Lauksaimniecība

Sāk apkarot latvāņa «māsu»

Dienas Bizness, 05.11.2012

Latvāņu pļava pie Saltavota ielas, kurā strādā Siguldas novada bezdarbnieki, kuri iesaistīti 100 latu stipendijas programmā.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Ar katru jaunu vasaru nekoptās platībās līdz šim ierastās nezāles nomaina skaisti ziedoša un augumā varena puķe – Kanādas zeltgalvīte, kas nu jau saucama par nezāli. Priekuļos to sāk apkarot, informē laikraksts Latvijas Avīze.

Kā norāda laikraksts, daudzus gadus zeltgalvīte bijusi pazīstama tikai kā apstādījumu rota. Skaistā pušķim līdzīgā zieda un pamatīgā auguma dēļ tautā tā iesaukta par zeltslotiņu un diemžēl daudzviet ir kļuvusi par grūti iznīdējamu nezāli, kas ieviesusies pamestās lauksaimniecības zemēs.

Priekuļu novadā nesakopto zemju īpašniekus sākusi brīdināt dome un lēmuma izpildi uzdots uzraudzīt pašvaldības policijai.

Novada ainavu arhitekts Jānis Sirlaks Latvijas Avīzei sacījis, ka zeltslotiņu izplatības ziņā drīz varēs pielīdzināt latvānim: «Atšķirība vien tā, ka šī puķe skaisti zied un nav indīga. Pārējais no zeltslotiņas ir tikai ļaunums: iznīcina visus citus augus ar ļoti spēcīgo sakņu sistēmu, koksnainās daļas grūti nopļaujamas, mājlopi neēd ne lapas, ne jaunos dzinumus, augam nav dabisko ienaidnieku un to nevar iznīcināt pat ar atļautajiem nezāļu iznīcināšanas ķīmiskajiem līdzekļiem, piemēram, raundapu. Arī latvāni taču savulaik reklamēja gan kā lopbarības, gan medus augu, un, rau, kāda sērga tas ir tagad.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Ideju mežs: Zema enerģijas patēriņa fasādes paneļi taps Bērzaunē

Māris Ķirsons, 18.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot aptuveni 3,8 milj. eiro, SIA Latvāņi veido zema enerģijas patēriņa ēku fasāžu siltināšanas paneļu ražotni; kopā ar celtniekiem cer startēt māju siltināšanas konkursos

Divos gados, kopš idejas par ēku fasāžu siltināšanas paneļu ražošanu, SIA Latvāņi ir nonākuši līdz to prototipu testēšanai Meža nozares kompetences centra projekta Paaugstinātas ekoloģiskās vērtības koksnes materiālu izpēte ietvaros sadarbībā ar SIA Meža un koksnes produktu pētniecības institūts. Šīs ieceres īstenošanai uzņēmums ir ieguvis arī ES struktūrfondu līdzfinansējumu nepieciešamo iekārtu iegādei. Tiesa gan, projekta kopējās izmaksas ir nedaudz virs 3,8 milj. eiro, no kuriem 2,8 milj. eiro bija nepieciešami tieši attiecīgo iekārtu iegādei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

SIA Latvāņi par 66,7 tūkstošiem eiro iegādāsies smalcināšanas iekārtas

Žanete Hāka, 28.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzies SIA Latvāņi izsludinātais iepirkums par divu smalcināšanas iekārtu iegādi, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Konkursā tika saņemti divu pretendentu pieteikumi un par uzvarētāju atzīts SIA Markuss&Co. Uzvarētāja piedāvātā līgumcena ir 66,7 tūkstoši eiro.

Iepirkums tiek īstenots ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras finansējuma palīdzību.

Laikraksts Dienas Bizness maijā rakstīja, ka, investējot aptuveni 3,8 milj. eiro, SIA Latvāņi veido zema enerģijas patēriņa ēku fasāžu siltināšanas paneļu ražotni. Divos gados, kopš idejas par ēku fasāžu siltināšanas paneļu ražošanu, SIA Latvāņi ir nonākuši līdz to prototipu testēšanai Meža nozares kompetences centra projekta Paaugstinātas ekoloģiskās vērtības koksnes materiālu izpēteietvaros sadarbībā ar SIA Meža un koksnes produktu pētniecības institūts. Šīs ieceres īstenošanai uzņēmums ir ieguvis arī ES struktūrfondu līdzfinansējumu nepieciešamo iekārtu iegādei. Tiesa gan, projekta kopējās izmaksas ir nedaudz virs 3,8 milj. eiro, no kuriem 2,8 milj. eiro bija nepieciešami tieši attiecīgo iekārtu iegādei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvāņi pārceļas uz ražotāju augstāko līgu

Māris Ķirsons, 21.09.2015

SIA Latvāņi līdzīpašnieks Laimonis Onzuls un valdes locekle Linda Grīnberga

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot aptuveni 4,2 milj. eiro, SIA Latvāņi izveidojusi jaunu līmēto koka konstrukciju ražotni, kas ļauj paplašināt izstrādājumu sortimentu un ceļ uzņēmuma konkurētspēju, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Finiša spurts,» lakoniski uzņēmuma apjomīgāko investīciju projekta stadiju raksturo SIA Latvāņi līdzīpašnieks Laimonis Onzuls. Viņš norāda, ka ražotnes ēka uzbūvēta, jaunās, efektīvās kokapstrādes iekārtas uzstādītas. Investīciju projekts realizēts ar ES struktūrfondu augstas pievienotās vērtības programmas atbalstu – nedaudz vairāk par vienu miljonu eiro. «Iekārtas strādā, tomēr vēl ir nepieciešama ne tikai to darbības slīpēšana, bet arī darbiniekiem jāapgūst pieredze, tāpēc jaunās ražotnes «iekļaušanās» ražošanas procesā notiks pakāpeniski tuvāko mēnešu laikā,» plānu atklāj L. Onzuls. Viņš uzsver, ka tik strauja jaunas ražotnes projekta realizācija bez LIAA administrētās ES struktūrfondu programmas atbalsta iekārtu iegādē nebūtu iespējama. «Vispirms pašam uzņēmumam jāiegulda nauda, pilnībā jāīsteno projekts, un tikai tad varēsim pretendēt uz vairāk nekā viena miljona eiro ES struktūrfondu atbalsta saņemšanu,» vērtē L. Onzuls. Viņš norāda, ka bez ES struktūrfondu līdzfinansējuma būtu bijis grūti pārliecināt Nordea banku aizdot naudu kompānijai. «Šādu iespēju palaist garām nebūtu bijis prātīgi,» tā uz jautājumu, vai ražotnes izveides projekts būtu vispār iespējams bez ES atbalsta, atbild L. Onzuls. «Situācijā, kad esošās jaudas bija noslogotas 99% apmērā, tik un tā būtu jāmeklē risinājumi, kas ļautu ne tikai palielināt ražošanas apjomus, bet arī paaugstināt darba efektivitāti,» jaunas ražotnes nepieciešamību pamato L. Onzuls. Viņaprāt, iecerētā projekta īstenošana ļauj Latvāņiem sākt spēlēt līmēto koksnes izstrādājumu augstākajā līgā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

SIA Latvāņi par 54 tūkstošiem eiro iegādāsies jaunu iekārtu

Žanete Hāka, 21.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzies SIA Latvāņi izsludinātais zāģēšanas iekārtas kokmateriālu šķērszāģēšanai garumā iepirkums, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Iepirkumā piedāvājumu iesniedza viens pretendents, kas arī atzīts par uzvarētāju – UAB Infleks. Kopējā iepirkuma līgumcena ir 54 tūkstoši eiro.

Iepirkums tiek īstenots ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras finansējuma atbalstu.

Laikraksts Dienas Bizness jau septembrī rakstīja, ka, investējot aptuveni 4,2 miljonus eiro, SIA Latvāņi izveidojusi jaunu līmēto koka konstrukciju ražotni, kas ļauj paplašināt izstrādājumu sortimentu un ceļ uzņēmuma konkurētspēju.

