Pārtika

Orkla Latvija pērn apgrozījusi 112,8 miljonus eiro

Db.lv, 08.09.2022

Jaunākais izdevums

Pārtikas ražotāja “Orkla Latvija” apgrozījums 2021.gadā pieaudzis par 9%, sasniedzot 112,8 miljonus eiro. Uzņēmuma peļņa pārskata gadā sarukusi līdz 2,3 miljoniem eiro, iepretim 4,594 miljonu eiro peļņai 2020.gadā.

Samaksāto nodokļu apmērs pērn veido 20,2 miljonus eiro, kas ir par 15% vairāk nekā 2020.gadā.

Uzņēmums, kurš Latvijā pazīstams ar tādiem produktu zīmoliem kā “Laima”, “Spilva”, “Selga”, “Staburadze”, “Ādažu”, “Naturli” un citiem, pērn vietējam un eksporta tirgiem kopumā izstrādāja rekordskaitu – 169 jaunus un atjauninātus produktus – saldumu un uzkodu, kā arī dažādu pārtikas produktu kategorijās.

“Orkla Latvija” 2021.gadā turpināja investēt ilgtspējīgā ražošanas procesu attīstībā kopumā ieguldot vairāk nekā 2 miljonus eiro.

“Par spīti izaicinājumiem, ar kuriem saskārāmies 2021.gadā – turpmāku Covid-19 pandēmijas ietekmi un resursu cenu pieaugumu – mums izdevies panākt izaugsmi teju visos virzienos, svarīgākais no tiem – izstrādāt jaunu, tirgū labi pieņemtu un vienlaikus arī veselīgāku produktu piedāvājumu un turpināt investēt ilgtspējīgos ražošanas procesos. Covid-19 pandēmija un savā ziņā arī resursu cenu pieaugums pasteidzinājis transformāciju uz efektīvākiem un ilgtspējīgākiem ražošanas procesiem, skrupulozāku izejvielu un piegādātāju atlasi, fokusu uz labvēlīgu darba vides nodrošināšanu, kā arī veicinājis patērētāju pieprasījumu pēc veselīgākiem un pilnvērtīgākiem produktiem un maltītēm,” uzsver Toms Didrihsons, “Orkla Latvija” valdes priekšsēdētājs.

Pērn “Orkla Lavija” par 3% kāpināja eksporta apmērus, sasniedzot 28,1 miljona eiro apgrozījumu no produktu pārdošanas vairāk nekā 20 valstīs. Lielāko pieaugumu veidoja zīmola “Laima” zefīru pārdošana Izraēlā (+64% pret 2020.gadu) un Vācijā (+10%), kā arī vispārdotāko “Laimas” produktu – šokolādes konfekšu kārbu – tirdzniecība vidēji par +4% visos tirgos, kas ir labs attīstības rādītājs pēc Covid-19 pandēmijas būtiski ietekmētiem šī produkta pārdošanas rezultātiem. Lieliskus rezultātus eksportā 2021.gadā sasniedza “Orkla Latvija” ražotie sāļo uzkodu produkti ar zīmoliem “Ādažu” un “Taffel”, uzrādot pārdošanas pieaugumu Mongolijā (+102% pret 2020.gadu), Moldovā (+70%), Azerbaidžānā (+36%) un Izraēlā (+24%).

Arī “Orkla” grupas savstarpējā eksportā, ražojot produktus Latvijas ražotnēs “Orklas” uzņēmumiem citās valstīs, pērn vērojams pārdošanas pieaugums: Zviedrijai (+59%), Igaunijai (+10%), Somijai (+7%), Lietuvai (+9%).

Līdz ar jaunās “Laimas” ražotnes Ādažos atklāšanu 2021.gadā, “Orkla Latvija” oficiāli noslēdza līdz šim lielāko investīciju projektu uzņēmumā. Jaunās ražotnes izveidē, kā arī zīmola “Laima” turpmākajā attīstībā pēdējo trīs gadu laikā tika investēti 20 miljoni eiro.

Papildus tam 2021.gadā “Orkla Latvija” investēja vairāk nekā 2 miljonus eiro ilgtspējīgos ražošanas procesos, ieviešot plašāku ražošanas automatizāciju, veicinot energoefektivitāti, uzlabojot darba vidi un infrastruktūru, kā arī jaunu produktu izstrādē.

