Jaunākais izdevums

“Orkla Latvija” noslēgusi trīs investīciju projektus jaunajā “Laimas” ražotnē ar nolūku paaugstināt ražošanas procesu efektivitāti un uzlabot darba apstākļus ražotnes darbiniekiem.

Par kopumā vairāk nekā 700 000 eiro iegādātas un uzstādītas jaunas miksēšanas iekārtas “Laimas” šerbetiem un vafeļu produktu pildījuma sagatavošanai, kā arī jaunas “Laimas” batoniņu glazēšanas iekārtas.

“Šī brīža tirgus situācijā, kurā valda arvien pieaugošas produktu izejvielu, materiālu un ražošanas izmaksas, mēs visus investīciju projektus, tajā skaitā šos, izvērtējam un ieviešam ar mērķi ietaupīt, lai neradītu papildu slogu uz produktu cenām,” stāsta Toms Didrihsons, “Orkla Latvija” valdes priekšsēdētājs.

Jaunajā “Laimas” ražotnē, kas atklāta pagājušā gada septembrī, ir uzstādīti divi jauni mikseri: viens no tiem paredzēts pildījumu gatavošanai “Laimas” vafeļu tortēm un konfektēm, otrs – šerbetu ražošanai. Šīs iekārtas paaugstinās produktu kvalitāti un ražošanas līniju kopējo efektivitāti, automatizējot procesus, kas līdz šim bija manuāli. Tas sniegs vairākus ieguvumus, piemēram, ļaus precīzāk dozēt produktu sastāvdaļas, kā arī nodrošinās arvien labākus darba apstākļus ražotnes darbiniekiem.

Savukārt investīcijas glazēšanas iekārtās pavērs vēl plašākas iespējas inovācijām un jaunu produktu attīstīšanai. Jaunās iekārtas nodrošina glazēšanu gan ar tumšo, gan ar piena šokolādes glazūru, operatīvi pārslēdzoties uz attiecīgā produkta ražošanu ar daudzveidīgām garšām.

Tāpat plānots veikt investīcijas dzesēšanas sistēmās tās papildinot, lai ieekonomētu šo sistēmu patērēto elektroenerģiju un palīdzētu nodrošināt nepieciešamos temperatūras režīmus ražotnē.

Jau ziņots, ka ražotnes izveidē, kā arī zīmola “Laima” turpmākajā attīstībā, pēdējo trīs gadu laikā investēti 20 miljoni eiro. Šīs ir vienas no lielākajām investīcijām pārtikas nozarē Latvijā kopš neatkarības atjaunošanas.

Ražotnes būvniecība tika uzsākta 2017. gada oktobrī, un tās kopējā platība ir vairāk nekā 7200 m2. Tā ir moderna un energoefektīva ražotne ar precīzi un ērti plānotu ražošanas plūsmu, kas nodrošina efektivitāti un augstu produktu kvalitāti. Tāpat tā ir funkcionāla un ērta darba vide vairāk nekā 100 ražotnē strādājošajiem.

Papildus tam, šajā ražotnē ir izbūvēta arī mūsdienīga produktu attīstības laboratorija, kas ļauj attīstīt un pilnveidot arvien jaunus produktus zīmola “Laima” klāstā, ko baudīt ģimenēm gan Latvijā, gan arī citviet pasaulē.

"Orkla Latvija" koncerns 2020.gadā strādāja ar 104,26 miljonu eiro apgrozījumu un 4,594 miljonu eiro peļņu. Koncerna 2021.gada finanšu rezultāti pagaidām nav publiskoti.

"Orkla Latvija" reģistrēta 2009.gadā, un tās pamatkapitāls ir astoņi miljoni eiro. Latvijā "Orkla" pārstāv un attīsta "Laima", "Selga", "Staburadze", "Ādažu Čipsi", "Pedro", "Spilva", "Gutta", "Latplanta" un citus zīmolus. Uzņēmums iekļaujas Norvēģijas koncernā "Orkla".

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Finišam tuvojas Ziemeļeiropas lielākās cepumu ražotnes būvniecība Ādažos

Db.lv, 12.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēgumam tuvojas 2020.gadā uzsāktie “Orkla Biscuit Production” ražotnes būvniecības darbi Ādažos un iecerēts, ka gada nogalē jauna rūpnīca sāks darbu.

Jaunā, vairāk nekā 30 000 m2 plašā ražotne ar 13 ražošanas līnijām specializēsies cepumu un vafeļu ražošanā, un būs lielākā šāda veida ražotne Ziemeļvalstīs un Baltijā. Papildus būvniecībai sekos vēl būtiskas investīcijas jaunās iekārtās un ražošanas līnijās, kopumā veidojot pēdējos gados lielākās investīcijas Latvijas pārtikas ražošanas nozarē, kas radīs ap 300 jaunu darba vietu. Šīs būs vienas no ievērojamākajām “Orkla” investīcijām, kas ir veiktas Latvijas pārtikas nozarē pēdējos gados.

Lai atstātu vēstījumus nākamajām paaudzēm, topošās “Orkla Biscuit Production” ražotnes pamatos 11.maijā tika ierakta īpaša kapsula. Svinīgajā pasākumā piedalījās “Orkla” grupas viceprezidente Ingvilla Berga (Ingvill Tarberg Berg), “Orkla Biscuit Production” valdes priekšsēdētājs Johans Udins (Johan Uddin), Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs, Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Zane Petre, Ādažu novada domes priekšsēdētājs Māris Sprindžuks, kā arī būvniecības kompānijas “Merks” celtniecības direktora vietnieks Jānis Zilgme.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Pārtikas cenas turpinās augt arī nākamajā gadā

LETA, 06.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā Krievijas karadarbību Ukrainā, pārtikas cenas turpinās augt arī 2023.gadā, atzina pārtikas koncerna "Orkla Latvija" valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons.

Viņš skaidroja, ka Ukraina un Krievija jau vēsturiski ir bijušas lielākās vairāku pārtikas izejvielu, piemēram, saulespuķu eļļas, kartupeļu, kukurūzas un kviešu, kā arī dabasgāzes un minerālmēslu ražotājas un piegādātājas pasaulē. Karš Ukrainā ļoti lielā mērā ietekmēs visas pasaules pārtikas piegādes ķēdi, tādējādi liekot pārorientēties un meklēt jaunus risinājumus ikvienā nozarē.

Pēc Didrihsona sacītā, īstermiņā šī situācija rada nepieejamību pēc dažādām izejvielām, tādējādi veidojas apjukums globālā tirgū un krasi aug izejvielu cenas.

Tāpat viņš norādīja, ka papildus tam arī ar pārtikas nozari netieši saistītās industrijas, piemēram, iepakojuma materiālu ražošana ir ietekmēta, jo tās lielā mērā ir atkarīgas no energoresursu cenām. Savukārt degvielas cenu straujais pieaugums ietekmē transporta pakalpojumu cenas un gala rezultāta atstāj ietekmi arī uz gala produktu cenām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektrības un degvielas pieaugošo izmaksu dēļ Baltijas reģions cieš un cietīs visvairāk, tādējādi konkurētspēja reģionā kritīsies, informē SIA "Orkla Latvija" valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons.

Tāpat viņš uzsver, ka vidējā un ilgtermiņā šī situācija ir ļoti nopietna, norādot, ka ir nepieciešams skaidrs valdības un attiecīgo ministriju redzējums un plāns, kā kopā ar uzņēmējiem tiks risinātas tuvojošās problēmas.

"Pašlaik neesam neko konkrētu dzirdējuši, un arī mūsu viedokli neviens nav vaicājis, neskatoties uz to, ka esam viens no lielākajiem pārtikas ražotājiem, eksportētājiem un nodokļu maksātājiem valstī," norāda Didrihsons.

Atbildot uz jautājumu, kā "Orkla Latvija" plāno pārdzīvot elektrības un degvielas cenu kāpumu, valdes priekšsēdētājs komentēja, ka iespēju robežās ir jau akumulējuši un pārņēmuši to uz saviem pleciem, bet vairs nav citu variantu, kā pārnest uz gala produktu un celt cenas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Trīs jūru iniciatīvas valstis Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos ieguldījušas 1,96 miljardus eiro

Db.lv, 22.06.2022

20. un 21. jūnijā Rīgā tika aizvadīts Trīs jūru iniciatīvas (3JI) biznesa forums, kurš pulcēja 12 3JI reģiona valstu līderus, iniciatīvas stratēģiskos partnerus, kā arī reģiona un starptautiska līmeņa uzņēmējdarbības un investīciju sektora pārstāvjus.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos ārvalstnieki šobrīd ieguldījuši 11,39 miljardus eiro, liecina Lursoft apkoptā informācija. No tiem 1,96 miljardus eiro veido Trīs jūru iniciatīvā esošās valstis.

Trīs jūru iniciatīva dibināta 2016.gada 25. augustā, apvienojot tajā 12 Eiropas Savienības valstis, kas ģeogrāfiski novietotas starp Adrijas, Balto un Melno jūru, – Austriju, Bulgāriju, Čehiju, Horvātiju, Igauniju, Latviju, Lietuvu, Poliju, Rumāniju, Slovākiju, Slovēniju un Ungāriju.

Lursoft dati rāda, ka šo valstu ieguldījums Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos kopš 2016.gada audzis par 82,13%.

Infografiku skatiet šeit.

Visstraujāk šajā periodā palielinājies ieguldījumu apjoms no Čehijas, kamēr lielākais kritums reģistrēts Slovākijas ieguldījumos. Vienlaikus jānorāda, ka šajā periodā par 37% sarucis gan ieguldītāju skaits, gan arī to uzņēmumu skaits, kuru pamatkapitālos personas no Trīs jūru iniciatīvas valstīm veikušas ieguldījumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvfirma "Merks" apsver iespēju būvēt īres namus, intervijā sacīja "Merks" valdes priekšsēdētājs Andris Bišmeistars.

"Merks" vadītājs informēja, ka patlaban ir liela interese par šo segmentu, īpaši gada sākumā ir parādījušies jauni interesenti no Lietuvas un Igaunijas. Latvijā gadā būtu nepieciešams uzbūvēt apmēram 500 īres dzīvokļu, kā tas tagad notiek Lietuvā un Igaunijā.

"Šajā segmentā mēs varētu sevi realizēt, mums ir pietiekami daudz savas zemes, un vērtējam šādas iespējas. Tas nebūs mūsu pamatvirziens, bet, ja būs labas iespējas, mēs apsvērsim arī īres namu būvniecību," teica Bišmeistars.

Viņš piebilda, ka "Merks" kopš 2020.gada, kad sākās Covid-19 pandēmija, mainīja darbības fokusu, vairāk koncentrējoties uz saviem projektiem, tostarp ir izveidots zīmols "Merks mājas", kas nodarbojas ar dzīvokļu tirdzniecību un attīstību. Ja iepriekš gada laikā "Merks" pārdeva 100-120 dzīvokļu, tad pagājušajā gadā tika pārdoti 300 dzīvokļu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Inženiersistēmu projektēšanas un būvniecības uzņēmumu grupas Citrus Solutions, kurā ietilpst SIA Citrus Solutions un Citrus Solutions GmbH, neauditētie konsolidētie finanšu rezultāti liecina, ka 2021. gadā uzņēmuma finanšu darbības rādītāji auguši par 23%, sasniedzot vēsturiski lielāko apgrozījumu – 52,46 miljonus eiro.

2020. gadā apgrozījums bija 42,82 miljoni eiro.

2021. gadā Citrus Solutions piedalījies vairāku vērienīgu projektu īstenošanā, tostarp: projektējis inženiertīklus Orkla ražotnes jaunbūvei Ādažos; projektējis inženiertīklus Alojas Biroji “The Pine” projektam; nodrošinājis Dr. Mauriņa vēnu un lāzermedicīnas klīnikas jaunbūves celtniecību; veicis Rail Baltica Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas elektronisko sakaru tīklu būvniecību; piegādājis transporta līdzekļu un konteineru automātiskās identificēšanas sistēmas, kā arī veicis to modernizāciju un uzturēšanu Valsts Ieņēmumu dienestam; nodrošinājis Tet tīkla projektēšanu, būvniecību un uzturēšanu, kā arī izvērsis optiskā tīkla būvniecību Vācijā, tai skaitā Ēderanas, Angelnas, Mēklenburgas-Priekšpomerānijas reģionos, kā arī īstenojis citus projektēšanas, būvniecības un uzturēšanas pakalpojumus privātajiem un valsts pasūtītājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru