Jaunākais izdevums

Vietējā kapitāla banka Artea joprojām ir viena no visaktīvāk analizētajām un novērotajām finanšu sabiedrībām Baltijas reģionā, liecina ekspertu novērtējumi.

Lai gan kopš gada sākuma Artea akcijas cena biržā ir samazinājusies līdz aptuveni 0,81 eiro, analītiķi uzsver, ka bankas ilgtermiņa potenciāls joprojām ir spēcīgs. To apliecina arī finanšu rezultāti - Artea saglabā stabilu izaugsmes tempu un augstu rentabilitāti, tādēļ pašreizējais akcijas cenas līmenis, pēc analītiķu domām, investoriem varētu būt īpaši pievilcīgs. Šogad banka, īstenojot jauna zīmola ieviešanu un pamatplatformas modernizāciju, debitēja Nasdaq Baltijas biržā ar jaunu tirdzniecības simbolu - ROE1L, kas iezīmē jaunu attīstības posmu bankas vēsturē.

Plāns skaidrs

Neraugoties uz izmaksu pieaugumu, kas saistīts ar stratēģisko projektu īstenošanu, Artea saglabā stabilu izaugsmes tempu, norāda Vitauts Sinius (Vytautas Sinius), bankas valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors. “Pašreizējā peļņas dinamika atspoguļo mērķtiecīgu ieguldījumu posmu - jauna zīmola un modernizētas pamatplatformas ieviešanu, kas vidējā un ilgākā termiņā nodrošinās būtisku pievienoto vērtību. Mūsu pamatrādītāji joprojām ir spēcīgi, taču akcijas cena biržā - salīdzinoši zema, tāpēc investori, kuri tic mūsu ilgtermiņa stratēģijai, šobrīd, iegādājoties mūsu akcijas, var gūt ievērojamu izaugsmes iespēju,” uzsver V.Sinius

Runājot par procentu likmju samazināšanos, viņš norāda, ka šī tendence kopumā nav labvēlīga visam banku sektoram, taču tas nenozīmē tūlītēju peļņas kritumu. “Samazinoties procentu ienākumiem, krītas arī finansējuma izmaksas, kas ļauj saglabāt peļņas maržas un rentabilitāti. Bez tam, papildus tradicionālajai kreditēšanai, mūsu banka aktīvi attīsta arī citus darbības virzienus, piemēram, maksājumu pakalpojumus, aktīvu pārvaldīšanu un kapitāla tirgus risinājumus. Tāpat Artea ir viena no nedaudzajām vietējā kapitāla bankām, kuras lēmumu pieņemšanas centrs atrodas Lietuvā. Tas mums ļauj ātri reaģēt uz tirgus un klientu vajadzībām, un šī elastība kļuvusi par nozīmīgu konkurences priekšrocību,” spriež V.Sinius.

Biznesa kreditēšana atgūstas

2025. gada pirmajos deviņos mēnešos Artea grupa guvusi 48,4 miljonus eiro peļņu, bet kredītportfelis sasniedzis 3,7 miljardus eiro, pieaugot par 8% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. “Mūsu kredītportfelis kļūst arvien diversificētāks – hipotekārais portfelis vien pārsniedz jau vienu miljardu eiro. Arī aktīvu kvalitāte saglabājas augsta, jo riska izmaksas šobrīd ir tikai 0,15%,” norāda Tomass Varēnbergs (Tomas Varenbergas), Artea Bank finanšu direktors. Viņš piebilst, ka procentu ienākumi šogad samazinājušies līdz ar zemākām bāzes likmēm, taču komisiju ienākumi auguši par 8%, sasniedzot 22,7 miljonus eiro. Pieaugumu lielā mērā veicinājusi renovācijas finansēšana, aktīvu pārvaldīšana un kapitāla tirgus darbība. “Vislielāko izaugsmes potenciālu šobrīd redzam trīs segmentos - ikdienas bankas pakalpojumos, renovācijas finansēšanā un aktīvu pārvaldīšanā. Pēc INVL mazumtirdzniecības aktīvu pārvaldīšanas biznesa iegādes šajā jomā joprojām saskatām ievērojamu attīstības potenciālu,” skaidro T.Varenbergas, piebilstot, ka pieprasījums pēc renovāciju finansēšanas joprojām saglabājas ļoti augsts, un pašlaik tiek veidots jauns renovācijas fonds, kas šo darbības virzienu vēl paplašinās.

Artea pārvaldīto pensiju fondu apjoms savukārt sasniedzis 1,45 miljardus eiro, un vien investīciju ienesīgums šogad palielinājis klientu aktīvus par 55 miljoniem eiro. “Stabila kredītportfeļa izaugsme, diversificēti ienākumu avoti un ieguldījumi efektivitātē ir pamats ilgtspējīgai rentabilitātei. Mūsu dividenžu un akciju atpirkšanas politika atspoguļo vadības pārliecību par izvēlēto ilgtermiņa virzienu,” uzsver V.Sinius, atgādinot, ka šogad Artea pabeidza vienu no saviem nozīmīgākajiem stratēģiskajiem projektiem - jauna zīmola ieviešanu.

Akcionāri uzticas

“Šobrīd no Šiaulių Bankas esam pārtapuši par Artea Bank, kā arī vienlaikus īstenojam jaunas pamatbankas sistēmas (Temenos platformas) ieviešanu. Tā ir viena no modernākajām mākoņtehnoloģiju platformām Eiropā, kas nodrošinās procesu automatizāciju, ātrāku produktu attīstību un zemākas darbības izmaksas. Šie ieguldījumi īstermiņā palielina izmaksas, taču ilgtermiņā tie būtiski uzlabos efektivitāti un nodrošinās ilgtspējīgu izaugsmi,” pārliecināts ir V.Sinius. Analītiķu vērtējumā, pabeidzot jauno IT sistēmas projektu, banka varētu būtiski uzlabot efektivitāti – izmaksu un ienākumu attiecība samazinātos no 58% līdz aptuveni 46–47%, bet kapitāla atdeve (ROE) tuvāko gadu laikā pieaugtu līdz 13–15%.Papildus jau pieminētajiem projektiem, banka turpina īstenot arī akciju atpirkšanas programmas, un oktobrī pabeigta jaunākā no tām, kas veikta saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas atļauju. “Atpirkumus veicam vairākos posmos, ņemot vērā tirgus apstākļus. Tas ir signāls par bankas likviditāti un uzticību akcionāriem,” norāda T.Varenbergas. Tāpat oktobrī Artea piesaistīja 300 miljonus eiro, emitējot eiroobligācijas ar 3,739% kupona likmi, un šī bija jau otrā veiksmīgā emisija šogad. Pieprasījums seškārt pārsniedza piedāvājumu, piesaistot vairāk nekā 100 institucionālo investoru no visas Eiropas. Emisijai piešķirts Moody’s Baa1 reitings ar stabilu perspektīvu, kas, pēc bankas pārstāvju teiktā, atspoguļo augsto investoru uzticību. “Šī emisija nostiprina mūsu pozīcijas kā vienai no lielākajām korporatīvo obligāciju emitentēm Lietuvā un kalpos kā pamats arī tālākajai izaugsmei,” atzīmē T.Varenbergas

.

