Finanses

Saeimas Budžeta komisija vērtēs ieceri paaugstināt minimālo algu līdz 630 eiro

LETA, 09.09.2021

Jaunākais izdevums

Saeima šodien lēma nodot izskatīšanai parlamenta Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai tālākai izvērtēšanai 10 134 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu par minimālo algu 630 eiro apmērā.

Parakstu vākšana par šo iniciatīvu sākās pērnā gada augustā, un tās iniciators bija Kristaps Toms Gūtmanis. Viņš atzīmēja, ka Latvija jau kopš 2004.gada ir Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts, kurā ir viena no zemākajām minimālajām mēnešalgām dalībvalstu vidū.

Pašlaik minimālā alga Latvijā ir noteikta 500 eiro pirms nodokļu nomaksas, tomēr vēl gadu iepriekš tā bija 430 eiro.

Gūtmaņa ieskatā, zemā minimālā mēnešalga Latvijā ir iemesls vairākām iedzīvotāju sociālajām problēmām valstī un veicina plašu emigrāciju no Latvijas uz ārzemēm, kur ir labvēlīgāki finansiālie apstākļi.

"Nepietiekamās minimālās mēnešalgas dēļ jaunieši pēc studijām Latvijas augstskolās, sevišķi ja viņi strādā valsts uzņēmumos, kā arī dažādu mazkvalificēto darbu veicēji pēc tehnikuma vai profesionālās vidusskolas, ir spiesti turpināt dzīvot vecāku ģimenē," atzīmējis parakstu vākšanas autors, skaidrojot, ka no Latvijas minimālās mēnešalgas nav iespējams pilnā apjomā samaksāt par īri, pārtiku, citām precēm un pakalpojumiem, nodrošināt pilnvērtīgu veselības aprūpi, turpināt izglītību un plānot rūpes par nākamo ģimeni.

Tas esot pamatā daudzu Latvijas iedzīvotāju augošajai neapmierinātībai pret valsti, kā arī iedzīvotāju nebeidzamajam emigrācijas vilnim, kur ir augstākas minimālās mēnešalgas un labvēlīgāki sociālie apstākļi pilnvērtīgai dzīvei.

Tāpēc viņš ir ierosinājis paaugstināt Latvijas minimālo mēnešalgu līdz 630 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas. Gūtmanis jau pirms gada norādīja, ka ņemot vērā, ka šīs iniciatīvas atbalsta vākšanai un tās ieviešanai būs vajadzīgs kāds laiks, 630 eiro minimālā alga tās ieviešanas brīdī būs samērā adekvāts līmenis, lai no "savas sociālās atpalicības Latvija sāktu piedzīt abu pārējo Baltijas valstu sociālo līmeni".

Pēc viņa domām, šādas iniciatīvas atbalstīšana rezultēsies ar to, ka Latvijā veidosies labvēlīgāka sociālā un ekonomiskā vide sevišķi tām iedzīvotāju grupām, kuru ienākumi ir valsts minimālās mēnešalgas apmērā. Pieaugušie jaunieši kļūšot neatkarīgāki no vecākiem, un visas šīs sociālās grupas kopā - no valsts sociālās palīdzības iestādēm.

Tas sniegs šīs sociālajām grupām salīdzinoši labklājīgai, cienīgai dzīvei nepieciešamas ekonomiskas un sociālas iespējas, kuras pašreizējais minimālās algas apjoms liedz, uzskata iniciatīvas autors. Viņa ieskatā, iedzīvotāji kļūs pašpaļāvīgāki un būs vairāk motivēti strādāt, kā arī mazināsies Latvijas iedzīvotāju emigrācija uz ārzemēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā vidējā bruto darba samaksa jeb vidējā alga pirms nodokļiem par pilnas slodzes darbu šogad otrajā ceturksnī bija 1237 eiro, kas ir par 10,2% jeb 115 eiro vairāk nekā 2020.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Ko par to saka banku analītiķi?

