Citas ziņas

Sarucis zvērinātu revidentu skaits

Dace Skreija, 26.03.2010

Jaunākais izdevums

Pirmo reizi kopš 2003. gada atkal ir samazinājies zvērinātu revidentu kopējais skaits, liecina Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas (LZRA) sniegtā informācija.

Lai arī jaunu zvērinātu revidentu skaits katru gadu mazliet pieaug, tomēr jau strādājoši revidenti nolemj apturēt savus sertifikātus uz laiku (gan ģimenes apstākļu dēļ, gan citu darba piedāvājumu dēļ) — pēc laika šie cilvēki savu sertifikātu var atjaunot vai arī anulēt, ja tomēr izlemj savu profesionālo darbību vairs neturpināt. Savukārt zvērinātu revidentu komercsabiedrību skaits konstanti kopš 2002. gada palielinās, kaut pieauguma tempi pēdējos gados kļuvuši rimtāki.

LZRA prognozē, ka arī turpmāk katru gadu zvērinātu revidentu skaits nedaudz pieaugs. «Arī zvērinātu revidentu klientu skaits — lielie uzņēmumi, kas atbilstu Gada pārskata likumā noteiktajiem kritērijiem, lai par tiem sagatavotu zvērināta revidenta ziņojumu, nepieaug tik strauji,» uz sakarībām norāda LZRA pārstāve Zane Sniedze.

Zvērinātu revidentu skaits *

Gads / Zvērinātu revidentu sk. / Jaunu zvērinātu revidentu sk.

2000 / 126 / 7

2001 / 131 / 5

2002 / 132 / 4

2003 / 131 / 0

2004 / 135 / 4

2005 / 143 / 9

2006 / 147 / 6

2007 / 153 / 7

2008 / 160 / 8

2009 / 159 / 3

* bez apturētiem sertifikātiem

Avots: Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmijas krīze ir īstais brīdis taksometru pakalpojumu sakārtošanai lidostā "Rīga", revīzijā norāda Valsts kontrole (VK).

Revidenti atzīmē, ka taksometru kompāniju cīņai par klientiem starptautiskās lidostas "Rīga" teritorijā ir vairāk nekā desmit gadus sena vēsture. "Lai arī risinājumi ir meklēti, aizvien nav panākts vēlamais rezultāts, lai pasažieri lidostā varētu saņemt drošu, kvalitatīvu un savām vajadzībām atbilstošu pakalpojumu. Ilgus gadus lidosta noteica savu kārtību taksometru pakalpojumu sniegšanai, tomēr šāda pieeja neatbilda normatīviem aktiem, ko likumsakarīgi 2017.gadā pārtrauca tiesas lēmums," pauž revidenti.

Revīzijā arī minēts, lai novērstu lidostā pastāvošo problēmu taksometru pakalpojumu sniegšanā, lidosta konkursā izraudzījās ārpakalpojuma sniedzēju. Vienlaikus vairākkārt tika grozīti un no jauna izdoti normatīvi, bet rezultātu līdz pat 2019.gada septembrim tā arī nebija. Ir arī veiktas normatīvu korekcijas, nosakot lidostas tiesības organizēt taksometru pakalpojumu sniedzēju piekļuvi taksometru līnijai un kritērijus, kuriem atbilstot, pārvadātāji taksometru līnijā var sniegt pakalpojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Papildināts - VK: Dzīvokļu īpašnieki apmaksā RNP izšķērdību, nolaidību un pat nelikumīgas darbības

Lelde Petrāne, 20.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Rīgas namu pārvaldnieks (RNP) noteiktās dzīvojamo māju pārvaldīšanas maksas pamatojums nav izsekojams un salīdzināms ar RNP faktiskajiem izdevumiem, kā arī maksā tiek iekļauti ar māju pārvaldīšanu nesaistīti izdevumi. Par to liecinot revīzijā RNP konstatētais.

Valsts kontrole (VK) aicina dzīvokļu īpašniekus izmantot normatīvajos aktos noteiktās tiesības regulāri izvērtēt RNP sagatavotos mājas apsaimniekošanai faktiski izlietoto līdzekļu pārskatus, salīdzināt ar faktiski veiktajiem darbiem un pieprasīt atmaksāt nepamatoti iekļautos izdevumus. VK norāda, ka, pastāvot tādai darba organizācijai, kāda tā pašlaik ir izveidota RNP, iedzīvotājiem pašiem ir jāuzņemas iniciatīva savu interešu aizstāvībai, jo RNP to nenodrošina.

