Par Krievijas prezidentu nākamgad martā gaidāmajās vēlēšanās kārtējo reizi centīsies kļūt valsts Liberāldemokrātiskās partijas līderis Vladimirs Žirinovskis, ziņo Lenta.ru.

Sanāksme, kuras laikā tiks apstiprināti valsts augstāko amatu kandidāti notiks šā gada decembra sākumā. Ja Žirinovska kandidatūra tiks apstiprināta, nākamgad būs jau piektā reize, kad viņš startē prezidenta vēlēšanās. Nevienā no iepriekšējām reizēm viņam nav izdevies gūt panākumus.

Žirinovskis ir kandidējis visās Krievijas prezidenta vēlēšanās, izņemot 2004. gadu. 1991. gadā viņš guva 7,81% atbalstu, 1996. gadā - 5,7%, 2000. gadā - 2,7%, bet 2008. gadā – 9,35% lielu atbalstu.

2008. gada prezidenta vēlēšanās Krievijā Žirinovskis startēja ar saukļiem «Aizstāvēšu visu valsti!», «Nomierināšu visus!» un «Par visu atbildēsiet!».

Nedēļas nogalē notikušajās Krievijas prezidenta vēlēšanās starp Latvijā balsojušajiem atbalsts līdzšinējam valsts vadītājam Vladimiram Putinam bijis ievērojami lielāks nekā Krievijā un vēlēšanās kopumā, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas dati.

Informācija par vēlēšanu rezultātiem trīs vēlēšanu iecirkņos Rīgā liecina, ka par Putinu tajos balsi atdevis 93,61% jeb 11 878 vēlētāju.

Otrajā vietā izvirzījies Pāvels Grudiņins no Komunistiskās partijas ar 2,87% balsu. Tālāk seko Ksenija Sobčaka no opozīcijas partijas «Pilsoniskā iniciatīva», gūstot 1,06% balsu, bet ceturtajā vietā (par vietu zemāk nekā Krievijā kopumā) ierindojies Vladimirs Žirinovskis no ultranacionālistiskās Liberāldemokrātiskās partijas ar 0,98% balsu.

Grigorijs Javļinskis no liberālās partijas «Jabloko» Rīgā guvis 0,43% balsu. Tikpat guvis arī Sergejs Baburins no nacionālistiskās partijas «Krievijas tautas savienība». Maksims Suraikins no partijas «Krievijas komunisti» vēlēšanās Rīgā saņēma 0,38% balsu, Boriss Titovs no «Izaugsmes partijas» - 0,25% balsu.

«Varam novēlēt, lai Latvija būtu demokrātiska valsts, lai tur būtu daudz partiju, lai tiktu noņemts nacionalitāšu jautājums, lai visi Latvijas iedzīvotāji būtu Latvijas pilsoņi un lai būtu ļoti labas attiecības ar austrumu kaimiņu Krieviju! Lai Jūrmalas pludmalēs vienmēr būtu dzirdamas krievu tūristu balsis, kuri tur smietos, spēlētu volejbolu, peldētos, un lai tas netracinātu latviešus!

Lai viņi neuzskatītu krievus par okupantiem, lai viss sliktais, kas ir bijis, aizietu, un lai jaunā krievu un latviešu paaudze Latvijā uzskatītu sevi par normāliem eiropiešiem un iestātos par visciešākajām attiecībām ar Krieviju!» šādu novēlējumu intervijā laikraksta Diena izdevumam SestDiena izteicis Vladimirs Žirinovskis.

Viņš arī stāstījis, ka, ja ekonomiski tas kļūs izdevīgi, Latvija varēs savienoties ar kādu no kaimiņvalstīm. «Igauniju, Lietuvu vai arī Krieviju. Ja Latvija redzēs, ka savienoties ar Krieviju tai ir izdevīgi - saglabājas gan valoda, gan tradīcijas, gan dzīvesveids, turklāt ātrāk risinās ekonomiskie jautājumi un pilnībā pazūd jebkādi draudi-, ja paši latvieši kādreiz to sagribēs, tad uz brīvprātības pamata viss ir reāli,» sacījis V. Žirinovskis.

