Lai veicinātu intensīvu meža cūku populācijas blīvuma samazināšanu saistībā ar potenciālu Āfrikas cūku mēra (ĀCM) izplatību Latvijā, medību tiesību lietotāji (mednieku kolektīvi) varēs pretendēt uz atbalstu par meža cūku populācijas samazināšanu, informē Zemkopības ministrija.

Kopumā 2013./2014. gada medību sezonas laikā tiek plānots samazināt meža cūku populāciju Latvijā par vismaz 80% - no 74 tūkstošiem īpatņu medību sezonas sākumā līdz ne vairāk kā 15 tūkstošiem medību sezonas noslēgumā.

Medību tiesību lietotāji, kas savās medību platībās būs nomedījuši vairāk nekā 70 procentus no Valsts meža dienesta (VMD) noteiktā pieļaujamā nomedīšanas apjoma (limita), varēs saņemt 35 eiro par katru nomedīto meža cūku virs minētajiem 70 procentiem. Šā atbalsta finansējuma izlietojumu administrēs Lauku atbalsta dienests, pamatojoties uz medību tiesību lietotāju pieteikumiem un VMD sniegto informāciju par izpildīto meža cūku nomedīšanas apjomu.

Baltkrievijas Veterinārās un pārtikas uzraudzības departaments no 23. novembra ir noteicis pagaidu ierobežojumus dzīvu cūku, mājas un meža cūku gaļas un gaļas produktu, ādu, bioloģiskā materiāla, dzīvnieku barības un barības piedevu, kā arī medību trofeju importam no Dagdas novada Latvijā, kur mežacūkām tika konstatēts klasiskais cūku mēris.

Par to liecina Baltkrievijas kompetentās institūcijas mājaslapā internetā publicētais rīkojums. Latvijas Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) pagaidām nav saņēmis oficiālu informāciju no Baltkrievijas.

Neviena Dagdas novadā reģistrēta dzīvnieku novietne cūkas uz Baltkrieviju neeksportē. Arī šajā novadā reģistrētie cūkgaļas un gaļas produktu ražotāji produkciju uz Baltkrieviju neeksportē.

Klasiskā cūku mēra antivielas, kuru klātesamība asinīs liecina par saskarsmi ar klasiskā cūku mēra ierosinātāju, konstatēta 16 mežacūkām, bet klasiskā cūku mēra vīruss ir konstatēts 8 no tām. Tādējādi uz šo brīdi klasiskais cūku mēris ir konstatēts 8 mežacūkām. Kopumā laika posmā no 17. līdz 24. novembrim Latgalē - Krievijas un Baltkrievijas pierobežā nomedītas un izmeklētas 94 mežacūkas.

Videolekciju cikls Latvijas mežu sertifikācijas padomes Meža programmas 2024 ietvaros, sabiedrības informētības, kā arī mežu īpašnieku zināšanu un izpratnes par meža nozares ilgtspējīgu attīstību veicināšanai.

Videolekcijas publicētas portālā https://www.lmsp.lv/latvijas-meza-programma/531 ar neierobežotu piekļuvi visiem interesentiem, ar laiku vismaz uz 12 mēnešiem vai līdz izmaiņām nozarē, kas būtiski var ietekmēt satura precizitāti vai aktualitāti.

Lekciju cikls organizēts sadarbībā ar Latvijas Meža attīstības fondu.

06.12.2024., Talsi

Meža dzīvnieku populācijas un to kontrole. Plēsēju medības. Invazīvās sugas Latvijā

Haralds Barviks, Latvijas Mednieku asociācijas (LATMA) valdes priekšsēdētājs

Lekcijas tēma: Meža dzīvnieku populācijas pieauguma izmaiņas Latvijā, plēsēju un invazīvo sugu īpatsvara izmaiņas.

