Jaunākais izdevums

Pārtikas uzņēmuma Orkla Latvija zīmols “Selga” paplašina produktu klāstu, piedāvājot šķiedrvielām bagātu produktu - sēklu sausmaizītes, kuru sastāvā ir 50% sēklas un to ražošanai netiek pievienoti milti un cukurs.

“Veselīgāki produkti ar augstāku uzturvērtību kļūst arvien populārāki, papildus tam patērētāji biežāk izvēlas produktus ar ilgāku uzglabāšanas termiņu. Sekojot šim pieprasījumam, piedāvājam alternatīvu maizei un paplašinām veselīgāku uzkodu klāstu “Selga Nature” produktu līnijā,” stāsta “Orkla Latvija” Komunikācijas direktore Lineta Mikša.

“Selga Nature” sausmaizīšu ražošanas procesā tiek izmantota inovatīva termiskās apstrādes tehnoloģija, kas ļauj nepievienot produktam taukvielas. Jaunās “Selga Nature” sausmaizītes ir pieejamas divos veidos: ar auzu pārslām, saulespuķu sēklām un linsēklām, kā arī sausmaizītes ar saulespuķu sēklām, linsēklām, ķiploku un čilli pārslām.

“Šīs sausmaizītes kvalificējās kā ilgtspējīgs produkts, ko “Orkla” grupā nosakām pēc sekojošiem kritērijiem: ilgtspējīgi iegūtas izejvielas, ilgtspējīgs iepakojums, uzturs un labsajūta, klimata pēdas nospiedums, un es esmu pārliecināta, ka patērētāji tās visnotaļ novērtēs un izbaudīs,” saka “Orkla Latvija” Inovāciju un ilgtspējas direktore Dana Smorodska.

“Selga Nature” sausmaizītes ir ražotas jaunajā cepumu un vafeļu ražotnē Ādažos. Tā ir vairāk nekā 30 000 m2 plašā ražotne, kas aprīkota ar modernākajām ražošanas iekārtām un inovatīvām tehnoloģijām, lai piedāvātu Baltijas un Skandināvijas patērētājiem augstākās kvalitātes produktus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO: Ādažos atklāta 100 miljonus eiro vērtā Orkla Biscuit Production ražotne

Db.lv, 14.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzoties piecu gadu izstrādes un būvniecības projektam, Ādažos oficiāli atklāta “Orkla Biscuit Production” – modernākā cepumu ražotne Baltijas valstīs un Ziemeļeiropā.

Jaunā ražotne ir lielākā šāda tipa specializētā cepumu un vafeļu ražotne un lielākā jaunuzceltā “Orkla” ražotne ar mērķi ražot produkciju kā vietējam Latvijas, tā visas Ziemeļeiropas tirgiem. Tās būvniecībā un tehnoloģiskajā aprīkojumā investēti teju 100 miljoni eiro – pēdējos gados lielākās investīcijas Latvijas pārtikas ražošanas nozarē.

“Orkla Biscuit Production” ir “Orkla Confectionery & Snacks” cepumu un vafeļu ražošanas kompetences centrs reģionā, uz kuru tika pārcelta šo produktu ražošana no līdzšinējām vietām Kungālvā Zviedrijā un Rīgā.

Jaunā, vairāk nekā 30 000 m2 plašā ražotne ar 13 ražošanas līnijām, ir lielākā jaunuzceltā “Orkla” ražotne. Ražošanas kapacitātei sasniedzot 30 tūkstošu tonnu produkcijas gadā un potenciālu apjomus palielināt nākotnē, šī rūpnīca būs iesaistīta dažādu spēcīgu, ilggadēju zīmolu produktu ražošanā Norvēģijas, Somijas, Zviedrijas, Igaunijas, Latvijas un citiem tirgiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Orkla Latvija" pērn, salīdzinot ar 2022.gadu, ražotnēs samazināja kaitīgos izmešus par 32%, bet, salīdzinot ar 2017.gadu, par 47%, informē "Orkla Latvija" pārstāvji.

Kaitīgo izmešu samazinājumu saldumu un uzkodu ražošanā pagājušajā gadā sekmēja investīcijas alternatīvās enerģijas ražošanā un atsevišķi energoefektivitātes pasākumi. 2023.gadā uzņēmums uzstādīja saules paneļus "Laima", "Spilva" un "Ādažu" ražotnēs. Tāpat "Orkla Latvija" pārstāvji atzīmē, ka visas uzņēmuma ražotnes darbojas tikai ar atjaunojamo elektrību.

