«Manuprāt, pašlaik uzņemties vadīt regulatoru var tikai cilvēks, kas pats nesaprot, uz ko parakstās».

To laikrakstam Dienas Bizness, sacīja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padomes priekšsēdētāja amata pienākumu izpildītājs Ivars Zariņš, piebilstot, ka pēc savām pilnvaru termiņa beigām šovasar regulatorā nepaliks, ja situācija nemainīsies.«Ļoti ceru, ka Ekonomikas ministrija spēs atrast jauno regulatora vadītāju pēc iespējas ātrāk, jo es esošajā situācijā neredzu, kā ir iespējams ilgtermiņā nodrošināt regulatora rīcībspēju. Ne velti neviens no regulatora, ieskaitot bijušo priekšsēdētāju, pat nepieteicās konkursam uz vadītāja amatu.

Tam vajadzētu likt aizdomāties, ka kaut kas tomēr nav kārtībā,» sacīja I. Zariņš. Kā liecina Ekonomikas ministrijas sludinājums Latvijas Vēstnesī, ministrija atkārtoti izsludinājusi konkursu uz četrām regulatora padomes locekļu un padomes priekšsēdētāja vietām, jo iepriekšējā konkursā pieteikušies savas kandidatūras dažādu iemeslu dēļ atsauca. DB jau rakstīja, ka pašlaik SPRK padome piecu tās locekļu vietā strādā tikai trīs cilvēku sastāvā- no amata aizgāja SPRK padomes priekšsēdētāja Valentīna Andrējeva, bet vienu padomes locekli atrast nav izdevies jau vairāk nekā pusgadu.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) šodien izteica brīdinājumu AS Latvijas Gāze (LG) par tās rīcību, liedzot AS Latvenergo piekļuvi gāzes infrastruktūrai, lai energokompānija varētu iegādāties gāzi no Lietuvas.

SPRK padomes priekšsēdētājs Rolands Irklis žurnālistiem skaidroja, ka regulatora izteiktais brīdinājums LG nozīmē, ka gāzes koncernam ir jāievēro Enerģētikas likumā un normatīvajos aktos noteiktais par trešo pušu piekļuvi gāzes infrastruktūrai.

«Enerģētikas likums paredz trešo pušu piekļuvi ne tikai gāzes tranzīta plūsmām, bet arī to, ka visiem sistēmas lietotājiem ir vienlīdzīgas tiesības piekļūt dabasgāzes infrastruktūrai. LG nav tiesību liegt šīs tiesības īstenot. Tiesa, likums paredz gadījumus, ka LG var liegt piekļuvi. Ja LG kādam komersantam atsaka piekļuvi, par to ir jābrīdina SPRK un lēmums jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju. LG vēl nav vērsusies regulatorā ar atteikumu, kā arī LG nav atteikusi Latvenergo piekļuvi gāzes infrastruktūrai. Tomēr LG nav ievērojusi procedūras, saskaņā ar kurām šāds atteikums ir dodams,» skaidroja SPRK vadītājs.

Pagājušajā gadā visvairāk sūdzību elektronisko sakaru jomā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) saņēmusi par Izzi, kam seko Viasat un Tele2, liecina regulatora apkopotie dati par saņemtajām sūdzībām.

Kā šodien preses konferencē teica regulatora vadītājs Valdis Lokenbahs, "Izzi" ir «nepārspējams rekordists». Viņš vērtēja, ka lietotāji par šo pakalpojumu sniedzēju regulatoram sūdzējušies, visticamāk, tādēļ, ka nav saņēmuši no uzņēmuma apmierinošas atbildes.

Savukārt ar Viasat pagājušā gada laikā situācija uzlabojusies - gada sākumā sūdzību skaits bijis vairāk nekā 3,5 reizes lielāks nekā gadu iepriekš, taču ar uzņēmumu notikušas pārrunas un tas veicis nozīmīgas reformas. Pēdējos četros mēnešos pie regulatora nav nonākusi neviena sūdzība par šo pakalpojumu sniedzēju.

Apdrošināšanas nozares pārstāvji pasaulē kā savu vislielāko risku identificē vairāku regulatora prasību vienlaicīgu ieviešanu gan starptautiskā, gan vietējā līmenī, to atklāj apdrošināšanas nozares risku pētījums Insurance Banana Skins.

Jaunu regulatora noteikumu ieviešana kā lielākais drauds tika minēts visos galvenajos tirgos, taču Latvijas apdrošināšanas uzņēmumi šo risku ierindo tikai trešajā vietā.

