Jaunākais izdevums

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vadītāja Daiga Mieriņa (ZZS) nolēmusi rosināt atteikties no būvju tehniskās inventarizācijas lietām, kas, viņas ieskatā, esot nevajadzīgas paliekas no padomju laikiem.

Būvju tehniskās inventarizācijas lietas jeb būvju kadastrālās uzmērīšanas lietas veic Valsts zemes dienests (VZD). Saeimas komisijas sēdē 17.janvārī VZD informēja, ka šobrīd rindā uz ēku un būvju kadastrālo uzmērīšanu ir 7062 pasūtījumi.

Mieriņa skaidroja, ka būtībā šo kadastrālo uzmērīšanu veic, lai iegūtos datus izmantotu nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanā. Taču šos pašus datus var iegūt arī citādi, piemēram, Būvniecības informācijas sistēmā, kurā tiek ievietoti projekti, kā arī reģistrētas to izmaiņas.

Būvju kadastrālo uzmērīšanu jāveic, ne tikai nododot ēku ekspluatācijā. Ja dzīvoklī tiek pārcelta siena, nepieciešama inventarizācijas lieta, ja gribi lielāku virtuvi - nepieciešama inventarizācijas lieta, uzbūvē garāžu - vajag inventarizācijas lietu, teica Mieriņa.

Viņa uzsvēra, ka, no inventarizācijas lietām atsakoties, necietīs ne projektu īstenošanas kvalitāte, ne drošība, kuru uzrauga būvvaldes un Būvniecības valsts kontroles birojs.

Savukārt būvju kadastrālā uzmērīšana ir tikai datu iegūšana - augstums, platums, garums, teica Mieriņa.

Atsakoties no šīs papildu datu radīšanas, būtiski mazinātos birokrātija un tiktu ietaupīti valsts un pašvaldību līdzekļi, jo šādu inventarizācijas lietu izmaksas skolām esot pāri par 10 000 eiro, bet slimnīcām - pat 20 000 eiro un vairāk.

Pašlaik tiek izstrādāti risinājumi, lai varētu mazināt rindas uz nepabeigto būvju kadastrālo uzmērīšanu, taču Mieriņa esot nolēmusi rosināt no šī procesa atteikties vispār un izstrādāt kārtību, kādā šos datus Valsts zemes dienests var iegūt citādi.

Par šo problēmu Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija plāno diskutēt 20.februārī.

Saeimas komisijas sēdē tika vērtēti Valsts zemes dienesta piedāvātie tūlītējie risinājumi, lai varētu mazināt rindas uz nepabeigto būvju kadastrālo uzmērīšanu.

Valsts zemes dienests kadastrālās uzmērīšanas rindas pieauguma mazināšanai piedāvā četrus risinājumus - vienkāršot administratīvās, kā arī atsevišķas kadastra reģistrācijas procedūras, pārdalīt dienesta iekšējos darbus.

Valsts zemes dienests ir sācis arī jaunu darbinieku piesaisti, kā arī tiek pārskatīta atalgojuma sistēma. Pašlaik darbā pieņemti 13 jauni darbinieki un notikusi viņu apmācība.

Grozīti arī normatīvi, lai atsevišķu kategoriju būvēm varētu neveikt kadastrālo uzmērīšanu vai arī noteikt vienkāršotu uzmērīšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ilgstoši Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācija (LANĪDA) skandējusi trauksmes zvanus par izveidojušos situāciju Valsts zemes dienesta (VZD) kadastrālajā uzmērīšanā. Īsāk sakot – rindas!

Ja noteiktai sabiedrības paaudzei, ņemot vērā Latvijas vēstures lapaspuses, neparedzamas un nesaredzamas rindas joprojām ir norma, tad laikmetīgam komersantam, kura ikdienu diktē līgums, termiņš un katrs rindas metrs un diena atainojas negatīvā bilancē, rindu kārtība nešķiet nedz pieņemama, nedz attaisnojama.

Mūsdienu dinamiskajā laikmetā par daudz formālisma kadastrālajā uzmērīšanā. Situācija īpaši kritiska kļuva aizvadītajā gadā. Tā kā līdz 2022. gada 1. oktobrim bija jānodod ekspluatācijā ēkas vai arī jāpagarina būvatļaujas, kur būvniecība uzsākta pirms 2014. gada 1. oktobra, atklājās, cik daudzi īpašnieki nav sakārtojuši savus īpašumus. Tāpat rindas pagarināja pandēmijas laika ierobežojumi un noteikto prasību ievērošanas dēļ objektu apsekošana bija iespējama ierobežotā apjomā. Viss iepriekš minētais negatīvi rezonēja uz būvniekiem un attīstītājiem. Ja jauno projektu attīstītājiem gadu jāgaida VZD rindā, lai ēku nodotu ekspluatācijā, tas kavē ne tikai kompāniju darbību, bet kopumā nav teicams signāls jaunu mājokļu un investīciju attīstībai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā šodien daļēji attālinātā sēdē plkst.10 paredzēts uzklausīt Valsts zemes dienesta (VZD) ziņojumu par risinājuma soļiem būvju kadastrālās uzmērīšanas rindu samazināšanai un situācijas stabilizēšanai.

Uz sēdi aicināti Tieslietu ministrijas (TM), VZD, Ekonomikas ministrijas, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Būvniecības valsts kontroles biroja, Centrālās finanšu un līgumu aģentūras, Ādažu novada pašvaldības, Mārupes novada pašvaldības, Rīgas domes un SIA "Nekustamā īpašuma pārvalde" pārstāvji.

Kā ziņots, TM kopā ar VZD sagatavojusi rīcības plānu būvju kadastrālās uzmērīšanas rindu mazināšanai, informēja TM. Tas darīts, reaģējot uz situāciju, kas izveidojusies 2022.gada otrajā pusgadā, kad dažādu faktoru ietekmē strauji pieauga pieprasījums pēc VZD būvju kadastrālās uzmērīšanas pakalpojuma.

Rīcības plāns iesniegts arī Valsts pārvaldes komisijai, kura iepriekš pēc komisijas priekšsēdētājas Daigas Mieriņas (ZZS) priekšlikuma vienojās aicināt VZD līdz 10.janvārim iesniegt risinājumus ēku nodošanas ekspluatācijā rindu mazināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Valmierā bijušā gaļas kombināta teritorijā izveidota industriālā teritorija

Db.lv, 11.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valmierā pagājušā gada nogalē pabeigts pirmais no diviem projektiem industriālās teritorijas izveidē bijušā gaļas kombināta teritorijā, īstenojot Eiropas reģionālās attīstības fonda (ERAF) projektu "Industriālo teritoriju attīstība Valmierā - 1.kārta", informē pašvaldība.

