Jaunākais izdevums

Latvijā saules paneļu saražotās un sadales sistēmā nodotās elektrības daudzums šogad maijā pārsniedza 60 gigavatstundu (GWh), kas ir trīs reizes vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn, informē Latvijas elektroenerģijas sadales sistēmas operatora AS "Sadales tīkls" pārstāvji.

Kompānijā uzsver, ka faktiskais saules paneļu saražotās elektrības daudzums ir vēl lielāks, ņemot vērā, ka tūlītējā pašpatēriņā izmantotā elektroenerģija kopējā elektrotīklā nenonāk un attiecīgi šie dati netiek fiksēti.

"Sadales tīkla" valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons norāda, ka Latvijā uzstādīto saules paneļu daudzums un ģenerācijas jauda kopš pērnā gada maija ir jūtami augusi, un rezultātu var redzēt tīklā nodotās elektrības datos.

"Šis ir jauns rekords šā gada pavasara-vasaras sezonā, taču noteikti ne pēdējais. Pagājušais gads un šā gada sākums bija ražens ar jauniem mikroģenerācijas pieslēgumiem, savukārt turpmākais gads būs bagātīgs ar jauniem industriālo saules parku pieslēgumiem," min Jansons.

Kopējā "Sadales tīkla" infrastruktūrai pieslēgto saules paneļu ražošanas jauda šobrīd ir gandrīz 450 megavatu (MW) - to veido vairāk nekā 22 000 mikroģeneratoru un 880 elektrostaciju. Tā kā lauvas tiesa saules elektrostaciju arvien ir attīstības procesā, kopējā saules ģenerācijas jauda sadales sistēmā vēl pieaugs. "Sadales tīkls" prognozē, ka gada beigās tā varētu sasniegt 600 MW.

Mikroģenerators ir elektroenerģijas ražošanas iekārta ar jaudu līdz 11,1 kilovatam (kW), bet lielākas jaudas ražotāji tiek klasificēti kā elektrostacijas.

"Sadales tīkls" pagājušajā gadā strādāja ar 343,332 miljonu eiro auditēto apgrozījumu, kas ir par 14% vairāk nekā gadu iepriekš, kā arī kompānija guva peļņu 16,906 miljonu eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš.

"Sadales tīkls" ir valstij piederošajā "Latvenergo" koncernā ietilpstošs elektrotīkla uzturētājs un attīstītājs Latvijā. Kompānija nodrošina sadales elektrotīklu ekspluatāciju, atjaunošanu un plānveida attīstību, elektroenerģijas izlietošanas uzraudzību, zudumu samazināšanas pasākumus un elektroenerģijas uzskaiti, kā arī veic jaunu pieslēgumu izveidi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veicot pārdomātas investīcijas, kabelizējot elektropārvades līnijas, ir izdevies samazināt elektroenerģijas atslēgumu skaitu vairāk nekā trīs reizes no 40 000 līdz 13 000 – 14 000 gadā, turklāt perspektīvā līnijas kļūs vēl noturīgākas pret tīkla bojājumiem, kurus var nodarīt gan daba, gan arī cilvēciskais faktors.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Sadales tīkls valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons. Viņš norāda, ka pašlaik būtiskākais izaicinājums ir nevis inflācija, bet gan aizvien pieaugošās izkliedētās elektroenerģijas ģenerācijas jaudas un arī iecerētā virzība uz autotransporta elektrifikāciju.

Kādā stāvoklī Latvijā ir elektroenerģijas pārvades un sadales tīkli, jo īpaši, ja Eiropas Savienība un arī Latvija virzās uz elektrifikāciju?

Lai nebūtu subjektīvs skatījums par elektroenerģijas sadales tīklu stāvokli, tad šie tīkli gan no to drošības, gan tehniskajiem, gan ekonomiskajiem parametriem jāsalīdzina visās trijās Baltijas valstīs, kurām ir kopīga pagātne un šo tīklu izveides laiks, kā arī tieši tāds pats tehniskais risinājums un ir līdzīga ekonomiskā situācija. Latvijā esošie tīkli salīdzinājumā gan ar ziemeļu, gan arī dienvidu kaimiņiem izskatās salīdzinoši labi. Viens no drošības parametriem ir nepārtraukta elektroenerģijas piegāde, kuru raksturo tādi parametri kā SAIDI un SAIFI, kas parāda, cik reizes vidēji gadā un cik minūtes vidēji gadā klients paliek bez elektroenerģijas. Abos šajos rādītājos Latvijas tīkliem ir līdzīgi vai labāki rādītāji (tie svārstās gadu no gada). Taču kopumā varam teikt, ka Latvijā atslēgumu skaits ir mazāks un klienti bez elektrības vidēji dzīvojuši īsāku laiku nekā Igaunijā vai Lietuvā. Protams, nekas nestāv uz vietas un visi gan Latvijā, gan Igaunijā un Lietuvā meklē iespējas, kā samazināt elektroenerģijas padeves atslēgumu skaitu un kā samazināt minūšu daudzumu, kurās nav iespējams piegādāt elektrību. Latvijā, piemēram, kailvadi pakāpeniski tiek aizstāti ar gaisa vai zemē ieraktu vadu kabeļu līnijām. Kopš 2022. gada līniju rekonstrukcijās vairs netiek izmantoti kailvadi, un pašlaik 65% visa tīkla ir kabelizēti. Mērķis ir līdz 2031. gadam kabelizēt visu zemsprieguma tīklu. Protams, pazemes kabeļu izmaksas ir divas līdz trīs reizes augstākas nekā gaisa vadu kabeļu līniju ierīkošana, tāpēc, lai tīkla attīstības izmaksas saglabātu optimālas, variējam ar abiem šiem risinājumiem. Rezultātā Sadales tīkla līnijas jau ir kļuvušas un kļūs vēl noturīgākas pret tīkla bojājumiem, kurus var nodarīt gan daba, gan arī cilvēciskais faktors, tādējādi arī mazāk elektroenerģijas atslēgumu un īsāks laiks bez šī būtiskā energoresursa patērētājiem. Interesanti, ka pēdējos gados no Latvijas vairākkārt esam braukuši palīdzēt novērst bojājumus Igaunijas elektroenerģijas sadales tīklā. Protams, pilnībā novērst elektroenerģijas padeves traucējumus pagaidām nav iespējams, taču virzība uz to visu laiku notiek.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Aitas var izpļaut zāli saules paneļu parkos

Māris Ķirsons, 20.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vistu olu un to produkcijas ražotājs AS Balticovo pērn uzstādīto saules paneļu parka 2 ha platībā augošās zāles pļaušanu uzticējis aitām; šādam risinājumam varētu būt sekotāji, ko vēl vairāk varētu veicināt attiecīga valsts politika.

Tādi secinājumi skanēja diskusijā Saules ganības - iespējas un izaicinājumi Latvijā. Lai arī AS Balticovo ir sava veida celmlauzis tā dēvēto saules ganību īstenošanā, taču citās valstīs aitas jau sen ganoties saules paneļu parkos, nodrošinot dabisku zāles novākšanu, vienlaikus efektīvāk var izmantot zemi, kā arī radīt cilvēku pārtikā izmantojamu produktu.

Vistkopis pērk aitas

„Pērn, īstenojot pašpatēriņa saules paneļu parka izveides ieceri ar jaudu 2,3 MW 2 ha platībā, radās jautājums par to, kā šo teritoriju apkopt, vienlaikus piedāvājumi tās appļaušanai bija salīdzinoši dārgi, tāpēc nonācām pie pasaulē jau zināmas ilgtspējīgas prakses un iniciatīvas – solar grazing jeb saules ganībām, kur saules paneļu parkos ar zāles novākšanu nodarbojas aitas,” par to, kā 3,5 miljonu dējējvistu turētājs, olu lielražotājs nonāca līdz aitām saules paneļu parkā, skaidro AS Balticovo valdes loceklis Toms Auškāps. Viņš atgādināja, ka vislielākais enerģijas patēriņš ir vasarā, kad spīd saule un ir karsts, bet vistu kūtīs ir vajadzīga ventilācija. „Sākotnēji bija doma izmantot ārpakalpojumu, bet, apzinoties pašiem savas iespējas — ir pietiekami liela teritorija ar neizmantotām būvēm, kuras salīdzinoši vienkārši pielāgojamas par aitu novietnēm, ir vetārsti -, nolēmām iegādāties 77 aitas un vienu aunu, tas šobrīd jau ir pārvērties par teju 150 mājdzīvnieku ganāmpulku, un pašu darbinieki pakāpeniski apgūst aitkopības nianses,” stāsta T. Auškāps.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saules radītais elektroenerģijas apjoms Latvijā pašlaik strauji pieaug, perspektīvā tai kopā ar vēju atvēlēta nozīmīga spēlētāja loma enerģētikā, jo īpaši vasarās, kad ir salīdzinoši mazāka HES elektroenerģijas izstrāde, tādējādi paaugstinot valsts energodrošību.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Rietumu Bankas Korporatīvo finanšu nodaļas vadītājs Nikolajs Dorofejevs.

Nikolajs Dorofejevs norāda, ka saules parku attīstība ir viena no jaunām un daudzsološām biznesa jomām Latvijā, kurā iesaistās un par kuru interesējas arvien vairāk uzņēmumu, tomēr, kā jebkurā biznesā, ir arī potenciālie riski, kuri ir jāņem vērā.

Kāda ir pašreizējā situācija ar saules enerģijas izmantošanu?

Pērn saules enerģijas jaudas pasaulē pieauga par 26% – visstraujāk no visiem zaļās enerģijas veidiem, un izņēmums nav arī Latvija. AS Augstsprieguma tīkls apkopotie dati rāda, ka pērn Latvijā ar saules paneļu palīdzību saražoti nedaudz vairāk kā 128 000 MWh elektroenerģijas, kas uz kopējo patēriņu valstī 6,89 TWh nav nekas ļoti daudz, taču šādi saražotas elektroenerģijas apjoms 2023. gadā bija teju 20 reizes lielāks nekā 2021. gadā, kad tika saražota tikai 6471 MWh. Nenoliedzami, ka ik gadu pieauga no saules saražotais elektroenerģijas apjoms, tomēr par būtiskāko katalizatoru kļuva 2022. gada karstā vasara, kad elektroenerģijas cenas Latvijā uzšāvās kosmosā, sasniedzot nepieredzēto – Nord Pool biržas griestus 4000 eiro par MWh. Rezultātā – šoks, daudzi ražotāji bija spiesti paņemt pauzi – atrasties dīkstāvē, jo tas izmaksāja lētāk, nekā strādāt. Būtībā ģeopolitiskā situācija piespieda mainīt savu attieksmi visiem – politiķiem, ierēdņiem, uzņēmējiem, iedzīvotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2024.gada 1.janvāra samazināsies elektroenerģijas sadales un pārvades tarifi, informēja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK).

Komisijā informē, ka no nākamā gada stāsies spēkā jaunie elektroenerģijas sadales un pārvades sistēmas diferencētie tarifi, tādējādi samazināsies to vērtības, kas bija spēkā no 2023.gada 1.jūlija.