Vērtība daudz lielāka

Jau minēts, ka kopš gada sākuma Artea akcijas cena biržā ir samazinājusies līdz aptuveni 0,81 eiro, taču analītiķi uzsver, ka tā neatspoguļo bankas patieso vērtību. Piemēram, Polijas investīciju banka Ipopema Securities saglabā Buy ieteikumu un mērķa cenu 1,20 eiro, norādot, ka Artea akcija tiek tirgota ar būtisku atlaidi salīdzinājumā ar reģiona vidējo līmeni. Arī Baltijas pētniecības platforma Enlight Research savā augustā publicētajā apskatā noteikusi bāzes vērtējumu - 1,07 eiro, kas nozīmē aptuveni 32% potenciālo kāpumu. Analītiķu modeļi paredz, ka nākamajos gados Artea varētu nodrošināt 6 līdz 10% dividenžu ienesīgumu, savukārt kopējā akcionāru atdeve, ieskaitot akciju atpirkšanas programmas, varētu būt vēl augstāka.Šobrīd banka turpina mērķtiecīgi stiprināt savus biznesa pamatus - dažādo ienākumu struktūru, samazina atkarību no procentu likmju cikla un iegulda efektīvākā organizācijas modelī.Vienlaikus bankas kapitāla pārvaldības pieeja, piemēram, regulāras dividendes, akciju atpirkumi un obligāciju emisijas, atspoguļo vadības pārliecību par izvēlētās stratēģijas ilgtspējību. Analītiķu prognozes rāda, ka Artea kapitāla atdeve līdz 2026.-2027. gadam varētu pieaugt līdz 13 līdz 15%, padarot Artea par vienu no pievilcīgākajiem ilgtermiņa ieguldījumu stāstiem Baltijas biržā.

Artea Bank akcijas(ROE1L)

Pozitīvie faktori:

● Pievilcīgs novērtējums (P/BV ~0,9×, P/E ~8×)

● Analītiķi prognozē 6–10% dividenžu ienesīgumu

● Dažādoti ienākumu avoti – renovācijas finansēšana, aktīvu pārvaldīšana, ikdienas bankas pakalpojumi, biznesa un patēriņa kreditēšana

● Vietējais kapitāls un pieredzējusi vadība

Izaicinājumi:

● Samazinošās bāzes procentu likmes

● Īslaicīgi paaugstinātas izmaksas zīmola maiņas un jaunās pamatbankas sistēmas projektu dēļ

● Tirgus nenoteiktība, ko ietekmē globiskā ģeopolitiskā situācija

Avots: Artea Bank

Analītiķu vērtējumi par Artea Bank

Avots: analītiķu pārskati par Artea Bank (ROE1L)

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2025. gada sākumā veiktais klientu apkalpošanas kvalitātes pētījums liecina, ka Latvijas banku sektors turpina demonstrēt augstu profesionalitāti un būtisku attīstību, īpaši izceļoties gan zvanu, gan klātienes apkalpošanā Baltijas mērogā.

Pētījumu veica viens no vadošajiem klientu servisa novērtēšanas un uzlabošanas uzņēmumiem Centrālajā un Austrumu Eiropā – “Dive”.

Tā ietvaros Baltijas valstīs tika veikti 160 “slepenā klienta” zvani klientu atbalsta dienestiem un 160 klātienes vizītes banku apkalpošanas centros, vērtējot darbinieku profesionālās zināšanas, komunikācijas prasmes, spēju izzināt klientu vajadzības un piedāvāt piemērotākos risinājumus.2025. gadā Latvija uzrāda ievērojamu izaugsmi zvanu apkalpošanā, sasniedzot 93,57%, kas ir būtisks kāpums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu 88,40%. Tas apliecina mērķtiecīgu banku darbu, uzlabojot konsultāciju kvalitāti.

Arī klātienes apkalpošanā Latvijas bankas 2025. gadā saglabā ļoti augstu kvalitātes līmeni – 95,71%, kas pārsniedz 95% robežu. Rezultāti liecina par stabilu klientu apkalpošanas kultūru un augstiem servisa standartiem banku filiālēs. Līdera pozīciju Latvija saglabā banka Citadele gan klientu apkalpošana, gan zvanos iegūstot 100%. Otrajā vietā ierindojas SEB banka ar 99,50% vizītēs un 98,33% zvanu apkalpošanā, savukārt trešo vietu ieņem Luminor banka ar 94,11% vizītēs un 90,30% zvanu apkalpošanā.

Reklāmraksti

Investīcijas obligācijās – “zelta vidusceļš” starp kriptovalūtām un uzkrājumiem

Sadarbības materiāls,23.10.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Obligācijas tiek uzskatītas par vienu no stabilākajiem un paredzamākajiem ieguldījumu veidiem, tomēr tikai 8 % Latvijas iedzīvotāju ir ieguldījuši tajās vai apsvēruši to darīt, liecina iedzīvotāju aptauja*. Tā vietā daudz vairāk cilvēku dod priekšroku riskantākiem ieguldījumiem, piemēram, akcijām (18 %) vai kriptovalūtām (17 %). Artea Bank tirgus vadītāja Egle Džugīte (Eglė Džiugytė) skaidro, kāpēc investori bieži izvēlas risku, nevis stabilitāti, kāpēc lietuvieši ir aktīvāki obligāciju tirgū un kā Latvijā attieksme pret ieguldījumiem pamazām mainās.