Ievērojams respondentu skaits pauda bažas par kapitāla pieejamību, lai atbilstu bargākām regulatora prasībām, kā arī nodrošinātos pret pasaules ekonomikas un finanšu tirgus nestabilo situāciju.

Spēcīgu kāpumu šā gada risku topā piedzīvoja dabas katastrofu draudi, kas ir reakcija uz nesenajiem notikumiem Jaunzēlandē un Japānā. Strauji pieaug arī politiskais risks, kas izriet no notikumiem arābu pasaulē, kā arī pieaugošās bažas par eiro zonas valstu maksātspēju.

Vadītāju izraudzīšanās Latvijai svarīgās institūcijās, kā arī uzņēmumos allaž ir izraisījusi ažiotāžu un jautājumus par to, cik lielā mērā notiekošais process ir neitrāls. Tā mūsu valstij ir tāda kā savdabīga tradīcija, un tur nu acīmredzot neko nevar padarīt.

Šoreiz runa ir par izsludināto konkursu uz Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas jeb regulatora vadītāja un padomes locekļu vietām. Situācija šajā jomā ir interesanta vairāku iemeslu dēļ.

Pirmkārt, interesi nevar neizraisīt kolorītais potenciālo regulatora padomes locekļu sastāvs - Mārtiņš Roze, Pēteris Leiškalns, Dainis Ģēģers, Pēteris Vilks… Protams, katram cilvēkam kaut kur ir jāstrādā, turklāt atbilstoši savām kompetencēm, tomēr, redzot vismaz daļu no šiem vārdiem, ir skaidrs, ka šādā sastāvā jaunā regulatora padome būs stipri vien politiski angažēta. Un tādā gadījumā var zust uzstādījums, ka regulatoram ir jābūt pilnīgi neatkarīgai institūcijai. Otrkārt, interesants ir fakts, ka konkursa komisijas, kas izraugās jaunos regulatora līderus, vadītājs ir Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce. Iespējams, šim apstāklim varētu arī nepievērst uzmanību, ja vien Pūce nebūtu vadījis komisiju, kas izraudzījās jaunos vadītājus valsts energokompānijai Latvenergo. Turklāt tieši Ekonomikas ministrija pārstāv valsts intereses šajā uzņēmumā. Līdz ar to ir bažas, ka, esot šajā komisijā Ekonomikas ministrijas vadošajām amatpersonām, rodas zināms interešu konflikts, jo principā vienas un tās pašas personas izraugās gan regulētājus, gan arī regulējamos.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK), veicot elektronisko sakaru komersantu uzraudzību un analizējot no komersantiem saņemto informāciju, konstatējusi, ka divi komersanti atkārtoti gada laikā ir pārkāpuši vispārējās atļaujas noteikumus, kas paredz informācijas iesniegšanu regulatoram.

Regulatora padome lemj par komersantu darbības pārtraukšanu elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanā un elektronisko sakaru tīklu nodrošināšanā uz trim gadiem. Savukārt sešiem komersantiem, kas atkārtoti gada laikā ir pārkāpuši Vispārējās atļaujas noteikumus, SPRK padome nolemj izteikt pēdējo brīdinājumu, dodot iespēju novērst pārkāpumus līdz 7. februārim.

Komersanti, kuriem regulatora padome lēma par darbības pārtraukšanu - SIA Prolain un SIA Simtel - pēdējo reizi tika brīdināti 2014. gada 13. novembrī par iespēju novērst pārkāpumu un iesniegt trūkstošo informāciju līdz 2014. gada 12. decembrim. SIA Prolain un SIA Simtel jau 2014. gada maijā, pēc saņemtajām abonentu sūdzībām, nonāca regulatora uzraudzības lokā.

Ņemot vērā, ka Administratīvā apgabaltiesa ir noraidījusi AS Latvijas Gāze pieteikumu par pagaidu noregulējumu, AS Latvijas Gāze joprojām ir pienākums nodrošināt trešo pušu piekļuvi dabasgāzes pārvades un sadales infrastruktūrai. Tas izriet no Enerģētikas likuma un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (Regulatora) līdz šim pieņemtajiem lēmumiem.

Atsevišķi tiesas secinājumi, kuri nav rezultējušies AS Latvijas Gāze labvēlīga tiesas lēmuma veidā, neatceļ vai negroza AS Latvijas Gāze noteiktos pienākumus, kuri izriet no normatīvajiem aktiem un Regulatora pieņemtajiem lēmumiem.

Vienlaikus tas nozīmē, ka AS Latvijas Gāze atbilstoši Enerģētikas likumam un Ministru kabineta noteikumiem ir pienākums nodrošināt Latvijas lietotājiem piederošās dabasgāzes transportēšanu līdz lietotāju patēriņa objektiem, ja attiecīgi lietotāju pieprasījumi tiek saņemti.

«Šobrīd joprojām ir spēkā gan Enerģētikas likuma normas, gan Regulatora apstiprinātie dabasgāzes pārvades sistēmas lietošanas noteikumi, saskaņā ar kuriem AS Latvijas Gāze ir pienākums nodrošināt trešo pušu piekļuvi. Tāpat spēkā ir visi Regulatora pieņemtie lēmumi, kas attiecas uz šo AS Latvijas Gāze noteikto pienākumu izpildi. Neviens no tiem nav atcelts un neviena lēmuma darbība nav apturēta,» uzsver Regulatora padomes priekšsēdētājs Rolands Irklis.

«Mēs būsim lieli tik, cik mūsu griba.» Šie Raiņa vārdi nāk prātā, lasot Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) vadītāja Valda Lokenbaha sūrošanos par regulatora nespēju kaut cik vērā ņemami ietekmēt elektroenerģijas, dabasgāzes un siltuma tarifus, kuri ļoti ietekmē ikviena Latvijas patērētāja pirktspēju un dzīves līmeni.

Pašas SPRK mājaslapā atrodama pāris teikumos formulēta regulatora misija. «Veicināt pakalpojumu kvalitātes uzlabošanu, sabalansēt lietotāju un ražotāju intereses, kā arī, kur iespējams, nodrošināt patērētāju tiesību aizsardzību un konkurenci regulējamās nozarēs.» Ļoti iespējams, ka SPRK vadītājam Lokenbaham un viņa kolēģiem šķiet, ka viņi šo misiju pilda pēc labākās sirdsapziņas. Tomēr no vienkāršo patērētāju – kā rūpniecisko, tā arī privātpersonu – skatupunkta raugoties, ar lietotāju un ražotāju jeb regulējamo nozaru interešu sabalansēšanu un patērētāju tiesību aizsardzības nodrošināšanu regulatoram nesokas. Iespaids ir tāds, ka regulators ir kļuvis par iestādi, kura bez lielām ierunām akceptē ikvienu tarifu palielinājumu vai tarifu kāpumu potenciāli veicinošu regulējamo nozaru iniciatīvu, kuru regulējamie liek tam priekšā. Šo iespaidu vēl tikai pastiprina esošais SPRK finansēšanas modelis – kā zināms, par to maksā regulējamie uzņēmumi. Tādēļ tarifu kāpums, kas ļauj regulējamiem uzņēmumiem palielināt apgrozījumu, nozīmē arī lielākus atskaitījumus regulatora uzturēšanai. To, ka šāds viedoklis pastāv, labi zina arī SPRK strādājošie – ne velti pērnā gada nogalē institūcijas mājaslapā ievietota vēsts, ka organizācija Delna savā pētījumā atzinusi, ka regulatora budžeta veidošanās principi nerada interešu konfliktu institūcijas darbībā.

#Pēc trijām tikšanās reizēm es biju pārliecināts, ka varu pievienoties šai padomei.

Vēl viena Latvijas komercbanka nostiprina korporatīvo pārvaldību ar globāla politiskā smagsvara piesaisti

Rezidentu un nerezidentu banku pakalpojumu kombinācijas nepieciešamība Latvijā ir acīmredzama, saka AS Norvik Banka neatkarīgās padomes priekšsēdētāja vietnieks, bijušais NATO ģenerālsekretārs un Dānijas premjers Anderss Fogs Rasmusens (Anders Fogh Rasmussen).

Fragments no intervijas, kas publicēta 29. janvāra laikrakstā Dienas Bizness:

Norvik aicinājums jums pievienoties padomei ierakstās plašākā Latvijas komercbanku tendencē, kad sevišķi bankas ar nerezidentu apkalpošanas portfeļiem mēģina piesaistīt sev slavenus Rietumu vārdus un uzvārdus, kam acīmredzot vajadzētu vairot šo banku uzticamības tēlu. Izņemot jūsu superlielo vārdu, kas ir tā pievienotā vērtība, ko jūs ienesat Norvik?

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padome ir apstiprinājusi peļņas normu jeb kapitāla atdeves likmi tarifu aprēķināšanai dabasgāzes, elektroenerģijas un ūdenssaimniecības jomās. Apstiprinātās kapitāla atdeves likmes ir vēsturiski zemākās, kādas noteiktas līdz šim, informē SPRK .

Dabasgāzes pārvades sistēmas pakalpojuma tarifu projekta aprēķināšanai Regulators apstiprināja kapitāla atdeves likmi 4,68% apmērā, ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifu projektu aprēķināšanai – 4,60%. Savukārt elektroenerģijas sadales un pārvades sistēmas pakalpojumu tarifu projektu aprēķināšanai Regulators noteica kapitāla atdeves likmi 4,43% apmērā.

«Līdz ar šo lēmumu komersantiem jaunās, zemākās likmes būs jāpiemēro tiem tarifu projektiem, kurus tie plāno iesniegt Regulatorā un kas stāsies spēkā nākamajā gadā. Vienlaikus vēlos uzsvērt, ka jaunā likme elektroenerģijas jomā tiks piemērota arī AS Augstsprieguma tīkls iesniegtā tarifu projektā, kas šobrīd tiek vērtēts Regulatorā,» norāda Regulatora padomes priekšsēdētājs Rolands Irklis.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (Regulatora) padome ir pieņēmusi lēmumu par 20 amata vietu samazināšanu Regulatorā. Lēmumu par amata vietu samazināšanu Regulatora padome pieņēmusi, ņemot vērā finansiālo situāciju, liecina šodien izplatīts paziņojums.

«Ir izskatītas visas iespējas, lai izvairītos no darbinieku skaita samazināšanas - šogad Regulators nav palielinājis algas darbiniekiem, kas parasti valsts pārvaldē notiek gada sākumā, ņemot vērā piesaisti vienotajai atalgojuma sistēmai. Daļai darbinieku pat esam bijuši spiesti samazināt atalgojumu, ir samazinātas piemaksas par papildu pienākumu veikšanu un darba kvalitāti. Vienlaikus ir samazināti Regulatora izdevumi attiecībā uz komandējumiem, mācībām, iepirkumiem u.tml. Pirms lēmuma pieņemšanas ir notikušas konsultēšanās, pārrunas ar departamentu direktoriem un patstāvīgo nodaļu vadītājiem par izmaiņām attiecīgās struktūrvienības štatu sarakstā, kuru laikā tika izvērtētas Darba likumā noteiktās prasības, veicamā darba apjoms, darba rezultāts un kvalitāte, iespējamā funkciju pārdale un efektivizācija,» norāda Regulatora Cilvēkresursu attīstības un pārvaldības nodaļas vadītāja Kristīne Briede.

Valsts budžeta konsolidācijas, energopadeves traucējumu un mūžam laikus nenotīrīto ielu jūklī, šķiet, pietiekami nenovērtēts ir palicis kāds būtisks jautājums - Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas jeb regulatora darbība.

Situācija šajā jomā ir izveidojusies gana interesanta. Līdzšinējā regulatora vadītājas Valentīnas Andrējevas pilnvaras jau zināmu laiku ir beigušās, no pārējiem šīs padomes locekļiem neviens tā īsti nevēlas turpināt darbu šajā institūcijā, un nevarētu teikt, ka arī no malas kāds ļoti rautos tur strādāt.

Iespējams, iemeslu tam ir daudz un dažādi, tomēr kā viens no reālākajiem šķiet vairākkārt paustā iecere, ka varbūt vajadzētu regulatoru apvienot ar Konkurences padomi. Jāteic, ka šāda iespēja ir viens no sakarīgākajiem valsts aparātā strukturālo reformu ierosinājumiem, kāds vispār ir dzirdēts. Jāņem vērā, ka abu šo insitūciju funkcijas ir saistītas ar tirgus pārraudzīšanu, neļaujot kādam no tā dalībniekiem izmantot, piemēram, savu dominējošo stāvokli.

Komersanti apsūdz Latvijas Pastu negodīgā konkurencē, un Konkurences padome vienā gadījumā ierosina lietu.

Ja vēl pērn, kad bija spēkā VAS Latvijas pasts (LP) monopols uz vēstuļu nosūtīšanu līdz 50 gramiem, valsts uzņēmumam nebija problēmu pieņemt tālakai nosūtīšanai SIA Abonēšanas centrs Diena (ACD) klientu sūtījumus, tad no šā gada 15. janvāra LP līgumu ar ACD lauzis un atsakās šādus sūtījumus turpmāk pieņemt. Proti, runa ir par ACD klientu sūtījumiem, kuriem ACD vēstuļu piegādes pakalpojumus nesniedz un kurus ACD piegādā tālakai nosūtīšanai LP, pirms tam, piemēram, to saturu izdrukājot, saliekot aploksnēs, sašķirojot u.tml.

ACD vadītājs Valters Streļuks pieļauj, ka LP nevēlēšanās turpināt pakalpojuma sniegšanu saistīta ar mērķi maksimāli ierobežot citu komersantu iespēju darboties un attīstīt vēstuļu piegādes pakalpojumus. Tikmēr Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (Regulators) LP rīcību publiski nekomentē. Taču ACD padoties negrasās un sola vērsties Konkurences padomē, kura pagaidām strīdā neiejaucas, gaidot papildu informāciju. «Jautājumi, kas skar konkurenci un pasta komersantu līgumiskās attiecības, nav Regulatora kompetences ietvaros,» DB norādīja Regulators. Savukārt LP «uzskata par nepieņemamu masu saziņas līdzekļu izmatošanu, lai ietekmētu valsts institūciju [Regulatora] darbu lēmumu pieņemšanas procesā, tāpēc neredz iespēju atbildēt uz uzdotajiem jautājumiem.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (Regulators), izvērtējot SIA Latvijas Mobilais telefons (LMT) sniegtos viesabonešanas pakalpojumus un piemērotās cenu politikas atbilstību Regulai par viesabonēšanas pakalpojumu sniegšanu Eiropas Savienībā, secināja, ka LMT pilnībā nav ievērojis Regulā noteiktās prasības, informē Regulatora pārstāve Ieva Bethere.

Līdz ar to Regulatora padome uzdeva LMT līdz 1.decembrim novērst konstatēto Regulas pārkāpumu.

Saskaņā ar Regulu 2017.gada 15.jūnijā Eiropas Savienībā tiks atcelti viesabonēšanas tarifi un mobilo sakaru lietotāji varēs saņemt pakalpojumus citā Eiropas Savienības valstī par tādiem pašiem tarifiem kā savā valstī (tā dēvētais «roam like at home» princips). Līdz 2017.gada 15.jūnijam ir noteikts pārejas periods, kurā operatoriem atļauts vietējiem tarifiem pievienot nelielu maksimālo viesabonēšanas maksu. SIA LMT šobrīd saviem klientiem piedāvā vairākus tarifu plānus, kas iekļauj viesabonēšanas pakalpojumu, no kuriem vismaz viens neatbilst visām Regulas prasībām, jo nedod iespēju lietotājiem saņemt viesabonēšanas pakalpojumu par Eiropas Savienībā noteikto maksimālo viesabonēšanas maksu.

Starptautiskās sadarbības kontekstā 2016.gadā sagaidāmi vairāki nozīmīgi notikumi, kas iezīmē arī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) veicamos uzdevumus starptautiskās sadarbības veicināšanā. Elektronisko sakaru un enerģētikas jomas ir tās, kurās gaidāmas regulēšanas ietvaru izmaiņas, informē SPRK.

Elektronisko sakaru nozarē 2016.gads Eiropas Savienības dalībvalstu regulatoriem ir īpaši nozīmīgs, jo turpināsies esošā regulēšanas ietvara pārskatīšana. Ir vairākas jaunas tēmas, tādas kā lietu interneta iekļaušana regulējumā, ātra vai ļoti ātra platjoslas interneta pielietojums, Eiropas Elektronisko sakaru regulatoru iestādes (BEREC) lomas pārskatīšana un citas, par kurām būs diskusijas un kuru risinājums ietekmēs regulatora darbību un nozares regulējumu ilgtermiņā. Līdz ar to, lai paustu Regulatora nostāju un redzējumu par nozares attīstības jautājumiem, Regulatora pārstāvji piedalīsies BEREC sanāksmēs, kā arī minētos jautājumus iekļaus regulatora organizēto Baltijas Elektronisko sakaru un pasta regulatoru (BALTREG) sanāksmes un Eiropas Elektronisko sakaru komitejas (ECC) Numerācijas un tīklu darba grupas dienaskārtībā.

Arī regulatorā strādājošiem varētu atcelt algu griestus, piemērojot tādu pašu statusu kā Latvijas Bankai un FKTK.

To paredz pašlaik Saeimā skatītie grozījumi likumā par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem. Papildu tam iecerēts, ka sabiedrisko pakalpojumu regulators (SPRK) turpmāk vairs nebūs Ekonomikas ministrijas pakļautībā, bet būs pilnībā neatkarīga institūcija, kā to paredz Eiropas Savienības direktīva. Regulators prasa arī pilnīgu neatkarību sava budžeta noteikšanā, kas nozīmē, ka uz šajā institūcijā strādājošajiem vairs neattieksies valsts pārvaldē noteiktie atalgojuma griesti un šī iestāde nākotnē varēs baudīt tikpat priviliģētu statusu kā Latvijas Banka un Finanšu kapitāla un tirgus komisija.

«Atcelt atalgojuma ierobežojumus regulatorā ir ļoti svarīgi. Ja tur strādās labi atalgoti cilvēki, tad tur neies cauri politiskās spēlītes, pat ja oligarhi saliks pilnu padomi ar saviem cilvēkiem,» Saeimas Tautsaimniecības komisijas sēdē sacīja SPRK padomes loceklis Ivars Zariņš, kurš pienākumus SPRK pildīs vēl tikai mēnesi, kad beigsies viņu pilnvaru termiņš.

Iespējams, mēs pat nespējam novērtēt to, ka dzīvojam relatīvi tīrā un sakoptā vidē, jo tas ir tik pierasti. Mums ir tīras ielas, tīras pludmales, mēs neesam piedzīvojuši situāciju, kad māju pagalmos veidojas atkritumu kalni, kuri nedēļām ilgi netiek izvesti. Jāatzīst un jāpiekrīt, ka nesasniedzam Eiropas Savienības prasības nodrošināt efektīvu dalīto sadzīves atkritumu savākšanu, bet tas ir pieejamās infrastruktūras un sabiedrības paradumu maiņas jautājums.

Aizvadītās nedēļas nav bijušas vieglas atkritumu apsaimniekošanas nozares uzņēmumiem – ir bijis jāspēj ne tikai analizēt savstarpēji pretrunīgi juridiski lēmumi, bet arī mazāk nekā trīs dienu laikā jānodrošina atkritumu izvešana jauniem maršrutiem, kas pielīdzināmi otrai lielākajai pilsētai Latvijā – Daugavpilij. Racionāli atskatoties uz notikumu attīstību, gribu apskatīt vairākus aspektus.

Rīga – dažu minūšu attālumā no reālas atkritumu krīzes

Atkritumu apsaimniekošanas bizness nav vienkāršs. Tas prasa gan apjomīgas infrastruktūras investīcijas, gan ļoti nopietnu loģistikas plānošanu. Iedomājieties situāciju, kurā 80 smagās automašīnas vienlaikus izbrauc Rīgas ielās, savācot atkritumus no vairāk nekā 300 tūkstošiem mājsaimniecību.

Pavisam nesen tika publiskota Konkurences padomes darbības stratēģija laika posmam no 2023. līdz 2029. gadam. Tā kā konkurence ir viens no mūsdienu ekonomikas dzinējspēkiem, ar lielu interesi sāku pētīt dokumentu par Latvijas konkurences uzraugu plānu turpmākajiem gadiem.

Taču, jo vairāk lasa dokumentu, jo vairāk rodas sajūta, ka Konkurences padomes darbības stratēģija ir drīzāk iekšējo darbību apkopojums un ilgtermiņa redzējums, pat ne plāns ar konkrētu pasākumu kompleksu konkurences attīstības un evolūcijas nodrošināšanai Latvijā kā globālās ekonomikas sastāvdaļas. Stratēģijā iestādes darbība mūsdienu ekonomikas turbulences ietvaros nav pietiekami precīzi aprakstīta, kas rada šaubas par tās spēju ātri reaģēt uz svarīgiem, sabiedrībai un ekonomikai būtiskiem un steidzamiem notikumiem tirgū.

Konkurences padomei jāorientējas arī uz domāšanas maiņu, pakāpeniski mainot “uzrauga” funkcijas uz ietekmētāja un politikas veidotāja un eksperta funkciju. Tai vairāk jāskatās starpnieka starp “ministrijām un likumiem” un biznesa nozari virzienā, atceroties, ka Latvijas tautsaimniecības struktūras īpatsvaru veido mazais un vidējais bizness. Līdz ar to Konkurences padomes darbībai jābūt vērstai un procesu vienkāršošanu un birokrātijas mazināšanu, pievēršot īpašu uzmanību komunikācijai plašā izpratnē.

AS Olainfarm vebinārā, kas 3. septembrī norisinājās biržas Nasdaq Baltic interneta vietnē, uz Dienas Biznesa jautājumiem atbildes bija izvairīgas, ne pēc būtības vai nesniedza skaidrību

Jau 4. septembrī sekoja Olainfarm lielākā akcionāra Olmafarm valdes priekšsēdētāja Pētera Rubeņa paziņojums ar aicinājumu glābt Olainfarm, kurā visi Dienas Biznesa uzdotie jautājumi ir skarti. Skaidrot šos jautājumus, nevēlēšanos atbildēt, pašu vebināra norisi un tajā pateikto Dienas Bizness aicināja bijušo Olainfarm valdes locekli un akcionāru Salvi Lapiņu.

Mēs jau pirmajā jautājumā aicinājām Olainfarm valdes priekšsēdētāju Lauri Macijevski skaidrot šā gada pirmā ceturkšņa uzņēmuma darbības rezultātus salīdzinājumā ar otro ceturksni, tomēr viņš palika pie iepriekšējās taktikas – sniedzot informāciju par pusgadu nedalīti. Runa ir gan par peļņas, gan ieņēmumu, gan likviditātes sadaļām. Kādēļ, jūsuprāt, šāda taktika?

SIA «Rīgas satiksme» jaunieceltajai padomei prioritāte būs ilgtspējīgu pārvaldības modeļa izveide un caurspīdīguma nodrošināšana, pauda jaunieceltie padomes locekļi.

Autonomas kompānijas «ALD Automotive» valdes loceklis Andrejs Pančenko atklāja, ka jaunievēlētās padomes primārais uzdevums, protams, būs uzņēmuma pastāvīgās valdes izraudzīšana - konkursa process, prasību noteikšana kandidātiem un citi darbi. Par pārējām īstermiņa prioritātēm padomei būtu jāvienojas kopīgi, tomēr kā viena no tām noteikti būtu uzņēmuma reputācijas atjaunošana.

Jautāts, vai nesenie «Rīgas satiksmes» korupcijas skandāli nerada bažas par vēl kādiem riskiem uzņēmuma darbībā, Pančenko skaidroja, ka visticamāk korupcijas skandāli ir ietekmējuši uzņēmuma darbību, bet patlaban nevar komentēt, kādas tieši sekas tie ir radījuši, izņemot līdz šim medijos izskanējušo.

Iemeslus, kāpēc atkal atgriežas Latvijas politikā, intervijā laikrakstam Diena atklāj divkārtējais ekspremjers, līdzšinējais Eiropas Parlamenta deputāts Ivars Godmanis. Db.lv publicē daļu intervijas.

Šajās dienās izskanēja ziņa par jūsu lēmumu vēlēšanās startēt no Vienoti Latvijai saraksta kopā ar bijušajiem konkurējošu partiju līderiem Kalvīti, Šleseru, Jurkānu, Straumi, kā arī Zalānu. Kāpēc?

Jo «veiksmes stāsta» un «stabilitātes» sludināšanas laiks ir pagājis.

No kā nāca iniciatīva par kopīgu startu vēlēšanās? No Šlesera?

Šlesers mūs uzrunāja. Bet te jāsaprot - šis nav viena cilvēka projekts.

Bet viņa vadītajā partijā jūs visi sastāsieties?

Domāju, ka mēs nestāsimies partijā. Mēs paši esam vadījuši partijas, tā neskraidām no vienas pie otras partijas. Tikai startēsim vēlēšanās no šī saraksta un paskatīsimies, kāds būs rezultāts. Mums arī nebūs viens premjera kandidāts, ko parasti prasa.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padome šodien apstiprināja AS «Enerģijas publiskais tirgotājs» (EPT) iesniegtās jaudas komponentes, kas kompensē publiskā tirgotāja izmaksas par koģenerācijas stacijās uzstādīto elektrisko jaudu - OIK fiksētā daļa. Salīdzinot ar spēkā esošajām jaudas komponentēm, apstiprinātās ir par 27,8% mazākas visās sprieguma un patēriņa līmeņa grupās, un tās stāsies spēkā 1.jūlijā. Jaudas komponente ir viena daļa no kopējā maksājuma par OIK, informē SPRK.

Apstiprinātā obligātā iepirkuma un jaudas komponentes vidējā vērtība samazināta no 25,79 EUR/MWh līdz 22,68 EUR/MWh. Līdz ar Regulatora pieņemto lēmumu gala maksājums par OIK samazināsies visām lietotāju grupām.

2018. gada 24.aprīlī Ministru kabinets atbalstīja elektroenerģijas kopējās obligātā iepirkuma un jaudas komponentes vidējās vērtības samazināšanu. Regulators 2018.gada 14.maijā pieņēma grozījumus Obligātā iepirkuma un jaudas komponenšu aprēķināšanas metodikā, kas paredz samazināt kopējo OIK maksājuma fiksēto daļu visiem elektroenerģijas galalietotājiem. Grozījumi metodikā paredz jaudas maksājumu izlīdzināt 3,5 gadu periodam, līdzšinējo 2 gadu vietā, līdz ar to ir iespējama kopējā OIK maksājuma fiksētās daļas samazinājums visiem elektroenerģijas galalietotājiem neatkarīgi no pieslēguma veida.

Lai attīstītu un pilnveidotu regulēšanas vidi Latvijā, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) 2014. gadā ir veicinājusi sadarbību starptautiskā mērogā, sadarbojoties ar Baltijas un citu valstu regulatoriem visās regulējamo sabiedrisko pakalpojumu nozarēs.

Regulators apkopojis būtiskākos 2014.gada notikumus, kas atstājuši pozitīvu ietekmi uz regulējamām nozarēm Latvijā.

2014. gadā Eiropas mērogā pastiprināta uzmanība ir pievērsta ūdenssaimniecības nozares regulēšanas jautājumiem. Šogad ir nodibināta vienota Eiropas Savienības ūdenssaimniecības nozares regulatoru platforma, kuras viens no dibinātājiem ir arī Latvijas Regulators, kā arī nozares attīstības jautājumiem ir pievērsušās tādas organizācijas kā Enerģētikas regulatoru reģionālā asociācija (ERRA) un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD).

Enerģētikas nozarē atzīmējamas aktivitātes, kas saistītas ar Regulas par enerģijas vairumtirgus integritāti un pārredzamību (REMIT) ieviešanu, kura noteiks jaunu kārtību elektroenerģijas un gāzes tirgus dalībnieku reģistrācijai un elektroenerģijas vairumtirgus uzraudzībai Eiropas Savienībā. Visa gada garumā, sadarbībā ar Baltijas un Ziemeļvalstu regulatoriem,

Sākas cīņa par tarifu noteikšanu; izmaiņas var ietekmēt citu nozaru maksājumus, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tā arī nenonākot līdz skatīšanai valdībā, Satiksmes ministrijas (SM) virzītie Dzelzceļa likuma grozījumi izraisījuši politiķu reakciju, kas tikai apstiprina DB visa gada garumā daudzkārt rakstīto par gaidāmo šķēpu laušanu šajā jomā. Pēc ekonomikas ministres Danas Reiznieces-Ozolas lūguma koalīcijas padome pirms nedēļas jautājuma skatīšanu valdībā uz nedēļu atlika. Centrālais jautājums ir par to, kas izstrādās dzelzceļa infrastruktūras maksas aprēķināšanas metodiku un kādi būs šīs metodikas pamatprincipi.

Solīts makā nekrīt

Vēl 23. septembrī Ekonomikas ministrija (EM) informēja SM, ka iepazinusies ar likumprojektu un atbalsta «tā tālāko virzību bez priekšlikumiem un iebildumiem». Nu izrādījies, ka ekonomikas ministrei radušies vairāki papildu jautājumi. Šāds politiķu lēmums pirmdienas pēcpusdienā ministriju darbiniekiem bija visai negaidīts, un par politiskajām aizkulisēm viņi neko nezināja. «Kolēģi departamentos diemžēl nav informēti par šī likumprojekta izskatīšanas atlikšanas iemesliem. Ministrija ir saskaņojusi šos grozījumus,» DB norādīja EM Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena.

Regulatora padomes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Ivars Zariņš pārrunā ar ekonomikas ministru Arti Kamparu nepieciešamību Latvijā steigšus ieviest ES Trešo Enerģētikas paketi.

Līdz šim savstarpēja abu institūciju vadības tikšanās nav bijusi, un saziņa notikusi tikai vēstuļu formā vai publiskajā informatīvajā telpā, tāpēc tagad regulatora pārstāvji īpaši uzsver to, ka saruna ar ekonomikas ministru notikusi klātienē. «Sarunā, kas notika pēc regulatora iniciatīvas, tika spriests par aktualitātēm enerģētikas likumdošanas jomā un galvenokārt – nepieciešamību steidzami rīkoties, lai nodrošinātu tā dēvētās ES Trešās enerģētikas paketes ieviešanu nacionālajā likumdošanā un novērstu situāciju, ka pret Latviju tiek ierosināta pārkāpuma procedūra un noteikta soda nauda par kavēšanos,» DB informēja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) sabiedrisko attiecību pārstāve Daiga Reihmane. DB jau rakstīja, ka Latvijai Enerģētikas trešās paketes pasākumi, kas paredz elektroenerģijas pārvades operatora pilnīgu nodali no a/s Latvenergo. Arī pašlaik a/s Augstspriegumu tīkli darbojas kā atsevišķs uzņēmums, tomēr 100% tā akciju pieder a/s Latvenergo. Pašlaik ministrijas savstarpēji mēģina vienoties, kam uzticēt a/s Augstspriegumu tīklu akcijas un kuras ministrijas kompetencē turpmāk atstāt a/s Latvenergo. Valdības līmenī vienošanās vēl nav panākta.