Lai krasi samazinātu nelegālo imigrāciju, Vācijas iekšlietu ministre Nensija Fēzere devusi rīkojumu atjaunot pasu kontroli uz visām valsts sauszemes robežām, pavēstījuši avoti valdībā.

Atjaunotā robežkontrole stāsies spēkā 16.septembrī un sākotnēji turpināsies sešus mēnešus.

Fēzere par to jau attiecīgi informējusi Eiropas Komisiju (EK).

Robežkontrole iecerēta kā instruments nelegālās imigrācijas ierobežošanai, kā arī islāmistu terorisma un pārrobežu noziedzības apkarošanai.

Jau ilgstošās debates par nelegālās imigrācijas apturēšanu saasinājušās pēdējās nedēļās pēc kārtējā islāmista uzbrukuma Zolingenē, kura laikā tika noslepkavoti trīs cilvēki.

Slepkava izrādījās kāds sīrietis, kurš izvairījies no izraidīšanas uz Bulgāriju, kuras robeža bija pirmā, ko viņš šķērsoja, nelegāli ierodoties Eiropas Savienībā (ES).

Visas valstis, ar kurām Vācija robežojas, ir Šengenas brīvās ceļošanas zonā un uz to savstarpējām robežām robežkontrole ir atcelta.

Koksnes atlikumu pārstrādes tehnoloģiju attīstība un ieviešana Latvijas kokapstrādes nozarē ir cieši saistīta ar uzņēmumu “RMP” un tā vadītāju Jeļenu Kozjmenkovu. Jau vairāk nekā 20 gadus “RMP” ir Vācijas hidraulisko briketēšanas sistēmu ražotāja “RUF” ekskluzīvais pārstāvis, kas ievieš kurināmo brikešu ražošanas projektus Baltijas valstīs.

Pēdējās desmitgadēs biokurināmā ražošana attīstās īpaši strauji gan ekonomisko, gan vides apsvērumu dēļ.

Pirmkārt, pamatražošanas atlikumu izmantošana ļauj kokapstrādes uzņēmumam radīt tirgū pieprasītu produktu, kam, lai gan tas ir blakusprodukts, ir stabils pieprasījums gan vietējā tirgū, gan ārvalstu Eiropas tirgos.

Otrkārt, pārdomāta un atbildīga uzņēmuma politika attiecībā uz ražošanas atlikumu pārstrādi veicina vides piesārņojuma mazināšanu. Tas ne tikai nodrošina normatīvo vides prasību izpildi un veicina uzņēmuma ilgtspējīgas attīstības politikas īstenošanu, bet arī sniedz morālu gandarījumu uzņēmuma darbiniekiem, kuri apzinās savu sociālo atbildību.

Latvijas zāļu ražotāja “Olpha” īstenotie sociālās atbildības projekti ir pamanīti un novērtēti pasaules līmenī. Uzņēmums ir izvirzīts 11. ikgadējai balvai “Global Generics and Biosimilars Awards” kategorijā “Korporatīvā sociālā atbildība”.

Uzvarētāji tiks paziņoti 9. oktobrī Itālijas pilsētā Milānā. Ekspertu žūrija atzinīgi novērtēja tādus “Olpha” īstenotos sociālos projektus kā stipendiju programmu jaunajiem ķīmijas un bioloģijas skolotājiem “Starp mums ir ķīmija!”, pūriņu sarūpēšanu Olaines novada jaundzimušajiem un citas atbalsta iniciatīvas, kuru mērķis ir uzlabot Latvijas iedzīvotāju veselību un labbūtību.

Tāpat būtisks bija “Olpha” sniegtais atbalsts Ukrainas cilvēkiem. Līdz ar kara sākumu “Olpha” regulāri sadarbojas ar vairākām Ukrainas atbalsta organizācijām, ziedojot gan finanšu līdzekļus, gan noderīgas lietas. Tāpat novērtēta uzņēmuma sadarbība ar augstskolām, kā arī īstenotie zaļās enerģijas projekti un vides aizsardzības aktivitātes.

Lietuvai kopuzņēmumā ar Vācijas aizsardzības rūpniecības uzņēmumu "Rheinmetall", kas būvēs artilērijas munīcijas rūpnīcu Radvilišķu rajona Baisogalā, piederēs 49% akciju, savukārt "Rheinmetall" piederēs 51% akciju, aģentūrai BNS uzzināja no vairākiem avotiem.

Lietuvas daļa tiks sadalīta starp diviem uzņēmumiem - investīciju pārvaldības uzņēmums "Epso-G Invest", ko nesen izveidoja valsts enerģētikas grupa "Epso-G", būs 48% akciju īpašnieks, bet atlikušais 1% akciju piederēs Lietuvas valstij piederošajai munīcijas rūpnīcai "Giraites ginkluotes gamykla" (GGG), pastāstīja avoti.

