Pārtika

Sadārdzinās galvenā šokolādes ražošanas izejviela

Jānis Šķupelis, 11.10.2019

Foto: pixabay

Jaunākais izdevums

Esot aktuālām bažām par lēnāku pasaules ekonomiku un tirdzniecības kariem, dažādu izejvielu cenu virzība šogad pārsvarā bijusi vērsta lejup. Tiesa gan, ir arī izņēmumi. Viena no šādām pārtikas izejvielām ir kakao, kuras piegāžu līgumu cena Londonas preču biržā kopš septembra pirmās puses ir palēkusies jau gandrīz par 20% līdz 1,92 tūkst. sterliņu mārciņu atzīmei par tonnu.

Savukārt Ņujorkas biržā populārāko kakao piegāžu līgumu cena šajā rudenī ir pieaugusi par 15%. Ja šī tendence būs noturīga, tad notiekošais var nozīmēt, piemēram, dārgāku šokolādi.

Pieejamā informācija liecina, ka jaunākais kakao cenas pieauguma vilnis saistīts ar vadošo tā ieguvējvalstu lēmumiem. Proti, Ziloņkaula krasts un Gana ziņojusi, ka no nākamā gada oktobra kakao tirgū plāno ieviest tādu kā iztikas ienākumu nodevu fermeriem. Proti, pie katras šo valstu nopārdotās kakao tonnas tiks uzrēķināti pa virsu 400 ASV dolāru šī resursa cenai Londonas preču biržā. No šī jaunā tarifa ienākumiem savukārt tikšot veidots fonds, kura mērķis būs palīdzēt mazināt kakao fermeru nabadzību. Pasaules bankas aprēķini liecina, ka aptuveni 80% no pasaules kakao pupu fermeriem un to ģimenēm (jeb aptuveni četriem miljoniem cilvēku) dienā nākas iztikt ar mazāk nekā trīs ASV dolāriem.

Jānorāda, ka Ziloņkaula krasts un Gana ir atbildīgas aptuveni par 60% no pasaules kakao pupiņu ieguves. Tādējādi notikumiem šajās valstīs ir milzīga ietekme uz to, kur šajā tirgū virzās cena. Nākamās lielākās kakao audzētājas ir Ekvadora un Nigērija. Daudzi šī tirgus dalībnieki gan izceļ lielo neskaidrību par to, kā tieši jaunā kakao iecenošanas sistēma darbosies. Biržu tirgoņiem gan visu patīk ierēķināt laicīgi, un pagaidām redzams, ka kakao cena ceļas. To nosaka arī tas, ka pasaules lielākie šokolādes ražotāji parasti jau ļoti laicīgi mēģina sev nodrošināt nākotnes šīs pārtikas izejvielas piegādes.

The Wall Street Journal aptaujātie eksperti norāda, ka ar Āfrikas valstīm sadarboties neesot viegli. Tādējādi kakao pircēji pēdējā laikā kakao uzpirkuši nevis pa tiešo no šīm valstīm, bet no biržu noliktavām. Tādējādi šādās glabātuvēs Ņujorkā kakao pupu uzkrājumi kopš augusta beigām ir sarukuši par 44%. Parasti šie krājumi esot gluži vai «pēdējās iespējas kakao avots». Piemēram, Rabobank pārstāvji izceļ, ka katru reizi, kad kāds no Rietumāfrikas grib nopirkt kakao, sarunas esot citādākas. Rezultātā tirgus dalībnieki mēģinot dabūt jebkuru atlikušo kakao pupiņu, kas nenākot no šī reģiona. Jaunā cenošanas sistēma radot arī hedžēšanas grūtības.

Visu rakstu lasiet 11. oktobra laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Jersikas čipsu ražotājs šogad plāno apgrozījuma pieaugumu

LETA, 30.09.2019

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Jersikas čipsu ražotājs, uzņēmums «Glear» šogad plāno nelielu apgrozījuma pieaugumu salīdzinājumā ar gadu, sacīja kompānijas valdes loceklis Artis Paegle.

«Mēs ceram uz nelielu izaugsmi šogad. Taču ne tik strauju, kāda tā bija iepriekšējā gadā. Šis vairāk ir tāds kā stabilizēšanās gads,» pauda Paegle.

Viņš paskaidroja, ka šogad lielāku uzņēmuma izaugsmi kavēja no uzņēmuma neatkarīgi faktori - izejvielu un ražošanas materiālu pieejamība. «Glear» produkcijas galvenā izejviela ir kartupelis, no kura izžāvēts viss mitrums. Šādi izejvielu Latvijā neražo un to var iegādāties tikai ārpus Latvijas - uzņēmums to pērk Itālijā. Pērn Eiropā bija ļoti karsta vasara, kartupeļu raža ienācās švaka, līdz ar to radās izejvielas deficīts. Vienlaikus Paegle atzīmēja, ka nākamais gads izejvielas pieejamības ziņā izskatās daudz cerīgāks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

FOTO: Laimas jaunās ražotnes spāru svētki

Ilze Žaime, 08.10.2019

Foto: ILZE ŽAIME

Jaunākais izdevums

Nosvinēti «Laimas» jaunās ražotnes spāru svētki, godinot pēdējā celtniecības posma uzsākšanu.

«Jau pavisam drīz – 2020. gada otrajā pusē – Laimas ielā 6 atklāsim ražotni, kas zīmīgi notiks gadā, kad atzīmēsim arī zīmola «Laima» 150. jubileju. Patiess lepnums un prieks par to, kas paveikts līdz šim, kā arī to, kas mūs vēl sagaida!» «Laimas» ražotnes spāru svētkos sacīja «Orkla Latvija» valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons.

Kopējās investīcijas projektā veido 20 miljonus eiro, par ko veikta sākotnējās infrastruktūras izbūve, komunikāciju ierīkošana un noslēgts līgums ar būvkompāniju «Merks» 8,9 miljonu eiro apmērā. Šajā summā ietilpst arī investīcijas, kas tiks ieguldītas tālākā zīmola attīstībā un jaunu ražošanas iekārtu iegādei, norāda «Orkla Latvija» komunikācijas direktore Lineta Mikša.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Samazināts maksimālais atļautais braukšanas ātrums uz valsts autoceļiem

Žanete Hāka, 08.10.2019

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Sākot ar 8. oktobri visā valsts autoceļu tīklā maksimālais atļautais braukšanas ātrums ir 90 km/h, informē AS Latvijas Valsts ceļi.

Posmos, kuros vasaras periodā maksimālais braukšanas ātrums bija palielināts līdz 100 km/h, tas ir atcelts.

Iestājoties rudenīgiem, mainīgiem laika apstākļiem, šodien tiek noņemtas ceļa zīmes, kas atļauj maksimālo braukšanas ātrumu 100 km/h sekojošās vietās: uz valsts galvenā autoceļa Rīga (Baltezers)–Igaunijas robeža (Ainaži) (A1) Saulkrastu apvedceļā (km 22,10–26,00 un km 27,20–44,40) un posmā no Jelgavkrastiem līdz Svētciemam (km 55,50–71,30 un km 74,70–81,20); uz valsts galvenā autoceļa Rīga–Sigulda–Igaunijas robeža (Veclaicene) (A2) posmā no Rīgas apvedceļa līdz atjaunotā seguma beigām (km 14,30–24,55); uz valsts galvenā autoceļa Rīga – Daugavpils–Krāslava–Baltkrievijas robeža (Pāternieki) (A6) posmā no Salaspils līdz Ikšķilei (km 20,86–28,20) un posmā no Nīcgales līdz Daugavpils apvedceļam (km 202,20–212,20); uz valsts galvenā autoceļa Rīga–Jelgava–Lietuvas robeža (Meitene) (A8) posmā no Rīgas robežas līdz satiksmes pārvadam Jelgavas apvedceļā (km 8,0 –39,80); uz valsts galvenā autoceļa Jēkabpils–Rēzekne–Ludza–Krievijas robeža (Terehova) (A12) atsevišķos posmos (km 16,97– 3,30; km 30,99–49,10 un km 73,60–94,40); uz valsts 1.šķiras autoceļa P80 Tīnūži–Koknese posmā no km 8,30 – 58,80.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Inovācijas ir iespēja paplašināt biznesu

Anda Asere, 16.10.2019

Foto: pixabay.com

Jaunākais izdevums

Inovācijām pārtikas jomā vajadzīga sadarbība gan starp uzņēmējiem un pētniekiem, gan starpvalstu līmenī.