Valsts meža dienests informē, ka ar 15. jūliju ir sākusies vilku medību sezona un tā ilgst līdz noteiktā nomedīšanas limita sasniegšanai, bet ne ilgāk par 31. martu. Valsts meža dienests noteicis lielāko pieļaujamo vilku nomedīšanas apjomu 2006./2007. gada medību sezonai un tie ir 130 (simts trīsdesmit) dzīvnieki.Lai nodrošinātu, ka netiek pārsniegts liekākais pieļaujamais vilku nomedīšanas apjoms, medību iesniegumu pieņemšanai jābūt organizētai tā, lai medību tiesību lietotāji tiktu informēti par medību pieteikšanas brīdī izmantoto vilku limita daļu. Par katru nomedīto vilku tiek aizpildīts noteikta parauga akts. Pamatojoties uz medību vadītāja sastādīto un iesniegto aktu, tiek izsniegta aizpildīta stingrās uzskaites vilka medību atļauja medību produkcijas īpašniekam. Par nomedītajiem vilkiem un izsniegtajām vilku medību atļaujām vienas darba dienas laikā pēc vilka nomedīšanas, jāinformē Valsts meža dienesta medību daļa.Saņemot paziņojumu par 120 vilku nomedīšanu valstī kopumā, nekavējoties jāpārtrauc vilku medību pieteikumu pieņemšana bez ikreizējas saskaņošanas ar VMD Medību daļu un tai savukārt jānodrošina, lai netiktu pārsniegts lielākais pieļaujamais vilku nomedīšanas apjoms valstī, koordinējot vilku medību pieteikšanu virsmežniecībās no brīža, kad līdz kopējā limita izpildei ir atlikuši desmit vilki, norādīts Valsts meža dienesta informācijā. Šajā sezonā noteiktais lielākais pieļaujamais vilku nomedīšanas apjoms ir tāds pat kā iepriekšējā sezonā. Pagājušajā medību sezonā tika nomedīti visi atļautie 130 vilki. Tā kā nav mainījusies šo dzīvnieku populācija, nav mainīts arī lielākais pieļaujamais vilku nomedīšanas apjoms. Nosakot medību limitu, nolūks ir regulēt dzīvnieku skaitu, lai to savairošanās nekaitētu citām dzīvnieku sugām un lai dzīvnieki nenodarītu kaitējumu cilvēkiem. Pēc Valsts meža dienesta uzskaites datiem Latvijā patlaban ir apmēram 600 vilku.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) vēlas norādīt, ka neviena no Āfrikas cūku mēra apkarošanai paredzētajām automašīnām nav PVD centrālā aparāta darbinieku rīcībā, informē dienests.

PVD ir iepazinies ar Valsts kontroles atzinumu, kurā tā norādījusi, ka par saņemto finansējumu PVD iegādājies 22 automašīnas, kas nepieciešamas gan kontrolpunktu vajadzībām, gan mežacūku līķu pārvadāšanai un saimniecību apsekošanai, tostarp sešas no automašīnām atstājot centrālās pārvaldes Rīgā rīcībā un neizmantojot paredzētajiem mērķiem - to maršruts pamatā esot bijis no mājām uz darbu un atpakaļ, informē PVD.

Piecas no iegādātajām automašīnām uzreiz netika nogādātas PVD pārvaldēs un kontroles punktos, jo slimības apkarošanas sākumpunktā nebija precīzi zināms, kādā virzienā slimība izplatīsies un attiecīgi – kurā reģionā šis tehniskais atbalsts būs visvairāk nepieciešams. Tomēr dažu mēnešu laikā pēc automašīnu piegādes, tās tika nogādātas PVD pārvaldēm, kuru teritorijā izplatījās Āfrikas cūku mēris un tās joprojām tur tiek izmantotas paredzētajiem mērķiem. Valsts kontroles konstatētais, ka automašīnu maršruts bijis no mājām uz darbavietu, ir pamatots - Āfrikas cūku mēra apkarošanas darbi, tostarp izsaukumi uz vietām, kur atrasti meža cūku līķi, kas nekavējoties jāsavāc, notiek ne tikai darba dienās un ne tikai darba laikā, tāpēc automašīnas patiešām netiek atstātas pārvaldes stāvvietā, bet tuvāk inspektoru dzīvesvietām, lai nekavējoties dotos izsaukumos jebkurā diennakts laikā.

Pašvaldības ar to īpašumā esošajiem meža resursiem nerīkojas saimnieciski, negūstot iespējami lielāko labumu no šo vērtīgo publisko aktīvu pārvaldības, lietderības revīzijā par pašvaldību rīcību ar meža resursiem secinājusi Valsts kontrole.

Revīzijā gūtie pierādījumi liecina, ka revidētajās Alūksnes, Jelgavas, Krāslavas, Saldus un Siguldas novada pašvaldībās kopumā nav informācijas par 63% jeb 5451 hektāru (ha) meža resursiem - nav veiktas meža inventarizācijas. Taču arī inventarizētajās meža platībās 5072 ha netiek pienācīgi veiktas visas meža apsaimniekošanas ciklā paredzētās darbības, piemēram, meža atjaunošana pēc cirsmu izstrādes, jaunaudžu un krājas kopšana, aizsardzība pret kaitēkļu un dzīvnieku bojājumiem, meliorācijas un meža infrastruktūras uzturēšana. Neveicot šīs darbības, pašvaldības samazina meža nākotnes vērtību un iespēju ik gadu gūt ieņēmumus līdz pat 3 438 400 eiro.

