Finanšu ministrs Einars Repše (JL) izlēmis uz valdību virzīt lēmumu par patlaban atstādinātā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora Dzintara Jakāna atbrīvošanu no amata, Tautas partija Dz. Jakāna atstādināšanu neatbalstīs.

Valdību E.Repše par to aicinās lemt otrdien. Lēmumu par Dz.Jakāna atbrīvošanu ministrs jau esot iesniedzis Ministru kabinetā. Savukārt Tautas partija iebildīs pret Dzintara Jakāna atbrīvošanu no VID ģenerāldirektora amata, līdz ar to valdība šo jautājumu nevarēs skatīt, bez tā atkārtotas apspriešanas koalīcijā, diena.lv informējis Tautas partijas frakcijas vadītāja vietnieks Vents Armands Krauklis.

E.Repše otrdien atzina, ka Dz.Jakāna darbībā pēc disciplinārlietu izmeklēšanas konstatēti un pierādīti pieci pārkāpumi, kas vērtējami kā būtiski un par kuru pieļaušanu ir pamats piemērot visbargāko sodu – atbrīvošanu no amata.

Ir skaidrs, ka šajā gadā un varbūt pat šajā budžetā ar pašreizējiem samazinājumiem nepietiks. Tā šorīt stundu pirms valdības sēdes, kurā ministri sola galīgi vienoties par šī gada budžeta grozījumiem un nodot tos Saeimai, LTV raidījumā Labrīt, Latvija! sacīja finanšu ministrs Einars Repše (JL).

Repše gan neatklāja, kad un uz kuru nozaru rēķina ir plānots vēl vairāk samazināt Latvijas budžetu, tomēr bilda, ka tas nenotiks uz valsts sektorā strādājošo algu rēķina, jo ir citas jomas, kur izdevumus iespējams «nogriezt» vēl vairāk, vēsta delfi.lv. Šodien mēs maksājam par iepriekšējo gadu milzīgajām pārmērībām, vien noteica Repše. Repše atzina, ka, pastāvot tik lielam iekšzemes kopprodukta kritumam un ieņēmumu sarukumam attiecībā pret plānoto, kāds tas patlaban ir Latvijā, valstij teorētiski ir vairāki ceļi, kā atgūties no krīzes. Proti, palielināt nodokļus, atkārtoti aizņemties finanšu līdzekļus no kāda donora vai samazināt izdevumus. Iespējas aizņemties Repše gan pats uzreiz noraidīja.

Finanšu ministrs Einars Repše pieļauj, ka sabalansējot budžetu un izpildot taupības plānu, Latvija jau šī gada beigās varētu sākt atgūties no ekonomiskās krīzes.

Priekšnosacījums tam esot sabalansēt un pārstrukturizēt budžetu, kā arī veicināt ražošanas attīstību, Latvijas radio raidījumā Krustpunktā norāda E. Repše. Ja tikšot sekmēta uzņēmējdarbība un sabalansēts budžets, Latvija ekonomisko krīzi varot pārvarēt ātrāk nekā citas valstis. Ražošanas attīstības veicināšanai visām valsts iestādēs esot jānodrošina vislielākais labvēlības režīms uzņēmumiem, kas spējīgi nodrošināt eksportu un ražošanu. Tāpat esot jāsagaida ekonomiskās krīzes zemākais punkts.

E. Repše steidz mierināt pesimistus, uzsverot, ka Latvijai nedraud Japānas liktenis, kura ar ekonomisko krīzi cīnījās teju desmit gadus.

«Ja es esmu šeit kaut ko nelikumīgi darījis, bet esmu pārliecināts, ka tā nav, tādā gadījumā es par to atbildēšu,» apliecināja finanšu ministrs Einars Repše.