RNP gan izplatījis paziņojumu, ka noraida Valsts kontroles izplatīto informāciju. VK revīzijas secinājumi esot veikti, pamatojoties uz izlasi, kuras ietvaros, piemēram, zaļās zonas platību precizējumi vērtēti 9 dzīvojamās mājās, kārtējo remontdarbu un tehniskās apkopes izdevumi 3 mājās, 10 sētnieku darbs 5 dzīvojamās mājās, analizēti 52 darba norīkojumi. Tādējādi esot saprotams, ka VK izvēlētās metodes, revidējamais izlases apjoms un revīzijai atvēlētais laiks nav bijuši pietiekami un atbilstoši, lai varētu izdarīt pamatotus secinājumus, kas būtu attiecināmi uz uzņēmuma darbību kopumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

VK: PMLP pretlikumīgi pagarina uzturēšanās atļaujas ārzemniekiem

Žanete Hāka, 25.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) pretlikumīgi pagarinājusi uzturēšanās atļaujas ārzemniekiem, kam tās izsniegtas, pamatojoties uz ieguldījumu uzņēmējdarbībā vai kā uzņēmuma valdes loceklim, informē Valsts kontrole (VK)

Tā konstatējuši revidenti, pārbaudot patvēruma politikas un imigrācijas kontroles īstenošanu valstī. Imigrācijas likumā noteikts, ka šādu atļauju izsniegšanas mērķis ir ieguvums Latvijas tautsaimniecības attīstībai – ārzemniekam ir jāveic uzņēmējdarbība un jāiemaksā budžetā noteikta nodokļu summa. Revidenti konstatējuši vairākus gadījumus, kad PMLP pieņēmusi personai labvēlīgu lēmumu un pagarinājusi uzturēšanās atļauju arī tad, ja minētais nosacījums nav izpildīts. Piemēram – ārzemniekam gada laikā bija jāveic nodokļu samaksa ne mazāk kā 28,46 tūkstoši eiro, bet faktiski tika samaksāti nepilni 3000 eiro. Turklāt personai uzturēšanās atļauja tika pagarināta arī nākamajā gadā, lai gan nodokļi nepieciešamajā apmērā nebija samaksāti. Valsts kontrole par to ir vērsusies KNAB.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Rīgas satiksme (RS) veiktās sabiedriskā transporta pasažieru skaita prognozes ir apšaubāmas, pasažieru uzskaite ir nepilnīga, uz sabiedriskā transporta izdevumiem attiecināti arī tēriņi, kam nav saistības ar šo jomu un kas ir nelietderīgi, pat izšķērdīgi. Visu šo apstākļu kopums norāda uz to, ka RS noteiktais tarifs EUR 1,20 ir nepamatoti paaugstināts. Tāds ir galvenais Valsts kontroles pirmās operatīvās revīzijas secinājums.

Šīs likumības revīzijas mērķis bija noskaidrot, vai tarifs EUR 1,20 ir aprēķināts atbilstīgi Ministru kabineta (MK) noteikumiem, kā arī izlases veidā pārbaudīt, vai tarifā iekļautās izmaksas ir ekonomiskas un lietderīgas.

Atbilstīgi MK noteikumiem tarifu nosaka, pasažieru pārvadāšanas izmaksas dalot ar prognozējamo pasažieru skaitu. Normatīvie akti nenosaka metodiku, kā ir jāveic pasažieru skaita prognozēšana, bet atbilstoši formulai - jo mazāks ir prognozētais pasažieru skaits, jo lielāks ir tarifs. RS tarifu ir aprēķinājusi atbilstīgi noteiktajai formulai, bet pasažieru pārvadāšanas izmaksās iekļāvusi nepamatotas vai nelietderīgas izmaksas, savukārt pasažieru skaita prognozē izmantojusi iespēju variēt ar datiem. Prognozējot pasažieru skaitu, RS ir pieņēmusi, ka visi ārpus Rīgas deklarētie, bet Rīgā strādājošie iedzīvotāji izmanto Rīgas sabiedrisko transportu un ka 2014.gadā, paaugstinoties braukšanas maksai, šo pasažieru skaits samazināsies par aptuveni 12,3 miljoniem. Tieši šis pieņēmums ir palielinājis tarifu, uzsver Valsts kontrole.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Papildināta - Valsts kontrole: Pasts iepriekš izteiktos ieteikumus ieviesis tikai «uz papīra»

Žanete Hāka, 27.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

(Pievienots Latvijas Pasta komentārs.)

Paraugoties uz 2012.gadā veikto Valsts kontroles (VK) revīziju, kuras laikā tika izvērtēta Satiksmes ministrijas darbība, pārvaldot VAS Latvijas Pasts, un VAS Latvijas Pasts darbības atbilstības normatīvo aktu prasībām un efektivitātes izvērtējumu un sniegtajiem ieteikumiem, jāsecina – problēmas ir tieši tās pašas, norāda VK.

Kopumā vērtējot, iekšējos normatīvos aktus uz papīra LP ir mēģinājis uzlikt, taču līdz to piemērošanai pēc būtības nav ticis. Formālā pieeja tagad ir vainagojusies ar 33 jauniem Valsts kontroles ieteikumiem. Informācija par būtiskākajiem ieteikumiem ir ierobežotas pieejamības – slepenība saistīta ar VK vērtējumu LP pārvaldītajai pasta norēķinu sistēmai, kas satur klientu informāciju, norāda VK.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Personu apliecinošo dokumentu izsniegšana iedzīvotājiem var būt ātrāka, lētāka un ērtāka - tā secinājusi Valsts kontrole (VK), revīzijā pārbaudot pasu un personas apliecību izsniegšanas procesu un to atbalstošo informācijas sistēmu darbības efektivitāti.

Revidenti secinājuši, ka personu apliecinošo dokumentu izsniegšanas sistēma kopumā ir droša, pārredzama un atbilst izvirzītajām prasībām, tomēr Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) darbu ir iespējams vēl pilnveidot, informē VK pārstāve Ilva Liepiņa - Milzarāja.

Revidentu ieskatā iespējams saīsināt dokumentu izsniegšanas termiņu. Parastā kārtībā dokumentu izsniedz 10 darba dienu laikā. Lai saņemtu dokumentus ātrāk, iedzīvotājs maksā divreiz lielāku valsts nodevu. Revīzijā konstatēts, ka patiesībā dokumenti tiek izgatavoti daudz īsākā laika posmā, un faktiski tie ir pieejami 6 darba dienu laikā. Tāpēc revidenti iesaka izvērtēt dokumentu izsniegšanas termiņu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finansējums laboratoriskajiem izmeklējumiem pārtikas un veterinārās uzraudzības, kā arī zivju resursu saglabāšanas jomā joprojām tiek piešķirts, pamatojoties uz vēsturiskiem datiem, informē Valsts kontrole (VK).

Zemkopības ministrijas īstenotajā finanšu vadībā ir trūkumi, kas ļauj tās padotībā esošajam zinātniskajam institūtam «BIOR» budžeta līdzekļus tērēt pēc inerces, daļu izlietojot iepriekš neplānotiem mērķiem. To revīzijā secinājusi VK.

«Aicinām Zemkopības ministriju revīzijas secinājumus izmantot kā instrumentu, lai panāktu, ka valsts budžeta līdzekļi tiek plānoti, piešķirti un izlietoti paredzētajām sabiedrības vajadzībām. «BIOR» ir tikai viens, bet ļoti uzskatāms piemērs, kā varētu mazināt valsts budžeta līdzekļu tērēšanu, regulāri izvērtējot faktiski nepieciešamo līdzekļu apmēru un tik arī no valsts maciņa saņemot. Arī Finanšu ministrijai šis varētu kalpot par piemēru tam, ka budžeta līdzekļus var iegūt ne tikai meklējot papildu ieņēmumu iespējas, bet arī rūpīgi pārskatot jau piešķirto līdzekļu izlietošanu,» revīzijas secinājumus skaidro Ilonda Stepanova, Valsts kontroles padomes locekle.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Valsts kontrole vērsusies policijā par NVD martā veikto aizsardzības līdzekļu iegādi

LETA, 20.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kontrole (VK) ir vērsusies Valsts policijā par Nacionālā veselības dienesta (NVD) martā veikto aizsardzības līdzekļu iegādi, pirmdien žurnālistus informēja VK.

Valsts kontrole revīzijā vērtēja individuālo aizsardzības līdzekļu - aizsargmasku un respiratoru - iegādes procesu veselības resorā laika posmā no marta sākuma līdz aprīļa sākumam, kad to pārņēma aizsardzības resors.

Revidenti secinājuši, ka veselības resora veikto aizsardzības līdzekļu piegāžu procesā vairākos gadījumos ir notikusi vienpersoniska lēmumu pieņemšana, trūcis atklātības, skaidrojot piegādātāju vērtēšanas kritērijus, savukārt tas vedinot uz aizdomām par iespējamu korupcijas risku.

VK norādīja, ka pirmais Covid-19 saslimšanas gadījums Latvijā tika konstatēts 2.martā, un jau 3.martā Ministru kabinets piešķīra 1,2 miljonus eiro, lai Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) varētu iegādāties medicīnas aprīkojumu, individuālos aizsardzības līdzekļus, medikamentus epidemioloģiskās drošības vajadzībām. Daļa no šī finansējuma bija paredzēta arī valsts materiālo rezervju papildināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

VK: Atalgojums valsts iestādēs atkarīgs no katras iestādes «maciņa biezuma»

Rūta Lapiņa, 03.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma mērķis – panākt, ka valsts un pašvaldību amatpersonu un darbinieku atlīdzības noteikšanā tiek ievēroti līdzvērtīgi nosacījumi, vēl joprojām nav sasniegts, secinājuši Valsts kontroles revidenti Saimnieciskā gada pārskata revīzijā, kurā īpaša uzmanība pievērsa valsts budžeta izdevumu pozīcijai «Atalgojums».

Revidenti norādīja uz skaidri redzamām atšķirībām starp «turīgākām» un «mazāk turīgām» ministrijām. Piemēram, Aizsardzības ministrijas centrālā aparāta atlīdzības izdevumi 2016. gadā uz vienu darbinieku vidēji bija 29 970 eiro, Finanšu ministrijas centrālā aprāta – 28 541 eiro, savukārt Tieslietu ministrijas – 19 749 eiro un Izglītības un zinātnes ministrijas - 19 314 eiro. Tāpat Valsts kontrole konstatējusi, ka no visiem izlasē iekļautajiem ministriju darbiniekiem 73% mēnešalga tiek noteikta 90 – 100 % apmērā no maksimāli pieļaujamās.