Saskaņā ar avotu sniegto informāciju "Epso-G" valde pieņems lēmumu par ieguldījumu kopuzņēmumā un oficiāli paziņos par to šomēnes. Līdz tam nav paredzēts oficiāli publiskot nekādu informāciju.

Pēc BNS rīcībā esošās informācijas, GGG vēl nav pietiekami finansiāli spēcīga, lai izveidotu kopuzņēmumu ar "Rheinmetall", bet tā varētu pārņemt "Epso-G Invest" daļu piecu līdz sešu gadu laikā.

Latvijas farmācijas un zāļu ražošanas nozarei ir liels eksporta potenciāls un augsta pievienotā vērtība, tāpēc valstij tā ir jāatbalsta – šādu vēstījumu tikšanās laikā ar Latvijas Zāļu ražotāju asociāciju (LZR) pauda ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

Viņš atzinīgi novērtēja asociācijas sākto darbu pie nozares attīstības stratēģijas nākamajiem desmit gadiem. LZR izstrādātā farmācijas nozares attīstības stratēģija paredz, ka tuvāko piecu gadu laikā Latvijas zāļu ražotāji izstrādās vismaz 100 jaunus, grūti imitējamus ģenēriskos medikamentus, ar fokusu uz eksporta tirgu paplašināšanu. Šis solis varētu trīskāršot nozares kopējo apgrozījumu un vēl vairāk stiprināt tās lomu Latvijas ekonomikā.

“Farmācija ir viens no mūsu ekonomikas balstiem. Jaunu zāļu izstrāde prasa ilgtermiņa ieguldījumus un rūpīgu plānošanu, tāpēc valstij jānodrošina stabila vide šīs nozares attīstībai. Šī stratēģija ir labs piemērs arī citām nozarēm – tajā ir skaidri definēti mērķi, uzdevumi un finansējuma avoti,” uzsvēra V. Valainis, apstiprinot, ka zāļu ražošanas nozare ir būtiska arī drošības un sabiedrības noturības kontekstā, jo tā spēj mazināt atkarību no globālajām piegādes ķēdēm.

Latvijas Universitātes (LU) Akadēmiskajā centrā Torņakalnā 21.martā ar spāru vainagu rotāta topošā Rakstu māja, kurā no 2025. gada ikdienas darbu veiks vairākas fakultātes, institūti, LU bibliotēka, Biznesa inkubators, LU Starpnozaru izglītības inovāciju centrs, fakultātes, LU Kultūras centrs un amatiermākslas kolektīvi.

Svinīgajā pasākumā, klātesot LU, Izglītības un zinātnes ministrijas, Eiropas komisijas pārstāvniecības Latvijā, būvnieku “RERE Būve” un Eiropas Investīciju bankas (EIB) vadībai un pārstāvjiem, LU profesores Janīnas Kursītes vadībā notika simboliska ēkas iesvētīšana, uz laimi plēšot māla traukus un topošās ēkas elementos iekrāsojot latviešu spēka zīmes. Atgādinot, ka oficiāli ir sācies pavasaris, LU rektors profesors Indriķis Muižnieks sacīja, ka “Rakstu māja ir vēl viena “ligzdiņa", kurā mēs kopīgiem spēkiem varēsim būvēt gan Universitātes nākotni, gan mūsu studentu un pētnieku profesionālās un akadēmiskās karjeras nākotni un, protams, visi kopā strādāsim zinātnei un tēvijai, lai aug, attīstās un plaukst mūsu sabiedrība. Mēs to varam un mēs to parādām, ka mūsu Universitāte aug, zeļ un attīstās!”

Mediju konkursa rezultāti izraisa, kā minimums, neizpratni.

Izdevniecības Dienas Mediji, Dienas Bizness un Dienas Žurnāli administratīvajā tiesā ir pārsūdzējušas Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) lēmumus, ar kuriem tika noraidīti visi seši izdevniecību iesniegtie projektu pieteikumi SIF izsludinātajā Mediju atbalsta fonda (MAF) konkursā Atbalsts nacionāla mēroga preses izdevumiem.

Izdevniecību un laikraksta Diena galvenais redaktors, SIA Izdevniecība Dienas bizness un SIA Izdevniecība Dienas žurnāli valdes loceklis Gatis Madžiņš norāda, ka izdevniecības attiecīgos SIF lēmumus uzskata par nepamatotiem, tādēļ nolemts tos apstrīdēt, lai tiesas ceļā panāktu taisnīgu un likumīgu situācijas noregulējumu, atceļot prettiesiskos lēmumus un novēršot SIF prettiesisko lēmumu sekas.

Latvijā ir jāpāriet uz efektīvu valsts budžeta veidošanu, kas vērsta uz noteiktu uzdevumu sasniegšanu, aģentūrai LETA norādīja Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) pārstāvji.