Lielākās investīcijas 2021.gadā uzņēmums novirzīja trīs investīciju projektiem jaunajā “Laimas” ražotnē ar nolūku paaugstināt ražošanas procesu efektivitāti un uzlabot darba apstākļus ražotnes darbiniekiem par kopumā vairāk nekā 700 tūkstošiem eiro.

Daļa investīciju tika izmantotas energoefektivitātes uzlabošanai esošajās “Ādažu” un “Spilvas” ražotnēs, palīdzot uzņēmumam kopumā radīt mazāk CO2 izmešu. “Ādažu” ražotnē par 20 tūkstošiem eiro uzlabots ūdens uzsildīšanas process, savukārt par 35 tūkstošiem eiro uzņēmums iegādājies un uzstādījis jaunu iekārtu (hidrociklonu), lai ievāktu kartupeļu cieti tālākai izmantošanai.

Savukārt “Spilvas” ražotnē ieviesta rekuperācijas jeb siltuma atgūšanas sistēma 76 tūkstošu eiro apmērā, kas ļauj ražošanas procesos radīto siltumu izmantot atkārtoti karstā ūdens sildīšanai un citiem procesiem, tādējādi samazinot “Spilvas” ražotnes energoresursu patēriņu par 4% gadā.

"Orkla Latvija" koncerns 2020.gadā strādāja ar 104,26 miljonu eiro apgrozījumu un 4,594 miljonu eiro peļņu.

"Orkla Latvija" reģistrēta 2009.gadā, un tās pamatkapitāls ir astoņi miljoni eiro. Latvijā "Orkla" pārstāv un attīsta "Laima", "Selga", "Staburadze", "Ādažu Čipsi", "Pedro", "Spilva", "Gutta", "Latplanta" un citus zīmolus. Uzņēmums iekļaujas Norvēģijas koncernā "Orkla".

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Finišam tuvojas Ziemeļeiropas lielākās cepumu ražotnes būvniecība Ādažos

Db.lv, 12.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēgumam tuvojas 2020.gadā uzsāktie “Orkla Biscuit Production” ražotnes būvniecības darbi Ādažos un iecerēts, ka gada nogalē jauna rūpnīca sāks darbu.

Jaunā, vairāk nekā 30 000 m2 plašā ražotne ar 13 ražošanas līnijām specializēsies cepumu un vafeļu ražošanā, un būs lielākā šāda veida ražotne Ziemeļvalstīs un Baltijā. Papildus būvniecībai sekos vēl būtiskas investīcijas jaunās iekārtās un ražošanas līnijās, kopumā veidojot pēdējos gados lielākās investīcijas Latvijas pārtikas ražošanas nozarē, kas radīs ap 300 jaunu darba vietu. Šīs būs vienas no ievērojamākajām “Orkla” investīcijām, kas ir veiktas Latvijas pārtikas nozarē pēdējos gados.

Lai atstātu vēstījumus nākamajām paaudzēm, topošās “Orkla Biscuit Production” ražotnes pamatos 11.maijā tika ierakta īpaša kapsula. Svinīgajā pasākumā piedalījās “Orkla” grupas viceprezidente Ingvilla Berga (Ingvill Tarberg Berg), “Orkla Biscuit Production” valdes priekšsēdētājs Johans Udins (Johan Uddin), Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs, Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Zane Petre, Ādažu novada domes priekšsēdētājs Māris Sprindžuks, kā arī būvniecības kompānijas “Merks” celtniecības direktora vietnieks Jānis Zilgme.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas ražošana pašlaik iet cauri vēl nepieredzētam laikam un neko iedrošinošu par pārtikas cenām tuvākajā laikā Eiropā, Baltijā un Latvijā teikt nevar, jo aug visu ražošanas komponenšu izmaksas, atzina SIA "Orkla Latvija" valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons.

"Ikviens pārtikas produkts nosacīti sastāv no lauksaimniecības produkta, vai tās būtu olas, ogas, labība, kartupeļi vai kas cits, kas iziet cauri apstrādei un tiek iepakots. Visos šajos posmos ir vajadzīga enerģija un darbs. Mēs nevaram teikt, ka kāds no šiem elementiem kļūst lētāks vai tuvākajā nākotnē kļūs lētāks. Jautājums pašlaik ir tikai par to, par cik kārtām katra no šīm komponentēm ir palikusi dārgāka," sacīja Didrihsons.

Viņš stāstīja, ka pirmo šoku pārtikas industrija piedzīvoja, sākoties karam Ukrainā, jo pēkšņi sastapās ar dažādu pārtikas izejvielu nepieejamību. Kā piemēru viņš minēja saulespuķu eļļu, kuru Ukraina ražoja 80% apjomā no visa pasaules patēriņa. Tagad alternatīvas piegādes ir atrastas, bet risināmie jautājumi ir kļuvuši vēl sarežģītāki, jo ir saistīti ar energocenām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Pārtikas cenas turpinās augt arī nākamajā gadā

LETA, 06.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā Krievijas karadarbību Ukrainā, pārtikas cenas turpinās augt arī 2023.gadā, atzina pārtikas koncerna "Orkla Latvija" valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons.

Viņš skaidroja, ka Ukraina un Krievija jau vēsturiski ir bijušas lielākās vairāku pārtikas izejvielu, piemēram, saulespuķu eļļas, kartupeļu, kukurūzas un kviešu, kā arī dabasgāzes un minerālmēslu ražotājas un piegādātājas pasaulē. Karš Ukrainā ļoti lielā mērā ietekmēs visas pasaules pārtikas piegādes ķēdi, tādējādi liekot pārorientēties un meklēt jaunus risinājumus ikvienā nozarē.

Pēc Didrihsona sacītā, īstermiņā šī situācija rada nepieejamību pēc dažādām izejvielām, tādējādi veidojas apjukums globālā tirgū un krasi aug izejvielu cenas.

Tāpat viņš norādīja, ka papildus tam arī ar pārtikas nozari netieši saistītās industrijas, piemēram, iepakojuma materiālu ražošana ir ietekmēta, jo tās lielā mērā ir atkarīgas no energoresursu cenām. Savukārt degvielas cenu straujais pieaugums ietekmē transporta pakalpojumu cenas un gala rezultāta atstāj ietekmi arī uz gala produktu cenām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums “Orkla Latvija” investējis 258 000 eiro “Ādažu” čipsu kartupeļu noliktavas ventilācijas sistēmas nomaiņā, kas ļaus samazināt elektroenerģijas patēriņu un uzlabot kartupeļu uzglabāšanas apstākļus.

Kartupeļu čipsu ražošanai ir ļoti augstas prasības, nepieciešami kartupeļi ar augstu cietes saturu un ļoti zemu cukura līmeni, lai čipsiem būtu gaiši zeltaina nokrāsa, kas atbilst standartiem un “Orkla” grupas prasībām. Taču augstai čipsu kvalitātei tikpat svarīgi ir arī kartupeļu uzglabāšanas nosacījumi. Čipsu kartupelis ir jutīgs pret temperatūras svārstībām. To nepieciešams uzglabāt nemainīgā temperatūrā, ko var nodrošināt mūsdienīgas un automatizētas ventilēšanas sistēmas.

“Pateicoties apjomīgajām investīcijām kartupeļu uzglabāšanas noliktavā, esam uzstādījuši jaunu un mūsdienīgu ventilēšanas sistēmu, kas sniedz iespēju pat attālināti ļoti precīzi kontrolēt gan temperatūras, gan mitruma svārstības. Šīs tehnoloģijas patērē trīs reizes mazāk elektroenerģijas, nodrošina nepieciešamos kartupeļu uzglabāšanas apstākļus, kā arī palīdz mums strādāt arvien ilgtspējīgāk,” stāsta “Orkla Latvija” valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektrības un degvielas pieaugošo izmaksu dēļ Baltijas reģions cieš un cietīs visvairāk, tādējādi konkurētspēja reģionā kritīsies, informē SIA "Orkla Latvija" valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons.

Tāpat viņš uzsver, ka vidējā un ilgtermiņā šī situācija ir ļoti nopietna, norādot, ka ir nepieciešams skaidrs valdības un attiecīgo ministriju redzējums un plāns, kā kopā ar uzņēmējiem tiks risinātas tuvojošās problēmas.

"Pašlaik neesam neko konkrētu dzirdējuši, un arī mūsu viedokli neviens nav vaicājis, neskatoties uz to, ka esam viens no lielākajiem pārtikas ražotājiem, eksportētājiem un nodokļu maksātājiem valstī," norāda Didrihsons.

Atbildot uz jautājumu, kā "Orkla Latvija" plāno pārdzīvot elektrības un degvielas cenu kāpumu, valdes priekšsēdētājs komentēja, ka iespēju robežās ir jau akumulējuši un pārņēmuši to uz saviem pleciem, bet vairs nav citu variantu, kā pārnest uz gala produktu un celt cenas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Orkla Latvija” noslēgusi trīs investīciju projektus jaunajā “Laimas” ražotnē ar nolūku paaugstināt ražošanas procesu efektivitāti un uzlabot darba apstākļus ražotnes darbiniekiem.

Par kopumā vairāk nekā 700 000 eiro iegādātas un uzstādītas jaunas miksēšanas iekārtas “Laimas” šerbetiem un vafeļu produktu pildījuma sagatavošanai, kā arī jaunas “Laimas” batoniņu glazēšanas iekārtas.

“Šī brīža tirgus situācijā, kurā valda arvien pieaugošas produktu izejvielu, materiālu un ražošanas izmaksas, mēs visus investīciju projektus, tajā skaitā šos, izvērtējam un ieviešam ar mērķi ietaupīt, lai neradītu papildu slogu uz produktu cenām,” stāsta Toms Didrihsons, “Orkla Latvija” valdes priekšsēdētājs.

Jaunajā “Laimas” ražotnē, kas atklāta pagājušā gada septembrī, ir uzstādīti divi jauni mikseri: viens no tiem paredzēts pildījumu gatavošanai “Laimas” vafeļu tortēm un konfektēm, otrs – šerbetu ražošanai. Šīs iekārtas paaugstinās produktu kvalitāti un ražošanas līniju kopējo efektivitāti, automatizējot procesus, kas līdz šim bija manuāli. Tas sniegs vairākus ieguvumus, piemēram, ļaus precīzāk dozēt produktu sastāvdaļas, kā arī nodrošinās arvien labākus darba apstākļus ražotnes darbiniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zīmols “Spilva”, līdzās konservējumiem, mērcēm un ēdienu piedevām, produktu portfeli papildinājis ar jaunumu – garšvielu piedāvājumu.

““Spilva” šogad atzīmē trīsdesmit gadu jubileju, un, atbilstoši biznesa attīstības stratēģijai, zīmola produktu portfeļa papildināšana bija loģisks solis, tādēļ esam pievienojuši produktu sortimentam garšvielu zīmolu, ko līdz šim pazinām kā “Latplanta”, stāsta “Orkla Latvija” komunikācijas vadītāja Lineta Mikša.

“Līdz šim “Latplantas” sortimentā ir 70 dažādas garšvielas, kuru pārdošanas apjomi ik gadu turpinājuši augt – to veicināja arī pandēmijas laikā mājās biežāk gatavotās maltītes,” piebilst L.Mikša.

“Latplanta” ir viens no senākajiem garšvielu zīmoliem Latvijā, dibināts 1991. gadā, savukārt 2009. gadā, biznesa stratēģijas paplašināšanas ietvaros, to iegādājās ēdienu un ēdienu piedevu ražotājs “Spilva”, kas pašlaik ir viens no “Orkla Latvija” zīmoliem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maizes, uzkodu un saldētu produktu ražotājs Baltijas valstīs "Mantinga" no holdingkompānijas "Orkla Latvija" iegādājies Latvijā bāzēto SIA "Fresh Food Production", kas plašāk pazīstams kā “Pedro”.

Iegādātais uzņēmums specializējas ātro pusfabrikātu, piemēram, sviestmaižu, burgeru, panini un citu produktu ražošanā.

"Mūsu stratēģiskais mērķis augt efektīvi un ilgtspējīgi ir cieši saistīts ar to, ka nolēmām iegādāties uzņēmumu Latvijā. Ar gandrīz 25 gadu pieredzi pārtikas rūpniecībā ceram paplašināties tirgus segmentā, kura popularitāte un pieprasījums jau kādu laiku ir pieaudzis. Šovasar tika uzstādīts rekords uzkodu ražošanā, īpaši veiksmīgs tas ir bijis sviestmaižu sektorā, kas ir jauniegūtā uzņēmuma nozīmīgākais produkts. Turpmāk mēs spēsim labāk apmierināt patērētāju prasības un attīstīt atdzesēto produktu jomu, pateicoties abu rūpnīcu savstarpēji papildinošajai darbībai,” norāda Mantas Agentas uzņēmumu grupas izpilddirektors.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Trīs jūru iniciatīvas valstis Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos ieguldījušas 1,96 miljardus eiro

Db.lv, 22.06.2022

20. un 21. jūnijā Rīgā tika aizvadīts Trīs jūru iniciatīvas (3JI) biznesa forums, kurš pulcēja 12 3JI reģiona valstu līderus, iniciatīvas stratēģiskos partnerus, kā arī reģiona un starptautiska līmeņa uzņēmējdarbības un investīciju sektora pārstāvjus.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos ārvalstnieki šobrīd ieguldījuši 11,39 miljardus eiro, liecina Lursoft apkoptā informācija. No tiem 1,96 miljardus eiro veido Trīs jūru iniciatīvā esošās valstis.