Sākotnēji projektā bija paredzēta īpašumu Rūpniecības ielā 1 un Dzelzceļa ielā 9 sakārtošana, Dzelzceļa ielas pārbūve, Eksporta ielas un laukumu izbūve. Būvniecības iepirkuma rezultātā ietaupītie līdzekļi tika izmantoti, projektā iekļaujot arī Zāļu ielas pārbūvi, posmā no Rūpniecības ielas līdz Lodes ielai 1A, tādējādi papildus uzlabojot piekļuvi revitalizētajai rūpnieciskajai teritorijai.

2021.gadā tika pabeigti projektā paredzētie ēku demontāžas darbi bijušā Valmieras gaļas kombināta teritorijā, Rūpniecības ielā 1 - nojauktas teritorijā esošās ēkas, kas bija sliktā tehniskā stāvoklī, kā arī veikta betona elementu - kanalizācijas priekšattīrīšanas ietaišu demontāža, demontēts betona žogs un drāšu pinuma žogs, tamponēti artēziskie urbumi, demontētas teritorijā esošās nelietojamo komunikāciju akas, sadrupināti un aizvesti būvgruži, nolīdzināta teritorija esošo augstuma atzīmju robežās. No jauna izbūvēta lietus kanalizācija, kā arī izbūvēta Eksporta iela un Dzelzceļa iela līdz asfaltbetona apakškārtai, daļēji pabeigta publiskā asfaltētā stāvlaukuma izbūve Eksporta ielā 8.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rail Baltica projekta īstenotājs Latvijā – uzņēmums Eiropas Dzelzceļa līnijas izsludinājis iepirkumu, lai atklātā konkursā izvēlētos komersantu, kurš veiks Rail Baltica reģionālo staciju, infrastruktūras apkopes punktu Skultē un Iecavā un Salaspils intermodālā kravu termināļa būvprojektu ekspertīzi.

Būvprojektu ekspertīze ir profesionāla pārbaude, kuras mērķis ir sniegt izvērtējumu par būvprojekta tehniskā risinājuma atbilstību normatīvo aktu un pasūtītāja prasībām.

Ekspertīzes atzinums sniedz pārliecību par publiski pieejamu un sabiedriski nozīmīgu Rail Baltica būvju un ēku būvprojektu atbilstību drošas būves parametriem, savukārt praktiskā nozīme ir palīdzēt pasūtītājam un projektētājiem būvprojektu kvalitātes nodrošināšanā.

Darba apjoms provizoriski ietver šādu Rail Baltica būvniecības objektu izvērtējumu: apmēram 70 km dzelzceļa sliežu ceļu ap objektiem, 37 galveno ēku, 60 peronu (pasažieru un kravas), 28 km ceļu, trīs pārvadu un citu būvju projektu analīzi.Paredzamais pakalpojuma sniegšanas termiņš ir 48 mēneši no līguma parakstīšanas dienas. Pasūtītājam ir tiesības pagarināt līguma izpildes laiku par laika periodu līdz projektēšanas darbu pabeigšanai (bet ne ilgāk kā 96 mēnešus no līguma parakstīšanas dienas).

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kurp dodas klientu lojalitātes programmas?

Anda Batraga, ekonomikas zinātņu doktore, Latvijas Universitātes profesore un senatore, 19.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirgotājiem un pakalpojumu sniedzējiem allaž ir bijis izaicinājums ne tikai piesaistīt jaunus klientus, bet arī noturēt esošos, veidojot piederības sajūtu konkrētam zīmolam jeb lojalitāti.

Daudzo lojalitātes programmu pamata ideja ir sniegt savam pastāvīgajam klientam papildu labumus un iespējas. Viena monētas puse ir šo programmu saturs – labumi, ko uzņēmums piedāvā saviem klientiem, bet otra puse ir tehnoloģiskie risinājumi. Tiem jānodrošina klientam maksimālas ērtības un komforts, savukārt uzņēmumam – iespēja labāk iepazīt savus klientus un veidot mūsdienīgus, individualizētus piedāvājumus. Kā veidojas un ko sniedz digitālā lojalitāte? Vai digitāla lojalitātes karte strādā labāk nekā plastikāta?

Lojalitātes maigā vara

Līdzšinējie pētījumi par lojalitātes karšu izmantošanu ikdienas produktu mazumtirdzniecības sektorā pierāda, ka lojalitātes programmas ir ļoti būtisks darbības elements. Tās saglabā klientus, nodrošina klientu lojalitāti, veicina atkārtotu pirkumu veikšanu, uzlabo klientu apmierinātību, kā arī sniedz klientiem piederības sajūtu un vilina potenciālos klientus kļūt par klientiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar svinīgu ceremoniju klātienē un virtuālajā realitātē 28.oktobrītiks atklāts jaunais Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Zinātnes un inovāciju centrs, kurā studenti, uzņēmēji, zinātnieki un pētnieki varēs radīt inovatīvus produktus un attīstīt zinātņietilpīgas idejas, izmantojot jauno plaša spektra aprīkojumu atvērtā tipa darbnīcās, kā arī kopstrādes un citas telpas.

RTU Zinātnes un inovāciju centrs attīsta inovāciju zināšanu, radīšanas un īstenošanas atbalsta vidi, kas ietver gan produktu izstrādi, gan dažādus nacionāla un starptautiska mēroga instrumentus ideju attīstībai no agrīnas stadijas līdz globālai tirgus iekarošanai. Centrs līdzdarbojas arī inovāciju politikas veidošanā Latvijā un Eiropā.

Vairāk nekā 1000 kvadrātmetru plašajās telpās RTU Būvniecību inženierzinātņu fakultātes, Ķīpsalas ielā 6A, 2. stāvā izvietota tīrā un netīrā prototipēšanas darbnīca, kurā pieejamas lāzergriešanas, vakuumformēšanas iekārtas, dažādas 3D drukas iekārtas, kas papildinātas arī ar konveijera lentu neierobežota garuma detaļu drukāšanai, nosūces galds, kas ļaus veikt plašāka mēroga apstrādes procesus, CNC frēze un citas iekārtas prototipēšanai, kas ir vitāli nepieciešamas mūsdienu ražošanas vai produktu izstrādes procesos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidents Egils Levits šodien "Jaunās vienotības" (JV) politiķi, pašreizējo premjeru Krišjāni Kariņu oficiāli nominēs Ministru prezidenta amatam.

Levits par Kariņa nominēšanu šodien paziņoja preses konferencē, piebilstot, ka attiecīgu dokumentu vēl parakstīs vēlāk dienas gaitā.

Prezidents stāstīja, ka iepazinies ar topošo valdības deklarāciju un esot guvis "pilnīgi skaidru pārliecību", ka topošā koalīcija ir pietiekami stabila un ka tai ir pietiekami daudz kopīgu uzstādījumu, kas var būt par pamatu nākamās valdības darbībai nākamajos četros gados.

Abi politiķi tikšanās laikā esot pārrunājuši valdības deklarācijas pirmo melnrakstu, informēja Levits. Kariņš dokumentu esot nosūtījis prezidentam izskatīšanai jau pirmdien. Deklarācijā ir paredzēti pieci bloki. Viens no tiem ir drošība un ārpolitika, kurā iezīmēta valdības rīcība šajās jomās. Nākamais bloks ir izglītība, kas, prezidenta ieskatā, ir ārkārtīgi svarīga joma. Viņaprāt, topošās valdības partiju pārstāvjiem pie šīs sadaļas būtu rūpīgāk jāpiestrādā - īpaši pie augstākās izglītības, zinātnes un tehnoloģiju jautājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās otrdien pieauga, jo investoru noskaņojumu uzlaboja laba ASV uzņēmumu peļņa un atvieglojums par jaunās britu valdības atteikšanos no strīdīga finanšu plāna.

Analītiķi norādīja uz negaidīti labu "Goldman Sachs" un "Johnson & Johnson" peļņu kā pozitīvu dzinuli akciju cenām, kā arī uz investoru noskaņojuma maiņu.

Otrdien publicēti dati arī liecina, ka ASV rūpniecības produkcijas apmērs septembrī salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi palielinājies par 0,4% jeb vairāk, nekā bija prognozējuši analītiķi. Analītiķi bija prognozējuši pieaugumu par 0,1%.

OANDA vecākais tirgus analītiķis Kreigs Erlams tomēr brīdināja, ka investoru optimisms var nebūt ilgstošs.

Frankfurtes biržas indekss pieauga par 0,9% pēc ziņām, ka Vācijas investoru pārliecības līmeni atspoguļojošais ZEW indekss oktobrī paaugstinājies līdz mīnus 59,2 punktiem, kas ir par 2,7 punktiem labāk nekā septembrī. Analītiķi bija prognozējuši, ka indekss saruks līdz mīnus 65,7 punktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Uzņēmēji arvien vairāk domā par ilgtspēju

Armanda Vilciņa, 24.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo gadu laikā ilgtspējīgai uzņēmējdarbībai pasaules kontekstā tiek piešķirta arvien lielāka vērtība, banku veiktās aptaujas gan rāda, ka daļa vietējo uzņēmumu uz šiem jautājumiem joprojām raugās tikai caur atkritumu šķirošanas un resursu patēriņa samazināšanas prizmu.

Lai bizness mūsdienās gūtu panākumus, tam ir jābūt ilgtspējīgam, jo ilgtspēja palīdz ne tikai inovāciju ieviešanā un izaugsmē, bet arī būtiski palielina uzņēmumu konkurētspēju, atzīmē Madara Apsalone, Philip Morris ārējo attiecību vadītāja Latvijā. Viņa stāsta, ka Philip Morris ilgtspējas stratēģija primāri balstās ESG principiem, kas sevī ietver dažādus vides, sociālos un pārvaldības procesus. Atbilstoši tam pēdējo gadu laikā Baltijas reģionā ieviesti vairāki uzņēmējdarības ilgtspējas veicināšanas pasākumi - tie saistās gan ar darbinieku labbūtības uzlabošanu, gan vides aspektiem, tajā skaitā uzņēmuma ekoloģiskās pēdas samazināšanu, teic M.Apsalone.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šodienas Rīgas sabiedriskajā transportā būs jauna biļešu sistēma, kas paredz lētākas mēnešbiļetes un jaunas laika biļetes.

Galvenās pārmaiņas paredz atteikšanos no 135 dažādiem biļešu veidiem, ieviešot laika biļetes, no kurām lētākā būs 90 minūšu biļete, kas maksās 1,5 eiro, un ar to varēs braukt vairākos transportlīdzekļos.

Noteikts, ka viena brauciena maksa būs 2 eiro par vienu braucienu. Taču realitātē viena brauciena biļeti par 2 eiro būs iespēja nopirkt tikai pie vadītāja autobusā. Un vienīgais maršruts, kurā to varēs izdarīt, ir 22.autobusā, kas kursē no uz un no Rīgas lidostas.

Kopumā tiks ieviestas divas laika biļetes - 90 minūšu brauciena biļete, kas maksās 1,5 eiro, un 24 stundu biļete, kas maksās 5 eiro.

Laika biļešu darbības laiks var pārsniegt minētā 90 minūtes un 24.stundas. Laika atskaite tiks sākta no pirmās biļetes validācijas reizes. Savukārt pēdējo reizi biļeti varēs validēt pēdējā atvēlētā laika minūtē un turpināt braucienu līdz maršruta beigām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV miljardieris Īlons Masks ir kļuvis par sociālā tīkla "Twitter" vienīgo direktoru pēc tam, kad viņš pabeidza "Twitter" iegādi par 44 miljardiem ASV dolāru un atlaida direktoru padomi, liecina pirmdien ASV Vērtspapīru un biržu komisijā (SEC) iesniegti dokumenti.

Šajos dokumentos teikts, ka "apvienošanās pabeigšana" notikusi 27.oktobrī, kad "Masks kļuva par vienīgo "Twitter'' direktoru", savukārt visa "Twitter" direktoru padome tika atlaista.

Kad Masks aprīlī izteica sākotnējo iegādes piedāvājumu, viņš paziņoja, ka ir nodomājis pārtraukt "Twitter" akciju kotēšanu biržā, lai pēc tam varētu publiskot mazāk informācijas par uzņēmuma stāvokli.

Kad Masks jūlijā paziņoja par atteikšanos no "Twitter" iegādes darījuma, uzņēmums iesūdzēja viņu tiesā Delavēras štatā, pieprasot darījumu pabeigt.

Oktobra sākumā Masks pauda gatavību tomēr turpināt "Twitter" iegādes darījumu un nosūtīja vēstuli "Twitter" ar piedāvājumu to pabeigt. Par "Twitter" kontroles pārņemšanu tika ziņots 27.oktobrī dažas stundas pirms tiesas noteiktā termiņa, līdz kuram Maskam darījums bija jāpabeidz.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neraugoties uz to, ka samazinās skaidras naudas izmantošana, tā turpinās pastāvēt, ceturtdien Latvijas Bankas konferencē "Ilgtspēja un nauda: veidojot nākotnes ekonomiku" atzina paneļdiskusijas "Naudas nākotne" dalībnieki.

Zviedrijas centrālās bankas prezidents Stefans Ingvess uzsvēra, ka mūsdienās arvien vieglāk ir veikt maksājumus un pārskaitījumus, izmantojot internetu, viedtālruņus, banku kartes un tas ir veicinājis visas sistēmas izmaiņas, ievērojami samazinot skaidrās naudas lietojamību. Vienlaikus, lai tas notiktu, ir nepieciešama drošība, ka bezskaidras naudas norēķini darbojas un, pārskaitot naudu no viena tālruņa uz otru, cilvēki netiks apkrāpti un nauda kaut kur nepazudīs.

Viņš atgādināja, ka mūsdienās, kad domājam par naudu, daudz biežāk ar to tiek saprasta elektroniska nauda. Tomēr galu galā to, kāda nauda katrā valstī tiks lietota, nenosaka centrālās bankas, bet gan likumdevēji. "Tehnoloģijas ir jāsalāgo ar likumdošanas bāzi," uzsvēra Ingvess, atgādinot, ka parasti tieši nauda ir tā mērvienība, kurā tiek definēti likumīgi darījumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan šī gada rudenī elektrības patēriņš sasniedza zemāko līmeni kopš 2017. gada jūnija, nozares pārstāvji prognozē, ka nākamo 10 gadu laikā patēriņš varētu būtiski pieaugt.

Saskaņā ar AS Augstsprieguma tīkls (AST) prognozēm elektroenerģijas sistēmas patēriņš Latvijā tuvāko desmit gadu laikā varētu pieaugt par 3 līdz 12,5%. AST skaidro, ka patēriņš prognozēts trim scenārijiem – konservatīvai, bāzes un optimistiskai attīstībai. Tiek plānots, ka konservatīvās attīstības jeb A scenārijā elektroenerģijas patēriņš 2032. gadā varētu sasniegt 7605 gigavatstundas (GWh) gadā, bāzes jeb B scenārijā – 7951 GWh, bet optimistiskās attīstības scenārijā – 8306 GWh.

Elektrību taupa

Līdz ar apjomīgu atjaunojamo energoresursu (AER) ienākšanu tirgū un fosilā kurināmā lomas mazināšanos, kā arī atteikšanos no Krievijas gāzes importa, kā ietekmē varētu palielināties elektroenerģijas loma apkurē, elektrības patēriņš varētu pieaugt arī straujāk, nekā prognozēts, teic Aigars Sīlis, AST Datu analīzes grupas vadītājs. “Jau šobrīd pieprasīto jauno elektrostaciju pieslēguma jaudu apjoms Latvijā pārsniedz maksimālo pīķa patēriņu vairāk nekā trīs reizes, tāpat patēriņa pieaugumu varētu veicināt arī elektroauto izplatības palielināšanās,” atzīmē A. Sīlis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Papildināta: Bitcoin cena krītas pēc Binance atteikšanās no FTX pārņemšanas

LETA--DPA; Db.lv, 10.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kriptovalūtas "Bitcoin" cena trešdien kritās pēc kriptovalūtu biržas "Binance" atteikšanās no konkurējošās biržas FTX pārņemšanas.

"Binance" otrdien bija paziņojusi, ka plāno pārņemt kriptovalūtu biržu FTX, bet trešdien paziņoja par atteikšanos no šī plāna. Pēc jaunā "Binance" paziņojuma "Bitcoin" cena saruka līdz 16 148 ASV dolāriem, kas ir zemākais līmenis kopš 2020.gada.

"Bitcoin" cena pirms tam trešdien bija kritusies līdz 16 941 dolāram pēc ziņām par FTX likviditātes problēmām. Samazinājās arī "Ether" un citu kriptovalūtu cenas.

Kriptovalūtu cenu krišanos izraisīja atjaunojušās investoru bažas par relatīvi jaunā sektora stabilitāti.

"Bitcoin" vēl trešdienas rītā tika pārdota par vairāk nekā 18 000 dolāru, bet otrdien - par vairāk nekā 20 000 dolāru.

Neilgi pirms ASV biržu slēgšanas trešdien "Binance" savā paziņojumā apstiprināja, ka atsakās no FTX iegādes, jo FTX grūtības pārspēj "Binance" spēju palīdzēt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīna piektdien atvieglojusi daļu no stingrajiem ierobežojumiem, kas noteikti cīņā pret Covid-19, saīsinot karantīnas periodu iebraucējiem no desmit līdz astoņām dienām un atsakoties no prakses pēkšņi atcelt avioreisus, ja noteiktam pasažieru skaitam konstatēts Covid-19.

Nacionālā veselības komisija arī paziņoja par atteikšanos no prasības identificēt un izolēt "sekundārās tuvās kontaktpersonas".

Valdība televīzijā paziņoja, ka ietekmīgā Politbiroja pastāvīgā komiteja, ko veido septiņi locekļi, ceturtdien apstiprinājusi šos aizliegumus.

Ieceļotājiem joprojām būs jāveic seši nukleīnskābju testi un astoņas dienas būs jāievēro karantīna.

Taču ceļotājiem turpmāk būs jāuzrāda tikai viens negatīvs Covid-19 tests 48 stundu laikā pirms iekāpšanas lidmašīnās uz Ķīnu. Līdz šim tika prasīti divi testi.

Jaunie noteikumi paredz, ka atsevišķas ceļotāju grupas, piemēram, svarīgi uzņēmēji un sportisti, varēs neievērot karantīnu, kamēr vien uzturas noteiktā ierobežotā teritorijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

LVM ir kapacitāte īstenot IPO, bet nav vajadzības pēc tā

Māris Ķirsons, 29.12.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Teorētiski LVM ir kapacitāte īstenot IPO biržā, bet nav ne tehniskas, ne ekonomiskas vajadzības pēc tā," intervijā Dienas Biznesam saka AS Latvijas Valsts meži valdes priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

Fragments no intervijas

Jaunās valdības veidošanas procesā publiski bija sadursme par to, vai nepieciešams līdz 20% valsts kapitālsabiedrību akciju kotēt biržā. Kā vērtēt šo ideju? Kas no šāda soļa iegūtu, kas zaudētu? Kas no tā LVM?

Īsā atbilde: kā īpašnieks - proti, Latvijas valsts, - lems, tā arī būs. Lai sāktu kotēt akcijas biržā, uzņēmumam ir jābūt superveselīgam, ļoti iekārojamam no potenciālo investoru – akciju pircēju skatupunkta. Teorētiski LVM ir kapacitāte īstenot IPO biržā, bet nav ne tehniskas, ne ekonomiskas vajadzības pēc tā. Tomēr, kā savulaik mēdza sacīt bijušais premjerministrs Ivars Godmanis, ir vairāki BET. Kā uzņēmuma vadītājs uzskatu, ka šis jautājums ir ļoti rūpīgi jāizvērtē. Klasiski iešanai uz biržu mērķis ir naudas piesaiste, it īpaši, ja uzņēmums iecerējis vērienīgu paplašināšanos, vai otra situācija, kad īpašnieks vai īpašnieki vēlas baudīt sava darba augļus un pārdot savas akcijas par tirgus cenu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Bez precīzi definētiem mērķiem panākumus sasniegt grūti

Guntars Gūte, Diena, 23.11.2022

Neils Kalniņš: “Kā valsts esam mazi kad tirgus izmērā, gan dažādās citās kategorijās, bet vienlaikus – maziņš tas nenozīmē, ka tas ir slikti, un Latvija, manuprāt, ir izcila gan tajos uzņēmumos, kas šeit darbojas tieši tehnoloģiju laukā.”

Foto: Aivars Liepiņš, Dienas mediji

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mums jāmāk dzīvot tehnoloģiju laikmetā, izmantot to iespējas valsts un sabiedrības labklājības paaugstināšanai, uzsver foruma 5G Techritory programmu direktors Neils Kalniņš.

Tehnoloģiju attīstība šobrīd notiek ļoti straujā tempā, dažādi jauni risinājumi tiek prezentēti teju ik nedēļu. Šķiet, savā ziņā to visu sekmē arī 5G sniegtās iespējas. Arī Latvijā tiek radītas dažādas jaunas lietas, kas arī sekmīgi tiek ieviestas mūsu ikdienā. Kādi mēs izskatāmies uz pasaules fona tehnoloģiju attīstības jomā?

Kā valsts esam mazi kad tirgus izmērā, gan dažādās citās kategorijās, bet vienlaikus – maziņš tas nenozīmē, ka tas ir slikti, un Latvija, manuprāt, ir izcila gan tajos uzņēmumos, kas šeit darbojas tieši tehnoloģiju laukā, gan arī caur šo savu mazumu mēs iegūstam ļoti lielu spēju būt elastīgiem, tādējādi daudz ātrāk spējam reaģēt uz dažādām pārmaiņām un globāliem un lokāliem izaicinājumiem. Protams, te jānovelk zināmu robežu starp tehnoloģiju pasauli un ikdienas dzīvi, jo vienmēr varam skatīties pagātnē – uz nesakārtoto izglītības sistēmu vai ne tik viediem pieņemtajiem lēmumiem saistībā ar Covid-19 apkarošanu vai enerģētikas nozari, kuru negatīvās sekas mēs šobrīd izjūtam – tie ir jautājumi, kurus vienmēr var kāds uzsvērt, norādot, ka nemaz tik sekmīgi mēs neesam un esam pēdējās vietās Eiropā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par jaunā izdevuma Miljonārs tapšanu un informācijas atklātības nozīmīgumu Guntars Gūte sarunājas ar izdevuma līdzautoru, publicistu Lato Lapsu.

Jau pavisam drīz pie lasītājiem nonāks jaunais izdevums Miljonārs – žurnāls, kurā kopā ar līdzautori Kristīni Bormani esat apkopojuši informāciju par – kā paši sakāt – Latvijas bagātāko cilvēku, pelnītāju un zaudētāju, dividenžu saņēmēju un patieso labuma guvēju TOP 500. Kurš izdevums pēc kārtas tas jau ir?

Šis ir jau 26. gads, kad tiek publicēts šis saraksts.

Sanāk, ka visi šie izdevumi kopā ir sava veida atjaunotās Latvijas miljonāru vēstures apskats.

Es patiesībā bez liekas kautrības gribētu teikt, ka miljonāru saraksts komplektā ar pārējiem datu apkopojumiem – 100 lielākajiem pelnītājiem, 100 lielākajiem zaudētājiem, 100 lielākajiem dividenžu izņēmējiem un pēdējos gados arī patiesā labuma guvēju sarakstu ir ilgākais un nopietnākais Latvijas ekonomikas veiksmes barometrs, kāds vispār ir bijis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Kriptobiržas Binance dibinātāja ieteikumi veiksmīgam biznesam un labākai dzīvei

Db.lv, 04.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Čaņpeņs Žao (Changpeng Zhao) ir pasaulē lielākās kriptovalūtu biržas Binance dibinātājs un izpilddirektors. Uzņēmums tika izveidots 2017. gadā un jau 2018. gadā kļuva par lielāko tirgus spēlētāju nozarē.

Žao no uzņēmēja Šanhajā ir izaudzis par biznesa līderi, kurā ieklausās un, kuram vēlas līdzināties visā pasaulē. Nesen viņš publiskoja arī savus galvenos principus pēc kā vadās, gan dzīvē, gan biznesā.

Esi taisnīgs

Neizmanto citus cilvēkus un neļauj citiem izmantot tevi. Visiem ir tieksme būt nedaudz subjektīviem un meklēt sev izdevīgākus risinājumus. Tomēr tam ir jāpretojas un jācenšas būt iespējami objektīvam. Tu negūsi dzīvē lielus panākumus, ja nespēsi panākt līdzsvaru šajā jomā.

Veido ilgtermiņa attiecības un abpusēji izdevīgus darījumus

Panākumi veidojas ilgtermiņā un ir jāveido tādas ilgtermiņa attiecības, kurās iegūst visas iesaistītās puses. Lai darījumam būtu jēga, visām tajā iesaistītajām pusēm ir jāgūst kāds labums. Vienpusēju darījumiem ir īss mūžs, un šādā gadījumā visu laiku būs jāmeklē arvien jauni sadarbības partneri. Vienreizējiem īstermiņa ieguvumiem parasti ir negatīvas sekas, jo tie novērš uzmanību no ilgtermiņa perspektīvas. Jātiecas pēc lielāka ieguvuma ilgtermiņā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Peļķes un lietus ūdens appludinātas zonas pagalmā - šīs parādības privātmāju vai lauku īpašumu saimniekiem nav svešas. Pārlieku liela mitruma ietekmē apgrūtināta var būt ne tikai pārvietošanās pa savu īpašumu vai teritorijas estētiskais koptēls, bet arī var tikt nodarīts būtsisks kaitējums ēkas pamatiem, pagrabam un citiem svarīgiem būvelementiem. Lai no tā izvairītos, efektīvs risinājums ir lietus ūdens drenāža. Lietus ūdens novadīšana visbiežāk tiek organizēta, ierīkojot notekcaurules, pa kurām ūdens tālāk tiek novadīts uz tuvumā esošām ūdenstilpnēm (upe, ezers, dīķis u.tml.) vai gruntī (lietus ūdeņu novadīšana zemē).

Kā un kur novadīt lietus ūdeni?

Zemāk esam apkopojuši izplatītākos lietus ūdens novadīšanas sistēmu veidus, atkarībā no īpašuma atrašanās vietas un tuvumā esošo ūdenstilpņu pieejamības.

Ja teritorijā vai tās tuvumā atrodas upe vai dīķis

Šādos gadījumos lietus ūdens var tikt novadīts šajās ūdenstilpnēs. Šādos gadījumos tiek izmantotas speciālas drenāžas caurules - 110mm diametrā. Turklāt obligāti jāparedz kritums vismaz 5mm uz 1 metru.

Ja teritorijā vai tās tuvumā neatrodas upe vai dīķis

Tādos gadījumos tiek veidotas drenāžas tranšejas līdz 1 metra dziļumā, kurās tiek ievietotas speciālas drenāžas caurules ar kokosa vai ģeotekstila apvalku. Tranšejas pamatni nostiprina ar rupjas frakcijas granti vai oļiem, kam seko pašu cauruļu ievietošana. Tāpat arī cauruļu ierakšanai ieteicama vai nu rupjas frakcijas grants vai oļi, lai tādējādi izveidotu drenāžas lauku, kurā lietus ūdenim dabīgā veidā uzsūkties gruntī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Apburtā loka ceļš 13 gadu garumā valsti novedis kārtējā strupceļā

Māris Ķirsons, 31.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemes piespiedu nomas jautājumos Latvija jau vairāk nekā 13 gadus iet pa apburto loku, un to nespēj pārraut arī ar dalītā īpašuma izbeigšanu, kura īstenošanai izveidotais mehānisms ir birokrātiski smagnējs, un tam nav arī adekvāta valsts finansiāla atbalsta.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta zvērinātu advokātu biroja iLaw partneris Normunds Šlitke. Viņaprāt, zemes piespiedu nomas ikgadējo griestu apmēra noteikšanā 4% no zemes kadastrālās vērtības ir daudz ekonomisko absurdu. Situāciju pašlaik var mainīt tikai Satversmes tiesa.

Kāda ir situācija ar dalītā īpašuma problēmu?

Tā ir tieši tāda pati kā pašlaik ar daudzdzīvokļu māju siltināšanu. Kāpēc tāds salīdzinājums? Tāpēc, ka ir vairākas būtiskas līdzības gan ar daudzdzīvokļu māju siltināšanu, gan ar dalītā īpašuma izbeigšanu. Diemžēl, bet vecais teiciens — ir meli, ir lieli meli un ir statistika — būtu jākoriģē un statistika jāaizstāj ar politika. Proti, politiķi pirms 11 gadiem solīja dzīvokļu īpašniekiem, ka zemes gabala izpirkšana zem daudzdzīvokļu mājas būs tikpat vienkārša un nesāpīga kā šīs mājas siltināšana. Diemžēl realitāte ir cita. Vārdos un solījumos viss ir skaisti, bet, tiklīdz raugāmies uz padarītajiem darbiem — piedāvātajiem mehānismiem —, tā aina jau ir pavisam citāda. No šodienas skatupunkta laikam nevienam nav jautājumu par energoresursiem, to cenas būtisku pieaugumu, dabasgāzes kontekstā arī pieejamību un dārdzību, kas pat ir kļuvusi par savdabīgu ieroci Ukrainas kara kontekstā. Ļoti daudzi cilvēki 32 gadus pēc Latvijas neatkarības atgūšanas dzīvo padomju laikos būvēto daudzdzīvokļu māju dzīvokļos, kuru apkurei bija paredzēts izmantot lētos energoresursus — dabasgāzi — no Krievijas, bet šodien tie vairs nav lēti, un siltināšanas problēma, šķiet, ir viena no galvenajām aktualitātēm valstī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

VIDEO: Bez valsts mehānismiem koksnes izmantošana būvniecībā būs fragmentāra

Māris Ķirsons, 03.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koksnes izmantošanu būvniecībā Latvijā bremzē vēsturiski stereotipi, normatīvie akti un valstisku stimulu trūkums sava resursa pilnvērtīgākai izmantošanai pašu zemē.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas meža un saistīto nozaru portālu Zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par koka izmantošanu būvniecībā Latvijā un ārzemēs. Latvijā ir publiskās ēkas, ražotnes, noliktavas, infrastruktūras celtnes, kuras būvētas no koka, taču tādu ir salīdzinoši maz, labāka situācija ir ar privātmājām.

Ražojam, bet patērē ārzemnieki

“Latvijā ražo koka mājas, bet tās pārdod ārzemēs, praktiski visā pasaulē, jo grūti iedomāties kādu vietu, kur nebūtu Latvijā izgatavoto māju,” skaidro biedrības Zaļās mājas izpilddirektors Kristaps Ceplis. Latvijā ir uzņēmumi, kuri spēj saražot, Latvijā ir resursi (koksne), no kā saražot, bet produkcija nonāk ārzemēs. “Latvijā nav nekādu motivējošu rīku, lai būvētu koka ēkas, un ir liela vēsturiska stereotipu ietekme attiecībā par koka ēku ugunsdrošību. Cilvēkiem ir stereotips, ka koks pūst, vērpjas, deg, bet, ja izmantosim betonu un minerālus, visas problēmas būs atrisinātas, neiedziļinoties tajās blaknēs, kas mēdz būt visa veida būvēs,” skaidro koka ēku būvniecības uzņēmuma vadītājs Krists Slokenbergs. Viņš norāda, ka ne no valsts, ne arī pašvaldību puses nav neviena instrumenta, kas stimulētu būvēt ēkas no koka. “Labā ziņa, ka koka būvju skaits Latvijā tomēr pieaug, jo mīti par koku pirms gadiem desmit bija daudz ietekmīgāki, vienlaikus pieauguma temps ir pārāk lēns,” tā K. Slokenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Saules paneļu atmaksāšanos nosaka elektroenerģijas cena, nevis sadales pakalpojums

Sandis Jansons, AS "Sadales tīkls" valdes priekšsēdētājs, 17.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reaģējot uz izskanējušo informāciju par jaunā sadales tarifa projekta ietekmi uz saules enerģijas ražotājiem, jāņem vērā daži būtiski fakti. Pirmkārt, AS "Sadales tīkls" izmaksas pieaugušas par 183 miljoniem eiro - primāri pārvades tarifa un elektroenerģijas cenas pieauguma dēļ.

Uzņēmums vairs nespēj izmaksu pieaugumu akumulēt un pirmo pusgadu ir noslēdzis ar zaudējumiem. Otrkārt, jaunā tarifa struktūra iespējami tuvināta pakalpojuma izmaksām. Tāpēc faktiskais izmaksu pieaugums var būt atšķirīgs atkarībā no konkrēta pieslēguma un klienta patēriņa paradumiem.

Jaunie tarifi sagraus saules paneļu uzstādīšanu mājsaimniecībās 

AS Sadales tīkli izstrādātais jaunais tarifu sadārdzinājuma projekts būtiski palielinās izdevumus...

Vai saules paneļi joprojām ir izdevīgi?

Jā. Saules paneļu atmaksāšanos nosaka elektroenerģijas cena, nevis sadales pakalpojums

Tarifa izmaiņas skars visas mājsaimniecības - gan tradicionālos patērētājus, gan t.s., aktīvos klientus - elektrības ražotājus mikroģenerācijā; tas būs atkarīgs no pieslēguma jaudas un elektrības patēriņa paradumiem. Mikroģenerācijas klientiem tāpat kā līdz šim tiks piemērots tāds pats tarifs kā citām mājsaimniecībām ar atbilstošiem pieslēguma parametriem – ne lielāks un ne mazāks. Tomēr tieši mājsaimniecības, kas uzstādījušas saules paneļus, iespējams, saņēmušas arī valsts atbalsta programmas maksājumu vairāku tūkstošu eiro apmērā, pauž īpašu satraukumu par tarifa kāpumu, pat 700% apmērā.

Te nepieciešams viest skaidrību. Ir tiesa, ka mājsaimniecībām ar 3 fāzu pieslēgumu tieši tarifa fiksētās daļas jeb maksas par pašu pieslēgumu sadales tīklam sadārdzinājums būs diezgan būtisks. Jā, tas skars arī mikroģenerācijas klientus. Tomēr kopējo maksu par sadales pakalpojumu veido gan fiksētā, gan mainīgā tarifa komponente. Fiksētā - par pieslēgumu, mainīgā - par pārvadītajām kilovatstundām. Piemēram, mājsaimniecība ar trīs fāzu 32A pieslēgumu un vidējo patēriņu 500 kWh mēnesī, līdz šim par sadales pakalpojumu maksāja 26,78 EUR, no tiem 6,4 EUR fiksētā daļa, 20,38 EUR mainīgā. Atbilstoši izmaiņām maksa pieaugs par aptuveni 145% un būs 65,44 EUR, no kuriem 47,27 EUR fiksētā daļa un 18,18 EUR mainīgā. Ja skatāmies uz pārliecinoši lielāko klientu grupu, aptuveni 600 tūkst. mājsaimniecībām, ar vienas fāzes pieslēgumu un patēriņu ap 100 kWh mēnesī, izdevumi par sadales pakalpojumu varētu pieaugt par 6 līdz 8 EUR.

Ja mājsaimniecība pilnīgi visu sev nepieciešamo elektroenerģiju saražo pati un neko nenodod tīklā, tad, protams, tā maksās tikai fiksēto pakalpojuma daļu - tātad mazāk nekā citas mājsaimniecības, kuras arī saņem elektroenerģiju no tīkla un attiecīgi maksā gan tādu pašu fiksēto tarifa daļu, gan arī mainīgo - atbilstoši patēriņam. Atsakoties no saules paneļiem, mājsaimniecība maksātu gan šo fiksēto, gan mainīgo tarifa daļu, gan turklāt vēl iegādātos elektroenerģiju no tirgotāja. Saules paneļu atmaksāšanos nosaka elektroenerģijas cena, nevis sadales pakalpojums.

Tarifa projekta pamatotību vērtēs SPRK. Arī “Sadales tīkls” cer, ka tā apspriešanas periodā elektroenerģijas cenas prognoze vēl samazināsies, un tas atstās pozitīvu - izmaksas mazinošu iespaidu uz tarifa projektu. Papildus tam, ja tarifa piemērošanas laikā elektroenerģijas cenas turpinās kristies, tad regulējuma projekts paredz sistēmas operatoram pienākumu jau nākamajā gadā koriģēt tarifa vērtības uz leju. Tomēr tas nekādā veidā nemaina faktu, ka sistēmas pakalpojumu nodrošināšanai ir konkrētas izmaksas (tīkla uzturēšana, atjaunošana, attīstība u.tml.) un ka maksa tiek attiecināta uz tiem, kuri šo pakalpojumu izmanto.

Jaunā tarifa struktūra veidota tā, lai mudinātu klientus izvēlēties efektīvu pieslēgumu, samērojot tehniskās iespējas jeb pieslēguma jaudu ar savām faktiskajām vajadzībām. Joprojām samērā liela klientu daļa uztur lielāku pieslēguma jaudu nekā nepieciešams, tas sistēmai rada papildu slogu un palielina izmaksas, kā arī liedz jauniem klientiem izmantot jau izbūvēto, teorētiski aizņemto, bet faktiski nenoslogoto jaudu. Tāpēc aicinām ikvienu klientu pārskatīt savus patēriņa paradumus un attiecīgi nepieciešamo pieslēguma jaudu.

