Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Anna Saltikova, Ekonomikas un kultūras augstskolas (EKA) līdzīpašniece, valdes priekšsēdētāja, kā arī Alberta koledžas līdzīpašniece, valdes locekle.

Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Jau bērnībā sapņoju, ka man būs savs bizness. Pēc profesijas esmu juriste un pēc vecākā dēla piedzimšanas meklēju iespējas, kā rūpes par mazu bērnu savienot ar profesionālu darbošanos. Radās iespēja reizi nedēļā lasīt lekcijas un man tas ļoti iepatikās. Tā dzīve parādīja, kurā nozarē iesaistīties biznesa veidošanā. Strādāju izglītības nozarē tādēļ, ka tā ir mana sirds lieta.

Alberta koledžā ar vieslekciju viesojās Pure Chocolate īpašnieks Pēteris Žimants. Viņa atbildes uz Alberta koledžas studentu jautājumiem.

Dzirdot jēdzienu “koledža”, daudziem pirmās asociācijas ir ar amerikāņu filmām, kur koledžās mācās tikai jaunieši. Tāpat, runājot par koledžu, nereti tiek domātas profesionālās vidējās izglītības iestādes, kurās var iestāties pēc pamatskolas absolvēšanas.

Patiesībā koledžas Latvijā nozīmē pilnvērtīgu augstāko izglītību, kuru nereti izvēlas nevis jaunieši, kuri tikko absolvējuši vidusskolu, bet strādājošie un cilvēki, kuriem jau ir viena izglītība, lai kāptu pa karjeras kāpnēm, pārkvalificētos vai atsvaidzinātu zināšanas. Koledžu absolventi būtībā ir mūsu ekonomikas asinsrite.

Īsā cikla profesionālā augstākā izglītība

Aizvadītajā gadā apstiprinātie grozījumi Profesionālās izglītības likumā un Augstskolu likumā nostiprināja koledžu lomu izglītības tirgū kopumā, skaidri nosakot, ka par koledžām var saukt tikai tās izglītības iestādes, kuras īsteno īsā cikla profesionālo augstāko izglītību (iepriekš tika saukta par 1.līmeņa profesionālo augstāko izglītību) - līdz ar grozījumiem likumos ieviests arī jauns termins. Šobrīd publiskajā telpā tiek lietoti abi jēdzieni – 1. līmeņa profesionālā augstākā izglītība un īsā cikla profesionālā augstākā izglītība, bet būtībā tas ir viens un tas pats. Šeit gan jāpiezīmē, ka koledžas var īstenot arī profesionālās vidējās izglītības programmas (papildus augstākās izglītības programmām) un dažas koledžas to arī dara, tāpēc arī daļā sabiedrības veidojies aplams priekšstats, ka visās koledžās var iestāties pēc pamatskolas absolvēšanas.

Latvijas Biznesa koledža nepilda Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) uzlikto pienākumu nekavējoties izbeigt negodīgu komercpraksi, kas izpaudās kā nepamatota vārdu «par brīvu», «bezmaksas» vai tamlīdzīgas nozīmes vārdu lietošana, un uzsācis piespiedu izpildes procesu, informē PTAC.

PTAC iepriekš ir izvērtējis SIA Latvijas Biznesa koledža īstenoto komercpraksi, solot «bezmaksas» studijas, un aicina patērētājus pirms līguma slēgšanas rūpīgi iepazīties ar līguma nosacījumiem, tai skaitā, budžeta vietu un stipendiju konkursa nolikumu.

2011.gada 16.jūnijā PTAC pieņēma lēmumu, ar kuru Latvijas Biznesa koledžai piemērots naudassods 1500 Ls apmērā un uzlikts tiesisks pienākums nekavējoties izbeigt negodīgu komercpraksi, kas izpaudās kā patērētāja lēmuma pieņemšanai būtiskas informācijas noklusēšana un nepamatota vārdu par «brīvu», «bezmaksas» vai tamlīdzīgas nozīmes vārdu lietošana. Ņemot vērā patērētāju sniegtās ziņas, PTAC ir konstatējis, ka komersants nepilda tiesisko pienākumu izbeigt negodīgo komercpraksi.

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir nosūtījusi uzaicinājumu vairākām koledžām sagatavot un iesniegt projekta iesniegumu, lai saņemtu Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējumu studiju programmu mācību vides pilnveidei. Projektu īstenošanai līdz 2018. gada beigām no ERAF paredzēti vairāk nekā 11,3 miljoni eiro, informē CFLA.

ERAF līdzfinansējums paredzēts, lai modernizētu tā dēvētās STEM jeb zinātnes, tehnoloģijas, inženierzinātnes, matemātikas izglītības programmas deviņās pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības iestādēs: Daugavpils Medicīnas koledžā, Jēkabpils Agrobiznesa koledžā, Liepājas Jūrniecības koledžā, Malnavas koledžā, Olaines Mehānikas un tehnoloģijas koledžā, Profesionālās izglītības kompetences centrā Rīgas Tehniskā koledža, Rīgas 1.medicīnas koledžā, Rīgas Celtniecības koledžā un Rīgas Stradiņa universitātes Sarkanā Krusta medicīnas koledžā.

Projektu ietvaros iespējams attīstīt koledžu infrastruktūru – uzlabot ēkas, telpas un laboratorijas, kā arī iegādāties iekārtas, aparatūru, datortehniku un instrumentus. Tāpat paredzēta informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumu ieviešana, e-studiju attīstība, bezvadu interneta pieslēguma izveide un bibliotēkas fondu papildināšana.

SIA ”Rīgas namu pārvaldnieks” (RNP) pabeidzis ēkas fasādes atjaunošanas un renovācijas projektu Alberta ielas 2 apsaimniekotajā ēkā.

Darbus veica SIA “Fasāde PRO”, savukārt ēkas fasādes atjaunošanas tehnisko dokumentāciju izstrādāja SIA „ADO birojs”. Lai īstenotu projektu, RNP piesaistīja papildu Rīgas pilsētas pašvaldības līdzfinansējumu 20 tūkst. eiro apmērā remontdarbu veikšanai. Savukārt projekta kopējās remontdarbu izmaksas veido 127 000 eiro.

Daudzstāvu mūra ēka Alberta ielā 2, Rīgā, celta 1906. gadā pēc ievērojamā arhitekta Mihaila Eizenšteina izstrādātās skices. Visu namu vainago oriģinālas kompozīcijas, ēkas fasāde pārsteidz ar unikāliem dekoratīvajiem elementiem. Fasādei raksturīgi vertikāli fasāžu elementi – pilastri, sandriki, balustrādes un arhitektonisko detaļu kompozīcijas, kura uzsver ēkas kompozīcijas vertikalitāti.

20.novembrī viesnīcas ALBERT HOTEL konferenču zālē Space (Dzirnavu ielā 33) norisināsies praktiskā konference Biznesa attīstība: kā to darīt mūsdienas Latvijas situācijā. Konferences laikā vadošo jomu speciālisti iezīmēs esošas problēmas, bet risinājumi tām tiks meklēti kopīgās diskusijās, informēja Alberta koledžas sabiedrisko attiecību speciāliste Ludmila Sokolova.

Konferences ietvaros tiek apskatīti atslēgas jautājumi biznesa attīstībai: kā atrast labu darbinieku un kā viņu noturēt; kur rast līdzekļus biznesa attīstībai; kur ieguldīt "lieko" naudu; patērētāju tiesības: kas ir labi un kas ir slikti; kam jāpievērš uzmanība, slēdzot līgumus; kā arī "rozīnīte" tirdzniecības uzņēmumiem – "kas ir merčendaizings un kādēļ tas ir vajadzīgs", informēja organizatori.

Konferences ziņotāji:

- Henriks Danusēvičs (Latvijas tirgotāju asociācijas prezidents)

- Mārīte Noriņa (Valsts darba inspekcijas direktores vietniece)

- Jānis Dzenis (AS Hansabanka, Personāla attīstības un atlases daļa)

- Irina Ļaha (SIA EUROSET LAT Personāla atlases speciāliste)

Ir noslēgusies Latvijas Mākslas Akadēmijas studentu pieteikšanās uz ikgadējo Alberta stipendiju, kas tās talantīgajam ieguvējam sniedz iespēju vienu mācību gadu akadēmijā mācīties bez maksas. Alberta stipendija tiek pasniegta otro gadu pēc kārtas, pagājušogad to ieguva LMA studente Anete Vasiļjeva. Katru gadu konkursam tiek izsludināta cita tēma, kas sasaucas ar SIA "Forburga" aktuālo projektu. Šogad tie ir daudzdzīvokļu nami Pārdaugavā, Dārza ielā, bet pagājušogad, kad gleznu tēma bija jūgendstila arhitektūra, aktuālais projekts bija Alberta Nr.1. SIA "Forburga" vadošais akcionārs Māris Alberts saka: "Mūs, nekustamo īpašumu projektu attīstītājus, un jaunos gleznotājus, vieno mīlestība pret Rīgas arhitektūras vērtībām. Tādēļ arī atbalstam jaunos talantus!"

Šogad uz Alberta stipendiju varēja pretendēt jebkurš LMA students, kuru aizrauj klusās Pārdaugavas ainavu gleznošana. Konkursam tika iesniegtas ap 70 gleznas, no kurām SIA "Forburga" un LMA žūrija izvēlēja 30 gleznas, kuras būs apskatāmas izstādē "Klusā Pārdaugava". Izstādes atklāšana notiks š.g. 20.septembrī plkst. 17.00 LMA telpās, O.Kalpaka bulvārī 13, kur tā būs skatāma līdz 4.oktobrim. Pēc tam izstāde tiks pārvesta uz Rīgas kluso centru, jūgendstila namu Alberta ielā 1, kur mākslas darbi būs skatāmi no 5.oktobra līdz 11.oktobrim.

Izstāde "Klusā Pārdaugava" noslēgsies 11.oktobrī plkst. 15.00 ar Alberta stipendijas svinīgu pasniegšanu. Aicinām visus interesentus apmeklēt izstādi "Klusā Pārdaugava", kā arī izmantot iespēju apskatīt pilnībā rekonstruēto namu Alberta Nr.1 un iekārtoto paraugdzīvokli.

SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" (RNP) uzsācis vērienīgu ēkas fasādes atjaunošanas un renovācijas projektu apsaimniekotajai ēkai Alberta ielā 2, informē RNP.

Ēkas fasādes atjaunošanas un renovācijas darbus veic SIA "Fasāde PRO", lai īstenotu projektu piesaistīts papildu finansējums konkursā "Rīgas pilsētas pašvaldības līdzfinansējums kultūrvēsturiskā būvmantojuma saglabāšanai 2021.gadā" par summu 20 tūkst. eiro. Savukārt projekta kopējās izmaksas ir ap 127 tūkst. eiro. Projektu plānots pabeigt līdz šā gada rudenim.

Daudzstāvu mūra ēka Alberta ielā 2 celta 1906. gadā pēc arhitekta Mihaila Eizenšteina izstrādātās skices. Pēc viņa projektiem Rīgā uzcelts vairāk nekā 15 daudzstāvu mūra dzīvojamo ēku, un gandrīz puse no tām tagad ir valsts nozīmes arhitektūras pieminekļi. Namu Alberta ielā 2 vainago oriģinālas kompozīcijas, ēkas fasāde pārsteidz ar unikāliem dekoratīvajiem elementiem. Fasādei raksturīgi vertikāli fasāžu elementi – pilastri, sandriki, balustrādes un arhitektonisko detaļu kompozīcijas.

Uzstādīt septiņas robežsargu skulptūras dabīgā izmērā, izlietojot 70 kg tīra sudraba katrai statujai, Latvijas valstij jau ir lētāk, nekā sagatavot vienu zemākā līmeņa augstākās izglītības kvalifikācijas robežsargu. Viens 2019. gada Valsts robežsardzes koledžas absolvents ar zemāko augstākās izglītības grādu mums visiem izmaksāja vairāk nekā 240 000 eiro.

DB 7. februāra rakstā Cik mums izmaksā viens valsts augstskolas absolvents? tikai aizsākts apskats par Latvijas augstskolās 2017. gadā uzsāktā augstskolu absolventu monitoringa rezultātiem, kurā es sāku analizēt valsts augstskolu, bet DB 14. februāra numurā arī privāto augstskolu rezultātus. Tagad ir turpinājums, kurā ir apskats par valsts koledžu izglītības rezultātiem.

Fragments no raksta

Ja augstskolas ir visai vienkārši salīdzināt, kaut vai vērtējot absolventu skaitu, tad salīdzināt valsts koledžas un koledžām atbilstošām valsts augstskolu aģentūrām nav tik vienkārši. Ir koledžas, kuras gatavo tikai 1. līmeņa profesionālās augstākās izglītības speciālistus, kas var veikt sarežģītu izpildītāja darbu, kā arī organizēt un vadīt citu speciālistu darbu (https://www.niid.lv/prof_kval), bet ir koledžas, kas vienlaicīgi sagatavo arī speciālistus ar profesionālo vidējo izglītību un arodizglītību.

Konkursā par Alberta laukuma labiekārtojumu un Rīgas Melnā Balzama receptūras pamatlicēja – aptiekāra Abrahama Kunces – piemiņas vietas izveidi uzvarējis radošās apvienības U-R-A arhitektu piedāvājums, liecina medijiem sniegtā informācija.

Tas paredz veidot Alberta laukumu kā vietu, kura atspoguļo Rīgas senāko vēsturi. Laukuma centrālais objekts ir Rīgas kuģis, ko iezīmē kuģa siluetā veidots iedziļināts amfiteātris un sausā strūklaka, ko nākotnē nomainīs instalācija ar stikla pārsegumu, zem kura eksponētas arheoloģiskajos izrakumos atrastās vēsturiskās liecības. Rīgas kuģi ieskauj viļņu formā veidoti pakāpieni. Laukumā paredzēts iekodēt arī citas vēsturiskās metaforas - līvu ciemu, Rīdzenes upi, senās ostas krastus.

Savukārt atgādinājums par A.Kunces veikumu tiks iemūžināts spirāles formas vides mākslas objektā, kura veidolā var nolasīt Rīgas Melnā Balzama pudeles siluetu. Instalācijas nosaukums ir Kunces dzīves spirāle. Objektā varēs staigāt kā pa tuneli, fotografēties un izlasīt interesantus faktus par receptūras autoru.

Uzņēmēji topošajiem darbiniekiem profesionālās iemaņas šogad visvairāk iesaka apgūt Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU), liecina Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) un karjeras portāla "prakse.lv" veidotais pieprasītāko augstskolu un profesiju saraksts.

Vēl starp "Top 5" uzņēmēju ieteiktākajām augstskolām ir Latvijas Universitāte (LU), Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Banku augstskola un "Biznesa augstskola "Turība"".

Savukārt darba devēju ieteiktākā studiju programma ir LU bakalaura studiju programma "Datorzinātne".

Tāpat darba devēji iesaka izvēlēties RTU programmu "Datorsistēmas", Banku augstskolas programmu "Finanses", Juridiskās koledžas studiju programmu "Tiesību zinātne" un "Stockholm School of Economics in Riga" studiju programmu "BSc in Economics and Business".

Starp koledžām darba devēju ieteiktākā studiju izvēlei ir Rīgas Tehniskā koledža.

Darba devēji iesaka arī studijas Latvijas Kultūras koledžā, Rīgas Celtniecības koledžā, Alberta koledžā un Juridiskajā koledžā.

Latvijas Atvērto tehnoloģiju asociācija (LATA) pasniegusi apbalvojumus par ieguldījumu atvērtu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izstrādē, izmantošanā un popularizēšanā. Balvas saņēma Rīgas dome, Alberta koledža un Toms Ceļmillers.

LATA apbalvojumi pasniegti trīs kategorijās: atvērtākā iestāde, izcilākais atvērto tehnoloģiju risinājums biznesā un būtiskākais ieguldījums atvērto tehnoloģiju popularizēšanā.

Kā atvērtākā iestāde balvu saņēma Rīgas dome par pilotprojektu, kas ietver atvērto datu vietnes opendata.riga.lv izveidi un atvērto datu kopu publicēšanu, tajā skaitā tiešsaistes režīmā.

Nominācijā Atvērto tehnoloģiju risinājums biznesā balvu saņēma SIA Alberta koledža par atvērtiem risinājumiem izglītības procesā. Alberta koledža izmanto atvērtā pirmkoda programmatūru mācību videi Moodle, lietojot atvērtos risinājumus nodrošina mācībspēku un studentu komunikāciju reālajā laikā, kā arī veicina informācijas apmaiņu un mobilitāti.

Rīgas Jūgendstila muzeja izveides projektā paredzēts, ka tas atradīsies Alberta ielā 12, informēja Rīgas dome.

Rīgas pašvaldības aģentūras Rīgas Kultūras aģentūra speciālistu un Rīgas Jūgendstila centra izveidošanas un uzturēšanas modeļa izstrādes darba grupas sagatavoto Rīgas domes lēmumprojektu Par Rīgas pašvaldības aģentūras Rīgas Kultūras aģentūra struktūrvienības Rīgas Jūgendstila centrs muzeja telpu ierīkošanu nama Rīgā, Alberta ielā 12. pagrabstāvā un pirmā stāva dzīvoklī šodien, 17.oktobrī, atbalstīja Rīgas domes Kultūras, mākslas un reliģijas lietu komiteja.

Sagatavotajā lēmumprojektā teikts, ka Rīgas Kultūras aģentūras 2008. gada budžetā Rīgas Jūgendstila centrs muzeja telpu nomai ir jāpiešķir papildus finansējumu 155.075 latus. Nama Alberta ielā 12 telpu noma mēnesī kopumā būs 12.923 latu. Pagrabstāva telpu (380 m2) nomas maksa par kvadrātmetru būs 16,50 lati, bet pirmā stāva dzīvoklī (212,80 m2), nomas maksa par kvadrātmetru - 22 lati.

"Alberta ielā 4 tapusi greznākā kāpņu telpa, kurai analogu arhitektūras objektu nav visā Baltijā," tā uzskata AS Būvuzņēmums Restaurators (Restaurators), kas veica fasādes un kāpņu telpas restaurācijas darbus. Ēkā ir astoņi ekskluzīvi dzīvokļi, kuru kvadrātmetrs maksāšot no 6000 līdz 7000 eiro.

Alberta iela ir tapusi 1900. gadā, un tiek uzskatīts, ka tieši uz šīs ielas atrodas Rīgas spilgtākie jūgendstila nami. Pēc Mihaila Eizenšteina ieceres 1904. gadā uzbūvētais Alberta ielas 4. nams pieder uzņēmējam Jevgeņijam Gombergam. Šis jūgendstila šedevrs tiek uzskatīts par vienu no zīmīgākajiem M. Eizenšteina projektiem. Domājams, tas arī ir viens no iemesliem, kādēļ nams kopumā ir tapis tik grezns un veidojumiem bagāts. Pats J. Gombergs atbalstījis šai ēkai speciāli veltītas grāmatas uzrakstīšanu un izdošanu trīs valodās.

Ēka iekļauta arī UNESCO pasaules kultūras mantojuma sarakstā - sadaļā Rīgas vēsturiskais centrs. "Tas uzliek nopietnus pienākumus ne tikai tās īpašniekam un atjaunotājam, bet arī visiem būvniekiem, kas šajā namā grib spert savu kāju," sacīja Restauratora valdes priekšsēdētājs Mareks Mamajs.

Pie vismaz pusmiljona eiro vērta dzīvokļa Rīgas klusajā centrā Alberta ielā 1 tikusi Hansabankas vadītāja Māra Avotiņa ģimene.

M. Avotiņš caur Hansabankas pārstāvi Ivaru Svilānu apliecinājis, ka dzīvokļa pirkums, ko realizējusi viņa ģimene, ir noticis, bet no komentāriem par darījumu atturējās, tostarp, vai dzīvoklis pirkts kredītā un kādā valūtā, kā arī kredīta gadījumā - kurā bankā tas ņemts un uz kādu termiņu. M. Avotiņa aptuvenais ikmēneša atalgojums (ieskaitot nodokļus) pērn bija vairāku tūkstošu Ls apjomā, gadā pārsniedzot 80 tūkst. Ls. Hansabankas 2007. gada pārskats liecina, ka kopā astoņiem valdes un trīs padomes locekļiem atalgojums un prēmijas (ieskaitot nodokļus) bijušas 915 tūkst. Ls apjomā, gadā katram veidojot 83 180 Ls, kas mēnesī sanāk vidēji 6 921.8 Ls.

EIHSEBA, Eiropas Tālmācības augstskola, Latvijas Biznesa koledža – tās ir savā starpā saistītas mācību iestādes, kuras vieno arī agresīva reklāma, bet vairāki Eiropas Tālmācības augstskolas studenti sūdzējušies par mācību kvalitāti un naudas izspiešanu augstskolā, šodien vēsta Latvijas Avīze.

Bezmaksas studijas, budžeta vietas – ir saukļi, ar kuriem studentus centusies piesaistīt EIHSEBA, kas nule pārsaukta par Eiropas Tālmācības augstskolu (ETA). Savukārt tās meitas uzņēmums – Latvijas Biznesa koledža – izsūtījusi vēstules daudziem Latvijas iedzīvotājiem, apgalvojot, ka Eiropas Izglītības fonds ir apmaksājis viņu studiju maksu un piešķīris ikmēneša stipendiju studijām Biznesa koledžā. Taču, jau ieejot vēstulē minētajā interneta vietnē, kļūst skaidrs, ka visi tomēr pie budžeta vietām koledžā netiks. Jāizpilda tests, lai pie budžeta vietas tiktu «labākie», skaidro laikraksts.

Tests jāizpilda arī, lai tiktu pie budžeta vietas Eiropas Tālmācības augstskolā. Tā kā tests jāpilda tiešsaistē un var meklēt pareizās atbildes gan interneta resursos, gan jautājot padomu citiem, nav grūti atbildēt pareizi uz lielāko daļu jautājumu.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma 2024.gada valsts budžetu, kurā konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti nepilni 14,5 miljardi eiro, izdevumi - nedaudz virs 16,2 miljardi eiro, bet vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 2,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, pret bija 27.

Saeima budžeta projektu un 19 to pavadošos likumus skatīja nepilnas trīs dienas, debatēm ar pārtraukumiem kopumā veltot aptuveni 27 stundas. Budžeta izskatīšana ieilga, jo politiķi bija apņēmušies to neskatīt pa naktīm. Salīdzinoši 2023.gada budžets tika pieņemts martā pēc aptuveni diennakti ilgas nepārtrauktas sēdes, par to saņemot kritiku par neauglīgu darbu.

Savukārt, piemēram, 2022.gada budžeta pieņemšana, kas 2021.gadā Covid-19 pandēmijas laikā notika e-Saeimas platformā, kopā ar pārtraukumiem, bet nerēķinot brīvdienas, prasīja 51 stundu. Ieskaitot brīvdienas, darbs pie budžeta tolaik ritēja no 15.novembra līdz 23.novembrim.

SIA Kosmetoloģijas koledža parakstījusi savstarpējo izglītības sadarbības līgumu ar Patras Nacionāo Koledžu, nodrošinot identisku skaistumkopšanas speciālista programmu Grieķijā.

Izglītības sistēma Grieķijā paredz starptautisko programmu ieviešanu un šāda pieredze jau veiksmīgi eksistē arī farmaceitu, biznesa adminstrācijas un IT speciālistu programmām Patras Nacionālajā Koledžā.

«Kosmetoloģijas koledža ir vienīgā beztermiņā akreditētā koledža Baltijā, kura piedāvā apgūt speciālitāti Skaistumkopšanas speciālists. Mums ir arī ļoti svarīgi, ka tieši mūsu koledžas absolventi kā skaistumkopšanas speciālisti ir pieprasīti Latvijā. Tieši tagad sekmīgā dažādu svešvalodu, pieprasītu procedūru un inovāciju apguve koledžā veicina skaistumkopšanas pakalpojumu eksportu, kas pievilina tūristus ne tikai atpūsties Rīgā, bet arī apmeklēt salonus par daudz zemākām cenām nekā citās valstīs,» norāda Kosmetoloģijas koledžas valdes priekšsēdētāja Marika Ģederte.

Saeima šodien galīgajā lasījumā sāks skatīt 2024.gada valsts budžeta projektu un to pavadošos likumus.

Ar budžetu saistītajā likumu izmaiņu paketē ir vairāki tādi, kas izraisījuši plašas debates, piemēram, grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kur lielākie strīdi ir par PVN lauksaimniecības produktiem. Deputāti visvairāk priekšlikumu ir iesnieguši tieši ar nodokļiem saistītajiem likumiem - par iedzīvotāju ienākuma nodokli, par akcīzes nodoklim par uzņēmumu ienākuma nodokli un PVN likumā.

No šo likumprojektu pieņemšanas gaitas būs atkarīgs, vai šodien izdosies sākt skatīt likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam" un tam iesniegtos priekšlikumus.

Tieši budžeta projektam deputāti ir iesnieguši ap 350 priekšlikumus. Deputātu budžeta ieceru summas sasniedz ap 5 miljardus eiro, taču valdība ir atbalstījusi tikai Saeimas priekšsēdētājas Daigas Mieriņas (ZZS) priekšlikumu par 150 000 eiro samazināt Saeimas izdevumus 2024.gadā. Valdošās koalīcijas politiķi ir solījuši, ka "deputātu kvotu", proti, salīdzinoši nelielu summu piešķiršanas pamatā valdošās koalīcijas deputātu atbalstītiem projektiem, šogad nebūšot.

Latvijas pārstāvniecībās šogad pieaudzis saņemto vīzu pieteikumu skaits, kas skaidrojams gan ar papildus piešķirto finansējumu konsulārā dienesta stiprināšanai, gan ar to, ka Latvija kļūst aizvien populārāka kā tūrisma galamērķis, informēja Ārlietu ministrijas pārstāvji.

Šī gada novembrī vien saņemto vīzu pieteikumu skaits pieaudzis par 47%, salīdzinot ar pagājušā gada novembri, vīzu nodevās iekasējot par 76,9 tūkstošiem latu vairāk nekā pērn šajā laikā.

Attiecīgi šogad novembrī saņemti 10,9 tūkstoši vīzu pieteikumu, savukārt pērn 7,4 tūkstoši vīzu pieteikumu. Vīzu nodevās šogad novembrī iekasēti 277 tūkstoši latu, bet pērn – 200 tūkstoši latu.

Vislielākais vīzu pieteikumu skaita pieaugums novembrī bijis vēstniecībā Krievijā - par 83%. Vēstniecībā Ukrainā vīzu pieteikumu skaits palielinājies par 34%, bet vēstniecībā Baltkrievijā – par 18%.

Šīs nedēļas nogalē Rīgas svētku laikā pilsētā gaidāmi ievērojami satiksmes ierobežojumi, tostarp tiks slēgta transportlīdzekļu kustība 11. novembra krastmalā, informē Rīgas dome.

Tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme (izņemot transportlīdzekļus ar speciālām caurlaidēm):

- no 11. augusta plkst. 22.00 līdz 15. augustam plkst. 7.00 11.novembra krastmalas posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai (arī velorikšu, elektromobiļu un zirgu pajūgu satiksme);

- no 11. augusta plkst. 22.00 līdz 15. augustam plkst. 7.00 11.novembra krastmalai paralēlajā ielā, posmā no Jaunielas līdz Poļu gātei un Bīskapa gātē (arī velorikšas, elektromobiļi un zirgu pajūgi);

- 13. augustā no plkst.8.00 līdz 20.00 Eksporta ielas posmā no Elizabetes ielas līdz Muitas ielai (izņemot transportlīdzekļus ar caurlaidēm un transportlīdzekļus, kuriem nepieciešams iekļūt un izkļūt no Rīgas pasažieru ostas);

Sestdien, 8. septembrī, no plkst. 13:00 Jūrmalā, Bulduros, Muižas ielā Jūrmalas teātris ar Jūrmalas domes atbalstu aicina uz svētkiem "Albertam Kronenbergam - 120. Sprunguļmuižas gadatirgus Bulduros", savukārt plkst. 17:00 - Dailes teātra aktiera Pētera Liepiņa monoizrāde A.Kronenberga "Jērādiņa" turpat Bulduros.

Sprunguļmuižas gadatirgus ar rudens veltēm un kārumiem, linu izstrādājumiem būs svētki visai ģimenei. Tirdziniekus un pircējus gaidīs neticami notikumi kopā ar mājas peli Skribu - Skrabu, kaķi Miku, zaķeni Madi un āpsi Čiku, būs dziesmas, dejas un rotaļas, runājošas lelles, dzīvnieciņi un bērnu atrakcijas, konkurss par Alberta Kronenberga daiļradi un, protams, balvas.

Lielajā Sprunguļmuižas gadatirgū varēs iepirkties, ielūkoties Raganas ķēķī, noskatīties muzikālo uzvedumu "Mazais ganiņš", piedalīties mākslinieka Jāņa Anmaņa "Kronenberga darbnīcā", vērot Latvijas labāko cirka mākslinieku priekšnesumus, priecāties par Rīgas Zooloģiskā dārza zvēriņiem, kā arī izbaudīt atrakciju "Baltā Kaza" un "Labirints" pārsteigumus.

Valsts robežsardzes (VRS) koledžas pārvaldes struktūra ir neracionāla, un līdz ar to arī valsts līdzekļi tiekot izmantoti neefektīvi, konstatēts Valsts kontroles (VK) veiktajā revīzijā.

Pagājušajā gadā VRS koledžas kopējie izdevumi tika samazināti par aptuveni 40% jeb 1.135 miljoniem latu, salīdzinot ar 2008.gadu. Tomēr pērnā gada deviņos mēnešos atalgojumiem paredzētie līdzekļi jau izlietoti 83.4% apmērā, bet precēm un pakalpojumiem – 83.6% apmērā no plānotā. Lai nodrošinātu VRS koledžas darbību, papildus novembrī VRS koledžai tikuši piešķirti līdzekļi 86.38 tūkstošu latu apmērā.

VK arī secinājusi, ka Ministru kabineta lēmumu par izdevumu samazinājumiem Iekšlietu ministrija (IeM) nav izpildījusi pēc būtības, jo ministrija samazinājusi izdevumus apmācību poligona Janapole rekonstrukcijas darbu finansējumam par 1.552 miljoniem latu, bet pagājušā gada ceturtajā ceturksnī lūgusi piešķirt papildu finansējumu no valsts budžeta 362.74 tūkstošus latu šī poligona rekonstrukcijas darbu apmaksai.

16.oktobrī Alberta Koledža aicina apmeklēt atklātu vieslekciju Pārrunas: kā gūt panākumus. Speciāli, lai nolasītu šo lekciju koledžas Sabiedrisko attiecību specialitātes studentiem un visiem interesentiem tika pieaicināts vieslektors no Baltkrievijas – Maksims Nedjakins.

Lekcija norisināsies Alberta Koledžas telpās (Skolas iela 22, Rīga) plkst. 18:00, tā tiks lasīta krievu valodā.

Maksims Nedjakins ir praktizējošais treneris-konsultants, kas specializējas mazumtirdzniecības organizēšanas un vadīšanas, asortimenta vadības, kategoriju menedžmenta, personāla motivācijas, automatizācijas, organizatorisko struktūru uzbūves un biznesa procesu jautājumos, kā arī pārrunu vadīšanā.

Lai apmeklētu bezmaksas vieslekciju Pārrunas: kā gūt panākumus aicina visus interesentus iepriekš pieteikties Alberta Koledžas sekretariātā pa tel. 6 7288824.