Finanšu grūtībās esošā Kirgizstāna gatavojas dārgam tiesas procesam, kas vērsts pret baņķieri un jaundibinātās Eināra Repšes biedrības locekli Valēriju Belokoņu, turklāt valsts nevar atļauties to zaudēt. Tajā pat laikā arī atkāpšanās no apsūdzībām nav pieļaujama, ņemot vērā politiskos riskus.

Briestošās tiesvedības centrā ir Latvijā zināmais baņķieris un uzņēmējs Valērijs Belokoņs, kurš Anglijā ir pazīstams kā jaunais filantrops un futbola kluba līdzīpašnieks. Savukārt Kirgizstānā Belokoņa publiskais tēls nav tik spožs – šajā valstī viņu gaida tiesas prāva par naudas atmazgāšanu, turklāt baņķiera vārds Kirgizstānā tiek saistīts ar vienu no valsts, iespējams, visnīstākajiem personāžiem – Maksimu Bakijevu, bijušā Kirgizstānas prezidenta dēlu, raksta Eurasianet.org.

Kirgizstānu baņķieris «iekaroja», 2008. gadā dibinot banku Manas Bank, taču pēc tam, kad tika gāzts Kirgizstānas prezidenta Kurmanbeka Bakijeva valdība 2010. gadā, Manas Bank ātri vien nonāca jaunās valdības redzeslokā. Jaunā valdība pārņēma banku un nomainīja tās vadību, vēlāk izvirzot apsūdzības pret Belokoņu un Bakijeviem par bankas izmantošanu naudas atmazgāšanai.

Belokoņs, kurš noliedz visas apsūdzības, gan atzinis, ka Kirgizstānas banku biznesā iegājis pēc tam, kad viņam to ieteicis Bakijevs. Belokoņs arī norādījis, ka abi ir partneri uzņēmējdarbībā Latvijā.

Belokoņs kategoriski noraida visas kriminālapsūdzības, kas pret viņu vērstas, turklāt viņš nācis klajā ar paziņojumu, ka vērsīsies starptautiskajā arbitrāžas tiesā, lai piedzītu kompensāciju no Kirgizstānas valdības par to, ka tā pārņēmusi banku.

Kā raksta Eurasianet.org, Belokoņam šī tiesvedība, iespējams, ir par to, lai tiktu saglabāta viņa reputācija Anglijā, kur viņš ne tikai guvis atzinību kā futbola kluba īpašnieks, bet izpelnījies uzslavas kā filantrops. Patlaban pastāv iespēja, ka Belokoņs varētu gūt uzvaru arbitrāžas tiesā, ņemot vērā, ka viņš var izvēlēties, kurā jurisdikcijā to uzsākt, taču gadījumā, ja viņš to zaudētu, ievērojami tiktu iedragāts viņa publiskais tēls Eiropā.

Savukārt Kirgizstānai zaudējums arbitrāžas tiesā nozīmētu šķiršanos no aptuveni 100 miljoniem ASV dolāru, kas valstij ar budžeta ieņēmumiem 1,69 miljardu, bet izdevumiem 1,98 miljardu dolāru apmērā, ir ievērojama summa. Turklāt atkāpties no tiesas procesiem valstij arī ir riskanti, jo šādā gadījumā to savā labā varētu izmantot opozīcija.

Pēc neoficiālas informācijas, Belokoņs ir ieinteresēts izlīgumā – ja Kirgizstāna atkāptos no apsūdzībām pret viņu, Belokoņs neturpināt arbitrāžas tiesas procesu.