Mārtiņš Āboliņš, Citadeles ekonomists:

COVID-19 pandēmijas izraisītā ekonomikas lejupslīde un bezdarba pieaugums pagaidām nav būtiski ietekmējis darba samaksas pieaugumu Latvijā. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, šī gada otrajā ceturksnī vidējā darba samaksa Latvijā pieauga par 10,2 % salīdzinājumā ar 2020. gada 2. ceturksni un sasniedza 1237 eiro pirms nodokļu nomaksas. Tas ir kārtējais signāls, ka situācija Latvijas darba tirgū uzlabojas un iedzīvotāju ienākumu kāpumu redzam arī Citadeles privātpersonu klientu kontu datos.

Tomēr kopējā situācija Latvijas darba tirgū joprojām ir neskaidra, jo darba tirgus rādītājus ietekmē ar Covid-19 saistītie ierobežojumi un valsts atbalsta pasākumi. Piemēram, dīkstāves pabalstu saņēmēji netiek uzskaitīti kā nodarbināti un no dīkstāves pabalstu vidējā apjoma ir redzams, ka dīkstāves pabalstus pārsvarā ir saņēmuši strādājošie ar relatīvi zemiem ienākumiem, jo vidējā pabalsta apmērs bija tuvs minimālā pabalsta lielumam. Tādēļ daļa no vidējās algas kāpuma, visticamāk, ir statistikas ilūzija un zīmīgi, ka vidējā darba samaksa Latvijā ir augusi straujāk nekā Igaunijā, lai arī ekonomikas pieaugums Igaunijā šogad ir bijis straujāks nekā Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Igaunijā vienojas par minimālās mēnešalgas paaugstināšanu līdz 654 eiro

LETA--BNS, 06.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sociālie partneri - Igaunijas Arodbiedrību konfederācija un Igaunijas Darba devēju konfederācija - apstiprinājuši vienošanos no nākamā gada minimālo mēnešalgu valstī paaugstināt par 70 eiro līdz 654 eiro.

Savukārt minimālā stundas likme tiks palielināta līdz 3,86 eiro.

Līdz ar to minimālā alga pieaugs par 12% un būs 39,5% no Igaunijas Bankas prognozētās vidējās algas 2022.gadam.

Gaidāms, ka Igaunijas valdība apstiprinās minimālo algu un stundas likmi, par kurām vienojušās arodbiedrības un darba devēji.

Pašlaik minimālā mēnešalga Igaunijā ir 584 eiro. Tā ir spēkā kopš pagājušā gada.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021. gada 1. ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 1 207 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Salīdzinot ar 2020. gada 1. ceturksni, vidējā mēneša alga palielinājās par 105 eiro jeb 9,5 %, bet samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas – par 7,1 % (no 7,39 līdz 7,92 eiro).

2021. gada 1. ceturksnī salīdzinājumā ar 2020. gada 4. ceturksni mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 1,6 %, savukārt stundas samaksa samazinājās par 4,1 %.

Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 891 eiro jeb 73,9 % no bruto algas. Gada laikā tā pieauga par 9,6 %. Neto darba samaksas reālais pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu, bija 9,7 %.

No 2021. gada 1. janvāra valstī pieauga minimālā alga – no 430 eiro līdz 500 eiro jeb par 16,3 %, tika paaugstināts ienākumu slieksnis, virs kura netiek piemērots neapliekamais minimums, nedaudz samazinājās valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu vispārējā un solidaritātes nodokļa likmes, kā arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme lieliem ienākumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Jauno normu ieviešanas ērkšķi dursta uzņēmējus

Māris Ķirsons, 29.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021. gads Latvijā ir atnesis divus būtiskus jauninājumus: vienoto nodokļu kontu, kura darbība sākotnēji janvārī – februārī pamatīgi tracināja grāmatvežus un uzņēmējus, un minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas par nepilna laika darbinieku jau no 1. jūlija.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta grāmatvedības pakalpojumu sniedzēja SIA PB Finanses valdes locekle, nodokļu eksperte Agnese Pastare. Viņa atzīst, ka normālos, nevis kā pašlaik – ārkārtējās situācijas apstākļos abiem jauninājumiem varētu nebūtu tik daudz asu ērkšķu.