Latvieši izvēlas vai nu drošību, vai risku – bet ignorē vidusceļu

Aptaujas dati rāda, ka Latvijas investori visbiežāk izvēlas ļoti drošus, bet maz ienesīgus risinājumus, piemēram, krājkontus un termiņnoguldījumus (tajos investē 55 % respondentu), kā arī pensiju vai ieguldījumu fondus (41 %). Savukārt citi skatās pretējā virzienā, izvēloties ieguldīt riskantos instrumentos, piemēram, akcijās vai ETF fondos (18 %) un kriptovalūtās (17 %).

Starp šīm divām galējībām ir arī retāk izmantots vidusceļš – obligācijas, kas piedāvā gan stabilitāti, gan prognozējamu un salīdzinoši lielu peļņu. Tomēr Latvijā tas ir vismazāk populārais investīciju veids – tikai 8 % aptaujāto ir ieguldījuši vai apsver iespēju ieguldīt obligācijās.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvā strādājošo banku tīrā peļņa pērn pirmajos deviņos mēnešos bija 816 miljoni eiro, kas ir par 3,5% vairāk nekā 2024. gada janvārī-septembrī, liecina centrālās bankas publicētie dati.

Kopējo Lietuvas banku peļņu veicināja bankas "Revolut" darbības paplašināšana Eiropas Savienības valstīs. Saistībā ar to "Revolut" peļņa pieauga 2,1 reizi.

Latvijas banku peļņa 11 mēnešos - 361,1 miljons eiro

Latvijas monetārās finanšu iestādes (MFI), galvenokārt bankas, pagājušā gada 11 mēnešos strādāja...

Trīs sistēmiski nozīmīgo banku - SEB, "Swedbank" un "Artea" - kopējā peļņa samazinājās par 6,8% līdz 528,2 miljoniem eiro, kamēr deviņu mazāk nozīmīgo banku peļņa pieauga par 6,4 miljoniem eiro līdz 10,9 miljoniem eiro.

Pagājušā gada pirmajos deviņos mēnešos 17 bankas un ārvalstu banku filiāles strādāja ar peļņu, bet divām bija zaudējumi kopumā 3,5 miljonu eiro apmērā.

"Revolut Holdings Europe" turpināja palielināt savu tirgus daļu pēc aktīvu apmēra, tam sasniedzot 35,8%. "Swedbank" tirgus daļa bija 23,5%, SEB - 17,7%, bet "Artea" - 6,2%.

Ārvalstu banku filiāļu aktīvi veidoja 13,9% no kopējiem banku sektora aktīviem. No ārvalstu banku filiālēm "Luminor" filiāle Lietuvā ir vislielākā ar 9,4% tirgus daļu.

"Pēdējā laikā banku rentabilitātes rādītāji samazinās, kas liecina par atgriešanos pie līdzsvarotāka, ilgtermiņā stabila rentabilitātes līmeņa," pauda Lietuvas Bankas valdes priekšsēdētāja vietniece Julita Varanauskiene.

Lietuvas Bankas dati liecina, ka 2025. gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar otro ceturksni banku kredītportfelis pieauga par 2,1 miljardu eiro jeb 6,1% līdz 37,1 miljardam eiro, bet gada salīdzinājumā pieaugums bija par vairāk nekā piektdaļu.

Trešajā ceturksnī iedzīvotājiem izsniegtie kredīti pieauga par 5,4% un sasniedza 19,6 miljardus eiro, uzņēmumu kredītportfelis aplūkotajā ceturksnī pieauga par 5,1% un sasniedza 14,3 miljardus eiro, savukārt septembra beigās noguldījumi Lietuvas bankās sasniedza 72 miljardus eiro.

Lietuvā pašlaik darbojas 19 bankas, no kurām sešas ir ārvalstu banku filiāles.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Magnetiq Bank" kļuvusi par "FinTech Poland" dalībnieku, informēja "Magnetiq Bank" pārstāvji.

"Magnetiq Bank" stratēģiskais mērķa tirgus ir Baltija un Polija, seko citas Eiropas valstis, tādēļ pievienošanās "FinTech Poland" ir nozīmīgs solis starptautiskās sadarbības un attīstības virzienā, skaidro bankā.

"FinTech Poland" darbojas kopš 2016.gada un apvieno vairāk nekā 150 nozares līderu. To vidū ir gan "Visa" un "Mastercard", gan vadošie Polijas tehnoloģiju uzņēmumi - "ZEN.com", "Asseco Poland", "Beesfund", "XTB S.A." un citi.

"Magnetiq Bank" pārstāvji norāda, ka Polija šobrīd ir viens no straujāk augošajiem finanšu tehnoloģiju centriem Centrālajā un Austrumeiropā.

Dalība "FinTech Poland" ļauj "Magnetiq Bank" ne tikai aktīvi iesaistīties kopienā, bet arī kā finanšu tehnoloģiju infrastruktūras nodrošinātājam sniegt ekosistēmas dalībniekiem atbalstu "fintech", maksājumu, kripto un e-komercijas risinājumu attīstībā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas valstu alternatīvo ieguldījumu pārvaldnieks “INVL Asset Management” publiskā obligāciju piedāvājuma laikā uzņēmumam “REFI Sun” piesaistījis 15 miljonus eiro no Baltijas valstu privātajiem un institucionālajiem investoriem.

“REFI Sun” investē atjaunīgās enerģijas projektos ar “INVL Renewable Energy Fund I” starpniecību. Šie līdzekļi tiks izmantoti esošo finanšu saistību refinansēšanai un atjaunīgās enerģijas projektu finansēšanai strauji augošajos Polijas un Rumānijas tirgos, kuros fonds attīsta saules elektrostaciju projektu portfeli ar 389 megavatu (MW) kopējo jaudu.

Kopējais pieprasījums pēc “REFI Sun” obligācijām sasniedza 15,636 miljonus eiro no 567 investoriem.

"Investori vēlreiz ir apliecinājuši savu uzticību fonda darbībai, attīstot atjaunīgās enerģijas projektus Polijā un Rumānijā. Piesaistītais kapitāls fondam ļaus turpināt veiksmīgi būvēt elektrostacijas šajos tirgos un optimizēt kapitāla struktūru. Vienlaikus investoriem būs iespēja diversificēt savus ieguldījumus strauji augošajos atjaunīgās enerģijas tirgos. Tāpat mēs ar gandarījumu redzam, ka pieaug interese no institucionālajiem investoriem, ja salīdzinām ar iepriekšējiem fonda uzņēmumu obligāciju piedāvājumiem," norāda “INVL Renewable Energy Fund I” vadošais partneris Ļudas Ļutkevičus (Liudas Liutkevičius).

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Industra Bank" un "Signet Bank" piešķīrušas kopumā 13 miljonu eiro sindicēto kredītu zāļu ražotāja "Grindeks" grupas uzņēmumam AS "Kalceks", lai uzņēmums varētu paplašināt darbību Rietumeiropā, informēja bankās.

Tostarp 58% no kredīta summas nodrošinājusi "Signet Bank", bet 42% - "Industra Bank".

"Kalceks" ir viens no vecākajiem farmācijas uzņēmumiem Latvijā - tas dibināts 1920. gadā. Kompānija šobrīd eksportē produkciju uz vairāk nekā 90 valstīm. "Kalceks" ietilpst "Grindeks" grupā un specializējas medikamentu ražošanā slimnīcām.

"Kalceks" pagājušajā gadā strādāja ar 63,355 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 15,9% mazāk nekā gadu iepriekš, un kompānija guva peļņu 1,006 miljonu eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš, liecina informācija "Firmas.lv".

Kompānija reģistrēta 2004. gadā, un tās pamatkapitāls ir 1,75 miljoni eiro.

"Grindeks" koncernu veido "Grindeks", "Kalceks" un "Namu apsaimniekošanas projekti", Igaunijas "Tallinas farmaceitiskā rūpnīca", kā arī Slovākijas "HBM Pharma". Kompānijas lielākais akcionārs ir "Liplat Holding", kas pieder Kirovam, Annai un Filipam Lipmaniem.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Luminor Bank" noslēgusi segto obligāciju emisiju 500 miljonu eiro apmērā ar četru gadu termiņu, informēja "Luminor Bank" pārstāvji.

"Luminor Bank" 2.septembrī paziņoja par nodomu piedāvāt investoriem jaunas segtās obligācijas, un, ņemot vērā pozitīvas investoru atsauksmes, nākamajā dienā veica šo obligāciju emisiju. Jaunajā obligāciju emisijā vērtspapīru pieprasījums ātri pārsniedza piedāvājumu, "Luminor Bank" saņemot pirkšanas rīkojumus vairāk nekā viena miljarda eiro apmērā no vairāk nekā 50 investoriem 19 valstīs.

Jaunās emisijas kupona likme noteikta 2,653% apmērā, kas atbilst četru gadu procentu mijmaiņas likmei (mid-swap) plus 40 bāzes punktiem. Rīkojumi no vācu valodā runājošās Eiropas daļas investoriem veidoja vairāk nekā trešdaļu no pieprasījuma, tāpat interesi par emisiju izrādīja arī investori no Ziemeļvalstīm, Īrijas un Lielbritānijas.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Informējam, ka Industra Bank valdes loceklis Jānis Diedišķis 2025. gada 28. novembrī beigs darba gaitas bankā, informē Industra Bank .

J.Diedišķis bija atbildīgs par biznesa attīstības un klientu apkalpošanas jomu.

Jānis Diedišķis pievienojās Industra Bank komandai laikā, kad banka aktīvi stiprināja tās klientu apkalpošanas kvalitāti un veidoja mūsdienīgu pakalpojumu vidi Latvijas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Viņa profesionālais ieguldījums, vadot klientu apkalpošanas jomu un attīstot uzņēmumu kreditēšanas risinājumus, ir palīdzējis bankai sasniegt augstākus pakalpojumu standartus un nesis būtisku pienesumu mūsu klientu pieredzei, norāda banka.

“Pateicamies Jānim par ieguldījumu Industra Bank attīstībā. Viņa vadībā esam stiprinājuši klientu apkalpošanas kultūru un ieviesuši daudz izmaiņu mūsu sniegtajos pakalpojumos, kas šodien ļauj mums strādāt ātrāk, pārskatāmāk un vēl ciešākā sadarbībā ar Latvijas uzņēmējiem,” norāda Industra Bank valdes priekšsēdētājs Raivis Kakānis.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijā vadošais tehnikas nomas uzņēmums Storent Holding (Storent) publiskajā obligāciju piedāvājumā veiksmīgi piesaistījis finansējumu 16,5 miljonu eiro apmērā, pilnībā sasniedzot emisijas galveno mērķi – nodrošināt nepieciešamo finansējumu gan obligāciju refinansēšanai, gan investīciju programmas īstenošanai.

Šī ir otrā obligāciju sērija Storent 50 miljonu eiro obligāciju programmas ietvaros.

Storent publiskais obligāciju piedāvājums ietvēra gan obligāciju apmaiņas piedāvājumu esošajiem investoriem, gan ieguldījumu iespējas jaunajiem investoriem. Sākotnējās parakstīšanās laikā kopējais pieprasījums pēc jaunās emisijas veidoja 13,3 miljonus eiro, savukārt obligāciju apmaiņas piedāvājumā papildus tika apmainītas obligācijas aptuveni 3,2 miljonu eiro apmērā. Kopumā piedāvājumā piedalījās vairāk nekā 1200 investori, un Storent kopējais investoru skaits šobrīd pārsniedz 5000, veidojot vienu no plašākajām investoru kopienām Baltijā.

Vērtējot jauno investoru aktivitāti pēc ieguldījumu apjoma, lielāko daļu jeb 74 % veidoja investori no Latvijas, 20 % – no Lietuvas, bet 6 % – no Igaunijas. Rīkojumu skaita ziņā visaktīvākie bija Latvijas un Lietuvas investori – attiecīgi 505 un 419 rīkojumi –, savukārt Igaunijas investori iesniedza 289 rīkojumus. Šie rezultāti atspoguļo augstu privāto investoru interesi visos trīs Baltijas tirgos. Kopumā privātie investori veidoja 85 % no pieprasījuma, savukārt 15 % – institucionālie investori, kas liecina par uzticību Storent biznesa modelim. Visiem investoriem obligācijas tika piešķirtas pilnā apjomā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas konferenču centrā "Atta Centre" šodien notiek Baltijas kapitāla tirgus forums "Baltic Capital Markets Conference", informē "Signet Bank".

Konferences mērķis ir veicināt kvalitatīvu diskusiju par Baltijas kapitāla tirgus attīstību kā vienu no būtiskākajiem reģiona ekonomiskās transformācijas un izaugsmes faktoriem, virzot tautsaimniecību uz lielāku konkurētspēju un ilgtspējīgu labklājību.

Šogad konferences pirmo diskusiju paneli sāks Baltijas valstu finanšu ministri - Arvils Ašeradens (JV), Kristups Vaitekūns un Jirgens Ligi.

Konferencē uzstāsies 35 eksperti, tostarp "East Capital" grupas valdes priekšsēdētājs un investīciju vadītājs Peters Elams Hokansons, "Nasdaq Stockholm" prezidents Adams Kostials, Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks, "Erste Group" akciju kapitāla tirgus vadītāja Vera Sutedja, bankas "Citadele" valdes loceklis un finanšu direktors Valters Ābele, "Rīgas ūdens" valdes locekle Agnese Ozolkāja, Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētājs Uldis Cērps, "Fitch Ratings" vecākais direktors finanšu institūciju jautājumos Arturs Seski, "Islandsbanki" IPO komunikācijas un investoru attiecību izpilddirektore Anna Bjarneja, "Artea Asset Management" investīciju vadītājs Regimants Valentonis, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas viceprezidents un finanšu direktors Burhards Kībels-Zorgers un citi.

Finanses

ALPPES Capital atkārtoti ir palielinājis līdzdalību INDEXO, iegūstot kopā jau 12.37% akciju

Db.lv,02.09.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aigara Kesenfelda ģimenes investīciju uzņēmums ALPPES Capital atkārtoti ir palielinājis savu līdzdalību INDEXO, kopā iegūstot jau 12.37% akciju un kļūstot par tā lielāko akcionāru.

ALPPES Capital uzskata, ka Latvijā ir jāveicina veselīga konkurence finanšu pakalpojumu tirgū, stiprinot un atbalstot vietējā kapitāla uzņēmumus. Investīciju uzņēmums norāda, ka ir izveidoti visi priekšnoteikumi, lai vidējā termiņā INDEXO spētu sekmīgi konkurēt ar ārvalstu banku meitas uzņēmumiem Latvijā un citām ārvalstu kapitāla bankām, atkārtojot Lietuvas un Igaunijas piemērus, kur vietējie uzņēmēji un daudzi tūkstoši vietējie investori īsā laika periodā kopā ir ieguldījuši nepieciešamo kapitālu, liekot stūrakmeni spēcīgas, pelnošas un konkurētspējīgas vietējā kapitāla bankas izveidei un attīstībai. Igaunijā tādas ir LHV, kas ir spēcīga un labi pelnoša vietējā kapitāla digitālā banka, un COOP Bank, kas ir vēl viena vietējā kapitāla banka ar spēcīgu klātbūtni tieši Igaunijas reģionos. Savukārt Lietuvā labs piemērs vietējā kapitāla bankai ir Artea Banka (iepriekš - Šiaulių bankas).

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā, 27. novembrī, konferenču centrā ATTA Centre, jau ceturto gadu pēc kārtas notiks lielākais kapitāla tirgus notikums Baltijā – Baltic Capital Markets Conference 2025.

Konference kļuvusi par vadošo diskusiju platformu, kas pulcē nacionālos un starptautiskos politikas veidotājus, investorus, uzņēmējus, investīciju banku, konsultāciju un juridisko uzņēmumu pārstāvjus, kā arī citus nozares ekspertus, lai vienas dienas garumā dalītos pieredzē, idejās un stiprinātu sadarbību un veicinātu Baltijas kapitāla tirgus attīstību.

Konferences mērķis ir veicināt kvalitatīvu diskusiju par Baltijas kapitāla tirgus attīstību kā vienu no būtiskākajiem reģiona ekonomiskās transformācijas un izaugsmes faktoriem, virzot tautsaimniecību uz lielāku konkurētspēju un ilgtspējīgu labklājību.

Šis gads ir īpašs, jo konferences pirmo diskusiju paneli iesāks Baltijas valstu finanšu ministri – Arvils Ašeradens, Latvijas Republikas finanšu ministrs, Kristupas Vaitiekūnas, Lietuvas Republikas finanšu ministrs un Jürgen Ligi, Igaunijas Republikas finanšu ministrs.

Reklāmraksti

Preses Nama Kvartāla attīstība sasniedz otro pusi – investoriem pieejamas obligācijas ar 10% ienesīgumu gadā

Sadarbības materiāls,15.10.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Preses Nama Kvartāla attīstītājs AS PN Project uzsāk piekto obligāciju programmas laidienu, piedāvājot investoriem 10 % ienesīgumu gadā ar procentu izmaksu divas reizes gadā. Projekta būvniecībā šobrīd paveikti vairāk nekā puse darbu un piesaistīta puse no obligāciju programmas finansējuma, līdz ar to projekts ieiet nākamajā attīstības posmā. Šī obligāciju laidiena ietvaros piesaistītie līdzekļi tiks izmantoti galvenokārt esošo UAB Preses Nams obligāciju refinansēšanai Lietuvā, kā arī būvniecības darbu turpināšanai.

Pieteikšanās piektajam obligāciju laidienam notiks no 2025. gada 14. līdz 31. oktobrim, un obligāciju dzēšanas termiņš ir 2027. gada 4. jūnijs. Plānotais emisijas apjoms – līdz 10 miljoniem eiro, minimālais ieguldījums – viena obligācija, kuras cena ir 1 041,9178 eiro (nominālvērtība – 1 000 eiro). Emisiju organizē Artea Bank, savukārt Orion Securities UAB un Redgate Capital AS darbojas kā pārdošanas aģenti.

Kopš obligāciju programmas uzsākšanas PN Project ir sekmīgi piesaistījis vairāk nekā 30 miljonus eiro, kas veido pusi no kopējā nepieciešamā finansējuma biroju ēkas attīstībai. Iepriekšējie laidieni finansējuši galvenos būvniecības posmus – ēkas nesošo konstrukciju pabeigšanu, fasādes montāžu un citus darbus, kas šobrīd turpinās. 2025. gada augustā obligācijas tika iekļautas Nasdaq Baltijas biržā, nodrošinot lielāku caurspīdīgumu un likviditāti investoriem.

