Jaunākais izdevums

SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" (RNP) padome uz piecu gadu pilnvaru termiņu apstiprinājusi divus jaunus uzņēmuma valdes locekļus - Guntu Jēkabsoni un Mārtiņu Pauru, informē uzņēmumā.

Jaunie vadītāji darbu RNP sāks 17.jūlijā. RNP valdē ir trīs cilvēki, un tās priekšsēdētājs joprojām ir Māris Ozoliņš, kurš piecu gadu pilnvaru termiņu sāka 2023.gada jūlijā.

Kā informēja uzņēmumā, Jēkabsone ir "augsta līmeņa speciāliste un vadītāja", kura bijusi AS "Augstsprieguma tīkls" valdes vadītāja, viņa ir bijusi valdes locekle un pēc tam priekšsēdētāja Ārvalstu investoru padomē Latvijā (FICIL), kā arī "Circle K Europe" viceprezidente.

Latvijā gūto jurista un biznesa vadības izglītību Jēkabsone papildinājusi vadības programmās Londonas Biznesa skolā un Kornela Universitātē ASV.

Stājoties valdes locekles amatā "Rīgas namu pārvaldnieks", viņa uzņemsies virsvadību pār uzņēmuma finansēm, risku vadību un juridisko nodrošinājumu.

Paurs darbu RNP valdē sāka jau pirms gada kā pagaidu valdes loceklis. Gada laikā paveiktais viņa atbildības jomā - uzņēmuma pakalpojumu klāsta attīstība, energoefektivitātes veicināšanas pasākumi un klientu sadarbības veicināšana - apliecinājis spēju vest uzņēmumu uz pārmaiņām un ieviest inovācijas, vērtē RNP padome.

Pirms tam Paurs savu karjeru veidoja SIA "Telia Latvija", kur bija valdes loceklis un komercdirektors. Viņam ir Rīgas Ekonomikas augstskolā iegūts profesionālais maģistra grāds uzņēmējdarbības vadībā, un šī izglītība papildināta ar kursiem Jeila Universitātes un Pensilvānijas universitātes biznesa vadības skolās ASV, kā arī Nanjangas Tehnoloģiju universitātē Singapūrā.

Savukārt Ozoliņam ir 30 gadus ilga pieredze uzņēmumu vadībā gan Latvijas kompānijās, gan tādos starptautiskos, biržās kotētos uzņēmumos kā "Tieto Corporation" (Somija) un "Silverlake Axis" (Singapūra) struktūrvienības.

Konkursā uz šīm amata vietām saņemti vairāk nekā 70 pieteikumi. Kandidātu atlasi organizēja uzņēmums "Astral Executive Search".

Laikā no 2023.gada jūlija trešā valdes locekļa amatā ar pagaidu pilnvaru termiņu uz vienu gadu strādāja Viktors Šeršņovs - finanšu speciālists ar 20 gadu pieredzi banku sektorā, no tiem vairāk kā 10 gadus vadot banku komandas, kas apkalpo korporatīvus klientus.

RNP ir 100% Rīgas domei piederošs uzņēmums. Tā pārvaldīšanā ir vairāk nekā 3800 dzīvojamo māju un būvju ar kopējo platību vairāk nekā 7,5 miljoni kvadrātmetru.

Uzņēmums 2023.gadā strādāja ar 74,22 miljonu eiro apgrozījumu un 5,05 miljonu eiro peļņu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pirms plānot patvertnes jānoskaidro, cik droši ir savu laiku nokalpojušie pagrabu pārsegumi

Ingārs Daibe, domnīcas “Ilgtspējīga namu pārvaldīšana” vadītājs, 30.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ilgus gadus uzmanības centrā bija nepieciešamība siltināt ēkas, nu sāk runāt arī par pagrabu izmantošanu patvērumam, taču pagrabu tehniskais stāvoklis vecākām par 70 gadiem daudzdzīvokļu ēkām vairumā gadījumu ir kritisks, tā secināts domnīcā “Ilgtspējīga namu pārvaldīšana”.

Jā, ik pēc 10 gadiem nu jāveic obligātās konstrukciju pārbaudes, taču slodzes testus veikt nav iespējams, konstrukcijas turpina bojāties arī šo pārbaužu starplaikos, dzīvokļu īpašnieki vairumā gadījumu par pagraba tehnisko stāvokli nerūpējas. Miera laikā pagrabu pārsegumu konstrukcijas var būt vēl šķietami drošas, taču tādas var nebūt tuvumā sprāgstošu bumbu satricinājuma gadījumā.

Situāciju pasliktina tas, ka daļā Rīgas, kur augsts gruntsūdens līmenis, pagrabos nemitīgi darbojas sūkņi. To bojājuma gadījumā vai, ja pārtrūkst elektrības padeve, ūdens līmenis īsā laikā aizpilda pagraba telpu līdz pat metra dziļumam. Attiecīgi tādas telpas nav iespējams uzturēt sausas, pastāvīgais mitrums pastiprināti bojā konstrukcijas. Sekas var būt dramatiskas. Piemēram, ja izrūsējušas pagājušā gadsimta sākumā būvēto ēku velvēto pagrabu metāla konstrukcijas, pastāv risks ne tikai pirmā stāva grīdai iebrukt pagrabā, bet arī ēkas pamatu un ārsienu deformācijai, attiecīgi visa ēka var sabrukt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Saskaņošanai valdībā iesniegts FM ziņojums par valsts kapitālsabiedrību virzīšanu kapitāla tirgū

LETA, 26.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņošanai Ministru kabinetā iesniegts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais informatīvais ziņojums par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, kuras virzāmas sākotnējam publiskam piedāvājumam, liecina informācija Tiesību aktu portālā.

Ministrijā norāda, ka pašlaik Latvijas tirgus kapitalizācija ir ļoti zema, ap 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP), tāpēc valdības mērķis ir šīs Saeimas sasaukuma laikā sasniegt Latvijas tirgus kapitalizāciju 9-10% apmērā no IKP. Lai tuvotos šādam rādītājam, nepieciešama visu Latvijas kapitāla tirgū iesaistīto pušu līdzdalība.

FM informatīvajam ziņojumam "Par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, kas virzāmas sākotnējam publiskam piedāvājumam" noteikts ierobežotas pieejamības statuss un ziņojums nav publiski pieejams.

Iepriekš FM informēja, ka ministrija ievēros komercnoslēpumu attiecībā uz valsts kapitālsabiedrību virzīšanu kapitāla tirgū.

FM skaidroja, ka informatīvajam ziņojumam ir ierobežota pieejamība, jo tas satur komercnoslēpumu attiecībā uz kapitālsabiedrību gatavošanos sākotnējam publiskajam piedāvājumam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašvaldības SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" (RNP) stratēģijā plānota privātā kapitāla piesaiste 2026.gadā, pirmdien RNP diskusijā par nepieciešamajām investīcijām dzīvojamā fonda atjaunošanā un kapitāla piesaisti šo projektu realizēšanai sacīja RNP valdes priekšsēdētājs Māris Ozoliņš.

Viņš uzsvēra, ka RNP nākotnē sevi redz kā biržā kotētu uzņēmumu ar labu korporatīvo pārvaldību, kurš aktīvi iesaistās dzīvojamā fonda atjaunošanas projektos.

Ozoliņš informēja, ka nākamajos piecos gados RNP energoefektivitātes pasākumu finansēšanai būtu nepieciešami 240 miljoni eiro, tostarp 200 miljoni eiro pilnajiem energoefektivitātes projektiem 200 ēkām un 40 miljoni eiro daļējiem energoefektivitātes projektiem 800 ēkām.

Vidi degradējošo ēku sakārtošanai būs nepieciešami 30 miljoni eiro 300 ēkām, liftu atjaunošanai - 75 miljoni eiro 1200 ēkām, kā arī 22,5 miljoni eiro viedo ūdens skaitītāju uzstādīšanai (300 000 skaitītāji).

RNP ir 100% Rīgas domei piederošs uzņēmums. Tā pārvaldīšanā ir vairāk nekā 3800 dzīvojamo māju un būvju ar kopējo platību vairāk nekā 7,5 miljoni kvadrātmetru. Uzņēmums 2022.gadā strādāja ar 61,973 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 0,6% vairāk nekā iepriekšējā gadā, kamēr kompānijas peļņa pieauga par 7,4% un bija 4,535 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No Latvijā izmantotajiem liftiem ap 2500 ir ražoti Baltkrievijā, tāpēc pilnīga importa aizliegšana no šīs valsts sarežģītu šo liftu uzturēšanu, šāda informācija šodien izskanēja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē.

Ekonomikas ministrijas (EM) pārstāvis sēdē atsaucās uz SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" sniegto informāciju, ka jau pašlaik esot problēmas ar šo liftu uzturēšanu, kas stingrāku ierobežojumu gadījumā kļūtu vēl sarežģītāka.

Kopā Latvijā ir ap 8300 lifti, no kuriem 3500 ir ražoti bijušās PSRS valstīs, tajā skaitā ap 2500 - Baltkrievijā, klāstīja ministrijas pārstāvis.

EM turpinot apkopot saņemto informāciju no pašvaldībām, kuras bija aicinātas norādīt, vai un kādas problēmas var radīt atteikšanās no preču importa no Krievijas un Baltkrievijas.

Lielākajai daļai pašvaldību darījumu ar abām agresorvalstīm nav, bet atsevišķas pašvaldības izmanto Baltkrievijā ražotu traktortehniku vai sabiedrisko transportu. Problēmas ar rezerves daļu sagādi apgrūtinātu šīs tehnikas uzturēšanu, norādīja EM pārstāvis, atsaucoties uz attiecīgo vietvaru sniegtajām ziņām.

Komentāri

Pievienot komentāru