Kāda būs situācija Latvijā pēc 1. jūlija, kad spēkā stāsies nosacījums, ka darba devējiem, kuriem ir nepilna laika nodarbinātie, par tiem jāmaksā minimālais valsts sociālās apdrošināšanas obligātais maksājums 170 eiro mēnesī?

Nenoliedzami, šī prasība ietekmēs ne tikai darba devējus – uzņēmējus, valsts un pašvaldības iestādes, bet arī grāmatvežus. Pieļauju, ka uzņēmēji pārskatīs to darbinieku sarakstus, kuri strādā nepilnu darba laiku, un, ja tie nebūs pensionāri, studenti vai cilvēki ar īpašām vajadzībām, uz kuriem neattiecas prasība par minimālajām sociālajām iemaksām, to skaits tiks samazināts. Valsts ir noteikusi, ka darba devējs ir tas, kura pienākums ir samaksāt minimālo sociālo maksājumu 170 eiro apmērā, tajā pašā laikā ir paredzēta salīdzinoši sarežģīta kārtība. Jāņem vērā, ka cilvēks, kurš strādā dažas stundas pie viena darba devēja, var strādāt arī pie cita un viņš pat var neinformēt par šādu strādāšanu divās vietās nedz vienu, nedz arī otru darba devēju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pensijām krāj aktīvāk, bet pārtikušām vecumdienām – joprojām pārāk maz

Viktors Gustsons, Compensa Life SE valdes loceklis un Latvijas filiāles vadītājs, 27.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nelegālie ienākumi jeb aplokšņu algas ir viens no iemesliem, kāpēc Latvijā iedzīvotāju vidējā vecuma pensija joprojām ir teju trīs reizes mazāka nekā pārtikušajās Eiropas valstīs.

Vienlaikus pensiju uzkrāšanā vērojamas pozitīvas tendences - pērn iedzīvotāji daudz aktīvāk pieteicās mūža pensijas apdrošināšanai, šim mērķim otrajā pensiju līmenī novirzot teju uz pusi jeb par 44,1% vairāk naudas nekā 2019. gadā. Pērn pieauguši arī iedzīvotāju ilgtermiņa uzkrājumi apdrošināšanas sabiedrībās, kurus pamatā izmanto vecuma pensijām.

Pensijas vecums 70 gados

Vairumā attīstīto valstu cilvēki dzīvo un saņem pensijas arvien ilgāk, tāpēc valdības paaugstina pensionēšanās vecumu, reformē pensiju sistēmas, lai padarītu pensijas mazāk dāsnas. Kāda ir situācija Latvijā – ar ko jārēķinās, domājot par vecumdienu nodrošinājumu tiem, kas šobrīd ir ekonomiski aktīvi vai nesen sākuši darba gaitas?

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Grieķijā jauni ierobežojumi nevakcinētajiem un pārtraukti bezmaksas testi

LETA--AFP, 24.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grieķijā tiek noteikti jauni ierobežojumi iedzīvotājiem, kas nav vakcinējušies pret Covid-19, kā arī izbeigta nevakcinēto bezmaksas testēšana, otrdien pavēstīja valdība, šādi cenšoties sekmēt vakcinācijas gaitu.

Sākot ar 13.septembri, privātā un valsts sektora darbiniekiem būs atkarībā no profesijas jāveic testi par saviem līdzekļiem vienu vai divas reizes nedēļā.

Augstskolu studentiem būs pašiem jāmaksā par diviem ātrajiem testiem nedēļā, bet skolēniem tiks bez maksas izdalīti testēšanas komplekti.

Bezmaksas testi valsts struktūrās tiks nodrošināti tikai tiem, kas ir vakcinējušies vai kam ir skaidri koronavīrusa simptomi.

Ātrie testi turpmāk maksās desmit eiro, kas valstī, kur minimālā bruto alga ir 650 eiro, ir samērā liela summa.

"Šie nav soda pasākumi," sacīja veselības ministrs Vasilis Kikilijs. "Tas ir mūsu pienākums pret visiem tiem, kas 18 pandēmijas mēnešus dzīvojuši piesardzīgi, tiem, kas zaudējuši veikalus, darbu, kam bijis jāstrādā no mājām, lai sevi aizsargātu."

Komentāri

Pievienot komentāru