Pērn "Laima" ražotnē Ādažos kaitīgo izmešu daudzums samazinājies par 17% salīdzinājumā ar gadu iepriekš, bet par 80% salīdzinājumā ar 2017.gadu. Savukārt "Ādažu čipsu" ražotnē pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2022.gadu, kopējais kaitīgo izmešu radītais daudzums pieauga par 4,8%, bet salīdzinājumā ar 2017.gadu samazinājās par 16%. Uzņēmuma pārstāvji norāda, ka arī turpmāk "Orkla Latvija" apņēmusies pilnveidot energoefektivitātes risinājumus, samazināt kaitīgos izmešus visās ražotnēs un turpināt darbu pie ilgtspējas mērķiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plaša patēriņa zīmolu preču ražošanas un izplatīšanas uzņēmuma “Orkla Latvija” apgrozījums 2023. gadā pieaudzis par 3,8%, sasniedzot 114,1 miljonu eiro, informē uzņēmums.

Īpašs fokuss 2023. gadā pievērsts ilgtspējīgu ražošanas procesu attīstībai, investējot darba vides un infrastruktūras uzlabošanā, kā arī jaunu produktu izstrādē teju 2 miljonus eiro, no kuriem aptuveni 900 tūkstoši investēti tieši energoefektivitātes veicināšanā. Pērn uzņēmuma peļņa bijusi 3 miljoni eiro, nodokļos samaksāti vairāk nekā 14,5 miljoni eiro, savukārt “Orkla Latvija” eksporta apgrozījums pērn saglabājies 2022. gada apmērā, sasniedzot nedaudz vairāk nekā 28 miljonus eiro jeb ceturto daļu no kopējā “Orkla Latvija” apgrozījuma.

“Pērnais gads ir bijis kārtējais izaicinājums ne tikai daudzām nozarēm, bet arī sabiedrībai kopumā - ar dažādu resursu cenu pieaugumu, augstajām banku procentu likmēm, kas secīgi radīja augstu inflācijas līmeni un tautsaimniecības attīstības sabremzēšanos. Lai nodrošinātu zīmolu produktu nepārtrauktu ražošanu, spētu investēt procesu attīstībā un tajā pašā laikā nodrošinātu augstāko kvalitāti produktiem, mēs kā ražotājs meklējām dažādas jaunu produktu izstrādes, izmaksu ietaupīšanas un efektīvākas darbības iespējas. Mēs, “Orkla Latvija” pērn pierādījām savu izturību sarežģītajos ekonomiskajos apstākļos un spējām saglabāt patērētāju lojalitāti mūsu iecienītajiem un jaunajiem produktiem, uz ko plānojam likt uzsvaru arī nākamajos gados,” norāda Toms Didrihsons, “Orkla Latvija” valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot apkārtējai videi draudzīgu risinājumu ieviešanu pārtikas ražošanā, SIA "Orkla Latvija" pilnībā pārgājusi uz 100% atjaunojamās enerģijas izmantošanu tās konservējumu, mērču un ēdienu piedevu ražotnē "Spilva".

Tas nozīmē, ka 1802 MWh elektroenerģijas ražošanā un piegādē radītās 545,7 tCO2 tiek samazinātas uz nulli. Šis solis ir daļa no "Orkla Latvija" Ilgtspējas stratēģijas īstenošanas attiecībā uz apkārtējās vides aizsardzību, paredzot līdz 2024.gadam ieviest ražošanā atjaunojamo enerģiju līdz 60% no kopējā patēriņa, par 65% samazināt siltumnīcgāzu emisijas pašu darbībā un par 30% - vērtību ķēdē ārpus pašu darbības.

SIA "Orkla Latvija" turpina pāreju uz elektroenerģiju no atjaunojamiem resursiem arī citās ražotnēs, uz šo brīdi iegādājoties "zaļo" elektroenerģiju "Ādažu" čipšu ražotnei 51% apmērā no kopējā patēriņa, "Laimas" saldumu ražotnei un "Orkla Latvija" loģistikas centram katram 50% apmērā, "Staburadzes" ražotnei 47% apmērā, "Orkla Latvija" administrācijas ēkai Rīgā, Miera ielā – 47% apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA "Orkla Latvija" plāno līdz 2024.gada beigām visos zīmola "Laima" šokolādes produktos izmantot ilgtspējīgi iegūtu kakao, informē uzņēmumā.

Pērn ilgtspējīgi iegūta kakao izmantošana "Laima" produktu ražošanā palielināta līdz 66%, bet 2022.gadā "Laima" produktos izmantoja 43% ilgtspējīgi iegūtu kakao. Pāreja uz ilgtspējīgi iegūtu kakao ir viens no "Orkla Latvija" ilgtspējas stratēģijas mērķiem. Tāpat 2023.gadā uzņēmums saņēma "Rainforest Alliance" sertifikāciju "Laima" ražotnei Ādažos, kas apliecina ilgtspējīgi iegūta kakao izmantošanu "Laima" saldumu ražošanā.

Lielais šokolādes patēriņš pasaulē rada ievērojamu spiedienu kakao audzēšanai, kas iespējama vien dažās pasaules valstīs. Tāpēc, lai samazinātu negatīvos efektus audzētājiem un ieviestu godīgāku sadarbības praksi, tika izstrādāta "Rainforest Alliance" sertifikācija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas ražošanas koncerns SIA "Orkla Latvija" investējis aptuveni 300 000 eiro saules parka izveidē mērču un gatavās produkcijas ražotnes "Spilva" teritorijā Babītē.

Uzstādītie saules paneļi ļaus uzņēmumam saražot 17% atjaunojamās elektroenerģijas no kopējā ražotnes patēriņa. Gada laikā plānots saražot vismaz 306,24 megavatstundas atjaunojamās elektroenerģijas.

Projekta realizācijai piesaistīts Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma atbalsta finansējums.

Saules parka izveide notikusi sadarbībā ar SIA "Enefit".

Patlaban atjaunojamā elektroenerģija tiek nodrošināta "Ādažu" čipsu ražotnei 51% apmērā no kopējā patēriņa, "Laima" saldumu ražotnei un "Orkla Latvija" loģistikas centram 50% apmērā, "Staburadze" ražotnei 47% apmērā, savukārt "Orkla Latvija" administrācijas ēkai Rīgā, Miera ielā - 47% apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija ir stabila valsts, kas ir NATO un ES dalībniece, tomēr turpmākas lielas investīcijas Latvijas rūpniecībā var kavēt darbaspēka pieejamība.

Tā intervijā Dienas Biznesam norādīja Orkla lielākais investors Steins Ēriks Hāgens un Orkla grupas prezidents Nils Selte pēc tam, kad septembrī tika atklāta Orkla jaunā cepumu ražotne – Orkla Biscuit Production.

Pirmo reizi Latvijā bijāt 1994. gadā, kad piedalījāties mazumtirdzniecības tīkla Rimi izveidē. Tolaik Latvijā vēl bija padomju armija, kas tikai plānoja došanos prom, un šī vieta bija diezgan riskanta biznesa sākšanai vai naudas investēšanai. Kā jutāties, to darot?

Steins Ēriks Hāgens: Pirmkārt, visas investīcijas ir riskantas. Un atcerieties, ka norvēģi un skandināvi jutās ļoti tuvi Baltijas valstīm. Investēt Latvijā mūs mudināja toreizējā Norvēģijas premjerministre Grū Hārlema Bruntlanne. Pēc vizītes Latvijā viņa teica, ka mums vajadzētu apsvērt investīciju iespējas Baltijas valstīs. Vēlāk Vārnera kungs, kuram pieder tīkls Dressmann, un es – mēs investējām Latvijā. Viņš atvēra dažus apģērbu veikalu tīklus, mēs izveidojām dažus restorānus un veikalus, vēlāk iegādājāmies dažas viesnīcas un citus aktīvus un attīstījām iepirkšanās centrus. Tas bija sākums. Es neatceros visas detaļas. Tomēr tagad redzam, cik lielas ir atšķirības starp to laiku un tagadni, un secinām, ka bija pilnīgi pareizi investēt šajā reģionā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nefinanšu ziņošana, kas drīzumā kļūs par pienākumu lielajiem uzņēmumiem, vēlme iekļauties atbildīgas piegādes ķēdēs, rada pieprasījumu pēc jaunas profesijas - ilgtspējas speciālistiem, kurus Latvijas augstskolas nesagatavo, saka Latvijas personāla vadīšanas asociācijas valdes priekšsēdētāja Eva Selga.

Šobrīd Latvijā uzņēmumi ilgtspējas speciālistu deficīta problēmu risina, pārkvalificējot un audzinot tos uzņēmuma iekšienē, vai aicinot šādus darbiniekus no citām valstīm, kur var iegūt šādu izglītību. Daži uzņēmumi arī pārvilina ilgtspējas speciālistus pie sevis no citiem uzņēmumiem. Tomēr ar to nepietiek.

“Ir izveidojusies paradoksāla situācija, proti, lai gan Latvijā šādus speciālistus nesagatavo, darba devēji prasa piecu darba gadu pieredze šajā jomā, kas nav realizējams, jo Latvijā pirmie ilgtspējas vadītāja amati un atbildības jomas darba sludinājumos sāka parādīties vien 2021./2022. gadā,” ar novērojumiem dalās Eva Selga.

Tam, ka šobrīd uzņēmēju gaidas ilgtspējas jomā stipri pārsniedz piedāvājumu, piekrīt arī Banku augstskolas rektore Līga Peiseniece.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot rūpēties par ilgtspējīgu ražošanu un tiecoties pēc iespējas vairāk izmantot zaļo enerģiju pārtikas produktu ražošanā, pabeigta saules paneļu parka izveide “Orkla Latvija” zīmola “Ādažu” čipsu ražotnē Ādažos, informē uzņēmums.

Uzstādīti 528 saules paneļi, kuru kopējā jauda ir 250kW, kas ļaus nodrošināt 14% atjaunojamās elektroenerģijas no kopējā ražotnes elektroenerģijas patēriņa. Saules parka uzstādīšanā investēti vairāk kā 300 tūkstoši eiro.

“Jau ilgāku laiku “Ādažu” čipsi zīmols mērķtiecīgi strādā pie tā, lai samazinātu elektroenerģijas patēriņu, un jau šobrīd ražotnē tiek nodrošināts 51% “zaļās” elektroenerģijas, kas ir viens no augstākajiem rādītājiem starp visām “Orkla Latvija” ražotnēm. Šis solis – saules parka izveide rūpnīcas teritorijā – bija loģisks turpinājums jau ieguldītajam darbam un sniegs mums vēl lielāku neatkarību, ļaujot pašiem nodrošināt 14% no kopējā rūpnīcas elektroenerģijas patēriņa,” stāsta “Ādažu” čipsu ražotnes vadītājs Niks Bisenieks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas ražotājs “Orkla Latvija” uzstādījis saules paneļus uz šokolādes ražotnes “Laima” jumta, tādējādi nodrošinot ap 1/4 daļu no ražošanā nepieciešamā elektroenerģijas pašpatēriņa.

Investējot 255 000 eiro atjaunojamās enerģijas ražošanas projektā, plānots gadā saražot 287 MWh “zaļās” elektroenerģijas, nosedzot 25% no uzņēmuma kopējā patēriņa. Gada laikā saražotā zaļā enerģija ļaus samazināt CO2 izmešus 136 tonnu apmērā, kas ir ekvivalenti 190 koku iestādīšanai.

SIA “Orkla Latvija” jau iepriekš informēja, ka iepērk “zaļo” elektrību no kopējā tīkla visām ražotnēm, taču konkrēti “Laimas” ražotnei – 50% apmērā no kopējā patēriņa. Tagad pēc saules paneļu uzstādīšanas, ražotne izmantos kopumā ap 75% atjaunojamās elektroenerģijas, tādējādi kopumā gadā ietaupot vidēji 400 tonnas CO2. Šis ir nākamais solis “Orkla Latvija” Ilgtspējas stratēģijas īstenošanā, kas vērsts uz apkārtējās vides aizsardzību. Stratēģija paredz līdz 2024.gadam ieviest ražošanā atjaunojamo enerģiju līdz 60% no kopejā patēriņa, par 65% samazināt siltumnīcgāzu emisijas pašu darbībā un par 30% – vērtību ķēdē ārpus pašu darbības. “Laiki mainās un līdz ar tiem mainās arī iespējas un risinājumi pārtikas ražotnē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kafijas grauzdēšanas uzņēmums Kalve Coffee 2023. gadā sasniedzis 2,49 miljonu eiro lielu apgrozījumu, kas ir par 38% vairāk nekā attiecīgajā laika periodā pērn. Kalve Coffee peļņa savukārt sasniedza 53 000 eiro.

“Kopš uzņēmuma izveides 2019. gadā esam nodrošinājuši stabilu izaugsmi, kas ir viena no Kalve Coffee vērtībām. Esam pierādījuši, ka varam gan pelnīt, gan padarīt nozari labāku, stingri pieturoties pie kvalitātes un ilgtspējīgas rīcības uzņēmuma ikdienā,” komentē Gatis Zēmanis, Kalve Coffee līdzdibinātājs un valdes loceklis.

“Lai arī esam pazīstami galvenokārt pateicoties mūsu kafejnīcām, uzņēmuma darbība sniedzas ievērojami plašāk. Jaunmārupē strādā Kalve Coffee plašā kafijas grauzdētava, kas nodrošina svaigi grauzdētu kafiju gan pašu vajadzībām, gan citiem klientiem, tāpat turpinām attīstīt gan kafijas aparātu nomas un apkopes servisu, gan mūsu interneta veikalu,” uzsver G.Zēmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kalve coffee domā arī par kotēšanos biržā

Db.lv, 06.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kafijas grauzdētava Kalve Coffee ceļā uz ilgtspējas izcilību ieguvusi B Corp sertifikātu. Uzņēmuma nākotnes plāni saistās arī ar kotēšanos biržā.

Kalve Coffee līdzdibinātājs Gatis Zēmanis stāsta, ka ceļš uz B Corp nav bijis viegls, prasot intensīvas pūles un rūpīgu dokumentāciju un pat fotogrāfiskus pierādījumus tam, ka specializētās (speciality) kafijas grauzdētāji Kalve Coffee ir patiesi ilgtspējīgs uzņēmums: “Man personīgais spīts jau no sākta gala bija tas, ka man daudzi teica, ka nav iespējams izveidot veiksmīgu biznesu ar pamatīgiem ilgtspējas procesiem, tad manī parādījās liels spīts pierādīt, ka to var izdarīt”.

Jaunākajā kafejnīcā Kalve Coffee investē 75 000 eiro 

SIA Kalve Coffee ieguldījusi aptuveni 75 000 eiro, lai galvaspilsētas ielas papildinātu...

"Mēs priecājamies redzēt Kalve Coffee pievienošanos B Corp kopienai un ceram atbalstīt viņu nepārtrauktu pilnveidošanās ceļu, esot līderiem Baltijā," saka Sāra Garsija, B Lab Europe tirgus attīstības daļas vadītāja.

B Corp ir sertifikācija, kas novērtē uzņēmumu ne tikai no vides perspektīvas, bet arī ņemot vērā pārvaldības stilu, darbinieku labbūtību, kopienu, kā arī attiecības ar klientiem. “B Corp sertifikāta ieviešana nekad nav bijis pašmērķis, dibinot Kalve Coffee mēs neskatījāmies kā ieviest ilgtspējas standartus, mēs vienkārši apzināti gribējām izveidot biznesu ar pozitīvu ietekmi uz pasauli,” stāsta Zēmanis.

Lai kļūtu par sertificētu B Corp uzņēmumu, katram uzņēmuma ir jādemonstrē ļoti augsts sociālais un B Impact Assessment rezulāts ar vismaz 80 punktiem. Vidējais rādītājs uzņēmumiem, kuri aizpilda B Corp pieteikumu, ir 50.9 punkti. Kalve Coffee ieguva 91.8 punktus.

"Uzņēmējdarbība ir sacensība ne tikai ar konkurentiem, bet arī pašam ar sevi. B Corp punktu sistēma rada azartu - protams, ka mēs nākamreiz vēlamies iegūt vairāk punktu. Mēs skatāmies, kas ir mums tuvākais līdzīgais konkurents, redzam cik viņiem ir punktu, tad mūsu mērķis ir viņus pārspēt. Tas ir veselīgs azarts. Tas dzen uz priekšu," saka Zēmanis.

Viņš aicina arī citus uzņēmējus raudzīties atbildīgas un ilgtspējīgas uzņēmējdarbības virzienā: “Protams, ir liels darbs jāizdara, lai tiktu pie B Corp sertifikāta, taču es ticu, ka tiem, kas to darbu būs izdarījuši ātrāk, būs ļoti lieli ieguvumi jau tuvākajā nākotnē. Skaidrs, ka arī tas, kas notiek Eiropas Parlamentā - taksācijas politika, ar 2026. gadu uzņēmumiem būs jāsniedz vides ietekmes pārskats un tamlīdzīgi, visticamāk, ka tas ietekmēs arī nodokļu politiku. Tāpēc jo ātrāk uzņēmumi šo sakārtos, jo vieglāk un labāk būs vēlāk.”

Viena no Kalve pamatvērtībām ir pieejamība, kas iekļauj produkta, finansiālu un vides pieejamību, Kalve šos svarīgos pīlārus vēlas paplašināt arī ar kotēšanos biržā. “Tādējādi mēs gribam kļūt vēl pieejamāki un dot visiem iespēju piedalīties lēmumu pieņemšanā Kalve Coffee, kā arī piesaistīt papildus resursus attīstībā,” skaidro Gatis.

SIA "Kalve Coffee" ir Latvijas uzņēmums ar kafijas grauzdētavu Jaunmārupē, kā arī vairākām kafejnīcām-veikaliem Rīgā - Stabu ielā, Baznīcas ielā un Āgenskalna tirgū. Kalve Coffee apgrozījums 2022.gadā sasniedzis 2 121 427 eiro, kas ir gandrīz divreiz vairāk nekā gadu iepriekš.

Kalve Coffee" 2021.gadā strādāja ar 1,153 eiro apgrozījumu, kas ir par 28,8% vairāk nekā gadu iepriekš, bet uzņēmuma peļņa pieauga par 34,2% un sasniedza 54 025 eiro.

"Kalve Coffee" reģistrēts 2017.gada janvārī, un uzņēmuma pamatkapitāls ir 2800 eiro. Uzņēmuma īpašnieki ir Gatis Zēmanis (51%), Karlīne Egle (25%), Raimonds Selga (20%) un Jānis Andersons (4%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

1577 Latvijas juridiskas un fiziskas personas Igaunijā reģistrēto kompāniju pamatkapitālā ieguldījušas 178,8 milj. eiro, savukārt Igaunijā reģistrētās 1744 personas Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālā ieguldījušas 989,3 milj. eiro.

To rāda SIA Lursoft pētījums par Latvijas ieguldījumiem Igaunijā un Igaunijas investīcijām Latvijā.

Nianses maina ainu

„Kopš Lursoft informatīvajos pakalpojumos ir pieejama visu triju Baltijas valstu uzņēmumu reģistru informācija, arvien biežāk tiek prasīti dati par kopīgo un atšķirīgo šo valstu komersantu darbībā. Lai gan Baltijas valstīs uzņēmumu reģistrācijas un uzskaites juridiskās sistēmas ir lielā mērā harmonizētas ar ES normatīvajiem aktiem, tomēr uzskaitē var saglabāties zināmas atšķirības. Tādas bija, piemēram, saistībā ar akciju sabiedrību kapitālu; tāpat laika gaitā var mainīties uzskaites principi - piemēram, Latvijā desmitgades tika reģistrētas un uzturētas vairākas komercsabiedrības pamatkapitāla vērtības, piemēram, reģistrētais (statūtos paredzētais), no kura Latvijas likumdošanā atteicās, un apmaksātais pamatkapitāls,” skaidro SIA Lursoft IT valdes loceklis Ainars Brūvelis. Viņš norāda, ka šajā pētījumā netiek izvērtēts, kam caur kontroles ķēdēm faktiski pieder uzņēmums, bet ņemta vērā tikai investora jurisdikcija, investējot Latvijā (vai otrādi - Igaunijā). „Ņemot vērā šīs atšķirības uzskaitē, statistika nav gluži pilnīga, tomēr lielā mērā raksturo pārrobežu biznesa attiecības. Piemēram, tās rāda, ka Igaunijā reģistrēto personu ieguldījumi Latvijā reģistrēto kompāniju pamatkapitālā ir apmēram 5,5 reizes lielāki nekā Latvijā reģistrēto personu investīcijas ziemeļu kaimiņvalstī reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālā,” pētījuma secinājumu rāda A. Brūvelis. Viņš savu sacīto pamato ar to, ka Latvijā reģistrēto personu ieguldījumu apjoms uzņēmumu pamatkapitālā Igaunijā ir 178,8 miljoni eiro, savukārt Igaunijā reģistrēto personu ieguldījumu apmēra īpatsvars Latvijā reģistrētajos uzņēmumos tuvojas miljardam eiro jeb pārsniedz 989,0 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

15 Latvijas uzņēmumi startē pārtikas izstādē Gulfood 2023 Dubaijā

Db.lv, 20.02.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dubaijas Pasaules tirdzniecības centrā (AAE) 20.februārī 28. reizi veras durvis pasaulē nozīmīgākajai starptautiskai pārtikas izstādei Gulfood 2023, kurā Latvijas nacionālajā kopstendā piedalās 15 pārtikas uzņēmumi.

Latviju izstādē pārstāv SIA Markol (“Zaķumuižas minerālūdens”), SIA Felici, SIA Kārumu fabrika, SIA Cannelle Bakery, SIA GPU Nākotne, SIA Pernes L, SIA Stelpes minerālūdens, AS Tukuma piens, AS Dobeles dzirnavnieks, AS Balticovo, SIA Rāmkalni Nordeco, SIA Orkla Latvija, SIA Skrīveru saldumi, SIA Lat Eko Food (“Rūdolfs”), SIA Smartfoody (“Beginnings”).

174 m2 plašais Latvijas nacionālais kopstends atrodas Sheikh Saeed hallē starp Argentīnas, Japānas, Dienvidāfrikas un Ukrainas nacionālajiem kopstendiem.

Izstādes 24 hallēs piedalās vairāk nekā 5000 dalībnieki no 125 valstīm. Paralēli izstādei notiek starptautiskā konference “Gulfood Inspire”, ekspertu darba grupas un diskusiju vakari.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvkompānija SIA "Merks" pagājušajā gadā strādāja ar 108,963 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 76,1% vairāk nekā 2021.gadā, savukārt kompānijas peļņa auga par 39,4% un bija 2,191 miljons eiro, liecina "Firmas.lv" informācija.

Vienlaikus "Merks" koncerna apgrozījums pērn bija 113,162 miljoni eiro, kas ir 2,1 reizi vairāk nekā 2020.gadā, bet koncerna peļņa auga 11,7 reizes un bija 5,538 miljoni eiro.

Uzņēmuma gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka pērn no "Merks" koncerna būvniecības apgrozījuma privāto pasūtītāju projekti veidoja 79%. Svarīgākie gada objekti bija biznesa centri "Gustavs" un "Elemental Skanste", "Orkla Biscuit Production" cepumu un vafeļu ražotne Ādažos un armijas bāze Ādažos.

Pērn koncerna vadība nolēma neslēgt jaunu projektu būvniecības līgumus ar fiksētu būvniecības cenu, apzinoties izaicinošos tirgus apstākļus ar strauji augošām cenām un savlaicīgu materiālu piegādes problēmām. "Merks" bija gatavs izskatīt būvniecības līgumus ar atvērtās cenas principiem, tomēr tirgū šāda veida līgumi nebija bieži sastopami.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pilnveidojot AS “CleanR Grupa” korporatīvās pārvaldības modeli, par Grupas finanšu un IT direktori iecelta Juta Jākobsone. Jākobsones pārziņā būs finanšu un IT attīstības jomas.

“Pērn CleanR Grupai bijis lielu pārmaiņu gads – no meitas uzņēmuma CleanR atdalītas vairākas vides pakalpojumu funkcijas, kas šogad Grupas ietvaros jau darbojas kā neatkarīgi, pastāvīgi uzņēmumi. Lai veicinātu straujāku Grupas uzņēmumu attīstību, decembrī emitējām obligācijas Nasdaq Riga biržā, piesaistot finansējumu 15 miljonu eiro apmērā. Tuvāko gadu Grupas biznesa attīstības plānos ietilpst arī biznesa efektivizācija un procesu digitalizācija, tādēļ priecājos par uzņēmuma vadības komandas attīstību, lai kopā strādātu pie sabalansētas visu Grupas uzņēmumu izaugsmes,” pauž CleanR Grupas valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

Juta Jākobsone ir vadītāja ar ilggadēju pieredzi lielu Latvijas pārtikas ražošanas un pārstrādes uzņēmumu, kā arī pārtikas mazumtirdzniecības uzņēmumu finanšu vadībā. Darba pieredze 19 gadu garumā finanšu direktora amatā ir gūta tādos uzņēmumos kā SIA Orkla Latvija un SIA Putnu Fabrika Ķekava, kā arī SIA Linde pārtika (ELVI veikalu tīkls).

Komentāri

Pievienot komentāru