Jaunākais izdevums

No šodienas līdz 6.septembrim Ķīpsalā norisināsies Baltijas pārtikas industrijas izstāde "Riga Food 2025", informē starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrībā "BT 1".

Izstādē jaunākās inovācijas, tehnoloģijas un aktualitātes pārtikas produktu un dzērienu ražošanā un pārstrādē prezentēs 420 uzņēmumi no vismaz 30 valstīm. Izstādē būs 14 kopstendi no 11 valstīm, tostarp Albānijas, Azerbaidžānas, Latvijas, Lietuvas, Moldovas, Itālijas, Polijas, Slovākijas, Spānijas, Ukrainas un Uzbekistānas.

Izstādes atklāšanas pasākumā šodien plkst.11 piedalīsies zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS), Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Māris Sprindžuks (AS), "BT 1" valdes priekšsēdētājs Viesturs Tīle, kā arī "Riga Food" vadītājs Rolands Nežborts.

Šodien pasākumā notiks diskusija par modernās tirdzniecības ietekmi uz piegādes ķēdēm, par vietējiem produktiem, par krīzes pārtikas segmenta attīstību Latvijā un par olbaltumvielu nepieciešamību. Tāpat no šodienas līdz 5.septembrim notiks "Latvijas šašliku meistaru čempionāta 2025" fināls un tējas čempionāts "Baltic Tea Cup", kā arī izstādes laikā notiks citas diskusijas, aktivitātes un pasākumi.

Pārtika

Latvijas mājsaimniecību patēriņa paradumi mainās - kopējais labklājības līmenis pieaug

Db.lv,05.09.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēdam vairāk augļu, uzturā samazinās cukura patēriņš un arvien biežāk izvēlamies iepirkties internetā. Tajā pašā laikā sarūk maizes, miltu un kartupeļu patēriņš, bet pieaug tēriņi atpūtai, veselībai un kultūrai.

Latvijas mājsaimniecību patēriņa dati skaidri rāda - sabiedrības dzīvesveids mainās un kopējais labklājības līmenis pieaug. Ar šādu vēstījumu Centrālās statistikas pārvaldes priekšnieks Raimonds Lapiņš uzstājās šonedēļ notiekošās izstādes "Riga Food" centrālajā diskusijā, ieskicējot datos, kā mainās patēriņa paradumi.

CSP priekšnieks R. Lapiņš: "Kopš 1996.gada pārtikas īpatsvars ģimeņu tēriņos samazinājies no 50,9% uz 23,3%. Vidējie ienākumi uz mājsaimniecību trīs gadu laikā pieauguši no 1524 eiro 2021.gadā līdz 1872 eiro 2023.gadā. Kā viens no valsts labklājības līmeņa kopējā pieauguma indikatoriem ir arī iekšzemes kopprodukta (IKP) palielināšanās, rēķinot to uz vienu iedzīvotāju faktiskajās cenās, - no 1583 eiro 1995.gadā līdz 21 606 eiro 2024.gadā. Pārtikas īpatsvara samazināšanās mājsaimniecību ikdienas izdevumos liecina par pozitīvām strukturālām pārmaiņām ekonomikā un sabiedrībā. Pieaugot ienākumiem, iedzīvotāji tos vairāk tērē citām vajadzībām - atpūtas un kultūras pasākumiem, viesmīlības pakalpojumiem, veselības pakalpojumiem u.c."