Sestdien, 12. augustā Latvijā tiek atklāta pīļu medību sezona. Medniekiem tas ir liels notikums, bet kā jau visos lielos pasākumos, gadās arī pārkāpumi. Lai izvairītos no nepatīkamiem starpgadījumiem Valsts meža dienests ir sagatavojis informāciju medniekiem, kurā atgādina, kas jāņem vērā, lai tiktu ievērotas medību normatīvo aktu prasības, norādīts Valsts meža dienesta informācijā. Katru gadu Valsts meža dienestam nākas saskarties ar gadījumiem, kad ūdensputnu medību laikā tiek nomedītas nemedījamas sugas vai vēl lidspēju nesasnieguši ūdensputni. Šādi gadījumi negatīvi ietekmē sabiedrības attieksmi pret medībām un medniekiem, tādēļ aicinām medniekus būt apzinīgiem, kā arī ziņot Valsts meža dienestam darbiniekiem par konstatētiem medību pārkāpumiem. — Pīļu medību sezona ir no 12.augusta plkst. 16:00 līdz 15.septembrim tikai trešdienās, sestdienās, svētdienās un no 16.septembra līdz 15.novembrim katru dienu; — Normatīvajos aktos noteikti sekojoši putnu rudens medību ierobežojumi: — Teiču dabas rezervāta aizsargjoslā, sekojošās robežās – pa valsts nozīmes ceļiem, kas savieno Atašieni, Odzienu, Pamatus, Krustiņus, Stalidzānus, Barkavu, Murmastieni, Stirnieni un Atašienes staciju – aizliegtas zosu medības; — Ūdensputnu medības aizliegtas Ķemeru Nacionālā parka un Gaujas Nacionālā parka teritorijā. — 22.07.2003. MK noteikumu Nr. 415 “Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” 16. 3. punkts nosaka, ka dabas liegumos ūdensputnu medībās aizliegts lietot munīciju, kas satur svinu. — Medību likuma 24. panta 7. i punkts par nelikumīgām medībām atzīst medīšanu, izmantojot pusautomātiskus vai automātiskus ieročus, kuros vienlaicīgi var ielādēt vairāk par trim patronām vai ar kuriem var šaut kārtām. — Mednieka sezonas kartes izsniedz Valsts meža dienests vai tā teritoriālā struktūrvienība, vai dabas rezervāta vai nacionālā parka administrācija, kuras kontrolējamā teritorijā atrodas attiecīgās medību platības. Mednieka sezonas karte derīga visā Latvijas teritorijā, sava mednieku formējuma līgumplatībā vai sev īpašumā vai lietošanā esošajā platībā un publiskajās ūdenstilpēs bez īpaša saskaņojuma, kā arī kā viesim cita formējuma platībā, ja medības rakstiski saskaņotas ar medību tiesību lietotāju. Rīgā dzīvojošie mednieki mednieka sezonas kartes var saņemt arī VMD centrālajā aparātā – Rīgā, 13. janvāra ielā 15, Ūdenstilpēs, kurām nav noteikts publiskās ūdenstilpes statuss, medības obligāti jāsaskaņo ar medību tiesību īpašnieku vai lietotāju un jāpiesaka vietējā mežniecībā. Sausā laika dēļ mežos ir izveidojusies ārkārtīgi augsta ugunsbīstamība, tādēļ mednieki tiek aicināti būt piesardzīgi ar uguni. Medniekiem jāievēro pašvaldību izdotie rīkojumi vai aizliegumi atrasties mežā, kas saistīti ar ārkārtas situāciju, ugunsbīstamības dēļ. Medību laikā pie mednieka jāatrodas medību dokumentiem: mednieka apliecībai, medību šaujamieroča lietošanas atļaujai un mednieka sezonas kartei. Pēc medībām sezonas kartē jāieraksta nomedītie ūdensputni, norādīts Valsts meža dienesta informācijā.

Dagdas novadā, netālu no pierobežas atrastajām divām no trim beigtajām meža cūkām, laboratoriski apstiprināts Āfrikas cūku mēris, informē Pārtikas un veterinārais dienests (PVD).

Meža cūku līķi likvidēti, tos sadedzinot.

Db.lv jau rakstīja, ka PVD, veicot pastiprinātas mājas un meža cūku laboratoriskās pārbaudes, ir konstatējis, ka Latvijas pierobežā, dažus metrus no robežas ar Baltkrieviju, trim meža cūkām apstiprināta Āfrikas cūku mēra vīrusa klātbūtne.

Tāpat Āfrikas cūku mēra klātbūtne apstiprināta 3 mājas cūkām piemājas saimniecībā Krāslavas novadā 6 kilometru attālumā no robežas ar Baltkrieviju. Šobrīd laboratoriski tiek pārbaudītas vēl trīs atrastās nobeigušās meža cūkas.

Par pierobežā atrastajām beigtajām meža cūkām PVD informēja Valsts robežsardze. PVD inspektori nekavējoties izbrauca uz norādīto vietu, noņēma paraugus laboratoriskajai izmeklēšanai un likvidēja meža cūku līķus, tos sadedzinot.

Vienā no Baltkrievijas Vitebskas apgabala cūku fermām konstatēta cūku saslimšana, kas rada aizdomas par Āfrikas cūku mēra uzliesmojumu. Vitebskas apgabals atrodas Latvijas pierobežā, kas rada vēl lielākus draudus cūku audzētājiem pierobežā, informē Pārtikas un Veterinārais dienests (PVD).

Pagājušajā nedēļā saņemta informācija par cūku saslimšanu ar Āfrikas cūku mēri Grodņas apgabala Čepunas ciematā, kas ir aptuveni 40 kilometru attālumā no Lietuvas robežas.

Tā kā Āfrikas cūku mēris konstatēts vairākos Krievijas reģionos un no šī gada 24.jūnija arī Baltkrievijas teritorijā, kā arī saskaņā ar informāciju par aizdomām par Āfrikas cūku mēri Vitebskas apgabalā, visiem cūku transportēšanas līdzekļiem, kas atgriežas pēc dzīvnieku izkraušanas no Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas, PVD veic transporta līdzekļa tīrības un dezinfekcijas kvalitātes un dezinfekciju apliecinošo dokumentu pārbaudi.

Meža dzīvnieku Latvijā kļūst arvien vairāk, jautājumā par cilvēku un dzīvnieku simbiozi atsevišķās vietās jau brīžam esot karastāvoklis, taču perspektīvā šādu situāciju skaits pat varot kļūt vēl lielāks, jo īpaši, ja ir plēsēju sugas, kam ieviests siltumnīcas režīms, līdztekus tam visu vēl problemātiskāku padara sabiedrības daļas dabas likumu nezināšana vai ignorēšana.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā Dzīvnieki un cilvēki, optimālas simbiozes meklējumos. Vairāk nekā 30 gadu laikā Latvijā ir būtiski sarucis iedzīvotāju skaits no 2,67 milj. līdz 1,87 milj., vienlaikus pieaudzis meža dzīvnieku skaits, kas savukārt rada papildu izaicinājumus (zaudējumus) mežsaimniekiem un lauksaimniekiem, vienlaikus sabiedrības daļai izpratne par to, kas un kā notiek dabā, ir balstīta uz multfilmām, kam nav nekāda reāla sakara ar dabas likumiem mežā, kas savukārt apgrūtina lēmumu, kuri balstīti uz zinātni un reālo situāciju, pieņemšanu. Tāpat nav noteikts, cik daudz konkrētas sugas īpatņu Latvijā būtu nepieciešams, tāpēc to skaitu lielos mērogos regulē pati daba, bet cilvēka regulācija virknei sugu ir liegta. Tas gan rada problēmas ne tikai pašlaik, bet vēl vairāk rūpju var sagādāt perspektīvā, ja tiek turpināta līdzšinējā pieeja.Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka 1991. gadā Latvijā bija uzskaitīti 16,8 tūkst. bebru, bet 2024. gadā to skaits jau bija 57 tūkst., staltbriežu skaits no 25,3 tūkst. 1991. gadā sasniedzis 68 tūkst. 2024. gadā. Līdzīga skaita pieauguma dinamika ir arī plēsējiem, proti, 1991. gadā Latvijā bija uzskatīti apmēram 400 vilki, bet 2024. gadā šīs sugas īpatņu skaits sasniedza 1400, arī lūšiem ir līdzīgs īpatņu skaita pieaugums. Sava veida izņēmums ir mežacūku skaits (1991.g. – 32,3 tūkst., 2010.g. – 67,2 tūkst., bet 2024.g. - 21 tūkst.), ko stipri ietekmēja Āfrikas cūku mēris.

Baltkrievijas rietumu daļā – Grodņas apgabala Čapunas ciematā, kas ir aptuveni 40 kilometrus no Lietuvas robežas, mājas cūkām konstatēts Āfrikas cūku mēris, informē Pārtikas un veterinārais dienests (PVD).

Līdz šim bīstamā dzīvnieku infekcijas slimība bija konstatēta Gruzijā, Ukrainā un Krievijā.

Patlaban Baltkrievijas veterinārais dienests ieviesis slimības kontroles pasākumus, tāpat tiek veikta cūku izkaušana un iznīcināšana, novietnes dezinfekcija, kā arī notiek pastiprināta uzraudzība meža cūkām, skaidro PVD.

Latvijā Latgales mežos nomedītās meža cūkas tiek laboratoriski izmeklētas ne tikai uz klasisko cūku mēri, bet izlases kārtā arī uz Āfrikas cūku mēri. Latvijā līdz šim Āfrikas cūku mēris nedz meža, nedz mājas cūkām nav konstatēts.

Āfrikas cūku mēris ir bīstama, ļoti lipīga vīrusa izraisīta saslimšana cūku dzimtas dzīvniekiem. Dzīvnieku novietnē, kurā slimība konstatēta, ir jānokauj viss ganāmpulks, tādēļ šīs slimības konstatēšana dzīvnieku turētājam nes lielus ekonomiskos zaudējumus.

Slimība konstatēta 165 cūku ganāmpulkā Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā, «Kukuļu» mājās. Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) saimniecībā veic Āfrikas cūku mēra apkarošanas pasākumus, tostarp tiks likvidētas cūkas, kā arī uzsākta epidemioloģiskā izmeklēšana, lai noskaidrotu, kā slimība iekļuva novietnē, informē PVD.

Saimniecība nodarbojas ar sivēnu audzēšanu un pārdošanu, tādēļ PVD pārbaudīs arī saistītās saimniecības.

Noteikta karantīna - aizsardzības zona trīs kilometru rādiusā un uzraudzības zona desmit kilometru rādiusā ap slimības skarto saimniecību. Šajā teritorijā esošajās novietnēs tiks pastiprināti kontrolēta cūku reģistrācijas un biodrošības prasību ievērošana un cūku veselības stāvoklis, kā arī transportlīdzekļu kustība. Īpaša uzmanība būs pievērsta dzīvnieku, kā arī gaļas produktu pārvadāšanai.

PVD aizsardzības un uzraudzības zonā esošajiem mājas cūku turētājiem atgādina, ka aizliegts pārvietot cūkas no saimniecības uz saimniecību, kā arī izvest cūkas un cūkgaļu ārpus aizsardzības zonas. Tāpat bez PVD inspektora atļaujas nedrīkst pārvietot arī citus mājdzīvniekus.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) klasiskā cūku mēra inficētajā teritorijā – Latgales reģiona mežos šajās dienās veiks meža cūku vakcināciju pret klasisko cūku mēri, informē PVD.

PVD inspektori, sadarbojoties ar vietējiem mednieku kolektīviem, nelielas ēsmas, kurās iestrādāta vakcīna, izvietos vairāk nekā 400 meža cūku barotavās inficētajā teritorijā ietilpstošo novadu mežos. Kopumā divās dienās paredzēts pabeigt pirmo pavasara vakcinācijas kārtu un izvietot apmēram 20 tūkstošus vakcīnu.

Tikpat daudz vakcīnu tiks izvietots otrajā vakcinācijas kārtā maija beigās. Vakcinācija šogad tiks veiktā vēl divas reizes - jūlijā un oktobrī.

Meža cūku vakcinācija tika uzsākta 2013. gadā, kuras laikā izvietoja 120 tūkstošus vakcīnu devas, kā rezultātā 40% meža cūku šajās teritorijās ir ieguvušas imunitāti pret KCM.

Šodien Pārtikas un veterinārais dienests sāk atkārtotas pārbaudes un mājas cūku asins paraugu ņemšanu klasiskā cūku mēra inficētajā teritorijā noteiktajās aizsardzības un uzraudzības zonās esošajās saimniecībās. Ja laboratorisko izmeklējumu rezultāti cūku asinīs neuzrādīs klasiskā cūku mēra antivielas vai vīrusu, jau nākamnedēļ aizsardzības un uzraudzības zonas varētu tikt atceltas.

Mājas cūkām konstatētā klasiskā cūku mēra dēļ PVD ap slimības skartajām saimniecībām Piedrujas un Svariņu pagastos ir noteicis aizsardzības zonu (3 km rādiusā) un uzraudzības zonu (10 km rādiusā).

PVD turpina saimniecību pārbaudes klasiskā cūku mēra inficētajā teritorijā, kurā ietilpst sekojoši Latvijas novadi - Kārsavas, Baltinavas, Rugāju, Balvu, Viļakas, Ciblas, Zilupes, Dagdas, Aglonas, Krāslavas, kā arī 12 Daugavpils novada pagasti - Višķu, Ambeļu, Biķernieku, Naujenes, Dubnas, Maļinovas, Tabores, Vecsalienas, Salienas, Skrudalienas, Laucesas, Demenes, trīs Rēzeknes novada pagasti – Kaunatas, Pušas un Mākoņkalna, septiņi Ludzas novada pagasti - Istras, Rundēnu, Pildas, Nirzas, Ņukšu, Isnaudas, Briģu un divi Alūksnes novada pagasti – Pededzes un Liepnas.

Pārtikas un veterinārais dienests ir atcēlis klasiskā cūku mēra aizsardzības un uzraudzības zonas.

Šīs zonas mājas cūku saslimšanas dēļ bija noteiktas attiecīgi 3 un 10 kilometru rādiusā ap slimības skartajām saimniecībām Piedrujas un Svariņu pagastos, jo šajās zonās esošajās saimniecībās atkārtoti ņemtajos mājas cūku asins paraugos klasiskā cūku mēra vīruss nav konstatēts.

Joprojām un vismaz turpmākos divus līdz trīs gadus spēkā būs klasiskā cūku mēra inficētās teritorijas robežas, kas šobrīd ietver Kārsavas, Baltinavas, Rugāju, Balvu, Viļakas, Ciblas, Zilupes, Dagdas, Aglonas un Krāslavas novadus, 12 Daugavpils novada pagastus - Višķu, Ambeļu, Biķernieku, Naujenes, Dubnas, Maļinovas, Tabores, Vecsalienas, Salienas, Skrudalienas, Laucesas un Demenes, trīs Rēzeknes novada pagastus – Kaunatas, Pušas un Mākoņkalna, septiņus Ludzas novada pagastus - Istras, Rundēnu, Pildas, Nirzas, Ņukšu, Isnaudas, Briģu un divus Alūksnes novada pagastus – Pededzes un Liepnas. Šīs teritorijas robežas var tikt mainītas, ja ārpus tām tiks atklāti jauni meža vai mājas cūku saslimšanas gadījumi ar klasisko cūku mēri.

Āfrikas cūku mēra tālāka izplatīšanās Krievijā un Ukrainā apdraud Eiropas Savienību (ES), tostarp arī Latviju, brīdinājusi ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija (FAO) un kaimiņvalsts Veterinārās un fitosanitārās uzraudzības federālais dienests (Rosseļhoznadzor). PVD norāda, ka slimības izplatīšanos uztver nopietni un noteicis vairākus drošības pasākumus.

«Saslimšanu skaita pieaugums meža dzīvnieku vidū var novest pie slimības izplatības areāla palielināšanās, apdraudot Ukrainas, Baltkrievijas un ES valstis. Eiropas Savienībā vīruss var nokļūt divos ceļos – caur ziemeļiem un caur dienvidiem,» atsaucoties uz Rosseļhoznadzor paziņojumu, vēsta Interfax.

Savukārt FAO norāda, ka Āfrikas cūku mēra izplatība Ukrainā apdraud Kazahstānu, Moldovu un Latviju, kur ir liels daudzums cūku, bet biodrošības standarti nereti ir visai zemi, vēsta AFP. ANO aicina valsts un vietējā līmeņa varasiestādes pastiprināt profilakses pasākumus un sagatavoties gadījumam, ja slimība uzliesmos arī citur.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), veicot pastiprinātas mājas un meža cūku laboratoriskās pārbaudes, ir konstatējis, ka Latvijas pierobežā, dažus metrus no robežas ar Baltkrieviju, trim meža cūkām apstiprināta Āfrikas cūku mēra vīrusa klātbūtne.

Tāpat Āfrikas cūku mēra klātbūtne apstiprināta 3 mājas cūkām piemājas saimniecībā Krāslavas novadā 6 kilometru attālumā no robežas ar Baltkrieviju. Šobrīd laboratoriski tiek pārbaudītas vēl trīs atrastās nobeigušās meža cūkas.

Par pierobežā atrastajām beigtajām meža cūkām PVD informēja Valsts robežsardze. PVD inspektori nekavējoties izbrauca uz norādīto vietu, noņēma paraugus laboratoriskajai izmeklēšanai un likvidēja meža cūku līķus, tos sadedzinot.

Pēc slimības atklāšanas, PVD nekavējoties ir uzsācis slimības apkarošanas pasākumu ieviešanu, nosakot karantīnas zonas, lai nepieļautu slimības tālāku izplatīšanos.

Pēc konsultācijām ar nozares ekspertiem Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) ir sagatavojis un nosūtījis vēstuli Latvijas pašvaldībām ar lūgumu pašvaldību medību koordinācijas komisijām izmantot Medību likumā deleģētās tiesības – atļaut meža cūku medības medību iecirkņa platībās sākot no 200 hektāriem.

Šāds lēmums pieņemts sakarā ar Āfrikas cūku mēra (ĀCM) izplatību meža cūku populācijā Latgalē un Vidzemē (šogad reģistrēti jau 396 saslimšanas gadījumi) un pieaugošajiem epizootijas draudiem visā valsts teritorijā, lai veicinātu meža cūku skaita samazināšanu, kas ir viens no ĀCM profilakses un apkarošanas pasākumiem.

Jāuzsver, ka meža cūkas Latvijā ir kļuvušas par ĀCM vīrusa dabīgo rezervuāru. Lielā meža cūku skaita dēļ slimība ne vien saglabājas jau inficētajās teritorijās, bet arī turpina izplatīties, inficējot arvien jaunas teritorijas un radot zaudējums gan medību saimniecībām, gan cūkkopības nozarei Latvijā.

Jūlija vidū sākās jaunā - 2015./2016. gada vilku medību sezona, un Valsts meža dienests ir izdevis rīkojumu, kas atļauj jaunajā medību sezonā nomedīt 250 vilkus, informē dienests.

Šis ir sākotnēji noteiktais lielākais pieļaujamais nomedījamo vilku skaits (limits). Valsts meža dienestam ir tiesības limitu palielināt, ja būs uzskaitīti gadījumi par uzbrukumiem lauksaimniecības dzīvniekiem, kad tie ir tikuši nogalināti vai savainoti. Nedēļas laikā kopš atļauts medīt šos plēsējus, nomedīti seši vilki, par ko ziņojušas četras virsmežniecības.

Medību sezona ilgst līdz noteiktā nomedīšanas apjoma izmantošanai, bet ne ilgāk kā līdz nākamā gada 31. martam. Iepriekšējā medību sezonā kopskaitā tika nomedīti 267 vilki no atļautajiem 300.