Pirmdien Krievijas galvaspilsētā Maskavā paredzētas vairākas demonstrācijas, kurās piedalīsies gan Vladimira Putina atbalstītāji, gan arī viņa pretinieki.

Iepriekš Krievijas Iekšlietu ministrijas Maskavas nodaļas vadītājs Vladimirs Kolokoļevs pavēstīja, ka policija ir gatava visiem paredzētajiem pasākumiem, tomēr brīdināja protestētājus atturēties no iespējamām provokācijām, vēsta Newsru.

«Mūs uztrauc gatavošanās tām akcijām, kuru, kuru mērķis ir apstrīdēt vēlēšanu norises leģitimitāti. Mēs esam analizējuši informāciju sociālajos tīklos un nonākuši pie secinājuma, ka tādas darbības tiek plānotas,» klāstīja V. Kolokoļevs. Paredzēts, ka protesta akcijas notiks arī Sanktpēterburgā.

Politologi prognozē, ka protesti Krievijā pieņemsies spēkā. «Bez šaubām – protesta kustība pakāpeniski pieaugs. Svarīgi, ka parādītos kaut kas cits, nevis tikai ielu kustības. Uz ielām valsts likteņus nevar izlemt,» sacīja Efektīvās politikas fonda prezidents Gļebs Pavlovskis.

Trimdā dzīvojošais krievu uzņēmējs Boriss Berezovskis piedāvājis 16,7 miljonus ASV dolāru jebkuram, kurš arestētu Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu viņa inaugurācijas ceremonijā, vēsta telekanāls RT.

Izsludinot atlīdzību par V. Putina aizturēšanu, B. Berezovskis norādīja, ka viņš vēlētos, lai Krievijas politiķis nonāktu «godīgā un atklātā tiesas sēdē, līdzīgā kāds bijs Nirnbergas process». B. Berezovskis arī apsolījis šādā tiesas sēdē atbildēt par saviem darījumiem ar V. Putinu 1999. – 2000. gadā.

B. Berezovskis arī uzsver, ka ar inaugurāciju V. Putins sagrābis varu Krievijā un viņa trešais prezidentūras termiņš esot pretrunā ar valsts konstitūciju. Martā B. Berezovskis par V. Putina aizturēšanu bija izsludinājis 50 miljonu rubļu (aptuveni 870 tūkstoši latu) lielu atlīdzību, bet pašlaik šī summa ir pieaugusi jau vairāk nekā desmit reizies.

Piektdien pēc publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Žurnālā stājušās spēkā jaunās ES sankcijas pret Krieviju, kas vērstas pret naftas un aizsardzības uzņēmumiem, kā arī pret valstij piederošajām bankām, liedzot tām piekļuvi Eiropas finanšu tirgiem.

Turklāt to personu sarakstam, kurām noteikti ceļošanas ierobežojumi un kuru līdzekļi ir iesaldēti, pievienoti vēl 24 Krievijas un tās anektētās Krimas amatpersonu, kā arī Maskavas atbalstīto teroristu vadoņu vārdi.

Starp uzņēmumiem, kas pakļauti sankcijām, ir enerģētikas kompānijas Gazprom naftas struktūrvienība, kā arī naftas kompānijas Rosneft un Transneft. Sankcijām pakļauti arī bruņojuma uzņēmumi Oboronprom, kas ražo helikopterus, Apvienotā aviobūves korporācija (OAK), kuras sastāvā cita starpā ir iznīcinātāju MiG un Su ražotnes, kā arī Uralvagonzavod, kas cita starpā ražo tankus.

Krievijā svētdien notikušajās prezidenta vēlēšanās uzvarējis pašreizējais valsts galva Vladimirs Putins, nodrošinot sev vēl vienu sešu gadu amata termiņu, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas publiskotie provizoriskie rezultāti pēc 99% vēlēšanu komisiju protokolu apstrādes.