LTV raidījumā Kas notiek Latvijā? uz vadītāja jautājumu, vai viņš publiski izrakstīs vekseli un gadījumā, ja valsts tiesas prāvā zaudēs un būs spiesta maksāt kādu naudas summu, atmaksās to no savas kabatas. E. Repše uzsvēra: «Esmu pārliecināts, ka mēs nezaudēsim.» Uz atkārtotu jautājumu, vai finanšu ministrs gatavs parakstīt vekseli, E. Repše piebilda: «Dodiet tik papīru, bet, lūdzu, nenovedīsim lietas līdz absurdam.»

Db.lv jau vēstīja, ka E. Repše izlēma uz valdību otrdien virzīt lēmumu par patlaban atstādinātā VID ģenerāldirektora Dz. Jakāna atbrīvošanu no amata. Dz.Jakāna darbībā pēc disciplinārlietu izmeklēšanas konstatēti un pierādīti pieci pārkāpumi, kas vērtējami kā būtiski un par kuru pieļaušanu ir pamats piemērot visbargāko sodu – atbrīvošanu no amata. Pārmetumi saistīti ar ministra rīkojumu nepildīšanu.

Šodien valdību veidojošajām frakcijām jāizšķiras par mājokļu nodokļa aprēķina veidu. Db jau vēstīja, ka viens no darba grupas izstrādātajiem variantiem paredz privātmāju īpašniekiem šķirties no vairāku simtu līdz pat vairāku tūkstošu lielas summas.

FM tika uzdots līdz šodienas sēdei sagatavot bāzes scenāriju, kas tiks piedāvāts diskusijām un par kuru jāpanāk vienošanās.

Tāpat plānotas izmaiņas kapitāla pieauguma un kapitāla ienākuma nodokļos, kas nozīmētu, ka nodoklis būs jāmaksā arī par peļņu no depozītiem. Šobrīd gan vēl nav zināms, vai ar nodokli plānots aplikt tos depozītus, kas noguldīti iepriekšējos gados, jebšu tas attieksies tikai uz jaunajiem ieguldījumiem.

Partijām nodokļu jautājumos ir lielas pretrunas, tādēļ visnotaļ iespējams, ka izšķirošās diskusijas par jaunajiem nodokļiem, lai pierādītu Starptautiskajam Valūtas fondam spēju izpildīt plānotos nodokļu ieņēmumus, notiks Saeimā.

Ņemot vērā, ka Saeima ir noraidījusi Finanšu ministrijas piedāvātos nekustamā īpašuma nodokļa grozījumus, veidojot 2010.gada valsts budžetu, tā izdevumi būs jāsamazina par 450 milj. Ls.

To, šodien tiekoties ar Tautas partijas Saeimas frakcijas deputātiem, kuri vakar piedalījās mājokļu nodokļa likumprojekta «izgāšanā», paziņoja finanšu ministrs Einars Repše.

Einars Repše. (Foto: Vitālijs Stīpnieks, DB)Einars Repše. (Foto: Vitālijs Stīpnieks, DB)Viņš atgādināja, ka Latvijas saistības pret starptautiskajiem aizdevējiem paredz, ka valsts budžeta izdevumi 2010. gadā būs jāsamazina par 500 milj. Ls jeb 4 % no iekšzemes kopprodukta.

Atteikšanās no diferencētā neapliekamā minimuma būs nākamās Saeimas jautājums, piektdien pēc tikšanās ar Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) pārstāvjiem žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Nostājas dokumentā par nodokļu politiku un administrēšanu ĀIPL norāda, ka diferencētā neapliekamā minimuma piemērošana ir sarežģīta, rosinot valdību noteikt fiksētu neapliekamo minimumu vai vienkāršot algu aprēķinu, atceļot diferencēto neapliekamo minimumu un ieviešot vairākas progresivitātes pakāpes.

Kariņš pauda, ka viņš idejiski atbalsta šādu priekšlikumu. "Mums jāatrod veids, kā aiziet no tā [diferencētā neapliekamā minimuma] prom. Bet tas nebūs 2021.gada un 2022.gada jautājums. Tas jāskata plašākas nodokļu reformas kontekstā, ko varētu skatīt nākamā Saeima," atzina Kariņš.

Premjers norādīja, ka viņa mērķis bija līdz šī gada pavasarim panākt politisku vienošanos par nodokļu reformu, tomēr Covid-19 pandēmija šos plānus izmainīja.

Atstādinātais Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektors ne tikai pats atteicās pildīt likumīgus finanšu ministra rīkojumus, bet arī musināja citus VID darbiniekus atteikties no šādu rīkojumu pildīšanas.

To šodien pirms Ministru kabineta ārkārtas sēdes, kurā tiks lemts par Nellijas Jezdakovas iecelšanu par VID ģenerāldirektora pienākumu izpildītāju, paziņoja finanšu ministrs Einars Repše (Jaunais laiks).

E. Repše atstādinājis visus VID struktūrvienību vadītājus, kurus laikā no 15. līdz 19. oktobrim ar saviem rīkojumiem bija iecēlis Dz. Jakāns, kurš struktūrvienību vadītāju kandidatūras nebija saskaņojis ar finanšu ministru.

E. Repše stāsta, ka šis ir viens no iemesliem, kādēļ valdībai steidzami jāizlemj jautājums par VID ģenerāldirektora pienākumu izpildītāja iecelšanu, jo, lai pienākuma izpildītājs iegūtu tiesības parakstīt dokumentus, viņam ir nepieciešams Ministru kabineta mandāts.

Finanšu ministrs Einārs Repše Eiropas Savienības finanšu ministru sanāksmes laikā paziņojis par Latvijas plāniem šogad samazināt valsts budžetu par 500 miljoniem latu, kas izsaucis pozitīvas atsauksmes no «kolēģiem»

E. Repše paziņojis, ka šogad Latvija samazinās savus izdevumus par 500 miljoniem latu, bet nākamgad vēl par 500 miljoniem, kas «ir samērojama un saprātīga atbilde uz krīzi,» ziņo Reuters.

«Mēs apgriezīsim ne mazāk kā 10% no valsts IKP, bet tas atrisinās nesabalansēto situāciju un veidos ļoti labu bāzi atveseļošanai (ekonomikas - aut piez.),» uzsver E. Repše.

Tāpat zviedru finanšu ministrs aicināja Starptautisko Valūtas fondu (STF) un starptautisko sabiedrību pastiprināti atbalstīt Latvijas centienus atjaunot savu ekonomiku. «Mums tāpat ir vajadzīgi signāli no starptautiskās sabiedrības, sevišķi SVF, ka viņi ir gatavi atbalstīt un piedalīties šajā operācijā,» tā A. Borgs.

Pašlaik skaidra ir summa, par kādu budžeta izdevumi jāsamazina, taču nav skaidrs, uz kā rēķina.

To intervijā Latvijas Radio teica finanšu ministrs Einārs Repše. Viņš uzsvēra, ka zemākais Latvijas ekonomikas punkts būs nākamgad, bet toties ekonomikas atveseļošanās varētu būt straujāka nekā līdz šim domāts.

E. Repše sacīja, ka papildu 90 milj. Ls cerēts iegūt no jaunajiem nodokļiem — kapitāla pieauguma un mājokļa nodokļiem. Pēdējam ir vairāki varianti, no kuriem E. Repše personīgi atbalsta pirmo variantu— 1.5% likmi dzīvokļiem un mājām, nosakot minimālo neapliekamo platību, jo tad lielāks slogs gultos uz luksusa un neapdzīvotiem īpašumiem. «Ja Saeima lems, ka šis nodoklis nav jāievieš, mēs to neieviesīsim, bet tad par lielāku summu būs jāmazina budžeta izdevumi. Šobrīd varam pilnīgi noteikti pateikt — ja nodokļu ieņēmumi tiks palielināti par plānotajiem 90 miljoniem latu, budžeta samazinājums būs nepieciešams tikai aptuveni 409 miljonu latu apmērā. Veselības aprūpei garantēsim 3.4% no IKP. Neko vairāk es šobrīd negribētu cieti solīt, jo samazinājumam būs jāpakļauj visas valdības realizētās funkcijas, jo pretējā gadījumā nepieciešamo summu nesavāksim,» tā E. Repše.

Finanšu ministrs Einars Repše, konstatējot, ka uz jau esošās disciplinārlietas izmeklēšanas laiku Valsts ieņēmumu dienesta (VID) atstādinātais ģenerāldirektors Dzintars Jakāns ir atradies darba vietā, pieņēmis lēmumu ierosināt vēl vienu disciplinārlietu.

«Valsts ieņēmumu dienesta atstādinātais ģenerāldirektors apzināti turpina nepildīt ministra lēmumus, tādējādi ignorējot valsts pārvaldē pastāvošo hierarhiju. Šāda ierēdņa patvaļa nodara kaitējumu visai valsts pārvaldei, kā arī grauj dienesta tēlu visu nodokļu maksātāju acīs,» uzsver E. Repše.

Pamatojoties uz to, ka VID ģenerāldirektors Dz. Jakāns uzdotajā laikā apzināti nav izpildījis finanšu ministra rīkojumus, šā gada 22. oktobrī, E. Repše pret viņu ierosināja disciplinārlietu par pienākumu nepildīšanu, kā arī uz tās izmeklēšanas laiku ir atstādinājis ierēdni no pienākumu pildīšanas.

«Man ir žēl, ka Čehijas Republikas finanšu ministrs Eduards Janota, detalizēti neiepazīstoties ar pašreizējo Latvijas ekonomisko situāciju, no parlamenta tribīnes pauž bažas, vai Latvija spēs atdot starptautisko aizdevumu.»

To norādījis Finanšu ministrs Einars Repše, piebilstot, ka jau vairāk nekā gadu starp Latviju un Čehiju notiekot sarunas par aizdevuma līguma nosacījumiem. Latvijai neesot bijuši pieņemami Čehijas līguma neizdevīgie nosacījumi, jo tie neatbilda Eiropas Komisijas (EK) normām par valsts atbalstu un uzņēmumu konkurētspēju, turklāt bijuši pretrunā ar starptautiskā aizņēmuma programmas nosacījumiem. Latvijas lielākie starptautiskie partneri EK un Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) ir pauduši nepārprotamu atbalstu Latvijas pozīcijai šajā jautājumā.

2008. un 2009. gadā Latvija no EK, SVF, Pasaules Bankas un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas kopumā ir saņēmusi 2,29 miljardus latu, no kuriem izlietoti 1,32 miljardi latu, un atlikums Valsts kases kontos ir 0,973 miljardi latu.

Finanšu ministrs Einars Repše, pamatojoties uz Satversmes tiesas (ST) spriedumu, kas paredz izmaksāt pensijas pilnā apmērā un atmaksāt pensionāriem to pensijas daļu, kas ieturēta kopš 2009. gada 1. jūlija, piedāvā to izmaksāt nekavējoties, sākot ar šā gada februāri, ziņo Diena.

«Ņemot vērā valdības mērķtiecīgo un pārdomāto fiskālo politiku, pašreiz Valsts kasē ir līdzekļi, tādēļ, es piedāvāju pensionāriem ieturēto parādu izmaksāt nekavējoties. Finanšu ministrija veiks visus nepieciešamos darbus, nodrošinot iespēju, lai parādu izmaksātu jau ziemas mēnešos, kad iedzīvotāju izdevumi ir lielāki apkures sezonas dēļ,» norāda E. Repše.

Plānots, ka, lai izpildītu ST spriedumu, būs nepieciešami papildu aptuveni 80 miljoni latu, lai izmaksātu pensionāriem ieturēto parādu, kā arī aptuveni 105 miljoni latu, lai no šā gada 1. marta maksātu pensijas pilnā apmērā. Kopumā ir nepieciešami papildu 185 miljoni latu, kas palielinās valsts budžeta deficītu par 1.5%. Izpildot ST spriedumu, 2010. gada valsts budžeta deficīts nepārsniegs iepriekš panāktās vienošanas ar starptautiskajiem partneriem un būs ap 8.5%.