Pamatojoties uz vilku monitoringa datiem un iepriekšējās medību sezonas medību rezultātiem, Latvijā kopš 2004. gada ik gadu tiek noteikts pieļaujamais nomedījamo vilku skaits. Lai apzinātu esošo situāciju par vilku klātbūtni un daudzumu medību platībās, savu vērtējumu sniedz Valsts meža dienesta vecākie mežziņi, mežziņi un medību tiesību lietotāji.

Krievijas embargo ietekmējis ne tikai piena, dārzeņu un augļu sektoru, bet arī Latvijas cūkkopības nozarē ir izveidojusies kritiska situācija. Cūkkopju zaudējumi mēnesī sasnieguši 1 miljonu eiro, norāda Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP).

LOSP sabiedrisko attiecību speciāliste Krista Garkalne informē, ka kopš šā gada 26. jūnija, kad Latvijā tika konstatēti pirmie Āfrikas cūku mēra (ĀCM) saslimšanas gadījumi, slimības skartā teritorija trīs mēnešos jau aptver 69 novadus. Latvijas cūku audzētājiem, kas ievēro visus nepieciešamos biodrošības pasākumus un kuru īpašumā esošie ganāmpulki ir veseli, kļuvis neiespējami savu saražoto produkciju realizēt par cenu, kas sedz pašizmaksu. Pēc šī gada 7. augusta saistībā ar Krievijas noteiktā importa aizlieguma stāšanos spēkā būtiski samazinājušās cūku iepirkuma cenas gan Latvijas kautuvēs, gan Lietuvas un Polijas.

Pēc Āfrikas cūku mēra (ĀCM) uzliesmojuma Saldus novada uzņēmumā SIA «Druvas Unguri» visu cūku likvidācija varētu tikt īstenota deviņās dienās, ja nebūs tehnisku aizķeršanos, piektdien intervijā Latvijas Radio prognozēja Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) vadītājs Māris Balodis. Valdība cūku likvidēšanai piešķīrusi 367 000 eiro no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

M.Balodis stāstīja, ka dienests šobrīd gatavojās sākt cūku likvidāciju saimniecībā. «Apmēri ir tiešām lieli un mūs gaida saspringtas nedēļas,» teica Balodis. Cūkas tiks likvidētas uz vietas saimniecībā, izmantojot humānu metodi - gāzi. Pēc tam dzīvnieku līķi tiks nogādāti uzņēmumā Limbažos, kur tie augstā temperatūrā tiks sadedzināti. Kopumā ir jālikvidē vairāk nekā 15 tūkstoši cūku.

PVD vadītājs uzsvēra, ka «Druvas Unguri» bija viena no paraugsaimniecībām, kurā biodrošības prasības tika ievērotas visaugstākajā līmenī, stingrākas nekā to paredz Ministru kabineta noteikumi. Tādēļ Balodis nevarēja pateikt, kā vīruss iekļuvis saimniecībā. «Pabeigsim akūto fāzi un tad centīsimies saprast, kā vīruss iekļuvis saimniecībā. Tas gan nebūs viegli,» atzina Balodis. Iespējamība, ka ĀCM vīruss fermā nonācis ļaunprātības dēļ pagaidām netiek izskatīta.

Pārtikas Veterinārais dienests (PVD) paplašinājis klasiskā cūku mēra inficētās teritorijas robežas līdz Igaunijas robežai, jo klasiskais cūku mēris konstatēts arī vienai Balvu novadā nomedītai mežacūkai.

Tādējādi pašlaik par cūku mēra inficētajām teritorijām uzskatāms Kārsavas, Baltinavas, Rugāju, Balvu, Viļakas, Ciblas, Zilupes, Dagdas, Aglonas, Krāslavas novads, kā arī 12 Daugavpils novada pagasti - Višķu, Ambeļu, Biķernieku, Naujenes, Dubnas, Maļinovas, Tabores, Vecsalienas, Salienas, Skrudalienas, Laucesas, Demenes, trīs Rēzeknes novada pagasti - Kaunatas, Pušas un Mākoņkalna, septiņi Ludzas novada pagasti - Istras, Rundēnu, Pildas, Nirzas, Ņukšu, Isnaudas, Briģu un divi Alūksnes novada pagasti - Pededzes un Liepnas.

Klasiskā cūku mēra inficētās teritorijas robežas ir mainītas, jo klasiskais cūku mēris konstatēts arī vienai Balvu novadā nomedītai mežacūkai, informē PVD.

Cūku mēra krīzes dēļ vietējā gaļa varētu «izspiest» importu, mainot proporcijas par labu vietējiem cūkgaļas ražotājiem, atzīst SIA Cirmas bekons valdes priekšsēdētājs Uldis Eiduks.

«Patlaban Latvija nespēj saražot tik daudz cūkgaļas, lai apmierinātu pieprasījumu. Situācijā, kad patlaban tirgū ievestās un vietējās gaļas proporcijas ir 50 pret 50, pārprodukcijas gadījumā šis rādītājs būs 50 pret 70, tā ka lielu izmaiņu nebūs. Savukārt pārstrādātāji krīzi īpaši neizjutīs, jo uz Krievijas Federāciju un Baltkrieviju produkciju ved tikai gaļas pārstrādes uzņēmumi, kas turklāt strādā pārsvarā ar ievesto gaļu,» atzina Eiduks.

Savukārt, izvaicāts, vai pārprodukcijas gadījumā gaļa nekļūs lētāka, viņš atbildē bija izvairīgs.

«Cūkgaļas ražotāji produkciju pa tiešo nepārdod, līdz ar to šis jautājums jāuzdod veikalniekiem. Nedomāju, ka pircēji izjutīs cenu kritumu. To gan jutīs audzētāji, vismaz 15% iepirkuma cenu kritums noteikti būs. Protams, audzētājiem daudz izdevīgāk cūkas pārdot Eiropai - tur cena ir 0,95-0,98 santīmi par dzīvsvara kilogramu, kamēr Polijā tā tuvojas 1,40 latiem,» atzina Cirmas bekona īpašnieks.

31. marts ir pēdējā diena, kad mednieki var Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD) iesniegt nomedīto sieviešu kārtas meža cūku pierādījumus, par katru dzīvnieku saņemot 100 eiro samaksu, informē PVD.

Mērķtiecīgi medījot sieviešu kārtas meža cūkas, plānots samazināt meža cūku populāciju Latvijā, tādējādi ierobežojot Āfrikas cūku mēra izplatību un samazinot slimības uzliesmojumu skaitu meža cūku populācijā, skaidro PVD.

Kopumā no medniekiem kopš pagājušā gada 20. novembra līdz 29. martam nomedītas vairāk nekā 10 900 sieviešu kārtas meža cūku.

«Vai sieviešu kārtas meža cūku medības būs devušas vajadzīgo rezultātu – populācijas samazināšanu un slimības lēnāku izplatīšanos, rādīs laiks,» saka PVD ģenerāldirektors Māris Balodis. «Esam pateicīgi medniekiem, ka viņi izprata situāciju un bija gatavi iesaistīties šajā projektā,» viņš piebilst.

Modes mākslinieki ir pārliecināti, ka balts, melns un pelēks iet kopā ar visu. SIA Rīgas meži valda pārliecība, ka ar visu iet kopā tieši zaļais. No ekoloģijas aspekta Rīgas mežos ligzdo zaļās vārnas, veselās koalīcijās aug zaļās bērzlapes, bet opozīcijā – zaļās mušmires. No ekonomiskā aspekta Rīgas mežos ir papilnam zaļās enerģijas – ekonomiku sildām, bet mājsaimniecības apkurinām ar biomasu, šķeldu un kokskaidu granulām. Taču pāri visam zaļo jaunība. Tāpēc no sociālā aspekta SIA Rīgas meži vairāku gadu garumā ir iedzīvinājusi vides izglītības projektu Zaļā klase, jo par zaļu pat vēl zaļāks patiešām ir tikai skolas laiks.

Kas lācītim vēderā

Sevišķi zaļš skolas laiks ir Rīgas un Pierīgas pirmsskolas, vispārizglītojošo un profesionālo mācību iestāžu audzēkņiem, jo 35 km attālumā no Rīgas – Ogres pusē – SIA Rīgas meži veido informācijas un vides izglītības kompetenču centru Zaļā klase. Un kompetenču te patiesi ir daudz.

Pirmkārt, izglītot skolēnus par to, kas ir mežs, kāda ir meža nozīme un kāds ir pilns meža apsaimniekošanas cikls, sākot no sēklas līdz dēlim. Otrkārt, tā kā prakse parasti apgāž teoriju, ļaut pašiem iemēģināt roku dažādos mežsaimnieciskajos darbos un izšķirties, vai grūtāk ir stādīt kartupeļus vai tomēr mežu. Treškārt, iemācīt justies labi dabā jebkuros apstākļos. Proti, pieņemts uzskatīt, ka saimnieks nedzen suni laukā lietus laikā, taču mežā darbu pārtrauc tikai tad, ja vēja ātrums pārsniedz 11 m/s! Ceturtkārt, iemācīt pazīt dabu. Mūsdienu tehnoloģiju laikmetā spēja pazīt dabu ir handikaps turpmākajā dzīvē: ir labi zināt, kā neapmaldīties mežā, bet, ja nu tomēr ir gadījies apmaldīties, – kā rīkoties, kur mežā slēpties negaisa laikā, pat tas, kā mežā noņemt cepuri, ir svarīgi. Ja cepuri atstās pamestu augšpēdus, tad, liekot to atpakaļ galvā, ar vieglu roku galvā var uzlikt arī ērces. Ar tādām zināšanām dzīvē nepazudīsi.