Savukārt atalgojuma mainīgās daļas - piemaksu, prēmiju, naudas balvu, pabalstu - īpatsvars kopējā atalgojumā lielākajā daļā no izlasē iekļautajiem ministriju darbiniekiem ir no 31% līdz 50%. Analizējot datus, redzamas būtiskas atšķirības ministrijās atalgojuma mainīgās daļas apjomā uz vienu darbinieku gadā. Piemēram, piemaksas par aizvietošanu vienam darbiniekam gadā ir no 451 eiro Ārlietu ministrijā līdz 1734 eiro Veselības ministrijā. Piemaksas par darbu ārpus darba laika un citas speciālās piemaksas - no 0 eiro VARAM līdz 3136 eiro Izglītības un zinātnes ministrijā, savukārt atvaļinājuma pabalsti - no 0 eiro Satiksmes ministrijā līdz 705 eiro Finanšu ministrijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

VK: Latvijā izveidotā ES fondu sistēma nemotivē sasniegt projektu pieteikumos solīto

Dienas Bizness, 08.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības fondu projektu atlase un uzraudzība nav nodrošinājusi plānoto atbalsta mērķu sasniegšanu un nav pietiekami veicinājusi tautsaimniecības attīstību. Tā vietā sistēma galvenokārt ir orientēta uz iegādāto pamatlīdzekļu saglabāšanu un izmantošanu, secinājusi Valsts kontrole (VK), divās revīzijās pārbaudot, vai Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) atbalstītie projekti ir ilgtspējīgi un sasniedz tiem izvirzītos mērķus.

Revīzijās tika pārbaudīti 2007. – 2013.gada un 2004. – 2006.gada projekti. VK uzskata, ka iepriekšējo periodu trūkumu rūpīga analīze patlaban ir īpaši svarīga, jo jaunais 2014.-2020.gada plānošanas periods ir pašā sākumā, un vēl ir iespēja novērst līdz šim pieļautās kļūdas.

30% komersantu, kuri atbalstu saņēma no 2004.–2006.gada ERAF finansējuma kopumā 50,5 milj. EUR apmērā, savu darbību vairs neturpina vai „nīkuļo”. Līdzīga situācija tika konstatēta ar ELFLA 2004. –2006.gada finansējumu „Lauku tūrisma un amatniecības veicināšanai”, kurā faktiski zaudēti 1,7 milj. EUR, savukārt par aptuveni piektdaļu no tūrisma projektiem nav pārliecības, ka uzņēmējdarbība vispār tiek veikta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunā uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma vājās vietas – akači – ir identificēti, tāpēc ir nepieciešamas korekcijas gan pašā likumā, gan arī tā normu piemērošanas noteikumos

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas valdes locekle un zvērinātu revidentu SIA Ievas Liepiņas birojs vadītāja Ieva Liepiņa. Viņa norāda, ka tikai šogad daudziem uzņēmējiem kā zvīņas no acīm nokritušas atklāsmes par jaunā uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) niansēm, vienlaikus izkristalizējot tās normas, kuras ir jāmaina un jāprecizē.

Ko rāda 2018. gada pārskati attiecībā uz jauno uzņēmumu ienākuma nodokli?

Izstrādājot šo UIN reformu, līdz galam netika padomāts, kā tā ietekmēs daudzas lietas. Reformas karstumā vienkārši tika paņemta Igaunijas UIN sistēma bez nopietna izvērtējuma un perspektīvās ietekmes analīzes. Būtībā 2018. gada pārskati parāda tās problēmas jaunajā UIN likumā, par kurām brīdināja nodokļu eksperti, revidenti, grāmatveži, bet likumdevēji šos brīdinājumus ignorēja. Diemžēl dzīve pierādīja, ka brīdinājumu izteicējiem ir taisnība. Tādējādi zvērināti revidenti šogad nodarbojas ar uzņēmēju izpratnes formēšanu par to, kā nodokļu reforma un jo īpaši jaunais UIN ietekmē uzņēmuma naudas plūsmu. Lai arī zvērināti revidenti ar nodokļu izmaiņām saskaras jau 25 gadus atjaunotajā Latvijā un 80 gadus, kopš šāda institūcija tika ieviesta, tomēr tik vērienīga un strauja, kāda bija UIN reforma, nav pieredzēta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Valsts kontrole: nav novērsts risks, ka bērnudārzos var uzņemt mazuļus, apejot rindu

Lelde Petrāne, 03.12.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas pašvaldība nav nodrošinājusi, ka bērniem no pusotra gada vecuma pirmsskolas izglītības iestādes ir vienlīdz pieejamas, - nav novērsts risks, ka pašvaldības bērnudārzos var uzņemt mazuļus, apejot rindu, secinājusi Valsts kontrole.

Tā kā pašvaldība nav noteikusi vietu skaitu katrā pirmsskolas izglītības iestādē, tām ir iespēja manipulēt ar uzņemamo bērnu skaitu, neaizpildot visas brīvās vietas. Pārbaudot 10 izlasē iekļautos bērnudārzus, revidenti konstatēja, ka bērnu skaits bērnudārzā dažādos mācību gados atšķiras pat par 26 bērniem. Par iespēju uzņemt dārziņā, apejot rindu, liecina arī fakts, ka gultu skaits ir lielāks par uzņemto bērnu skaitu. Ir pirmsskolas izglītības iestādes, kurās brīvo gultu skaits sasniedz pat vairākus desmitus.