LDDK atzīmēja, ka organizācija iestājas par tādu 2025.gada valsts budžetu, kura tēriņi ir uz rezultātu vērsti un paredz konkrētu minimālo robežu izdevumu samazināšanai ministrijās, to padotības un citās centrālajās pārvaldes iestādēs.

LDDK prezidents Andris Bite norāda, ka LDDK atbalsta valdības 27.augusta Ministru kabineta sēdē izvirzīto mērķi ierobežot valsts pārvaldes tēriņus, kas esošajā situācijā ir būtiski un veicams, vienlaikus domājot par ekonomikas stimulēšanu ar nodokļu reformu un birokrātijas mazināšanu.

"Prioritāri ir nepieciešams pāriet uz efektīvu budžeta veidošanu, kas vērsta uz noteiktu uzdevumu sasniegšanu, lai veicinātu ekonomikas izaugsmes strauju augšupeju," atzīmē LDDK prezidents Andris Bite.

Pasaule mums apkārt mainās, un būtiskas pārmaiņas piedzīvo arī biroju interjeri. Kādas tendences biroju iekārtojumā nesīs 2025. gads?

Īsā atbilde - gudri darīs uzņēmumi, kuri sekos dizaina profesionāļu ieteikumiem akcentēt tādus principus kā stabilitāte, drošība un ilgtspēja. Birojs arvien izteiktāk kļūs par vietu, kur cilvēki nāks ne tikai strādāt – tai jābūt funkcionālai, estētiski augstvērtīgi iekārtotai telpai, kas veicina labsajūtu, labbūtību, komfortu, sniedz drošības sajūtu un sekmē produktivitāti.

Atvērtais plānojums piedzīvo revīziju

Nemainīgi aktuāls arī nākamajos gados būs atvērtais biroja plānojums, taču tas piedzīvojis revīziju, kļuvis elastīgāks, paredzot arī nodalītas darba vietas un slēgtus kabinetus. Moderns birojs ļauj brīvi pielāgot, transformēt, mainīt telpas, izmantojot modulāros interjera elementus, vieglas sienas un mēbeles. Lai izdarītu labāko izvēli, pirms lemt par biroja iekārtojumu, uzņēmuma vadībai ir jāveic nopietna analīze par darbinieku skaitu, katra pienākumiem, darba specifiku, klātienes un attālinātā darba stundām, grupu, sanāksmju, individuālā darba vajadzībām u.c.

Tuvākajā laikā plānots publiskot Latvijas lielo ostu attīstības ceļa karti, aģentūrai LETA sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

Viņš sacīja, ka neredz iemeslus, kāpēc ostu attīstības ceļa kartei būtu jābūt ierobežotas pieejamības dokumentam.

Ekonomikas ministrija (EM) ir rosinājusi šo dokumentu publiskot, tostarp, lai investori redzētu, kur attīstās ostas un kādi ir ostu stratēģiskie virzieni.

Valainis uzsvēra, ka iepriekš ir bijuši dažādi dokumenti, kas ir bijuši ierobežotas pieejamības, jo tie satur komercinformāciju, tomēr šajā ostu attīstības ceļa kartē tiek iezīmēti attīstības virzieni.

Vienlaikus Valainis sacīja, ka lielo ostu attīstības ceļa karte iezīmē trīs gadu plānu, ar konkrētām rīcībām, kas ostām jāveic, "ja mēs gribam runāt par kaut kāda veida transformācijām, pārorientācijām un visām šīm gudrajām lietām, kas tiek pieminētas, šiem vārdiem vajadzīga tālāka un konkrēta rīcība".

Rīgas pilsētas tiesa Vidzemes priekšpilsētā šodien bijušajam Muitas kriminālpārvaldes vadītājam Vladimiram Vaškevičam par korupcijas noziegumiem piesprieda cietumsodu uz sešiem gadiem, informē tiesā.

V.Vaškevičs pārsūdzēs pirmās instances tiesas spriedumu, ar kuru viņam par korupcijas noziegumiem piespriests cietumsods uz sešiem gadiem, pavēstīja viņa aizstāve Jeļena Kvjatkovska.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja aizturētais Vaškevičs tika apcietināts jau 2011.gada ziemā, taču vēlāk viņu atbrīvoja pret 85 372 eiro drošības naudu. Vaškevičs pēc tam aizbrauca uz Austriju, no kuras Latvijā vairs nav atgriezies. Neoficiāli izskanējis, ka pašlaik viņš jau varētu mitināties Krievijā.

KNAB Vaškeviču aizturēja aizdomās par 50 000 eiro kukuļa došanu toreizējam Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvaldes direktoram Tālim Kravalim, lai tādā veidā nodrošinātu labvēlīga lēmuma pieņemšanu pret kādu uzņēmumu ierosinātā pārbaudes lietā, kā arī lai netiktu veiktas pārbaudes pret citām konkrētām personām un firmām.

Vācijas valdība plāno padarīt stingrāku Aviācijas drošības likumu, lai neļautu klimata aktīvistiem un citiem protestētājiem veikt bīstamas darbības Vācijas lidostās, informēja valdības ziņu avoti.

Ministru kabinets trešdien apspriedīs likuma projektu, kuru izstrādājusi iekšlietu ministre Nensija Fēzere.

Plānotās reformas pamatā, kurai gan vēl vajadzīga parlamenta apakšpalātas Bundestāga piekrišana, ir jauna regulējuma radīšana, kas padara "tīšu neatļautu ielaušanos" uz skrejceļiem par sodāmu likumpārkāpumu, ja tas pasliktina civilās gaisa satiksmes drošību.

Jebkuram, kurš izlauzies caur žogu un pēc tam bloķējis skrejceļu, draudēs cietumsods līdz diviem gadiem vai naudassods. Arī par mēģinājumu to darīt draudēs sods. Līdz šim šādos gadījumos varēja piespriest tikai naudassodu.

Par tīšu neatļautu iekļūšanu šajā lidostas daļā draudēs cietumsods līdz pieciem gadiem, ja vainīgajam būs ierocis vai toksiskas vielas, vai ja rīcības nolūks ir atvieglot vai slēpt citu kriminālnoziegumu.

Nākamgad tiks meklētas iespējas mazināt valsts pārvaldes tēriņus par 5%, pirmdien Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV), atbildot uz Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) izteikto aicinājumu.

Tāpat Siliņa sacīja, ka atbilstoši LDDK aicinājumam nākamgad tiks strādāts pie tā, lai vairākām ministrijām īstenotu tēriņu samazināšanas pasākumus, tostarp īstenotu nulles budžeta pieeju.

Premjere skaidroja, ka šāda vēlme bijusi jau šogad, bet tas izdevies tikai Klimata un enerģētikas ministrijai, kura ir jauna ministrija. "Uzreiz to paveikt nevar," sacīja Siliņa.

Viņa norādīja, ka tiks meklētas arī citas iespējas izdevumu samazināšanai.

Siliņa sacīja, ka valdība nav gatava samazināt tēriņus aizsardzības nozarei, bet vienlaikus skatīsies, kā nozare šos piešķirtos līdzekļus tērē.

Tāpat tikšot meklētas iespējas valsts kapitālsabiedrību padomju skaita samazināšanai, pārskatīti to atalgojuma principi. Plānots arī pārskatīt komandējumu naudas, iespējams, atceļot 30% piemaksas par ārvalstu komandējumiem. Vienlaikus premjere uzsvēra, ka medicīna nepārtraukti būs valdības darba kārtībā, meklējot iespējas piešķirt papildu līdzekļus.

Vācijas aviokompānija "Lufthansa", iegādājoties "ITA Airways" akcijas, cer tuvākajos gados palielināt savu peļņu par simtiem miljoniem eiro, pirmdien publiskotā intervijā laikrakstam FAZ sacīja aviokompānijas vadītājs Karstens Špors.

Informēti avoti ziņu aģentūrai "Reuters" pagājušajā nedēļā pastāstīja, ka "Lufthansa" 13.janvārī iegādāsies 41% no "ITA Airways" akcijām par 325 miljoniem eiro, noslēdzot gadiem ilgušās sarunas par šo darījumu.

Eiropas Komisija (EK) novembrī apstiprināja konkurences aizsardzības pasākumu kopumu, kas nodrošinās vairāk maršrutu "Lufthansa" konkurentiem, tādējādi paverot ceļu darījuma īstenošanai.

Špors uzsvēra, ka "Lufthansa" mērķis ir pilnībā pārņemt "ITA Airways", bet šogad nav plānots iegādāties vēl akciju. "Mūsu interesēs ir, lai Itālijas valdība tuvākajos mēnešos saglabātu savu atbalstu," sacīja Špors piebilstot, ka uzņēmumiem būs vajadzīgi aptuveni 18 mēneši, lai pilnībā integrētu savas sistēmas.

Kompaktu viedtālruņu cienītājiem nav lielas izvēles. Īpaši, ja viņi meklē vislabāko – flagmani. Varbūt pieprasījums pēc šādiem telefoniem nav liels? Nebūt nē, kompaktums vienmēr ir ticis novērtēts –, ražotāji taču tā centās, izstrādājot salokāmo telefonu, lai to varētu ielikt kabatā un nemaz nejust, ka tas tur vispār atrodas.

“Xiaomi 15”, kura ekrāns ir 6,36 collas, pašlaik ir viens no mazākajiem viedtālruņiem–flagmaņiem, tas ir ieliekams teju jebkurā kabatā. Tā procesors “Qualcomm Snapdragon 8 Elite” ir viens no jaudīgākajiem, bet kameru darbība – viena no iespaidīgākajām.

Uzņēmums “Xiaomi” vēlējās izstrādāt iespaidīgu kompaktu flagmani, un tas viņiem izdevās.

“Xiaomi 15” ir līdzīgs priekšgājējam, taču labāks

Vērotājiem no malas noteikti šķiet pozitīvi Veselības ministrijas (VM) un ministra Hosama Abu Meri centieni meklēt veidus, kā Latvijas iedzīvotājiem nodrošināt augstāku zāļu pieejamību. Jo, patiesi, ņemot vērā sabiedrības zemo labklājības līmeni, ir daļa cilvēku, kuri nevar iegādāties visas ārsta izrakstītās zāles, jo viņu ienākumi to vienkārši neļauj.

Vēl tikko publicēti dati, ka mūsu valstī pērn vairāk nekā piektdaļa iedzīvotāju bijuši pakļauti nabadzības riskam un šim rādītājam nav tendence samazināties. Visaugstākais nabadzības risks (40,1%) ir tieši cilvēkiem vecumā virs 65 gadiem. Tā ir arī vecuma grupa, kad saasinās dažādas veselības problēmas, kam nepieciešama ikdienas medikamentoza ārstēšana. Situācija, ka iedzīvotāji nevar atļauties sev nepieciešamās zāles, nav pieļaujama, un ir kopīgi jāmeklē risinājumi. Tajā pašā laikā, redzot VM un tās politiskās vadības aktivitātes, nākas secināt, ka situācija izveidojusies kā tajā vecajā teicienā “gribējām kā labāk, sanāca – kā vienmēr”. Sasteigti, haotiski un neizanalizēti risinājumi, apšaubāmas savstarpējās komunikācijas metodes no politiķu puses, slēpjoties aiz cēla mērķa par zāļu cenu samazināšanu. Nozare ir gatava iesaistīties un strādāt kopā, lai risinājumi būtu efektīvi un dotu efektu arī ilgtermiņā, bet ministrijai un ministram ir jāspēj veidot konstruktīvs un profesionāls dialogs arī situācijās, kad tiek norādīts uz objektīviem riskiem un procesa nepilnībām.

Eiropas Savienības Tiesa (EST) trešdien apmierināja miljardieru Mihaila Fridmana un Pjotra Avena prasības atcelt viņiem 2022.gada 28.februārī noteiktās Eiropas Savienības (ES) sankcijas.

Kā teikts tiesas paziņojumā, tiesa apmierina Avena un Fridmana lūgumus un atceļ gan sākotnējos aktus, gan aktus par saglabāšanu sankciju sarakstos laikposmā no 2022.gada 28.februāra līdz 2023.gada 15.martam.

Tiesa uzskata, ka neviens no sākotnējos tiesību aktos par viņu pakļaušanu sankcijām ietvertajiem pamatiem nav pietiekami argumentēts un ka Avena un Fridmana iekļaušana sankcijām pakļauto personu sarakstos tātad nav pamatota. Attiecībā uz viņu vēlāku saglabāšanu sankciju sarakstos EST Vispārējā tiesa nospriedusi, ka ES Padome nav sniegusi nevienu papildu pierādījumu salīdzinājumā ar tiem, uz kuriem balstījās sākotnēji.

Avens un Fridman ir "Alfa Group" akcionāri. Šajā grupā ietilpst viena no lielākajām Krievijas bankām "Alfa Bank".

Neraugoties uz pēdējo gadu lejupslīdi būvniecības nozarē, iespējamo visaptverošo krīzi, valsts budžeta izaicinājumiem, SIA MONUM – viens no lielākajiem būvuzņēmumiem valstī - plāno izaugsmi un izaicinājumus grasās padarīt par iespējām.

Par to, kādēļ tas izdosies, Dienas Biznesa jautājumi jaunajai uzņēmuma vadītājai - valdes loceklei Evitai Domello.

Vadāt vienu no prāvākajiem Latvijas būvuzņēmumiem. Kādas ir jūsu prioritātes un fokusi uzņēmuma vadībā? Kas ir MONUM jūsu vadībā, un kādi ir nākotnes mērķi?

