Foto

Sekojot idejai: Zelta zaptes no tirdziņiem izaug līdz veikaliem

Anda Asere, 18.12.2013

Jaunākais izdevums

Ievārījumi Zelta zaptes divu gadu laikā ir nostiprinājuši savas pozīcijas un tagad gozējas lielveikalu plauktos.

«Sākām kā mājražotāji, bet sapratām, ka jāattīstās, un izveidojām ražotni, lai varētu sadarboties ar veikaliem,» stāsta Ilze Saltā, ievārījumu zīmola Zelta zaptes idejas autore un izveidotāja. Kad DB iepriekš rakstīja par uzņēmumu SIA Atasco, tas tik tikko bija izveidojis ražotni, sācis tur gatavot ievārījumus. Tagad ir vairāki veikalu tīkli, ar ko Zelta zaptes sadarbojas un kas regulāri pasūta noteiktu apjomu produkcijas. Tas Ilzei palīdz plānot ražošanu ne tikai Ziemassvētkos, kad ir lielāks pieprasījums, bet arī vasaras un pavasara mēnešos, kad ir mierīgāks darba cēliens. Tāpēc šobrīd ir lielāka stabilitāte nekā pirms pāris gadiem, kad uzņēmums sāka savu darbu un produkciju piedāvājis vien tirdziņos.

Ilze uzskata, ka divi gadi ir visai īss laiks biznesam. «Es vēl tik daudz ko no saviem plāniem, ko gribēju, neesmu īstenojusi. Vēl ir daudz, ko darīt,» viņa saka.

Nākamais solis ir attīstīt eksportu. «Skatāmies uz Krievijas un Eiropas pusi, bet tas neiet tik ātri, kā gribētos. Septembrī piedalījos izstādē Riga Food, ir iegūti vairāki kontakti. Redzēs, kā viss turpmāk attīstīsies,» saka Ilze. Ja izdosies iegūt pietiekami lielu pasūtījumu apjomu, uzņēmums varēs veidot nopietnāku ražotni ar plašākām telpām. Vidējais virtuves noslogojums pašreizējā ražotnē vēl atļauj attīstīties, bet noliktavas zonā ikdienā neesot, kur apgriezties, nerunājot par Ziemassvētku laiku. Tāpat Ilzei gribētos, lai ogu uzglabāšanas telpas un saldētavas atrastos tuvāk ražotnei. «Gribēšana un sapņi ir. Jārēķina, cik lielam jābūt apjomam, lai, nesadārdzinot produktu, varētu pārcelties uz citām, plašākām telpām un eksportēt,» spriež Ilze.

Karsts laiks

«Mūsu produkts ir piemērots dāvināšanai, tāpēc Ziemassvētki ir saspringtāks laiks. Šajā laikā apjomi pieaug,» saka Ilze. Veikalos tagad jo īpaši pieprasīti ir Ziemassvētku tematikas ievārījumi, un karstais darba laiks turpināsies līdz pareizticīgo Ziemassvētkiem. Taču tikpat darba piesātināta ir vasara, kad ir jāiepērk izejvielas.

Ilzei šķiet, ka šis gads uzņēmumam būs bijis veiksmīgs, jo cilvēku pirktspēja esot uzlabojusies.

Tā kā gada nogale ir īpaši ražīgs laiks, vēl esot grūti spriest, kāds būs šā gada uzņēmuma apgrozījums. Ilze rēķina, ka šogad tas varētu būt divas reizes lielāks nekā pērn.

Nosaukumā ir spēks

Zelta zaptes sortimentā ir aptuveni 40 ievārījumu. Uzņēmuma darbības laikā ir nākuši klāt jauni veidi, bet piedāvājumā esošo ievārījumu skaits ir teju nemainīgs, jo ir arī tādi veidi, ko Zelta zaptes vairs neražo. Piemēram, tirdziņā var daudz ko izstāstīt, iedot pagaršot un cilvēki nopērk arī tādus ievārījumus, kādus veikalos nepērk. Veikalos produkciju cilvēki izvēlas citādi – pircēji labprāt iegādājas «klasiskos» salikumus, vizuāli pievilcīgākus ievārījumus. «Visi ievārījumi ir labi, bet ne visus tik labi pērk,» uzsver Ilze. Piemēram, viens no ievārījumiem, ko uzņēmums ikdienā nepiedāvā, bet kas Ziemassvētku tirdziņā ir iecienīts vāciešu un skandināvu vidū, ir ar mellenēm, upenēm un āboliem. Tāpat ievārījums, kas Ilzei pašai liekas labs – brūklenes kopā ar dzērvenēm, nav tik iecienīts kā «tīrs» brūkleņu un dzērveņu ievārījums.