Revidenti norāda uz nepilnībām prioritārā statusa Komisijas lēmums piešķiršanā, kā rezultātā nav nodrošināta vienlīdzīga pieeja bērnu uzņemšanai dārziņā. Konstatēts, ka prioritārais statuss tiek piešķirts gadījumos, kādus neparedz Rīgas domes saistošie noteikumi. Valsts kontroles revidenti arī atklājuši, ka dažos gadījumos prioritārais statuss ilgstoši, līdz pat 237 dienām, nav ievadīts Pirmsskolu rindas elektroniskajā datubāzē, šādi kavējot bērna iestāšanos bērnudārzā prioritārā kārtībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

VK: 14,5 miljoni eiro ieguldīti e-veselības projektā, kas tā arī nav lietotājiem pieejams

Dienas Bizness, 08.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības ministrija (VM) pirms deviņiem gadiem uzsāka projekta E-veselība Latvijā īstenošanu, kura mērķis bija padarīt pacientu un mediķu dzīvi vienkāršāku, ērtāku, lētāku. Taču šodien jāsecina, ka deviņu gadu laikā projektā ir ieguldīti 14,5 miljoni eiro, bet neviens e-veselības pakalpojums lietotājiem joprojām nav pieejams, norāda Valsts kontrole, kas veikusi lietderības revīziju par informācijas sistēmām veselības aprūpē.

Revīzijas rezultāti liecina, ka galvenais neveiksmju cēlonis ir neprasmīga projekta plānošana un pārvaldība, kā arī atbildīgo amatpersonu kontroles un tātad - intereses trūkums.

Projekts tika uzsākts, neizpētot veselības aprūpes tā brīža situāciju kopumā. Rezultātā VM 2007.gadā sagatavotais e-veselības sistēmas ieviešanas plāns bija vājš palīgs projekta īstenotājiem. Jāuzsver arī, ka šis plāns tika izstrādāts bez nozares profesionāļu – ārstu, farmaceitu, informācijas tehnoloģiju speciālistu iesaistīšanās. Rezultātā ne projekta uzraugam – VM, ne projekta īstenotājam - Nacionālajam veselības dienestam (NVD) nebija skaidrs, kāda būs e-veselības sistēma Latvijā un kas darāms, lai to ieviestu dzīvē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

VK: Ķekavas pašvaldībā absolūts iekšējās kontroles trūkums, komandējumi uz Turciju un interesanti ziedojumi

Gunta Kursiša, 30.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķekavas pašvaldībā nav izpratnes par to, kādai jābūt iekšējās kontroles videi - konstatēta virkne pārkāpumu. Pat ja pašai pašvaldībai būtu interese pārbaudīt savu izdevumu atbilstību un pamatotību, attiecīgu atskaišu un dokumentu trūkums to liegtu izdarīt.

Tā ir secinājuši Valsts kontroles (VK) revidenti, pārbaudot, vai laikā no 2012. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim Ķekavas novada pašvaldības rīcība ar finanšu līdzekļiem un mantu ir bijusi likumīga un lietderīga.

Galvenie secinājumi liecina - pašvaldība nav nodrošinājusi labas pārvaldības principiem atbilstošu pašas izveidoto institūciju - aģentūru un kapitālsabiedrību - pārvaldību. Ar tām nav noslēgti līgumi, kuros būtu noteikti veicamie uzdevumi un izpildes novērtēšanas kritēriji. Cenām, par kādām pašvaldība iegādājas pakalpojumus no šīm kapitālsabiedrībām, nav ekonomiska pamatojuma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

VK: IeM resorā veiktie individuālo aizsardzības līdzekļu un dezinfekcijas līdzekļu iepirkumi nebija caurredzami

LETA, 02.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iekšlietu ministrijas (IeM) resorā veiktie individuālo aizsardzības līdzekļu un dezinfekcijas līdzekļu iepirkumi Covid-19 krīzes laikā nav bijuši caurredzami, teikts Valsts kontroles (VK) šodien publiskotajā ziņojumā.

Nodrošinājuma valsts aģentūra, Valsts policija, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, Valsts robežsardze, IeM Informācijas centrs un Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde bija starp iestādēm, kam Ministru kabinets ārkārtējās situācijas laikā deva atļauju nepiemērot Publisko iepirkumu likuma prasības iegādēm, kas nepieciešamas Covid-19 uzliesmojuma izplatības ierobežošanai. Nepieciešamos finanšu līdzekļus iestādes varēja pieprasīt no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".

Revidenti norādīja, ka IeM resora iestādēs individuālo aizsardzības līdzekļu, dezinfekcijas līdzekļu un to iepakojuma iegādes veiktas ārkārtējās situācijas sākumposmā, līdz ar Covid-19 krīzi saistīto individuālo aizsardzības līdzekļu un dezinfekcijas līdzekļu valsts materiālo rezervju pārvaldīšanu un centralizēto iepirkumu veikšanu pārņēma Aizsardzības ministrija. Šim mērķim IeM resora iestādēs izlietoti 258 036 eiro no kopumā paredzētajiem 474 025 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izdienas pensiju politika Latvijā nav sakārtota, tā neatbilst pensiju politikas būtībai un ir netaisnīga pret vecuma pensiju saņēmējiem.