«Finiša spurts,» lakoniski uzņēmuma apjomīgāko investīciju projekta stadiju raksturo SIA Latvāņi līdzīpašnieks Laimonis Onzuls. Viņš norāda, ka ražotnes ēka uzbūvēta, jaunās, efektīvās kokapstrādes iekārtas uzstādītas. Investīciju projekts realizēts ar ES struktūrfondu augstas pievienotās vērtības programmas atbalstu – nedaudz vairāk par vienu miljonu eiro. «Iekārtas strādā, tomēr vēl ir nepieciešama ne tikai to darbības slīpēšana, bet arī darbiniekiem jāapgūst pieredze, tāpēc jaunās ražotnes «iekļaušanās» ražošanas procesā notiks pakāpeniski tuvāko mēnešu laikā,» plānu atklāj L. Onzuls.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vasaras sezonas laikā VAS Latvijas autoceļu uzturētājs (LAU) veic dažādus valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbus, kuri nodrošina drošākus braukšanas apstākļus, uzlabo pārredzamību ceļu krustojumos, kā arī novērš tālāku ceļa seguma stāvokļa pasliktināšanos, informē LAU.

Kopumā šogad ir saremontētas bedres uz melnā seguma 351 949 m2 platībā. Bedres, kuras rodas no jauna, tiek labotas visa gada garumā.

Lai uzlabotu ūdens atvadi no ceļa seguma, visā Latvijas teritorijā 98 744 m3 apmērā LAU ir veicis autoceļu nomaļu uzauguma noņemšanu.

Ceļa nomalēs izcirsti krūmi 84 ha platībā, tādējādi uzlabojot autovadītājiem pārredzamību ceļa krustojumos.

Lai ierobežotu latvāņu izplatību autoceļa nodalījuma joslā, ir nopļauti latvāņi 326 ha platībā. Vislielākā latvāņu izplatība ir Latgales reģionā – tie ir nopļauti 134 ha platībā (Jēkabpils, Preiļu, Daugavpils, Dagdas, Ludzas un Balvu nodaļās), 88 ha Vidzemē (Limbažu, Smiltenes, Valmieras, Cēsu, Madonas, Alūksnes un Gulbenes nodaļās), Kurzemē 75 ha (Dobeles, Saldus, Talsu, Tukuma, Ventspils, Kuldīgas un Liepājas nodaļās), bet centra reģionā (Rīgas, Jelgavas, Bauskas, Aizkraukles un Ogres nodaļās) latvāņi nopļauti 29 ha platībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Alsviķos sāks cīņu ar latvāņiem, arī privātīpašumos

Dienas Bizness, 17.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alsviķu pagasta pārvalde šopavasar apņēmusies sākt nopietnu cīņu ar latvāņiem, jo no visiem Alūksnes novada pagastiem Alsviķos šī auga ir visvairāk, vēsta reģionālais medijs Alūksniešiem.lv.

Pagasta pārvalde veiks latvāņu apkarošanu savos īpašumos un likšot to darīt arī fiziskām un juridiskām personām, kuru īpašumus pārņēmuši latvāņi.

«Apzinām īpašniekus, kuru zemē Alsviķu pagastā ir latvāņi – viņiem nosūtīsim vēstules ar aicinājumu apmeklēt semināru. Darīsim visu iespējamo, līdz cilvēki sapratīs, ka nevar dzīvot, kā ir. Pagasta komunālās daļas vadītāju Aivaru Loginu esam nosūtījuši uz apmācībām, lai iegūtu apliecību darbam ar ķīmiskām vielām pret latvāņiem,» reģionālajam medijam stāstījusi Alsviķu, Ilzenes un Zeltiņu pagastu teritorijas attīstības speciāliste Ārija Rone.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saulaines ciemā Rundāles novada pašvaldībai piederošo zemi nedēļas nogalē tīrīja no grūti iznīcināmām latvāņu audzēm, vēsta reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

Pašvaldības izpilddirektors Aigars Sietiņš stāstījis, ka jūlija pirmajā pusē novada dome devās izbraukumā un apsekoja vietas ar latvāņiem ne tikai Saulainē, bet visā novada teritorijā. Tagad pašvaldības policija zemes īpašniekiem gatavo un izsūta brīdinājumus par latvāņu audžu likvidēšanu noteiktā termiņā. Rundāles novada teritorijā vienīgi Svitenes pagastu neesot apsēduši latvāņi, secinājis A. Sietiņš.

Domei kā vienai no zemes īpašniecēm ir noslēgts līgums ar uzņēmēju Arkādiju Makruzovu no Ozolnieku novada par latvāņu audžu nopļaušanu pašvaldībai piederošajās zemēs. Iepriekšējos gados šo uzdevumu uzticēja vietējai zemnieku saimniecībai «Sējas», kurā saimnieko Burkānu ģimene. Taču A. Makruzova piedāvājums šogad bijis ekonomiski izdevīgāks. Pašvaldība komersantam maksā 14,8 eiro par divu metru platumā un kilometra garumā iztīrītu audzi, Bauskas Dzīvei skaidrojis A. Sietiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uz ceļiem aizlāpīti 414 300 kvadrātmetri bedru

Dienas Bizness, 03.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Latvijas autoceļu uzturētājs (LAU) vasaras sezonā saremontējis bedres uz melnā seguma vairāk nekā 414 300 kvadrātmetru platībā, informē LAU sabiedrisko attiecību speciāliste Sigita Audere.

Viņa skaidro, ka vasaras sezonas laikā LAU veic dažādus valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbus, kuri nodrošina drošākus braukšanas apstākļus, uzlabo pārredzamību ceļu krustojumos, kā arī novērš tālāku ceļa seguma stāvokļa pasliktināšanos.

Savukārt bedres, kuras rodas no jauna, tiek labotas visa gada garumā.

Lai uzlabotu ūdens atvadi no ceļa seguma, visā Latvijas teritorijā vairāk nekā 65 730 m3 apmērā LAU ir veicis autoceļu nomaļu uzauguma noņemšanu. Ceļa nomalēs izcirsti krūmi 44 ha platībā, tādējādi uzlabojot autovadītājiem pārredzamību ceļa krustojumos.

S. Audere norāda, ka šogad LAU darbinieki vairāk nekā 3600 km garumā ir sakopuši piegružotās ceļmalas. Lai ierobežotu latvāņu izplatību autoceļa nodalījuma joslā, ir nopļauti latvāņi 360 ha platībā. Vislielākā latvāņu izplatība ir Latgales reģionā – tie ir nopļauti 170 ha platībā, 85 ha Vidzemē, Kurzemē 58 ha un centra reģionā – 47 ha.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Rīgā iznīdēs latvāņus

Lelde Petrāne, 10.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes Mājokļu un vides komiteja ceturtdien, 10. martā, akceptēja latvāņu izplatības ierobežošanas pasākumu organizatorisko plānu, kas paredz no 2016. līdz 2020.gadam Rīgas teritorijā apkarot šo invazīvo augu sugu.

Plāns paredz, ka katru gadu līdz 15. maijam tiks izsūtīti paziņojumi tām juridiskajām un fiziskajām personām, kuru īpašumā aug latvāņi, lai informētu par nepieciešamību veikt to apkarošanu. Lai iznīcinātu latvāņus pašvaldībai piederošajās teritorijās, atbilstoši Publisko iepirkumu likumam katru gadu līdz 30. maijam tiks izvēlēts darbu veicējs, kas sakops pašvaldības īpašumus. Savukārt Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes Vides uzraudzības nodaļa katru gadu no 1. jūnijam līdz 30. septembrim apsekos ar latvāņiem invadētās zemes, lai konstatētu, ir vai nav veikti latvāņu ierobežošanas pasākumi. Ja darbi netiks veikti, tiks piesaistīta Rīgas domes Administratīvā inspekcija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Rundāles novadā vēlas celt ražotni celtniecības putu gatavošanai

Lelde Petrāne, 05.06.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rundāles novada dome sēdē nolēmusi iznomāt 1,23 hektāru lielu zemesgabalu Saulainē SIA Taiders, kas vēlas celt ražotni celtniecības putu gatavošanai, vēsta reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

Uzņēmēja iesniegums par vēlmi nomāt 3000 - 5000 kvadrātmetru lielu zemesgabalu Rundāles novadā pašvaldībā saņemts jau 18. aprīlī. Ieteikti vairāki zemes īpašnieki, taču tie nav piekrituši izīrēt zemi ražotnes ierīkošanai, informē novada domes attīstības nodaļas vadītāja Inta Klīve.

Pašvaldībai piederošais zemesgabals Latvāņi bija izsludināts kā brīva nomas zemes vienība, un SIA Taiders pieteicās to nomāt uz 20 gadiem. Ar ieceri SIA Taiders pārstāvis deputātus maijā iepazīstinājis attīstības un finanšu komitejas sēdē. Uzņēmums sola nodrošināt darba vietas desmit cilvēkiem. Deputātiem apgalvots, ka ir izvērtēta ražotnes ietekme uz vidi un ražošana notiks atbilstīgi Eiropas Savienības standartiem.

Komentāri

Pievienot komentāru