Iespējams, vaina ir arī nosaukumā, jo, kā Ilze akcentē, tam ir ārkārtīgi liela nozīme. «Mūsu produktu bieži izvēlas dāvināšanai, un tad izvēlas vai nu pēc nosaukuma, vai sastāva. Nosaukums palīdz cilvēkiem vieglāk izvēlēties,» saka Ilze.

Iecienītāko ievārījumu vidū ir klasiskā aveņu zapte, Draiskule ar pīlādžiem un brūklenēm, vaniļu un kardamonu, Melnā pantera ar upenēm, kazenēm, mellenēm un vaniļu, Siera našķis ar āboliem, plūmēm, ērkšķ- ogām, pīlādžiem un garšvielām. «Protams, Ziemassvētku sezonā aktuāli ir visi «ziemīgie» ievārījumi ar atbilstošiem nosaukumiem, piemēram, Ziemas varavīksne un Klusa nakts» stāsta Ilze.

Piedāvājums plašs

Uzņēmums joprojām piedalās arī tirdziņos, bet tagad izvēlas tikai dažus vairāk apmeklētos un palūkojas, kas notiek tādās vietās, kur vēl nav būts, lai iepazīstinātu ar produkciju arvien jaunus potenciālos pircējus. Taču kopumā Ilze tirdziņus vairāk uztver kā vienu no mārketinga instrumentiem – vietu, kur ir iespēja aprunāties ar klientiem, uzzināt viņu domas un vēlmes, kā arī pastāstīt par jauniem produktiem. Piemēram, klienti prasīja pēc smiltsērkšķu ievārījuma. Lai nekonkurētu ar smiltsērkšķu audzētājiem, kas paši vāra ievārījumu, Zelta zaptēm ir ievārījums, kur smiltsērkšķis ir proporcionāli nelielā daudzumā. «Tādā veidā neatņemam klientus smiltsērkšķu produktu ražotājiem. Cenšamies dzīvot draudzīgi,» teic Ilze.

Vērtējot ievārījuma piedāvājumu Latvijā, viņa teic, ka tas ir plašs, taču lielākoties dominē rūpnieciski ražoti ievārījumi no viena veida ogām. «Viņiem tehnoloģija nosaka sastāvu un konsistenci, bet mums atkarībā no receptes ievārījumu sastāvā ir veselas ogas, ogu gabaliņi, ievārījums ir šķidrāks vai biezāks,» saka Ilze. Arī mazo ražotāju esot daudz, bet viņi vairāk koncentrējoties uz atsevišķiem ievārījuma veidiem, piemēram, ja audzē dzērvenes, gatavo našķus no tām.

Palīdz pārstāvji

Ievārījumu Zelta zaptes ražo visu gadu – no saldētām ogām. «To, ka saldētas ogas var izmantot un tās nezaudē vitamīnus, zina visi, tas nav nekāds jaunums,» apgalvo Ilze. Būtu neiespējami saražot vasarā produkciju visam nākamajam gadam, turklāt tas nav izdarāms arī no pārdošanas viedokļa, jo lielākajai daļai veikalu ir prasība, lai derīguma termiņš brīdī, kad viņi saņem preci, būtu vismaz 90% no kopējā derīguma termiņa, respektīvi, ja derīguma termiņš ir gads, ievārījums tajā brīdī nevar būt vecāks par mēnesi.

Bieži vien mazie uzņēmumi norāda, ka tikt lielveikala plauktā ir ļoti grūti. «Nevaru teikt, ka tas ir mans nopelns. Mums ir labs sadarbības partneris – pārstāvis Rāmkalni serviss, kas nodrošina produkcijas atrašanos lielākajos Rīgas lielveikalos, piemēram, Stockmann, jo mēs esam pārāk mazs piegādātājs, lai sadarbotos tieši. Tā mēs sadarbojamies tikai ar Sky,» saka Ilze. Viņa atklāj, ka sadarbība ar lielveikaliem nozīmē arī kompromisu meklēšanu: nākas piedāvāt nedaudz zemāku cenu, kā gribētos, lai plauktā produkts maksātu saprātīgu cenu.

