Ekonomika

Rīga lūgs valdībai 115 miljonu eiro aizdevumu infrastruktūras sakārtošanai

LETA, 27.05.2021

Jaunākais izdevums

Rīgas dome vērsīsies valdībā, lūdzot tai piešķirt 115 miljonu eiro lielu aizdevumu galvaspilsētas infrastruktūras sakārtošanai, intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" uzsvēra galvaspilsētas mērs Mārtiņš Staķis (PP).

Šāds aizdevums no Valsts kases būtu nepieciešams, ka lai sakārtotu tiltus, kā arī īstenotu citus infrastruktūras projektus galvaspilsētā.

"Vēlamies, lai uz nākamajām vēlēšanām varētu iet ar tīru sirdsapziņu, ka, saņemot tiltus un ceļus sliktā stāvoklī, tos sakārtojām," sacīja Staķis.

Rīgā jau sākusies virknes projektu īstenošana, un tuvāk triju gadu laikā galvaspilsētas iedzīvotājiem būs jārēķinās ar diezgan pamatīgām ceļu pārbūvēm, brīdināja domes priekšsēdētājs.

Staķis arī uzsvēra, ka Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora Vitālija Reinbaha atstādināšana no amata bijusi saistīta arī ar pilsētas ielu stāvokli. Staķis pauda, ka dome nevilcināsies ar konkursa organizēšanu uz departamenta direktora vadītāja amatu, darot to "pie pirmās iespējas".

Kā ziņots, no amata atstādināts Rīgas domes Satiksmes departamenta direktors Reinbahs. Vicemērs Vilnis Ķirsis (JV) informēja, ka ir saņemta informācija no trauksmes cēlēja par vairākiem pārkāpumiem departamentā. Iespējams, Satiksmes departamentā pieļauta fiktīvā nodarbinātība, pašvaldības mantas izšķērdēšana un interešu konflikts, līdz ar to Reinbahs ir atstādināts un tiks veikta pārbaude.

Lēmums par Reinbaha atstādināšanu esot pieņemts, jo viņš atteicies sniegt pieprasīto informāciju. Līdz ar to esot pamatotas aizdomas, ka viņš varētu censties slēpt informāciju, vai ietekmēt pārbaudi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020.gadā izaicinājumu biznesā nav trūcis, tāpēc daudzi savus sapņus par jauna uzņēmuma reģistrēšanu atlikuši, kā rezultātā pērn reģistrēts zemākais jaunu uzņēmumu skaits pēdējo 17 gadu laikā, liecina SIA Lursoft dati.

Vienlaikus tie uzņēmēji, kuri spēruši drosmīgo soli un nav nobijušies no biznesa uzsākšanas pandēmijas apstākļos, nereti uzņēmuma nosaukuma izvēlei piegājuši ar radošumu. Tā teikt, ja apkārt valda neziņa un bailes, vismaz uzņēmuma nosaukums apkārtējos raisīs smaidu.

Lursoft apkopojis 2020.gadā reģistrēto uzņēmumu interesantākos nosaukumus, lai pierādītu, ka humors, par spīti visām grūtībām, Latvijas uzņēmējos nav izzudis.

Janvāris

  • SIA Lāču Muižiņa (Limbažu nov)
  • SIA Skaistuma terapija (Rīga)
  • SIA Uzzini, iepazīsti (Babītes nov)
  • SIA Your choice (Rīga)
  • SIA Kopā būt (Ozolnieku novads), jau likvidēts
  • SIA Uzladets (Mārupes nov)
  • SIA VISUVAR (Rīga)
  • SIA Neko nevar skaidri zināt (Ķeguma nov)
  • SIA Turaidas Roze (Rīga)
  • SIA Mazliet vairāk gaisa (Jelgava)
  • SIA Prieks sadarboties (Rīga)
  • SIA Trīs ar pus vīri (Jelgavas nov)
  • SIA Mazie varoņi (Rīga)
  • SIA tīri tā neko (Rīga)
  • SIA Augam kopā (Rīga)
  • SIA Stalkeris (Ādažu nov)

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz 2026. gadam no Atveseļošanas fonda investīcijām paredzēta veloinfrastruktūras attīstība Rīgā un Pierīgā vairāk nekā 60 km garumā, informē Satiksmes ministrijā.

Šogad plānots uzsākt velosipēdu ceļa Centrs – Ziepniekkalns būvniecību 5,6 km garumā. Finansējuma lielāko daļu – 1,52 miljonus eiro paredzēts nodrošināt valsts aizdevuma veidā, savukārt atlikušo – no Rīgas pašvaldības.

Kopumā plānots attīstīt piecus maģistrālos veloceļu koridorus: Rīga– Carnikava, Rīga–Ulbroka, Rīga–Ķekava, Rīga–Babīte–Piņķi, Rīga–Mārupe. Katrā maršrutā tiks nodrošināta sasaiste starp pilsētas un reģionālās nozīmes veloceļiem.

“Tās ir ievērojamas investīcijas, kādas nekad iepriekš veloceļu izbūvei nav bijušas,” saka Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Butāns. “Diemžēl visvairāk mazaizsargāto satiksmes dalībnieku – gājēju, velobraucēju, tagad arī ar skrejriteņiem – cieš ceļu satiksmes negadījumos apdzīvotās vietās. Pērn visvairāk ceļu satiksmes negadījumu ar velosipēdiem notikuši Rīgā (45%), kam seko Latvijas pārējās pilsētas (31%). Piemērota velotransporta infrastruktūra pilsētās ir izveidota fragmentāri, līdz ar to tiek izmantota šādai satiksmei neparedzēta un nedroša infrastruktūra – intensīvas satiksmes ielu nomales vai ietves, kur velosipēdam vai elektroskrejritenim nevajadzētu atrasties.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Augstas mājokļa un transporta izmaksas Rīgu izvirza dārdzības līderos Baltijā

Db.lv, 12.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā dzīvojošajiem joprojām jārēķinās ar lielāku dzīves dārdzību nekā Igaunijas un Lietuvas galvaspilsētu iedzīvotājiem, liecina Swedbank Finanšu institūta Baltijas valstīs veiktais pētījums.