Tā revīzijā par valsts saimnieciskā gada pārskatu secinājusi Valsts kontrole (VK), kas aplēsusi, ka desmit gadu laikā izdienas pensijām izmaksājamā summa gandrīz dubultojusies un augusi par 32,5 miljoniem eiro.

Revidenti informēja, ka Latvijā pastāv izdienas pensiju politika, kas dod tiesības vairākās profesijās strādājošajiem, piemēram, militārpersonām, diplomātiem, prokuroriem, tiesnešiem, iekšlietu nozares darbiniekiem, valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka māksliniekiem un citu profesiju pārstāvjiem, saņemt izdienas pensiju pirms vispārējā pensionēšanās vecuma.

"Izdienas pensiju politika ir netaisnīga pret vecuma pensijas saņēmējiem, jo dod iespēju saņemt lielāku pensiju, kuras apmērs nav atkarīgs no uzkrātā pensijas kapitāla, un ļauj turpināt strādāt profesijā, no kuras darbaspēju mazināšanās un sociālās bīstamības dēļ darbinieks ir pensionējies. Gadu gaitā izdienas pensiju saņēmēju loks ir audzis, tomēr visaptveroša izvērtējuma par izdienas pensiju sistēmā iekļaujamām profesijām nav bijis," uzsvēruši VK revidenti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš 2005.gada ir apstiprinātas dažādas pamatnostādnes, programmas un konceptuālie ziņojumi, kas izstrādāti, lai Latvijā strādājošie mediķi būtu pieejami pacientu pieprasījumam atbilstošā skaitā un kvalifikācijā, tomēr šis mērķis ne tuvu nav sasniegts, revīzijā konstatējusi Valsts kontrole (VK).

VK atzīst, ka Latvijā ārstu skaits atbilst Pasaules Veselības organizācijas noteiktajam ārstu blīvumam uz 1000 iedzīvotājiem Eiropā, tomēr realitāte liecinot, ka noteiktas kvalifikācijas ārsti pacientiem, it īpaši reģionos, nav pieejami vispār vai ir pieejami ļoti ierobežotā skaitā.

Revīzijā secināts, ka pirms vairāk nekā desmit gadiem Veselības ministrijas (VM) izvirzītais mērķis - veselības aprūpes sistēmu nodrošināt ar cilvēkresursiem pieprasījumam atbilstošā skaitā un kvalifikācijā - nav sasniegts. Arī šobrīd esot aktuālas tolaik identificētās problēmas - nepietiekams māsu skaits, ārstu un māsu disproporcija, liela nevienlīdzība ārstniecības personu izvietojumā reģionos un Rīgā, nepietiekams atalgojuma līmenis, neefektīva paaudžu nomaiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts politika meža izmantošanā un uzraudzībā nav bijusi skaidra ne pirms, ne arī pēc mežu galvenā uzrauga – Valsts meža dienesta (VMD) - strukturālo izmaiņu veikšanas, atzinusi Valsts kontrole (VK).

Vienotas nostājas un konstruktīvas sadarbības trūcis arī starp Zemkopības ministrijas (ZM) un VMD vadošajām amatpersonām. «Iespējams, arī tāpēc kopš 2005. gada ir veiktas darbības, kas faktiski ir vājinājušas meža izmantošanas uzraudzību,» norādījusi VK.

Lēmumus par nozari uzraugošu iestādi, šajā gadījumā - VMD, nav mērķtiecīgi pieņemt pirms nozares politikas izstrādes, kā arī pietiekami neizvērtējot lēmumu lietderību, informē VK pārstāvji.

Viens no ZM iecerēto izmaiņu mērķiem - izlīdzināt vienāda līmeņa darbinieku algas - ir īstenots. «Tomēr solītais mēnešalgas palielinājums faktiski nav noticis. Lai gan vairāk nekā 50% darbinieku alga tika palielināta par 150 latiem, vienlaikus būtiski ir palielinājies arī to pienākumu apjoms un atbildība. VMD darbinieku kopējais atalgojums joprojām ir vidēji līdz pat 32% zemāks, nekā tas ir līdzīgus amatus ieņemošiem darbiniekiem ZM padotības iestādēs, un līdz divām reizēm zemāks nekā meža nozares kapitālsabiedrībās,» informē VK pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

VK: VID nav nodrošinājis, ka valsts saņem visus ieņēmumus par konfiscētajām mantām

Žanete Hāka, 13.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīkojoties ar administratīvā un kriminālprocesa ietvaros konfiscētajām mantām un valstij piekritīgo mantu, Valsts ieņēmumu dienests (VID) nav nodrošinājis, ka valsts saņem visus tai pienākošos ieņēmumus, konstatējusi Valsts kontrole.

VID 1,5 gadus nav aprēķinājis un nav iekasējis samaksu par konfiscēto mantu vai dokumentu glabāšanu gadījumos, ja administratīvajā lietā ir piemērots sods un pieņemts lēmums par mantas atdošanu.