Reklāmraksti

Vēl pēdējās dienas pieejamas Preses Nama Kvartāla obligācijas ar ienesīgumu 10 % gadā

Sadarbības materiāls,30.10.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

31. oktobrī noslēgsies pieteikšanās Preses Nama Kvartāla attīstītāja AS PN Project obligācijām, kas piedāvā investoriem 10 % ienesīgumu gadā ar procentu izmaksu divas reizes gadā. Šajā obligāciju laidienā piesaistītie līdzekļi tiks izmantoti galvenokārt esošo UAB Preses Nams obligāciju refinansēšanai Lietuvā, kā arī būvniecības darbu turpināšanai.

Pieteikšanās piektajam obligāciju laidienam ir spēkā līdz 31. oktobrim, un obligāciju dzēšanas termiņš ir 2027. gada 4. jūnijs. Plānotais emisijas apjoms – līdz 10 miljoniem eiro, minimālais ieguldījums – viena obligācija, kuras cena ir 1 041,9178 eiro (nominālvērtība – 1 000 eiro). Emisiju organizē Artea Bank, savukārt Orion Securities UAB un Redgate Capital AS darbojas kā pārdošanas aģenti.

Kopš obligāciju programmas uzsākšanas PN Project ir sekmīgi piesaistījis vairāk nekā 30 miljonus eiro, kas veido pusi no kopējā nepieciešamā finansējuma biroju ēkas attīstībai. Iepriekšējie laidieni finansējuši galvenos būvniecības posmus – ēkas nesošo konstrukciju pabeigšanu, fasādes montāžu un citus darbus, kas šobrīd turpinās. 2025. gada augustā obligācijas tika iekļautas Nasdaq Baltijas biržā, nodrošinot lielāku caurspīdīgumu un likviditāti investoriem.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Preses Nama Kvartāla attīstītājs AS PN Project ir veiksmīgi noslēdzis obligāciju programmas ceturto laidienu, piesaistot 3,85 miljonus eiro un par 50 % pārsniedzot sākotnējo mērķi – 2,5 miljonus eiro. Lielais pieprasījums apliecina Baltijas valstu investoru uzticību un interesi par projektu.

Ceturtajā obligāciju laidienā tika pārdotas 3745 obligācijas, piesaistot 3,85 miljonus eiro. Pusi no šīs summas ieguldīja Lietuvas investori, bet otru pusi – no Latvijas un Igaunijas. Iegūtie līdzekļi nodrošinās papildu finansējumu nākamajām būvniecības fāzēm, lai turpinātu 11 stāvu augstā A klases biznesa centra attīstību Ķīpsalā, Rīgā.

“Redzot, ka pieprasījums pēc Preses Nama Kvartāla obligācijām pārsniedz sākotnējo mērķi, mēs vēlreiz pārliecināmies par investoru stabilo un noturīgo atbalstu projekta īstenošanai. Investoru uzticība iet roku rokā ar redzamu progresu – pēdējos mēnešos ir pabeigta biroju ēkas konstrukciju izbūve, nosvinēti spāru svētki, uzsākta fasādes elementu montāža, kā arī mūsu obligācijas veiksmīgi iekļautas Nasdaq Baltijas biržā,” stāsta Lords LB Special Fund V vadītājs Povils Urbonavičs (Povilas Urbonavičius).

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Preses Nama Kvartāla būvlaukumā 29. augustā norisinājās svinīgā zvana ceremonija, atzīmējot Latvijas uzņēmuma AS PN Project obligāciju iekļaušanu Nasdaq Baltijas parāda vērtspapīru sarakstā.

Īstenojot publisko obligāciju piedāvājumu investoriem Baltijā, Preses Nama Kvartāla attīstītājs PN Project trīs laidienos jau ir veiksmīgi piesaistījis 26,1 miljonu eiro. Tuvākajos mēnešos plānoti nākamie obligāciju laidieni, lai nodrošinātu pakāpenisku projekta attīstību. Katras obligācijas nominālvērtība ir 1000 EUR, gada procentu likme ir 10% ar kuponu izmaksu reizi pusgadā. Obligāciju dzēšanas termiņš ir 2027. gada 4. jūnijs. Trīs pirmajos obligāciju laidienos jau piedalījušies vairāk nekā 1200 investoru.

Simboliskā Nasdaq zvana ceremonija norisinājās Preses Nama Kvartāla biroju ēkas 9. stāvā ar lielisku skatu uz Rīgas panorāmu, un tajā pulcējās projekta komanda, Nasdaq pārstāvji, kā arī pārstāvji no tādiem uzņēmuma partneriem kā Eversheds Sutherland Bitāns, Artea Bank, Orion Securities un Redgate Capital.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aigara Kesenfelda ģimenes investīciju uzņēmums ALPPES Capital ir palielinājis līdzdalību DelfinGroup līdz 29,79%, liecina DelfinGroup paziņojums biržā “Nasdaq Riga”. ALPPES Capital savu līdzdalību DelfinGroup ir palielinājis, konsolidējot Aigara Kesenfelda ģimenes locekļu un viņu uzņēmumiem piederošās DelfinGroup akcijas uzņēmumā ALPPES Capital.

ALPPES Capital līdzdalību DelfinGroup ir palielinājis, lai piedalītos brīvprātīgajā akciju atpirkumā, ko INDEXO plāno izteikt DelfinGroup akcionāriem. ALPPES Capital vadība norāda, ka plāno visas uzņēmumam piederošās DelfinGroup akcijas konvertēt uz INDEXO akcijām ar mērķi palielināt līdzdalību INDEXO grupā.

Šobrīd ALPPES Capital pieder 14.46% INDEXO grupas akciju. Investīciju uzņēmums ALPPES Capital ir pārliecināts, ka tieši akciju apmaiņa gan INDEXO akcionāriem, gan visiem esošajiem DelfinGroup akcionāriem nodrošinās vislielāko kapitāla pieaugumu ilgtermiņā.

ALPPES Capital norāda, ka INDEXO grupas akcijas ir uzņēmuma ilgtermiņa finanšu investīcija. ALPPES Capital ir apņēmies vismaz līdz 2030. gadam nepārdot INDEXO grupas akcijas un tādējādi piedalīties INDEXO grupas attīstībā un sagaidāmās uzņēmuma vērtības ilgtermiņa pieaugumā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS PN Project, Preses Nama Kvartāla attīstītājs, turpina obligāciju programmu un uzsāk ceturto obligāciju laidienu. Tas investoriem piedāvā 10 % gada ienesīgumu, un piesaistītais finansējums tiks izmantots nākamajiem biroju ēkas būvniecības posmiem, turpinot darbu pie jauna, moderna biznesa centra attīstības Rīgā.

Ceturtā obligāciju laidiena parakstīšanās periods ilgst no 2025. gada 8. līdz 19. septembrim. Obligāciju ienesīgums – 10 % gadā ar kupona izmaksu divreiz gadā, bet obligāciju dzēšanas termiņš ir 2027. gada 4. jūnijs. Plānotais emisijas apjoms – līdz 2,5 miljoniem eiro, minimālais ieguldījums ir viena obligācija ar emisijas cenu 1 030,4109 eiro (nominālvērtība 1 000 eiro). Emisiju organizē Artea Bank (iepriekš Šiaulių Bankas), bet pārdošanas aģenti ir Orion Securities UAB un Redgate Capital AS.

Kopš obligāciju programmas sākuma Preses Nama Kvartāla attīstībā ir sasniegti vairāki būtiski atskaites punkti. Ir pabeigta 11 stāvu A klases biroju ēkas nesošo konstrukciju izbūve un aizvadīti spāru svētki. Pašlaik notiek fasādes elementu montāža, kas jau ļauj gūt iespaidu par to, kā ēka izskatīsies, kad tiks pabeigta. Savukārt PN Project obligācijas ir iekļautas Nasdaq Baltijas biržā, nodrošinot investoriem caurskatāmību un likviditāti.

Kapitāla tirgus aktualitātes ar Signet Bank

Baltijas finanšu ministri tiksies Rīgā, Baltic Capital Markets Conference 2025

Db.lv,12.11.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā, 27. novembrī, konferenču centrā ATTA Centre jau ceturto gadu pēc kārtas notiks Baltic Capital Markets Conference 2025 – lielākais kapitāla tirgus notikums Baltijā.

Šī gada konference iezīmēs jaunu posmu Baltijas sadarbībā – pirmo diskusiju paneli atklās Baltijas valstu finanšu ministri, apliecinot kopīgu apņemšanos stiprināt reģiona kapitāla tirgu.

Diskusiju vadīs Uldis Cērps, Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētājs, kurš kopā ar Baltijas valstu finanšu ministriem – Latvijas Republikas finanšu ministru Arvilu Ašeradenu, Lietuvas Republikas finanšu ministru Kristupas Vaitiekūnas, Igaunijas Republikas finanšu ministru Jürgen Ligi un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (EBRD) viceprezidentu, finanšu direktoru Burkhard Kübel-Sorger – diskutēs par Baltijas kapitāla tirgus nozīmi reģiona attīstībā.

Ekonomika

M&A darījumu vērtība Baltijā aug

Armanda Vilciņa,09.01.2026

Nauris Grigals, Sorainen uzņēmumu apvienošanās un iegādes prakses grupas partneris Latvijā.

Foto: publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2025. gadā apvienošanās un iegādes (M&A) darījumu vērtība Baltijā, salīdzinot ar gadu iepriekš, pieaugusi par 47%, atsaucoties uz Mergermarket datiem, norāda Sorainen.

Lai gan kopējais darījumu skaits pērn bija par 19% zemāks nekā 2024. gadā, to vērtība pietuvojusies 2021. gada rekorda līmenim. Eksperti šo izaugsmi skaidro ar ārvalstu investoru ieguldījumiem, kas ievērojami ietekmējuši reģiona tirgus attīstību. Trīs lielākie darījumi vien pērn veidojuši aptuveni 2,46 miljardus eiro no kopējās darījumu summas, apliecinot globālo investoru interesi par Baltijas reģionu.

Tirgus mainās

2025. gads Baltijā iezīmējās ar vairākiem nozīmīgiem darījumiem, tostarp Dānijas Salling Group veikto mazumtirdzniecības ķēdes Rimi Baltic iegādi Latvijā, Lietuvā un Igaunijā par aptuveni 1,3 miljardiem eiro, kas kļuva par vienu no lielākajiem Baltijas M&A vēsturē. Tam sekoja reģionāla mēroga darījums, kura ietvaros investori iegādājās Tele2 torņu infrastruktūru Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, kā arī Food Union aktīvu pārņemšana un Ingka Group paplašināšanās meža nozarē. Šie darījumi iezīmēja spēcīgu pārrobežu sadarbību, pierādot, ka Baltijas reģions kļūst par arvien pievilcīgāku lielo darījumu platformu.

Reklāmraksti

Starptautiskam uzņēmumam piesaistīts ārvalstu banku kapitāls obligāciju emisijai, kas sola 10,5% ienesīgumu

Sadarbības materiāls,17.12.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskais nekustamo īpašumu attīstītājs "KAITA Group" (Lietuva), kas Baltijas tirgū līdz 18. decembrim piedāvā obligācijas ar 10,5% ienesīgumu, ir saņēmis 26,6 miljonu eiro finansējumu no starptautiskās finanšu iestādes "Cynergy Bank" savam "Youston" attīstības projektam Londonas centrā. Savukārt viena no vadošajām Čehijas bankām ilgtermiņā iegulda 9,7 miljonus eiro projektā "Youston" Prāgā, kas jau tagad sekmīgi darbojas. Obligāciju investoriem tiks ieķīlātas to uzņēmumu debitoru parādsaistības, kas pārvalda minētos projektus.

"KAITA Group" šos "Youston" kopdzīvošanas mājokļu ("co-living") projektus gan Londonā, gan Prāgā īsteno kopā ar vēl vienu starptautiski vadošu nekustamo īpašumu uzņēmumu "Hanner". Lai gan britu investori parasti pievērš lielu uzmanību iepriekšējai darbībai Lielbritānijā, šoreiz izšķirošā nozīme bija "KAITA Group" un "Hanner" plašai starptautiskai pieredzei.

""Cynergy Bank" pozitīvi vērtēja gan grupas skaidri sakārtoto struktūru, gan esošo pašu kapitāla līmeni. Londonas investoriem būtisks faktors bija iespēja ilgtermiņā refinansēt projektu pēc būvniecības noslēguma un nomas ienākumu stabilizēšanās. Tika saņemts piedāvājums piedalīties arī citos projektos Londonā," stāsta "KAITA Group" partneris un direktors Ugņus Latvijš [Ugnius Latvys], kurš pašlaik Baltijas valstīs piedāvā obligācijas ar 10,5% atdevi.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas Federācija ir gatava konfiscēt un izpārdot ārvalstu uzņēmumu aktīvus, atbildot uz iespējamu Krievijas īpašumu pārņemšanu Eiropas Savienībā. Šādu simetrisko reakciju esot apstiprinājis KF prezidents Vladimirs Putins ar savu rīkojumu, liecina publikācija dw.com (Deutsche Welle) un aģentūras Bloomberg izplatītā informācija.

Ziņas par Krievijas prezidenta rīkojumu aģentūras Bloomberg izplatītajā informācijā balstās uz KF valdībai tuvu avotu, nevis oficiālu dokumenta kopiju, kas būtu tieši nonākusi apritē. Proti, pats dokuments nav publiskots un tikai pēc amatpersonas norādes ir skaidrs, ka sāks darboties brīdī, kad Eiropas Savienība izvērsīs darbības, kas attiecinātas uz Krievijas Federācijas īpašumiem savienībā.

Riskiem pakļautas kredītiestādes, arī SEB bank

Faktiski Krievijā nav atlikušas pārāk daudz ārvalstu kompānijas, kas darbotos tirgū un kuras patiesi būtu apgrūtinātas ar kādiem fiziskiem īpašumiem Krievijā. Šobrīd runa ir par lielām pasaules kompānijām, kas turpina darboties Krievijas teritorijā un kurām ir kaut kādi īpašumi, kurus varētu konfiscēt. Piemēram, Krievijā darbojas UniCredit, Austrijas lielākā banka – Raiffaisen Bank International, PepsiCo un Mondelez international, kā arī Latvijā labi zināmā zviedru SEB Bank, kurai ir licence darboties Krievijā, un katrs tīklā var atrast bankas aktīvo interneta vietni.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc vairāk nekā astoņu gadu organizācijas vadības no 2025. gada 31. decembra Nils Melngailis atstās darbu Luminor Holding un Luminor Bank padomes priekšsēdētāja amatos. No 2026. gada 1. janvāra Karls fon Rors nomainīs Nilu Melngaili Luminor Holding un Luminor Bank padomes priekšsēdētāja amatā.

Karls fon Rors būs viņa pēctecis šajos amatos.

Kopš Luminor dibināšanas 2017. gadā Nils Melngailis ir spēlējis izšķirošu lomu veidojot organizāciju par vienu no vadošajām neatkarīgajām finanšu institūcijām Baltijas reģionā. Viņa vadībā Luminor veiksmīgi pārvarēja nozīmīgu pārmaiņu periodu, nodrošināja spēcīgu izaugsmi un radīja paliekošu vērtību klientiem, darbiniekiem un akcionāriem.

Pēc padomes priekšsēdētāja amata atstāšanas Nils Melngailis turpinās darbu kā padomes loceklis pārejas perioda laikā un līdz pat 2026. gada beigām atbalstīs Luminor kā vecākais padomnieks.

Karlam fon Roram ir trīsdesmit gadu darba pieredze starptautiskā bankā Deutsche Bank, kur viņš darbojies kā valdes loceklis.Iepriekš viņš bija Deutsche Bank valdes loceklis-prezidents un privatbanking izpilddirektors, kā arī līdz nesenam laikam DWS Group padomes priekšsēdētājs, kas ir Deutsche Bank biržā kotētā aktīvu pārvaldīšanas struktūra. Karla fon Rora plašā pieredze pārvaldībā un stratēģijas izstrādē, kā arī zināšanas par Eiropas finanšu sektoru būs nenovērtējamas, īstenojot Luminor stratēģiju.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Foto: vecteezy.com/Sompoch Sivakosit

Šodienas digitālā mārketinga ainava nepārprotami uzrāda, ka tradicionālās reklāmas metodes vairs nedarbojas tik efektīvi kā agrāk. Cilvēki ir kļuvuši aizvien prasīgāki – viņi vēlas, lai zīmoli ne tikai pārdod, bet arī sniedz vērtību, izprot viņu vajadzības un piedāvā risinājumus reālām problēmām.

Mākslīgais intelekts ir fundamentāli mainījis to, kā uzņēmumi komunicē ar saviem klientiem sociālajos tīklos. Lai uzrunātu auditoriju, ar skaista attēla un informatīva apraksta publicēšanu vairs nav gana. Ir skaidrs, ka mūslaikos panākumu atslēga slēpjas daudz dziļākā izpratnē par patērētāju vēlmēm, uzvedību un paradumiem. Par to arī turpinājumā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimniecības uzņēmums AS „Linas Agro”, kas ir daļa AS „Akola group” un darbojas arī Latvijā, aizvadītajā finanšu gadā Baltijas valstīs saglabājis līdzīgu apgrozījumu kā pērn un palielinājis peļņu.

To ietekmēja izrāviens Latvijā, kur uzņēmums no zaudējumiem pārgāja uz peļņu. Saskaņā ar provizoriskajiem datiem konsolidētais apgrozījums Baltijas valstīs aizvadītajā finanšu gadā bija 805 miljoni eiro. Salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu, kad ieņēmumi sasniedza 826 miljonus eiro, tie samazinājušies par 3%. Tīrā peļņa Baltijas valstīs pieauga 2,7 reizes, sasniedzot 19,4 miljonus eiro, savukārt peļņa pirms procentiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas (EBITDA) veidoja 31,7 miljonus eiro – par 58% vairāk, nekā 2023./2024. finanšu gadā. Uzņēmuma finanšu gads sākas jūlijā un beidzas nākamā gada jūnijā.

„Uzlabotos rezultātus lielā mērā nodrošināja darbība Latvijā un Igaunijā: apgrozījums Igaunijā pieauga par 17%, bet Latvijā – par 16%. Turklāt Latvijā no zaudējumiem pārgājām uz peļņu, savukārt Igaunijā vairāk nekā 3,6 miljonu eiro zaudējumi iepriekšējā finanšu gadā tika samazināti līdz minimumam. Aizvadītajā finanšu gadā iepirkām nedaudz vairāk graudu nekā iepriekš, bet rapsi – 20% mazāk. Tomēr to kvalitāte un eļļas saturs bija ļoti augsts. Lielākā daļa iepirkto un pārdoto kviešu bija otrās un trešās kvalitātes klases, savukārt augstākās kvalitātes kviešu piedāvājums bija ierobežots. Problēmas sagādāja arī kviešu tilpummasa, kas nozīmēja mazākus graudus,“ stāsta AS „Linas Agro” vadītājs Jonas Bakšis (Jonas Bakšys).