DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Ušakovs ar azartspēlēm uz Briseli

Anita Kantāne - DB galvenās redaktores vietniece, 08.04.2019

Jaunākais izdevums

Valsts ļauj, bet pašvaldība aizliedz – šāds absurds princips jau sākotnēji ielikts azartspēļu nozares pamatos. Proti, valsts tirgo gandrīz pusmiljonu vērtas licences, bet pašvaldībām ir tiesības pateikt, ka savā teritorijā neļaus atvērt azartspēļu zāles.

Daudzas pašvaldības izmanto šīs tiesības, pamatojot aizliegumu ar attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju interešu aizskārumu. Šis ir viens no iemesliem, kas ierindo nozari puslegālā stāvoklī sabiedrības acīs, kaut gan nozare ir legāla. Par duālo situāciju gribas ironizēt, ja jau valsts likumdevēji – Saeima – nozarei dod zaļo gaismu, bet pašvaldības aizliedz, tad nozarei ir jāatrod drošības sala. Gluži kā patvēruma meklētājiem jāmeklē droša vieta, un drošā vieta ir pati Saeima.

Ikviena uzņēmējdarbības nozare vēlas ilgtermiņa stabilitāti no likumdevēju un pašvaldības puses, un azartspēļu nozare kārtējo reizi ir kritusi nežēlastībā. Rīgas dome ir pieņēmusi lēmumu par azartspēļu zāļu aizliegumu galvaspilsētā, atļaujot to darbību tikai četru un piecu zvaigžņu viesnīcās. Rīgā darbojas nedaudz mazāk kā puse no 311 Latvijas spēļu zālēm. Galvaspilsētas domnieki ir pateikuši, ka nozarei pilsētā nav vietas, un aizliegums tiek nostiprināts arī Rīgas teritorijas plānojumā.

Tikpat labi varētu pieņemt lēmumu par visu azartspēļu aizliegumu un likt iedzīvotājiem aizmirst par ik svētdienu Superbingo pārraižu vērošanu TV, kas joprojām pulcē daudzus iedzīvotājus pie ekrāniem.

Latvijas Spēļu biznesa asociācija, visticamāk, tiesā mēģinās panākt samērīguma principa ievērošanu, ar ko politiķi neaizraujas. Jāpiekrīt, ka Nils Ušakovs spēlē uz sabiedrības jūtām par spēļu zāļu ļauno iedarbību, un te parādās otra duālā nozares situācija. Proti, tā tiek uzskatīta par lielāku ļaunumu nekā pārmērīga alkohola lietošana, smēķēšana, kas ir daudz izplatītākas un aptver daudz lielāku atkarīgo pulku. Tikpat labi varētu pieņemt lēmumu par visu azartspēļu aizliegumu un likt iedzīvotājiem aizmirst par iksvētdienas Superbingo pārraižu vērošanu TV, kas joprojām pulcē daudzus iedzīvotājus pie ekrāniem. Arī šo loterijas biļešu pircēji mēdz par tām iztērēt summas, kuras nevar atļauties attiecībā pret saviem ienākumiem.

Var jau aizliegt nozari un ārēji izlikties par baltiem un pūkainiem kristiešiem, bet iekšējais mežonis grib azartu, un uzņēmīgi cilvēki ir iemācījušies no tā izveidot biznesu. Var noslaucīt nozari no Latvijas kartes, bet tā pavisam noteikti atradīs vietu internetā, kur izspraukties. Tā aizies uz citurieni, tāpat kā nerezidentu konti pēc banku tīrīšanas Latvijā. Aizies citur ar visu peļņu, aizies uz vietu, kur Saeimai un pašvaldībām nav ietekmes iespēju. Bet kāda daļa par to visu Ušakovam? Nekāda, jo viņam vajag Briseli. Tas ir kā dzīvības un nāves jautājums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Uzņēmējs: Vēja parka realizācija Dobeles un Tukuma novadā būs iespējama

Armanda Vilcāne, 01.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēja parka būvniecība Dobeles un Tukuma novadā ļaus samazināt elektroenerģijas deficītu un palielinās Latvijas energoneatkarību.

To intervijā DB norāda SIA Eolus valdes loceklis Gatis Galviņš. Viņš uzsver, ka šobrīd daļa Latvijai nepieciešamās elektroenerģijas tiek importēta no citām valstīm, tāpēc primāri būtu nepieciešams domāt par jaunu jaudu uzstādīšanu. Plānots, ka vēja parks gadā spēs saražot 0,7 teravatstundas elektroenerģijas, kas ir aptuveni 10% no Latvijas elektroenerģijas gada patēriņa. Paredzams, ka kopējās projekta investīcijas varētu sasniegt 250 miljonus eiro, projekta attīstītāji sola, ka vēja parka būvniecība neradīs negatīvu ietekmi uz apkārtējo vidi un cilvēkiem.

Fragments no intervijas

SIA Eolus iecere Dobeles un Tukuma novadā būvēt līdz šim Latvijā lielāko vēja elektrostaciju parku sabiedrībā raisījusi diezgan lielu neizpratni un neapmierinātību. Kā jūs skaidrotu šo reakciju?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts budžeta iesaiste 259 miljonu eiro apmērā elektrovilcienu iegādei ir apliecinājums, ka tie tiks iegādāti, jo būtu kauns, ja Latvija trešo reizi neizmantotu iespēju un paliktu bez jaunajiem vilcieniem, šorīt intervijā LTV raidījumam «Rīta Panorāma» sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Viņš atgādināja, ka tas noteikti nav viena gada darījums un līdz 2024.gadam par minēto summu tiks iegādātas arī rezerves daļas, iekļauta apkope un citas pozīcijas. Premjers minētajam darījumam vilka paralēles ar nesen iegādātajiem «Black Hawk» helikopteriem.

Tāpat viņš uzsvēra, ka minētajam darījumam nav tiešas saistības ar dzelzceļa elektrifikācijas projektu, lai gan viņš augstu novērtēja arī šo projektu, jo tas kalpos kā drošības spilvens, kas kalpos brīdī, kad tiek pārorientētas kravas un meklēti jauni klienti.

Jau ziņots, ka AS «Pasažieru vilciens» (PV) līdz 2024.gadam elektrovilcienu rezerves daļu fonda un vilcienu uzturēšanas iekārtu, kā arī vilcienu depo izbūvē varēs ieguldīt līdz 259 miljoniem eiro no valsts budžeta, pēc vakardienas Ministru kabineta (MK) sēdes žurnālistiem pastāstīja satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) izsludinātajā iepirkuma Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācija: būvniecība” pirmajā kārtā saņemti četru kandidātu pieteikumi un kvalifikācijas dokumenti, informē uzņēmuma pārstāve Ella Pētermane.

Interesi piedalīties iepirkumā paudusi personu apvienība INABELEC, personu apvienība Siemens-TSO-BMGS, personu apvienība Cobra-Arčers un personu apvienība LREC.

Iepirkuma komisija izskatīs kandidātu iesniegtos kvalifikācijas dokumentus un rakstiski informēs kandidātus par tālāko dalību iepirkumā. Iepirkums attiecas uz Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācijas pirmā posma īstenošanu. Tā ietvaros līdz 2023.gada beigām plānots elektrificēt dzelzceļa līnijas – Daugavpils–Krustpils, Rēzekne-Krustpils un Krustpils-Rīga, veicot to elektroapgādes sistēmas, kontakttīkla, signalizācijas, centralizācijas un bloķēšanas un sakaru sistēmas, sliežu ceļu, tehniskās drošības sistēmas, ēku un būvju izbūvi/pārbūvi, tādējādi līdz 2023.gadam nodrošinot viena pilnībā elektrificēta tranzīta koridora funkcionalitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gada pirmajam mēnesim jau redzamas beigas, un interesanti, ka vismaz pagaidām akciju tirgiem padevies viens no pašiem veiksmīgākajiem gada startiem vēsturē. Tas noticis, neskatoties uz pamatā arvien spēcīgākiem pieņēmumiem, ka globālajai ekonomikai izaugsmes ziņā jau klājas un pārskatāmā nākotnē turpinās klāties grūtāk.

Tam it kā būtu jānozīmē lielāks pesimisms finanšu tirgos, lai gan no tā tos šoreiz, šķiet, vismaz daļēji paglābusi centrālo banku retorika. Janvāra sākumā ASV Federālo rezervju sistēma deva mājienus, ka savā likmju paaugstināšanās ceļā tā droši vien būs uzmanīgāka (ASV CB atšķirībā no citiem jau kādu laiku paaugstina likmes). Par to, ka šogad varētu izpalikt eiro likmju paaugstināšana, pagājušonedēļ lika domāt arī Eiropas Centrālās bankas teiktais. Iestāde pamatā uzsvēra lielākus riskus ekonomikai, lai gan oficiālais ziņojums ietver tikai to, ka likmes netiks kustinātas vismaz līdz rudenim. Tikmēr tirgū tiek runāts, ka reālistiskāk eiro likmes varētu tikt skartas vien 2020. gada vidū. Iespējams, varēs teikt, ka centrālās bankas finanšu tirgu atkal būs ievadījušas mērenā «Risk On» stadijā. Turklāt nav pat izslēgts, ka tas, galu galā, materializēsies labākos efektos arī ekonomikai.

Komentāri

Pievienot komentāru