo tirdzniecību, tomēr ir jāprecizē terminoloģija. 20. gadsimtā latviešu valodā vārdam finieris (no angļu valodas vārda veneer) bija divas nozīmes. Pirmā: “Plāna, parasti augstvērtīgas koksnes (sarkankoka, riekstkoka) skaida, ko lieto koka izstrādājumu pārklāšanai.” Otrā: “Saplāksnis, koka materiāls, kas izgatavots no trim vai vairākām 0,5-10 mm biezām skaidām, kuras salīmētas tā, ka blakus kārtu šķiedras ir savstarpēji perpendikulāras.” (Svešvārdu vārdnīca. Rīga, izdevniecība Liesma. 225.lpp.) Lai nerastos pārpratumi, pirmo materiālu bija ieteikts saukt par apdares finieri, bet otro - par daudzkārtu finieri.

Saeima 30.oktobra vakarā pēc garām diskusijām pirmajā lasījumā atbalstījusi 2025.gada valsts budžeta projektu un tā saistošos likumprojektus.Par valsts budžetu un saistošajiem likumprojektiem nobalsoja 52 deputāti, pret bija 39 deputāti.

Iecerēts, ka budžetu otrajā, galīgajā lasījumā, Saeima sāks skatīt 4.decembrī.

Sākotnēji koalīcijai radās problēmas ar kvoruma nodrošināšanu, taču vēlāk balsu trūkums tika atrisināts, jo klātneesošās Saeimas deputātes Ingrīda Circene (JV) un Anna Rancāne (JV) uz sēdi tomēr ieradās.

Jau ziņots, ka Valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi nākamajā gadā plānoti 15,081 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 17,093 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar 2024.gada budžetu, 2025.gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 583,2 miljoniem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi 2025.gadā paredzēti par 876,5 miljoniem eiro lielāki nekā 2024.gada valsts budžeta likumā. Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,2 miljardus, bet izdevumi 12,7 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,2 miljardu eiro, bet izdevumi 4,7 miljardu eiro apmērā.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2023. gadā katrs desmitais pasaulē pārdotais ēvelētais skujkoku dēlis un dēlītis tika ražots Igaunijā. Savukārt Latvija 2023. gadā bija pasaules līdere apšu un bērza dēļu eksportā.

Grīda ir svarīgs ēku elements, un gadsimtiem ilgi Latvijā grīdu ēkas veidoja no tā paša materiāla, kurš ir zemes virsmā - smiltis vai māls. Koka grīdas bija nepieciešamas gadījumos, kad būve tika celta virs zemes virsmas līmeņa, kad tika celta vairāku stāvu ēka, arī tad, ja būve tika celta uz pāļiem - virs ūdeņiem vai purviem. Latviešu zemnieku sētās dominēja vienstāva apbūve, ēku grīdas bija no māla klona, bet koka grīdas segums plašāk ieviesās tikai 19. gadsimtā. Māju priekštelpas, kas aizņēma mājas lielāko daļu un kurā atradās pavards un dzīvoja saime, pamatnes segums līdz pat 19. gadsimta beigām tika veidots no māla klona. Koka seguma grīdas sākumā parādījās tikai no priekštelpas nodalītajā istabā vai kambaros (Augusts Bīlenšteins. Latviešu koka celtnes un iedzīves priekšmeti, Rīga, Jumava, 2021., 79.lpp.).

Izmaksu un darbības procesu optimizēšanai plānots apvienot VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) meitassabiedrības SIA "LDz Cargo", SIA "LDz ritošā sastāva serviss" un SIA "LDz loģistika", liecina Satiksmes ministrijas (SM) sagatavotais rīkojuma projekts.

SM skaidro, ka dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgū ir vērojams būtisks kritums, kas ietekmē "LDz Cargo", "LDz ritošā sastāva servisu" un "LDz loģistiku". Dzelzceļa kravu apmēri Baltijā pēdējo piecu gadu laikā ir samazinājušies no 134 miljoniem tonnu gadā līdz 52 miljoniem tonnu gadā, kopš 2018.gada kravu apmēram gada laikā sarūkot vidēji par 14,9%. Latvijas uzņēmēji, kas izmanto LDz koncerna pakalpojumus, arī ir cietuši no apgrozījuma samazināšanās ģeopolitiskās situācijas dēļ.

Pētot Baltijas uz Polijas dzelzceļa kravu pārvadātāju uzņēmumus dzelzceļa pārvadājumu tirgū, secināts, ka Latvijas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs LDz ir vienīgais uzņēmums reģionā, kas koncerna ietvaros servisa un kravu pārvadāšanas pakalpojumus ir nodalījis atsevišķos uzņēmumos.

Rudens lielākais notikums izglītības jomā – vairāk nekā 50 universitāšu, koledžu un skolu no Eiropas, ASV un Kanādas.

11. oktobrī konferenču centrā Radisson Blu Hotel Latvija (Elizabetes iela 55, Rīga) norisināsies gada nozīmīgākais pasākums ārzemju izglītības jomā – starptautiskā izstāde “Days of International Education” (“Starptautiskās izglītības dienas”), ko organizē uzņēmums Baltic Council for International Education.

Vienuviet pulcēsies vairāk nekā 50 vadošo izglītības iestāžu pārstāvji no Eiropas, Lielbritānijas, ASV, Kanādas un citām valstīm. Apmeklētājiem būs iespēja personīgi tikties ar universitāšu, koledžu, vidusskolu, biznesa skolu un valodu centru pārstāvjiem, kā arī uzzināt par mācību iespējām, uzņemšanas nosacījumiem, finansējumu un karjeras veidošanu ārvalstīs.

Attīstot autostāvvietu infrastruktūru Rīgā un padarot to automašīnu īpašniekiem ikdienā vēl pieejamāku, Igaunijas uzņēmums Snabb ir uzsācis stratēģisku sadarbību ar Mobilly.

Tās ietvaros piecās galvaspilsētas autostāvvietās, ko turpmāk pārvaldīs jaunās paaudzes autostāvvietu operators, autovadītāji varēs norēķināties ne tikai ar Snabb, bet arī ar Mobilly mobilo lietotni.

Tāpat uzsāktā sadarbība Latvijas iedzīvotājiem nodrošinās digitālos autostāvvietu apmaksas pakalpojumus arī Igaunijas teritorijā.

Autostāvvietu pārvaldības uzņēmums Snabb savu darbību Latvijā uzsācis šopavasar, koncentrējoties uz inovatīvu, ilgtspējīgu un klientiem draudzīgu autostāvvietu pārvaldību. Tā pārziņā ir visas Baltijā vadošā nekustamo īpašumu attīstītāja “Linstow Baltic” autostāvvietas Rīgā: tirdzniecības centra “Origo” un biznesa centra “Origo One” autostāvvietas, viesnīcu “Radisson Blu Latvija Conference & Spa Hotel” un “Radisson Blu Elizabete Hotel” pazemes autostāvvietas, “SPORTA 2” kvartāla, “Lastādijas” kvartāla, kā arī citi “Linstow Baltic” īpašumā esošie autostāvvietu laukumi, kuros tiek nodrošināti digitāli pārvaldīti mobilitātes risinājumi.

Jauno "Michelin" atslēgu apbalvojumu, kas izceļ pasaules labākās viesnīcas, Latvijā ieguvušas trīs viesnīcas, liecina informācija "Michelin Guide" mājaslapā.

Latvijā vienu "Michelin" atslēgu apbalvojumu saņēma viesnīca "A22 Hotel", vienu atslēgu - viesnīca "Dome Hotel", kā arī vienu atslēgu saņēma viesnīca "Grand Poet by Semarah".

Savukārt Igaunijā divas atslēgas un īpašo balvu "Jaunatvērta viesnīca" ieguvusi viesnīca "The Burman" un vienu atslēgu ieguvusi viesnīca "Schlössle Hotel", savukārt Lietuvā vienu atslēgu ieguvusi viesnīca "Pacai" un vienu atslēgu - "Esperanza Lake Resort".

"Michelin" ceļveža inspektori kopumā izvērtēja vairāk nekā 7000 viesnīcu, tostarp 2457 viesnīcas saņēma "Michelin" atslēgu apbalvojumu. Vienu atslēgu saņēma 1742 viesnīcas, divas atslēgas - 572 viesnīcas, bet trīs atslēgas - 143 viesnīcas.

Karadarbība Ukrainā būtiski ietekmējusi Latvijas viesmīlības sektoru, tāpēc šobrīd mums ir jākoncentrējas uz tūristu piesaisti no citiem reģioniem, īpaši no Eiropas.

To intervijā DB norāda viesnīcu Radisson Blu Latvija Conference & Spa Hotel un Radisson Blu Elizabete Hotel ģenerāldirektors Daniels Baranovskis (Daniel Baranowski). Viņš ir pārliecināts, ka Rīgai piemīt savs unikālais šarms un mūsu galvaspilsētas pozīciju pasaules tūrisma kartē var nostiprināt tikai spēcīgs mārketings. Mums ir jābūt ambicioziem un nav jābaidās arī no globālu pasākumu organizēšanas. Jo vairāk starptautiska mēroga pasākumus mēs pie sevis uzņemsim, jo lielāku uzmanību un atpazīstamību iegūsim, spriež D.Baranovskis, uzsverot, ka, izmantojot pareizos mārketinga instrumentus, tuvāko gadu laikā Rīgai ir potenciāls kļūt par vienu no Eiropas TOP galamērķiem.

1. martā Rīgā, viesnīcas Radisson Blu Hotel Latvija konferenču centrā, notiks ikgadējā specializētā izstāde "Starptautiskās Izglītības Dienas".

Izstādē piedalīsies vairāk nekā 60 mācību iestādes no dažādām pasaules valstīm. Pasākuma apmeklētāji varēs personīgi iepazīties ar pasaulē zināmu izglītības iestāžu, tostarp privāto un valsts vidusskolu, profesionālo koledžu, universitāšu, biznesa skolu, valodu nometņu un svešvalodu skolu vadītājiem un vadošajiem ekspertiem.

Izstādes dalībnieku vidū ir augstākās izglītības iestādes no Nīderlandes, Itālijas, Lielbritānijas, Francijas, Beļģijas, Vācijas, Šveices, Somijas, Slovākijas, Spānijas, Lietuvas, Latvijas, Igaunijas, ASV, Čehijas un Dubaijas.

Izstādes dalībnieku vidū būs labākā Apvienotās Karalistes angļu valodas skola Wimbledon School of English, Apvienotās Karalistes vidējās izglītības programmu A-levels rezultātos pirmā vietā esošā Cardiff Sixth Form College, vadošā universitāte no Nīderlandes Eindhoven University of Technology, kā arī Essec Business School, EU Business School, University of Stuttgart, Slovak University of Technology, Accademia del Lusso no Itālijas, University of Twente, University of Tartu, Czech Technical University un daudzas citas universitātes, biznesa skolas, privātās skolas un valodu nometnes no Apvienotās Karalistes, Šveices, Vācijas, Itālijas, Dubaijas un citām valstīm.

Augstceltnes "Zunda Towers" projekta attīstītājs "Towers Construction Management" ir izvēlējies Igaunijas autostāvvietu operatoru "Snabb" par savu oficiālo autostāvvietu apsaimniekotāju, sākot no 2026.gada 1.marta, informē "Snabb".

"Snabb" pārņems pārvaldību autostāvvietas četros stāvos, kur kopumā ir 641 auto novietošanas vieta.

Pēc jaunās pieczvaigžņu viesnīcas atklāšanas 2026.gada beigās risinājums būs pieejams arī viesnīcas viesiem.

Sadarbība paredz jaunus risinājumus, piemēram, digitālo nomnieku stāvvietu sistēmu un viesnīcas viesu iepriekšēju stāvvietu rezervēšanu. Šāds pakalpojums jau darbojas tirdzniecības centrā "Origo", kā arī viesnīcās "Radisson Blu Elizabete Hotel" un "Radisson Blu Latvija Conference & Spa Hotel" Rīgā.

Jau ziņots, ka "Zunda Towers" augstceltnes pieņemtas ekspluatācijā 2020.gada janvārī. Kopējais investīciju apmērs kompleksā sasniedza 200 miljonus eiro.

Vadošais nekustamo īpašumu attīstītājs Baltijas reģionā “Linstow Baltic”, uzsāk stratēģisku sadarbību ar “Snabb” - inovatīvu autostāvvietu pārvaldības uzņēmumu, kas šopavasar uzsāks savu darbību Latvijā.

Igaunijas uzņēmums “Snabb”, konkursa kārtībā ieguvis tiesības uz visu “Linstow Baltic” īpašumu portfeļa autostāvvietu apsaimniekošanu Rīgā.

“Snabb” nodrošinās digitāli pārvaldītus mobilitātes risinājumus, mūsdienīgu apmaksas sistēmu, tostarp automatizētu piekļuvi un norēķinu iespējas mobilajā lietotnē.

“Linstow Baltic” valdes priekšsēdētājs Frode Gronvolds (Frode Grønvold) norāda, ka uzņēmuma mērķis ir piedāvāt vienotus augstas kvalitātes, ilgtspējīgus un tehnoloģiski attīstītus pakalpojumus visā īpašumu portfelī. “Mūsu sadarbība ar “Snabb” saskan ar mūsu vīziju par ērtības un efektivitātes uzlabošanu, izmantojot efektīvus un ilgtspējīgus autostāvvietu pārvaldības risinājumus Rīgā. Mēs ar nepacietību gaidām jaunās paaudzes tehnoloģijas un inovatīvo risinājumu ieviešanu mūsu īpašumos, lai veicinātu vēl ērtāku un efektīvāku pilsētvides mobilitāti. Uzskatām, ka uz tehnoloģijām balstītā pieeja ļaus uzlabos autostāvvietu izmantošanas pieredzi gan apmeklētājiem, gan nomniekiem,” sacīja Frode Gronvolds.

Karadarbība Ukrainā būtiski ietekmējusi Latvijas viesmīlības sektoru, tāpēc šobrīd mums ir jākoncentrējas uz tūristu piesaisti no citiem reģioniem, īpaši no Eiropas.

To intervijā DB norāda viesnīcu Radisson Blu Latvija Conference & Spa Hotel un Radisson Blu Elizabete Hotel ģenerāldirektors Daniels Baranovskis (Daniel Baranowski).

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 4.februāra numurā lasi:

Statistika

Jo attīstītāka valsts, jo vairāk cilvēku mācās internetā

Tēma

ASV prezidenta izaicinājums pasaules zinātnes tehnoloģiju un inovāciju attīstībai

Aktuāli

Heirēka! Bērni ēd

ES finansējums

Ieguldījums tūrisma attīstībai Ziemeļkurzemē

Metāllūžņi

Nolaidības dēļ nozari dāvinām kaimiņiem

Nekustamais īpašums

Nekustamo īpašumu darījumos kritums turpinās

Apdrošināšana

Prēmijas aug straujāk par atlīdzībām