Mazais bizness

Sākam biznesu: Vēlas mainīt taktilo grāmatu ražošanu

Anda Asere, 02.12.2015

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Projekta Tactile Eyesight komanda iecerējusi sagatavot digitālos maketus taktilajām grāmatām neredzīgo bērnu izglītošanai, kuru failus var nosūtīt uz jebkuru vietu pasaulē un izdrukāt 3D printerī, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Taktilajās grāmatās vienā lapas pusē ir teksts braila rakstā un blakus – reljefs zīmējums. Neredzīgiem cilvēkiem ir audiogidi, braila ekrāni, bet tie nepalīdz iztēloties to, par ko ir stāsts, piemēram, viņi dzird par Tesla mašīnām un zina šo vārdu, bet nav nekāda priekšstata, kā šis auto izskatās. «Šis ir pilotprojekts, mums jāeksperimentē ar materiāliem. 3D drukas nozare, kas tagad ir savā pilnbriedā, pirms kļūšanas par ikdienas drukas ierīci meklē virzienus, kur to izmantot. Ar 3D printeriem jau drukā gan arhitektūras darbus, gan dažādus ķiņķēziņus, bet izglītībā tos vēl plaši neizmanto,» saka Mareks Matisons, Tactile Eyesight idejas autors. Viņš ir sabiedrisko attiecību speciālists un konsultē digitālo komunikāciju jomā dažādus uzņēmumus, tostarp startup kompānijas.

Viena nedēļas nogale

Nule Mareks piedalījās pasākumā Startup Weekend, kur nedēļas nogalē sanāca kopā dažādu jomu speciālisti un radīja jaunuzņēmumu projektus. Dalībnieki ar biznesa idejām vienas minūtes laikā prezentēja savas idejas, ko šajā pašā nedēļas nogalē vēlējās pārvērst minimāli strādājošā produktā. Dzirdot, kā tiek prezentēta kārtējā mobilā lietotne, kam ir daudz konkurentu vai arī kam nav lielas jēgas, Mareks nolēma pieteikt arī savu ieceri – taktilās 3D grāmatās neredzīgiem bērniem. Vaicāts, kā viņš aizdomājies par tamlīdzīgu, lietu Mareks stāsta, ka pirms vairākiem gadiem, kad Latvijas neredzīgo bibliotēka zaudēja daļu valsts finansējuma, valstī iniciēts projekts Talka ar balsi, kur kampaņas iniciatori aicināja cilvēkus ierunāt audiogrāmatas. Arī Mareks ierunāja vienu grāmatu, iepazinās ar neredzīgo bibliotēku, Braila raksta nodaļu.

Mareka idejai par taktilajām grāmatām Startup Weekend atradās atbalstītāji, izveidojās komanda, kas nedēļas nogales laikā izstrādāja tālākās darbības stratēģiju, pētīja līdz šim ražotās taktilās grāmatas un potenciālos konkurentus.

Visu rakstu Vēlas mainīt taktilo grāmatu ražošanu lasiet 2. decembra laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedierīces

Taktilās grāmatas 3D drukā

Anda Asere, 01.04.2016

Foto: Mass Portal

Jaunākais izdevums

Prototipēta pirmā grāmata 3D drukā – Luīzes Pastores Mākslas detektīvstāstu sērijas grāmata Pazudušais pērtiķis

DB jau rakstīja, ka projekta Tactile Eyesight komanda iecerējusi sagatavot digitālos maketus taktilajām grāmatām neredzīgo bērnu izglītošanai, kuru failus var nosūtīt uz jebkuru vietu pasaulē un izdrukāt 3D printerī. Taktilajās grāmatās vienā lapas pusē ir teksts Braila rakstā un blakus – zīmējuma reljefs, kas aptaustīts ļauj neredzīgajiem veidot izpratni par grāmatā esošajām lietām un iepazīt tās. Šo grāmatu veidošana ir sarežģīts un laikietilpīgs process, kas parasti tiek veikts ar rokām. 3D drukas iespējas šo grāmatu veidošanu atvieglo un ir iecerēts sagatavot digitālos maketus taktilajām grāmatām neredzīgo bērnu izglītošanai, lai tie ne tikai iemācītos jaunus jēdzienus, bet arī izprastu tos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Sociālā biznesa likums: Gaida zaļo gaismu

Anda Asere, 16.08.2016

Tactile Eyesight idejas autors Mareks Matisons

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Sociālā biznesa jēdziens Latvijas tiesību aktos vēl nav definēts, nozare arvien gaida regulējumu

Šobrīd sociālā biznesa likums vēl joprojām ir tapšanas stadijā, notiek konsultācijas ar iesaistītajām pusēm un rudenī to plānots virzīt uz pirmo lasījumu Saeimā, un paredzēts, ka līdz gada beigām tas tiks pieņemts. «Sociālās uzņēmējdarbības jēdziens Latvijas tiesību aktos nav definēts, un šobrīd Latvijas sociālie uzņēmumi tiesiskā ietvara trūkuma dēļ sastopas ar būtiskiem šķēršļiem, kas kavē to darbību un attīstību. Piemēram, esot biedrības vai nodibinājuma statusā, sociālais uzņēmums nevar pilnā apmērā veikt saimniecisko darbību. Savukārt komersanta statusā nodokļu un administratīvais slogs nereti ir pārāk liels, turklāt uzņēmums nevar piesaistīt brīvprātīgos vai izmantot valsts un pašvaldības atbalsta sniegtās iespējas. Latvijas sociālie uzņēmēji ļoti gaida jauno likumu – tas beidzot skaidri iezīmēs spēles noteikumus, un atrisinās daudzas problēmas un neskaidrības,» saka Madara Peipiņa, Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas direktore.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sākam biznesu: Palīdz pelnīt naudu mobilo spēļu izstrādātājiem

Anda Asere, 06.06.2017

Foto: Zane Bitere/LETA

Jaunākais izdevums

TheMonetizr palīdz mobilo spēļu izstrādātājiem pelnīt naudu ar produktiem, kas apdrukāti ar spēles tematiku, tostarp telefona vāciņiem, krekliem, cepurītēm

Fotogrāfijas - raksta galerijā!

«Mums ir programmatūra, kas ļauj spēļu izstrādātājiem ielikt savās spēlēs mūsu kodu, kas spēlētājiem dod iespēju iegādāties kādu no produktiem brīdī, kad lietotājs ir sasniedzis kādu konkrētu spēles līmeni. Tā ir iespēja iegādāties produktu lētāk nekā citiem vai iegūt iespēju nopirkt kaut ko, kas nav pieejams citiem,» stāsta Mārtiņš Bratuškins, TheMonetizr (Monetization Solutions Inc.) līdzīpašnieks. Tie ir īpaši produkti cilvēkiem, kas ir pietiekami lojāli spēlei. TheMonerizr saviem klientiem iesaka sākt piedāvāt īpašos produktus tiem, kuri spēlē pavadījuši vismaz stundu. Tad var sākt piedāvāt uzlīmītes, piespraudītes un citus lētākus produktus, bet, jo lojālāki ir lietotāji, jo vērtīgāki produkti tiek piedāvāti. «Nākotnē gribam būt starpnieks starp lielajiem zīmoliem – ne tikai spēļu – un mobilajās ierīcēs aktīvo auditoriju. Mēs varam līdzdarboties jebkurā mobilajā pieredzē, kur sasniedz kādu rezultātu,» saka Mārtiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sākam biznesu: Pļava dzēriena pakā

Anda Asere, 14.06.2017

Rolands Briņķis

Foto: Zane Bitere/LETA

Jaunākais izdevums

SIA Dabas dots īpašnieks Rolands Briņķis piedāvā alternatīvu gāzētajiem cukurotajiem dzērieniem, ražojot dabīgu augu dzērienu no Latvijas lauku tējām un ogām

Fotogrāfijas - raksta galerijā!

«Esmu dabīga un veselīga dzīvesveida entuziasts. Pirms trim gadiem man radās doma uztaisīt absolūti dabīgu dzērienu, ko bez ierobežojumiem un bez pārmetumiem var lietot visi – pieaugušie, bērni, jaunieši. Esmu aktīvs sportists – tagad gan mazāk – , un gribējās tādu produktu, kas labi remdē slāpes, taču plašajā veikalu klāstā nebija, ko izvēlēties,» saka Rolands. Viņš pats ikdienā dzer daudz ūdens, bet ievērojis, ka bērniem un arī pieaugušajiem labāk patīk, ja dzērienam ir kāda garša. Savu produktu Rolands sauc par augu dzērienu, un tajā apvienotas Latvijas lauku tējas – kumelīšu, pelašķu, piparmētru – ar aroniju, upeņu un rabarberu sulu. Vaicāts, kāda ir to atšķirība no veikalos jau nopērkamām ledus tējām, viņš uzsver, ka tas ir saturs. Ledus tējas ir gatavotas no koncentrāta, bet Dabas dots augu dzērieni ražoti «kā mājās» – vārīta tēja, spiesta sula, sajaukta ar cukuru vai medu. «Saldinātājs pievienots tikai tik daudz, lai dzēriens būtu mazliet saldāks. Es biju iedomājies dzērienu pavisam bez saldinātājiem, taču tad es to lietotu viens pats. Ir jāskatās, ko patērētājs prasa,» atzīst Rolands. Divus no šī brīža produktiem saldina augļu cukurs fruktoze, bet vienu – medus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sākam biznesu: Biznesa partneri satiek raidījumā

Linda Zalāne, 19.06.2017

Foto: Paula Čurkste/LETA

Jaunākais izdevums

Apģērbu zīmols Zephyr iemieso to veidotāju, tērpu dizaineru Elizabetes Līzes Beļūnes un Annas Elizabetes Kasparsones izpratni par sievišķību

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

Viņām kopīgā biznesa ideja radās pirms apmēram pusotra gada, kad abas bija TV raidījuma Rīgas stila pavēlnieks dalībnieces. «Viena otru iepriekš nepazinām, bet raidījuma filmēšanas laikā sapratām, ka mums ir viens skatījums uz lietām, līdzīga modes izjūta, līdz ar to varētu būt kopā viegli strādāt, un tas arī pierādījies, attīstot kopīgu projektu,» stāsta zīmola Zephyr veidotāja Anna.

TEV VARĒTU INTERESĒT ARĪ:

Sākam biznesu: Vegānu kafejnīca nomaļākā ielā

Sekojot biznesa idejai: Maina stratēģiju un izvēlas ārpakalpojumus

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sākam biznesu: Senais mūsdienīgā izpildījumā

Žanete Hāka, 19.07.2017

Kristīne Ķepale

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Ar 50 un 100 gadus senām stellēm rada mūsdienīgas tekstila preces un apģērbus

Mājas tekstila un dizaina apģērbu ražotāja SIA Vuuven sākotnēji iekaroja ASV pircēju uzmanību un patlaban gūst popularitāti arī Latvijas tirgū.

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

Zīmols Vuuven pastāv kopš 2016. gada oktobra, taču produktu izstrāde sākās jau krietni ātrāk – 2015. gada vasarā. Tas ir divu cilvēku izveidots projekts, kuru radījusi Kristīne Ķepale un Oskars Kupcāns.

Lai radītu pirmo kolekciju, Vuuven komanda investēju savus privātos līdzekļus. Pēc pirmajiem veiksmīgajiem sadarbības projektiem ar klientiem ASV un Eiropā zīmola virzītāji secinājuši, ka jāturpina iesāktais, jo pieprasījums pēc produkcijas bijis, tādēļ atlicis tikai strādāt, lai klients sadzirdētu zīmola vēstījumu. Lai gan Vuuven produktus var iegādāties internetveikalā, patlaban aizvien lielāku tirgus daļu aizņem B2B (segments bizness biznesam) pārdošana. Šobrīd Vuuven produkti atrodami dizaina studijās ASV, savukārt individuālie pasūtījumi bijuši no teju ikvienas Eiropas valsts, atklāj O. Kupcāns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sākam biznesu: Vai var latvietim pārdot sūnas?

Renāte Priede, speciāli DB, 23.08.2017

Vera Radimašvili

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Vai var latvietim pārdot sūnas? Zīmola Emerald Rabbit autore Vera Radimašvili pamazām pārliecinās, ka var

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

Lielāko daļu sava mūža nodzīvojusi Izraēlā, Vera Radimašvili secina, ka Latvijas sūnas ir īpaši daudzveidīgas, tās iespaido un iedvesmo tik ļoti, lai turpat mežā veidotu gleznas. Savu dekoru veidošanas virzienu viņa sāka ar sūnu glezniņām. Uz diezgan raksturīgo komentāru, ka tādas sūnas tak katrs var mežā salasīt un savu dekoru izveidot, Vera atbild, ka tik vienkārši jau tas nemaz nav – līdz jebkādu amatniecības izstrādājumu šķietami vienkāršajam rezultātam var nonākt tikai ar laikietilpīgu, zināšanās balstītu profesionālu darbību. Savāktās sūnas tiek kaltētas, apstrādātas, atbilstoši uzglabātas. Viņa papildus iegādājas arī jau speciāli apstrādātas un sagatavotas sūnas un palīgmateriālus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sākam biznesu: Topinambūrs dodas uzvaras gājienā

Linda Zalāne, 30.10.2017

Roberts Cešeiko


Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

Foto: Paula Čurkste/LETA

Jaunākais izdevums

Brāļi Rūdolfs un Roberts Cešeiko atjauno novārtā pamesto Stelpes pienotavu, kur sākuši ražot bioloģiskus dārzeņu un augļu biezeņus

«Iepriekš darba dēļ biju pārcēlies uz Rīgu, bet es jau tad sapratu, ka pilsētā nejūtos tik labi kā dzimtajā pusē. Vienmēr esmu zinājis, ka pienāks brīdis, kad sākšu savu biznesu. Ideju par to kopā ar brāli sākām lolot pirms vairākiem gadiem, bet reāli sākām ražot produktus pirms gada,» stāsta SIA Keefa valdes priekšsēdētājs Roberts Cešeiko. SIA Keefa ražo biezeņus Simply Food pieaugušajiem.

Iepriekš Roberts strādāja SIA Lāči mārketinga nodaļā. Tur viņam radās nojausma, ko nozīmē produkta sagatavošana no miltu atvešanas līdz gatavas maizes cepšanai un tās nonākšanai veikala plauktā. Ar brāli, kaļot plānus par savu biznesu, abi pētīja, kādu produktu Latvijas tirgū pietrūkst, ar ko būtu iespējams atšķirties no citiem ražotājiem. Brāļi uzzināja par iespēju Lauku atbalsta dienestā iegūt Eiropas fondu līdzfinansējumu inovatīvu produktu attīstīšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sākam biznesu: Atrod optimālu kvalitātes un cenas līdzsvaru

Anda Asere, 01.11.2017

Eduards Lapiņš


Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

Foto: Ieva Leiniša/LETA

Jaunākais izdevums

Latviešu valoda ir liels retums, tāpēc The Words Of Latvian vēlas to popularizēt ar apģērbu, kas apdrukāts ar vārdiem latviski un to paskaidrojumiem angliski

Zīmola sortimentā ir pieaugušo un bērnu T-krekli, kā arī džemperi. Šobrīd tie ir produkti ar 13 dažādiem uzrakstiem, piemēram, «kopā», «prieks», «sapnis», «vienkārši». Vēl aptuveni tikpat daudz ir sagatavoti. Ilgu laiku populārākais krekls bija ar uzrakstu «kārumnieks», šobrīd – «luteklīte». Tāpat uzņēmuma plānā ir piedāvāt arī krūzītes un plakātus ar uzrakstiem.

The Words of Latvian (SIA EE un Partneri) dibinātājam Eduardam Lapiņam ir radusies sajūta, ka latviešu dizaineri un modes mākslinieki cenu ziņā mērķē mazliet par augstu. The Words Of Latvian krekli maksā 24,90 eiro un viņam šķiet, ka tā ir atbilstoša cena par šādu produktu. «Latvijā vidējā alga nav tik liela, lai katrs varētu atļauties nopirkt lietu, ar ko pasaka, ka viņš ir latvietis, un kas maksā vairāk nekā simt eiro. Gribējām piedāvāt kaut ko, kas ir lētāks. Protams, varētu piedāvāt vēl lētāk, bet tas nozīmētu, ka jāizmanto sliktākas kvalitātes materiāli un druka. Man šķiet, ka esam atraduši optimālu kvalitātes un cenas līdzsvaru,» saka Eduards.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sākam biznesu: Tiecas pēc individualitātes

Anda Asere, 06.11.2017

Ilva Kauliņa


Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

Foto: Zane Bitere/LETA

Jaunākais izdevums

Arvien plašākā mērogā vērojama tendence izvēlēties pēc iespējas individualizētus produktus un risinājumus – arī bērnu apģērbos

Tā novērojusi bērnu apģērbu ražotāja SIA Tiny Bunny īpašniece Ilva Kauliņa, tieši tāpēc viņa saskata nišu savam zīmolam.

«Ideja no sapņa realitātē pārtapa tikai pirms gada. Man jau sen bija šāda ideja, un šobrīd ir izdevies to īstenot,» viņa saka. Idejai saknes meklējamas pirms septiņiem gadiem, kad Ilva strādāja liela apģērbu koncerna bērnu apģērbu nodaļā. Tur dzima viņas mīlestība pret bērnu apģērbu. Viņa domāja par to, ka kādreiz varētu izveidot savu bērnu apģērbu līniju, bet nekad neticēja, ka varētu ar to pelnīt naudu. «Ticība radās tad, kad atnāca nosaukums. Sāku par to arvien vairāk domāt. Vēlāk man piedzima bērniņš, sāku viņam šūt drēbītes, arī draudzenēm iepatikās. Draugu atbalsts mudināja mani turpināt iesākto. Pēc bērna piedzimšanas es neatgriezos darbā, bet izvēlējos riskēt un iet pretim savam sapnim,» atklāj Ilva.

Komentāri

Pievienot komentāru