Jaunākais izdevums

Nākamo gadu laikā “Orkla Latvija” plāno investēt 4 miljonus eiro, lai attīstītu “Spilvas” ražotni.

Projekta ietvaros plānots paplašināt esošo “Spilvas” ražotni par 1 500 m2 un ieguldīt papildu iekārtu iegādē. Tādējādi uzņēmumam būs iespējas kāpināt ražošanas apjomus un padarīt ražošanu efektīvāku, kā arī attīstīt jaunas inovācijas un biznesa iespējas.

“Domājot par nākotnes izaugsmes iespējām, mēs šodien pieņemam lēmumu par zīmola “Spilva” ražotnes attīstību. Šī brīža ražotne ir moderna un konkurētspējīga, bet tā ir palikusi par šauru, lai turpinātu ilgtspējīgu biznesa izaugsmi, tādēļ paplašināsim telpas un tādējādi varēsim palielināt jaudu, lai attīstītu zīmolu. Mēs padarīsim esošos ražošanas procesus ērtākus, rentablākus, kā arī nebūsim ierobežoti attīstībai nākotnē, domājot par jauniem produktiem un biznesa segmentiem,” uzsver “Orkla Latvija” valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons.

“Spilvas” ražotne atrodas Babītē kopš 1992. gada, kad tā darbu uzsāka kā neliels konservu cehs, un laika gaitā ir piedzīvojusi lielu izaugsmi.

Kopš 2008. gada strādā jaunais ražošanas korpuss, kuram līdzās, vēlāko gadu gaitā, ir izbūvētas un iekārtotas darbinieku sadzīves telpas, ražošanas laboratorijas un telpas mehāniskajām darbnīcām. Darbinieku ērtībām ir nodota vēl plašāka un ērtāka ēdināšanas telpa, ģērbtuves, drēbju un apavu žāvētava. Vienas ēkas ietvaros iekārtotas arī speciālas, augstākajiem standartiem atbilstošas higiēnas slūžas, jauna ražošanas analīžu laboratorija un plašas, moderni aprīkotas mehāniskās darbnīcas ar noliktavu.

“Spilvas” ražotnē top vairāki simti produktu dažādās ēdienu un ēdiena piedevu kategorijās: tomātu mērces un kečupi, majonēzes, dresingi jeb salātu mērces, konservēti dārzeņi, ievārījumi un deserti, mārrutki un sinepes, zupas un otrie ēdieni.

"Orkla Latvija" koncerna pagrozījums 2019.gadā bija 85,21 miljons eiro, kas ir par 3,7% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt grupas peļņa samazinājās par 3,2% un bija 2,807 miljoni eiro.

"Orkla Latvija" koncernā ietilpst "Orkla Biscuit Production", SIA "Saldumu tirdzniecība" un SIA "Latfood Agro".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spītējot pandēmijas radītajiem apstākļiem, jaunā "Selgas" cepumu un vafeļu ražotnes būvniecība Ādažos norit pēc plāna. Jau nākamgad ar vismaz 250 jaunām darba vietām vairāk nekā 30 000 m2 platībā plānots, ka darbu uzsāks jau septītā "Orkla" uzņēmuma ražotne Latvijā, informē uzņēmums.

Papildus tam 2021. gada aprīlī palielināts uzņēmuma "Orkla Biscuit Production" pamatkapitāls par 10 miljoniem eiro, kopumā veidojot 30 miljonus eiro.

"Esam gandarīti redzēt, ka, neskatoties uz Covid-19 ietekmi, "Selgas" ražotnes būvniecība norit pēc plāna un dažos posmos pat ir izdevies apsteigt laika grafiku. Vienlaikus mēs saglabājam mūsu fokusu uz divām prioritātēm šajā projektā – droša darba organizācija, ievērojot veselības aizsardzības pasākumus, kā arī ražotnes atbilstība mūsdienīgām ilgtspējības prasībām. Ņemot vērā augsto aktivitātes līmeni projektā, esam palielinājuši arī uzņēmuma pamatkapitālu, lai varam turpināt tālākos projekta soļus," skaidro SIA "Orkla Biscuit Production" un SIA "Orkla Latvija" valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums “Orkla Biscuit Production” pabeidzis iekārtu iegādi jaunajām ražošanas līnijām “Selgas” jaunajā cepumu un vafeļu ražotnē Ādažos.

Kopumā vafeļu un cepumu ražotnē būs 13 ražošanas līnijas. Uzņēmums parakstījis līgumus ar 12 piegādātājiem astoņās Eiropas valstīs par jaunu un daļēji jaunu ražošanas līniju, kā arī virtuves un izejmateriālu apstrādes iekārtu iegādi. Liela daļa izvēlēto piegādātāju saistīti ar Baltijas apakšuzņēmējiem.

“Covid-19 ir radījis daudz izaicinājumu, bet esam ieguvuši arī iespējas. Pandēmijas laikā esam veiksmīgi īstenojuši ļoti skrupulozu iepirkuma procedūru “Selgas” jaunās ražotnes iekārtām, pieejot šim procesam īpaši rūpīgi un veicot plašu izpēti. Veicām daudzpusīgu iepirkumu procesu, kurā izskatījām piedāvājumus vairākās valstīs, lai atrastu labākos risinājumus jaunajai ražotnei. Jo sevišķi iespaidīgi ir tas, ka paveicām šo darbu laikā, kad Eiropā plosās pandēmija, un spējām to īstenot noteiktajos laika un budžeta limitos,” skaidro SIA “Orkla Biscuit Production” un SIA “Orkla Latvija” valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums “Orkla Latvija” šogad plāno investēt vairāk nekā 4,6 miljonus eiro ilgtspējīgā ražošanas procesu attīstībā, jaunu produktu izstrādē, kā arī darba vides un infrastruktūras uzlabošanā.

2021. gada lielākie investīciju projekti būs jaunas konfekšu glazēšanas iekārtas uzstādīšana “Laimas” ražotnē, vafeļu griešanas iekārta “Staburadzes” ražotnē, šerbeta ražošanas automatizēšana “Laimas” jaunajā ražotnē u.c. Papildus tam liela daļa investīciju būtiski uzlabos energoefektivitāti vairākās “Orkla Latvija” ražotnēs, tostarp “Ādažu Čipsu” un “Spilvas”, palīdzot uzņēmumam kopumā radīt par 305 tonnām mazāk CO2 izmešu.

“Covid-19 izraisītā krīze mainīja mūsu plānus, bet mēs jau pērn proaktīvi reaģējām un pielāgojāmies situācijai, lai rastu risinājumus biznesa nepārtrauktībai, tai pat laikā rūpējoties par darbinieku drošību un veselību. Arī 2021. gadā mēs neapstājamies un turpinām pilnveidoties, gādājot par iecienīto produktu ražošanu, atbilstoši mūsu augstajiem kvalitātes standartiem, kā arī radām vēl nebijušas inovācijas Latvijas tirgū. Šogad mēs uzstādīsim jaunas, ilgtspējīgas ražošanas iekārtas mūsu ražotnēs, pilnveidosim darba vidi un infrastruktūru, kā arī mūsu zīmolu produktu sortimentu papildināsim ar vairākiem desmitiem jaunu produktu, kurus izstrādājusi “Orkla Latvija” inovāciju komanda,” uzsver “Orkla Latvija” valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021. gada maijā “Orkla Latvija” meitas uzņēmums “Latfood Agro” uzsācis kartupeļu stādīšanu, kas tiks izmantoti zīmola “Ādažu Čipsi” produkcijas ražošanā.

Kopumā šajā sezonā uzņēmums plāno iestādīt 75 hektārus kartupeļu, no kuriem septiņi hektāri būs sarkanie un zilie kartupeļi.

“Latvijā kartupeļu stādīšanu uzsākām maija otrajā nedēļa un turpināsim vēl līdz maija otrajai pusei, dienā iestādot aptuveni septiņus līdz desmit hektārus kartupeļu. Šogad stādīšanas sezonu esam sākuši nedaudz vēlāk, jo maija sākumā zeme vēl bija par mitru, lai veiksmīgi uzsāktu šo procesu. Plānojam, ka pirmo ražu novāksim jau augusta vidū,” norāda “Latfood Agro” valdes priekšsēdētājs Ilgvars Krūmiņš.

“Ādažu Čipsi” ražošanā svarīgu lomu ieņem gan kartupeļu šķirne, gan to kvalitāte, lai spētu saražot teicamu produkciju gan vietējiem, gan eksporta tirgiem. Čipsu ražošanai ir piemērotas tikai kartupeļu šķirnes ar pietiekami augstu sausnas, bet zemu cukuru saturu. Šogad “Latfood Agro” papildinājis līdzšinējo kartupeļu šķirņu klāstu ar vienu jaunu. Jau gadiem zināmās un iecienītās šķirnes “Lady Claire”, “Lady Rosetta” un “Kiebitz” tagad papildina “Sorentina” šķirnes kartupeļi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada nogalē “Orkla Latvija” modernizēja vienu no cepumu ražošanas iekārtām, lai uz tās gatavotu divkrāsu cepumus, tā paplašinot zīmola “Selga” sortimentu. Kopumā šajā pilnveides projektā investēti 260 000 eiro.

“Šobrīd tirgū piedāvājam tradicionālu krāsu un garšu produktus, bet jau nākotnē plānots uz pilnveidotās iekārtas gatavot arī cita veida un krāsu kombināciju cepumus,” uzsver “Orkla Latvija” komunikācijas direktore Lineta Mikša.

Kopumā zīmola “Selga” sortimentu veido 77 produkti. Šobrīd “Selga” piedāvā divu veidu cepumus, kas ražoti uz pilnveidotās ražošanas līnijas – “Selga Play” cepumi ar kakao un “Selga Play” cepumi ar iebiezināto pienu.

Jau ziņots, ka “Orkla Latvija” mātes uzņēmums būvē vēl vienu ražotni Ādažos, blakus “Laimas” jaunajai ražotnei, tādējādi Latvijā būs jau septiņas “Orkla” ražotnes, no kurām trīs atradīsies Ādažos. Jaunā ražotne specializēsies tikai cepumu un vafeļu ražošanā, un būs lielākā šāda veida ražotne Baltijas valstīs un Skandināvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums "Orkla Biscuit Production" kopā ar būvkompāniju "Merks" atzīmējis zīmola "Selga" jaunās cepumu un vafeļu ražotnes spāru svētkus par godu noslēdzošā būvniecības posma uzsākšanai, informē "Orkla Latvija".

"Selgas" jaunā ražotne vairāk nekā 30 000 m2 platībā darbu uzsāks 2022. gadā ar vismaz 250 jaunām darba vietām.

Kā ziņots iepriekš, "Orkla Latvija" mātes uzņēmums nolēmis būvēt vēl vienu ražotni Ādažos, blakus "Laimas" jaunajai ražotnei, tādējādi Latvijā būs jau septiņas "Orkla" ražotnes, no kurām trīs atradīsies Ādažos. Jaunā ražotne specializēsies tikai cepumu un vafeļu ražošanā un būs lielākā šāda veida ražotne Baltijas valstīs un Skandināvijā.

Papildus būvniecībai sekos vēl būtiskas investīcijas jaunās iekārtās un ražošanas līnijās, kopumā veidojot pēdējos gados lielākās investīcijas Latvijas pārtikas ražošanas nozarē, kas radīs ap 250 jaunu darba vietu. Kopumā ap 75% no ražotnē izgatavoto produktu tiks eksportēti. Plānots, ka jaunā ražotne sāks darbu 2022. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Orkla Latvija” investēs 40 000 eiro Laimas šokolādes attīstībā un ekspozīciju pilnveidē, informē uzņēmumā.

“Šogad atzīmējam zīmola “Laima” 150 gadu jubileju, un tieši “Laimas” šokolādes muzejs ir tā vieta, kur izzināt gan zīmola attīstību kopš 1870. gada līdz pat mūsdienām, gan arī saldumu pirmsākumus. Esam arī izstrādājuši interaktīvu muzeja mājaslapu, kas sniedz ne tikai aktuālo informāciju par muzeju, bet arī ieskatu nozīmīgos saldumu vēstures periodos,” stāsta “Orkla Latvija” komunikācijas direktore Lineta Mikša.

“Ievērojot piesardzības pasākumus un nosakot striktus veselības drošības noteikumus, šogad turpinājām “Laimas” šokolādes muzeja darbību. Šobrīd muzejs strādā tikai nedēļas nogalēs un apmeklētājiem būs atvērts līdz 20. decembrim. Savukārt no decembra beigām līdz pat februārim cītīgi strādāsim pie muzeja ekspozīciju atjaunošanas, lai jau februārī gaidītu ciemos pie mums,” papildina L.Mikša.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Ādažu Čipsi uzsāk ražot sāļās uzkodas no pupiņu miltiem

Zane Atlāce-Bistere, 02.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Orkla Latvija” papildinājusi sortimentu ar inovatīvu produktu – “Ādažu Čipsu” sāļo uzkodu, kas radīta no pupiņu un kukurūzas miltiem, informē uzņēmumā.

“Ādažu Čipsu” ekstrūderu sortiments tagad ir papildināts ar divu veidu pupiņu miltu kraukšķiem – pupiņu nūjiņām ar sieru un pupiņu riņķīšiem ar dārzeņiem.

Jaunais produkts tiek ražots uz jaunās ekstrūderu ražošanas iekārtas, kuras iegādē un uzstādīšanā pērn uzņēmums ieguldīja 620 000 eiro. Jaunā iekārta sniedz iespēju ne tikai palielināt ražošanas jaudu, bet arī attīstīt jaunus un inovatīvus produktus, tostarp pupiņu kraukšķus.

Orkla uzsāk jaunas cepumu un vafeļu ražotnes celtniecību Ādažos 

Investējot 32 miljonus eiro, "Orkla" uzsākusi jaunas cepumu un vafeļu ražotnes celtniecību...

“Jaunā ekstrūderu iekārta piedāvā mums plašas iespējas, jo uz tās varam ražot dažādu miltu un formu kraukšķus. Jau sākotnēji šī investīciju projekta mērķis bija nākotnē radīt inovācijas, kas pilnveidotu mūsu kraukšķu sortimentu. Līdz šim kraukšķu klāstu veidoja tikai dažādu garšu kukurūzas putraimu sāļās uzkodas, bet tagad esam to papildinājuši ar produktu, kas izceļas ar pupiņu miltu un proteīna sastāvu,” uzsver “Orkla Latvija” komunikācijas direktore Lineta Mikša.

Pupiņu nūjiņu ar sieru sastāvā ir 28% pupiņu miltu, nodrošinot 13% proteīna, savukārt pupiņu riņķīšus ar dārzeņiem veido 36% pupiņu miltu, garantējot 14% proteīna.

Izvēršas augu valsts produktu kategorijā 

Uzņēmums “Orkla Latvija” attīstījis sortimentu augu valsts produktu kategorijā, piedāvājot...

Uz jaunās iekārtas tiek ražotas ne tikai pupiņu nūjiņas ar sieru un pupiņu riņķīši ar dārzeņiem, bet arī tādi “Ādažu Čipsu” kraukšķi kā kukurūzas bumbas ar načo siera garšu, kukurūzas bumbas ar krējuma un sīpolu garšu, kukurūzas bumbas ar kečupa garšu, kukurūzas bumbas ar picas garšu.

Nākotnē ekstrūderu sortimentu plānots pilnveidot un piedāvāt arvien plašāku sortimentu.

Šis projekts tika īstenots “Orkla Latvija” ilgtspējas stratēģijas segmenta Uzturs un labsajūta ietvaros.

"Orkla Latvija" koncerna pagrozījums 2019.gadā bija 85,21 miljons eiro, kas ir par 3,7% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt grupas peļņa samazinājās par 3,2% un bija 2,807 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

TOP 5 lielākie pērn reģistrētie uzņēmumi

Db.lv, 05.01.2021

Otrs lielākais uzņēmums ir aizvadītā gada decembrī reģistrētais SIA “Marijas 2”. Uzņēmuma vienīgais kapitāldaļu turētājs ir SIA “REGALS NAMI”, kas kopā ar “Novira Capital” attīsta septiņstāvu biroju un tirdzniecības ēku Marijas un Satekles ielu krustojumā iepretim Centrālajai dzelzceļa stacijai.

Avots: bbstudija

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēl straujāk nekā jauno uzņēmumu skaits, pērn samazinājies jaunreģistrēto uzņēmumu pamatkapitāls. Vienlaikus netrūkst arī uzņēmumu, kuru pamatkapitāls pārsniedz miljonu eiro, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Lursoft aprēķinājis, ka 2019.gadā reģistrēto jauno uzņēmumu kopējais pamatkapitāls sasniedzis teju 365 milj. eiro, kamēr aizvadītajā gadā rādītājs bijis par 56,61% zemāks, kopā veidojot 158,26 milj. eiro.

2020.gadā bijis zemākais jaunreģistrēto uzņēmumu skaits pēdējo 17 gadu laikā 

Aizvadītajā gadā reģistrēts zemākais jaunu uzņēmumu skaits pēdējo 17 gadu laikā, liecina...

Lursoft izpētījis, ka 61,29% no visiem pērn reģistrētajiem uzņēmumiem ir mazkapitāla SIA. Salīdzinot ar gadu iepriekš, jāteic gan, ka mazkapitāla SIA īpatsvars jaunreģistrēto uzņēmumu vidū sarucis, jo 2019.gadā tās veidoja 65,96% no kopējā jauno uzņēmumu skaita. Tajā pašā laikā būtiski nav mainījies mazkapitāla SIA sadalījums pēc pamatkapitāla apjoma, jo aizvien nedaudz vairāk nekā trešajai daļai no visām mazkapitāla SIA pamatkapitāls ir 1 eiro. Lursoft norāda, ka vairāk nekā pusei no visām mazkapitāla SIA, t.i., 57,07%, pamatkapitāla apjoms nepārsniedz 10 eiro.

Vienlaikus, neskatoties uz tendenci vairāk nekā pusei no visiem jaunajiem uzņēmumiem būt mazkapitāla SIA, netrūkst arī uzņēmumu, kuru pamatkapitāls pārsniedz miljonu eiro. Pēc Lursoft uzņēmumu izvērstās meklēšanas rezultātiem, šādi uzņēmumi 2020.gadā bijuši 37.

Lielākais no tiem ir aizvadītā gada maijā reģistrētais SIA “Orkla Biscuit Production”. Uzņēmuma sākotnējais pamatkapitāls bijis 10 milj. eiro, bet pagājušā gada decembra beigās tas dubultots. Uzņēmuma kapitāldaļu turētājs ir Igaunijā reģistrētais Orkla Eesti AS, savukārt ziņās par patiesajiem labuma guvējiem norādīts, ka tos noskaidrot nav iespējams. SIA “Orkla Biscuit Production” publiskotā informācija liecina, ka uzņēmums būs atbildīgs par cepumu un vafeļu ražošanu visiem “Orkla” grupas uzņēmumiem Eiropā.

Otrs lielākais uzņēmums ir aizvadītā gada decembrī reģistrētais SIA “Marijas 2”, kas 2020.gada 21.decembrī reģistrēts ar 2,8 tūkst. eiro lielu pamatkapitālu, bet jau divas dienas vēlāk tas palielināts līdz 14,50 milj. eiro. Uzņēmuma vienīgais kapitāldaļu turētājs ir SIA “REGALS NAMI”, savukārt kā patiesā labuma guvēja reģistrēta Ilona Savčenkova. SIA “REGALS NAMI” kopā ar “Novira Capital” attīsta septiņstāvu biroju un tirdzniecības ēku Marijas un Satekles ielu krustojumā iepretim Centrālajai dzelzceļa stacijai. Šajā projektā attīstītāji plāno investēt aptuveni 40 milj. eiro.

Tāpat kā abās pirmajās vietās esošajiem uzņēmumiem, pamatkapitāls pirmā gada laikā pēc reģistrācijas palielināts arī trešajam aizvadītā gada lielākajam uzņēmumam SIA “LEH INV.CSP”. Pērn februārī holdingkompānija reģistrēta ar 10 tūkst. eiro pamatkapitālu, bet oktobrī tas palielināts līdz 7,15 milj. eiro. Pēc Lursoft pieejamās informācijas, uzņēmuma vienīgais kapitāldaļu turētājs un reizē arī patiesais labuma guvējs ir Castella Garcia Marcos Vincente. Persona kā patiesais labuma guvējs reģistrēts sešos Latvijas uzņēmumos.

2020.gadā reģistrētie lielākie uzņēmumi pēc pamatkapitāla apjoma:

  • 1. SIA “Orkla Biscuit Production”: 20 milj. EUR;
  • 2. SIA “Marijas 2”: 14,50 milj. EUR;
  • 3. SIA “LEH INV.CSP”: 7,15 milj. EUR;
  • 4. SIA “RL2A”: 6,11 milj. EUR;
  • 5. SIA “Ulmana 115”: 4,79 milj.EUR.

Lursoft izpētījis, ka tāpat kā SIA “LEH INV.CSP”, arī ceturtā un piektā pērn reģistrētā lielākā uzņēmuma kapitāldaļu turētāji ir ārvalstnieki. Jānorāda, ka no visiem 2020.gadā reģistrētajiem uzņēmumiem, 1046 gadījumu vismaz viens no uzņēmuma kapitāldaļu turētājiem bijis no ārvalstīm.

Visbiežāk interesi par jaunu uzņēmumu reģistrēšanu Latvijā izrādījuši pārstāvji no tuvējām kaimiņvalstīm – Krievijas, Igaunijas, Lietuvas. Jaunus uzņēmumus Latvijā pagājušajā gada laikā reģistrējušas arī vairākas personas no Vācijas. Kopumā ārvalstnieku ieguldījumu apjoms Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos 2020.gadā palielinājies līdz 7,59 miljardiem eiro. Salīdzinot ar 2019.gadu, tas ir pieaugums par 147,71 milj. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas ražotājs “Orkla Latvija” investējis 76 000 eiro “Spilvas” ražotnes pilnveidē, lai veicinātu ilgtspējīgu ražošanas procesu, informē uzņēmumā.

"Spilvas" ražotnē īstenots rekuperācijas jeb siltuma atgūšanas projekts, kas ļauj ražošanas procesos radīto siltumu izmantot atkārtoti karstā ūdens sildīšanai un citiem procesiem. Tādejādi gada laikā tiek samazināts energoresursu patēriņš par 4%, kā arī nodrošināts CO2 izmešu samazinājums 145 tonnu apmērā.

Orkla Latvija plāno vairāk nekā 4,6 miljonu eiro investīcijas 

Uzņēmums “Orkla Latvija” šogad plāno investēt vairāk nekā 4,6 miljonus eiro ilgtspējīgā...

“Energoefektivitāte ir neatņemama daļa no apdomīgas un gudras uzņēmumu resursu pārvaldības. Vienlaikus mūsu motivācija ir strādāt ilgtspējīgi, tādēļ mums ir svarīgi samazināt mūsu ietekmi uz vidi, un viens no veidiem, kā to varam panākt ir, īstenojot energoefektivitātes pasākumus mūsu ražotnēs, lai patērētu resursus gudrāk un pārdomātāk, vienlaikus arī strādājot efektīvāk,” stāsta “Orkla Latvija” valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons.

Projekta ietvaros “Spilvas” ražotnē uzstādīti trīs siltummaiņi, no kuriem katrs veic kādu nozīmīgu funkciju – viens īsteno tvaika katla piebarošanas ūdens uzsildīšanu, izmantojot katla dūmgāžu radīto siltumu, otrs veic katlu piebarošanas ūdens priekš uzsildīšanu, izmantojot deaeratora izdalīto siltumu, bet trešais ļauj izmantot pasterizācijas termotuneļa radīto siltumu karstā ūdens uzsildīšanai.

Rezultātā tiek samazināts dabas gāzes patēriņš, jo nav nepieciešams no jauna karsēt ūdeni. Šis projekts tika īstenots “Orkla Latvija” ilgtspējas stratēģijas segmenta Atbildība pret vidi ietvaros.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Orkla Latvija" sadarbībā ar uzņēmumu "Tetra Pak" 2021. gadā īsteno nozīmīgu zīmola "Gutta" ilgtspējas projektu, kas paredz pāreju uz jaunu iepakojumu. "Guttas" sulu, dzērienu un nektāru jaunās pakas ir radītas no vairāk nekā 84% atjaunojamu izejmateriālu, tādējādi samazinot ietekmi uz vidi.

"Guttas" jaunais 1l un 2l sulu, nektāru un dzērienu "Tetra Brik® Aseptic" iepakojums ir izgatavots galvenokārt no kartona un ir pārstrādājams. To pārstrādā, atdalot kartona masu no polimēru un alumīnija maisījuma, un pārvērš jaunos izstrādājumos – kartona kastēs, polimēru paletēs un citos. Kopumā šajā iepakojumā ir par 17% vairāk augu izcelsmes materiālu salīdzinājumā ar iepriekšējo iepakojumu.

Uzņēmums norāda, ka šis "Tetra Pak" iepakojums ir "Forest Stewardship Council"® sertificēts, kas nodrošina, ka kartons ir iegūts no FSC® sertificētiem mežiem un citiem kontrolētiem resursiem, palīdzot rūpēties par pasaules mežiem nākamajām paaudzēm. Papildus tam polimēra slāņi un vāciņš arī ir veidots no atjaunojamām izejvielām – cukurniedrēm. Iegādājoties šo "Bonsucro" sertificēto kartona iepakojumu ar atjaunojamu vāciņu un pārklājumiem, tiek atbalstīts ilgtspējīgs polimēru ražošanas process no cukurniedrēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Uzņēmumu e-komercijas izrāviens - vai turpmāk ķieģeļus pirksim internetā?

Ints Krasts, SEB bankas valdes loceklis, 28.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 fons uzņēmumu e-komercijas izaugsmei 2020. gadā devis iespēju pamatīgi atsperties un sasniegt vēl nebijušus rādītājus gan Latvijā, gan Baltijā kopumā. Tie, kuri jau iepriekš izmantoja digitālus risinājumus, tagad bauda izaugsmi.

Tāpat arvien vairāk uzņēmumu šobrīd izmanto apstākļus, lai mainītos. Tomēr joprojām pastāv vairāki būtiski izaicinājumi uzņēmumiem, kas bremzēs augšupejošo līkni. Laikus tos neapzinoties, e-komercijas izaugsme var izrādīties tikai īstermiņa lēciens.

E-komercija piedzīvo būtisku izaugsmi visā Baltijā

2020. gadā e-komercijā Covid-19 dēļ bija vērojama spēcīga izaugsme, taču visticamāk tā varētu nebūt paliekoša vidējā termiņā, bet iezīmēs ilgtermiņa virzību uz tālāku, mērķtiecīgāku attīstību. SEB jaunākais e-komercijas pētījums liecina, ka 2020. gadā Baltijā e-komercijas īpatsvars mazumtirdzniecībā pārsniegs 10%. Savukārt līdz 2024. gadam Baltijā e-komercijas īpatsvars pieaugs līdz 12% un tā sastādīs gandrīz 30% no mazumtirdzniecības izaugsmes jeb absolūtos skaitļos apjoms augs par 1,2 miljardiem eiro, sasniedzot 3 miljardus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar epidemiologiem jākonsultējas par to, vai izvēlētie drošības līdzekļi ir pietiekami, nevis par to, ka viss ir jāslēdz. Jo epidemiologu pilnīgā laime būtu tad, ja viss būtu noslēgts, neviens nekur neietu, vīrusi nekur neizplatītos, bet tā nevar būt un tā nenotiek.

Tā Dienas Biznesa lielajā intervija pauž LMT prezidents, profesors Juris Binde.

Žurnāla centrālā tēma - kāda būs Latvija, tās ekonomika, izejot no krīzes. Ko valsts dara lietas labā un kā to vērtē uzņēmēji. Kā izejai no krīzes gatavojas citviet pasaulē.

Rubrikā Portrets - Lotte Tisenkopfa-Iltnere, kosmētikas ražotāja AS Madara Cosmetics līdzīpašniece un valdes priekšsēdētāja

Vēl uzņēmēju žurnāla #DienasBizness 2. marta numurā:

  • Statistika - Latvijas preču eksports Covid-19 laikā.
  • Spēles noteikumi - Eiropas Savienības jaunā tirdzniecības politika.
  • Tendences - gaidāmā pasaules ekonomikas atgūšanās un prognozes par inflācijas pieaugumu.
  • Darījumi - Baltijas uzņēmumu apvienošanas un iegādes tirgus.
  • Portrets - Lotte Tisenkopfa-Iltnere. Kosmētikas ražotāja Mádara Organic Skincare līdzīpašniece un valdes priekšsēdētāja.
  • Enerģētika - Andrejs Belijs (Andrei Belyi), Austrumsomijas Universitātes docents un Balesene OU valdes loceklis par enerģētiku klimata pārmaiņu kontekstā.
  • Finanšu tirgi - influenceru vēstījumu ietekme uz finanšu tirgiem.
  • Cilvēkresursi - kādas sekas var radīt ekonomiskā plaisa starp paaudzēm.
  • Brīvdienu ceļvedis - Toms Didrihsons, Orkla Latvija valdes priekšsēdētājs.
  • Uzņēmumu jaunumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Helmes mērķtiecīgi paātrina savu izaugsmi, iegādājoties T2T

Helmes, 23.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada augustā T2T pievienojās starptautiskajam programmatūras izstrādes uzņēmumam Helmes. T2T fokusējas uz radošu un elastīgu programmatūras risinājumu izstrādi, un 2019. gadā uzņēmuma apgrozījums bija 6,5 miljoni eiro.

Helmes mērķtiecīgi orientējas uz eksporta attīstību, un arī šī darījuma mērķis bija paātrināt uzņēmuma izaugsmi un piesaistīt jaunus talantus un stratēģiskos klientus.

“Mums ir svarīgi, lai mūsu darbinieki justos iedvesmoti nepārtraukti mācīties un uzlabot savas prasmes, lai viņi turpinātu savu profesionālo izaugsmi un lai viņi saņemtu labu atalgojumu par savu darbu. Helmes uzņēmums strauji aug, un plānojam, ka līdz šī gada beigām mēs jau nodarbināsim vairāk kā 1000 cilvēku,” uzsver Helmes izpilddirektors Jāns Pillesārs (Jaan Pillesaar).

T2T valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors Viesturs Bulāns papildina: ”Mūsu misija ir radīt cilvēcīgas IT sistēmas, kas padara ikdienu vieglu un aizraujošu. Ikdienā cilvēki izvēlas izmantot ērtas, funkcionālas un viņu vajadzībām atbilstošas lietotnes un programmas, un šo principu mēs iedzīvinām arī darba vidē: izstrādājam un ļaujam uzņēmējiem, organizācijām un viņu darbiniekiem izmantot tādus darba instrumentus, kas atvieglo, nevis apgrūtina, pienākumu veikšanu. IT sistēmām ir jāatvieglo darba procesi, kā darbiniekiem, tā biznesam, ļaujot veikt tiem svarīgos procesus maksimāli efektīvi. Lielākajai daļai mūsu klientu neder standartizētas sistēmas. Tā ir vakardiena! Strauji mainīgajos mūsdienu apstākļos ieguvēji ir tie, kuri spēj pielāgoties, piemēram, Covid-19 izraisītajiem apstākļiem. IT sistēmām jābūt elastīgām, ātri pielāgojamām un transformējamām tāpat kā birojam un darba videi.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Izveidota Vakcinācijas biroja komanda

Db.lv, 22.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības ministrija (VM) ir izskatījusi 416 pretendentu pieteikumus un izveidojusi Vakcinācijas projekta biroja komandas kodolu, kurā strādās pieci profesionāļi ar pieredzi nacionāla un starptautiska mēroga pasākumu īstenošanā, tostarp eiro ieviešanas projekta, Dziesmu un deju svētku un Latvijas zāļu verifikācijas projekta organizēšanā, informē VM.

"Rekordīsā laikā mums ir izdevies izveidot augstas raudzes profesionāļu komandu. Tā apvieno zināšanas darbam liela mēroga nacionālos projektos un starptautisku pieredzi respektablos un augstu vērtētos privātos uzņēmumos. Uzskatu, ka tapis triecienspēks pandēmijas uzveikšanai," saka veselības ministrs Daniels Pavļuts.

Vakcinācijas projekta biroju vadīs Eva Juhņēviča, kurai ilggadīgā pieredze nacionāla mēroga pārnozaru projektu vadībā. Eva Juhņēviča bijusi XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku izpilddirektore. Viņas vadībā pirmo reizi izstrādāta un īstenota svētku dalībnieku digitāla reģistrācijas un procesu vadības sistēma, kas ļāva samazināt birokrātiskā aparāta izmantošanu datu apstrādei un nodrošināja iespēju efektīvi nodot informāciju katram dalībniekam. Eva Juhņēviča bijusi Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre, līdz šim vadījusi Rīgas Tūrisma attīstības biroju, septiņus gadus organizējusi Rīgas maratonu un citus liela mēroga projektus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Atvērtās inovācijas - nākotnes metode biznesa attīstībā

Marija Ručevska, Helve līdzdibinātāja un Future Hub vadītāja, 10.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā gada laikā uzņēmējdarbības apstākļi ir krasi mainījušies un ierastās biznesa vadības metodes vairs nereti nenes gaidītos rezultātus. Uzņēmēji meklē jaunus veidus, kā attīstīties, un arvien biežāk ir sastopami dažādi jaunrades procesi.

Viens no tiem ir atvērtās inovācijas, kas šobrīd guvušas lielu popularitāti neskaitāmu vadošo uzņēmumu vidū. Atvērtās inovācijas īpaši pievilcīgas padara to potenciāls palīdzēt rast jaunus veidus, kā attīstīt produktus un pakalpojumus un tajā pašā laikā veidot pozitīvu uzņēmuma tēlu un reputāciju. Tāpat tās var kalpot arī par pamatu jaunām un veiksmīgām ilgtermiņa sadarbībām.

Atvērtās inovācijas var skaidrot kā uzņēmuma problēmu vai izaicinājumu identificēšanu un potenciālo risinājumu izstrādi ar ārējā darbaspēka (citu uzņēmumu, jaunuzņēmumu, inovāciju ekosistēmu, universitāšu) palīdzību, kam pamatā ir inovāciju un jaunu tehnoloģiju attīstības veicināšana. Lai inovāciju process būtu veiksmīgs un izdevies, tam jānodrošina ne tikai izcils risinājums, zems risks un optimālas izmaksas, bet arī jāmotivē darbinieki, turklāt pašai problēmai jābūt atbilstošai jaunrades procesam.

Komentāri

Pievienot komentāru