Esmu ienākusi uzņēmumā ar bagātu vēsturi, pieredzi un tradīcijām. Būtiski, ka MONUM kā uzņēmums ir apzinājies savu nozīmi un spēju ietekmēt un mijiedarboties ar sabiedrību vides, sociālajās un ekonomiskajās jomās. Man kā vadītājai ir jānodrošina, ka MONUM ir ilgtspējīga biznesa uzņēmums. Plānoju uzņēmuma izaugsmi veicināt, pārskatot un sakārtojot iekšējos darbības procesus, meklējot efektivizācijas un maksimālas digitālo rīku izmantošanas iespējas, kas iespējami atvieglo tik ļoti vērtīgos cilvēkresursus, ļaujot tiem primāri pievērsties un izmantot savu potenciālu galvenajam - būvniecības vadības procesam, lieki netērējot laiku blakus procesiem. Būvniecībā, līdzīgi kā citās jomās, ar katru gadu aizvien aktuālāka kļūst pilnvērtīga digitālā transformācija, kas manā skatījumā nozīmē pāreju uz informācijas apriti strukturētā elektroniskā formātā, savienojot dažādas izcelsmes datus, tādējādi palīdzot izprast būvprojekta risinājumus, risinājumu savienojamību, modeļu detalizāciju, kā arī kontrolēt izstrādāto projektu kvalitāti. Šis ir arī stratēģiski svarīgs solis uzņēmumā, ņemot vērā apstākli, ka jau no 2025.gada 1. janvāra stāsies spēkā prasība publisku personu finansētu trešās grupas ēku būvniecībā piemērot būvju informācijas modelēšanu (BIM).

Lielāka konkurence banku sektorā ir būtiska, lai palielinātu uzņēmumu piekļuvi finansējumam, trešdien konferences "Ceļā uz labāku nākotni. Finanšu sektora ieguldījums ilgtspējīgā izaugsmē" ("Financing a Better Future: The Vital Role of Finance in Achieving Sustainable Growth") atklāšanā sacīja Eiropas Komisijas (EK) izpildviceprezidents Valdis Dombrovskis (JV).

Viņš norādīja, ka Eiropā uzņēmumi finansējumu pamatā iegūst no bankām, taču bieži banku aizdevums nav pietiekams vai to ir grūti saņemt. Tas īpaši attiecas uz jauniem un inovatīviem uzņēmumiem, kuriem ir jāmeklē citi finansēšanas avoti, lai tie varētu attīstīties.

"Tas ir īpaši aktuāls jautājums mazākās ekonomikās, piemēram, Latvijā, kur finansējuma pieejamība ir ierobežota. Rezultātā uzņēmumi bieži samazina izaugsmes ambīcijas. Tas savukārt kavē Latvijas ekonomikas attīstību," norādīja Dombrovskis.

Tāpat viņš skaidroja, ka ir vairāki iemesli lēnajai kreditēšanas aktivitātei. Aizdevumu procentu likmes Latvijā un citās Baltijas valstīs kopumā ir vienas no augstākajām eirozonā. Situāciju pasliktina arī ierobežotā konkurence Latvijas kredītu tirgū.

Kamēr Latvijas amatpersonas vēl cenšas saprast, kas būs ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijā un ir pasīvi kontaktu dibināšanā ar potenciālajiem administrācijas pārstāvjiem vai tiem tuvām personām, DB turpina rakstu par jauno administrāciju un to iespējamajiem plāniem attiecībā uz ASV un citu valstu politiku.

Turklāt, uzmanība jāpievērš ne tikai administrācijas, bet arī tiem pietuvināto personu lokam, kuri ir pamanīti arī viesojoties Rīgā. Par to lasiet raksta beigās, bet pirmo rakstu lasiet DB portālā 10.janvārī, kas veidots, balstoties uz "The Economist" iepriekš publicētu analīzi.

Amerika visupirms

Jau rakstījām, ka jaunā administrācija varētu pārstāvēt trīs grupas: konservatīvie tradicionālisti “America First” piekritēji un tehnoloģiju magnāti. Pastāv iespēja, pēc " The Economist" domām, iedomāties scenāriju, kurā visas trīs grupas virzās vienā virzienā: “America First” piekritēji darbojas kā dzinējspēks, tradicionālisti kā amortizatori, kas izlīdzina triecienus, un tehnoloģiju magnāti nodrošina instrumentus ātrākai kustībai, norāda "The Economist". Kā piemēru var minēt enerģētikas jomu. Iekšlietu ministrs Burgums mēģinās apvienot Trampa“urbj, draudziņ, urbj” mantru ar vēlmi saglabāt Amerikas tehnoloģiju pārākumu. Cerams, ka daudz vienkāršākas atļauju piešķiršanas procedūras veicinās naftas un gāzes ieguvi, kas savukārt nāks par labu mākslīgā intelekta nozarei. Viņam palīdzēs Finanšu ministrijas vietnieks Maikls Folkenders, kurš izstrādājis plānus, lai atbalstītu urbšanas projektus jau pirmajā dienā.

Zivrūpniecības uzņēmumiem 2024.gadā pašizmaksa tikai pieaugs, intervijā sacīja Latvijas Zivrūpnieku savienības (LZS) prezidents, SIA "Karavela" līdzīpasnieks Jānis Endele.

Viņš stāstīja, ka visa veida zivis kā proteīna avoti patlaban ir kļuvušas neadekvāti dārgas. Kā daži no iemesliem tam ir nozvejas kvotas un Čīle, kas kā lielākais zivju miltu ražotājs, samazinājis nozveju un globālajā zivju miltu tirgū radījis deficītu.

"Latvija un Baltija ir unikāla ar to, ka mēs ļoti lielu Baltijas zivju proporciju - brētliņas un reņģes - izmantojam cilvēku patēriņam, taču faktiski lielākais kvotas apjoms no Baltijas jūras aiziet zivju miltos," norādīja Endele.

Viņš uzvēra, ka pie paaugstinātām cenām būtisks ir darbs ar pircējiem visā pasaulē, jo iepircējs negrib dzirdēt, ka cenas pieaugs.

"Skaidrs, ka pēdējo divu gadu laikā piedzīvotais nekontrolētais energoresursu cenu kāpums uzrāva cenas augšā, tas bija šoks, cenas tad tika paaugstinātas, lai kompensētu lēcienu. Tagad pircēji saka, ka šajā pozīcijā izmaksas ir samazinājušās, bet tajā pašā laikā neviena no izejvielām nav kļuvusi lētāka," atzīmēja Endele.

Nākotnes energoresursa — zaļā ūdeņraža — transportēšanai no Ziemeļvalstīm uz Viduseiropu iecerēta ūdeņraža vada izveide, tā Latvijas aptuveni 270 kilometru garais posms varētu izmaksāt apmēram 800 miljonus eiro un veicinātu ūdeņraža ražošanu.

Pašlaik gan notiek projekta priekšizpēte, kuru plānots pabeigt 2024. gada vidū un, balstoties uz izpētes datiem un rekomendācijām, pieņemt lēmumu par tālāko virzību.

Pirmie soļi

„Latvijā pašlaik juridiski nav nominēts ūdeņraža infrastruktūras sistēmas operators, bet uzņēmums ir saņēmis Klimata un enerģētikas ministrijas vēstuli, kas apliecina, ka nākotnē Conexus Baltic Grid varētu būt šis operators,” situāciju skaidro AS Conexus Baltic Grid valdes priekšsēdētājs Uldis Bariss. Viņš atzīst, ka ūdeņraža infrastruktūras sistēmas operatoru noteiks vai nu ar likumu, vai arī ar valdības lēmumu. „Tā kā Conexus Baltic Grid ir dabasgāzes operators, tad uzņēmums ir spēris pirmos soļus iecerētās ūdeņraža infrastruktūras sistēmas izveidē, jo kopā ar vēl piecu valstu - Somijas, Igaunijas, Lietuvas, Polijas un Vācijas - kompānijām (Gasgrid Finland Oy, Elering AS, Amber Grid AB, GAZ SYSTEM S.A. un ONTRAS Gastransport GmbH) noslēguši Ziemeļu – Baltijas ūdeņraža koridora izveides vienošanos,” norāda U. Bariss. Viņš stāsta, ka pašlaik notiek projekta priekšizpēte, kuru plānots pabeigt 2024. gada vidū un, balstoties uz izpētes datiem un rekomendācijām, pieņemt lēmumu par tālāko virzību.

Noslēgušies atjaunošanas darbi jaunajā Rakstniecības un mūzikas muzeja (RMM) ekspozīcijas mājvietā – Vecrīgas namā Mārstaļu ielā 6, Rīgā.

Pēc Būvniecības valsts kontroles biroja veiktās objekta apsekošanas 26. jūlijā ēka pieņemta ekspluatācijā. Oficiālais ēkas nodošanas pasākums plānots augusta beigās, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Atjaunotais muzejs apmeklētājiem durvis vērs nākamgad, piedāvājot apmeklētājiem interaktīvu ekspozīciju “Prokastinācija un radīšana”. 2025. gads būs īpašs muzejam, jo tiks svinēta arī RMM simtgade.

“Ēkā viscaur jūtama vēstures elpa – sākot ar grezno rokoko stila ieeju un beidzot ar mansardu, kuru rotā milzīgas koka konstrukcijas, kuru izcelsme meklējama ap 16. gadsimtu. Iekštelpās rūpīgi piestrādāts pie vairāku atklāto sienu gleznojumu atjaunošanas, bet ēkas iekšpagalmā restaurēti kādreizējie Helēnas Heinrihsones gleznojumi,” atklāj VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Vēsture atkārtojas: iepriekšējā gada 26. septembrī Berlīnē tika prezentēti telefoni “Xiaomi 13T” un “Xiaomi 13T Pro”. Šogad, arī 26. septembrī, arī Berlīnē “Xiaomi” prezentēja savus jaunākos telefonus “Xiaomi 14T” un “Xiaomi 14T Pro”. Informācija par šiem diviem telefoniem ilgi tika glabāta noslēpumā, tāpēc tīmeklī netrūka minējumu: kā tie izskatīsies, kas tajos būs integrēts, cik maksās, ar ko tie atšķirsies no šā ražotāja februārī prezentētā flagmaņa “Xiaomi 14”. Trīs nedēļas pirms prezentēšanas abi modeļi nonāca manās rokās, tos abus izmēģināju, tāpēc tagad dalos ar informāciju un novērojumiem.

Tuvu flagmanim

2019. g. “Xiaomi” prezentēja pirmo “T” sērijas telefonu “Mi 9T”. Kopš tā laika “T” sērijas modeļi tika prezentēti katru gadu. “T” sērija tika nodēvēta par starpposmu starp vidējās un augstākās klases “Xiaomi” telefoniem. Taču šāds raksturojums, īpaši runājot par jaunākajiem “Xiaomi 14T” un “Xiaomi 14T Pro” telefoniem, jau vairs nav precīzs, jo tas liek domāt, ka visas flagmaņa īpašības ir labākas. Tā nav – ar atsevišķām īpašībām “Xiaomi 14T” un “Xiaomi 14T Pro” pārspēj flagmani (dizains, ekrāns, fotografēšanas naktī iespējas) vai neatpaliek no tā (galvenā kamera). “T” sērijas modeļi nav sliktāki par flagmaņa versiju – tajos ir integrēti visdažādākie pilnveidojumi, kuru nav citos “Xiaomi” telefonu modeļos. Salīdzinot ar flagmani, var teikt, ka “T” sērijas mērķis ir nodrošināt lietotājiem augstākās kvalitātes pieredzi par pieejamāku cenu. Tā kā iepriekš biju izmēģinājis “Xiaomi 14”, un tagad abus jaunākos modeļus (“Xiaomi 14T” un “Xiaomi 14T Pro”), varu teikt, ka tie ir ļoti līdzīgi flagmanim.

Janvāra vidū noslēgts līgums par SIA “Latvijas aptieka” kapitāla daļu pārdošanu uzņēmuma valdes priekšsēdētājam Alvim Ērglim un viņa biznesa partnerim Uldim Arnicānam.

Darījums īstenots ar abiem piederošā uzņēmuma SIA “SRV-pharmacy” starpniecību. Līdz šim “Latvijas aptieka” ietilpa Latvijas zāļu ražotāja AS “Olpha” grupā, bet, izpildot Konkurences padomes (KP) izvirzītos nosacījumus un termiņus, uzņēmuma daļu pārvaldību un to atsavināšanas procesu kopš 2023.gada beigām veica neatkarīgais pārvaldnieks Guntis Belēvičs.

“Mūsu mērķis “Latvijas aptiekas” daļu atsavināšanas procesā bija atrast uzņēmumam pircēju, kas novērtē “Latvijas aptieku” lomu un vietu tirgū, kas izprot Latvijas pacientu vajadzības, kā arī vietējo uzņēmumu nozīmi sabiedrībā un ekonomikā. Taču situācijā, kurā uzņēmēji skaidri redzēja bēdīgo investīciju vidi, haotiskās reformas nozarē un zināja KP noteiktos termiņus, līdz kuriem bija pienākums pārdot “Latvijas Aptieka” daļas, uzdevums nebija vienkāršs. Tāpēc esmu gandarīts, ka “Latvijas aptieka” vadītājs Alvis Ērglis, kurš vislabāk zina uzņēmumu un tā izaugsmes potenciālu, izrādīja interesi par “Latvijas aptieka” iegādi un šī interese ir rezultējusies arī sekmīgā uzņēmuma īpašnieku maiņā. Man ir prieks, ka “Latvijas aptieka” joprojām būs vietējā kapitāla uzņēmums, saglabājot savu zīmolu un vērtības, kas fokusējas uz farmaceitisko pakalpojumu reģionālo pieejamību un augstu kvalitāti. Mūsu sadarbības laikā A. Ērglis ir sevi pierādījis kā profesionālu uzņēmuma vadītāju un ticu, ka, kļūstot arī par uzņēmuma īpašnieku, viņš turpinās iesākto ar vēl lielāku enerģiju un atdevi,” norāda “Latvijas aptieka” neatkarīgais pārvaldnieks Guntis Belēvičs, kura uzdevums bija nodrošināt uzņēmuma daļu atsavināšanas procesu atbilstoši KP izvirzītajiem nosacījumiem. Līdz ar “Latvijas Aptieka” kapitāla daļu atsavināšanu Belēvičs beigs pildīt savus pienākumus kā uzņēmuma pārvaldnieks.