Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Esot aktuālām bažām par lēnāku pasaules ekonomiku un tirdzniecības kariem, dažādu izejvielu cenu virzība šogad pārsvarā bijusi vērsta lejup. Tiesa gan, ir arī izņēmumi. Viena no šādām pārtikas izejvielām ir kakao, kuras piegāžu līgumu cena Londonas preču biržā kopš septembra pirmās puses ir palēkusies jau gandrīz par 20% līdz 1,92 tūkst. sterliņu mārciņu atzīmei par tonnu.

Savukārt Ņujorkas biržā populārāko kakao piegāžu līgumu cena šajā rudenī ir pieaugusi par 15%. Ja šī tendence būs noturīga, tad notiekošais var nozīmēt, piemēram, dārgāku šokolādi.

Pieejamā informācija liecina, ka jaunākais kakao cenas pieauguma vilnis saistīts ar vadošo tā ieguvējvalstu lēmumiem. Proti, Ziloņkaula krasts un Gana ziņojusi, ka no nākamā gada oktobra kakao tirgū plāno ieviest tādu kā iztikas ienākumu nodevu fermeriem. Proti, pie katras šo valstu nopārdotās kakao tonnas tiks uzrēķināti pa virsu 400 ASV dolāru šī resursa cenai Londonas preču biržā. No šī jaunā tarifa ienākumiem savukārt tikšot veidots fonds, kura mērķis būs palīdzēt mazināt kakao fermeru nabadzību. Pasaules bankas aprēķini liecina, ka aptuveni 80% no pasaules kakao pupu fermeriem un to ģimenēm (jeb aptuveni četriem miljoniem cilvēku) dienā nākas iztikt ar mazāk nekā trīs ASV dolāriem.

Jānorāda, ka Ziloņkaula krasts un Gana ir atbildīgas aptuveni par 60% no pasaules kakao pupiņu ieguves. Tādējādi notikumiem šajās valstīs ir milzīga ietekme uz to, kur šajā tirgū virzās cena. Nākamās lielākās kakao audzētājas ir Ekvadora un Nigērija. Daudzi šī tirgus dalībnieki gan izceļ lielo neskaidrību par to, kā tieši jaunā kakao iecenošanas sistēma darbosies. Biržu tirgoņiem gan visu patīk ierēķināt laicīgi, un pagaidām redzams, ka kakao cena ceļas. To nosaka arī tas, ka pasaules lielākie šokolādes ražotāji parasti jau ļoti laicīgi mēģina sev nodrošināt nākotnes šīs pārtikas izejvielas piegādes.

The Wall Street Journal aptaujātie eksperti norāda, ka ar Āfrikas valstīm sadarboties neesot viegli. Tādējādi kakao pircēji pēdējā laikā kakao uzpirkuši nevis pa tiešo no šīm valstīm, bet no biržu noliktavām. Tādējādi šādās glabātuvēs Ņujorkā kakao pupu uzkrājumi kopš augusta beigām ir sarukuši par 44%. Parasti šie krājumi esot gluži vai «pēdējās iespējas kakao avots». Piemēram, Rabobank pārstāvji izceļ, ka katru reizi, kad kāds no Rietumāfrikas grib nopirkt kakao, sarunas esot citādākas. Rezultātā tirgus dalībnieki mēģinot dabūt jebkuru atlikušo kakao pupiņu, kas nenākot no šī reģiona. Jaunā cenošanas sistēma radot arī hedžēšanas grūtības.

Visu rakstu lasiet 11. oktobra laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šis gads pārtikas izejvielu cenu izmaiņu ziņā ir bijis dažāds. Ir vairākas izejvielas, kuru cena preču biržā kopš janvāra palielinājusies, piemēram, kakao, Arabica kafijas pupas un cukurs. Savukārt kviešu, sojas pupiņu un kukurūzas piegāžu līgumu cena, ja salīdzina ar šā gada sākumā vērojamo līmeni, ASV preču biržā daudz mainījusies nav.

Ir arī tādas pārtikas izejvielas, kuru cena preču biržā visai strauji planējusi zemāk. Viena no tām ir olīveļļa. Pieejamā informācija liecina, ka Spānijā augstas klases olīveļļas (Extra Virgin) vērtība šogad sarukusi aptuveni par ceturto daļu un Itālijā - gandrīz par trešo daļu. Pamatā šajā tirgū turpinās 2018. gadā uzņemtais kurss. Iespējams, šādām tendencēm kādā brīdī vajadzētu atbalsoties cenrāžos mūsu veikalos.

Spānijā šogad bijusi laba olīvu raža, kas nozīmējis, ka pasaulē pārskatāmā periodā netiek paredzēts to iztrūkums. Tāpat zināma loma uz tendencēm šajā tirgū bijusi tirdzniecības kariņiem. ASV ir lielākā olīvu importētāja pasaulē, un oktobrī šīs valsts prezidents Donalds Tramps paziņoja par 25% papildu tarifu olīvām, kas uz šo valsti ceļo no Spānijas.

Komentāri

Pievienot komentāru