Šogad par pārtiku, mājokli un transportu Rīgas ģimenēm jāatvēl 764 eiro mēnesī, Tallinā – 709 eiro mēnesī, bet Viļņā – 630 eiro mēnesī. Lielākais klupšanas akmens rīdzinieku ikdienā ir pieaugošie izdevumi par mājokli (kamēr kaimiņu galvaspilsētās tie mazinājušies), augstākās sabiedriskā transporta izmaksas un zemākie vidējie ienākumi pēc nodokļu nomaksas un ģimenes valsts pabalstu saņemšanas.

Iedzīvotāju ienākumi visās trīs Baltijas valstu galvaspilsētās pēdējo gadu laikā ir palielinājušies, kaut arī šis pieaugums ir bijis atšķirīgs. Kopš 2018. gada gan Rīgā, gan Viļņā un Tallinā ievērojami augusi vidējā darba alga. Pieņemot, ka ģimenē ir divi bērni un abi vecāki pelna vidējo algu galvaspilsētā, visbūtiskākais kāpums vērojams Viļņā – tur alga “uz rokas” kļuvusi par vairāk nekā trešo daļu jeb par 38% lielāka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas un Pierīgas sabiedriskā transporta sistēmas reformai paredzēts piesaistīt Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējumu 295 miljonu eiro apmērā, informē Satiksmes ministrijā.

Par reformas portfelī iekļaujamiem pasākumiem Rīgas metropoles areāla sabiedriskā transporta reformai vienojusies darba grupa, kurā kopā strādāja Satiksmes ministrija, Rīgas un Rīgas plānošanas reģiona pārstāvji un transporta nozares speciālisti.

Reformas ietvaros līdz 2023. gada vidum paredzēts izstrādāt un apstiprināt integrētu sabiedriskā transporta konceptu, kas ietvers maršruta tīkla attīstības plānu, biļešu cenu un atlaižu politiku, integrētu kustības grafiku. Tāpat līdz 2023. gada beigām paredzēts ieviest vienoto biļeti, kā arī reāllaika pasažieru informācijas sistēmas.

Līdz 2026. gadam infrastruktūras uzlabojumi ir plānoti piecos no 13 multimodālajiem transporta koridoriem Rīgas metropoles areālā: Rīga–Carnikava–Saulkrasti, Rīga–Dreiliņi, Rīga–Ogre–Jēkabpils, Rīga–Jelgava un Rīga–Bolderāja. Investīcijas plānotas dzelzceļa un pilsētas sabiedriskā transporta infrastruktūras attīstībai, veidojot jaunus tramvaju līniju pagarinājumus un elektrificējot atsevišķas pilsētas un piepilsētas dzelzceļa līnijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021.gada februārī lidostā "Rīga" apkalpoto pasažieru skaits sarucis līdz zemākajam līmenim kopš lidojumu atsākšanās pērnā gada maijā - apkalpoti vien 5% no pagājušā gada ceļotāju apjoma, liecina operatīvie dati par lidostas darbības rezultātiem februārī.

Februārī lidosta "Rīga" apkalpoja vien 24 tūkstošus pasažieru, ceļotāju skaitam samazinoties par 95,1% salīdzinājumā ar pagājušo gadu. Tostarp turpina samazināties arī tranzīta plūsma - ceļotāju skaits, kas lidostu "Rīga" izmantojuši kā tranzīta centru, lai dotos uz citiem galamērķiem, bija vien 14% no kopējā pasažieru apjoma. Pirms pandēmijas lidosta "Rīga" bija Baltijas reģiona galvenais tranzīta mezgls, šādu pasažieru īpatsvaram veidojot ceturto daļu no visiem lidostas "Rīga" pasažieriem.

Kopumā 2021.gada pirmajos divos mēnešos lidosta "Rīga" apkalpoja 74,4 tūkstošus pasažieru - par 92,7% mazāk nekā pagājušā gada attiecīgajā laika posmā.

Lidostas "Rīga" valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa: "Būtiskais pasažieru skaita kritums ir galvenokārt saistīts ar lidojumu ierobežojumiem, kas līdz šim Latvijā bija stingrāki nekā citviet Eiropā, tostarp kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā, mazinot lidostas "Rīga" konkurētspēju. Tāpēc esmu gandarīta, ka valdība ir izšķīrusies par lidojumu atļaušanu uz trešajām valstīm, kas ļaus lidostā atjaunot tranzīta pasažieru plūsmu un saglabāt reģiona galvenā gaisa satiksmes mezgla priekšrocības."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lidostas "Rīga" lielākais trumpis jeb pārākums pār citām Baltijas valstu lidostām ir tranzīta pasažieri, intervijā norādīja lidostas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Viņa pauda, ka gada sākumā bijušas bažas par to, ka Rīgas lidosta varētu pazaudēt savu tirgus daļu, jo pasažieriem, ceļojot uz un no Lietuvas, bija vienkāršāki Covid-19 nosacījumi, tomēr, neraugoties uz to, pagājušajā gadā netika zaudēta sava tirgus daļa.

"Vienlaikus par kādām tirgus daļām mēs īsti varam runāt, ja ir tik niecīgs apkalpoto pasažieru skaits? Ja vienā lidostā tiek apkalpoti 20 000 pasažieru, otrā - 22 000, tad es nedomāju, ka tas ir iemesls satraukumam vai tālejošu secinājumu izdarīšanai," skaidroja Odiņa.

Lidostas valdes priekšsēdētāja atzīmēja, ka šā gada sākums parādīja, ka Lietuvas lidostas - Viļņa, Kauņa un Palanga - ir apkalpojušas vairāk pasažieru nekā Rīgas lidosta, bet lidojumu skaita ziņā Rīga tomēr bijusi līdere, un tai joprojām ir vairāk lidojumu, nekā tas ir Lietuvas lidostās. Problēma bijusi tajā, ka Rīgā ir mazāks lidmašīnu aizpildījums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzelzceļa projekta "Rail Baltica" stacijas un saistītās infrastruktūras izbūve starptautiskajā lidostā "Rīga" izmaksās 236,961 miljonu eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN), informē "Rail Baltica" projekta ieviesēja Latvijā SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" pārstāvji.

Kompānijā norādīja, ka ir noslēgts līgums ar starptautiskā konkursa uzvarētāju personu apvienību "B.S.L. Infra", kuru veido Austrijas uzņēmums "Swietelsky AG" un Latvijas būvniecības uzņēmumi SIA "Binders" un AS "LNK Industries", par "Rail Baltica" stacijas un saistītās infrastruktūras lidostā "Rīga" izbūvi.

Būvdarbus plānots veikt secīgi, piecos posmos līdz 2025.gada decembrim.

Aktīvi būvdarbi sāksies šogad maijā.

Pirmais darbu posms - "Rail Baltica" dzelzceļa infrastruktūras izbūve no stacijas "Imanta" līdz starptautiskajai lidostai "Rīga", kā arī stacijas termināļa būvniecība - būs jāpaveic līdz 2023.gada martam/aprīlim.

Vispirms tiks būvēta stacijas ēka trijos līmeņos, estakādes būvkonstrukcijas un piebraucamie ceļi ar saistīto infrastruktūru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes ietekmē lidostas "Rīga" saimnieciskās darbības ieņēmumi šā gada deviņos mēnešos, salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo laika posmu, ir samazinājušies uz pusi, liecina uzņēmuma nerevidētais saīsinātais starpperiodu pārskats par deviņu mēnešu periodu līdz 2020.gada 30.septembrim.

Lidostas neto apgrozījums deviņos mēnešos veidoja 23,9 miljonus eiro, kas ir par 25,2 miljoniem eiro mazāk nekā plānots uzņēmuma budžetā. Salīdzinot ar 2019.gadu, lidostas ieņēmumi ir samazinājušies par 51%.

Ieņēmumi no aviācijas pakalpojumiem pārskata periodā bija 12,5 miljoni eiro, un, salīdzinot ar budžetā plānoto un iepriekšējo gadu, tie ir samazinājušies par 60%. Aviācijas ieņēmumu lielāko daļu veido ieņēmumi par lidlauka pakalpojumiem, kuru maksas nosaka Ministru kabineta noteikumi.

Savukārt ienākumi no neaviācijas pakalpojumiem pārskata periodā ir samazinājušies līdz 11,4 miljoniem eiro, un, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, tie sarukuši par 36%, bet pret plānoto budžetu - par 37%. Ieņēmumus no neaviācijas pakalpojumiem veido telpu un zemes noma, ienākumi no autostāvvietām un citi ar lidlauka pakalpojumiem nesaistīti ieņēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Starptautiskās lidosta "Rīga"" apgrozījums pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, bija 29,798 miljoni eiro, kas ir par 54,2% mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt lidostas zaudējumi sasniedza 15,51 miljonu eiro pretstatā peļņai 2019.gadā, liecina kompānijas publiskotā informācija.

Lidostas ieņēmumi no aviācijas pakalpojumiem pagājušajā gadā veidoja 15 miljonus eiro, kas, salīdzinot ar budžetā plānoto, ir par 63% mazāk. Savukārt lidostas ienākumi no neaviācijas pakalpojumiem samazinājušies par 39% - līdz 14,7 miljoniem eiro.

Uzņēmuma zaudējumi 2020.gadā bija mazāki, nekā tika prognozēts krīzes sākumā pērnā gada pavasarī. Neraugoties uz augsto fiksēto izmaksu īpatsvaru, kuru nav iespējams mazināt bez būtiskas ietekmes uz operatīvo darbību, lidosta pērn spējusi samazināt izdevumus par 26% jeb 15,6 miljoniem eiro.

Ieguldīs teju 40 miljonus eiro lidostas rekapitalizācijā 

Eiropas Komisija (EK) apstiprinājusi Latvijas plānus piešķirt līdz 39,7 miljoniem eiro lidostas...

Lidostas "Rīga" valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa pauda, ka, apzinoties lidostas nozīmi Latvijas tautsaimniecībai, lidostas uzdevums pagājušajā gadā bija ne tikai nodrošināt pasažieru apkalpošanu atbilstoši augstākajiem veselības drošības standartiem, bet arī gatavoties nākotnes izaicinājumiem.