Pēc SPRK ekspertu aprēķiniem, piemēram, lietotājam ar vienas fāzes (F) 16 ampēru (A) pieslēgumu un elektroenerģijas patēriņu 100 kWh mēnesī sadales tarifa maksa 2024.gada janvārī, salīdzinot ar 2023.gada jūliju, varētu samazināties par aptuveni 6%.

Vienlaikus regulatorā vērš uzmanību, ka maksa par sadales tarifu ir tikai viena no komponentēm, kas veido lietotāja gala rēķinu līdz ar maksu par elektroenerģiju un pievienotās vērtības nodokli (PVN).

Tāpat, atsaucoties uz sadales sistēmas operatora AS "Sadales tīkls" iepriekš vēstīto, SPRK norāda, ka tarifa fiksētās maksas daļa - maksa par jaudas uzturēšanu -, no 2024.gada janvāra samazināsies par aptuveni 7-11%, salīdzinot ar 2023.gada jūliju. Konkrēts samazinājums būs atkarīgs no lietotāja pieslēguma veida un izvēlētā tarifu plāna.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākais olu un olu produktu ražotājs Ziemeļeiropā “Balticovo” 10. jūnijā Iecavā iepazīstināja ar savu jaunāko starpnozaru ilgtspējas iniciatīvu – pašpatēriņa saules enerģijas parkā ielaisto 100 aitu ganāmpulku un saules ganībām (pasaulē pazīstamas kā solar grazing).

Notika arī diskusija “Saules ganības - iespējas un izaicinājumi Latvijā”, kur kopā ar enerģētikas un lauksaimniecības nozares ekspertiem diskutēja par aitkopības un enerģētikas nozaru sadarbības pirmo pieredzi un iespējām Latvijā. Lai gan visā pasaulē saules ganības jau ir apliecinājušas savu efektivitāti un ilgtspēju, Latvijā šī pieredze vēl joprojām netiek plaši izmantota. Kamēr citur pasaulē aitas ganās saules paneļu parkos, nodrošinot dabisku zāles uzturēšanu un palīdzot efektīvāk izmantot zemes platību, Latvijas lauksaimnieki un enerģētikas speciālisti vēl tikai sāk apzināt šī risinājuma sniegtās iespējas un izaicinājumus.

Diskusijā piedalījās Guntis Gūtmanis, Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes valdes (LOSP) priekšsēdētājs, Dmitrijs Bortņikovs, Latvijas aitu audzētāju asociācijas (LAAA) valdes priekšsēdētājs, Egīls Rušiņš, ZS "Bitāni" īpašnieks, Edmunds Garančs, "European Energy Latvia" ietekmes uz vidi novērtējumu eksperts un asociācijas “Saules enerģija Latvijai” biedrs, Kristaps Dīriņš, SIA “PRO MC” vadītājs (“AJ Power” uzņēmumu grupa), Toms Auškāps, AS “Balticovo” Komunikācijas un attīstības vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī pašlaik elektroenerģiju Latvijā siltuma ražošanā kā energoresursu centralizētās siltumapgādes kompānijas neizmanto, tad 2030. gadā elektroenerģijas īpatsvars siltumapgādē varētu sasniegt 2 TWh.

Šādu atzinumu forumā AC/DC Tech 2024 pauda AS Sadales tīkls valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons, balstoties uz Rīgas Tehniskās universitātes un Trinomics 2023. gadā veiktā pētījuma prognozēm. Viņš uzsvēra, ka, pieaugot zaļās elektroenerģijas ražošanas apjomiem, jau tuvākajā laikā tiks sasniegts teorētiskais līmenis, kad pavasara-vasaras sezonā atbilstošos laikapstākļos visas Latvijas patēriņu varēs nosegt tikai ar saules paneļos saražoto elektroenerģiju un pat vēl paliks pāri. Tas nozīmē, ka jāsabalansē elektrības ražošana un patēriņš. Vienlaikus jau uzstādītās un vēl plānotās saules elektrostacijas ģenerēs iespaidīgu elektroenerģijas apmēru, taču tikai dienā un tikai atbilstošos laikapstākļos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Elektroenerģijas drošības jomā Latvijai jāuzlabo gatavība X stundai

Edgars Bergholcs, Viedās un energoefektīvās pilsētvides tehnoloģiju asociācijas valdes loceklis un “Baltijas Elektro Sabiedrība” SIA valdes priekšsēdētājs, 15.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saules paneļi un saules parku būvniecība ar enerģiju uzkrājošajām baterijām nav tikai rēķinu samazināšana - valstiskā līmenī tā ir kritiski svarīga infrastruktūra un spilvens sabiedrības drošībai X stundā un ārkārtējos apstākļos, jo spēj darboties neatkarīgi no centralizētās elektroapgādes.

Bet diemžēl līdz šim ar saules paneļiem praktiski netiek apgādātas publiskās ēkas, kuras krīzes laikā visticamāk būs patvērums cilvēkiem un sniegs primāros pakalpojumus.

Tāpēc jāiet līdzi pasaules tendencēm - ar saules paneļiem jāaprīko publiskā infrastruktūra, kā arī jāveicina atbalsts privātmājām uzkrājošo bateriju uzstādīšanai un enerģijas rezervju veidošanai tajās.

Ja vēlamies būt labāk aizsargāti ārkārtējām krīzes situācijām, primāri būtu jādomā, kā veicināt katra indivīda drošību tik svarīgā jomā kā elektroapgāde, bez kuras nedarbosies apkure, ūdens padeve, nemaz nerunājot par apgaismojumu, informācijas apraidi (tv, radio, internets, saziņas iespējas), u.tml. Būtībā saules paneļi kopā ar uzstādītām enerģiju uzkrājošajām baterijām var efektīvi mikrolīmenī nodrošināt autonomu enerģijas padevi arī X stundā, ko pierāda pasaules prakse.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Atklāj pirmās ar ES Atveseļošanas fonda līdzfinansējumu izbūvētās elektroauto uzlādes stacijas

Db.lv, 12.07.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspilī 12.jūlijā atklātas Latvijā pirmās ar Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda līdzfinansējumu izbūvētās elektroauto uzlādes stacijas.

Tās izvietotas pie sešiem sabiedriskiem pilsētas objektiem: koncertzāles "Latvija" (Lielajā laukumā 1), Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas (Inženieru ielā 60), Ventspils Valsts 1. ģimnāzijas (Kuldīgas ielā 1), Jaunpilsētas laukuma (Kuldīgas ielā 49), netālu no Ventspils Piedzīvojumu parka (Krustkalna ielā 3) un pie teātra nama "Jūras vārti", Ostas ielas promenādes pusē (Kr. Valdemāra ielā 45).

Ieguldot ES Atveseļošanas fonda finansējumu, AS "Sadales tīkls" izbūvēja nepieciešamo elektroapgādes infrastruktūru, savukārt atbilstoši projekta noteikumiem teritoriju staciju izbūvei nodrošināja Ventspils valstspilsētas pašvaldība, un, iegūstot tiesības publiskā izsolē, uzlādes stacijas nodrošināja un uzstādīja Elektrum Drive.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās, kad cilvēki aktīvi domā par ilgtspējīgākiem enerģijas risinājumiem, saules paneļu iegāde un uzstādīšana kļūst aizvien pievilcīgāka investīcija mājsaimniecībām un uzņēmumiem. Tomēr, vai investīcija saules paneļos ir patiešām tik izdevīga, un vai varam balstīt savu lēmumu tikai uz ekoloģiskiem apsvērumiem? Par šo tēmu vairāk stāsta Solarshop valdes loceklis Ivars Millers.

Ieguldījums saules paneļos dod iespēju būt daudz neatkarīgākiem. Privātpersonas var nodrošināt sava elektrības patēriņa daļu ar saules enerģiju, nodrošinoties pret elektroenerģijas cenu kāpumiem un neizdevīgiem elektrības cenu fiksēšanas līgumiem. Ir daudz piemēru kad mājsaimniecības noslēdza ilgtermiņa elektroenerģijas līgumus 2022. gadā vasarā un joprojām maksā 0.30 eur/kwh, jo līguma laušanas gadījumā ir noteiktas soda sankcijas.

Lai gan saules paneļu sistēmas iegādei nepieciešamas sākotnējās investīcijas, tomēr noteiktā laika posmā šis ieguldījums atmaksājas. Ieguldījumu atmaksāšanās periods katrā gadījumā ir atšķirīgs, jo to ietekmē gan elektrības cenas biržā, gan elektroenerģijas pašpatēriņš dienas laikā, gan sistēmas jauda. Īpaši aktuāli tas ir mājsaimniecībām, kur kā apkures avots ir izvēlēts siltumsūknis un ir iegādāts vai plāno iegādāties elekroauto.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvenergo" šajā gadā uzņēmuma attīstībā plāno investēt vairāk nekā 200 miljonus eiro, intervijā aģentūrai LETA sacīja "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste.

Vienlaikus "Latvenergo" koncernā ietilpstošā elektrotīkla uzturētāja un attīstītāja Latvijā AS "Sadales tīkls" investīcijas šajā gadā plānotas aptuveni 150 miljonu eiro apmērā.

Čakste norādīja, ka lielākās investīcijas būs saistītas ar elektroenerģiju uzkrājošo bateriju sistēmas un TEC-1 projektu, kā arī ar saules un vēja parkiem, kurus plānots būvēt Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.

Tāpat, izmantojot Eiropas Savienības fondus, plānots veicināt elektromobilitāti un "Sadales tīkli" izbūvēs pieslēguma punktus, kuriem varēs pieteikties visi attīstītāji elektrouzlādes staciju veidošanai.

Čakste piebilda, ka "Sadales tīkls" turpina darbu pie gaisvadu elektrolīniju pārnešanas uz pazemes tīkliem, jo klimata izmaiņas līdzi nes arī arvien biežākus pārrāvumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules mērogā novērojama arvien aktīvāka virzība uz procesu automatizāciju, robotizāciju, elektrifikāciju un energoefektivitāti, kas nākotnē varētu veicināt vēl lielāku enerģijas pieprasījuma pieaugumu.

Ceturtā industriālā revolūcija jeb Industrija 4.0 noteikti ieviesīs būtiskas izmaiņas ražošanas procesos gan globālā, gan nacionālā līmenī, teic Agris Veliks, ABB Elektrifikācijas biznesa vadītājs Latvijā. Viņš atzīmē, ka nākotnē pieprasījums pēc enerģijas, visticamāk, turpinās augt, kas attiecīgi veicinās arī cenu kāpumu, tā ietekmi uzņēmēji var mazināt, investējot energoefektivitātē un ilgtspējīgos risinājumos.