Pēc šiem rezultātiem, Putins ieguvis 76,65% balsu. Savukārt, pēc fonda «Sabiedriskā doma» aptaujas datiem, Putins saņēmis 77% balsu, bet, pēc VCIOM aptaujas datiem, 73,9% balsu.

Vakarā Putins ieradās netālu no Maskavas Kremļa esošajā Manēžas laukumā, kur notika Krimas aneksijas ceturtajai gadadienai veltīts mītiņš-koncerts «Krima. Sevastopole. Krievija». Sakot uzrunu no skatuves, Putins pateicās par viņam izrādīto atbalstu.

«Liels paldies jums par rezultātu,» viņš sacīja.

«Jūs esat mūsu kopīgā komanda, un es esmu jūsu komandas loceklis. Visi, kas šodien balsoja, ir mūsu kopīgā nacionālā komanda. Es tajā saskatu ne mazāk kā atzinību tam, kas izdarīts pēdējos gados ļoti sarežģītos apstākļos, redzu tajā mūsu cilvēku uzticību un cerību, ka mēs strādāsim tikpat saspringti, tikpat atbildīgi un vēl rezultatīvāk,» teica Putins.

Svētdien notikušajās Krievijas prezidenta vēlēšanās uzvarējis līdzšinējais premjers un jau divreiz augstajā amatā pabijušais Vladimirs Putins, liecina aptaujas pie vēlēšanu iecirkņiem un daļējie balsu apkopojumi.

Pēc vairāk nekā 30% balsu apkopošanas Putins ir vadībā ar 63,42% balsu.

Otrajā vietā ir komunistu līderis Genādijs Zjuganovs ar 17,28% balsu, trešajā - miljardieris Mihails Prohorovs ar 7,22%, ceturtajā - populists Vladimirs Žirinovskis ar 7,08%, bet pēdējais ir partijas Taisnīgā Krievija līderis Sergejs Mironpvs ar 3,73% balsu.

Tomēr internetā izliktas liecības par daudzskaitlīgiem vēlēšanu rezultātu falsificēšanas gadījumiem, savukārt valsts telekanāli slavina Putina sasniegumus.

Maskavas centrā sarīkots Putina atbalstītāju mītiņš, kurā piedalās vairāk nekā 100 000 cilvēku. Pasākumā uzstājies arī Putins, paziņojot, ka «mēs esam uzvarējuši atklātā un godīgā cīņā».

http://www.db.lv/uploads/ck/images/Clipboard02(398).jpg

Pārsteigumu nebija - par mūsu lielās kaimiņzemes Krievijas prezidentu ievēlēts Vladimirs Putins. Protams, galvenais jautājums šajā situācijā - ko jau sen prognozētais vēlēšanu iznākums nozīmē gan Latvijai, gan Eiropai kopumā un cik lielā mērā par pozitīvu var uzskatīt faktu, ka vismaz turpmākos sešus gadus Krievijā faktiski turpinās valdīt Putins.

Vispirms jau visai droši var teikt, ka par viņu balsoja pat liela daļa to Krievijas pilsoņu, kuriem viņš nemaz nepatīk. Vienkārši alternatīva Putinam bija tik nožēlojama, ka viņš ar saviem tā dēvētajiem konkurentiem uz prezidenta posteni pat neuzskatīja par nepieciešamu iesaistīties publiskajās diskusijās - mužīgais komunists Genādijs Zjuganovs, politkomiķis Vladimirs Žirinovskis un vēl pāris tumšo zirdziņu. Principā kvalitatīvi priekšvēlēšanu diskusiju vietā vietējai un starptautiskajai sabiedrībai tika piedāvāts šovs ar Žirinovska un krievu popzvaigznes Allas Pugačovas piedalīšanos. Protams, tas nenozīmē, ka Krievijā Putinam nebūtu arī nopietni potenciālie sāncenši, taču acīm redzami ir tas, kas esošā politiskā elite ir rūpīgi piestrādājusi pie tā, lai šādu cilvēku vārdi līdz prezidenta amata kandidātu sarakstam nemaz nenonāktu. Un, ja arī viņam uzrastos reāls pretendents, mēs varētu tikai zīlēt, kādas pārmaiņas tas nestu. Attiecībā uz Putinu droši varam teikt tā - labāk zināma nelaime nekā nezināma. Faktiski viņa ievēlēšana, visticamāk, nozīmē līdzšinējā ekonomiskās attīstības kursa turpināšanos turpmākos sešus gadus.

Protesta akciju laikā, kas Krievijā sekoja pēc Vladimira Putina ievēlēšanas prezidenta amatā, policija aizturējusi 550 cilvēkus, iesakaitot vienu no opozīcijas līderiem Alekseju Navaļniju.

Maskavā tika aizturēti 250 cilvēki, bet Sanktpēterburgā 300 cilvēki, vēsta BBC. Krievijas galvaspilsētas Puškina laukumā pirmdienas vakarā uz mītiņu «Par godīgām vēlēšanām» pulcējušies no 14 līdz 20 tūkstošiem cilvēku. Paralēli opozīcijas mītiņam notika arī V. Putina atbalstam veltīts pasākums Manēžas laukumā, kurš pulcināja aptuveni 14 tūkstošus dalībnieku.

Db.lv jau vēstīja, ka svētdienas Krievijas prezidenta vēlēšanās uzvarēja Vladimirs Putins, kurš ieguva aptuveni 64% vēlētāju atbalstu. Otrajā vietā palika komunistu līderis Genādijs Zjuganovs ar 17,28% balsu, trešajā - miljardieris Mihails Prohorovs ar 7,22%, ceturtajā - populists Vladimirs Žirinovskis ar 7,08%, bet pēdējais - partijas Taisnīgā Krievija līderis Sergejs Mironovs ar 3,73% balsu.

Krievijas opozīcijas rīkotā protesta akcija «miljonu maršs» noslēgusies ar simtiem cilvēku arestu. Aizturēti tikuši arī pazīstami opozīcijas līderi - Aleksejs Navaļnijs, Sergejs Udaļcovs un Boriss Ņemcovs.

Svētdien notikušajā protesta akcijā kopumā aizturēti 436 cilvēki, vēsta Newsru. Krievijas policija norāda, ka daļa aizturēto centušies sarīkot provokācijas. Kopumā «miljonu maršā» piedalījušies aptuveni 20 tūkstoši cilvēku, informē pasākuma organizatori. Tomēr Krievijas varasiestādes pasākuma dalībnieku skaitu lēš astoņu tūkstošu apmērā.

Pasākuma laikā izcēlās arī sadursmes starp demonstrantiem un policiju. Pēc sadursmēm mediķu palīdzību meklējuši 20 policisti un 17 demonstranti.

Db.lv jau vēstīja, ka martā Krievijas prezidenta vēlēšanās uzvarēja Vladimirs Putins, kurš ieguva aptuveni 64% vēlētāju atbalstu. Otrajā vietā palika komunistu līderis Genādijs Zjuganovs ar 17,28% balsu, trešajā - miljardieris Mihails Prohorovs ar 7,22%, ceturtajā - populists Vladimirs Žirinovskis ar 7,08%, bet pēdējais - partijas Taisnīgā Krievija līderis Sergejs Mironovs ar 3,73% balsu.

Trešo termiņu Krievijas prezidenta amatā sācis V. Putins. Pirmdien notikušās svinīgas ceremonijas laikā V. Putins nodeva zvērestu un tādējādi aizsāka savu darbību prezidenta amatā.

Premjera amatam V. Putins izvirzīja līdzšinējo Krievijas prezidentu Dmitriju Medvedevu. V. Putins jau bija Krievijas prezidents no 2000. līdz 2008. gadam. Pirms V. Putina inaugurācijas norisnājās apjomīga protesta demonstrācija, kā arī izraisījās sadursmes starp policiju un protestētājiem.

Db.lv jau vēstīja, ka martā Krievijas prezidenta vēlēšanās uzvarēja Vladimirs Putins, kurš ieguva aptuveni 64% vēlētāju atbalstu. Otrajā vietā palika komunistu līderis Genādijs Zjuganovs ar 17,28% balsu, trešajā - miljardieris Mihails Prohorovs ar 7,22%, ceturtajā - populists Vladimirs Žirinovskis ar 7,08%, bet pēdējais - partijas Taisnīgā Krievija līderis Sergejs Mironovs ar 3,73% balsu.

Maskavā tiesa pasludinājusi spriedumu tā dēvētajā «Bolotnajas lietā» (Болотное делo), piespriežot apsūdzētajiem līdz četriem gadiem cietumā. Cilvēki un protestētāji pirmdienas rītā un pēcpusdienā pulcējas pie tiesu nama, vēsta Lenta.ru.

Jau ziņots, ka šī lieta ir par «nekārtību» rīkošanu 2012. gada 6. maijā Bolotnojas laukumā. Protesti, kurus rīkoja opozīcijas pārstāvji, notika vienu dienu pirms vēlreiz ievēlētā prezidenta Vladimira Putina inaugurācijas un beidzās ar simtiem aktīvistu arestu.

Spriedums šajā lietā tika paziņots pirmdien 24. februārī. Db.lv jau rakstīja, ka piektdien, 21. februārī, kad sākotnēji vajadzēja nolasīt tiesas spriedumu Sarkanajā laukumā pulcējās Maskavas likumsargi, savukārt 12 aktīvisti, kas atradās pie tiesu nama tika aizturēti.

Protesti, kas Krievijas galvaspilsētā Maskavā sākās pirmdienas rītā, kad tika nolasīts tiesas spriedums 2012. gada 6. maija protestu dalībniekiem, turpinājās arī vakarā. Protestētāji izgāja ielās arī Pēterburgā, vēsta pasaules mediji.

Ziņu aģentūra Reuters vēsta, ka vakar Maskavā miliči aizturēja vairāk nekā simts protestētājus. Savukārt dažādi ieraksti sociālajā tīklā Twitter ziņo pat par 420 arestētiem aktīvistiem. Db.lv jau informēja, ka aizturēto vidū ir arī Krievijas opozīcijas līderis Aleksejs Navaļnijs.

Jau ziņots, ka protesti Maskavā un Pēterburgā sākās pēc tam, kad kļuva zināms – septiņiem 2012. gada 6. maija protestu dalībniekiem tika piespriests cietumsods no diviem līdz četriem gadiem. Bargākais sods – četri gadi vispārējā režīma kolonijā – piespriests Sergejam Krivovam (Сергей Кривов). Apsūdzībā teikts, ka viņš Bolotnajas laukumā sagrāba kādu policistu un atņēma viņam steku. Tāpat S. Krivovs esot iesitis kādam policijas darbiniekam.

Krievijas miljardieris Mihails Prohorovs ir pavēstījis par plāniem kandidēt Krievijas prezidenta vēlēšanās, kas gaidāmas nākamā gada martā, vēsta BBC.

«Tas ir nopietnākais lēmums manā dzīvē – esmu gatavs cīnīties par Krievijas prezidenta krēslu,» pavēstījis M. Prohorovs. Miljardieris norādīja, ka prezidenta kampaņas ietvaros viņš negrasās kritizēt sāncensi Vladimiru Putinu. «Konkurenta kritizēšana varētu sniegt ne vairāk kā papildus 10% vēlētāju balsu. Savā kampaņā es vēlos fokusēties uz lietām, ko es vēlos paveikt kā prezidents,» viņš norādīja.

Šā gada žurnāla Forbes sarakstā 45 gadus vecais M. Prohorovs ierindojās 32 vietā pasaulē, viņa bagātībām pārsniedzot 18 miljardus ASV dolāru. Viņš ierindojās trešajā vietā Krievijas miljardieru sarakstā.