Pirmdien Šveices kalnu kūrortā Davosā sākas ikgadējais Pasaules Ekonomikas forums (WEF), kurā piedalīsies arī Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs.

Šī gada WEF uzmanības centrā acīmredzami atradīsies ASV prezidents Donalds Tramps, kurš tā priekšvakarā izraisījis kārtējo ģeopolitisko satricinājumu, draudot aplikt importu no vairākām Eiropas valstīm ar papildu muitas tarifiem, ja tās pretosies viņa iecerei pārņemt savā kontrolē Grenlandi.

Foruma kuluāros iespējama arī viņa tikšanās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski.

Šogad forums pulcēs aptuveni 3000 pasaules politiskās, ekonomiskās, sabiedriskās un zinātnes elites pārstāvju. Paredzēts, ka trešdienas pēcpusdienā tos uzrunās Tramps.

Šī būs jau ceturtā Trampa dalība WEF un trešā reize, kad viņš forumā piedalīsies ASV prezidenta statusā.

Davosā pirmdien sākas ikgadējais Pasaules ekonomikas forums, kas ilgs līdz 24.janvārim, un foruma dalībniekus attālināti uzrunās arī Donalds Tramps, kura jaunā administrācija arī darbu sāks pirmdien.

Tramps forumam digitāli pievienosies ceturtdien, paziņoja foruma prezidents Berge Brende, piebilstot, ka uzzināt jaunās ASV administrācijas plānus būs "ļoti īpašs brīdis". Tramps savas iepriekšējās prezidentūras laikā Davosā ieradās divas reizes.

Brende piebilda, ka "augsta līmeņa pārstāvji" no Trampa administrācijas forumā gaidāmi pēdējās foruma dienās.

Dalību forumā apstiprinājusi Trampa sabiedrotā republikāne Sāra Hakabija-Sandersa, kas ir Ārkanzasas gubernatore.

Trampa plāni samazināt nodokļus un uzlikt tirdzniecības tarifus ir radījuši bažas, ka viņa politika varētu atjaunot inflāciju un apslāpēt globālo ekonomisko izaugsmi.

Šā gada foruma galvenā tēma ir "Sadarbība gudrajam laikmetam". Forumā tiks runāts par klimata pārmaiņām, karu, globālo saspīlējumu, ekonomisko neskaidrību un citiem jautājumiem.

Reizēm sarunas notiek brīžos, kas kļūst nozīmīgi gan profesionāli, gan personīgi. Šī ir viena no tām.

2025. gadā LeverX turpina paplašināties dažādos tirgos un reģionos, tomēr īpaša nozīme ir jaunā biroja atvēršanai Rīgā, Latvijā. Tā nav vienkārši vēl viena vieta uz kartes — Rīga ieņem īpašu vietu gan LeverX stāstā, gan uzņēmuma līdzdibinātāja un valdes priekšsēdētāja Dr. Viktora Lozinska (Dr. Victor Lozinski) dzīvē.

Līderības profils: Dr. Viktors Lozinskis

Dr. Viktors Lozinskis ir uzņēmuma LeverX līdzdibinātājs un valdes priekšsēdētājs, pieredzējis uzņēmumu lietojumprogrammu un programmatūras inženierijas eksperts, kurš pazīstams ar savu apņemšanos nodrošināt tehnoloģisku izcilību.

LeverX tika dibināts 2003. gadā Dr. Lozinska dzīvoklī - Silīcija ielejā. Mūsdienās uzņēmums ir globāls sistēmu integrators ar birojiem 11 valstīs un aptuveni 2000 profesionāļu lielu komandu, kas darbojas trīs kontinentos. Uzņēmums apkalpo klientus Ziemeļamerikā, Latīņamerikā, Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikā, Eiropā un Vidusāzijā.

Miljardieru bagātība pasaulē pērn sasniegusi visu laiku augstāko līmeni, pirmdien pavēstīja starptautiskā humānās palīdzības organizācija "Oxfam".

Pagājušajā gadā miljardieru bagātība pieaugusi par 16,2% un sasniegusi 18,3 triljonus ASV dolāru, norādīts "Oxfam" ziņojumā.

Tagad pirmo reizi vēsturē pasaulē ir arī vairāk nekā 3000 miljardieru, un turīgākie 12 miljardieri ir bagātāki par 50% pasaules nabadzīgāko cilvēku jeb vairāk nekā četriem miljardiem cilvēku.

"Oxfam" skaidro, ka miljardieru bagātības pieaugumu pagājušajā gadā jo sevišķi veicinājuši ASV prezidenta Donalda Trampa politiskie lēmumi.

Tāpat organizācija uzsver, ka ar šo uzkrāto naudu bāgātnieki iegādājas politisko spēku, jo magnāti nopērk laikrakstus un citus medijus, kā to izdarīja uzņēmējs Īlons Masks, iegādājoties platformu "X", un Džefs Bezoss, nopērkot laikrakstu "The Washington Post".

Akciju cenas pasaules biržās otrdien kritās, bet dārgmetālu cenas pieauga līdz jauniem rekordiem, pieaugot saspīlējumam starp ASV un Eiropas Savienību (ES) pēc ASV prezidenta Donalda Trampa draudiem noteikt jaunus muitas tarifus valstīm, kas būs pret viņa plāniem iegūt Grenlandi.

Kritums Volstrītā un atbalsis citos finanšu tirgos atgādināja dažiem novērotājiem pērnā gada aprīli, kad Trampa dramatiskais paziņojums par muitas tarifiem izraisīja paniku tirgos, kas mazinājās, Trampam atsakoties no drakoniskākajiem draudiem.

Ir gaidāms, ka Tramps trešdien radīs jaunus satricinājumus, piedaloties Pasaules Ekonomikas forumā Davosā.

Trampa poza pret Eiropu "liek attiecībām ar mūsu lielāko sabiedroto izskatīties trauslām", sacīja "B. Riley Wealth Management" analītiķis Ārts Hogans. "Ja vien viņš neatsauks daļu no savas retorikas, es domāju, kļūs tikai sliktāk."

Zelta cena pieauga līdz jaunam rekordam, pārsniedzot 4750 ASV dolārus par unci. Sudraba cena pakāpās virs 95,50 dolāriem par unci.

Davosā norisinās Pasaules Ekonomikas forums, kur pasaules politiskie, akadēmiskie un uzņēmējdarbības līderi diskutē par globālās ekonomikas virzieniem, riskiem un sadarbības iespējām. Forums katru gadu kļūst par orientieri diskusijām par nākotnes tendencēm, tostarp drošību, tehnoloģijām, klimatu un tirgu attīstību.

Nule kā publicētais Global Risks Report 2026 jeb Globālo risku ziņojums šogad iezīmē būtisku tendenci - lai arī īstermiņā uzmanība koncentrējas uz ģeoekonomiku, sabiedrības polarizāciju un drošības jautājumiem, desmitgades skatījumā klimats un vide veido dominējošo risku grupu. Klimata un ekosistēmu nestabilitāte tiek novērtēta kā galvenais faktors, kas ilgtermiņā ietekmēs globālo ekonomiku.

Interesants ir kontrasts starp īstermiņu un ilgtermiņu. Divu gadu griezumā klimata riski aptaujā vairs neatrodas augšgalā, taču tas neliecina par problēmas mazināšanos. Drīzāk par to, ka ģeopolitisko norišu kontekstā drošības un ģeoekonomiskie faktori šobrīd ir nonākuši uzmanības centrā. Ilgākā periodā aptuveni 40% ekspertu vides riskus vērtē kā “vētrainus”, kas nozīmē augstāku iespējamību sistēmiskām katastrofām ar starpnozaru ietekmēm.

ASV prezidents Donalds Tramps ceturtdien draudēja ar lieliem pretpasākumiem, ja Eiropas valstis, lai izdarītu spiedienu uz Vašingtonu, pārdotu ASV Valsts kases obligācijas.

"Ja tas notiktu, no mūsu puses būtu lieli pretpasākumi, un mums ir visas kārtis," Tramps sacīja telekanāla "Fox Business" raidījumā.

Viņš atzina, ka Eiropas valstīm ir daudz ASV valsts obligāciju.

Starp ASV un Eiropu saasinājusies spriedze saistībā ar Vašingtonas pretenzijām uz Dānijas autonomo teritoriju Grenlandi, kā iemeslu minot Savienoto Valstu nacionālās drošības intereses.

Trampa draudi piemērot muitas tarifus Eiropas valstīm par to, ka tās nepiekrīt viņa prasībai iegūt Grenlandi, šonedēļ satricināja pasaules finanšu tirgus.

Taču Pasaules Ekonomikas forumā Davosā Tramps trešdien atkāpās no draudiem ar spēku atņemt Grenlandi Dānijai un paziņoja, ka tomēr nenoteiks jaunus tarifus Eiropas valstīm.

Miljardieru bagātība pasaulē pērn palielinājusies līdz 15 triljoniem ASV dolāru salīdzinājumā ar 13 triljoniem dolāru gadu iepriekš, pirmdien paziņoja starptautiskā humānās palīdzības organizācija "Oxfam".

Miljardieru bagātības kāpums pērn bijis trīs reizes straujāks nekā pirms gada, norādīts "Oxfam" ziņojumā.

Pagājušajā gadā pasaulē bijuši 2769 miljardieri, kas ir par 204 vairāk nekā 2023.gadā.

Vidēji viena miljardiera bagātība pieaugusi par diviem miljoniem dolāru dienā, bet turīgākie desmit miljardieri kļuva vidēji par 100 miljoniem dolāru dienā bagātāki.

"Oxfam" skaidro, ka gadījumā, ja viņi pēkšņi zaudētu 99% savas bagātības, viņi tāpat būtu miljardieri.

Ziņojumā arī teikts, ka 60% gadījumu miljardieri savu bagātību ieguvuši, pateicoties mantojumam, monopolstāvoklim vai sakariem. "Oxfam" aprēķini liecina, ka 36% miljardieru savu bagātību ieguvuši, to mantojot.

Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena otrdien brīdināja par Eiropas Savienības (ES) aizvien pieaugošo ekonomisko konfliktu ar jaunā ASV prezidenta Donalda Trampa administrāciju.

"Nav citu pasaules ekonomiku, kas būtu tik integrētas kā mēs," Davosā notiekošajā ikgadējā Pasaules ekonomikas forumā sacīja Leiena.

"Eiropas uzņēmumi ASV nodarbina 3,5 miljonus amerikāņu, un vēl miljons darbavietu Amerikā ir tiešā veidā atkarīgas no tirdzniecības ar Eiropu," norādīja Leiena.

Savā priekšvēlēšanu kampaņā Tramps bija minējis ieceri noteikt jaunus tarifus 10-20% apmērā ES preču importam. Tramps cer, ka augstāki tarifi preču importam ASV palīdzēs atbalstīt vietējās nozares.

Leiena savā runā ceturtdien neminēja Trampa vārdu, taču uzsvēra dziļās saiknes starp abām ekonomikām.

"Abām pusēm uz spēles likts ļoti daudz," sacīja EK prezidente, piebilstot, ka tirdzniecības apgrozījums starp ES un ASV veido 1,5 triljonus ASV dolāru gadā jeb 30% no globālās tirdzniecības.

ASV prezidents Donalds Tramps otrdien solīja noteikt muitas tarifus Eiropas Savienības (ES) precēm un piebilda, ka 10% muitas nodeva Ķīnas preču importam var tikt ieviesta jau no 1.februāra.

Tramps, runājot ar reportieriem Baltajā namā dienu pēc stāšanās amatā, atsaucās uz nepieciešamību labot ES tirdzniecības nelīdzsvarotību ar ASV, kā arī vēlreiz kritizēja Ķīnu par fentanila kontrabandu.

"Viņi izturas pret mums ļoti, ļoti slikti. Tāpēc viņiem tiks noteikti tarifi," sacīja Tramps, runājot par ES. "Jūs nevarat gaidīt taisnīgumu, ja paši tā nerīkojaties."

Dienu pirms tam Tramps apsūdzēja ES, ka tā neimportē pietiekami daudz ASV produkcijas, un solīja "to izlabot", nosakot muitas nodevas vai aicinot pirkt vairāk naftas un gāzes.

Runājot par Ķīnu, Tramps otrdien atkārtoja savus draudus noteikt 10% muitas tarifu, sakot, ka tie "pamatoti ar faktu, ka viņi sūta fentanilu uz Meksiku un Kanādu".

No iespējamiem "tarifu kariem" negatīvu ietekmi izjustu gan ASV, gan Eiropas Savienība (ES), tādu vērtējumu aģentūrai LETA pauda ES ekonomikas komisārs Valdis Dombrovskis (JV) pēc Pasaules ekonomikas foruma Davosā, Šveicē.

ASV prezidents Donalds Tramps solījis noteikt muitas tarifus ES precēm, savukārt 10% muitas nodeva Ķīnas preču importam var tikt ieviesta jau no 1.februāra. Tāpat ASV prezidents apsūdzēja ES, ka tā neimportē pietiekami daudz ASV produkcijas, un solīja "to izlabot", nosakot muitas nodevas vai aicinot pirkt vairāk naftas un gāzes.

ES ekonomikas komisārs uzsvēra, ka ES un ASV ir stratēģiskie partneri un pašreizējā sarežģītajā ģeopolitiskajā situācijā, kad autoritārie režīmi izaicina pastāvošo noteikumos balstīto starptautisko kārtību, ir svarīgi, lai līdzīgi domājošās valstis strādā kopā. Dombrovska vērtējumā, pieeja, ar kādu ES vēršas pie jaunās ASV administrācijas, ir konstruktīva un uz sadarbību vērsta.

ASV prezidents Donalds Tramps, attālināti uzrunājot Pasaules Ekonomikas foruma (WEF) dalībniekus Davosā, ceturtdien paziņojis, ka zemākas naftas cenas nekavējoties izbeigs Krievijas uzsākto karu pret Ukrainu.

Viņš piebilda, ka vērsīsies pie Saūda Arābijas un naftas eksportētājvalstu organizācijas OPEC, aicinot pazemināt naftas cenas.

"Ja cenas kritīsies, Krievijas-Ukrainas karš beigsies nekavējoties," uzsvēra jaunais ASV prezidents, piebilstot, ka šobrīd cena ir tāda, lai Krievijas diktators Vladimirs Putins karu turpinātu.

Vēršoties pie pasaules biznesa līderiem, Tramps arī brīdināja, ka viņiem savas preces jāražo ASV vai pretējā gadījumā jārēķinās ar jauniem muitas tarifiem.

"Nāciet ražot savus produktus uz Ameriku, un mēs jums piedāvāsim vienu no zemākajiem nodokļiem pasaulē," solīja Baltā nama saimnieks. "Taču, ja jūs neražosies savus produktus Amerikā, kas ir jūsu prerogatīva, tad gluži vienkārši jūs maksāsiet muitu."

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās ceturtdien pieauga, investoriem reaģējot uz ASV prezidenta Donalda Trampa solījumu samazināt uzņēmumu nodokļus.

Tramps, ceturtdien attālināti uzrunājot Pasaules Ekonomikas foruma (WEF) dalībniekus Davosā, mudināja pazemināt procentlikmes un solīja samazināt nodokļus kompānijām, kas investē Savienotajās Valstīs, bet pacelt muitas tarifus tām, kas to nedara.

Tramps arī aicināja Saūda Arābiju un OPEC pazemināt naftas cenas, un šis aicinājums veicināja jēlnaftas cenu krišanos.

Volstrītas indekss "Standard & Poor's 500" tirdzniecības sesijas sākumā kritās, bet vēlāk pieauga un noslēdza sesiju 6118,71 punkta līmenī, kas ir jauns rekords.

"Noteikti visi saprot vēstījumu par tarifiem, un tagad mēs dzirdam vairāk par nodokļu stimuliem," sacīja "Cresset Capital" analītiķis Džeks Ablins.