Tikai Latvijas ogas

Ilze uzsver, ka iegādājas tikai Latvijas ogas un augļus. Piedāvājums ir atkarīgs no tā, kāds ogu gads bijis. Piemēram, šogad bija sarežģīti ar meža zemenēm. Ilzei bija vienošanās ar ogu lasītājiem, bet šovasar bija nelabvēlīgi apstākļi meža zemeņu augšanai, un to iepirkuma cena bijusi kosmiska – seši lati par litru. «No ārzemēm principa pēc nepērku. Mans uzstādījums ir izmantot tikai Latvijā augušas ogas un augļus, cenšos atbalstīt vietējos audzētājus. Tas ir patriotisma jautājums,» tā Ilze. Runājot par prasībām, ar ko jārēķinās, ražojot pārtikas produktus, Ilze teic, ka ir lietas, kas prasa regulārus naudas ieguldījumus, piemēram, ūdens un produktu analīzes, t.s. sanitārais minimums. Visi šie izdevumi ietekmē produkta pašizmaksu. Reizēm Ilzei ir sajūta, ka daži citi māj- ražotāji, kas piedalās tirdziņos, nesaprot, kā veidojas produkta cena. «Esmu sarēķinājusi un ļoti labi zinu, cik kas maksā, ka īsta ievārījuma puslitra burciņa nevar maksāt divus latus. Tas nozīmē, ka cilvēks kaut ko nav ierēķinājis – izejvielas, kas nākušas no sava dārza, savu darbu, burciņas vai vāciņus. Nevar teikt, ka tā būtu vairākumam, bet ir atsevišķi gadījumi,» viņa saka.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: PVN spļaujamtraukā gadiem norūgusi skepse

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks, 23.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības atbalsts pārtikas ražotājiem un pircējiem, pievīlējot pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi, kārtējo reizi ir mata galā. Par spožu jautājuma virzību droši vien neliecina arī valdības žests, vakar sākot skatīt budžetu, bet šo jautājumu izslēdzot no darba kārtības tāpēc, ka (citējot premjeru Māri Kučinski) «budžeta veidošanas process ir tikko sākts». Ieceres par PVN samazināšanu no 21% līdz 5% pašmāju augļiem, ogām un dārzeņiem virzītāja Zemkopības ministrija gribot ar šo soli veicināt legālajā tirgū darbojošos augļu, ogu un dārzeņu ražotāju konkurētspēju, taču nonākusi konfrontācijā ar Ekonomikas ministriju un Finanšu ministriju, kuras jau tradicionāli ir pretējās domās.

Finanšu ministrija ir piesardzīga, nevis noraida šo priekšlikumu, tā vakar Latvijas Radio precizēja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola. Jau ilgus gadus jūtu ķīmija starp Finanšu ministriju un lauksaimniekiem šajā jautājumā nerodas. Tā kā PVN attiecas vienādi kā uz vietējo ražotāju, tā poli, spāni vai jebkuru citu ārvalstu ražotāju, idejas kritizētāji līdz galam nenotic Zemkopības ministrijas iztēlotajam scenārijam par lauksaimnieku dzīvi ar mazākiem PVN žņaugiem. Nozares iekšienē gan valda pārliecība, ka samazināta PVN likme dotu iespēju mazināt ēnu ekonomiku dārzeņu un augļu tirdzniecības jomā, kas, tēlaini runājot, ir zaptes pamatīgi sapelējušas virskārtas krāsā. Pelēkāka par pelēku. Finanšu ministre atgaiņājas, ka «neies uz randiņu» ar lauksaimniekiem bez tāda argumenta kabatā kā lielo tirgotāju garantijas par cenu krišanos līdz ar likmes novilkšanu uz leju. Lai neiznāk tā, ka ieguvējs no šī mēģinājuma samazināt PVN likmi nozīmīgai pārtikas daļai būs nevis ražotājs vai pircējs, bet tirgotājs. Ja nozaru legālais apgrozījums garantēti nepieaug, tad, pēc finanšu ministres domām, labāk šādā «dejā ar svešinieku» neielaisties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

To, ka saldējums elegantā, melnā iepakojumā ar dažādu dzīvnieku attēliem tiek ražots Latvijā, saldummīļi jau pamanījuši, bet zīmola TU sasaisti ar Tukumu nojauš vien retais.