Revīzijā konstatēts arī, ka netiek nodrošināti vienoti reģistri visu VID struktūrvienību konfiscētās mantas uzskaitei, tāpēc nav iespējams kontrolēt tālāko rīcību ar šo mantu un pārliecināties, vai valsts budžetā ir nonākuši visi pienākošies ieņēmumi.

Revidenti norāda: lai arī viens no VID uzdevumiem ir uzskaitīt valstij piekritīgo mantu, VID rīcībā nav rīku, lai gūtu pārliecību, ka visas atbildīgās iestādes ir nosūtījušas informāciju par pieņemtajiem lēmumiem administratīvo pārkāpumu lietās, kas paredz mantas konfiskāciju, un ka visi zvērinātie tiesu izpildītāji ir snieguši informāciju par konfiscēto mantu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Revidenti atteikušies sniegt atzinumu tikai par Valmiera Glass grupas konsolidēto gada pārskatu

Žanete Hāka, 11.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Valmieras stikla šķiedra valde vēlas nodrošinātu iespējami precīzu un atklātu informāciju akcionāriem, investoriem un citām ieinteresētajām pusēm un, ņemot vērā auditoriju aktīvi izrādīto interesi par 2019. gada 6. decembrī publicēto paziņojumu, valde sniegusi papildu skaidrojošu informāciju par revidentu atzinumu 2018. gada revidētajiem konsolidētajiem un atsevišķajiem finanšu pārskatiem, liecina uzņēmuma paziņojums Nasdaq Riga.

Uzņēmuma vadība skaidro, ka 2019. gada 6. decembrī publicētais gada pārskats ietver divus 2018. gada pārskatus – AS Valmieras stikla šķiedra atsevišķo un grupas konsolidēto gada pārskatu. Atsevišķais gada pārskats sniedz informāciju par AS Valmieras stikla šķiedra finansiālo stāvokli un rezultātiem.

Savukārt grupas (jeb koncerna) konsolidētais gada pārskats sniedz informāciju par visu Valmiera Glass grupā ietilpstošo uzņēmumu kopējo finansiālo stāvokli 2018. gada 31. decembrī un kopējiem 2018. gada rezultātiem.

Par katru no šiem pārskatiem ir sniegts atsevišķs revidentu ziņojums.

Revidenti ir atteikušies sniegt atzinumu tikai un vienīgi par grupas konsolidēto gada pārskatu, jo P-D Valmiera Glass USA Corp. (ASV) 2018. gada finanšu pārskati nav revidēti saistībā ar 2019. gada 17. jūnijā uzsākto ASV meitas sabiedrības tiesiskās aizsardzības procedūru (Chapter 11).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pašvaldība trīs gadu laikā caur biedrībām un nodibinājumiem nesaimnieciski izlietojusi vairāk nekā 20 miljonus eiro rīdzinieku naudas, revīzijā secinājusi Valsts kontrole (VK).

Revīzijā «Rīgas pilsētas pašvaldības piešķirto dotāciju biedrībām un nodibinājumiem likumība un lietderība» VK galveno uzmanību veltījusi diviem Rīgas pašvaldības dibinātiem nodibinājumiem - «Rīgas Tūrisma Attīstības birojs» (RTAB) un «Riga.lv».

Revidenti secinājuši, ka pašvaldības biedrības bez jebkāda pamatojuma saņēmušas dāsnas budžeta dotācijas, lai naudu izlietotu apšaubāmās ziedošanas shēmās, neizprotamās darbībās ar preču zīmēm, kā arī algās, iespējams, fiktīvi nodarbinātām personām. Tāpat revidentiem neesot skaidri biedrību finansējuma piešķiršanas principi dažādu projektu īstenošanai.

Revīzijā kopumā esot konstatēti būtiski trūkumi biedrībām un nodibinājumiem sniegtā finansējuma plānošanas, piešķiršanas un uzraudzības procesos, un tas liekot secināt, ka Rīgas pilsētas pašvaldība triju gadu laikā nesaimnieciski iztērējusi vairāk nekā 20 miljonus eiro rīdzinieku naudas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

VK: Jānovērš situācija, ka piena nozares politika dzīvo savu dzīvi uz papīra

Žanete Hāka, 11.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikā no 2008. līdz 2015. gadam Latvijas piena nozares atbalstam izlietoti ap 900 miljonu eiro, no kuriem gandrīz trešdaļu veido Latvijas valsts budžeta līdzekļi, savukārt divas trešdaļas – Eiropas Savienības fondi, informē Valsts kontrole.

Revīzijā Vai Eiropas Savienības fondu un valsts atbalsta finansējums piena nozarei sekmē tās attīstību? Valsts kontrole vērtēja, cik efektīva ir bijusi Zemkopības ministrijas rīcība piena nozares attīstībā.

Latvijas tautsaimniecībā piena nozarei ir būtiska nozīme, jo piena produkti veido 17,7 % no lauksaimniecības preču galaprodukcijas un desmito daļu no Latvijas pārtikas un lauksaimniecības eksportprecēm. Turklāt nozares attīstība pozitīvi ietekmē arī lauku teritoriju apdzīvotību un nodarbinātību tajās.Par piena nozares attīstības politiku atbildīgā ir Zemkopības ministrija (ZM), kas sadarbībā ar nozares nevalstiskajām organizācijām ir noteikusi attīstības virzienus laika periodam līdz 2020. gadam. Kā galvenais mērķis ir izvirzīta nepieciešamība sekmēt nozares konkurētspēju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kontroles audita laikā Rīgas Tūrisma attīstības biroja (RTAB) darbiniekus nepameta sajūta, ka VK pārstāvji birojā ieradušies jau ar gatavu negatīvu, iespējams, politiski motivētu viedokli par RTAB darbu, kuru diez vai būs iespējams mainīt, atbildot uz VK revīzijas secinājumiem, savā paziņojumā presei norāda RTAB.

«Lai arī revīzija ilga aptuveni gadu, VK revidenti, diemžēl, tā arī nesaprata, kā strādā mūsdienu mārketings tūrisma sekmēšanā un kāda ir RTAB vieta kopējā tūrisma ekosistēmā, jo revidenti apšauba biroja vajadzības eksistenci principā. Mūsu skatījumā, tā ir konceptuāla kļūda. RTAB vienmēr vēlās saglabāt konstruktivitāti sadarbībā ar VK, bet vienlaikus mums ir tiesības arī sagaidīt revidentu profesionālu izpratni par jomu, kurā revīzija tiek veikta,» teikts biroja paziņojumā.

RTAB norāda, ka pašvaldības un tūrisma industrijas kopīgi veidotas struktūras eksistē daudzās pasaules pilsētās un Rīga neesot unikāla savā izvēlē šādu biroju izveidot. «VK apgalvo, ka revīzijas laikā netika gūti pierādījumi, ka šāds lēmums (dibināt RTAB) bija pamatots ar finanšu aprēķiniem, prognozēm par pozitīvu ietekmi uz tūrisma attīstību Rīgā. Diemžēl, pārliecināšanai nelīdzēja skaitļi, ka kopš 2009.gada, kad ekonomiskās krīzes epicentrā tika izveidots RTAB un startēja zīmols »Live Riga«, tūristu skaits ir vairākkārt pieaudzis. Tā 2009.gadā bija 0,7 miljoni tūristu, bet 2018.gadā 3,5 miljoni. Gadā tūrisms ekonomikā ienes gandrīz vienu miljardu eiro,» uzsver RTAB.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kontrole (VK) veikusi revīziju Valsts ieņēmumu dienestā (VID), vērtējot trīs VID darbības aspektus: iekšējo reorganizāciju efektivitāti, stratēģisko pārvaldību un cilvēkresursu pārvaldību. Pārbaudes rezultātā VK secinājusi, ka VID darbība neliecina par nopietnu un secīgu pieeju nozares politikas plānošanai un nemotivē VID sasniegt politikas mērķus, teikts VK paziņojumā presei.

Revidenti ir konstatējuši, ka VID stratēģija 2011.-2013. gadam netika izmantota kā rīks iestādes darbības uzlabošanai, un nav pamata VID apgalvojumam, ka 2011.-2013. gadam izvirzītie mērķi tika sasniegti. Šajā laika posmā nebija skaidri ne iestādes mērķi, ne sasniedzamie rezultāti. Šādos apstākļos, turklāt neveicot esošās situācijas rūpīgu analīzi, jēgpilna iekšējā reorganizācija praktiski nebija iespējama. Šajā periodā veiktās reorganizācijas kļuva par «apburto loku», un reorganizāciju rezultāti un izmaiņas VID darbības rādītājos neliecināja par to, ka to ieguvums būtu lielāks par ieguldītajiem resursiem un ka iestādes darbība būtu uzlabojusies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kontrole, veicot finanšu revīziju saistībā ar Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (RPIVA) likvidācijas procesu, atklājusi trūkumus šajā procesā, kurā paredzēts, ka Latvijas Universitāte (LU) un J.Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (LMA) pēc RPIVA reorganizācijas pārņem tās materiālās vērtības, informē VK pārstāve Zane Ozola.

Ministru kabinets šī gada aprīlī pieņēma lēmumu par RPIVA reorganizāciju, tai skaitā paredzot, ka atbilstoši realizētajām studiju programmām, RPIVA materiālās vērtības ir nododamas LU un LMA. Atbilstoši augstskolas likvidācijas plānam, bija jāveic RPIVA materiālo vērtību inventarizācija, fiksējot situāciju uz šī gada 1.maiju.

Atbilstoši grāmatvedības datiem, RPIVA rīcībā ir materiālās vērtības aptuveni 1,5 milj. EUR apmērā. Valsts kontrole, izlases veidā veicot inventarizāciju (t.i. pārliecinoties, ka materiālās vērtības ir identificējams, to atrašanās vieta un daudzums atbilst grāmatvedības uzskaitē minētajam) un salīdzinot iegūtos rezultātus ar augstskolas inventarizācijas kopsavilkumu par stāvokli uz šī gada 1.maiju, konstatēja, ka nevar paļauties uz RPIVA veikto inventarizāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru