Jaunākais izdevums

Jaudu apjoms nākotnes elektrostacijām, ko attīstītāji plāno pieslēgt elektroenerģijas sadales operatora AS "Sadales tīkls" infrastruktūrai un kam operators attiecīgi jau rezervējis jaudas, jūlija otrajā pusē ir sasniedzis 1040 megavatus (MW) jeb 1,04 gigavatus (GW).

Savukārt kopējais rezervēto ražošanas jaudu apjoms plānotajām elektrostacijām gan sadales, gan pārvades sistēmā (AS "Augstsprieguma tīkls") vismaz četrkārt pārsniedz šābrīža faktisko patēriņu valstī.

Vēl 2021. gada noslēgumā plānotajām elektrostacijām rezervēto jaudu apjoms "Sadales tīklā" bija ap 180 MW. Tātad pusgada laikā šis apjoms sadales sistēmā vien pieaudzis sešas reizes. Līdz šim sadales sistēmai jau pieslēgtas un pašlaik darbojas AER ģenerācijas iekārtas ar kopējo jaudu aptuveni 300 MW apjomā.

Klienti, kas paši vēlas ražot elektrību, sadales sistēmai var pieslēgt vai nu mikroģeneratoru – ģenerācijas iekārtu elektroenerģijas ražošanai mazos apjomos ar jaudu līdz 11,1 kilovatiem (kW), vai elektrostaciju – ģenerācijas iekārtu, kas pārsniedz 11,1 kW un ir domāta elektroenerģijas ražošanai lielākos apjomos, tostarp arī komerciāliem nolūkiem – elektroenerģijas tirdzniecībai.

Mikroģenerācijas klientus (piemēram, saules paneļi uz privātmājas jumta) jaudu rezervēšana neskar - mikroģeneratoru sadales sistēmai var pieslēgt ikviens interesents.

Ne visus projektus, kam jaudas rezervētas, attīstītāji īsteno, tāpēc situācija ar brīvi pieejamām jaudām ir mainīga. Tiklīdz jaudas ir atkal pieejamas, tās tiek piedāvātas nākamajiem rindā esošajiem pieteikumu iesniedzējiem.

Milzu interese ar jaudu rezervēšanu topošajiem elektroenerģijas ražošanas projektiem novērojama arī pie elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST), kur kopējais rezervēto ģenerācijas jaudu apjoms jūlija otrā pusē sasniedzis ap 3,5 GW. Maksimālā patēriņa slodze Latvijā saskaņā ar AST veiktajiem kontrolmērījumiem 2021. gadā bija 1,25 GW, bet minimālā 0,52 GW; vidējais patēriņš vasarā bijis ap 0,8 GW, ziemā – ap 0,9 GW. Kopējais pie abiem elektroapgādes operatoriem nākotnes elektrostacijām rezervēto jaudu apjoms pašlaik jau pārsniedz 4,5 GW, kas ir daudzkārt vairāk, nekā Latvijā nepieciešams. Turklāt tas ir, neņemot vērā jau šobrīd abām elektroapgādes sistēmām pieslēgtās ģenerācijas apjomu.

"Elektroapgādes operatori elektrotīklu attīsta, ņemot vērā sabiedrības faktiskās vajadzības (kopējo patēriņu) un paredzot samērīgu rezervi, tādējādi nodrošinot iespējami nelielu tīkla uzturēšanas izmaksu ietekmi uz tarifu. Attiecīgi, Latvijas iedzīvotāju patēriņa vajadzībām tīkla kapacitāte ir vairāk nekā pietiekama, vienlaikus nākotnes ģenerācijas projektus attīstītāji pieteikuši ar tādu kopējo jaudu, kas daudzviet jau pārsniedz arī sadales sistēmas rezerves kapacitāti un arī faktiskās iedzīvotāju patēriņa vajadzības. Tāpēc var būt gadījumi, kad elektrostacijas attīstītājam rezervēšanai uzreiz nav pieejama jauda vēlamajā apjomā, jo īpaši, ja to iecerēts attīstīt vietā, kur elektroenerģija tiek patērēta maz. Problēmas sakne faktiski ir tajā, ka ir novērojams izteikts ražošanas-patēriņa jaudu disbalanss. Proti, patēriņš visaktīvākais ir pilsētu centros, bet uzstādīt, piemēram, saules stacijas komerciāliem mērķiem – elektrības tirdzniecībai – bieži vēlas attālos reģionos, kur vēsturiski bijušas nepieciešamas nelielas tīkla jaudas. Aicinām komercprojektu attīstītājus rūpīgi izvērtēt elektrostaciju izbūves vietu, izraugoties teritoriju ar atbilstošu patēriņu, tad mazināsies arī situācijas ar pieejamo jaudu deficītu," skaidro "Sadales tīkla" valdes loceklis un attīstības direktors Jānis Kirkovalds.

Lai esošās milzu intereses apstākļos efektivizētu jaudu rezervēšanas kārtību, jau no šī gada 1. maija saīsināts tehnisko prasību derīguma termiņš – projektiem, ko vēlas pieslēgt elektroenerģijas sadales sistēmai, tas saīsināts no 2 gadiem uz 9 mēnešiem. Nupat apstiprināti arī grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā, kas elektrostacijām ar jaudu virs 50 kilovatiem (kW) paredz ieviest maksu par sistēmas jaudas rezervēšanu, ko attīstītājs atgūs, ja projekts tiks īstenots atbilstoši termiņam.

"Gan īsāks tehnisko prasību derīguma termiņš, gan arī maksa par sistēmas jaudas rezervēšanu rosinās attīstītājus ģenerācijas projektus plānot atbildīgāk un pārdomātāk. Pašlaik ir bažas, ka atsevišķi attīstītāji mēdz rezervēt jaudas bez reāliem plāniem īstenot projektu. Iespējams, tā dara cerībā, ka izsniegtās tehniskās prasības varēs tālāk par samaksu nodot citiem interesentiem. Gribu uzsvērt, ka šādas ieceres ir nepamatotas, jo Ekonomikas ministrijas (EM) atļauja, kas lieljaudas projektu attīstītājiem obligāti jāsaņem pirms jaudu rezervēšanas, tiek izsniegta konkrētam komersantam un zemes kadastram. Attiecīgi, tiesības īstenot projektu nav nododamas citam komersantam bez EM atļaujas izmaiņām, kas nozīmē, ka konkrētais pieteikums tiks anulēts, un jaunais pieteikums nonāks rindas beigās, ja tāda jau izveidojusies pie attiecīgās apakšstacijas," papildina J. Kirkovalds.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Aizdomās par saules paneļu jaudas pārkāpumiem pieļauj reidus privātmājās

Db.lv, 27.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājsaimniecību skaits, kas kopējā elektroenerģijas sistēmā nesankcionēti ielaiž krietni lielāku ar saules paneļiem saražotās elektrības apjomu nekā atļauts, sasniedzis jau tādu līmeni, kas sadusmo “Sadales Tīklu”. Tamdēļ drīzumā uzņēmuma speciālisti varētu doties pārsteiguma reidos uz privātmājām, 26.jūlijā vēstīja TV3 Ziņas.

Ar mājsaimniecībās uzstādītajiem viedajiem skaitītājiem “Sadales Tīkls” attālināti spēj konstatēt, ka kopējā sistēmā tiek ielaists ne vien vairāk elektrības kā sākotnēji norādīts pieteikumā, bet pat krietni pārsniedz mikroģenerācijai atļautos 11,1 kW griestus. Kad “Sadales Tīkls” sazinās ar privātmāju īpašniekiem, viņi noliedz patvaļīgi veiktus jaudas pārsniegumus un skaidro, ka uzticējušies saules paneļu tirgotāju ieteikumiem un montētāju veiktajiem iestatījumiem invertorā.

AS “Sadales Tīkls” korporatīvo klientu attiecību vadītājam Jurģim Vinniņam ir aizdomas, ka saules paneļu iekārtu tirgū notiek cilvēku lētticības izmantošana: “Saules paneļu licēji nāk ar savu iniciatīvu uzlikt jaudīgākas sistēmas. Tādā veidā viņi var nopelnīt vairāk naudu. Pārdodot skaitliski vairāk paneļus, var attiecīgi vairāk nopelnīt. Tas mums liek domāt, ka saruna starp saules paneļu licējiem un klientu ne vienmēr ir godīga. Visticamāk, mums nāksies doties pārbaudes reidos pa mājām. Vispirms jādodas pie tiem, kas sistēmā ielaiž lielāku jaudas nekā sākotnēji paredzēts un pēc tam izlases veidā arī pie visiem pārējiem.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

ST: Latvija ievērojami apsteidz Igauniju mikroģenerācijas attīstības tempos

Db.lv, 19.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektrības ražošana, izmantojot saules enerģiju, Latvijā turpina attīstīties straujiem soļiem, turklāt mikroģenerācijas (pašražošana mājsaimniecībās) attīstības tempi Latvijā patlaban ir ievērojami lielāki nekā Igaunijā, kur izkliedētās ģenerācijas bums sākās ātrāk, apgalvo AS "Sadales tīkls" (ST).

Ja Latvijā sadales tīklam 2022. gada pirmajā pusē (janvāris – jūnijs) tika pieslēgti ap 2800 jaunu mikroģeneratoru jeb vidēji ap 470 mēnesī, Igaunijā tie bija 1165 mikroģeneratori jeb ap 200 mēnesī .

Kopējais sadales tīklam pieslēgto mikroģeneratoru skaits, noslēdzot pirmo pusgadu, Latvijā bijis ap 4800, Igaunijā – 5580. Uz šo brīdi kopējais sistēmai pieslēgto mikroģeneratoru skaits Latvijā jau pārsniedzis 7200 mikroģeneratoru (ar kopējo elektroenerģijas ražošanas jaudu ap 56 megavati (MW)), tātad aptuveni pusotra mēneša laikā sistēmai pieslēgti vēl ap 2400 jauni mikroģeneratori. Turklāt jūlijā AS "Sadales tīkls" saņemts rekordliels jaunu mikroģeneratora pieslēgšanas pieteikumu skaits – gandrīz 2200. Salīdzinājumam – pērnā gada jūlijā tika saņemts pavisam ap 140 pieteikumu – apmēram 16 reizes mazāk. Ņemot vērā nerimstošo interesi, paredzams, ka līdz gada beigām sistēmai pieslēgto ģeneratoru skaits varētu pārsniegt 10 000.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Sadales tīkla inovācija ļauj darbus vidsprieguma tīklā veikt bez elektrības atslēgšanas

Db.lv, 03.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai uzlabotu elektroapgādi un mazinātu klientu neērtības, kas saistītas ar elektroapgādes pārtraukumiem plānoto darbu laikā, AS "Sadales tīkls" izveidojusi speciāli sagatavotu elektromontieru brigādi spriegumaktīvo darbu veikšanai vidējā sprieguma tīklā.

Inovatīvā pieeja – komutācijas rīka izbūve vidsprieguma tīklā bez elektroenerģijas padeves atslēgšanas klientiem – sniegs iespēju par 6-7% saīsināt vidējo plānoto elektroapgādes pārtraukumu ilgumu vienam klientam gadā (SAIDI rādītājs*).

"Sadales tīkls" ir pirmais sadales sistēmas operators Baltijā, kas ievieš spriegumaktīvos darbus, pielietojot dielektrisko cimdu metodi. Darbi tiek veikti, izmantojot īpašu tehniku un individuālo aprīkojumu no dielektriskiem materiāliem.

"Jaunā pieeja ļaus veikt laikietilpīgus vidējā sprieguma (20 kilovolti) infrastruktūras pilnveides darbus ar īsākiem vai pat bez klientu elektroapgādes pārtraukumiem. Tas nozīmē efektīvāku tīkla uzturēšanu un arvien labāku pakalpojumu mūsu klientiem," uzsver Raimonds Skrebs, "Sadales tīkla" tehniskais direktors.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektrotīkla attīstība ir jāplāno atbilstoši laikmeta vajadzībām, to pielāgojot izkliedētai elektroenerģijas plūsmai, kas strauji pieaugs līdz ar vispārēju elektrifikāciju.

Vienlaikus, ņemot vērā klimata izmaiņas, Eiropu un arī Latviju arvien biežāk varētu piemeklēt vētras un pērkona negaisi, tāpēc būtiska nozīme ir arī mērķtiecīgai izolēta elektrotīkla attīstībai, izmantojot pret ārējiem apstākļiem noturīgus risinājumus.

Ar AS "Sadales tīkls" pieeju elektrotīkla attīstībā tika iepazīstināts ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs, kurš secināja - elektroenerģijas sadales operatoram ir jābūt gatavībā arvien lielākos apjomos uzņemt saules un vēja saražoto elektroenerģiju.

"Elektrības sadales sistēmai jau rīt jābūt gatavai uzņemt saules un vēja enerģiju lielākā apjomā, jo virzība uz plašāku zaļās elektroenerģijas ražošanu un elektrifikāciju ir neizbēgama. Saules paneļu uzstādīšanas process Latvijā jau šobrīd ir strauji uzņēmis tempus, un prognozējami 2030. gadā uzstādīto mikroģenerācijas iekārtu skaits desmitkāršosies. Tāpēc ir jāfokusējas un jāturpina mūsdienu vajadzībām atbilstoša tīkla attīstība, jo elektroapgādes sistēmas gatavībai uzņemt zaļās inovācijas un būt noturīgai arī pret klimata pārmaiņu radītu dabas stihiju triecieniem ir izšķiroša nozīme mūsu kopējās tautsaimniecības attīstībā," saka J. Vitenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Sadales tīkls plāno attīstīt vairāk nekā 2000 publisku elektroauto uzlādes punktu

Db.lv, 03.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektroenerģijas sadales sistēmas operators AS "Sadales tīkls" sadarbībā ar citām valsts pārvaldes institūcijām atbalstīs vairāk nekā 2000 publiski pieejamu elektroauto uzlādes punktu attīstību visā Latvijā, informē "Sadales tīkla" pārstāvji.

Projekts tiek īstenots ar Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda atbalstu, atvēlot kopumā piecus miljonus eiro uzlādes stacijām nepieciešamās elektroapgādes infrastruktūras izbūvēšanai.

Projekta mērķis ir līdz 2026.gada 31.maijam dažādās vietās Latvijā izveidot 2060 pieslēguma punktu publiskai elektrotransporta uzlādei. Paredzēts, ka infrastruktūru no kopējā elektrotīkla līdz uzskaites sadalnei projektēs un izbūvēs "Sadales tīkls", bet no sadalnes līdz uzlādes iekārtai, kā arī šo iekārtu uzstādīšanu nodrošinās sadarbības partneri.

Konkrētas uzlādes punktu atrašanās vietas būs zināmas pēc tam, kad ar partneriem tiks noslēgti sadarbības līgumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropā turpinās strauja pāreja uz atjaunojamiem energoresursiem (AER), ko šobrīd virza ne tikai klimatneitralitātes mērķi, bet arī ģeopolitiskie notikumi, norāda DB aptaujātie eksperti.

Krievijas karadarbība Ukrainā kā vēl nekad iepriekš aktualizējusi jautājumu par enerģētiskās neatkarības nodrošināšanu, tāpēc AER loma šobrīd būtiski palielinās, uzskata Sandis Jansons, AS Sadales tīkls valdes priekšsēdētājs.

Viņš stāsta, ka sadales infrastruktūras kapacitāte ir pietiekama, lai tīklam būtu iespējams pieslēgt jaunus elektroenerģijas ražotājus, vienlaikus šajā procesā nedrīkst aizmirst par fizikas likumiem, piemēram, to, ka ražošanas avotu visizdevīgāk ir veidot patērētāju tuvumā, kas radīs mazāku enerģijas zudumu apjomu elektrības sadales procesā.

Ražot tuvāk patērētājam

Skaidrs, ka atjaunīgās elektroenerģijas īpatsvars kopējā enerģētikas bilancē tikai pieaugs un līdz ar to palielināsies arī prasības pēc drošākas un kvalitatīvākas elektroapgādes, stāsta S. Jansons. “Mums jābūt gataviem to nodrošināt, un jāteic, ka šobrīd lielā mērā mēs esam tam gatavi. Tajā pašā laikā ražotājiem jāatceras, ka, lai gūtu maksimāli lielu atdevi, ģenerācija ir jāizvieto pēc iespējas tuvāk patērētājiem. Ja kāds vēlētos būvēt saules parku meža vidū, tad tīkla infrastruktūrā ražošanas jaudas varētu arī nepietikt, taču arī šādas situācijas tehniski ir risināmas, piemēram, ievelkot jaunas līnijas vai stiprinot jau esošās. Jebkurā gadījumā AER nākotnes enerģētikā ieņems ļoti svarīgu lomu, un tas ir tikai pašsaprotami, jo būtu muļķīgi neizmantot tos enerģijas avotus, kas paši atjaunojas,” spriež S. Jansons, uzsverot, ka jautājumus par virzību uz AER aktualizējis arī Krievijas iebrukums Ukrainā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Mīti un patiesība: cik gatavi "zaļā viļņa" uzņemšanai esam un cik gataviem mums jābūt?

Gunārs Valdmanis, Latvijas Elektroenerģētiķu un Energobūvnieku asociācijas izpilddirektors, 02.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau vairākus pēdējos mēnešos sabiedrību pāršalc ne viena vien satraucoša ziņa. Te izskan bažas ka elektroenerģijas tīklu operatori – AS “Augstsprieguma tīkls” un AS “Sadales tīkls” – nav gatavi lietotāju pieprasījumam un zaļās ražošanas vilnim. Te parādās ziņa, ka "Sadales tīkls" ierobežos mājsaimniecības, kas "grib tīklā nodot pārāk daudz pašu saražotās enerģijas".

Nozare ir sarežģīta, attīstība dinamiska un acīmredzami informācijas nav pietiekami. Tāpēc kā uzņēmumus, kuri veic elektrotīklu remontus un renovācijas, pārstāvoša profesionālā organizācija vēlamies sniegt dziļāku ieskatu tendencēs, kas nosaka gan tīklu operatoru, gan saistīto darbu veicēju faktiskās iespējas, dalīties iespējamos risinājumos, kā ar līdz šim nepieredzēto situāciju tikt galā, pēc iespējas sabalansējot visu pušu intereses.

Lai izprastu, kāpēc un ar kādu intensitāti sistēmas operatori veic jaunas investīcijas tīklos, ir būtiski saprast divas lietas. Pirmkārt, jebkuras investīcijas tīklā nav tikai tehnisks vai uzņēmējdarbības lēmums, bet gan process, kas ir nepārprotami noteikts normatīvajos aktos un kura īstenošana plašā mērogā, nesaņemot iesaistīto pušu nepārprotamu piekrišanu, nemaz nav pieļaujama.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Elektroenerģijas tirgotājs gada nogalē mainīts par 76% biežāk nekā gadu iepriekš

LETA, 14.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektroenerģijas tirgotājs pagājušā gada ceturtajā ceturksnī mainīts 27 578 reizes, kas ir par 76% vairāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš, pavēstīja AS "Sadales tīkls" tirgotāju attiecību vadītājs Gatis Macāns.

Kompānijā informēja, ka "Sadales tīkls" nodrošina elektroapgādi aptuveni 1,1 miljonam fizisko un juridisko klientu objektu. 2021.gadā "Sadales tīkla" klientu objektos tirgotāji mainīti kopumā 80 873 reizes, kas ir par 15% vairāk nekā gadu iepriekš, kad elektroenerģijas tirgotāji objektos tika mainīti 70 487 reizes. Klients vienā konkrētā objektā var būt elektroenerģijas tirgotāju mainījis arī vairākkārt.

Macāns skaidroja, ka, skatoties tirgotāju maiņas dinamiku 2021.gadā, tā pakāpeniski pieauga - ja pirmajā ceturksnī tirgotāji mainīti 16 505 reizes, tad gada pēdējā ceturksnī maiņas veiktas kopumā 27 578 reizes. Pērn visbiežāk elektroenerģijas tirgotājs mainīts 2021.gada oktobrī - 13 618 reizes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Sauli pagaidām primāri izmanto mikroģenerācijā

Armanda Vilciņa, 02.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopējā uzstādītā saules jauda Latvijā šobrīd ir aptuveni 66 megavati (MW), un to galvenokārt veido mikroģenerācija; tikmēr pārvades tīklam pašlaik nav pieslēgts neviens saules parks, taču interese ir liela, atzīmē AS Augstsprieguma tīkls (AST).

Saules ģeneratori līdz aptuveni 10-15 MW parasti tiek pieslēgti sadales tīklam, bet lielākas jaudas saules elektrostacijas - pārvades tīklam, skaidro AST. 2022. gada augusta vidū elektroapgādes sadales tīklam kopumā pieslēgti ap 7200 mikroģeneratoru ar kopējo jaudu aptuveni 56 MW un ap 150 saules elektrostaciju ar kopējo jaudu 10 MW, norāda AS Sadales tīkls (ST), uzsverot, ka mikroģeneratorus galvenokārt uzstāda mājsaimniecības sava patēriņa vajadzībām. Tikmēr uzņēmēji, attīstot lielākus projektus, līdz šim nav bijuši tik aktīvi, taču, ņemot vērā lielo interesi, pieprasot jaudu rezervēšanu, situācija drīzumā varētu mainīties, prognozē AST.

Vajadzīgs laiks

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Saules paneļu un vēja ģeneratoru parku attīstītājiem vieglu peļņu nesola

Db.lv, 12.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lieljaudu saules paneļu un vēja ģeneratoru parku izveidei uzņēmēji rezervējuši trīs reizes vairāk saražojamās elektrības apjomu nekā Latvijā vispār ir vajadzīgs pat maksimālajā pīķī ziemā.

Elektroenerģijas pārvades operators “Augstsprieguma Tīkls” laikus brīdina, ka ne visi uzņēmēji tamdēļ spēs gūt cerēto peļņu, 11.jūlijā vēstīja TV3 Ziņas.

Līdzīgi kā “Sadales Tīklam” transformatoru apakšstaciju ierobežotās kapacitātes dēļ sāk trūkt brīvās ģenerācijas jaudas un tamdēļ ne visur var izveidot saules paneļu elektrostacijas, problēmas sagaida arī lieljaudu saules paneļu un vēja ģeneratoru parku attīstītājus, kuriem vajadzīgs saskaņojums no elektroenerģijas pārvades operatora “Augstsprieguma Tīkls”. Arī augstsprieguma līniju infrastruktūru caurlaides spējas ir ierobežotas. Saules un vēja enerģijas parku uzņēmējiem tad pašiem par saviem līdzekļiem var nākties finansēt apakšstaciju pārbūvi summās no diviem līdz sešiem miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Pāris gadu laikā vasarās Latvijā saražotajai elektrībai pat vajadzētu palikt pāri

Db.lv, 01.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gan iedzīvotāju, gan uzņēmēju vidū interese par saules paneļu izvietošanu ir ļoti liela, tāpēc pēc gada līdz trim Latvijā vismaz vasarās vajadzētu sevi pilnībā spēt nodrošināt ar elektrību, 1.augustā Latvijas Radio atzīmēja AS "Sadales tīkls" valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons.

Saules paneļu uzstādīšanas aktivitāte ir tik liela, ka pāris gadu laikā vasarās Latvijā saražotajai elektrībai pat vajadzētu palikt pāri, līdz ar to arī elektrības cenām būtu jābūt krietni zemākām, izteicās S.Jansons.

Aizdomās par saules paneļu jaudas pārkāpumiem pieļauj reidus privātmājās 

Mājsaimniecību skaits, kas kopējā elektroenerģijas sistēmā nesankcionēti ielaiž krietni lielāku...

Viņš uzsvēra, ka nevienam uzņēmumam, kas saules paneļus plāno uzstādīt savam pašpatēriņam, "Sadales tīkls" pieslēgumus neatsaka, savukārt tiem, kas elektrību šādi pamatā plāno laist kopējā tīklā, situācija ir cita un individuāli tiek vērtētas pieejamās jaudas.

Gaidāmi atteikumi saules paneļu uzstādīšanai 

Vēlme ar saules paneļu elektrostacijām ražot elektrību ir lielāka nekā AS “Sadales...

"Sadales tīkls" ir valstij piederošajā "Latvenergo" koncernā ietilpstošs elektrotīkla uzturētājs un attīstītājs Latvijā. Kompānija nodrošina sadales elektrotīklu ekspluatāciju, atjaunošanu un plānveida attīstību, elektroenerģijas izlietošanas uzraudzību, zudumu samazināšanas pasākumus un elektroenerģijas uzskaiti, kā arī veic jaunu pieslēgumu izveidi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Aicina palielināt valsts atbalstu iedzīvotājiem saules paneļu uzstādīšanā

Db.lv, 15.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viedās un energoefektīvās pilsētvides tehnoloģiju asociācija aicina atbildīgo Ekonomikas ministriju (EM) palielināt valsts atbalsta griestus iedzīvotājiem saules paneļu uzstādīšanā, informē asociācijā.

Tās pārstāvji norāda, ka valsts atbalstā izmaksātos līdzekļus no lietotājiem daļēji atgūt var dažu gadu laikā.

Asociācijas ieskatā, pirmo mēnešu uzstādītie saules paneļu projekti ir parādījuši ļoti perspektīvus rezultātus, no kā ieguvēja ir arī valsts - pašpatēriņā neizlietoto elektroenerģiju lietotājs bezmaksas atdod "Sadales tīkls" pārdošanai tālāk.

Viedās un energoefektīvās pilsētvides tehnoloģiju asociācijas valdes loceklis un SIA "Baltijas elektro sabiedrība" valdes priekšsēdētājs Edgars Bergholcs skaidro, ka, meklējot risinājumus energoneatkarībai un rēķinu samazināšanai, saules paneļu uzstādīšana privātmājās ir viens no risinājumiem. Tomēr uzstādīšanas izmaksas ir pārāk augstas vidējai Latvijas mājsaimniecībai, bet valsts atbalsts sedz aptuveni 20% līdz 30% no izmaksām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Lai saules paneļi neradītu zaudējumus

Raitis Čaklis, ERGO Risku parakstīšanas departamenta direktors, 20.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar energoresursu cenu kāpumu, ievērojami palielinoties pieprasījumam pēc elektroenerģijas pašražošanas, nebijušu popularitātes vilni Latvijā piedzīvo saules paneļi. Kādēļ tos vērts apdrošināt un kādiem riskiem jāpievērš lielākā uzmanība, uzstādot saules paneļus?

Pieprasījuma vilnis

Ar pilnu jaudu – tā var raksturot tempu, ar kādu Latvijā patlaban ienāk saules paneļi. Šī gada pirmajos sešos mēnešos mājsaimniecībās uzstādīts trīs reizes vairāk saules paneļu elektrības ģenerācijas iekārtu nekā visa 2021. gada laikā, liecina AS "Sadales tīkls" dati. Augsta ir interese arī par saules un vēja elektrostacijām ar lielāku ražošanas jaudu. Līdz 2022. gada vidum kopējais rezervēto jaudu apjoms (projekti, kuriem jau izsniegti tehniskie noteikumi) elektrības ražošanai no saules vai vēja sadales sistēmā vien sasniedzis vairāk nekā 900 megavatus (MW), “Augstsprieguma tīklā” (elektroenerģijas pārvades sistēmā) – vairāk nekā 3000 MW. Vēl 2021. gada noslēgumā kopējais rezervēto jaudu apjoms tieši sadales sistēmā bija aptuveni 180 MW, pusgada laikā tas pieckāršojies. Līdzīgi augsta interese par elektrības ražošanu novērojama ne tikai Latvijā, bet arī kaimiņvalstīs, piemēram, Igaunijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Jādara viss iespējamais, lai gāzes šoziem pietiktu

Armanda Vilciņa, 24.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja līdz krātuves iesūknēšanas sezonas beigām neizdosies noglabāt nepieciešamās dabasgāzes rezerves Inčukalna pazemes gāzes krātuvē, tad nodrošināt ziemas ikdienas patēriņu principā būs neiespējami, norāda Jānis Kalējs, AS Latvijas Gāze Vairumtirdzniecības departamenta vadītājs.

Latvija ziemas periodā patērē vidēji 8,4 teravatstundas (TWh) dabasgāzes, stāsta J. Kalējs, piebilstot, ka šobrīd galvenās problēmas tirgotājiem rada ne tikai gāzes pieejamība, bet arī finansējums, kas nepieciešams šāda apjoma noglabāšanai Inčukalna pazemes gāzes krātuvē. Pie šī brīža cenām noglabāšanas izmaksas varētu veidot teju vienu miljardu eiro, atzīmē J. Kalējs.

Jābūvē terminālis

Gāzes iesūknēšana nākamajai ziemai šobrīd ir ļoti problemātiska, norāda J. Kalējs. “Ja pērn viena TWh gāzes, kas jānoglabā krātuvē, izmaksāja, piemēram, 30 miljonus eiro, tad šogad tie jau ir gandrīz 100 miljoni eiro. Jāteic, ka gāzes cenas saglabājas ļoti augstas un nestabilas. Augstākais punkts šogad tika sasniegts aprīlī, kad TTF front month indekss sasniedza 130 eiro par megavatstundu (EUR/MWh). Arī šā brīža tirgus prognozes rāda, ka līdz nākamajam pavasarim gāze joprojām maksās 90–100 EUR/MWh.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Vienojas par pretinflācijas pasākumiem uzņēmumu konkurētspējas nodrošināšanai

Db.lv, 03.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministres Ilzes Indriksones sasauktajā Tautsaimniecības padomes (TSP) ārkārtas sēdē videokonferences formātā 2.augustā ar uzņēmējiem un lielāko uzņēmējus pārstāvošo organizāciju pārstāvjiem pārrunāti jau īstenotie un turpmāk veicamie pasākumi enerģētiskās neatkarības stiprināšanai, tautsaimniecības stabilitātes saglabāšanai un uzņēmumu konkurētspējas nodrošināšanai.

“No valsts puses strādājam pie energoresursu piegāžu un piegādātāju diversifikācijas, vienlaikus piedāvājot kā īstermiņa, tā arī ilgākus atbalsta pasākumus iedzīvotājiem, uzņēmējiem un siltumapgādes uzņēmumiem. Svarīgākos lēmumus valdība pieņēmusi savlaicīgi, ļaujot mums ātrāk īstenot ne vien stratēģiski nozīmīgus pasākumus enerģētiskās drošības un neatkarības vārdā, bet arī paātrināt procesus atjaunojamo un alternatīvo energoresursu ražošanai. No valsts puses iegādātas dabasgāzes drošības rezerves 3,8 TWh apmērā, kas paredzētas gan mājsaimniecību vajadzībām, gan elektroenerģijas ražošanai. Aicinām arī uzņēmējus veidot savus enerģētiskās stabilitātes plānus, efektivizēt savu darbu un iegādāties savām vajadzībām nepieciešamās energoresursu rezerves,” sēdes laikā uzsvēra ekonomikas ministre.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēlme ar saules paneļu elektrostacijām ražot elektrību ir lielāka nekā AS “Sadales tīkla” (ST) sistēmas spēja šo visu enerģiju uzņemt tīklā. Rezultātā gaidāmi atteikumi saules paneļu uzstādīšanai, un to atzīst gan ST, gan Ekonomikas ministrija, trešdien vēstīja TV3 Ziņas.

Satraukumu pauž, piemēram, Preiļu novada dome, jo pašvaldībā brīvi ģenerējamās jaudas praktiski vairs nav atlicis. Uz Preiļu pašvaldības 24 ēku jumtiem, piemēram, bibliotēkām, skolām, kultūras namiem, pansionātiem, dome vēlas uzstādīt saules paneļu elektrostacijas. Ar tām varētu mazināt elektrības rēķinu, kas šobrīd novada visām iestādēm kopā esot ap 100 tūkstošiem eiro mēnesī.

“Mūsu ietaupījums būtu no 15 līdz 20 tūkstošiem eiro, bet projekts iestrēdzis. Lai arī Preiļu novada pašvaldība šā gada laikā ir saņēmusi 12 objektiem atļaujas no ekonomikas ministrijas saules paneļu izvietošanai, taču “Sadales tīklam” šobrīd brīvās pieejamās jaudas ir teju absolūtās nulles apmērā,” raidījumam skaidro Preiļu novada domes izpilddirektors Aigars Zīmelis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Par 7,5 miljoniem eiro izbūvēts ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu posms Jūrmalā

Db.lv, 28.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada septembrī ekspluatācijā nodots ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu izbūves posms Jūrmalas pilsētā Bražciems – Bulduri teritorijā.

Posmā Bražciems – Bulduri ir izbūvēts ūdensapgādes tīkls gandrīz 14 kilometru garumā ar pievienojumiem 288 patērētājiem, kā arī kanalizācijas tīkls 15 kilometru kopgarumā ar pievadiem 323 patērētājam. Vides infrastruktūras būvdarbus saskaņā ar SIA "Jūrmalas ūdens" pasūtījumu veica pilnsabiedrības "RERE Vide 1" speciālisti.

Modernizācijas darbos šajā posmā uzbūvētas arī divas sūkņu stacijas un veikta izbūvētās sadzīves kanalizācijas pārsūknēšanas stacijas vadības sistēmas integrācija ar esošo Jūrmalas ūdens vadības sistēmu, kā arī pārbūvēti ārējie gāzes sadales tīkli, izbūvēta lietus kanalizācija un elektroapgādes un sakaru tīkli. Tāpat veikta brauktuvju atjaunošana, izveidojot uz ielām jaunu asfaltbetona segumu un grants segumu, izbūvēti divi ātrumvaļņi Amulas ielā. Projekta darbos iekļauta arī zālāja atjaunošana un betona bruģakmens ieklāšana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada maijā pabeigti un ekspluatācijā nodoti ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu izbūves darbi Jūrmalas pilsētā posmā Buļļuciems – Bulduri, kā arī Dzintaros un Majoros.

Posmā Buļļuciems – Bulduri ir izbūvēts ūdensapgādes tīkls 6,8 kilometru garumā ar pievienojumiem 202 patērētājiem, kā arī kanalizācijas tīkls 10 kilometru kopgarumā ar pievadiem 271 patērētājam. Vides infrastruktūras būvdarbus saskaņā ar SIA "Jūrmalas ūdens" pasūtījumu veica pilnsabiedrības "RERE Vide 1" speciālisti.

Modernizācijas darbos šajā posmā uzbūvētas arī divas sūkņu stacijas un veikta izbūvētās sadzīves kanalizācijas pārsūknēšanas stacijas vadības sistēmas integrācija ar esošo Jūrmalas ūdens vadības sistēmu, kā arī pārbūvēti ārējie gāzes sadales tīkli un elektroapgādes un sakaru tīkli. Tāpat veikta arī brauktuvju atjaunošana, izveidojot uz ielām jaunu asfaltbetona segumu un grants segumu, izbūvēti divi ātrumvaļņi Viestura ielā. Projekta ietvaros veikti arī zālāja atjaunošanas un betona bruģakmens ieklāšanas darbi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvenergo" un AS "Latvijas valsts meži" kopuzņēmuma SIA "Latvijas vēja parki" plānotās investīcijas vēja parku izveidē būs vienas no lielākajām Latvijas vēsturē un sasniegs vienu miljardu eiro, pirmdien kopuzņēmuma dibināšanas pasākumā sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Premjers uzsvēra, ka jau pirms 24.februāra, kad sākās Krievijas iebrukums Ukrainā, jau tika domāts, kā nodrošināt valsts energoneatkarību, lai elektrība būtu ar samērīgu cenu un nodrošinātu uzņēmumu konkurētspēju.

Kariņš uzsvēra, ka šim mērķim ir jāizmanto vietējie atjaunojamie energoresursi un viens no tiem ir vēja enerģija. Pēc šī projekta īstenošanas Latvija no elektroenerģijas importētāja varētu kļūt par elektrības eksportētāju. Patlaban 40% no nepieciešamās elektroenerģijas Latvija saražo pati, bet 60% importē. Ja līdz šim galvenais importa avots bija Krievija, tad tagad šis avots ir jāaizmirst, uzsvēra premjers.

"Šis ir vidējā termiņa risinājums, kas ļaus energoapgādes ziņā kļūt pilnīgi neatkarīgiem un būs mazāk jāizmanto fosilie resursi," teica Kariņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #37

DB, 13.09.2022

Dalies ar šo rakstu

Iedzīvotāju pirktspējas, uzņēmumu konkurētspējas saglabāšanai Eiropas valstis ir samazinājušas akcīzes nodokļa likmes energoresursiem, ieviesušas atbalsta – subsīdiju mehānismus, savukārt Polija gājusi vēl tālāk – ieviesusi siltumenerģijas pieauguma griestus. Vienlaikus Eiropa energodrošību sāk sasaistīt ar atomenerģiju, kura līdz tam tika nīdēta.

To rāda BDO Latvia pētījums par dažām Eiropas valstīm, kādus instrumentus tās izmanto, lai mazinātu energoresursu un pārtikas cenu kāpuma ietekmi uz patērētājiem.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 13.septembra žurnālā lasi:

Statistika

Algu pieaugums krasi atpaliek

Intervija

Ziema būs izaicinājumiem pilna. AS Sadales tīkls (ST) valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons

Tēma

Baiļu cena uzaudzē eksporta ienākumus

Mežizstrādes deficīts atsaucas uz koksnes piegāžu apjomiem

Aktuāli

2,39 reizes augstāka inflācija nekā vidēji eirozonā

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gaidāmajā apkures sezonā produktu un pakalpojumu cenas noteikti kāps, tāpēc gan valsts mērogā, gan mums katram individuāli būtu jāpārdomā iespējamie taupības un energoefektivitātes pasākumi, norāda Sandis Jansons, AS Sadales tīkls (ST) valdes priekšsēdētājs.

Šobrīd mēs faktiski dzīvojam hibrīdkara apstākļos, kur arī enerģija, pamatā gāze, diemžēl tiek izmantota kā ierocis no agresorvalsts Krievijas puses, secina S.Jansons, uzsverot, ka šī ziema ir vienkārši jāpārdzīvo. Ukraiņu tauta par savu un mūsu brīvību cīnās ar asinīm, bet gāzes cena un tās ierobežotā pieejamība, kā dēļ pieaugušas arī citu energoresursu izmaksas, ir cena, kas par šo karu jāmaksā visai Eiropai, norāda ST valdes priekšsēdētājs, aicinot šajā ziemā būt vienotiem un iespēju robežās palīdzēt līdzcilvēkiem. Īpaši svarīgi šajā gadījumā ir noturēt biznesu konkurētspēju, kā arī atbalstīt mazturīgos, domā S.Jansons.

Fragments no intervijas

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kurzemes biznesa forums pulcē uzņēmējus un nozaru ekspertus, lai rastu atbildes uz to, kā būt konkurētspējīgiem, kā strādāt inovatīvi un kā veidot un attīstīt biznesu mūsdienu mainīgajos apstākļos.

Visas dienas garumā apmeklētajiem būs iespēja uzklausīt dažādu nozaru ekspertus, uzdot tiem jautājumus un mijiedarboties ar biznesa līderiem.

Forums norisinās klātienē, Ventspilī, koncertzālē “Latvija” un tiešraidē. Plašāka informācija par pasākumu: www.kurzemesbiznesaforums.lv

PROGRAMMA

11:00 -11:25 Atklāšana.

Pašvaldība un uzņēmējdarbības sadarbība un attīstība

Jānis Vītoliņš, Ventspils valstpilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs

1. DAĻA|SEMINĀRS| 11:00 – 13:20

11:25 – 11:45 UZŅĒMĒJU DUELIS. Inovatīvas ražošanas metodes

Diskusijas moderators – Salvis Roga, Zaļo un viedo tehnoloģiju klastera valdes priekšsēdētājs

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvijas gāze" valdi un finanšu direktores amatu 12.augustā personisku iemeslu dēļ atstās Inga Āboliņa, liecina kompānijas

I.Āboliņa kopš 2020.gada augusta bijusi kompānijas valdes locekle un finanšu direktore, viņas atbildībā un pārraudzībā bija uzņēmuma finanšu, risku vadības, norēķinu un grāmatvedības struktūrvienības.

"Latvijas gāzes" valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis paziņojumā pauž pateicību Āboliņai par viņas nozīmīgo ieguldījumu uzņēmuma attīstībā kopīgi nostrādātajā laikā. "Mums ir žēl, ka viņa ir pieņēmusi lēmumu atstāt "Latvijas gāzi", un mēs vēlam viņai veiksmi turpmākajos centienos," norāda A.Kalvītis.

I.Āboliņa patlaban vēl neatklāj savus nākotnes plānus un to, vai turpinās darbu enerģētikas nozarē, teikts ziņojumā.

Pirms pievienošanās "Latvijas gāzei" 2020.gadā Āboliņa strādāja enerģētikas nozarē - kopš 2017.gada bijusi AS "Sadales tīkls" valdes locekle un finanšu direktore, no 2001. līdz 2017.gadam - ieņēmusi dažādus amatus AS "Latvenergo".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Rīgas siltums" līdzšinējo valdes priekšsēdētāju Normundu Talci amatā nomainījis uzņēmuma valdes loceklis Ilvars Pētersons, liecina informācija "Firmas.lv".

Talcis valdes priekšsēdētāja amatu ieņēma kopš 2010.gada oktobra, savukārt kā valdes loceklis kompānijā darbojies laikā no 2000.gada līdz 2010.gadam.

Jaunais "Rīgas siltuma" vadītājs Pētersons, kurš kopš 2021.gada ieņem arī SIA "Tet" padomes locekļa amatu, "Rīgas siltuma" valdē strādā kopš šā gada aprīļa. Viņa kā valdes locekļa pārziņā bija uzņēmuma stratēģiju izstrāde un ieviešana, korporatīvās pārvaldes jautājumi, mārketinga, jaunu biznesa veidu un digitālo risinājumu attīstība un ieviešana.

Kompānijas mājaslapā norādīts, ka Pētersonam ir vairāk nekā 26 gadu darba pieredze vadošos amatos lielākajos starptautiskajos un Latvijas uzņēmumos telekomunikāciju, informācijas tehnoloģiju, enerģētikas un industriālās automatizācijas nozarēs - "Tet", "Marconi", "Ericsson", "Cisco", "Sadales tīkls" un "Siemens".

Komentāri

Pievienot komentāru