SIA Tu Food saldējuma ražotne, kas ir iemitinājusies bijušajās Tukuma gaļas kombināta telpās, darbojas jau trīs gadus. Uzņēmums palēnām kāpina ražošanas apjomus un vasaras sezonu sagaida ar vairākiem jauniem produktiem, starp kuriem pamatā ir klasiskas vērtības – bērnības konfekšu Gotiņa un mazkaloriju citrona saldējuma garšas. Produktu portfelī ir daudz eksotisku toņkārtu – populārākā no tām ir mango smūtijs, ko iecienījušas daiļā dzimuma pārstāves gan Latvijā, gan ārpus tās robežām. Mango smūtijs ir arī SIA Tu Food komandas favorīts.

No saldā krējuma

Receptūras top uz vietas uzņēmumā, tās izstrādā tehnoloģe, kurai ir 40 gadu pieredze saldējuma ražošanā. Viņa ir radījusi visus SIA Tu Food produktus – 28 dažādus saldējumus un piecu veidu smūtijus. «Pētām tirgu, analizējam patērētāju paradumus, konsultējamies ar sadarbības partneriem par jaunajām modes tendencēm. Cenšamies uzlabot un mūsdienīgot klasiskās vērtības,» saka uzņēmuma pārdošanas vadītāja, tukumniece Guna Bērziņa. Uzņēmuma ražošanas jauda ir divi tūkstoši tonnu produkcijas gadā, taču šobrīd tā vēl nav sasniegta. «Trīs gadu laikā uzņēmums ir piedzīvojis dinamisku izaugsmi, tas ir gatavs augošajam pieprasījumam veikalos, kā arī izstrādājis sadarbības piedāvājumu HoReCa segmentam – kafejnīcām un restorāniem,» informē uzņēmuma pārstāve. SIA Tu Food saražotie saldie našķi galvenokārt tiek realizēti Latvijā, daļa tiek eksportēta uz Krieviju un Ukrainu. Nesen ir apgūts arī Spānijas tirgus. Vasarā lielākie pārdošanas apjomi ir porciju saldējumiem, bet ziemas sezonā – ģimenes iepakojumiem. Lai arī konkurence starp saldējuma ražotājiem Latvijā ir visnotaļ sīva, īsta saldējuma segmentā, proti, tāda, kas gatavots no saldā krējuma, dabīgām piedevām – augļiem un ogām –, darbojas pamatā tikai mājražotāji un mazie, vidējie uzņēmumi, pie kādiem šobrīd ir pieskaitāma arī SIA Tu Food, secina G. Bērziņa. Viņa atzīst, ka patērētāji izvēlas arvien jaunas garšas, paliekot uzticīgi klasiskajām vērtībām. «Tāpēc mums ir izaicinājums – saglabāt augstu kvalitāti klasiskajām receptēm, nepārtraukti meklējot ne tikai jaunas garšas, bet arī jaunus veidus, kā baudīt saldējumu,» teic G. Bērziņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Spilvas eksports pērn audzis par 6,9%

Dienas Bizness, 16.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augļu un dārzeņu pārstrādes uzņēmuma Spilva eksports 2013. gadā veidoja 2,82 miljonus eiro, sasniedzot 6,9% pieaugumu salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

2012. gadā “Spilvas” eksporta apjoms bija 2,64 miljoni eiro. Straujākais Spilvas eksporta pieaugums pērn vērojams Lielbritānijā, Baltkrievijā un Zviedrijā.

«Uzņēmuma lielākie eksporta tirgi 2013. gadā bija Krievija, Igaunija, Lietuva, Somija un Zviedrija, kas jau ir kļuvuši par tradicionālu Spilvas darbības virzienu ārzemēs. No jaunajiem tirgiem, kur aizvadītajā gadā esam veiksmīgi strādājuši, jānosauc Dānija, Islande, Izraēla un Ungārija. Īpaši izceļams Spilvas darbs Dānijas tirgum, kuram pirms Ziemassvētkiem Spilva saražoja un piegādāja 100 560 burciņas Ķiršu deserta. Attiecīgi Dānijas eksporta tirgus Spilvai aizvadītajā gadā veidoja apjoma ziņā lielāko pieaugumu,» 2013. gadu ieskicē Spilvas mārketinga direktore Dana Erciņa-Užāne.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamo gadu laikā “Orkla Latvija” plāno investēt 4 miljonus eiro, lai attīstītu “Spilvas” ražotni.

Projekta ietvaros plānots paplašināt esošo “Spilvas” ražotni par 1 500 m2 un ieguldīt papildu iekārtu iegādē. Tādējādi uzņēmumam būs iespējas kāpināt ražošanas apjomus un padarīt ražošanu efektīvāku, kā arī attīstīt jaunas inovācijas un biznesa iespējas.

“Domājot par nākotnes izaugsmes iespējām, mēs šodien pieņemam lēmumu par zīmola “Spilva” ražotnes attīstību. Šī brīža ražotne ir moderna un konkurētspējīga, bet tā ir palikusi par šauru, lai turpinātu ilgtspējīgu biznesa izaugsmi, tādēļ paplašināsim telpas un tādējādi varēsim palielināt jaudu, lai attīstītu zīmolu. Mēs padarīsim esošos ražošanas procesus ērtākus, rentablākus, kā arī nebūsim ierobežoti attīstībai nākotnē, domājot par jauniem produktiem un biznesa segmentiem,” uzsver “Orkla Latvija” valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sekojot idejai: Līgatnes Vīna darītavas saimnieks radina bērnus pārņemt biznesu

Inita Šteinberga, speciāli DB, 29.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar sievu dosimies garākā ceļojumā, visu vajadzīgo pastāstīs meita Sintija, teic Līgatnes Vīna darītavas saimnieks Ainārs Vanags. Bērnu iesaistīšanos biznesā viņš uzskata par lielāko veiksmi pēdējos gados.

«Pēc vīna darīšanas apjoma Latvijā esam pirmajā vietā no mazajām vīna darītavām,» apgalvo Sintija Vanaga. Viņas tēva Aināra Vanaga radītais vīns bijis viens no pirmajiem, kas no mājas vīna darītavām ar akcīzes marku sācis ceļu uz veikaliem.

Visu gadu, bet jo īpaši vasarā populāra ir vīna degustācija kafejnīcā Lustūža klints alā.

Uzticība dod stimulu

Tēvs Ainārs atzīstas, ka pirmajās reizēs mazliet bail bijis atstāt Latviju, taču tad izvērtējis, ka nekādu lielo kaitējumu biznesā bērni mazāk aktīvajā sezonā nodarīt nevarēšot, jāradina patstāvīgi pieņemt lēmumus un domāt kā saimniekiem.

«Manā uzraudzībā ir vīna darītava, brālim Kristapam – karošu darbnīca,» stāsta Sintija. Protams, svarīgākos lēmumus visi pieņemot kopīgi, arī darbus nevarot nodalīt. Pirmoreiz vecāki biznesu atstājuši bērnu uzraudzībā pirms pāris gadiem. Paši uz nedēļu aizbraukuši laivu braucienā, bet jaunā paaudze jutusies kā ūdenī iemesta. Tēvs visus zvanus pārreģistrējis bērniem un licis pašiem tikt galā. «Izpeldējām!» teic Sintija, un kopš tā laika abiem ar brāli vēl vairāk iepaticies darboties ģimenes uzņēmumā. Viņa lepojas, ka pati pērn pirmoreiz tikusi pie vīna ielikšanas, uzticēta ievārījuma vārīšana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas ražotājs “Orkla Latvija” noslēdzis līgumu ar SIA “Arhitekta G. Vīksnas birojs” par “Spilvas” ražotnes paplašināšanas projektēšanu.

Šim posmam paredzēti seši mēneši un plānots, ka būvniecība tiks uzsākta 2022. gada martā un projekts veiksmīgi noslēgsies 2023. gadā.

Db.lv jau iepriekš vēstīja, ka ražotnes paplašināšanā uzņēmums plāno investēt 4 miljonus eiro.

Spilvas ražotnes paplašināšanā investēs 4 miljonus eiro  

Nākamo gadu laikā “Orkla Latvija” plāno investēt 4 miljonus eiro, lai attīstītu...

“Investīciju projekts paredz esošo ražotni palielināt par 1500 m2, pilnveidojot un automatizējot esošās ražošanas līnijas, kā arī uzstādīt jaunas, atbilstoši aktuālām energoefektivitātes tendencēm. Pateicoties šīm pozitīvajām izmaiņām, mēs kļūsim vēl efektīvāki, ar lielākām ražošanas jaudām un vēl videi draudzīgāki, turklāt tas mums pavērs iespējas izstrādāt jaunus produktus ,” norāda Toms Didrihsons, “Orkla Latvija” valdes priekšsēdētājs.

Orkla Latvija uzņēmumu apgrozījums pērn bija 104,2 miljoni eiro 

Plaša patēriņa zīmolu preču ražošanas un izplatīšanas uzņēmuma “Orkla Latvija” 2020. gada...

“Šis ir jau otrais projekts sadarbībā ar “Orkla” koncernu. Industriālie objekti vienmēr ir raksturīgi ar to, ka būtiskākā ir to funkcionalitāte, tehnoloģisko plūsmu optimāls risinājums, protams, arī izmaksas un mazāka nozīme ir arhitektūras risinājumiem. Mēs vienmēr esam centušies izdarīt maksimāli daudz, piedāvājot samērīgus dizaina risinājumus, kurus pasūtītājs atzinīgi vērtē. Plānoto “Spilvas” ražotnes jaunbūves daļu esam piedāvājuši skatīt kontekstā ar visu ražotnes kopskatu Zvaigžņu ielas notinumā un risināt to saderīgi ar šajā ielā jau esošajām ražotnes veikala un caurlaides ēkām un jaunbūves fasādē izmantot “Orkla” korporatīvā dizaina krāsas un apdares materiālus, līdzīgi, kā tas ir jau darīta abās minētajās ēkās Zvaigžņu ielā,” stāsta Gundars Vīksna, “Arhitekta G. Vīksnas birojs” valdes priekšsēdētājs.

Paplašinātajā ražotnē tiks uzstādītas jaunas automatizētas līnijas, kur ražošanas līnijas sākumā robots izvietos produktu iepakojumus, savukārt līnijas finišā jau uz paletēm saliks iepakotās preces. Pateicoties šai robotizētajai sistēmai, tiks paaugstināta ražošanas jauda, nodrošinot nemainīgi augstu kvalitāti un drošību.

“Spilvas” ražotne atrodas Babītē kopš 1992. gada, kad tā darbu uzsāka kā neliels konservu cehs. Kopš 2008. gada strādā jaunais ražošanas korpuss, kuram līdzās vēlāko gadu gaitā ir izbūvētas un iekārtotas darbinieku sadzīves telpas, ražošanas laboratorijas un telpas mehāniskajām darbnīcām. Darbinieku ērtībām ir plašas un ērtas ēdināšanas telpas, ģērbtuves, drēbju un apavu žāvētava. Vienas ēkas ietvaros iekārtotas arī speciālas, augstākajiem standartiem atbilstošas higiēnas slūžas, jauna ražošanas analīžu laboratorija un plašas, moderni aprīkotas mehāniskās darbnīcas ar noliktavu.

“Spilvas” ražotnē top vairāki simti produktu dažādās ēdienu un ēdiena piedevu kategorijās: tomātu mērces un kečupi, majonēzes, dresingi jeb salātu mērces, konservēti dārzeņi, ievārījumi un deserti, mārrutki un sinepes, zupas un otrie ēdieni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas noteiktais embargo pārtikas produktiem, iespējams, būtiski samazinās arī augļu un dārzeņu pārstrādes uzņēmuma SIA Spilva eksportu austrumu virzienā, lai gan patlaban Spilvas produkcija neietilpst aizliegto produktu sarakstā, norādīja uzņēmuma tirdzniecības direktors Gints Užāns.

«Rēķināmies, ka eksports austrumu virzienā šogad var būtiski samazināties,» atklāj Užāns. «Ja runa ir par konkrētajiem produktiem, tad vismaz pagaidām Spilvas produkcija neietilpst aizliegto produktu sarakstā. Tas, protams, var būt tikai laika jautājums, lai šis saraksts tiktu papildināts,» viņš bilst.

Krievija Spilvai esot nozīmīgs eksporta tirgus - kopumā eksports uz šo valsti veido aptuveni 5% no Spilvas pārdošanas apjoma. Uz Krieviju tiek eksportēti dažādi produkti, no tiem lielākās grupas ir dresingi, ābolu biezeņi un tomātu mērces.

Užāns arī atklāj, ka eksports uz Krieviju nekad nav bijis vienkāršs un viegls darbs: «Arī iepriekšējās desmitgadēs esam sastapušies ar sarežģījumiem, problēmām un pat zaudējumiem. Tādēļ situācija kā tāda nav un nevar būt pārsteigums.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums SIA “Lat Eko Food”, kura pazīstamākā preču zīme Latvijas tirgū ir bioloģiskās pārtikas zīmols “Rūdolfs”, piesaistījis bankas “BlueOrange” finansējumu 7,4 miljonu eiro apmērā.

