DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: NĪN mājoklim nav nedz greznība, nedz kaprīze

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 05.04.2019

Jaunākais izdevums

Šonedēļ atbalstītāju skaits iniciatīvai «Par NĪN (nekustamā īpašuma nodoklis – red.) atcelšanu vienīgajam īpašumam» platformā ManaBalss.lv ir sasniedzis tās pārstāvju uzstādīto jauno slieksni – 50 tūkstošus atbalstītāju.

Līdz ar to platformas pārstāvji aicina Saeimu iekļaut šo iniciatīvu tās dienaskārtībā. Tiktāl par procedurālo pusi. Ja runājam par iniciatīvas saturu, tad lemšana par to, protams, ir Saeimas kompetencē, tomēr tā pamatotība ir stipri apšaubāma. Vispirms jau jāsāk ar to, ka nevienā Eiropas Savienības valstī nav tādas kārtības, ka vienīgais mājoklis netiktu aplikts ar NĪN. Gluži vienkārši tādēļ, ka ir teju neiespējami atrast argumentus par labu tam, lai vienīgajam mājoklim NĪN nepiemērotu. Tad jau vienīgo automašīnu atbrīvosim no OCTA.

Vairāki eksperti ir uzsvēruši, ka NĪN pēc būtības ir infrastruktūras maksājums, kuru pilnā mērā saņem tā pašvaldība, kurā nekustamais īpašums atrodas un kas šo infrastruktūru nodrošina. Runa ir par ielu apgaismojumu, ielu tīrīšanu, kanalizācijas sistēmas uzturēšanu, ūdensapgādi (ne tikai pats ūdens, bet tā piegādes sistēma) utt. Skaidrs, ka šī infrastruktūra tiek izmantota arī vienīgā mājokļa gadījumā, un tikpat loģiski ir tas, ka par to ir arī jāmaksā. Var jau iebilst, ka NĪN ieņēmumi tiek izmantoti ne tikai infrastruktūras uzturēšanai. Taču NĪN ir leģitīms tiešais nodoklis, kas nodrošina budžeta ieņēmumus (Latvijas gadījumā 100% ieņēmumu aiziet pašvaldībai), no kura nevar izvairīties, kam ir neitrāla ietekme uz uzņēmējdarbību (respektīvi, nepalielina darbaspēka nodokļa slogu) un kas ir samērā efektīvs instruments nevienlīdzības mazināšanai. Jo par lielāku un dārgāku NĪ nodoklis ir augstāks.

Kritiku neiztur arguments, ka par mājokli vienreiz ir samaksāts un, tā teikt, pietiek, nav ko apgrūtināt ar nodokļiem. Kā jau minēts, mājoklis atrodas konkrētā pašvaldībā un izmanto tās infrastruktūru, par ko arī ir jāmaksā. Neatkarīgi no tā – vienīgais vai ne vienīgais. Es nemaz nerunāju par tādu «sīkumu» kā to, no kādiem avotiem kompensēt pašvaldībai neieņemtos ieņēmumus no NĪN, ja gadījumā Saeima šo iniciatīvu atbalstītu. Iespējams, ka NĪN kompensēšanai būtu jāpaaugstina citi nodokļi, kas daudz nelabvēlīgāk ietekmētu uzņēmējdarbību, turklāt tiem nebūtu nevienlīdzību mazinoša rakstura.

Turklāt, ja runājam par sabiedrības mazaizsargātām grupām, tad tām pašvaldības piemēro būtiskus atvieglojumus. Piemēram, Rīgā ģimenei ar diviem bērniem NĪN atvieglojumi ir 70% apmērā, bet vientuļam pensionāram – 90%. Cita lieta, ka ir jāsakārto zemes kadastrālās vērtības, kuras ņem vērā, aprēķinot NĪN. Taču pats princips, ka par jebkuru mājokli ir jāmaksā NĪN, ir absolūti pareizs. To pierāda arī tas, ka tāds tiek piemērots teju visās valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) izsludinātajā iepirkuma Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācija: būvniecība” pirmajā kārtā saņemti četru kandidātu pieteikumi un kvalifikācijas dokumenti, informē uzņēmuma pārstāve Ella Pētermane.

Interesi piedalīties iepirkumā paudusi personu apvienība INABELEC, personu apvienība Siemens-TSO-BMGS, personu apvienība Cobra-Arčers un personu apvienība LREC.

Iepirkuma komisija izskatīs kandidātu iesniegtos kvalifikācijas dokumentus un rakstiski informēs kandidātus par tālāko dalību iepirkumā. Iepirkums attiecas uz Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācijas pirmā posma īstenošanu. Tā ietvaros līdz 2023.gada beigām plānots elektrificēt dzelzceļa līnijas – Daugavpils–Krustpils, Rēzekne-Krustpils un Krustpils-Rīga, veicot to elektroapgādes sistēmas, kontakttīkla, signalizācijas, centralizācijas un bloķēšanas un sakaru sistēmas, sliežu ceļu, tehniskās drošības sistēmas, ēku un būvju izbūvi/pārbūvi, tādējādi līdz 2023.gadam nodrošinot viena pilnībā elektrificēta tranzīta koridora funkcionalitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Uzņēmējs: Vēja parka realizācija Dobeles un Tukuma novadā būs iespējama

Armanda Vilcāne, 01.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēja parka būvniecība Dobeles un Tukuma novadā ļaus samazināt elektroenerģijas deficītu un palielinās Latvijas energoneatkarību.

To intervijā DB norāda SIA Eolus valdes loceklis Gatis Galviņš. Viņš uzsver, ka šobrīd daļa Latvijai nepieciešamās elektroenerģijas tiek importēta no citām valstīm, tāpēc primāri būtu nepieciešams domāt par jaunu jaudu uzstādīšanu. Plānots, ka vēja parks gadā spēs saražot 0,7 teravatstundas elektroenerģijas, kas ir aptuveni 10% no Latvijas elektroenerģijas gada patēriņa. Paredzams, ka kopējās projekta investīcijas varētu sasniegt 250 miljonus eiro, projekta attīstītāji sola, ka vēja parka būvniecība neradīs negatīvu ietekmi uz apkārtējo vidi un cilvēkiem.

Fragments no intervijas

SIA Eolus iecere Dobeles un Tukuma novadā būvēt līdz šim Latvijā lielāko vēja elektrostaciju parku sabiedrībā raisījusi diezgan lielu neizpratni un neapmierinātību. Kā jūs skaidrotu šo reakciju?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts budžeta iesaiste 259 miljonu eiro apmērā elektrovilcienu iegādei ir apliecinājums, ka tie tiks iegādāti, jo būtu kauns, ja Latvija trešo reizi neizmantotu iespēju un paliktu bez jaunajiem vilcieniem, šorīt intervijā LTV raidījumam «Rīta Panorāma» sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Viņš atgādināja, ka tas noteikti nav viena gada darījums un līdz 2024.gadam par minēto summu tiks iegādātas arī rezerves daļas, iekļauta apkope un citas pozīcijas. Premjers minētajam darījumam vilka paralēles ar nesen iegādātajiem «Black Hawk» helikopteriem.

Tāpat viņš uzsvēra, ka minētajam darījumam nav tiešas saistības ar dzelzceļa elektrifikācijas projektu, lai gan viņš augstu novērtēja arī šo projektu, jo tas kalpos kā drošības spilvens, kas kalpos brīdī, kad tiek pārorientētas kravas un meklēti jauni klienti.

Jau ziņots, ka AS «Pasažieru vilciens» (PV) līdz 2024.gadam elektrovilcienu rezerves daļu fonda un vilcienu uzturēšanas iekārtu, kā arī vilcienu depo izbūvē varēs ieguldīt līdz 259 miljoniem eiro no valsts budžeta, pēc vakardienas Ministru kabineta (MK) sēdes žurnālistiem pastāstīja satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gada pirmajam mēnesim jau redzamas beigas, un interesanti, ka vismaz pagaidām akciju tirgiem padevies viens no pašiem veiksmīgākajiem gada startiem vēsturē. Tas noticis, neskatoties uz pamatā arvien spēcīgākiem pieņēmumiem, ka globālajai ekonomikai izaugsmes ziņā jau klājas un pārskatāmā nākotnē turpinās klāties grūtāk.

Tam it kā būtu jānozīmē lielāks pesimisms finanšu tirgos, lai gan no tā tos šoreiz, šķiet, vismaz daļēji paglābusi centrālo banku retorika. Janvāra sākumā ASV Federālo rezervju sistēma deva mājienus, ka savā likmju paaugstināšanās ceļā tā droši vien būs uzmanīgāka (ASV CB atšķirībā no citiem jau kādu laiku paaugstina likmes). Par to, ka šogad varētu izpalikt eiro likmju paaugstināšana, pagājušonedēļ lika domāt arī Eiropas Centrālās bankas teiktais. Iestāde pamatā uzsvēra lielākus riskus ekonomikai, lai gan oficiālais ziņojums ietver tikai to, ka likmes netiks kustinātas vismaz līdz rudenim. Tikmēr tirgū tiek runāts, ka reālistiskāk eiro likmes varētu tikt skartas vien 2020. gada vidū. Iespējams, varēs teikt, ka centrālās bankas finanšu tirgu atkal būs ievadījušas mērenā «Risk On» stadijā. Turklāt nav pat izslēgts, ka tas, galu galā, materializēsies labākos efektos arī ekonomikai.

Komentāri

Pievienot komentāru