"Lidosta 2020.gadā aktīvi strādāja, lai attīstītu tos darbības virzienus, ko pandēmija ietekmēja mazāk - kravu pārvadājumus, nākotnes biznesa parka attīstību, kā arī turpināja nozīmīgākos infrastruktūras attīstības projektus. Darbu pie darbības virzienu dažādošanas turpināsim arī šogad, jo gada pirmie mēneši liecina, ka 2021.gads aviācijas nozarei būs, iespējams, vēl sarežģītāks nekā pērnais. Lai spētu reaģēt uz mainīgo situāciju, lidosta ir izstrādājusi krīzes pārvarēšanas plānu ar rīcības modeļiem dažādiem nākotnes scenārijiem," sacīja Odiņa.

Linkaits: Rīgas lidosta zaudē Baltijas tranzīta mezgla statusu 

Starptautiskā lidosta "Rīga" šobrīd zaudē Baltijas tranzīta mezgla statusu, atzina satiksmes ministrs...

Nākotnes attīstībai pagājušajā gadā lidostā "Rīga" realizēti vairāki investīciju projekti, tostarp darbu sācis jauns specializētais kravu perons, kas ir centrs, ap kuru nākotnē tiks attīstīta lidostas kravu pilsēta jeb "RIX Cargo City". Tāpat paplašināts otrais perons, kas paredzēts biznesa aviācijas gaisa kuģu apkalpošanai, izbūvēts helikopteru nosēšanās laukums un atjaunots segums daļā skrejceļa un manevrēšanas ceļos. Savukārt jaunais ātrās nobraukšanas manevrēšanas ceļš un peronu ass līniju ugunis ļaus lidostai kļūt videi draudzīgākai, samazinot CO2 izmešus. Kopējais investīciju apjoms pērn veidoja 13,8 miljonus eiro.

Lidosta "Rīga" pagājušajā gadā apkalpoja 2,011 miljonus pasažieru, kas ir par 74,2% mazāk nekā 2019.gadā.

Jau vēstīts, ka Eiropas Komisija 2021.gada martā apstiprināja Latvijas plānus piešķirt līdz 39,7 miljoniem eiro lidostas "Rīga" rekapitalizācijai. No kopējās summas 35,2 miljoniem eiro tiks atvēlēti lidostas "Rīga" pamatkapitāla palielināšanai, bet 4,5 miljoni eiro - dividenžu par 2019.gada peļņu atstāšanu uzņēmuma rīcībā.

Lidostas "Rīga" pamatkapitāls pašlaik ir 28,61 miljons eiro, tādējādi uzņēmuma pamatkapitālu paredzēts palielināt līdz 63,81 miljonam eiro.

Tāpat ziņots, ka 2019.gadā lidosta "Rīga" strādāja ar 64,987 miljonu apgrozījumu un 22,141 miljona eiro peļņu.

Starptautiskā lidosta "Rīga" ir lielākais aviosatiksmes mezgls Baltijas valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) apstiprinājusi Latvijas plānus piešķirt līdz 39,7 miljoniem eiro lidostas "Rīga" rekapitalizācijai, liecina EK informācija.

No kopējās summas 35,2 miljoniem eiro tiks atvēlēti uzņēmuma VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" pamatkapitāla palielināšanai, bet 4,5 miljoni eiro - dividenžu par 2019.gada peļņu atstāšanu uzņēmuma rīcībā.

Lidostas "Rīga" pamatkapitāls pašlaik ir 28,61 miljons eiro, tādējādi uzņēmuma pamatkapitālu paredzēts palielināt līdz 63,81 miljoniem eiro.

Kā vēsta EK priekšsēdētājas izpildvietniece Margrēte Vestagere, kas atbild par konkurences politiku, lidostas ir to uzņēmumu vidū, kurus koronavīrusa uzliesmojums ir skāris īpaši smagi.

"Ar šo pasākumu Latvija ieguldīs līdz 39,7 miljoniem eiro, lai stiprinātu Starptautiskās lidostas "Rīga" pašu kapitālu un atbalstītu uzņēmumu koronavīrusa uzliesmojuma ekonomisko seku pārvarēšanā. Tajā pašā laikā valsts atbalsts tiks saistīts ar vairākiem nosacījumiem nolūkā ierobežot pārmērīgus konkurences izkropļojumus. Mēs turpinām cieši sadarboties ar dalībvalstīm, lai nodrošinātu, ka valsts atbalsta pasākumus var īstenot koordinēti un efektīvi saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) noteikumiem," saka Vestagere.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) 2020. gadā apgrozījusi 37,99 miljonus eiro, kas ir par 2,26 miljoniem mazāk nekā gadu iepriekš. Savukārt pērn nopelnīti 3,02 miljoni eiro pretstatā 5,95 miljoniem eiro 2019.gadā.

2020. gada kopējos finanšu rādītājus ietekmējis nomniekiem sniegtais valsts atbalsts pandēmijas ierobežojumu periodā, atbrīvojot vai samazinot nomas maksu 182 no 630 uzņēmuma komercnomniekiem, kopumā sniedzot atlaides viena miljona eiro apmērā. Tāpat kapitālsabiedrība veikusi būtiskas izmaiņas līdzšinējā ieņēmumu uzskaitē īpašumiem, skaidro VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

“2020. gadā un arī šobrīd joprojām par prioritāti izvirzām iespējamo atbalsta sniegšanu mūsu klientiem ārkārtas apstākļu laikā. Likumsakarīgi, ka tas ietekmējis VNĪ apgrozījuma un peļņas rādītājus, kas ir nedaudz samazinājušies. Valsts pieejamo instrumentu ietvaros esam spējuši sniegt ievērojamu atbalstu tiem mūsu nomniekiem, kuriem pandēmijas dēļ nav iespēju šobrīd veikt līdzšinējo komercdarbību iznomātajos īpašumos. Atbilstoši valdības lēmumam atbalsta sniegšana nomniekiem joprojām turpinās. Kopumā kapitālsabiedrībai 2020. gads bijis veiksmīgs - neskatoties uz šiem faktoriem, VNĪ nodrošinājusi darbības nepārtrauktību. Veikta būtiska valsts īpašumu sakārtošana, samazinot VNĪ portfelī esošo degradēto būvju skaitu par 77 objektiem un sabiedrībai nododot īstenotus 17 valstiski nozīmīgus attīstības projektus 29,5 miljonu eiro apmērā. Arī šobrīd, ievērojot nepieciešamās drošības prasības, būvlaukumos darbs turpinās atbilstoši plānotajam,” atklāj R. Griškevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīciju konsultants “Zenith Family Office” ir pabeidzis “Riga Plaza” iegādi. Jaunie akcionāri ir "Summus Capital", kam pieder viens no lielākajiem privātā nekustamā īpašuma portfeļiem Baltijā, kā arī Ivars Vendelins, kurš darījumā bija iesaistīts kā finanšu investors.

"Mēs joprojām ticam mazumtirdzniecībai, nākotne nav saistīta tikai ar tiešsaistes pirkumiem. Esmu pārliecināts par tirdzniecības un izklaides centra turpmāku veiksmīgu attīstību. “Riga Plaza” atrašanās vieta Daugavas kreisajā krastā garantē ilgtspējīgas izaugsmes potenciālu vienā no labākajām vietām Rīgā,” komentē “Zenith Family Office” Partneris Hannes Pihl.

Šis īsā laikā ir jau otrais tirdzniecības centru īpašnieku maiņas darījums. Db.lv aizvadītajā nedēļā jau vēstīja, ka nekustamā īpašuma un atjaunojamās enerģijas investīciju kompānija Grinvest iegādājusies t/c Olimpia Rīgā no investīciju kompānijas Partners Group un Northern Horizon Capital kopuzņēmuma Laurus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spītējot ievērojamam ceļotāju skaita kritumam un cerot uz pozitīvām pārmaiņām 2021. gadā, “ATU Duty Free” lidostā “Rīga” izveidojis divas jaunas tirdzniecības vietas un paplašina Latvijā ražoto preču un produktu pārstāvniecību, informēja uzņēmuma pārstāvji.

2020. gadā “ATU Duty Free” Latvijā guva 32% no 2019. gada ienākumu apjoma. Savukārt 2021. gada pirmā ceturkšņa ienākumi pielīdzināmi 13% no 2019. gada sākuma rezultātiem. Tomēr, pakāpeniski pielāgojoties jaunajiem apstākļiem un sadarbojoties ar lidostu “Rīga”, aviokompāniju “airBaltic” un citām aviācijas organizācijām, tirdzniecības uzņēmums turpina attīstību Latvijā. Nupat divu jaunu tirdzniecības vietu izveidošanai Rīgas lidostā ieguldīti 97 000 eiro.

2020. gadā lidostu “Rīga” apmeklēja par 74,2% mazāk pasažieru, nekā iepriekšējā gadā. Samazinājies arī apkalpoto lidojumu skaits. Šie rādītāji ievērojami ietekmēja ne vien aviokompānijas, bet arī lidostā “Rīga” esošo tirdzniecības uzņēmumu “ATU Duty Free”.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) izsludinātajā iepirkumā par 48 pasažieru staciju un pieturas punktu projektēšanu un būvniecību ir saņemti septiņi piedāvājumi.

Lai darbs pie apjomīgā projekta faktiskās īstenošanas varētu sākties jau šajā gadā, patlaban sāksies saņemto dokumentu atbilstības izvērtēšana.

"Viena no VAS “Latvijas dzelzceļš” prioritātēm ir dzelzceļa pasažieru infrastruktūras pakāpeniska sakārtošana, nodrošinot visiem Latvijas iedzīvotājiem un, nākotnē, arī viesiem, ērtu, pieejamu un mūsdienīgu dzelzceļa infrastruktūru. Mūsu kopīgais mērķis ir mudināt pasažierus arvien vairāk izmantot tieši vilcienu kā pārvietošanās līdzekli tuvākos un tālākos maršrutos. Esmu pārliecināts, ka šis projekts – 48 staciju un pieturas punktu modernizācija un būvniecība, kā arī iespēja pārvietoties pa mūsu izveidoto infrastruktūru jauniegādātajos pasažieru vilcienos būs nozīmīgs solis ceļā uz dzelzceļa transporta pastāvīgi pieaugošu popularitāti,” komentē VAS “Latvijas dzelzceļš” valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kronospan Riga finanšu rezultātus negatīvi ietekmējis sāktais investīciju projekts

LETA, 11.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kokapstrādes uzņēmums SIA "Kronospan Riga" pagājušajā finanšu gadā, kas ilga no 2019.gada 1.oktobra līdz 2020.gada 30.septembrim, strādāja ar 177,803 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 9,4% mazāk nekā gadu iepriekš.

Savukārt kompānijas peļņa samazinājās par 44% un bija 27,226 eiro, liecina "Firmas.lv" publiskotā informācija.

Kompānijas gada pārskata vadības ziņojumā norādīts, ka "Kronospan Riga" pamatdarbība ir koksnes skaidu plātņu, orientēto skaidu plātņu un laminēto skaidu plātņu ražošana. Orientēto skaidru plātņu ražošanas jauda ir 800 000 kubikmetru gadā, savukārt koksnes skaidu plātņu ražošanas jauda ir 500 000 kubikmetru gadā.