Otrdien, 1. septembrī, finanšu ministrs un Ministru prezidenta pienākumu izpildītājs Einars Repše Ķīnas Tautas Republikas vicepremjera Hueja Ljanju (Hui Liangyu) vizītes ietvaros piedalījās Latvijas – Ķīnas ekonomikas forumā.

Uzrunājot klātesošos, E. Repše norādīja: «Šodien mēs tiekamies laikā, kad pasauli skārusi finanšu krīze, tas mums liek meklēt jaunus un radošus veidus, kā stimulēt ražošanu un tirdzniecību. Tādēļ es saredzu lielu potenciālu tirdzniecības saišu stiprināšanai starp Latviju un Ķīnu uz savstarpēja izdevīguma pamata.»

Ministrs uzsvēra, ka Latvija saredz lielu potenciālu sadarbībā ar Ķīnu tādās nozarēs kā transports, tranzīts un loģistika, aviācija, biotehnoloģijas, farmaceitiskie produkti, informācijas tehnoloģijas, telekomunikācijas un tūrisms, kā arī perspektīvas ir enerģētikas un augstākās izglītības nozarēs.

«Ja mēs gribam vienlaikus saglabāt zemu nodokļu un augstu izmaksu līmeni, tad tas ir strupceļš,» intervijā laikrakstam Diena norāda finanšu ministrs Einārs Repše.

Runājot par to, kad varētu tikt samazināts sociālais nodoklis un iedzīvotāju ienākumu nodoklis E. Repše sacīja: «Es skatos uz 2012. vai 2013. gadu, kad ekonomika sāks atveseļoties, gadu no gada augs ieņēmumi, un mēs varēsim sākt rēķināt ar pozitīviem budžeta papildinājumiem. Tas būtu īstais brīdis, kad varētu pārskatīt šos nodokļus. Patlaban mums nav tādu finansiālu iespēju, un kopumā nodokļu slogs Latvijā ir neliels. Jā, daži nodokļi ir par daudz lieli, taču, ja skatāmies kopumā valstī un pašvaldībās, veidojas aptuveni 30% no nacionālā kopprodukta, un tas ir ļoti zems rādītājs. Vidējais rādītājs Eiropā šajā jomā ir 39.8%.»

Nepieciešamības gadījumā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ierēdņi varētu patrulēt uz ceļiem, lai ķertu dienesta automašīnu lietotājus, kas nav samaksājuši nodokļus par labumu, kas gūts, izmantojot automašīnu personiskām vajadzībām.

To šodien paziņoja finanšu ministrs Einars Repše, reaģējot uz premjera Valda Dombrovska (Jaunais laiks) bažām, ka nav paredzēta pietiekami stingra kārtība, kā tiks kontrolēta dienesta automašīnu izmantošana personiskām vajadzībām un nodokļu nomaksa.

Viņaprāt, VID ierēdņi varētu patrulēt uz ceļiem līdzīgi kā Ceļu policija, kuri, apturot dienesta automašīnas, piemēram, brīvdienās vai vietās, kuras «acīmredzami nav saistītas ar darba pienākumu veikšanu», varētu iztaujāt to vadītājus par brauciena mērķi un pārliecināties par to, vai iepriekšējā mēnesī ir nomaksāti nodokļi par dienesta automašīnas lietošanu.

«Šobrīd valdība vienojusies ieviest likmi mājokļa nodokļa 0.1.% apmērā – tas ir labs kā sākums, bet domāju, ka pie tā šis nodoklis neapstāsies,» uzsvēris finanšu ministrs Einars Repše.

«Kaut kad nākotnē, varbūt gatavojot 2011. gada budžetu pēc Saeimas vēlēšanām, droši vien atgriezīsies pie šī jautājuma,» intervijā Latvijas Radio norādīja E. Repše. Viņaprāt, attiecībā uz šo nodokli bija iespējams ieviest progresivitātes principu, taču kā kompromisa variants panākta 0.1 % nodokļa likme.

Attiecībā uz 2010. gada budžetu uz žurnālista jautājumu, vai ir izdevies samazināt nelietderīgos tēriņus un izdevumus valsts pārvaldē, E. Repše atbildēja: «Šķiet, ka jā. Varbūt mums ir izdevies samazināt ne tikai nelietderīgos tēriņus, bet kaut kur arī lietderīgos. Katrā ziņā samazinājums noticis niansēti».

Valsts kontroliere Inguna Sudraba masu medijiem paudusi viedokli, ka ceturtdien Saeimas deputātiem nācies balsot par pilnvarojumu valdībai vienoties ar aizdevējiem, neiepazīstoties ar vienošanās nosacījumiem.

Pēc finanšu ministra Einara Repšes domām, I.Sudrabas teiktais esot «neizprotams un mulsinošs». Viņš norāda, ka valdības ziņojumā parlamentam tikuši izklāstīti pasākumi un uzdevumi, kas jāveic saskaņā valdības sagatavotajiem dokumentiem starptautiskajiem aizdevējiem. Šī informācija bijusi publiski pieejama un medijos apspriesta.

Db jau rakstīja, ka Valdības pozīcija paredz, ka Latvijai 2012. gadā jāsasniedz Māstrihtas kritēriji un 2014. gadā jāuzsāk eiro ieviešana. Ziņojums ietver pasākumus, kas jāpaveic, lai sasniegtu šo mērķi.

Līdz šī gada marta beigām amatu katalogā tiks iekļauti pašvaldību darbinieki, lai šo personu atalgojums nepārsniegtu valsts pārvaldes atalgojumu. Šis pats termiņš noteikts lemšanai par to, kā ieviest Valsts kontroles ieteikumus par 2008. gada valsts un pašvaldību budžetu izpildes izvērtēšanu. Savukārt nākamā gada budžetu E.Repše apņēmies sākt gatavot šī gada pirmajā pusē.

Konstatēti ļoti augsti riski jaunā Eiropas Savienības (ES) fondu 2021.-2027.gada perioda finansējuma ieguldīšanā Latvijas ekonomikā atbilstoši plānotajam, secināts ES fondu ministru tematiskajā komitejas sanāksmē.

Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji informēja aģentūru LETA, ka otrdien FM finanšu ministra Arvila Ašeradena (JV) vadībā visu ES fondu ieviešanā iesaistīto ministriju ministri tikās ES fondu ministru tematiskajā komitejas sanāksmē, lai apspriestu ES fondu ieviešanas statusu, konstatētos ieviešanas riskus un iespējamos risinājumus.

ES fondu ieviešanā iesaistītajām institūcijām 2023.gads bija īpaši intensīvs, kad paralēli jaunā ES fondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda investīciju nosacījumu izstrādei bija jāveic virkne pasākumu sekmīgai ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda pabeigšanai, kā arī jāstrādā pie Atveseļošanas fonda plāna ieviešanas, pauž ministrijā.

Trešdien, 6. jūlijā, Bauskā notika Kohēzijas politikas Eiropas Savienības Struktūrfondu un Kohēzijas fonda (ES fondi) 2014. – 2020. gada plānošanas perioda Uzraudzības komitejas ikgadējā izbraukuma sēde, kurā tika izskatīti aktuālie ES fondu ieviešanas jautājumi. Līdz šim ir apstiprināti 75 jeb gandrīz 70% ES fondu investīciju ieviešanai nepieciešamo Ministru kabineta (MK) noteikumu. Turpat ceturtdien, 7. jūlijā, notiks arī 2007. – 2013. gada plānošanas perioda ES fondu Uzraudzības komitejas sēde, informē Finanšu ministrijā.

«Katrs solis pretī ES fondu investīciju ieviešanai ir būtisks iedzīvotāju dzīves līmeņa paaugstināšanai un ekonomikas izaugsmei kopumā. Lai pēc iespējas ātri un kvalitatīvi ES fondu atbalsts sniegtu savu ieguldījumu, svarīgi visām nozaru ministrijām un nevalstiskajām organizācijām sekmīgi sadarboties, jo mums visiem ir viens mērķis – efektīvas ES fondu investīcijas,» norāda Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks ES fondu jautājumos Armands Eberhards.

Lai veicinātu ātrāku un efektīvu ES fondu investīciju ieguldīšanu ekonomikā, ES fondu 2014. – 2020. gada plānošanas perioda Uzraudzības komitejas sēdē tika izskatīts ES fondu ieviešanas progress un citi aktuālie jautājumi. Tāpat gada laikā notikušas regulāras Uzraudzības komitejas apakškomiteju sēdes, kuru ietvaros ar partneriem sagatavoti lēmumi par investīciju nosacījumiem, kas pieņemti Uzraudzības komitejas rakstisko procedūru laikā. Tādējādi līdz 2016. gada 30. jūnijam jau ir izsludinātas 54 projektu iesniegumu atlases.

Finanšu ministrija (FM) ir saīsinājusi ES fondu iesniegumu vērtēšanas termiņu, nosakot, ka lēmums vērtētājiem par projekta apstiprināšanu vai noraidīšanu jāpieņem ne vēlāk kā triju mēnešu laikā no projekta pieteikuma iesniegšanas iepriekš noteikto 12 mēnešu vietā 2004.–2006. gada periodā.

ES fondu administrēšanas sistēmas vienkāršošanas mērķis ir palielināt ES fondu sistēmas darbības ātrumu, vienlaicīgi samazinot administrēšanas izmaksas, kā arī saglabājot uz klientu orientētu pieeju.

Cits darbības virziens ir uz klientu orientētas ES fondu administrēšanas nodrošināšana, kā ietvaros FM veicinājusi informācijas par ES fondiem pieejamību un atgriezeniskās saite ar esošajiem un potenciālajiem finansējuma saņēmējiem nodrošināšanu. Tā ES fondu mājas lapā www.esfondi.lv ievietots centralizēs ES fondu apguves kalendārs un ES fondu aktivitāšu meklētājs. Papildus FM ir izveidojusi e-pasta adresi [email protected], uz kuru esošie un potenciālie projektu īstenotāji var sūtīt jautājumus un priekšlikumus ES fondu apguves pilnveidošanai.

Optimizējot ES fondu vadības sistēmu, svarīgi, lai optimizācijas dēļ nebūtu nepieciešama ES fondu vadības sistēmas pārakreditācija Eiropas Komisijā (EK), jo tādēļ ES fondu apguve Latvijā var tikt apturēta uz pusgadu vai pat gadu.

To otrdien preses brīfingā atzina Ministru prezidents Valdis Dombrvskis (Jaunais laiks).

Db jau vēstījis, ka Finanšu ministrija ir sagatavojusi vairākus iespējamos ES fondu vadības sistēmas optimizācijas variantus. Par to, kuru variantu īstenot, būs jāizšķiras valdībai.

Otrais variants paredz ES fondu vadībā iesaistīto aģentūru skaitu samazināt līdz četrām, proti, darbu turpinātu CFLA, kas būtu vadošā institūcija attiecībā uz infrastruktūras projektiem, Valsts reģionālās attīstības aģentūra (VRAA), kas pildītu sadarbības institūcijas funkcijas attiecībā uz pašvaldību projektiem, LIAA, kas būtu atbildīga par ES fondu pieejamību uzņēmējiem un Valsts Izglītības attīstības aģentūra (VIAA), kuras pārziņā būtu Eiropas Sociālā fonda projekti un izglītības infrastruktūras projekti.