Būve

Rihardam Rāvim nav informācijas par karteli būvniecības nozarē

LETA, 06.09.2019

Foto: Zane Bitere/LETA

Jaunākais izdevums

«Skonto» uzņēmumu grupas jaunajam īpašniekam un vadītājam Rihardam Rāvim nav informācijas par iespējamu karteli būvniecības nozarē un viņš šaubās, ka tik sadrumstalotā tirgū, kā Latvijas būvniecība kādai būvfirmai vai būvfirmu grupai ir iespēja ietekmēt visu tirgu.

R.Rāvis norādīja, ka ne Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB), ne Konkurences padomes pārstāvji nav veikuši nekādas procesuālās darbības nevienā no «Skonto» grupas uzņēmumiem.

«Man nav informācijas par karteli būvniecības nozarē, līdz ar to nevaru komentēt tā iespējamo ietekmi uz būvniecības tirgu Latvijā. Šaubos, ka tik sadrumstalotā tirgū, kā Latvijas būvniecība kādai būvfirmai vai būvfirmu grupai ir iespēja ietekmēt lielo iepirkumu, kuros piedalās daudz pretendentu gan no Latvijas, gan ārzemēm, cenas. Uz to norāda arī Latvijas lielo būvfirmu zemie peļņas rādītāji. Ja pastāvētu kādas savstarpējas vienošanās, tad būtu jābūt arī peļņai,» sacīja R.Rāvis.

Viņš norādīja, ka pēdējo dienu skaļās kratīšanas un apsūdzības viennozīmīgi atstās negatīvu ietekmi uz būvniecības sektoru Latvijā. «Prognozēju, ka tās ārvalstu būvniecības kompānijas, kuras apsvēra domu piedalīties konkursos Latvijā, pēdējo dienu notikumi noteikti atbaidīs. Savukārt tas samazinās konkurenci un negatīvi ietekmēs tirgu un pasūtītāju intereses,» sacīja R.Rāvis.

Jautāts, vai KNAB aktivitātes saistībā ar viņa tēvu un «Skonto» grupas nu jau bijušo īpašnieku un vadītāju Gunti Rāvi kaut kādā veidā ir ietekmējis klientu, pasūtītāju attieksmi, R.Rāvis sacīja, ka uzņēmuma darbu tas neietekmēs.

««Skonto» grupā es strādāju jau astoņus gadus. Paaudžu maiņa mūsu grupā bija tikai laika jautājums. Es esmu pārliecināts, ka mans tēvs tiesiskā ceļā pierādīs, ka nav saistīts ar nekādām koruptīvām aktivitātēm. Mūsu uzņēmuma darbu tas neietekmēs,» sacīja R.Rāvis.

Viņš uzsvēra, ka uzņēmuma ikdienas darbu veic un uzrauga uzņēmumu valdes, kas ir kompetentas un pieredzējušas. «Es esmu pārliecināts, ka uzņēmuma darbībai negatīva efekta ilgtermiņā nebūs. Protams, īstermiņā ir reputācijas risks, ar ko aktīvi strādājam. Mūsu ārzemju klienti mani pazīst no iepriekšējās darbības, līdz ar to viņiem nav pārsteiguma, ka uzņēmuma darbība ir nonākusi manās rokās,» sacīja R.Rāvis.

Viņš norādīja, ka «Skonto» grupā ir izstrādāta ziedojumu politika, pēc kuras principiem uzņēmumu valdes pieņem lēmumus par dažādu projektu atbalstīšanu. Pēdējos 10 gados «Skonto» grupas uzņēmumi ir ziedojuši vairākus miljonus eiro, atbalstot gan sportu, gan kultūras attīstību.

«Šobrīd, protams, KNAB veiktās darbības mums liek izvērtēt tālākās ziedošanas aktivitātes. Mēs noteikti turēsim savu vārdu tiem, kam esam solījuši atbalstu, tātad noslēgsim šos projektus, kuros jau esam iesaistījušies. Šobrīd izstrādājam jaunu atbalsta stratēģiju, kā varam veicināt tās nozares, kuras ir atstātas novārtā no valsts puses, bet kurām, mūsuprāt, būtu jāattīstās. Noteikti mēs īpašu uzsvaru liksim uz izglītību,» piebilda R.Rāvis.

Savukārt G.Rāvis norādīja, ka nesniegs nekādus komentārus par KNAB un Konkurences padomes veiktajām darbībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

KNAB darbinieki viesojušies arī uzņēmēja Rāvja birojā un dzīvesvietā

LETA, 09.07.2019

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmdien, 8.jūlijā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieki veikuši procesuālas darbības «Skonto» grupas līdzīpašnieka Gunta Rāvja birojā un dzīvesvietā, apstiprināja «Skonto būves» pārstāve Elīna Dobulāne.

Viņa apgalvoja, ka Rāvim KNAB sāktajā kriminālprocesā nav piemērots nekāds statuss.

«Politiķi šobrīd sūta ļoti bīstamu signālu uzņēmējiem Latvijā, savstarpējo attiecību kārtošanā iesaistot tiesībsargājošās iestādes un uzņēmējus. Vēl tikai dažas dienas atpakaļ Baiba Broka bija Rīgas mēra amata kandidāte. Pēdējos gados man piederoši vai daļēji piederoši uzņēmumi ir ziedojuši vairākus miljonus eiro sporta, mākslas un izglītības veicināšanai Latvijā, turklāt par lielāko daļu no ziedojumiem man nav detalizēta informācija, jo lēmumus pieņem konkrēto uzņēmumu vadītāji. Politiķu savstarpējās intrigas šobrīd nodara kaitējumu gan man personīgi, gan arī uzņēmumiem, kas ir vieni no lielākajiem nodokļu maksātājiem un eksportētājiem valstī,» notikušo komentēja Rāvis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Papildināta - KNAB sāktajā kriminālprocesā aizturētā Broka, Millers un Rāvis atbrīvoti no izolatora

LETA, 10.07.2019

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) šodien no Valsts policijas izolatora Čiekurkalnā atbrīvojis pirmdien par korupciju aizturēto Rīgas domes deputāti, Latvijas Universitātes (LU) rektora vietnieci Baibu Broku (VL-TB/LNNK), kā arī uzņēmējus Ivaru Milleru un Gunti Rāvi.

Broku KNAB aizturēja pirmdien un šodien beidzās likumā paredzētais aizturēšanas termiņš. Aģentūrai LETA gan KNAB neizdevās noskaidrot, vai Latvijas Biatlona federācijas prezidentei Brokai un Rāvim jau piemēroti kādi drošības līdzekļi. Tikmēr Brokas tālrunis joprojām ir izslēgts.

Millera advokāts Oskars Ramiņš apliecināja, ka klientam piemērots aizliegums izbraukt no valsts un tuvoties konkrētām personām, kuras viņš nevarot atklāt. Tāpat klientam ir izsniegts lēmums par aizdomās turēto, taču plašāk advokāts informāciju sniegt nevarot.

Milleram KNAB vērstās aizdomas nav izprotamas un inkriminētais noziegums tiek noliegts, norādīja advokāts.

Savukārt Rāvis pēc iznākšanas no izolatora žurnālistiem teica, ka vainu inkriminētajā noziegumā neatzīst un viņam nav izprotamas KNAB paustās aizdomas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

KNAB izmeklētajā kriminālprocesā iesaistītā Broka tikusi pie jauna amata LU

LETA, 30.07.2019

Baiba Broka

Foto: Edijs Pālens/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja redzeslokā aizdomās par iespējamām koruptīvām darbībām nonākusī Latvijas Universitātes (LU) rektora vietniece Baiba Broka (VL-TB/LNNK) tikusi pie jauna amata Latvijas Universitātē (LU) - viņa iecelta par eksperti juridiskajos jautājumos administrācijas atbalsta grupā, vēstīja «TV3 Ziņas».

Broka uz šo amatu pieteikusies pati un prorektore Ina Druviete viņas vēlmi piepildījusi, vēstīja raidījums.

LU administrācijas vadītājs Ansis Grantiņš «TV3 Ziņām» skaidrojis, ka «Broka pieņēma piedāvājumu strādāt kā eksperte juridiskajos jautājumos Administrācijas atbalsta grupā». LU vadība arī esot konsultējusies ar KNAB un guvusi apstiprinājumu, ka Broka var turpināt strādāt LU rektora vietnieces juridiskajos jautājumos amatā. Broka turpinās iesāktos darbus pie LU iekšējo normatīvo aktu pilnveidošanas, jauno sporta studiju programmu iedzīvināšanas un LU pārvaldības uzlabošanas jautājumiem, norādīja Grantiņš.

Sazvanīts pa telefonu, Grantiņš gan nemācēja atbildēt uz jautājumu, kas korupcijas skandālā ierauto politiķi aicinājis darbā. Tāpat viņš nemācēja pateikt, kāds būs Brokas atalgojums jaunajā amatā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Broka: Drīkstu strādāt kā eksperte juridiskajos jautājumos, jo man nav aizlieguma darboties LU

LETA, 30.07.2019

Foto: Edijs Pālens/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja redzeslokā aizdomās par iespējamām koruptīvām darbībām nonākušajai Latvijas Universitātes (LU) rektora vietniecei Baibai Brokai (VL-TB/LNNK) ir aizliegums strādāt kā rektora vietniecei un LU iepirkumu komisijā, bet strādāt citos mazāk atalgotos amatos LU nav aizliegts.

Broka skaidroja, ka viņa iecelta par eksperti juridiskajos jautājumos administrācijas atbalsta grupā, jo aizlieguma strādāt citos mazāk atalgotos amatos LU neesot.

Viņa atgādināja, ka atkāpusies no rektora vietnieces amata un pārtrauksi savu politisko darbību nacionālajā apvienībā «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK, lai neradītu lieku rezonansi. Taču nolēmusi strādāt LU citā amatā, kas neesot liegts.

Latvijas Universitātes personāla atalgojums ir saskaņots LU Senāta vispārējā personāla atalgojumā un kurā līmenī viņas ieņemamais amats iekritīs, tāds arī būšot viņas atalgojums. Konkrētu atalgojumu Broka atteicās izpaust, sakot, ka tas būs «ievērojami zemāks nekā bijis līdz šim».

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Broka tomēr nolemj pārtraukt darba attiecības ar LU

LETA, 30.07.2019

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par korupciju aizdomās turētā politiķe Baiba Broka šodien iesniegusi atlūgumu Latvija Universitātē (LU).

Broka iesniegusi atlūgumu, tajā uzsverot, ka nav vainīga viņai inkriminētajos pārkāpumos. Iesniegumā LU rektoram Indriķim Muižniekam Broka norādīja, ka darbu viņa pārtrauc, augstu vērtējot LU reputāciju, augstskolā strādājot kopš 1997.gada.

LU prorektore Ina Druviete apstiprināja, ka Broka iesniegusi atlūgumu. Darba tiesiskās attiecības ar LU Broka pārtrauc jau šodien.

Druviete uzsvēra, ka LU respektē Brokas izvēli un izsaka cieņu par šo lēmumu LU reputācijas vārdā.

Par minēto lēmumu komentārus no Brokas pagaidām nav izdevies iegūt.

Jau ziņots, ka vēl nesen Broka tikusi pie jauna amata LU - viņa tikusi iecelta par eksperti juridiskajos jautājumos administrācijas atbalsta grupā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

BIM ieviešana ir vienīgais loģiskais ceļš Latvijas būvniecības nozares attīstībai

Sigita Janvāre - VNĪ valdes locekle, 03.09.2019

Avots VNĪ

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no būtiskākajām drīzumā gaidāmajām izmaiņām VNĪ iepirkumos būs prasība izmantot būvju informācijas modelēšanu jeb BIM, kas jau izraisījusi plašu rezonansi sabiedrībā. Mēs kļūsim par ledlaužiem būvniecības digitalizācijā Latvijas publiskajā sektorā. Paši testēsim, kā tā strādā, un dalīsimies savā pieredzē, palīdzot arī citiem, tādējādi kopīgi ieviešot BIM visā valstī.

Būves informācijas modelēšana (BIM) nav tikai mūsu iegriba – tā ir mūsdienīgas būvniecības nozares nepieciešamība. Tas ir kopīgs Ekonomikas ministrijas, būvniecības nozares un citu ieinteresēto pušu projekts, kas raida spēcīgu signālu par pārmaiņām Latvijas būvniecības nozarē. Esam pārliecināti, ka tas ir vienīgais loģiskais ceļš Latvijas būvniecības nozares attīstībai.

Ziemeļvalstīs gūtā pieredze liecina, ka būvniecības digitalizācija ir vienīgais veids, kā nodrošināt procesu efektivitāti un caurspīdīgumu. Tas palīdzēs efektīvi tikt galā ar lielākajiem būvniecības izaicinājumiem, ļaus izvairīties no projektēšanas nepilnībām un samazināt būvdarbu izmaksas, vienlaikus uzlabojot komunikāciju un darbību koordināciju starp projektētājiem, būvniekiem un pasūtītāju. Tādējādi būvniecības process būs operatīvāks un precīzāk prognozējams. Vienlaikus ēkas digitālais dvīnis neapšaubāmi atvieglo apsaimniekošanas un uzturēšanas procesu un palielina nekustamā īpašuma vērtību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pasūtītājam par vienu un to pašu darbu nav jāmaksā divreiz!

Svetlana Mjakuškina - Būvniecības valsts kontroles biroja direktore, 04.09.2019

Foto: Zane Bitere/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir sperti būtiski soļi būvniecības nozares sakārtošanai. Šis transformācijas process ne vienmēr ir patīkams, bet ticis ilgi gaidīts un ir svarīgs ikvienam, kam rūp drošība, ilgtspējība un caurspīdība.

Uzraudzības stiprināšana ir viens no šo virsmērķu sasniegšanas stūrakmeņiem. Uzraudzības iestādes nav veidotas ar mērķi patikt, bet gan palīdzēt nozarei sakārtoties, attīrīties, attīstīties.

Latvijas būvniecības nozare ir balstīta uz sertificētiem būvspeciālistiem un viņu profesionālo kompetenci, jo tikai sertificēti būvspeciālisti ir tie, kuri var nodrošināt drošu, kvalitatīvu un ilgtspējīgu būvniecību.

Pēdējos gados īpaša uzmanība tiek vērsta uz būvspeciālista profesionālās darbības izvērtēšanu, kas ietver ne tikai formālu profesionālās kvalifikācijas pārbaudi, bet arī veikto darbu atbilstības novērtēšanu pēc būtības. Šobrīd Latvijā šo funkciju nodrošina 10 sertificēšanas institūcijas, tai skaitā Būvniecības valsts kontroles birojs, kas piešķir patstāvīgās prakses tiesības būvekspertīzes specialitātē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Rāvim piemērots statuss – persona, pret kuru sākts kriminālprocess

Db.lv, 05.09.2019

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sāktajā kriminālprocesā par kukuļošanu lielā apmērā, pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu un pārsniegšanu, ja tas izdarīts mantkārīgā nolūkā, SIA «Skonto būve» bijušajam valdes priekšsēdētājam Guntim Rāvim KNAB piemērojis statusu - persona, pret kuru uzsākts kriminālprocess, trešdien vēstīja LNT ziņas.

KNAB otrdien veica vairākas kratīšanas, nopratināšanas, izņemšanas būvniecības nozares uzņēmumos. Tai skaitā no pulksten pustrijiem dienā līdz pat deviņiem vakarā KNAB un pēc tam Konkurences padomes pārstāvji iztaujāja G.Rāvi, kuram KNAB piemērojis statusu - persona, pret kuru uzsākts kriminālprocess, LNT Ziņām atklāja G.Rāvja advokāts Dmitrijs Skačkovs. «Tas ir vieglākais no iespējamiem, ja tā varētu teikt. Vainīgs viņš, protams, nav un, protams, mēs nedrīkstam izpaust nopratināšanas saturu. Izskanējušas vairākas fantastiskas un savstarpēji izslēdzošas versijas, kas jau vien liecina par to, ka pieņēmumi par iespējamu noziedzīgu nodarījumu ir nepamatoti,» tā advokāts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Norises Latvijas mājokļu tirgū: vai bumba ar laika degli?

Ermīns Sniedze, SIA Latio Mājokļu tirdzniecības vadītājs, 09.09.2019

Foto: Edijs Pālens/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lavijas sabiedrība mūžsenis dalījusies divās frontēs. Vienā pusē ir tie, kas skandē, cik pie mums viss labi: tautsaimniecībā «uzrāviens» (IKP pieaugums, pēc ātrā novērtējuma, šajā pusgadā palielinājās par 2,1%), algas – lielākas (šogad pusgadā +7,8%, sasniedzot 1036 EUR par pilnas slodzes darbu), bezdarbs samazinās (šogad pusgadā tas bija 6,4%, gada laikā – 1,3 procentu kritums), pircēju optimisms palielinās, nekustamā īpašuma tirgus aug. Iepretim ir ļoti piesardzīgie, sakot: ārējā vide ir nestabila, korupcija – augsta, izaugsme bijusi pārāk lēna un ilga.

Vēsu prātu aplūkojot pašreizējo Latvijas mājokļu tirgus situāciju un nozares pašreizējos izaicinājumus, SIA Latio vēlētos izcelt vairākas problēmas, kuru risināšanas atlikšana var novest pie sniega bumbas izraisītas lavīnas efekta.

• Latvijā jaunu mājokļu iegāde netiek kreditēta pienācīgos apjomos. Mums patīk sevi salīdzināt ar kaimiņvalstīm, taču diemžēl uz Lietuvas un Igaunijas fona izskatāmies bēdīgi. Latvijā izsniegto kredītu apjoms ir teju uz pusi mazāks nekā kaimiņos. Ja salīdzinām situāciju 2008. un 2017. gadā, redzam, ka Latvijā pirms teju 10 gadiem mājsaimniecību ilgtermiņa kredītu apjoms bija 9,3 miljardi eiro, bet 2017. gadā tas bija samazinājies par 42% – līdz 5,4 miljardiem eiro. Lietuvā atskaites punkts bijis līdzīgs kā pie mums: 9,1 miljards eiro, bet 2017. gadā pat neliela izaugsme – 9,2 miljardi eiro. Igaunijā attiecīgi 7,9 un 8,8 miljardi eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Būvniecības process kļūst pilnībā digitāls

Lelde Petrāne, 25.09.2019

Foto: Caro/Seeberg/Scanpix/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar 1. oktobri Būvniecības informācijas sistēma (BIS) nodrošinās pilnībā digitālu būvniecības procesa dokumentācijas apriti.

«Šis ir vēsturisks moments – Latvija ir kļuvusi par būvniecības nozares digitalizācijas līderi, nodrošinot pilnībā elektronisku dokumentācijas apriti – no ieceres līdz būves nodošanai ekspluatācijā,» norāda Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) direktore Svetlana Mjakuškina.

BVKB ir BIS pārzinis kopš 2017. gada sākuma. Birojam uzsākot BIS attīstīšanu, sistēmā kopumā bija pieejamas 22 333 būvniecības lietas. Šobrīd BIS ir izveidots vairāk nekā 92 220 būvniecības lietu.

Sistēmas attīstīšana tiek veikta Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projekta «Būvniecības informācijas sistēmas attīstība. 1.kārta (Nr.2.2.1.1./17/I/021)» ietvaros. Šobrīd saskaņošanā ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru ir dokumentācija arī projekta 2.kārtas īstenošanai. Galvenais projekta mērķis ir nodrošināt iedzīvotāju vajadzībām atbilstošus būvniecības pakalpojumus, samazinot administratīvo slogu, uzlabojot pieejamību un veicinot caurskatāmību. BIS veidota, tās attīstīšanā iesaistot nozari un potenciālos lietotājus – līdz šā gada jūlijam kopumā notikušas 45 darba grupas, kurās piedalījās 488 dalībnieki no 43 iestādēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Eksperti: Karteļu gadījumi Latvijā ilgstoši paslaucīti zem tepiķa

Zane Atlāce - Bistere, 02.10.2019

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Karteļi Latvijā nav tikai pēdējā laika aktualitāte, bet gan parādība, kas ilgstoši tikusi paslaucīta zem tepiķa, biznesa augstskolas Turība rīkotajā diskusijā Konkurence biznesā: karteļu, lobisma un melnā PR ietekme norādīja eksperti.

Diskusijas ietvaros tika apspriests arī pētījums, kurā 51% uzņēmēju norādīja, ka zina par neoficiāliem maksājumiem būvniecības nozarē.

Komentējot iespējamo karteļa darbība būvniecības sektorā, Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents Normunds Grīnbergs norādīja: «Būvniecības nozare ir slima, un nevar cerēt, ka ar dažu slimnieku izķeršanu mēs atrisināsim visas problēmas. Diemžēl būvniecību smagi skāris karteļu jautājums, ko droši var dēvēt par sērgu.»

Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama skaidroja: «Vienošanās bijušas vienmēr – būvniecības, medicīnas aprīkojuma piegādes, IT aprīkojuma piegādes u.c. nozarēs, tāpat kā cīņa ar tām. Šogad beidzot tas tapis zināms plašākai sabiedrībai. Katru gadu ir trīs vai četri būtiski pārkāpumi konkurences jomā, piemēram, vienošanās starp uzņēmējiem u.tml. Īpašu uzmanību mēs pievēršam tieši sistemātiskiem gadījumiem. Runājot par to, kā tikusi pieļauta situācija ar iespējamo vērienīgo karteli būvniecības nozarē, jājautā, ko mēs katrs esam izdarījuši, lai tas nenotiktu.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Papildināta: Noraida Nacionālās bibliotēkas būvnieku prasību par 12,1 miljona eiro piedziņu no valsts

LETA, 04.10.2019

Foto: EDIJS PĀLENS/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas apgabaltiesa šodien pilnībā noraidīja Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) būvnieku - pilnsabiedrības «Nacionālo būvkompāniju apvienība» - prasību par 12 134 532 eiro piedziņu no valsts.

Pirmās instances tiesa bija apmierinājusi prasību daļā par parāda pamatsummas 9 272 319 eiro piedziņu un noraidījusi prasību daļā par nokavējuma procentu un līgumsoda piedziņu 2 862 212 eiro apmērā. Ņemot vērā to, ka Rīgas apgabaltiesa bija noraidījusi prasību par pamatsummu, apelācijas instances tiesai nebija pamata vērtēt prasību daļā par nokavējuma procentu un līgumsoda piedziņu, pieņemto nolēmumu skaidroja Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas tiesnesis Valdis Vazdiķis.

Lietas būtība ir par to, vai Latvijas valsts Kultūras ministrijas personā ir pilnībā norēķinājusies ar pilnsabiedrību «Nacionālā būvkompāniju apvienība» par LNB būvniecību atbilstoši līgumā par LNB būvniecību pielīgtajam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Publiskie iepirkumi kapitālā remonta gaidās

Māris Ķirsons, Monta Glumane, 28.10.2019

«Esam konstatējuši, ka bieži vien pašvaldībās vēlas dot iespējas tiem, kas tur strādā, taču tas nereti ir pretrunā ar nodokļu maksātāju interesēm, jo konkurējošs uzņēmums varētu piedāvāt labāku cenu,» tā ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publisko iepirkumu sistēmā gatavo kapitālo remontu, kas varētu būtiski mainīt šos iepirkumus, uzņēmēji cer uz dažādu mākslīgu barjeru atcelšanu.

Pagājušās nedēļas valdības sēdē tika skatīts Ekonomikas ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums Par priekšlikumiem publisko iepirkumu sistēmas uzlabošanai. Paredzēts, ka līdz nākamā gada 15.janvārim tiks izstrādāti un iesniegti valdībā konkrēti risinājumi publisko iepirkumu sistēmas uzlabošanai. Jāņem vērā, ka ik gadu publisko iepirkumu sistēmai cauri iziet darījumi par kopējo summu vairāku miljardu eiro apmērā.

Vairāki virzieni

Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro uzsvēra, ka ziņojums tapis pēc izskanējušajiem trauksmes zvaniem attiecībā uz būvniecības karteli, kura sakarā par laiku no 2015. līdz 2018. gadam darbību veic gan KNAB, gan arī Konkurences padome. «Nav runa tikai un vienīgi par publiskajiem iepirkumiem būvniecībā, bet gan plašākā mērogā,» uzsvēra R. Nemiro. Viņš norādīja, ka konstatētas vairākas problēmas. Piemēram, nereti iepirkuma dokumentācijā tiek izvirzītas nepamatotas prasības, kas sašaurina pretendentu loku. «Savukārt lielajos (īpaši būvniecības) iepirkumos pastāv šķēršļi piedalīties ārvalstu uzņēmējiem,» norādīja R. Nemiro. Tāpat ir jautājums par Konkurences padomes kapacitātes stiprināšanu, jo īpaši situācijā, kad iespējamais iesaistīto loks ir desmit uzņēmumu. Tāpat ir sarežģīts un neefektīvs zaudējumu piedziņas process. Kā vēl vienu no risinājumiem ministrs minēja iespēju izstrādāt metodoloģiskos materiālus— standartizētus iepirkuma dokumentus, tai skaitā IKT, būvniecības, autotransporta, ēdināšanas nozaru griezumā. Svarīga būtu arī pašvaldību sadarbība, organizējot kopīgus iepirkumus. «Esam konstatējuši, ka bieži vien pašvaldībās vēlas dot iespējas tiem, kas tur strādā, taču tas nereti ir pretrunā ar nodokļu maksātāju interesēm, jo konkurējošs uzņēmums varētu piedāvāt labāku cenu,» tā R. Nemiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

No 3.novembra minimālā bruto alga būvniecības nozarē – 780 eiro

Lelde Petrāne, 01.11.2019

Foto: Edijs Pālens/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

3.novembrī stājas spēkā Ģenerālvienošanās par minimālo algu būvniecībā. Tā nosaka 780 eiro lielu minimālo bruto algu un 4,67 eiro minimālo stundas tarifa likmi visā būvniecības nozarē.

Tā nosaka arī iespēju saņemt 5% piemaksu, ja nodarbinātais ir ieguvis profesijai atbilstošu izglītību, tādējādi garantējot 820 eiro minimālo algu.

«Minimālās algas celšana ir ļoti nozīmīgs solis būvniecības iziešanai no ēnu ekonomikas, kuru ierosināja un noslēdza pati nozare,» sacīja Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Bļodniece, «noslēgtā Ģenerālvienošanās ne vien ļaus izslēgt dempinga cenu piedāvājumus no publiskajiem iepirkumiem un veicinās godīgu konkurenci uzņēmumu starpā, bet arī nodrošinās sociālās garantijas darbiniekiem, jo darba devēji būs spiesti iepriekš maksātās aplokšņu algas izmaksāt godīgā veidā.»

Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro norāda: «Vispārsaistošā Ģenerālvienošanās būvniecības nozarē ir vienošanās par būtisku minimālās algas pieaugumu, un līdz ar to būtiski augstāku sociālo aizsardzību un sociālajām garantijām būvniecības jomā nodarbinātajiem. Vienlaikus tā ir veiksmīgs sociālā dialoga piemērs Latvijā un solis ceļā no valsts pārregulācijas uz nozares pašregulāciju, kas vienlaikus sekmē ēnu ekonomikas mazināšanos un godīgu konkurenci nozarē.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Trešajā ceturksnī izsniegtas 1023 būvatļaujas dzīvojamo ēku būvniecības uzsākšanai

Žanete Hāka, 11.11.2019

Foto: pixabay

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2018. gada 3. ceturksni, būvniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 5,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.

Būvniecības apjoma kāpums bija ēku būvniecībā – par 11,7 %, inženierbūvniecībā – par 2,1 % un specializētajos būvdarbos – par 2,4 %. Salīdzinot ar pagājušā gada atbilstošo ceturksni, produkcijas apjoma pieaugumu inženierbūvniecībā ietekmēja kāpums ceļu un dzelzceļu būvniecībā – par 3 % un hidrotehnisko objektu būvniecībā un citur neklasificētā inženierbūvniecībā – par 24 %. Savukārt būvniecības produkcijas kritums bija pilsētsaimniecības infrastruktūras objektu būvniecībā – par 4,6 %.

Specializētajos būvdarbos būvniecības apjoma pieaugums bija tādās jomās kā elektroinstalācijas ierīkošanā, cauruļvadu uzstādīšanā un citās līdzīgās darbībās – par 4,6 % un citos specializētos būvdarbos – par 27,1 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Noslēgti 90 % līgumu ar komunikāciju tīklu uzturētājiem par BIS lietošanu

Zane Atlāce - Bistere, 19.11.2019

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) ar komunikāciju tīklu uzturētājiem jeb tehnisko noteikumu izdevējiem (TNI) ir noslēdzis 298 līgumus par Būvniecības informācijas sistēmas (BIS) lietošanu, informē biroja pārstāve Elīna Balgalve.

Tādējādi gandrīz 90% no visiem līgumiem, kas kopumā jānoslēdz ar pašvaldību būvvalžu norādītajiem TNI, ir stājušies spēkā, paužot to slēdzēju apņemšanos lietot BIS.

«BIS ir vienota platforma visiem būvniecības procesa dalībniekiem. Tikai tad, kad tajā darbosies visi būvniecības procesa virzītāji, mēs varēsim pilnībā izbaudīt priekšrocības, ko sniedz būvniecības procesa digitalizācija - caurspīdīgums, ātrums, ērtums un drošība,» uzsver BVKB direktora pienākumu izpildītājs Uldis Jansons.

Atbilstoši pašvaldību būvvalžu sniegtajai informācijai par savā administratīvajā teritorijā strādājošajiem TNI, noslēdzamo līgumu skaits par BIS lietošanu starp BVKB un TNI šobrīd ir 346. Lai BIS izmantošanu tehnisko noteikumu izdevējiem padarītu ērtu un viņu vajadzībām atbilstošu, ir izveidota speciāla darba vieta un vide, kas pielāgota TNI funkciju veikšanai. Sistēmā tehnisko noteikumu izdevēji var komunicēt ar būvniecības procesā iesaistītajām personām, saņemt tehnisko noteikumu un projekta saskaņojumu pieprasījumus, izsniegt elektroniski tehniskos noteikumus, izskatīt ieceres dokumentāciju un elektroniski saskaņot to. Tāpat iespējams saņemt pieprasījumus un izsniegt atzinumus par būves gatavību ekspluatācijai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

IKP 3. ceturksnī palielinājies par 2,9%

Ilze Žaime, 29.11.2019

Foto: PIXABAY

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2018. gada 3. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem ir palielinājies par 2,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati. Faktiskajās cenās IKP 3. ceturksnī bija 8,1 miljards eiro.

Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem IKP palielinājās par 0,7%.

2019. gada 3. ceturksnī lauksaimniecības nozarē vērojams būtisks pieaugums par 29,5%, savukārt mežsaimniecības un mežizstrādes nozare un zivsaimniecības nozare ir samazinājušās par 3,7% un 18,7%.

Ieguves rūpniecībā samazinājums bija gan smilts un grants karjeru izstrādē par 21,2%, gan kūdras ieguvē – par 7,3%.

Apstrādes rūpniecības pievienotā vērtība pieaugusi par 4,1%. To veicināja ražošanas apjomu pieaugums četrās no lielākajām apstrādes rūpniecības nozarēm: gatavo metālizstrādājumu ražošanā un datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā – par 21,3%, būvmateriālu ražošanā – par 2,5%, pārtikas produktu ražošanā – par 0,9%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Par aizejošā gada norisēm nekustamā īpašuma tirgū ir nopelnītas gan dāvanas, gan arī žagari

"Latio", 27.12.2019

Foto: freeimages.com

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gads tuvojas izskaņai, un šajā laikā parasti atskatāmies uz paveikto, sasniegto, un iezīmējam jaunā gada aprises. Nekustamo īpašumu uzņēmums "Latio" apkopojis būtiskākās šā gada norises Latvijas nekustamā īpašuma tirgū un ielūkojies, kas sagaidāms nākamgad. Lai palīdzētu Ziemassvētku vecītim sarūpēt dāvanas, "Latio" nāca talkā un dāvanu maisam pievienoja savu artavu, jo par aizejošā gada norisēm ir nopelnītas gan dāvanas, gan arī žagari.

2019. gadā bijuši īpaši atzīmējami notikumi gan nekustamā īpašuma (NĪ) nozarē, gan arī politikā, kas to veido.

Šis gads atnesa ierobežojumus darījumos ar skaidru naudu. Kopš 2019. gada 1. maija nodokļu maksātāji, tajā skaitā – fiziskas personas, kuras neveic saimniecisko darbību, vairs nedrīkstēja veikt atsavināšanas darījumus ar nekustamo īpašumu skaidrā naudā neatkarīgi no darījuma summas. Likuma "Par nodokļiem un nodevām" pārejas noteikumi paredz, ka uz tādiem nekustamo īpašumu atsavināšanas darījumiem, kuri noslēgti pirms 2019. gada 1. maija un kuru darbība turpinās pēc šā datuma, un kuru pilnīga vai daļēja izpilde paredzēta skaidras naudas norēķinu veidā, aizliegums norēķināties skaidrā naudā būs spēkā no 2020. gada 1. janvāra.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Jums nav tiesību klusēt

Debora Pāvila, zvērināta advokāte, ZAB "Vilgerts" partnere, 11.02.2020

Foto: no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Es nav nekāds zaglis" – tādu aizstāvības runu kāds apsūdzētais esot teicis 17.gadsimta Anglijas tiesas zālē. Uz ko tiesnesis salti atbildējis: "Tev tas jāpierāda."

Domājams, ka nabaga vīrs tika pakārts, jo tā laika kriminālprocesā iespējas sevi aizstāvēt tikpat kā neeksistēja. Apsūdzētajam nebija tiesības uz advokāta pārstāvību, jo tika uzskatīts, ka tiesa var pildīt gan aizstāvja, gan soģa funkciju. Tas strādāja tā, ka nereti tiesnesis, noklausījies prokurora apsūdzību, ieteica apsūdzētajam atzīties "sevis paša labā". Apsūdzētajam arī netika izsniegts pilns apsūdzības raksts, bet vienīgi tiesas dienā nolasīts tā kopsavilkums, faktiski izslēdzot iespēju sagatavoties savai aizstāvībai. Savukārt tāda aizstāvības stratēģija kā klusēšana tolaik bija pašnāvnieciska – ja klusē, tātad vainīgs.

Agrīnā modernā kriminālprocesa loģika bija piespiest apsūdzēto kalpot par aculiecinieku. Tikai vēlāk advokātiem izdevās pārliecināt tiesu, ka nevienu nedrīkst piespiest uz nodevību pret sevi pašu (no latīņu val.: nemo tenetur prodere seipsum), un attīstījās mūsdienu tiesību uz aizstāvību būtiskā garantija – tiesības klusēt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Izmaiņas Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadībā

Zane Atlāce - Bistere, 28.02.2020

Foto: pixabay.com

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Būvuzņēmēju partnerību - lielāko būvniecības nozares nevalstisko organizāciju - no šī gada 1.marta vadīs līdzšinējais Latvijas Ilgtspējīgas būvniecības padomes (LIBP) vadītājs Gints Miķelsons.

Abas organizācijas tiks apvienotas, veidojot biedrību ar četrdesmit Latvijas būvuzņēmumiem.

Kopš 2015.gada Partnerību vadīja Baiba Bļodniece, kas nolēma atstāt vadītājas amatu līdz ar ģimenes pieaugumu. "Šajos gados būvniecība piedzīvojusi daudzus svarīgus notikumus, kas gan uzlabo, gan pilnībā maina nozares turpmāko attīstību - tika izstrādāta un parakstīta ģenerālvienošanās par minimālo algu, ieviesta elektroniskā darba laika uzskaites sistēma, parakstīts sadarbības memorands ar Latvijas valdību ar mērķi veicināt godīgu konkurenci un sakārtot būvniecības uzņēmējdarbības vidi u.c. Tomēr daudzi izaicinājumi vēl ir priekšā. Tieši tāpēc Partnerībai kā vadošai būvniecības organizācijai šobrīd ir nepieciešams vadītājs, kas varēs pilnvērtīgi ieguldīt savu laiku un spēkus biedrības darbā, ko vairs nevaru realizēt es līdz ar ģimenes pieaugumu. Ticu, ka Gints varēs veiksmīgi pārstāvēt nozares viedokli, veicinot būvniecībā ilgtspēju, kvalitāti un drošību," komentē B. Bļodniece.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Tiesa apstiprina Rīgas satiksme iesaisti nanoūdens iegādes kartelī

Zane Atlāce - Bistere, 21.04.2020

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Administratīvā apgabaltiesa 20.aprīlī atstājusi spēkā Konkurences padomes (KP) lēmumu, ar kuru iestāde pērn konstatēja SIA "Rīgas satiksme" un sešu uzņēmumu īstenotu aizliegtu vienošanos pašvaldībai piederošā uzņēmuma rīkotajās cenu aptaujās par nano tehnoloģiskās ķīmijas piegādi, informē KP pārstāve Paula Vilsone.

Šis bija pirmais lēmums, kurā KP konstatēja rupjus pārkāpumus paša pasūtītāja - SIA "Rīgas satiksme" - darbībā, jo uzņēmums veicināja karteli savās cenu aptaujās.

KP 2019.gadā konstatēja, ka seši tirgus dalībnieki ar pasūtītāja atbalstu saskaņoja piedāvājumus divās SIA "Rīgas satiksme" rīkotajās cenu aptaujās, kas īstenotas no 2012. līdz 2014.gadam par kopējo līguma summu vairāk nekā 800 tūkst. eiro un kuru mērķis bija nano tehnoloģiskās ķīmijas piegāde.

KP lēmumā konstatēja, ka gan pasūtītāja - SIA "Rīgas satiksme" - amatpersona, gan seši kartelī iesaistītie pretendenti savstarpēji saskaņoja dalības nosacījumus un iesniedzamo dokumentāciju, kā arī vienojās par plānoto uzvarētāju. Pretendenti apzinājās gan iesaistīšanos aizliegtajās darbībās, gan to konkurenci imitējošu raksturu. Savukārt pasūtītāja iesaisti karteļa veicināšanā apstiprina arī tas, ka pretendenti bija informēti par dalību cenu aptaujās, vēl pirms tās bija izsludinātas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Vidējā darba samaksa 1. ceturksnī 1 100 eiro

Lelde Petrāne, 27.05.2020

Foto: imago images/Michael Eichhammer/Scanpix/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 1. ceturksni, vidējā mēneša bruto darba samaksa par pilnas slodzes darbu pieauga par 6,6 % jeb 68 eiro, sasniedzot 1 100 eiro, lieciena Centrālās statistikas pārvaldes dati.

2020. gada janvārī, salīdzinot ar 2019. gada atbilstošo periodu, vidējā mēneša bruto darba samaksa pieauga par 7,0 %, sasniedzot 1 101 eiro, februārī – par 7,8 % (1 085 eiro), bet martā tās gada pieauguma temps bija viszemākais - 5,0 % (1 113 eiro).

2020. gada 1. ceturksnī salīdzinājumā ar 2019. gada 4. ceturksni bruto darba samaksa samazinājās par 1,2 %.

Darba samaksa pēc nodokļu nomaksas – 812 eiro

Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 812 eiro. Gada laikā tā pieauga par 6,3 %, bet, salīdzinot ar 2019. gada 4. ceturksni, samazinājās par 0,8 %.

Neto darba samaksas reālais pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu, bija 4,3 %.

Komentāri

Pievienot komentāru