Saņemtais finansējums izlietots uzņēmuma saistību refinansēšanai, saimnieciskās darbības vajadzībām un attīstības mērķiem.

Uzņēmuma galvenais darbības veids ir bioloģiskas bērnu un zīdaiņu pārtikas ražošana. Taču kopš 2015. gada uzņēmums paplašinājis darbību arī citu bioloģisko pārtikas produktu ražošanā visai ģimenei, to vidū ir smūtiji, kečupi, augļu un dārzeņu krēmi, putras, sulas, humuss, ievārījumi un deserti.

Šobrīd uzņēmuma ražotnē Ādažos, kas izvietota kopumā 3500 m2 platībā, tiek gatavoti vairāk nekā 200 dažādi produktu veidi.

Neskatoties uz sarežģīto situāciju Latvijas un pasaules tirgū, SIA “Lat Eko Food” pērn izdevies saglabāt stabilu izaugsmi: uzņēmuma apgrozījums pagājušajā gadā bija 6,8 miljoni eiro jeb par teju 30% vairāk nekā 2020. gadā. Uzņēmums tādējādi pērn pārspējis sākotnēji uzstādītos mērķus apgrozījuma un ražošanas jaudas celšanai. Līdz ar jaunu ražošanas līniju uzstādīšanu un jaunu produktu izstrādi tuvāko gadu laikā uzņēmums plāno dubultot ražošanas jaudu un atbilstoši būtiski kāpināt arī uzņēmuma apgrozījumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Spilvas eksporta apjoms pieaudzis par 18,5%

Dienas Bizness, 21.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pateicoties ražošanai Čehijas tirgum un eksporta izaugsmei Igaunijā, Lielbritānijā un citās Eiropas Savienības valstīs, ēdienu un ēdiena piedevu ražotājuzņēmuma Spilva kopējais eksporta apjoms 2015. gada 11 mēnešos (janvāris - novembris) pieaudzis par 18,5%, salīdzinot ar to pašu laika posmu pērn, informē uzņēmuma pārstāvis Andris Zeļenkovs.

Šī gada sākumā Spilvas ražotnē tika uzsākta majonēzes ražošana Čehijas tirgum, un jau gada 11 mēnešos Čehija kļuvusi par lielāko Spilvā ražotās produkcijas noieta tirgu ārpus Latvijas. Otrs lielākais uzņēmuma produkcijas tirgus ārzemēs ir Igaunija, kur Spilvas produkcijas pārdošanas apjoma pieaugums veido 6,5%.

«Straujāk augošais no līdzšinējiem eksporta tirgiem ir Lielbritānija, kur pieaugums veido 148,8%. Iepriekšējā gada šajā pašā laika posmā Lielbritānija bija sestais lielākais Spilvas eksporta tirgus. Tagad eksports uz Lielbritāniju ieņem ceturto vietu, apsteidzot pat Spilvas tradicionālos noieta tirgus - Lietuvu, Somiju un Zviedriju,» informē Spilvas mārketinga direktore Dana Erciņa-Užāne.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

14 uzņēmējiem piešķirtas preču zīmes Radīts Valmieras novadā lietošanas tiesības

Db.lv, 16.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmajiem 14 uzņēmējiem piešķirtas preču zīmes "Radīts Valmieras novadā" un tās angliskās versijas "Origin - Valmiera Region" lietošanas tiesības, informē pašvaldības digitālās komunikācijas un mārketinga speciāliste Laura Moča.

Tas dod iespēju uzņēmumiem savas produkcijas popularizēšanā, proti, reklāmas materiālos, uz iepakojuma, izmantot preču zīmi, tādējādi norādot uz produktu izcelsmes vietu - Valmieras novadu.

Pirmie preču zīmes "Radīts Valmieras novadā" lietošanas tiesības saņēma 14 vietējie ražotāji: SIA "Naukšēni", SIA "Bauņu sēta", SIA "Trīs ozolzīles", SIA "Atspole", SIA "pesto.lv", zemnieku saimniecības "Mežmalas - 1", "Mežvijas", "Kaņepītes" un mājražotāji Tatjana Kotova, Sandriņas ievārījumi, Gundars Bergs, Alise Zariņa, Aiga Stiere, Dace Šulce.

Preču zīmes mērķis ir veicināt vietējo Valmieras novada ražotāju, mājražotāju un amatnieku atpazīstamību, pārdošanas apjoma pieaugumu, kā arī stiprināt Valmieras novada vietas tēlu vietējā un ārvalstu tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dārzeņu konservu ražotāja SIA Kronis pērn strādājusi ar 2,04 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir 4% samazinājums salīdzinājumā ar 2,15 miljonu apgrozījumu 2014.gadā, liecina Firmas.lv dati.

Kroņa peļņa pērn bijusi 3512 eiro salīdzinājumā ar 230 eiro zaudējumiem iepriekšējā gadā.

Kā norādīts vadības ziņojumā, pagājušā gada darbība vērtējama kā laba perspektīva turpmākai izaugsmei. Līdzās jau esošajam zīmolam Kronis veiksmīgi turpināta pirms diviem gadiem ieviestā zīmola Rundāle attīstība, kura produkti radīti ar augstāku pievienoto vērtību un tiek pozicionēti vidējā un augstākajā jeb «premium» cenu segmentā.

Savukārt šogad plānots paplašināt abus zīmolus, pastiprināti pievēršoties rentablajiem produktiem, kā arī izvērst eksportu.

Uzņēmums iepērk izejvielu galvenokārt no vietējiem zemniekiem un ražo vairāk nekā 60 veidu produkciju. No tiem populārākie ir zaļie zirnīši, marinēti gurķi, lečo, zupas, ievārījumi, dažādas sulas un nektāri pudelēs, kā arī dzērvenes pūdercukurā. Produkcija tiek eksportēta uz Igauniju, Lietuvu, Īriju, Izraēlu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zīmola MadamPuzo īpašnieces Kazimieras Puzo pirmais produkts bija čili mērce Ugunīgā Čikitta, tagad zīmolam ir jau trīs produkcijas grupas.

Pēc vidusskolas beigšanas K. Puzo izvēlējusies studēt komunikāciju zinātni Rīgas Stradiņa universitātē, bet pēc tam Latvijas Universitātē pabeigusi maģistrus, tādēļ vairāk nekā 10 gadus strādājusi sabiedrisko attiecību jomā, taču interese par kvalitatīvu ēdienu, tā sastāvdaļām un veselīgu uzturu viņai bijusi visu šo laiku. Tomēr tad ģimenes apstākļi sakrituši tā, ka bija ievērojami jāsamazina slodze sabiedrisko attiecību jomā un vairāk laika jāvelta ģimenei, tādēļ pakāpeniski viņa vairāk pievērsusies ēdienu gatavošanai. Tā rezultātā tapis pirmais produktus, ko pirms diviem gadiem K. Puzo piedāvāja plašākam lokam – čili mērce Ugunīgā Čikitta. Mērce sākotnēji radīta, lai iepriecinātu tuvākos cilvēkus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Smiltenes tehnikuma mācību virtuvē gaisā virmo kārdinošs un vilinošs aromāts. Ik dienu ēdināšanas pakalpojumu kursu audzēkņi rosās mācību virtuvē, kur gatavo Firsta Madāmas kārumu līnijas produktus, par kuriem jau taujājot malu malās, vēsta reģionālais medijs Ziemeļlatvija.

«Uj! Cilvēki zvana un jautā, vai būsim Ziemassvētku tirdziņā Smiltenē. Būsim, būsim!» priecājusies Smiltenes tehnikuma Viesnīcu un restorānu pakalpojumu nodaļas vadītāja Inguna Avota.

Tehnikums esot izstrādājis pats savu produktu zīmolu - Firsta Madāmas kārumu līnija, kurā ietilpst piparkūku našķi, konfektes, ievārījumi un džemi, savukārt Firsta beķereja piedāvā pašu cepto saldskābmaizi, kungu un dāmu maizi.

Pirmsākumi esot meklējami pirms trīs gadiem, kad skolā prātojuši, ar ko tieši viņi ir īpaši citu acīs, ar ko atšķiras. Sarunās vienam ar otru atklājies, ka, iepinot vēsturiskos notikumus, kas saistās ar Smiltenes muižas īpašnieku firstu Paulu Līvenu, un, izmantojot mūsdienu garšu, sanāk tas, kā nav citiem.

Komentāri

Pievienot komentāru