Jāpielāgojas tirgum

Pēdējos gados Baltijas valstis ir panākušas būtisku progresu, strādājot pie reģiona elektrifikācijas un virzības uz ilgtspēju, domā A. Veliks. “Mēs cenšamies būt mazāk atkarīgi no fosilā kurināmā, lai sasniegtu vides mērķus, un motivējam uzņēmējus atrast veidus, kā pielāgoties jaunajai realitātei un konkrētajos apstākļos, integrējot ABB produktus, kļūt energoefektīvākiem un konkurētspējīgākiem. Šajā gadījumā atbildi mēs redzam tā sauktajās viedajās ēkās un gudrās enerģijas risinājumos, kā arī enerģijas avotu dažādošanā. Arī ABB vairāku gadu garumā ir bijis uzticams partneris progresīvo tehnoloģiju integrēšanā ar mērķi optimizēt enerģijas patēriņu un dažādot energoapgādi. Ieguldām gan saules enerģijā un energoefektivitātē, gan e-mobilitātes infrastruktūrā un citos risinājumos. Tāpat ABB nodrošina uzņēmumus, tajā skaitā dažādus datu centrus, birojus un slimnīcas, ar UPS sistēmām un citiem viedajiem risinājumiem,” teic A. Veliks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ar elektroautomobili patlaban pārvietojas vien apmēram 1 % iedzīvotāju. Kā liecina AS "Sadales tīkls" un pētījumu centra "Kantar" veiktā aptauja, apmēram ceturtdaļai (28 %) Latvijas iedzīvotāju pieņemt lēmumu par elektriskās automašīnas iegādi palīdzētu plašāks publiskās uzlādes tīkls.

Lai veicinātu uzlādes tīkla paplašināšanos, "Sadales tīkls" turpina darbu pie elektrotīkla pieslēgumu izbūves publisko uzlādes staciju attīstībai, tajā ieguldot šim mērķim piešķirtos Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda līdzekļus.

Ar ES finansējumu 6,5 miljonu eiro apmērā līdz 2026. gada vidum paredzēts izbūvēt vairāk nekā 2000 pieslēgumvietas elektroauto uzlādes punktu attīstībai. Ja sākotnēji šajā projektā par partneriem varēja pieteikties tikai valsts vai pašvaldību struktūras, tad pašlaik sadarbības partneru loks ir paplašināts – aicināti pieteikties arī elektrisko transportlīdzekļu uzlādes punktu operatori, kas ir reģistrējušies kā elektroauto uzlādes pakalpojumu nodrošinātāji VSIA "Latvijas Valsts ceļi" datubāzē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

2024. gads – enerģētiskās neatkarības stiprināšanas zīmē

Sandis Jansons, AS "Sadales tīkls" valdes priekšsēdētājs, 29.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējie gadi enerģētikā bijuši dažādu satricinājumu pārpilni, tomēr 2023. gadu varam dēvēt par stabila pagrieziena gadu uz valsts enerģētisko neatkarību un energoresursu portfeļa paplašināšanu, kā arī Latvijas elektroapgādes kritiskās infrastruktūras izturības testu.

Saules ģenerācija sākotnēji straujāk attīstījusies tieši sadales sistēmā – līdz 2023. gada beigām, kā iepriekš prognozēts, "Sadales tīklam" pieslēgto elektrostaciju un mikroģeneratoru kopējā jauda pārsniedz 300 MW, kas atbilstošos laikapstākļos ļauj saražot ap 30-40% no attiecīgā brīža patēriņa, tā veicinot Latvijas energoneatkarību un zaļo ražošanu. Sadales sistēmai pieslēgto saules elektrostaciju kopskaits gada beigās sasniedzis ap 700, bet mikroģeneratoru – ap 19 000.2023. gads parādīja arī to, cik būtiski ir stiprināt elektroapgādes infrastruktūras drošumu.

Šogad saskārāmies ar vairākām pamatīgām dabas stihijām – plūdiem janvārī, vētru oktobrī un snieglieci decembrī, ko veiksmīgi pārvarējām, un divu pēdējo dabas stihiju seku likvidēšanā varējām pat doties palīgā saviem kaimiņiem igauņiem. Vēl pirms pieciem gadiem arī Latvijā šādā sniegliecē iedzīvotājiem būtu bijis jārēķinās ar daudz ilgākiem elektroapgādes pārtraukumiem. Šogad, pateicoties līdzšinējām vidējā sprieguma kabelizācijas programmām un preventīvai trašu tīrīšanai, elektroapgādes traucējumi skāra salīdzinoši nelielu klientu skaitu, un neviens atsevišķs elektroapgādes pārtraukums klientiem nepārsniedza 24 stundas. Tas ir arī apliecinājums, ka savulaik izvēlētā elektrotīkla apkalpošanas stratēģija – savas Remontu un būvniecības daļas izveide – ir bijusi pareiza.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rietumu Banka ir piešķīrusi finansējumu 4 miljonu apmērā kompānijas “Volterra Energy Group” Latvijas meitas uzņēmumiem SIA “SP Auce” un SIA “Mežgalis” divu Latvijā līdz šim lielāko saules enerģijas parku refinansēšanai, kas jau šobrīd veiksmīgi strādā Aucē un Valdemārpilī.

Abos saules parkos ir uzstādīti vairāk kā 14 000 saules paneļi ar kopējo jaudu 9,279 MW, kas ļauj ik gadu saražot vairāk kā 9 500 MWh zaļās elektroenerģijas. Kopējās abu elektrostaciju ieviešanas izmaksas bija vairāk nekā 8 miljoni eiro.

Ar Rietumu Bankas kredītu uzņēmums atbrīvos daļu no sākotnēji ieguldītā pašu kapitāla, lai attīstītu vēl citus saules parka projektus Latvijā. Finansējums piešķirts uz 5 gadiem un tas tiek garantēts ar elektroenerģijas piegādes līgumu ienākumiem.

“Videi draudzīgu, ilgtspējīgu, pārdomātu un finansiāli veiksmīgu uzņēmumu izaugsmes projektu atbalstīšana ir viena no mūsu prioritātēm. “Volterra Energy Group” ir viens no lielākajiem zaļās enerģijas ražotājiem Latvijā, tas pilnveido saules, vēja, mazo hidroenerģiju, enerģijas krātuvēm un atkritumu pārstrādes tehnoloģijas, kuru nozīme pieaug jau šobrīd. Tāpēc esam sarunu procesā par vēl citu uzņēmuma parku finansēšanu. Mēs ticam, ka šādi projekti ir jāattīsta strauji un tas dos pozitīvu pienesumu gan vides aizsardzībai, gan Latvijas energoneatkarībai,” saka Jeļena Buraja, Rietumu Bankas valdes priekšsēdētāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augšdaugavas novadā ražošanu sākusi līdz šim vērienīgākā saules elektrostacija Latvijā – "Kalkūnes SES". Tās izveidē "Merito Partners" investīciju fonds kopā ar "Swedbank" ieguldījuši 10 miljonus eiro.

Jaunās elektrostacijas ražošanas jauda ir pietiekama, lai ar videi draudzīgu enerģiju apgādātu vismaz 6500 Daugavpils mājsaimniecību.

"Kalkūnes SES" atrodas Augšdaugavas novada Kalkūnes pagastā, 10 kilometru attālumā no Daugavpils centra. Tā ar 13,3 megavatu uzstādīto jaudu turpmāk ik gadu saražos vismaz 13 500 megavatstundu atjaunīgas enerģijas. Jaunā elektrostacija ir attīstīta ar pieslēgumu sadales infrastruktūrai, tādējādi saražoto elektroenerģiju patērē vietējie iedzīvotāji un uzņēmumi.

"Kalkūnes SES" izveidē ieguldīti teju 10 miljoni eiro Latvijas kapitāla, tostarp 4,7 miljoni eiro "Swedbank" līdzfinansējuma. Jaunās saules elektrostacijas īpašnieks ir pašmāju investīciju fonds "Merito Sustainable Energy Fund I" – šobrīd lielākais saules elektrostaciju operators Latvijā. Pērn tas kopā ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītāju "Saules Energy" realizēja četru jaunu SES izbūvi Zilupē, Brenguļos, Inčukalnā un Carnikavā ar kopējo jaudu 25 MW. Vēl trīs elektrostaciju projekti Koknesē, Cēsīs un Valmierā tiks īstenoti līdz 2024. gada rudenim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Rietumu Banka piešķir miljonu eiro saules elektrostacijai Aiviekstes pagastā

Db.lv, 08.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rietumu Banka ir piešķīrusi vienu miljonu eiro SIA “Spridzēnu HES” saules enerģijas parka un hidroelektrostacijas darbības attīstībai Aiviekstes pagastā.

Jaunās “zaļās” elektrostacijas saules paneļi ar kopējo jaudu 1,5 MW un ražošanas jaudu 1,2 MW ir izvietoti līdzās vienai no Latvijas hidroelektrostacijām, kas atrodas uz Aiviekstes upes. Līdz ar to enerģijas iegūšanas veidi šajā vietā tiks dažādoti un tās ieguve būtiski palielināta.

Rietumu Banka ir nodrošinājusi nepieciešamo refinansējumu šī saules enerģijas un HES projekta turpmākai veiksmīgai darbībai.

“Spridzēnu HES ir piemērs tam, kā attīstīt uzņēmuma darbību, pārdomāti papildinot dažādus enerģijas ieguves veidus. Tas ir ceļš, kā Latvija var būtiski stiprināt savu energoneatkarību, vienlaikus ieviešot jaunus un dabai draudzīgus tās ieguves veidus. Šī nozare strauji attīstās, tā ir vērsta uz nākotni un pilnībā atbilst Rietumu Bankas ilgtspējas filozofijas principiem. Esam gandarīti, ka atbalstījām jau vairāku valstī lielāko saules parku projektu realizāciju un turpinām paplašināt šo darbības virzienu,” sadarbību komentē Rietumu Bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot vairāk nekā 500 000 eiro, lai izveidotu vienu no Latgales reģionā lielākajiem saules paneļu parkiem, maizes ražotājs Latvijā AS “Latvijas Maiznieks” uzsācis projektu videi neitrāla ražošanas cikla ieviešanai.

Sākotnēji šis risinājums tiks piemērots porcijmaizīšu produktu līnijai “Maiziņš”, ražošanas procesā izmantojot tikai zaļo elektroenerģiju.

Saules parka izbūvi veikusi energokompānija “Enefit”, uzņēmuma ražotnes teritorijā Daugavpilī uzstādot 1178 divpusējās darbības saules paneļus ar kopējo sistēmas jaudu 777 kWh. Zemes tipa saules sistēma ik gadu saražos ap 770 MWh zaļās elektroenerģijas. Gada griezumā tie būs ap 10–12% no ražotnes elektroenerģijas pašpatēriņa, bet vasaras mēnešu saulainākajās dienās saules enerģija nosegs līdz pat 25% no ražotnes dienas patēriņa. Zaļā elektroenerģija tiks izmantota porcijmaizīšu “Maiziņš” ražošanai. Tā rezultātā ik gadu atmosfērā nenonāks 84 tonnas CO2 izmešu, kas ir līdzvērtīgs apjoms deviņiem braucieniem apkārt zemeslodei ar vieglo automašīnu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

AJ Power piesaista līdzfinansējumu no Citadeles un EIB 1,24 miljonu eiro apmērā

Db.lv, 21.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumu grupa “AJ Power” piesaistījusi 1,24 miljonus eiro no bankas Citadele un Eiropas Investīciju bankas (EIB) garantiju programmas, kas tiks izmantoti, lai noslēgtu saules elektrostacijas izbūvi Jelgavas novadā.

Patlaban Jelgavas novada Svētes pagasta “Ozolājos” aktīvi norit industriālā saules parka būvniecības darbi. Jelgavas SES kopējā platība ir vairāk nekā 3 ha, kuros izvietoti 5760 saules paneļi. Plānots, ka saules elektrostacija ražošanu uzsāks 2024. gada aprīlī, kas ir aktīvā saules paneļu elektrības ražošanas perioda sākums. Projekta kopējās izmaksas ir 2,32 miljoni eiro. Šis ir pirmais “AJ Power” īstenotais projekts, kas finansēts no EIB garantiju programmas sadarbībā ar banku Citadele.

Saules parka kopējā jauda ir 3,25 MW, kas gada laikā saražos vairāk nekā 3408 MWh zaļās enerģijas. Ar to ir pietiekami, lai veiktu enerģijas apgādi vairāk nekā 1620 mājsaimniecībām un samazinātu CO2 kaitīgos izmešus gadā par vairāk nekā 1030 tonnām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Līdz ar saules parka izveidi Sakret plāno iepirkto elektroenerģiju samazināt par 38%

Db.lv, 30.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no būvmaisījumu ražotāja AS “Sakret Holdings” ietilpstošajiem uzņēmumiem SIA “Sakret” izvirzījis mērķi iepirktās elektroenerģijas apjomu samazināt par 38% jau pirmajā saules paneļu darbības gadā. Saules paneļu parks kopš pavasara rūpnīcai nodrošina vidēji pusi no ražošanas procesiem nepieciešamās enerģijas. Līdz ar to jau patlaban tiek plānoti līdzīgi projekti arī pārējās Sakret ražotnēs Igaunijā un Lietuvā.

Lai iepazītos ar AS “Sakret Holdings” attīstības plāniem un īstenotajiem ilgtspējas projektiem, 30. maijā Sakret rūpnīcu Rumbulā apmeklēja ekonomikas ministrs Viktors Valainis un nesen īstenotā saules paneļu parka projekta partneri – attīstības finanšu institūcijas “Altum” un AS “Latvenergo” vadītāji.

“Apsveicami, ka Sakret ir izmantojis “Altum” atbalsta programmu energoefektivitātes paaugstināšanai uzņēmējdarbībā, lai uzlabotu uzņēmuma produktivitāti un konkurētspēju, vienlaikus piedaloties arī Latvijas klimata mērķu sasniegšanā un enerģētiskās neatkarības nostiprināšanā. Tas pilnībā atbilst Ekonomikas ministrijas izstrādātajai Latvijas ekonomiskās izaugsmes stratēģijai, kur būtiski akcenti tiek likti uz produktivitātes paaugstināšanu, inovāciju un jaunāko tehnoloģiju pielietošanu, kā arī izcilību zaļās ekonomikas un atjaunojamās enerģijas jomās,” uzsver ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvenergo koncerna ieņēmumi 2023. gadā sasniedza 2 034,4 miljonus eiro, kas ir par 192,6 miljoniem eiro jeb 10 % vairāk nekā gadu iepriekš, liecina kompānijas publiskotie finanšu rezultāti par 2023. gadu.

Latvenergo koncerna EBITDA ir par 241,6 miljoniem eiro jeb 67% lielāka nekā 2022. gadā, un tā sasniedza 601,8 miljonus eiro. Koncerna peļņa sasniedza 350,9 miljonus eiro, kas nodrošinās aptuveni 200 miljonus eiro dividendēs un aptuveni 50 miljonus eiro kā uzņēmumu ienākuma nodokli.

Latvenergo koncernā 2023. gads ir bijis izcils elektroenerģijas ražošanas un tirdzniecības gads. Pērn saražota 5,1 TWh elektroenerģijas, kas ir par trešdaļu vairāk nekā gadu iepriekš un kas ir 75 % no Latvijas patēriņa. Atjaunīgās enerģijas jomā 2023. gadā Daugavas HES izstrādāts lielākais elektroenerģijas apjoms kopš 2017. gada, kas ir arī otrs lielākais apjoms pēdējo 25 gadu laikā – 3,7 TWh. Tas ir par 39 % vairāk nekā 2022. gadā un vienlaikus veido 54 % no Latvijas patēriņa. 2023. gads izcēlās ar augstu pieteci Daugavā – vidēji 789 m3/s, bet gadu iepriekš tā bija 506 m3/s (LVĢMC dati).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvenergo" koncerna apgrozījums šogad pirmajā ceturksnī bija 599,316 miljons eiro, kas ir par 17,9% mazāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā, savukārt koncerna peļņa pieauga par 59,1% un sasniedza 172,449 miljonus eiro, liecina "Latvenergo" sniegtā informācija biržai "Nasdaq Riga".

Vienlaikus koncerna māteskompānijas apgrozījums 2024.gada pirmajā ceturksnī saruka par 23,4% un bija 412,04 miljoni eiro, bet mātesuzņēmuma peļņa bija 160,57 miljoni eiro, kas ir pieaugums par 51,6%.

Uzņēmuma vadība apgrozījuma samazinājumu skaidro ar zemāku enerģijas pārdošanas cenu ietekmi. Savukārt pozitīva ietekme bijusi lielākam pārdotās elektroenerģijas apjomam, kā arī sadales segmenta ieņēmumu pieaugumam, stājoties spēkā jaunajiem AS "Sadales tīkls" tarifiem no 2023.gada 1.jūlija.

Finanšu pārskata vadības ziņojumā skaidrots, ka 2024.gada pirmajos trīs mēnešos "Latvenergo" koncerns saražoja 2319 gigavatstundas (GWh) elektroenerģijas, kas ir par 6% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Ignitis Group līdz 2027.gadam attīstībā plāno investēt trīs līdz četrus miljardus eiro

Db.lv, 15.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā enerģētikas kompānija "Ignitis Group" ar fokusu uz atjaunīgo enerģiju, palielina investīcijas un līdz 2027. gadam plāno dubultot savu zaļās enerģijas kapacitāti.

“Ignitis Group” veicina enerģētikas nozares attīstību un plāno Baltijas valstīm un Polijai sniegt zaļās enerģijas tehnoloģiju priekšrocības.

Kompānija ir publicējusi stratēģisko plānu no 2024. līdz 2027. gadam, kurā uzsvars ir uz turpmāku investīciju palielināšanu, mērķtiecīgu zaļās enerģijas un elastīgo tehnoloģiju attīstību, elektrotīkla balansēšanas nolūkos. Kā arī sadales tīklu paplašināšana, lai nodrošinātu enerģētikas nozares pārveidi un sekmētu citu nozaru elektrifikāciju.

"Mēs esam vēsturisku enerģētikas nozares tirgus pārmaiņu priekšā, turklāt esam šo pārmaiņu virzītājspēks. Turpinām attīstīt 100% videi nekaitīgu un drošu enerģijas ekosistēmu šodienas un nākamajām paaudzēm. Atbilstoši “Ignitis Group” stratēģijai mēs turpinām attīstīt zaļo enerģiju, lai panāktu klimatneitrālu enerģētikas sistēmu," teic "Ignitis Group" ģenerāldirektors Darjus Maikštens (Darius Maikštėnas).

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Finansējums saules paneļu, siltumsūkņu un citu enerģiju ražojošo iekārtu iegādei palielināts par pieciem miljoniem eiro

Db.lv, 02.07.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien atbalstīja papildu piecu miljonu eiro piešķiršanu saules paneļu, siltumsūkņu un citu enerģiju ražojošo iekārtu iegādei.

Klimata un enerģētikas ministrijā (KEM) norāda, ka finansējumu nepieciešams palielināt, ņemot vērā iedzīvotāju aktīvo interesi iegādāties atjaunīgās enerģijas ražošanas iekārtas un elektroenerģijas uzkrāšanas iekārtas.

Kopējais finansējums tādējādi būs 45 miljoni eiro.

KEM akcentē, ka mājsaimniecības varēs turpināt pieteikties valsts sniegtajam atbalstam, lai iegādātos un uzstādītu savā īpašumā saules paneļus, vēja ģeneratorus, kā arī siltumsūkņus, saules kolektorus, koksnes biomasas katlus vai pieslēgties centralizētajai siltumapgādes sistēmai.

Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS) norāda, ka atjaunīgās enerģijas ražošana un efektīva tās ir izmantošana ir nozīmīgs elements enerģētiskajai drošībai valsts mērogā. Ņemot vērā iedzīvotāju augsto interesi, iesaistoties enerģētiskās neatkarības stiprināšanā, palielināts gan kopējais finansējuma apjoms, gan paplašināts atbalstāmo projekta aktivitāšu loks, lai veicinātu dabai draudzīgu energoresursu iekārtu izmantošanu mājsaimniecībās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar pārskatu, Rietumu Bankas peļņa pirms nodokļiem pirmajos trīs šī gada mēnešos bija 4 miljoni eiro.

Bankas aktīvi uz 31.03.2024 bija 1,5 miljardi eiro, klientu noguldījumi - 970 miljoni eiro, kapitāls un rezerves - 337 miljoni eiro.

Kredītu portfeļa apjoms bija 648 miljoni eiro. Kopš gada sākuma Rietumu Banka ir izsniegusi kredītus par kopējo summu 18,7 miljoni eiro, turpinot piešķirt finansējumu tostarp zaļās enerģijas projektu attīstībai Latvijā.

Kā vienam no zaļās enerģijas projektiem, Rietumu Banka piešķīra 4 miljonus eiro “Volterra Energy Group” Latvijas meitas uzņēmumiem SIA “SP Auce” un SIA “Mežgalis” divu Latvijā līdz šim lielāko saules enerģijas parku refinansēšanai Aucē un Valdemārpilī. Abos saules parkos ir uzstādīti vairāk nekā 14 000 saules paneļi ar kopējo jaudu 9,279 MW, kas ļauj ik gadu saražot vairāk nekā 9 500 MWh zaļās elektroenerģijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banka Citadele piešķīrusi finansējumu 952 000 eiro apmērā SIA “Projektu ekspertu grupa” saules elektrostacijas būvniecībai Jēkabpils novadā.

Saules parku, kas atradīsies netālu no Baļotes ezera, Jēkabpils novada Kūku pagastā, plānots nodot ekspluatācijā 2024. gada vasarā. Spēkstacijas kopējā platība aizņems 3,75 ha, kur tiks izvietoti vairāk kā 3800 saules paneļi ar kopējo jaudu 2,38 MW. Kopējais saražotās elektrības apjoms gadā plānots 2,3 GWh apjomā, kas būs pietiekami, lai ar elektroenerģiju spētu apgādāt aptuveni 1100 mājsaimniecību Latvijā.

“Esam gandarīti par ilggadējo sadarbību ar banku Citadele un sadarbības partneriem, kas palīdz īstenot šo projektu, izvēloties optimālākās piegādes un tehniskos risinājumus, sekojot līdzi jaunākajām tirgus tendencēm. Elektrības pārdošana paredzēta sadarbībā ar uzņēmumu SIA “Virši Renergy”. Paralēli saules parka izbūvei Kūku pagastā esam uzsākuši arī sagatavošanās darbus nākamajiem projektiem Ogres novadā un Jēkabpils novadā, plānojot 2025. gadā sasniegt kopējo ražošanas jaudu 5MW. Turpinām izvērtēt jaunu saules parku attīstības iespējas, kā arī esam ieinteresēti investoru piesaistē, lai attīstītu jaunus projektus un būtiski paplašinātu mūsu elektrostaciju portfeli”, stāsta SIA “Baltex nami” valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Ratnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru