Latvijas juridiskās personas to īpašnieku vai vadītāju vajadzībām šogad iegādājušās fantastiski daudz jaunu ekskluzīvu un luksus auto.

Šim nolūkam iztērēti vismaz 20 miljoni eiro. Turklāt vienlīdz naski uz dārgo rotaļlietu iegādi ir bijuši kā Latvijas miljonāru sarakstā atrodami ļaudis, tā cilvēki, kuri šim nolūkam tērējuši vēl nemaz nenopelnītus līdzekļus, - rāda Baltic Screen apkopotie dati un veiktie aprēķini par 2006. gadā Latvijā juridisko personu iegādātajiem un pirmoreiz reģistrētajiem luksusauto.

Pieprasījums pieaug

2005. gadā līdz rudenim Latvijā uz juridisko personu vārda tika reģistrēti trīs desmiti pilnīgi jaunu Porsche Cayenne auto, savukārt 2006. gadā līdz 1. decembrim bija jau 67 reģistrēti šādi 2006. gada izlaiduma luksusauto, kuru cena var sniegties līdz 80 000 un vairāk eiro. 2005. gadā šajā periodā netika reģistrēts neviens jauns Ferrari, 2006. gadā - 2; 2005. gadā uz juridisko personu vārda tika reģistrēti 5 jauni Bentley markas auto, 2006. gadā - jau 16.

Pēc veiksmīgas SIA "Rīgas nami" reorganizācijas, apvienojot četras Rīgas valstspilsētas kapitālsabiedrības, uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Baiba Beatrise Sleže ir pieņēmusi lēmumu amatu atstāt personīgu iemeslu dēļ, informē "Rīgas nami".

Sležes pēdējā darba diena būs 9.augusts. Jauns valdes priekšsēdētājs tiks meklēts atklātā konkursā, kas tiks izsludināts jau tuvākajā laikā, informē Rīgas valstspilsētas kapitālsabiedrības SIA "Rīgas nami" padomes priekšsēdētājs Mārtiņš Ziemanis.

Četru Rīgas valstspilsētas kapitālsabiedrību apvienošana ir pabeigta ne tikai juridiski, bet arī praktiski. Reorganizētajā uzņēmumā pērn tika sakārtoti un pilnveidoti pārvaldības un biznesa procesi, izvirzītas stratēģiskās prioritātes un apstiprināta vidēja termiņa attīstības stratēģija. "Es vēlos teikt lielu paldies Baibai par drosmi, neatlaidību un personīgo ieguldījumu SIA "Rīgas nami" pārmaiņu vadībā, Baibai ir izdevies ielikt stabilus pamatus SIA "Rīgas nami" turpmākajā attīstībā, pāršķirot jaunu lappusi Rīgas valstspilsētas pašvaldības īpašumu efektīvā un centralizētā pārvaldības modelī," saka SIA "Rīgas nami" padomes priekšsēdētājs Mārtiņš Ziemanis. Pateicību par paveikto izsaka arī Rīgas valstspilsētas pašvaldības izpilddirektors Jānis Lange: "Rīgas namu reorganizācija ir bijis liels izaicinājums, pie kā intensīvi tika strādāts pēdējo pusotru gadu. Es novēlu veiksmi turpmākajā karjerā!"

Rīgas pašvaldības uzņēmumu apsaimniekotā platība praktiski nav samazinājusies, liecina Rīgas Domes Īpašuma departamenta apkopotā informācija.

Šobrīd privāto apsaimniekotāju apņemšanās iegūt tirgus daļu ar dažādiem piedāvājumiem ir stiprinājusies, daļēji pateicoties arī ES fondiem, par kuru līdzekļiem būs iespējams siltināt mājas. Pieejamais finansējums uzņēmumiem ir arī iespēja palikt nekustamā īpašuma biznesā, diversificējot savu darbību un piemērojoties esošajai situācijai nozarē. Tomēr joprojām var teikt, ka privātie uzņēmumi līdz šim nav spējuši nokost ievērojamu pīrāga daļu.

Tā visvairāk apsaimniekojamās platības zaudējuši trīs pašvaldības uzņēmumi – SIA Viesturdārzs – 3.22 %, SIA Valdemāra nami – 2.97 % un SIA Kurzemes namu apsaimniekotājs – 1.89 %. Kopumā apsaimniekojamā platība ir samazinājusies10 uzņēmumiem, tikai trijiem tā ir palielinājusies, bet vienam uzņēmumam saglabājusies nemainīga – SIA Purvciema nami, SIA Juglas nami, SIA Daugavas nami un SIA Mežciema namsaimnieks. Tomēr kopējais platību samazinājums ir niecīgs – vidēji 0.9 %, kas ir apmēram 74 tūkst. m2.

Rīgas valstspilsētas kapitālsabiedrība SIA “Rīgas nami” apstiprinātā vidēja termiņa stratēģija 2024.-2028. gadam paredz attīstību visos pašvaldības kapitālsabiedrības galvenajos darbības virzienos.

Nākamajos četros gados RN galvenokārt fokusēsies uz īpašumu apsaimniekošanas pakalpojumu kvalitātes paaugstināšanu, kā arī klimatneitrālu un aprites ekonomikas risinājumu izmatošanu pašvaldības īpašumu apsaimniekošanā.

Līdz 2028. gadam izvirzītie galvenie finanšu mērķi ir paaugstināt pārvaldāmo pamatlīdzekļu vērtību un - palielināt ilgtermiņa peļņu un nodrošināt pozitīvu saimnieciskās darbības naudas plūsmu.

“Jau pirmajā SIA “Rīgas nami” reorganizācijas gadā uzsākām veidot jaunus nekustamā īpašuma pārvaldīšanas un apsaimniekošanas pakalpojumu sniegšanas procesus, kas atbilstu mūsu klientu gaidām. Turpmākajos gados mūsu klienti sajutīs pozitīvās pārmaiņas, jo ir likti stabili pamati klientcentrētam pakalpojumu sniegšanas modelim – iesaistot pašus klientus, precīzi apzinātas viņu vajadzības, atvērts jauns, pieejamāks klientu apkalpošanas centrs un attīstīti citi klientu komunikācijas kanāli,” saka SIA “Rīgas nami” valdes priekšsēdētāja Baiba Beatrise Sleže.

Pašvaldības SIA "Rīgas nami" padome apstiprinājusi līdzšinējo valdes priekšsēdētāja pienākumu izpildītāju Ojāru Valkeru valdes priekšsēdētāja amatā.

Atklāts konkurss uz vakanto "Rīgas nami" valdes priekšsēdētāja amatu tika izsludināts 2024.gada 23.septembrī. Konkursu organizēja Sabiedrības padome, piesaistot personāla atlases konsultantu SIA "EIRO PERSONĀLS" un izveidojot konkursa nominācijas komisiju. Konkursā uz valdes priekšsēdētāja amatu kopumā piedalījās 28 pretendenti.

"Uzņemoties "Rīgas nami" valdes priekšsēdētāja pienākumus, mana prioritāte ir veicināt augstāku dzīves un darba kvalitāti pilsētā ikvienam "Rīgas nami" pakalpojumu saņēmējam, kļūstot par uzticamu un profesionālu sadarbības partneri nekustamo īpašumu pārvaldīšanas un apsaimniekošanas jomā. Mēs vienmēr esam un būsim orientēti uz klientu apmierinātību, ko iespējams uzlabot, ieviešot labas pārvaldības principus un apvienojot vēsturiskā mantojuma saglabāšanu ar inovatīviem risinājumiem. Lai sasniegtu "Rīgas nami" izvirzītos mērķus, būtiska nozīme arī turpmāk būs mūsu darbinieku profesionalitātei un kompetencei, nodrošinot efektīvu un ilgtspējīgu īpašumu pārvaldību," uzsver O. Valkers, SIA "Rīgas nami" valdes priekšsēdētājs.

Uzņēmumu skaits 2024.gadā audzis 25 pašvaldībās, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

Pozitīva uzņēmumu skaita bilance 2024.gadā bijusi vairāk nekā pusē no visām pašvaldībām, liecina "Lursoft" dati, kas rāda, ka jauno uzņēmumu skaits bijis lielāks nekā likvidēto kopskaitā 25 pašvaldībās.

Īpaši šajā ziņā "Lursoft" izceļ Līvānu un Ādažu novadus, kur jauno uzņēmumu 2024.gadā bijis pat par 70% vairāk nekā šajā gadā likvidēto. Lai arī Līvānu novadā likvidēto uzņēmumu skaits pagājušajā gadā palielinājies, jaunreģistrēto uzņēmumu skaita pieaugums bijis vēl straujāks, kas ļāvis saglabāt pozitīvo tendenci.

"Lursoft" apkopotie dati rāda, ka 2024.gadā Līvānu novadā likvidēts 21 uzņēmums, bet jaunreģistrēto skaits sasniedzis 37, kas nozīmē, ka kopējais uzņēmumu skaits pašvaldības teritorijā gada laikā audzis par 16 (2023.gadā Līvānu novadā reģistrēti 15 jauni uzņēmumi, bet likvidēti 14).

Krāslavas novada pašvaldība ar pašas izveidoto aģentūru starpniecību iesaistījusies komercdarbības veikšanā, nosakot aģentūru kompetenci atsevišķu pakalpojumu sniegšanā Krāslavas un arī kaimiņu novadu iedzīvotājiem. Tā veiktajā revīzijā atklājusi Valsts kontrole (VK).

Pašvaldība pretēji Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā noteiktajam, ar pašvaldības aģentūras Krāslavas Slimokase starpniecību iedzīvotājiem sniedz veselības apdrošināšanas pakalpojumus.

VK norāda, ka šādu pakalpojumu sniegšanai nepieciešama Finanšu un kapitāla tirgus komisijas licence, kuras Krāslavas Slimokasei nav. Turklāt aģentūras noteiktā maksas pakalpojumu cena par 35% pārsniedzot pašu pakalpojumu cenu, tādējādi no pakalpojumu saņēmējiem bez ekonomiska pamatojuma 2009.gadā esot iekasēti gandrīz 53 tūkst. Ls, bet 2010.gadā –94 tūkst. Ls .

Rīgas Centrāltirgus būs nepieciešami vairāki desmiti miljoni eiro, bet konkrētāka summa būs zināma pēc attīstības koncepcijas izstrādes un projektēšanas darbiem, kad arī būs zināms apjoms, intervijā sacīja pašvaldības SIA "Rīgas nami" valdes priekšsēdētāja Baiba Beatrise Sleže.

"Būvniecības izmaksas pēdējā laikā strauji mainās, tādēļ spekulēt ar kaut kādiem cipariem tagad nebūtu pareizi. Skaidrs arī tas, ka tas būs ilgtermiņa ieguldījumu plāns, jo gada divu laikā to visu nevarēs sakārtot," teica Sleže.

Viņa arī neprognozēja, kādos termiņos Centrāltirgus būs sakārtots. Sleže skaidroja, ka turpmākajos piecos gados "Rīgas nami" darīs visu, lai primārās vajadzības Centrāltirgū būtu izpildītas un tirgus būtu labā ekspluatējamā stāvoklī.

Šobrīd "Rīgas nami" strādā pie Centrāltirgus attīstības plāna, jo jau ilgstoši konkrētas vīzijas Centrāltirgum nav bijis.

"Tirgi Eiropā ļoti mainās, un mainās arī to funkcijas. Centrāltirgus ir lielākais tirgus Eiropā ar segtajiem paviljoniem, un ar to ļoti lepojamies, bet, augot konkurencei, ir skaidrs, ka piecus lielus paviljonus mēs vairs nevaram turpināt izmantot tikai pārtikas tirdzniecībai. Līdz ar to tirgus atgriežas pie tām funkcijām, kas bija pirms kādiem 100 gadiem, kad tas kļūst par vietu, kur cilvēkiem satikties, izklaidēties, baudīt kultūru, izmantot kādus pakalpojumus, tostarp sportot. Šīs funkcijas var būt ļoti dažādas," stāstīja Sleže.

Jau sākot ar nākamā gada aprīli vai jūliju, iespējams, a/s Latvenergo

un a/s Latvijas Gāze dos iespeju noteikt gala tarifus lielajiem pateretajiem. Par to Db informēja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes priekšsēdētāja Valentīna Andrējeva. Šādu kārtību no mums prasot ES.

Cenas kāps ātrāk

«Ar laiku Latvenergo varēs noteikt gala tarifus lielajiem patērētājiem, un tad radīsies iespēja tos noteikt ātrāk, taču es negribu teikt, ka tāpēc tarifi kļūs zemāki. Uzņēmumam nevajadzēs gaidīt trīs četrus mēnešus, kamēr tarifu projektu izskata regulators. Tādējādi, kolīdz Latvenergo izpildīs visus tos darbus, kas viņiem ir jāveic, lai paši varētu noteikt tarifus, mēs to arī atļausim darīt,» tā V. Andrējeva. Viņa gan piebilst, ka gadījumā, ja attiecīgais tarifs būs noteikts nepamatoti augsts, regulators saglabāšot iespēju to atcelt.

Pagājušajā gadā kopumā reģistrēti 10,21 tūkstoši jaunu uzņēmumu, kas ir zemākais rādītājs kopš 2009.gada, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2016.gadu, Lursoft aprēķini rāda, ka gada laikā reģistrēto jauno uzņēmumu skaits sarucis par 8,89%. Tas gan nav mazinājis uzņēmēju vēlmi saviem uzņēmumiem izvēlēties nosaukumus, kuri būs pamanāmi starp pārējiem.

Ņemot vērā, ka nosaukums ir viens no pirmajiem, ko pamana patērētājs, tā izvēlei jābūt tālredzīgai. Iespējams, tieši tāpēc daļa uzņēmēju izvēlējušies nosaukumus, kas jau vedina domāt par tā darbības jomu. Tāds, piemēram, ir pērn janvārī Jaunpils novadā reģistrētais SIA «Traktordakteris», SIA «Latvijas alus paradīze», kas savu mājvietu radusi Rīgā, SIA «Aizvest paku», SIA «Žogu valstība» vai arī SIA «Labakais Tehnologiju Sakartotajs» Daugavpils novadā. Tomēr jāteic, ka šādi uzņēmumi ir mazākumā un vairumā gadījumu pēc nosaukuma izlasīšanas tā darbības joma tā arī paliek miglā tīta. Jūsuprāt, ar ko ikdienā nodarbojas aizvadītajā gadā reģistrētie SIA «Pupsiks», SIA «Jaukie cilvēki», SIA «Ko gribu, to daru», SIA «Turpinājums sekos» vai arī SIA «Čau Tēti»?

Rīgas apgabaltiesa bija plānojusi šodien skatīt strīdu starp mazumtirgotāju SIA Rimi Latvia un SIA Pellston nami par 149 tūkst. Ls piedziņu no uzņēmuma. Tomēr sēde pārcelta uz 15.oktobri, jo SIA Pellston nami vēlas iesniegt papildu pierādījumus, DB uzzināja tiesā.

SIA Rimi Latvija lūdza tiesu atzīt nekustamā īpašuma īres līguma uzteikšanu par pamatotu. Tomēr SIA Pellston nami iesniedza pretprasību un lūdza no SIA Rimi Latvia piedzīt 150 tūkst. Ls kompensāciju par līguma pirmstermiņa laušanu. Pagājušā gada decembrī Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa nolēma apmierināt pretprasību un lēma, ka no SIA Rimi Latvia par labu SIA Pellston nami tomēr jāpiedzen 149 tūkst. Ls, kas ir līgumsods saistībā ar īres līguma laušanu pirms termiņa. SIA Rimi Latvia šo tiesas lēmumu pārsūdzēja, un abas puses turpina tiesāties.

Jāatgādina arī, ka pērnajā gadā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā tika apmierināts SIA Pellston nami pieteikums par izpildu raksta izsniegšanu Rīgas šķīrējtiesas sprieduma izpildei un SIA Rimi Latvia samaksāja piedzīto summu 343,89 tūkst. Ls apmērā.

Db.lv jau informēja, ka SIA Magdelēnas nami saņēma atļauju būvēt jaunu daudzstāvu daudzdzīvokļu māju un multifunkcionālo darījumu ēku kompleksu klusajā centrā. Plašāk par projektu stāsta Magdelēnas nami komercdirektore Sintija Špate un valdes loceklis Ēriks Fricsons.

Cik dzīvokļi tiks uzbūvēti līdz 2009. gadam?

SIA Magdelēnas nami būvniecību veiks 3 kārtās, rūpīgi izplānojot būvniecības norisi un, jo īpaši, domājot par pirmās kārtas iedzīvotāju ērtībām otrās kārtas būvniecības gaitā. Pirmajā kārtā, kas tiks uzsākta jau šā gada rudenī, līdz 2009.gadam plānots uzbūvēt aptuveni 150 dzīvokļus, kā arī biroju telpas un komercplatības 5500 kvadrātmetru apmērā.

Projekta risinājums paredz izvietot stāvvietas zem iekšpagalmiem, kas būs nedaudz paceltā līmenī. Šāds risinājums sniedz iespēju papildus, izmantojot modernākos auto liftus, neiedziļinoties zem gruntsūdeņa līmeņa, kompleksa pirmajā kārtā izvietot 200 automašīnas un kopumā visā projektā plānotas 700-750 autonovietnes. Vienlaikus komplekss tiks bagātināts ar dažādiem līmeņiem, slēgtiem apzaļumotiem iekšpagalmiem māju iedzīvotājiem un publisko zonu-gājēju pasāžām ar centrālo elementu – strūklaku.

Krāslavas novada domes sludinātajā iepirkumā par Krāslavas pils fasāžu un parka rekonstrukcijas darbiem uzvarējušas SIA Info Būve un SIA CKD D, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājas lapā.

Tās šos darbus apņēmušās veikt par turpat 232,3 tūkstošiem latu. Projekta realizācijai plānots piesaistīt Eiropas Reģionālā attīstības fonda finansējumu. Tikmēr līdz šā gada 17. maijam notiek konkurss par šo darbu būvuzraudzību, kam arī paredzēts ES fondu līdzfinansējums.

Projektu izstrādāja SIA Arhitektoniskās izpētes grupa un SIA Arhitektes Ināras Caunītes birojs. Šie uzņēmumi bija vinnējuši novada domes rīkoto konkursu par projekta izstrādi un autoruzraudzību, piedāvājot to paveikt par 11,7 tūkst. latu, izriet no Iepirkumu uzraudzības biroja mājas lapas datiem.

Pagājušā gada sākumā DB informēja, ka projekts Krāslavas pils kompleksa pielāgošana tūrisma produktu attīstībai bija plānots finansēt no ERAF apakšaktivitātes Valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļu saglabāšana, atjaunošana un infrastruktūras pielāgošana tūrisma produktu attīstībai. Projektam būtu jādod papildu impulsu tūrisma attīstībai Krāslavas novadā un Latgales reģionā.

A/s Krāslavas piens apgrozījums pērn sarucis līdz 4,4 milj. Ls, kas, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir samazinājums 16% apmērā. Pārskata gadu a/s Krāslavas piens noslēdza ar 164,9 tūkst. Ls zaudējumiem iepreetim 125,6 tūkst. Ls peļņai 2011. gadā, liecina Lursoft dati.

A/s Krāslavas piens pagājušajā gadā saražoja 1,652 tūkst. tonnu sviesta un maisījuma pastas, kā arī 301,9 tonnu paniņu pulvera, teikts uzņēmuma iesniegtajā pārskatā.

A/s Krāslavas piens ir uzņēmuma a/s Preiļu siers meitas kompānija. Krāslavas piena vadība norāda, ka mātes uzņēmuma finansiālā stabilitāte nodrošinās arī Krāslavas piena darbības turpināšanu un kredītsaistību segšanu. Jāatgādina, ka a/s Preiļu siers peļņa 2012. gadā veidoja 595 tūkstošus latu, bet apgrozījum s bija 26,6 miljoni latu. Savukārt, vērtējot pēc 2011. gada apgrozījuma (25,8 milj. Ls), a/s Preiļu siers Latvijas lielāko uzņēmumu TOP 500 ierindojas 160. vietā.

Piena pārstrādes uzņēmuma AS Krāslavas piens apgrozījums 2017.gadā samazinājies par 9,8%, salīdzinot ar gadu iepriekš, un bija 9,970 miljoni eiro, ziņo Lursoft Klientu portfelis.

Neskatoties uz apgrozījuma samazinājumu, AS Krāslavas piens peļņa pieaugusi vairākkārt un tā bija 146 tūkstoši eiro pēc nodokļu nomaksas. Krāslavas piens pamatā gūst ieņēmumus no piena pārstrādes un visu saražoto produkciju realizē Latvijā. Uzņēmums pērn nodarbināja vidēji 75 darbiniekus, kas bija tikpat, cik gadu iepriekš.

2016.gadā uzņēmuma apgrozījums bija 11,052 miljoni eiro un tā peļņa pēc nodokļiem bija 4632 eiro. Krāslavas piens nepārtraukti veic uzlabojumus produkcijas kvalitātes un energoefektivitātes paaugstināšanai. Līdz ar pārtikas drošības pārvaldības sistēmas sertifikāciju, AS Krāslavas piens arī pievienojies Latvijas labākajiem uzņēmumiem, kas sertificēti kā atbilstoši starptautisku standartu prasībām, sacīts uzņēmuma gada pārskatā.

Par piena pārstrādes uzņēmuma AS «Krāslavas piens» padomes priekšsēdētāju iecelta tā mātes uzņēmuma AS «Preiļu siers» līdzīpašniece Sabīne Šņepste, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Izmaiņas AS «Krāslavas piens» padomē ierakstītas komercreģistrā trešdien, 21.martā. Saskaņā ar tām, no amata atbrīvota līdzšinējā padomes priekšsēdētāja Arnita Zirne, kura šo amatu ieņēmusi kopš 2004.gada līdz šim.

Par jauno padomes priekšsēdētāju iecelta Sabīne Šņepste, kura 2004. un 2005.gadā darbojās AS «Krāslavas piens» valdē. «Lursoft» izziņa liecina, ka viņa no 2010. līdz 2014.gadam bijusi padomes locekle piena pārstrādes uzņēmumā AS «Preiļu siers», kas ir AS «Krāslavas piens» vienīgais akcionārs, bet no 2014. līdz 2017.gadam ieņēma valdes locekles amatu AS «Daugavpils satiksme». Sabīne Šņepste ir AS «Krāslavas piens» valdes locekļa un AS «Preiļu siers» valdes priekšsēdētāja Jāzepa Šņepsta meita. Viņa ir arī viena no AS «Preiļu siers» akcionārēm, liecina viņas iesnigtā valsts amatpersonas deklarācija.

Kompānija RERE Grupa pabeigusi Krāslavas pils parka stadiona pārbūvi, informē uzņēmuma pārstāvji.

Atjaunots futbola laukums un vieglatlētikas stadions, upzbūvēta jauna ēka tiesnešu vajadzībām, kā arī modernizēta infrastruktūra - tas viss tika paveikts Krāslavas pils parka stadiona pārbūves projekta ietvaros.

Lai arī darbi bija jāpaveic īsā laika posmā - šā gada janvārī noslēgtais līgums paredzēja objekta nodošanu ekspluatācijā 2018. gada jūnijā, tas ir veiksmīgi izdevies. Līdz ar to tagad Krāslavas iedzīvotāji un viesi var priecāties par stadiona ievērojamajām pārmaiņām -futbola laukumā ieklāts jauns zāliens, stadiona skrejceļam nomainīts mūsdienīgs un Eiropas standartiem atbilstošs gumijas segums, izveidoti vieglatlētikas disciplīnu sektori, veikta teritorijas labiekārtošana, apzaļumošana un nožogošana, kā arī komunikāciju, elektrotīklu un videonovērošanas tīklu uzstādīšana. Projekta ietvaros uzbūvēta jauna trīs moduļu ēka spēļu tiesnešiem, atjaunoti stadiona teritorijā esošie soli un pa teritorijas perimetru ieklāts bruģis, izveidojot arī piebraucamo ceļu un gājēju ietves.

Ministru kabinets sēdē pieņēma jaunus Sabiedrisko pakalpojumu licencēšanas noteikumus.Tie nosaka kārtību, kādā sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas iestāde (regulators) licencē sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu un regulējamo nozaru komersantus, kā arī nosaka kārtību, kādā iesniedz iesniegumu (ierosinājumu) licences saņemšanai (ja šī kārtība nav noteikta regulējamo nozaru speciālajos likumos), un nosaka iesnieguma iesniegšanas kārtību licences nosacījumu grozīšanai vai licences anulēšanai (atcelšanai). Šo kārtību nepiemēro elektronisko sakaru nozarē un reģistrējot vispārējo atļauju pasta nozarē. Valsts regulējamās nozarēs sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu licencē Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, bet pašvaldību regulējamās nozarēs – attiecīgais pašvaldības regulators. Regulators nosaka licences termiņa sākuma un beigu datumu saskaņā ar sabiedriskos pakalpojumus regulējošajiem normatīvajiem aktiem. Regulators komersantam izsniedz noteiktā parauga licenci, norādot sabiedriskā pakalpojuma sniegšanas sākuma termiņu.Ja iesniegtajos dokumentos norādītā informācija ir nepietiekama vai neprecīza, regulators ir tiesīgs pieprasīt papildinformāciju. Komersants ir atbildīgs par sniegto ziņu patiesumu. Ja iesniegtajos dokumentos trūkst lēmuma pieņemšanai nepieciešamās informācijas, regulators atliek jautājuma izskatīšanu un informē par to komer-santu. Jautājumu izskata pēc tam, kad ir saņemta nepieciešamā informācija vai dokumenti. Ja komersants regulatora noteiktajā termiņā nav iesniedzis visu nepie-ciešamo informāciju vai dokumentus, regulators pieņem lēmumu par atteikumu izsniegt licenci, izdarīt grozījumus licences nosacījumos vai anulēt (atcelt) licenci. Grozot licences nosacījumus vai anulējot (atceļot) licenci pēc savas iniciatīvas, lēmuma pieņemšanai nepieciešamo informāciju nodrošina regulators.Par licences izmantošanu, licences nosacījumu ievērošanu un izpildi ir atbildīgs komersants. Komersants nav tiesīgs nodot licenci citām personām.

Saktas ziedu tirgū ieguldītos līdzekļus SIA Rīgas nami plāno atgūt 7 – 10 gadu laikā, bet tā būvniecības izmaksas būtiski ietekmējusi tirgus atrašanās vieta, kas noteica dažādus ierobežojumus.

Tirgus būvniecības izmaksas ietekmējis tas, ka tirgus atrodas parka teritorijā un Rīgas vēsturiskā centra robežās. Tas noteicis dažādus ierobežojumus, nosacījumus un prasības no Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI), tādējādi sadārdzinot projektu par aptuveni 30%, skaidro SIA Rīgas nami.

Uzņēmums norāda, ka saskaņā ar VKPAI noteikumiem Saktas ziedu tirgus bija jāveido maksimāli caurredzams, lai neaizsegtu skatu uz nozīmīgo kultūras vērtību – Vērmanes parku un tur augošajiem dižkokiem. Vizuālās kvalitātes nodrošināšanai tika lietotas augstas kvalitātes stikla paketes un nerūsējošā tērauda alumīnija fasāžu stiprinājumi, kas izmaksāja 178,4 tūkstošus latu bez PVN.

Rīgas domes Komunālo un dzīvokļu jautājumu komiteja šodien nolēma neatbalstīt 15 pašvaldības namu apsaimniekošanas organizāciju nodošanu privatizācijai Db.lv informēja Rīgas dome.

Deputāti lēma, ka arī turpmāk pašvaldības īpašumā jāsaglabā esošās kapitāla daļas Rīgas pašvaldības SIA Avota nami, Daugavas nami, Juglas nami, Krasta nami, Ķengaraga nami, Mežciema namsaimnieks, Pļavnieku nami, Purvciema nami, Rīgas centra apsaimniekotājs, Sarkandaugava, Valdemāra nami, Vecmīlgrāvis, Viesturdārzs, Zemgale un Kurzemes namu apsaimniekotājs. Tāpat domnieki neatbalstīja arī SIA Stūre, kas nodarbojas ar avārijas izsaukumu apkalpošanu, nodošanu privatizācijai.

Lēmums neatbalstīt Rīgas pilsētas pašvaldībai piederošo kapitāla daļu namu apsaimniekošanas kapitālsabiedrībās nodošanu privatizācijai, pamatots ar likuma Par pašvaldībām 14. panta otrās daļas trešo punktu, ka "lai izpildītu savas funkcijas, pašvaldībām likumā noteiktajā kārtībā ir pienākums racionāli un lietderīgi apsaimniekot pašvaldības kustamo un nekustamo mantu". Komiteja atsaucās arī uz šī paša likuma 15. panta pirmo punktu - pašvaldības autonomā funkcija ir organizēt iedzīvotājiem komunālos pakalpojumus (ūdensapgādi un kanalizāciju; siltumapgādi; sadzīves atkritumu apsaimniekošanu; notekūdeņu savākšanu, novadīšanu un attīrīšanu) neatkarīgi no tā, kā īpašumā atrodas dzīvojamais fonds.

Turpmāk Rīgas pašvaldības namu apsaimniekošanas uzņēmumu jeb namu pārvalžu pārraudzība tiks nodota pilsētas izpilddirektoram Jurim Radzevičam (LPP/LC).

Par to lēma Rīgas domes prezidijs. Galīgo lēmumu pieņems dome.

Līdz šā gada pavasarim namu pārvaldes uzraudzīja kapitāldaļu turētāja - Rīgas mēra - ieceltas padomes, bet pēc to likvidācijas uzņēmumu pārraugs ir domes priekšsēdētājs.

Rīgas pašvaldībai pieder 15 namu pārvaldes - Avota nami, Daugavas nami, Juglas nami, Krasta nami, Ķengaraga nami, Mežciema namsaimnieks, Pļavnieku nami, Purvciema nami, Rīgas centra apsaimniekotājs, Sarkandaugava, Valdemāra nami, Vecmīlgrāvis, Viesturdārzs, Zemgale un Kurzemes namu apsaimniekotājs.

Pilsētas izpilddirektoru plānots iecelt par kapitāla daļu turētāju arī pašvaldības komunālo pakalpojumu uzņēmumā SIA Stūre.

Rīgas domes Komunālo un dzīvokļu jautājumu komiteja neatbalsta Rīgas pašvaldības namu apsaimniekošanas kapitālsabiedrību kapitāla daļu nodošanu privatizācijai, jo tās ir nepieciešamas valsts pārvaldes funkciju un uzdevumu un pašvaldības komercdarbības veikšanai.

Komiteja neatbalsta 15 SIA - Avota nami, Daugavas nami, Juglas nami, Krasta nami, Ķengaraga nami, Mežciema namsaimnieks, Pļavnieku nami, Purvciema nami, Rīgas centra apsaimniekotājs, Sarkandaugava, Valdemāra nami, Vecmīlgrāvis, Viesturdārzs, Zemgale un Kurzemes namu apsaimniekotājs nodošanu privatizācijai.

Komitejas priekšsēdētājs Ivars Gaters norādījis, ka lielākajā daļā dzīvojamo māju nav izveidotas dzīvokļu īpašnieku sabiedrības, tāpēc patlaban pašvaldības namu apsaimniekošanas uzņēmumu privatizācija nav pieļaujama. Viņš arī izteicies, ka sasteigta privatizācija var radīt lielas problēmas gan iedzīvotājiem, gan pašvaldībai, jo iekams dzīvojamās mājas nebūs pārņēmušas dzīvokļu īpašnieku sabiedrības un ēkas atradīsies Rīgas pašvaldības bilancē, visa atbildība par notiekošo būs jāuzņemas Rīgas domei.

Rīgas domes sēdē nolēma nenodot privatizācijai 15 pašvaldības namu pārvaldes.

Balsojot par katru pārvaldi atsevišķi, par atteikumu nodot privatizācijai balsoja no 45 līdz 50 deputātiem no 52 klātesošajiem. Zīmīgi, ka privatizācijas atteikumu atbalstīja arī Rīgas vicemērs Jānis Dinevičs, kura vadītā darba grupa 2007. gada nogalē izstrādāja namu pārvalžu privatizācijas modeli, kura īstenošanas gadījumā plānoja iegūt pašvaldības budžetā ap 25 miljoniem latu. Viņš savu rīcību pamatojis ar ekonomikas lejupslīdi valstī un gaidāmo bargo ziemu, kuras laikā nevar veikt radikālas izmaiņas namu apsaimniekošanā, neradot sociālu katastrofu. Toties balsojumā par atsevišķām namu pārvaldēm nepiedalījās deputāti Dainis Īvāns (LSDSP), Baiba Brigmane (JL), u.c. Tādējādi pašvaldības īpašumā paliek namu pārvaldes Avota nami, Daugavas nami, Juglas nami, Krasta nami, Ķengaraga nami, Mežciema namsaimnieks, Pļavnieku nami, Purvciema nami, Rīgas centra apsaimniekotājs, Sarkandaugava, Valdemāra nami, Vecmīlgrāvis, Viesturdārzs, Zemgale un Kurzemes namu apsaimniekotājs.

Reorganizējot 15 Rīgas pašvaldības namu pārvaldes, tiks izveidota viena.

To 29. martā izlēmusi Rīgas domes Pilsētas īpašuma un privatizācijas lietu komiteja, galīgais lēmums vēl jāpieņem domes sēdē. Šāds lēmums tiek pamatots ar to, ka, apvienojot kapitālsabiedrības, būs iespējams vienkāršot un efektīvāk organizēt Rīgas pilsētas pašvaldības īpašumā esošo dzīvokļu pārvaldīšanu un apsaimniekošanu privatizētajās daudzdzīvokļu mājās, kā arī plānot finanšu plūsmu un kontrolēt tās izlietojumu. Tāpat tas ļaus ieekonomēt administratīvās izmaksas, līdz ar to dodot iespēju samazināt arī ēku apsaimniekošanas maksas daļu, vairāk līdzekļu novirzot māju tehniskā stāvokļa uzlabošanai.

Latvijas tranzīta nozares uzņēmumi tuvāko mēnešu laikā varētu piedzīvot ekonomisko krahu vai būtisku kravu plūsmas kritumu.

Tas viss iecerētā dzelzceļa tarifu pieauguma dēļ. To Db apgalvo visi aptaujātie tranzītnozares uzņēmumu pārstāvji. Neviens uzņēmuma pārstāvis gan vēl nevar nosaukt, ar kādu kravu apjoma kritumu Latvijai būs jārēķinās, jo vēl nav zināmi pilnīgi precīzi jauno tarifu izcenojumi. Latvijas dzelzceļš (LDz) meitasuzņēmums LDz Cargo kravu pārvadājumu tarifus 2008.gadam paziņos trešdien, tomēr LDz vadītājs Uģis Magonis Db apstiprināja, ka jaunā tarifu politika paredz, ka no nākamā gada dzelzceļa tarifi kāps vidēji vismaz par 8%. Tiesa, atsevišķos kravu sektoros tarifu kāpums varētu sasniegt arī 15%. Tādējādi tranzītbiznesa uzņēmumiem jārēķinās ar kārtējo izmaksu pieaugumu, jo pēdējo gadu laikā dzelzceļa tarifi dažādu iemeslu dēļ kāpuši jau vairākkārt, tādējādi būtiski sadārdzinot Latvijas tranzītkoridora konkurētspēju.