Kompānijas vadība norāda, ka pagājušajā gadā "Kronospan Riga" finanšu rādītājus negatīvi ietekmēja sāktais investīciju projekts, kas izraisīja ražošanas traucējumus, tostarp uz diviem mēnešiem tika apstādināta orientēto skaidu plātņu ražošanas līnija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lidostā "Rīga" pabeigta skrejceļa rekonstrukcija, tajā ieguldot kopumā septiņus miljonus eiro, informē lidostā.

Tostarp par 4,5 miljoniem eiro, ieguldot lidostas līdzekļus, atjaunota daļa skrejceļa, bet, piesaistot Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda līdzekļus, par 2,5 miljoniem eiro izbūvēts otrais ātrās nobraukšanas manevrēšanas ceļš un rekonstruēta daļa skrejceļa.

Lidlauka infrastruktūras asfalta segums nomainīts 5,7 kilometru garumā, tostarp skrejceļa sānu drošības joslām piecu kilometru garumā un vairāk nekā septiņu metru platumā, kā arī atsevišķam 660 metru posmam visā skrejceļa platumā. Būvdarbos ietilpa arī drenāžas sistēmas un lietus ūdens kanalizācijas izbūve, kā arī skrejceļa uguņu sistēmas atjaunošana, horizontālā marķējuma uzklāšana un teritorijas apzaļumošana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājokļu pieejamība šogad trešajā ceturksnī starp Baltijas valstu galvaspilsētām uzlabojusies Rīgā un Tallinā, kamēr Viļņā mājokļu pieejamība nedaudz samazinājusies, aģentūrai LETA pavēstīja "Swedbank" pārstāvji, atsaucoties uz jaunākajiem "Baltijas mājokļu pieejamības indeksa" datiem.

2020.gada trešajā ceturksnī pieejamākie mājokļi starp Baltijas valstu galvaspilsētām joprojām bija Rīgā, sekoja Tallina un Viļņa.

Šogad trešajā ceturksnī Mājokļu pieejamības indekss Rīgā bija 180,9 punkti, kas ir par 4,1 punktu vairāk nekā pērn attiecīgajā ceturksnī. Šāda indeksa vērtība nozīmē, ka tādas mājsaimniecības, kuras ienākumi atbilst pusotrai vidējai neto mēneša algai Rīgā un kura vēlas iegādāties 55 kvadrātmetru dzīvokli, ienākumi trešajā ceturksnī bija par 80,9% lielāki, nekā tas būtu nepieciešams, lai hipotekārā kredīta apkalpošanai novirzītu ne vairāk kā 30% no ģimenes ienākumiem.

Vienlaikus Tallinā Mājokļu pieejamības indekss trešajā ceturksnī bija 151,2 punkti, kas salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu ir pieaugums par 2,8 punktiem, bet Viļņā - 140,7 punkti, kas ir par 0,9 punktiem mazāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

2 miljoni iemeslu, kāpēc tirdzniecības centriem jābūt atvērtiem

Irīna Toropova, modes un izklaides centra "Rīga Plaza" vadītāja, 19.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mums ir vismaz divi miljoni iemeslu, kāpēc vakcinēties. Tieši tikpat daudz varam atrast arī tirdzniecības centru atvēršanai, jo īpaši ņemot vērā, ka kopš 7. aprīļa visi pārējie veikali ar platību zem 7000 kvadrātmetru darbu ir atsākuši.

Jau kopš pagājušā gada marta saskaramies ar ierobežojumiem, kas teju pilnībā ir paralizējuši visu tirdzniecības nozari. Epidemioloģiskajai situācijai uzlabojoties, sastopamies ne tikai ar kārtējiem nesamērīgajiem ierobežojumiem, bet arī ar diskrimināciju. Valdības pieņemtais lēmums, palielināt aizliegumus tirdzniecības centriem, bet atvērt mazos veikalus, ir nopietns signāls investoriem.

Pieminēšu tikai pāris iemeslus, kāpēc tirdzniecības centru darbu varam atjaunot, nodrošinot drošu vidi un regulētu apmeklētāju plūsmu.

Pirmkārt, mēs esam pilnībā ieviesuši un piemērojuši visas prasības, lai nodrošinātu drošu klientu apkalpošanu. Tirdzniecības centrs "Rīga Plaza" kopš pagājušā gada marta strādā, ievērojot pilnīgi visas epidemioloģiskās drošības prasības. Esam pielāgojuši tirdzniecības centru atbilstoši valdības pieņemtajām prasībām un noteikumiem, kā arī ieguldījuši papildu investīcijas, lai nodrošinātu drošu vidi apmeklētājiem. Savā darbā ievērojam augstākos drošības standartus. Tas attiecināms arī uz klientu apkalpošanu – ikviena tirgotāja rīcība ir pārdomāta un atbildīga.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kā Eiropas atveseļošanās naudu neiztērēt patēriņa projektos

Anita Āboliņa, speciāli DB, 10.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā regulāri tiek veikti dažādi zinātnes atklājumi, kuri potenciāli var radīt nozīmīgu pienesumu valsts ekonomikai. Daļu savu atklājumu zinātnieki jau agrīnā stadijā ir spiesti nodot tālākai izpētei ārvalstu komersantiem. 2018. gadā Latvijas zinātnieki publicēja 2057 zinātniskus rakstus, bet pieteica tikai 12 patentus.

Finanšu un inovācijas infrastruktūras trūkums liedz Latvijas zinātniekiem pašiem pārvērst savas zinātniskās izstrādnes inovatīvos produktos, kas ilgtermiņā ļoti iegriež ekonomikai un attīstībai.

Lai ilustrētu, par kādiem apmēriem ir runa, pieredzē dalās Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidents akadēmiķis Ivars Kalviņš: “Kad Latvijas Organiskās sintēzes institūtā spīdoši paveicām savu pirmo lielo kontraktpētījumu ārvalstu firmai, bijām priecīgi, ka par savu darbu bijām saņēmuši no pasūtītāja kopsummā apmēram 2 miljonus latu. Vēlāk uzzinājām, ka pasūtītājs mūsu darba rezultātus ir pārdevis par 150 miljoniem eiro.”

Kā tālāk šo darbu izmantoja pircējs un cik nopelnīja – vēsture klusē. Tie ir līdzekļi, kurus Latvija zaudēja, jo valstī nav pašiem savas inovāciju infrastruktūras un valsts atbalsta produktu tālākai izstrādei. Nesaņemot atbalstu inovatīvajai darbībai, vairums zinātnieku izšķiras savus inovatīvos pētījumus publicēt, nevis patentēt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot 13,8 miljonus eiro, Lietuvas aktīvu pārvaldīšanas kompānija I Asset Management, kuru pārrauga Lietuvas Banka, ir sākusi būvēt ekonomiskās klases zīmola Hampton by Hilton lidostas viesnīcu.

Viesnīcā būs 189 istabas, tā atradīsies viena kilometra attālumā no nozīmīga transporta mezgla - Starptautiskās lidostas Rīga. Šī ir pirmā starptautiskās ķēdes viesnīca, kas top šīs lidostas tuvumā.

Plānots, ka Hampton by Hilton atvērsies nākamā gada otrajā ceturksnī. Projekta kopējā vērtība ir 13,8 miljoni eiro. Ģenerāluzņēmējs - Latvijas būvniecības uzņēmums UPB.

I Asset Management pārvaldītā ieguldījumu fonda Airport Hotels Fund direktors Laurynas Antropikas ir gandarīts, ka viesnīcas celtniecība tika sākta, neraugoties uz visām bažām par pasažieru skaita samazināšanos pašreizējās Covid-19 situācijas dēļ.

"Projeks ir nišas ieguldījums reģionā - ap Rīgas lidostas teritoriju nav zīmolu viesnīcu, līdz ar to pašlaik konkurence nav liela. Starptautiskās lidostas Rīga potenciāls ir milzīgs - tā apkalpo gandrīz 50% Baltijas reģiona pasažieru, tās mērķis ir kļūt par lidostu centru Ziemeļvalstu reģionā. Turklāt projekta Rail Baltica ietvaros 2026. gadā starptautiskajā lidostā Rīga tiks atvērta jauna dzelzceļa stacija. Lidostas stacija būs pirmais ātrgaitas dzelzceļa un gaisa satiksmes savienojuma centrs Baltijā. Pandēmija mūs nebiedē sākt jaunās viesnīcas celtniecību, jo esam pārliecināti, ka pieprasījums pēc viesnīcas šajā apkaimē būs," saka L.Antropikas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirdzniecības centra Rīga Plaza pārvaldīšanu kopš šā gada aprīļa veic starptautiskā nekustamo īpašumu pakalpojumu kompānija Colliers.

Modes un izklaides tirdzniecības centrs Rīga Plaza tika atklāts 2009. gadā. Pērn tas mainīja savus īpašniekus un tagad pieder nekustamā īpašuma investīciju holdingam Summus Capital stratēģiskā aliansē ar aktīvu pārvaldnieku Zenith Family Office.

Tirdzniecības centra ēkas kopēja platība ir 90 000 m2, tajā ir 1500 autostāvvietas un 50 000 m2 tirdzniecības telpu, ar vairāk nekā 170 nomniekiem.

Jauns īpašnieks arī tirdzniecības centram Riga Plaza 

Investīciju konsultants “Zenith Family Office” ir pabeidzis “Riga Plaza” iegādi. Jaunie akcionāri...

"Pārņemot Rīga Plaza pārvaldīšanu, esam paplašinājuši Colliers pārvaldībā esošo nekustama īpašuma objektu portfeli, kurā bez lieliem tirdzniecības centriem, tādiem kā TC Sāga un TC Rīga Plaza ir arī biroju ēkas, lielveikali un industriāli objekti. Rīga Plaza jaunajiem īpašniekiem ir ambiciozi plāni kā padarīt šo centru vēl interesantāku un pievilcīgāku gan apmeklētajiem, gan centra nomniekiem. Savukārt Colliers pieredze ne tikai objektu pārvaldīšanā, bet arī tirgus izpētē, koncepciju izstrādē, projektu attīstīšanā un nomnieku piesaistē, noteikti palīdzēs šos plānus efektīvi īstenot,” stāsta Colliers vadošais partneris Deniss Kairāns.

"Pārvaldnieka maiņa iezīmē jaunu un pozitīvu sākumu modes un izklaides centra Rīga Plaza turpmākajā attīstībā. Mūsu mērķis ir turpināt jau aizsāktos investīciju projektus, kā arī meklēt jaunus attīstības virzienus un papildu investīcijas, lai kopīgiem spēkiem sekmētu izaugsmi pēc ieilgušās pauzes, ko radījusi pandēmija un ar to saistītie ierobežojumi. Aizvadītais gads un šī gada sākums tirdzniecības nozarei ir bijis izaicinājumu pilns. Tāpēc ceru, ka pavisam drīz jau atkal tirdzniecības centrs varēs pilnvērtīgi darboties, lai sniegtu daudzveidīgākos un plašākos pakalpojumus mūsu apmeklētājiem," piebilst Summus Capital valdes loceklis Hanness Pīls.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmdien izsludināts konkurss uz lidostas "Rīga" valdes priekšsēdētāja amatu, liecina publiskotā informācija.

Pieteikties amatam var līdz 8.februārim.

Lidostas pārstāve Laura Kulakova aģentūrai LETA norādīja, ka konkurss izsludināts saistībā ar to, ka esošā lidotas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa amatā netika izvēlēta konkursa kārtībā. Viņas pilnvaru termiņš amatā tika noteikts uz gadu.

Pretendentiem uz amatu obligātās minimālās prasības ir valsts valodas zināšanas C1 līmenī, angļu valodas zināšanas ne zemākas par B2 līmeni, augstākā vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība vadībzinībās, transporta, loģistikas jomā, finansēs, ekonomikā vai citā pielīdzināmā jomā, ne mazāk kā trīs gadu nepārtraukta profesionālā darba pieredze pēdējo desmit gadu laikā vidējas vai lielas kapitālsabiedrības valdes priekšsēdētāja, valdes locekļa, padomes locekļa vai padomes priekšsēdētāja amatā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

Tiesa noraida uzņēmēja Lauvas prasību piedzīt no basketbolista Bertāna 32 269 eiro

LETA, 22.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas apgabaltiesa šodien noraidīja uzņēmēja Mārtiņa Lauvas pārstāvētās "Basketbola attīstības aģentūras Rīga" jeb SIA "BAA Rīga" prasību piedzīt no Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) latviešu basketbolista Dāvja Bertāna 32 269 eiro, aģentūra LETA uzzināja tiesā.

Pārskatot lietu pēc būtības, tiesa šodien pasludinātajā spriedumā ir atzinusi, ka starp pusēm noslēgtā līguma noteikums par atlīdzību ir spēkā neesošs no līguma noslēgšanas brīža un strīda izšķiršanā nevar tikt piemērots, tādēļ prasība, kas tiesā celta, pamatojoties uz šo noteikumu, ir noraidāma.

Spriedums 30 dienu laikā ir pārsūdzams kasācijas kārtībā. Tāpat no Lauvas par labu Bertānam piedzenami ar lietas vešanu saistītie izdevumi, kā arī nospriests līdz ar sprieduma stāšanos spēkā atcelt lietā piemēroto prasības nodrošinājumu.

Apelācijas instances tiesā, skatot lietu atkārtoti, secināts, ka starp pusēm noslēgtā līguma noteikumi formulēti tā, ka nebija paredzams atlīdzības apmērs, kāds pienāksies "BAA Rīga" par tās sniegto pakalpojumu. Eiropas Savienības tiesa ir norādījusi, ka patērētāju līgumos noteikumiem par atlīdzību jābūt formulētiem saprotami, lai patērētājam būtu skaidras līguma ekonomiskās sekas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas dome plāno atbalstīt pašvaldības SIA "Rīgas ūdens" meitas kompānijas "Aqua Riga" likvidēšanu, preses konferencē teica Mājokļu un vides komitejas vadītājs Edmunds Cepurītis (PP).

Par atļauju izbeigt SIA "Rīgas ūdens" līdzdalību "Aqua Riga" šodien lems komiteja.

Uzņēmumam izvirzītie mērķi nav sasniegti un projekts ir izgāzies. Ūdens fasēšana PET pudelēs pašvaldībai nesot zaudējumus. "Rīgas ūdens" vadītāja Dagnija Kalniņa informēja, ka pašlaik "Aqua Riga" zaudējumi sasnieguši vairāk nekā 100 000 eiro.

E.Cepurītis skaidroja, ka turpinot ūdens fasēšanu pudelēs, "Rīgas ūdens" darbojas pret paša izvirzītajiem mērķiem vides aizsardzībā, veicinot viena no lielākajiem un nevajadzīgākajiem vides piesārņojuma veidiem - PET pudeles.

D.Kalniņa atgādināja, ka "Aqua Riga" tika izveidots pirms 10 gadiem un meitas kompānijas galvenais mērķis bija palielināt ūdens patēriņu, taču šajā laikā pieņemtie valdības lēmumi un stratēģisko interešu maiņa nav ļāvusi šo mērķi sasniegt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lidostā "Rīga" darbu sācis modernizētais 2.perons, kas galvenokārt paredzēts biznesa aviācijas gaisa kuģu apkalpošanai, informē lidosta "Rīga".

2.perons atrodas iepretī FBO RIGA biznesa aviācijas terminālim un modernizācijas ietvaros tajā izbūvēts paplašinājums ar betona un asfaltbetona segumu vairāk nekā 12 000 kvadrātmetru platībā, izveidojot divas jaunas fleksibla plānojuma gaisa kuģu stāvvietas.

Līdz ar to kopējais stāvvietu daudzums 2.peronā pieaudzis līdz sešām, no tām trīs atrodas tiešā biznesa termināļa tuvumā, dodot iespēju pasažieriem ātri un ērti sasniegt termināli kājām.

Projekta ietvaros modernizēta arī esošā 2. perona daļa, inženiertīkli un apgaismojuma sistēma. Darbus veica atklātā konkursā izvēlētā akciju sabiedrība "ACB".

Projekta kopējās izmaksas veido 2,5 miljonus eiro un tas ir viens no investīciju projektiem, ko lidosta "Rīga" šogad īsteno biznesa dažādošanas un konkurētspējas paaugstināšanas nolūkā, izmantojot pandēmijas laika sniegtās iespējas veikt intensīvus būvdarbus lidlauka teritorijā.

Komentāri

Pievienot komentāru