«Inovācijas pārtikas jomā ir nozīmīgas, jo tādā veidā varam Latvijā esošajiem resursiem paaugstināt tirgus vērtību, radot produktus gan vietējam tirgum, gan eksportam,» saka Sandra Muižniece-Brasava, Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Tehnoloģiju un zināšanu pārneses nodaļas vadītāja un pārtikas tehnoloģijas fakultātes profesore. Pēdējos gados pārtikas inovācijas jomā ir vērojama izaugsme, bet uzņēmējiem pārtikas ražošanā neklājas viegli. «Inovācijām ir liela nozīme jebkurā tautsaimniecības nozarē, jo tās ir priekšnosacījums uzņēmuma konkurētspējai. Statistikas dati norāda, ka divus iepriekšējos gadus Latvijas ekonomika auga gandrīz par 5% gadā, jo ES fondu nauda veicināja ekonomikas augšupeju. Šogad IKP izaugsme tiek prognozēta ap 2,8%. Tādēļ jebkura lieluma uzņēmumam ir nepārtraukti jādomā par savas konkurētspējas uzlabošanu un inovācijas ieviešanu dzīvē, pretējā gadījumā tam būs grūti izdzīvot gan vietējā, gan starptautiskajos tirgos,» pauž Diāna Krieviņa, Latvijas Tehnoloģiskā centra un Eiropas Biznesa atbalsta tīkla Latvijā projektu vadītāja. Viņas skatījumā, izaugsmi pārtikas inovāciju jomā sekmē pieejamie Eiropas Savienības fondi un granti, piemēram, Leader, dažādi ERAF projekti, Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds, EIT Food programma Latvijā. «ES finanšu instrumenti nodrošina iespēju gan ātrāk izstrādāt jauno produktu, gan ieviest jaunas un modernas tehnoloģijas ražošanas procesus, gan ieiet jaunos eksporta tirgos,» viņa teic.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO: Investējot 3,7 miljonus eiro, Valkā uzbūvēta jauna ražošanas ēka

Monta Glumane, 15.11.2019

Foto: publicitātes

Jaunākais izdevums

Investējot 3,7 miljonus eiro, Valkā atklāta jauna ražošanas ēka. Nomas tiesības izsoles rezultātā ieguvis vietējais uzņēmums SIA «PEPI RER».

Ražošanas ēka tapusi Eiropas Savienības fonda projekta «Ražošanas teritorijas izveidošana, atjaunojot degradēto teritoriju Valkā» ietvaros. 2018.gada martā tika uzsākti ražošanas teritorijas Valkā, Varoņu ielā 37A, 39A būvdarbi.

Tā rezultātā ir uzbūvēta jauna ražošana ēka 4143.1 kvadrātmetru platībā un ar to saistītā infrastruktūra, labiekārtota teritorija un veikta jaunu industriālo pieslēgumu ierīkošana.

Aktivitātes īstenotas, lai veicinātu ilgtspējīgas ražošanas teritorijas izveidošanu un uzņēmējdarbības attīstību, palielinātu privātās investīcijas, sekmētu nodarbinātību un ekonomisko aktivitāti pašvaldībā.

Jaunās ražošanas ēkas nomas tiesības izsoles rezultātā ieguvis vietējais uzņēmums SIA «PEPI RER», kas jaunuzbūvētās ēkas izmantos, lai paplašinātu savu ražošanas kapacitāti un radītu jaunas darbavietas. Atjaunotajā degradētajā teritorijā plānotas jaunizveidotas 45 darbavietas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Saudzē vidi un naudas maku

Linda Zalāne, Latvijas Radio, speciāli Dienas Biznesam, 20.12.2019

AS Aldaris, investējot 30 tūkstošus eiro, noliktavā nomainījusi visus LED gaismekļus, līdz ar to ietaupa ap diviem tūkstošiem eiro. Ražotnē pilnīgi visi ir elektroiekrāvēji, kas tiek uzlādēti naktīs, kad elektrības cena ir zemāka.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Investēt un iegūt - tāda ir samērā vienkārša formula energoefektivitātes celšanā ražojošiem uzņēmumiem, kuru konkurētspējas latiņa ceļas līdz ar elektrības patēriņa sarukumu.

Dienas Bizness uzrunāja trīs Latvijas ražotājus, kuri, ieguldot modernās ražošanas iekārtās, apgaismojumā un ražošanas procesa efektivitātē, sajūt pavisam taustāmu labumu ekonomisko ieguvumu enerģijas izmaksu samazinājuma veidolā, kas, protams, ļauj ietaupīt iespaidīgu naudas summu.

Ilgtspējas pavadā

"Darbs pie "Food Union" energoefektivitātes uzlabošanas notiek nepārtraukti un konsekventi, izmantojot dažādus instrumentus - gan iekšējos, organizatoriskos, piemēram, efektīvāk plānojot ražošanu un darba maiņas, gan finanšu, ieguldot pašu kapitālu un līdzfinansējumu," stāsta Food Union vadītājs Eiropā Normunds Staņēvičs, kurš uzsver, ka rūpes par energoefektivitātes uzlabošanu ir uzņēmuma ikdiena jau daudzu gadu garumā. Taču īpaši tam pievērsās brīdī, kad tika veidota Food Union grupa, tajā apvienojot Rīgas piena kombinātu un Valmieras pienu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Orkla Latvija zefīru ražotne saņēmusi augstāko novērtējumu BRC auditā

Lelde Petrāne, 23.12.2019

Foto: no uzņēmuma arhīva

Jaunākais izdevums

2019. gada nogalē noslēdzies Lielbritānijas mazumtirdzniecības apvienības (British Retail Consortium – BRC) pārtikas drošības un kvalitātes audits "Orkla Latvija" zefīru ražotnē, kurā saņemts augstākais novērtējums – AA līmenis.

"Pērnā gada nogalē saņēmām sertifikātu ar A līmeņa novērtējumu, bet šogad esam spējuši augt un pierādīt sevi vēl labāk. Sertifikācija atbilstoši BRC standarta prasībām sniedz iespēju demonstrēt uzticama partnera reputāciju, lai sekmētu uzņēmuma tālāku attīstību eksporta tirgos un arī jaunu tirgu apgūšanu," stāsta "Orkla Latvija" valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons.

Pēdējo gadu laikā zefīru un cepumu ražotnēs īstenoti vairāki investīciju projekti, kuru ietvaros ir pilnveidotas ražošanas līnijas, gatavās produkcijas un izejvielu plūsmas process, kā arī veikti uzlabojumi sanitārajos punktos.

BRC pārtikas drošības un kvalitātes standarta sertifikāts ir pasaulē vadošais pārtikas kvalitātes sertifikāts. Šī sertifikāta esamība ir ļoti daudzu Eiropas un pasaules vadošo mazumtirdzniecības veikalu ķēžu prasība sadarbības uzsākšanai un tās turpināšanai, jo tā sniedz pārliecību par pārtikas ražošanas uzņēmuma procesu norises kvalitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top?: Karl Fazer šokolāde

Anda Asere, 03.01.2020

Tālāk galerijā skatāms, kā top "Karl Fazer" šokolāde!

Foto: Publicitātes

Jaunākais izdevums

No "Karl Fazer" sortimenta Latvijā visiecienītākā ir šokolāde ar veseliem lazdu riekstiem – aizvadītājā gadā pārdoti vairāk nekā 400 tūkstoši šo šokolādes tāfelīšu.

Ik gadu gardēžu rokās nonāk vairāk nekā 13 miljoni "Karl Fazer" šokolādes tāfelīšu. Tā tiek ražota Somijas pilsētā Vantā.

"Pasaulē šokolādes ražošanā lielākoties tiek izmantots piena pulveris, taču "Fazer" ir viens no retajiem, kas joprojām izmanto īstu, svaigu pienu. Piemēram, vienas 200 gramu šokolādes tāfelītes pagatavošanai ir nepieciešamas trīs svaiga piena glāzes. Katru gadu 20 miljoni litru svaiga piena pārtop "Fazer" piena šokolādē," stāsta Edmunds Jansons, "Fazer Confectionery" Tirdzniecības vadītājs Baltijas valstīs.

Šokolādes ražošanas procesā izmantoto svaigu pienu nogādā rūpnīcā īpašās autocisternās, kur tas tiek iebiezināts, iztvaicējot pienā esošo ūdeni. Pēc tam pievieno cukuru un maisījumu pārstrādā kondensētā pienā, kas piemērots šokolādes ražošanai. Tālākajā procesā tiek atkārtoti tvaicēts ūdens, kam tiek pievienota kakao masa un kakao sviests. Tad iegūto šokolādes masu divos posmos sasmalcina smalkā pulverī, lai no tās iegūtu piena šokolādi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Valmieras stikla šķiedra pabeigusi stikla kausēšanas krāsns rekonstrukciju

Žanete Hāka, 09.01.2020

Foto: Evija Trifanova/LETA

Jaunākais izdevums

AS "Valmieras stikla šķiedra" pērnā gada nogalē sekmīgi noslēgusi augsta silīcija oksīda satura stikla kausēšanas krāsns Nr. 3.0 rekonstrukciju, liecina uzņēmuma paziņojums "Nasdaq Riga".

Tika paredzēts, ka pilna stikla kausēšanas krāsns ražība tiks sasniegta līdz 2020. gada marta nogalei, tomēr jau šobrīd ražošana sasniegusi budžetā plānoto ikdienas ražošanas apjomu.

Krāsns mūrēšanas darbi tika pabeigti 13. novembrī.

Šajā pašā dienā uzsākta krāsns sildīšana, lai to sagatavotu stikla šķiedras ražošanas uzsākšanai. Pirmais stikla šķiedras pavediens tika iegūts 3. decembrī, jau 5. decembrī sasniegti 93% no ikdienas ražošanas jaudas, savukārt 25. decembrī sasniegti 100%. Ražošanas process un saražotā stikla apjoms ir stabils. “Krāsns pārbūve noritēja atbilstoši plānam. Stikla kausēšanas krāsns ražošanas uzsākšana vienmēr ir sarežģīts un laikietilpīgs process, tāpēc jo īpaši priecē, ka 2020. gadu esam sākuši ar ļoti laicīgu ražošanas apjomu stabilu iegūšanu. Ievērojams darbs ir jau paveikts, bet redzamus augļus jeb silīcija stikla produktu saražotā apjoma pieaugumu paredzam nākamo mēnešu laikā,” stāsta AS "Valmieras stikla šķiedra" par ražošanu atbildīgais valdes loceklis Ģirts Vēveris.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atkritumu apsaimniekošana

Izstrādā inovatīvu metodi atkritumu apsaimniekošanai

Lelde Petrāne, 30.01.2020

Foto: Publicitātes

Jaunākais izdevums

Latvijas Universitātes (LU) pētnieki izveidojuši eksperimentālu iekārtu, kas no plastmasas, koksnes, papīra un dažādas biomasas maisījuma spēj iegūt sintēzes gāzi, kas kalpo gan kā noderīgs kurināmais, gan kā ķīmiskās rūpniecības izejviela. Šī metode varētu veicināt pilnīgu sadzīves atkritumu pārstrādi un nozīmīgi samazināt poligonos noglabājamo atkritumu daudzumus.

Noslēgumam tuvojas LU realizētais pētniecības projekts „Mainīga rakstura degvielas gazifikācijas procesa izstrāde cieto atkritumu pārstrādei”, kas pēdējos gados ir bijis viens no nozīmīgākajiem LU pētnieciskajiem projektiem atkritumu pārstrādes jomā un ir saistīts ar pēdējā laikā ļoti aktuālu tematu – ilgtspējīgu atkritumu pārstrādi, inovatīvā veidā no tiem atgūstot enerģiju un materiālus.

Pētniecības darbu projektā veikuši LU Vides zinātnes nodaļas zinātnieki, doktoranti, pētnieki un studenti. Projekta ietvaros izveidota eksperimentāla iekārta, kas no atkritumiem atgūto kurināmo – plastmasas, koksnes, papīra un dažādas biomasas maisījumu – spēj karsēt dažādos režīmos augstās temperatūrās, sekot līdzi karsēšanas procesā notiekošajām izmaiņām, analizēt šajos procesos iegūtos materiālus un gāzes, kā arī iegūt sintēzes gāzi – tālāk izmantojamu gāzu maisījumu, kas ir noderīgs gan kā kurināmais, gan kā ķīmiskās rūpniecības izejviela. Atkritumu gazifikācijas procesa galaprodukti ir izanalizēti laboratorijās, lai iegūtu priekšstatu par to tālākas izmantošanas iespējām, kā arī noteiktu to potenciālo ietekmi uz vidi.

Komentāri

Pievienot komentāru