Viena no izskanējušām bažām ir par to, ka mājsaimniecības, uzstādot saules paneļus, tika piespiestas palielināt pieslēguma jaudu, lai varētu saņemt valsts atbalstu, bet tagad būs spiestas maksāt vairāk. Jāņem vērā, ka jaudas ierobežojumi VARAM atbalsta saņēmējiem veidoti, lai nodrošinātu optimālu balansu starp iekārtas ražošanas jaudu, klienta patēriņu un potenciālo ietekmi uz tīklu un tā attīstības izmaksām. Piemēram, lai saules paneļus uzstādīt un saņemt arī valsts atbalstu varētu pēc iespējas lielāks iedzīvotāju skaits, turklāt vasarās neveidotos tīkla pārslodze. Gadījumi, kad klients ir izvēlējies palielināt pieslēguma jaudu, lai uzstādītu lielākas jaudas mikroģeneratoru un vienlaikus saņemtu valsts atbalstu, ir ļoti reti, saskaņā ar "Sadales tīkla” datiem tie ir mazāk nekā 1% gadījumu.

Šīs mājsaimniecības ietekmēs sadales tarifa fiksētās daļas pieaugums, bet tas nenozīmē, ka kļūst neizdevīgi saules paneļi. Saules paneļi neaizvieto sadales pakalpojumu, saules paneļi aizvieto nepieciešamību pirkt elektrību no kāda cita.

Vai plānotās tarifa izmaiņas būs šķērslis lielo zaļās enerģijas projektu attīstībai?

Ir tiesa, ka zaļās enerģijas ražošanas komerciālajiem projektiem (ne mikroģenerācijas klientiem un tiem, kuri ražo elektrību primāri savam pašpatēriņam) tarifs pieaugs par 570%. Par šo arī mēs paši esam pauduši bažas, un turpināsim to darīt. Iemesls ir vienkāršs. AS “Augstsprieguma tīkls” nepiemēro “Sadales tīkls” ražotāju tarifu, attiecīgi par visām jaudām tiek maksāts patērētāju tarifs. Arī situācijās, kad jaudas būtu mazināmas, jo patērētājiem tās nav nepieciešamas, ražotāju rezervētās jaudas liedz samazināt transformatoru jaudas.

Attiecīgi uz ražotājiem ir pamatoti attiecināt tādu izmaksu apjomu, kādu “Sadales tīkls” par jaudu maksā “Augstsprieguma tīkls”. Faktiski "Sadales tīkls" tālāk ir spiests novirzīt šīs izmaksas uz ražotājiem, jo būtu nepamatoti šīs izmaksas izlīdzināt pa dažādām patērētāju grupām. Esam vērsuši gan pārvades operatora, gan SPRK uzmanību, aicinot AS "Augstsprieguma tīkls" pārskatīt šos, mūsuprāt, netaisnīgos izmaksu attiecināšanas principus, jo citiem pārvades operatora klientiem ģenerācijas komponentes maksa ir pat samazināta. Tarifam saskaņā ar Eiropas rekomendācijām ir iespējami jāseko izmaksu struktūrai, jābūt pamatotam un caurspīdīgam. Tāpēc šobrīd tarifa priekšlikumā sadales sistēmai pieslēgtajiem klientiem tarifa pieaugums atbilst pārvades tarifa maksai, kas iekļauta sadales pakalpojumā.

"Sadales tīkls" joprojām ir gatavs darīt visu, lai pieņemtu tīklā ikvienu zaļās enerģijas kilovatstundu, un tam jānotiek sabalansēti gan izmaksu, gan investīcju ziņā, lai ieguvēji ir gan zaļās enerģijas ražotāji, gan patērētāji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jauno elektrovilcienu piegādēs Latvijai iespējama vismaz četru mēnešu kavēšanās, informēja elektrovilcienu ražotāja "Škoda Vagonka" rīkotājdirektors Martins Bednārs.

Kavēšanās iemesli ir nepieciešamība ar autotransportu piegādātos vilcienus montēt Rīgā, skaidro Bednārs, atgādinot, ka "Škoda Vagonka" sākotnējais plāns bija citāds, taču karš Ukrainā to mainīja, un tas joprojām ietekmē ne tikai darbus pie prototipa jeb pirmā vilciena, bet arī nākamo sērijas vilcienu piegādes.

"Škoda Vagonka" kopā ar Latvijas partneriem meklē risinājumus, taču situācija ir ārkārtēja, un nevar izslēgt turpmākus kavējumus, norāda Bednārs.

Viņš skaidro, ka ar "Pasažieru vilcienu" noslēgto līgumu negatīvi ietekmēja Covid-19 pandēmija, kas traucēja projektu tehniskās un materiālās sagatavošanas gaitu, dažu apakšuzņēmēju piegādes un mazināja ražošanas jaudu. Savu lomu nospēlēja arī ceļošanas ierobežojumi un ierobežojumi citās valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Būvniecības inženierzinātņu fakultātes industriālais doktorants Pauls Ārgalis attīsta inovatīvu būvmateriālu no koksnes ražošanas atkritumiem, ko varētu izmantot ēku siltināšanā.

Ierosme pētījumam nāk no SIA «Cewood», Baltijā vienīgā fibrolīta jeb koka ēveļskaidu plātņu ražotāja.

«Kokskaidu plāksnes ir dabiskas izcelsmes, videi un cilvēka veselībai draudzīgs materiāls. Domājot, kā to ražošanu padarīt vēl ilgtspējīgāku, meklējām iespējas savu ražošanas atkritumu, otršķirīgu vai no objektiem jau demontētu plātņu utilizācijai, iestrādājot tās citā materiālā,» stāsta SIA «Cewood» valdes loceklis Ingars Ūdris.

Uzņēmums strauji attīstās – kopš dibināšanas 2015. gadā tas kļuvis ne vien par vienu no lielākajiem darba devējiem Alūksnes novadā, bet arī Baltijā vienīgo fibrolīta plātņu ražotāju. Šobrīd tiek būvēta jauna rūpnīca, lai nodrošinātu ražošanas kapacitātes paaugstināšanu, un, turpinot izaugsmi, ir būtiski attīstīt arī bezatlikumu ražošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru