Eiropas Revīzijas palāta (ERP), pārbaudot Eiropas Savienības pārskatu, konstatējusi, ka lielākajā daļā ES budžeta izdevumu jomu spēkā esošie tiesību akti tomēr nav pilnībā ievēroti, liecina revidentu ziņojums.

ERP apstiprinājusi Eiropas Savienības pagājušā gada pārskatus, tāpat kā to ir darījusi katru gadu kopš 2007. finanšu gada, tomēr aicina pārdomāt noteikumus, kas attiecas uz ES izdevumiem, un iesaka vienkāršot tiesību aktu sistēmu. 2014.–2020. gada plānošanas periods, šķiet, joprojām ir orientēts uz izdevumiem - tas ir plānots ES budžeta sadalei un izlietošanai, nevis orientēts uz vērtību, ko ar to paredzēts radīt.

«Eiropas iedzīvotājiem ir tiesības zināt, kā tiek tērēta viņu nauda un vai tā tiek izlietota pienācīgi,» saka ERP priekšsēdētājs Vitors Kaldeira. «Viņiem ir tiesības arī zināt, vai šī nauda rada vērtību, it īpaši laikā, kad uz publiskajām finansēm ir šāds spiediens,» viņš uzsvēris.

Skatot ES budžetu kopumā, ERP aplēstais kļūdu īpatsvars izdevumiem 2012. finanšu gadā ir 4,8% (2011. gadā tas bija 3,9%). Visās darbību izdevumu jomās 2012. gadā bija būtisks kļūdu līmenis. Aplēstais kļūdu īpatsvars nav krāpšanas rādītājs vai nelietderīgi iztērēti līdzekļi, bet tā ir aplēse par līdzekļiem, kurus nedrīkstēja

izmaksāt, jo tie nebija izlietoti saskaņā ar attiecīgajiem tiesību aktiem. Tipiskas kļūdas ietver maksājumus saņēmējiem vai projektiem, kas nebija attiecināmi, vai par pakalpojumu iepirkumu, precēm vai ieguldījumiem, kam nav pareizi piemēroti publiskā iepirkuma noteikumi. Lielākais kļūdu īpatsvara pieaugums bijis tādās izdevumu jomās kā nodarbinātība un sociālās lietas, lauksaimniecība: tirgus un tiešais atbalsts, reģionālā politika, enerģētika un transports.

Būtiskās atšķirības starp apropriācijām saistībām un maksājumiem kopā ar līdzekļu nepilnīgu izlietojumu šā plānošanas perioda sākumā ir bijušas par iemeslu uzkrājumiem, kas atbilst 2 gadu un 3 mēnešu neizlietotām saistībām (2012. gada beigās 217 miljardi eiro). Tas izraisa spriedzi budžetā saistībā ar maksājumiem. Lai atrisinātu šo situāciju, ir būtiski, ka komisija vidējā termiņā un ilgtermiņā plāno savas maksājumu prasības, uzsver palāta.

ES pērn iztērēja 138,6 miljardus eiro, un komisija ar dalībvalstīm kopīgi pārvalda aptuveni 80% no tiem. ERP kritiski novērtē dalībvalstu iestādes, kad tām bija pieejama pietiekama informācija, lai atklātu un izlabotu kļūdas, pirms tās prasīja izdevumus atlīdzināt no ES budžeta. Pašreizējā 2007.–2013. izdevumu perioda noteikumi par maz stimulē dalībvalstis efektīvāk izmantot finanšu pārvaldības sistēmas. Piemēram, kohēzijas jomas izdevumos nepareizos pieprasījumus var vienkārši atsaukt un aizstāt, nezaudējot finansējumu no ES budžeta.

ERP revīzijas secinājumos un atzinumos ir izklāstīts, kā uzlabot ES finanšu pārvaldību, tāpēc palāta iesaka tos pilnībā ņemt vērā, izstrādājot noteikumus par 2014.–2020. finanšu perspektīvas vadību un kontroli.