Trīs jūru iniciatīva dibināta 2016.gada 25. augustā, apvienojot tajā 12 Eiropas Savienības valstis, kas ģeogrāfiski novietotas starp Adrijas, Balto un Melno jūru, – Austriju, Bulgāriju, Čehiju, Horvātiju, Igauniju, Latviju, Lietuvu, Poliju, Rumāniju, Slovākiju, Slovēniju un Ungāriju.

Lursoft dati rāda, ka šo valstu ieguldījums Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos kopš 2016.gada audzis par 82,13%.

Infografiku skatiet šeit.

Visstraujāk šajā periodā palielinājies ieguldījumu apjoms no Čehijas, kamēr lielākais kritums reģistrēts Slovākijas ieguldījumos. Vienlaikus jānorāda, ka šajā periodā par 37% sarucis gan ieguldītāju skaits, gan arī to uzņēmumu skaits, kuru pamatkapitālos personas no Trīs jūru iniciatīvas valstīm veikušas ieguldījumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvfirma "Merks" apsver iespēju būvēt īres namus, intervijā sacīja "Merks" valdes priekšsēdētājs Andris Bišmeistars.

"Merks" vadītājs informēja, ka patlaban ir liela interese par šo segmentu, īpaši gada sākumā ir parādījušies jauni interesenti no Lietuvas un Igaunijas. Latvijā gadā būtu nepieciešams uzbūvēt apmēram 500 īres dzīvokļu, kā tas tagad notiek Lietuvā un Igaunijā.

"Šajā segmentā mēs varētu sevi realizēt, mums ir pietiekami daudz savas zemes, un vērtējam šādas iespējas. Tas nebūs mūsu pamatvirziens, bet, ja būs labas iespējas, mēs apsvērsim arī īres namu būvniecību," teica Bišmeistars.

Viņš piebilda, ka "Merks" kopš 2020.gada, kad sākās Covid-19 pandēmija, mainīja darbības fokusu, vairāk koncentrējoties uz saviem projektiem, tostarp ir izveidots zīmols "Merks mājas", kas nodarbojas ar dzīvokļu tirdzniecību un attīstību. Ja iepriekš gada laikā "Merks" pārdeva 100-120 dzīvokļu, tad pagājušajā gadā tika pārdoti 300 dzīvokļu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikā, kad energoresursu cenas pieaugušas vairākas reizes, uzņēmumiem ir pēdējais brīdis atvērt acis un rīkoties – nomainīt veco apgaismoju pret jaunu, ekonomisku LED apgaismojumu, un ik mēnesi samazināt enerģijas izmaksas līdz pat 80%.

SIA “RCG Lighthouse” piedāvā pakalpojumu “apgaismojums kā ārpakalpojums,” kas ir jauns industriālais apgaismojums uz “nomaksu”. Astoņos gados esam realizējuši jau vairāk nekā 400 projektus komerciālā un industriālā sektora klientiem visā Baltijā. Orkla Latvija, Coca-Cola, Jysk – tie ir tikai daži no mūsu klientiem, kas rīkojās krietni pirms energoresursu krīze pieklauvēja pie namdurvīm. Jā, lauvas tiesu tie ir starptautiski uzņēmumi, kuru fokuss uz energoefektivitāti nav pēdējā gada tendence. Tomēr līdz ar krīzi aizvien pieaug pieprasījums arī no vietējā kapitāla uzņēmumiem. Lai gan pieprasījuma kāpums pēc LED apgaismojumiem ir ar strauji pieaugošu tendenci, mēs spējam to apmierināt. Mūsu fokuss ir uzņēmumi, kuru izmantojamo objektu platība ir virs 1000 m2 – biroju ēkas, loģistikas centri, noliktavas, mazumtirdzniecības veikali, ražošanas telpas un tirdzniecības centri, kā arī dažādas āra teritorijas.

Komentāri

Pievienot komentāru