Vairāku mēnešu bezvējš eiroznas problēmvalstu obligāciju tirgū, marta «brīvprātīgā» grieķu parādu restrukturizācija un 25 ES valstu parakstītais Budžeta līgums ir izsaucis virknei politiķu strauju optimisma vilni.

ES prezidents Hermans van Rompejs jau pasteidzās izziņot, ka «krīzes zemākais punkts jau ir garām» un to vārds vārdā atkārtoja arī ECB vadītājs Mario Dragi. Savukārt Vācijas kanclere Angele Merkele paziņoja, ka «šis ir pagrieziena punkts Eiropas Savienības vēsturē». Tiesa, SVF vadītāja Kristina Lagarda ir izteikusies daudz piezemētāk: «uz kolektīvi pieņemto pasākumu fona, pasaules ekonomika ir atkāpusies no bezdibeņa malas un tagad mēs varam skatīties uz lietām nedaudz optimistiskāk».

Mēģināsim tikt skaidrībā, kādas tad kustības ir notikušas sistēmā un vai tas var sekmēt parādu krīzes noslēgšanos eirozonā.

Pērnais gads uzņēmumiem bijis atelpas gads: reputācijas līderi savas pozīcijas saglabājuši vai tās mainījušās nedaudz, neraugoties uz dramatiskiem notikumiem finanšu nozarē, banku sektorā liela daļa spēlētāju savas pozīcijas uzlabojuši, Swedbank pat tuvojoties pirmskrīzes līmenim un šogad ierindojoties otrajā vietā. Savukārt Laima jau otro gadu pēc kārtas ir uzņēmums ar vislabāko reputāciju Latvijā, liecina Nords Porter Novelli un biznesa žurnāla LD veidotais Uzņēmumu reputācijas tops 2012.

Jau iepriekš vēroto tendenci, ka banku sektors kopumā atguvis iedzīvotāju uzticību, apstiprina ne tikai Swedbank otrā vieta, bet arī SEB bankas atgriešanās 7. vietā, kas bija šīs bankas pozīcija Uzņēmumu reputācijas topā arī pirmskrīzes gados. Savukārt farmācijas kompānijai Grindeks pirmo reizi izdevies iekļūt reputācijas saraksta pirmajā desmitniekā, tiesa gan, nevis tādēļ, ka būtu ievērojami mainījies šī uzņēmuma reputācijas indekss, bet gan tādēļ, ka, iespējams, mazāku publisko aktivitāšu dēļ no desmitnieka «izslīdējuši» tādi pārtikas nozares ražotāji kā Spilva un Aldaris. Pirms pāris gadiem vērotā tendence «celt saulītē» ražotājus mazinājusies, un, lai gan tie joprojām plaši pārstāvēti visā Uzņēmumu reputācijas topā, tomēr nereti pakalpojumu sniedzēji un tirgotāji tos nedaudz apsteiguši.

Janvārī notika kārtējā ārpuskārtas Eiropas Savienības (ES) līderu sanāksme, kurā tika spriests par cīņu pret parādu krīzi eirozonā. Šī sanāksme atkal tika nodēvēta par likteni izšķirošu.

Galvenais šīs sanāksmes rezultāts, uz kuru tiek liktas cerības izejai no esošās krīzes un tās atkārtošanās nepieļaušanai nākotnē, bija gala redakcijā pieņemtais «Fiskālais līgums». Tiesa, pret līgumu kategoriski noskaņotajai Lielbritānijai sanāksmē negaidīti pievienojās arī Čehija.

Pārējās ES dalībvalstis, tai skaitā arī visas eirozonas dalībnieces, pauda gatavību (lai arī dažas ar atrunām) pievienoties piedāvātajai «budžeta stabilitātes» savienībai. Galvenais līguma uzstādījums ir valsts budžetu deficīta ierobežošana ar likumu konstitucionālā līmenī 0,5% apmērā no IKP. Ja deficīts pārsniegs 3%, tad ir paredzēta automātiska finansiālu soda sankciju piemērošana valstij, kura pārkāpj šo līmeni. Soda apmērs var būt līdz 0.1% no IKP un soda nauda tiks iemaksāta Eiropas stabilizācijas mehānismā. Ir iespējama arī soda apmēra samazināšana, ja valsts parāds nepārsniedz 60% no IKP, kā arī gadījumos, ja valsts pārdzīvo nopietnu ekonomisko kritumu un citos «neparastos gadījumos».

Šogad Baltijas M&A un privātā kapitāla foruma ietvaros jau trešo gadu tiek turpināta tradīcija – ikgadējie apbalvojumi par nozīmīgākajiem sasniegumiem šajā jomā Baltijā.

M&A un riska kapitāla gada darījumus izvēlējās vērtēšanas komiteja, kuras sastāvā bija tirgus dalībnieki un eksperti: Kristiina Vassilkova (Igaunijas Riska kapitāla asociācija), Kristo Oidermaa (LHV), Edgars Pīgoznis (Latvijas Riska kapitāla asociācija), Jānis Maršāns (Dienas Bizness), Dr. Asta Klimavičienė (ISM Vadības un ekonomikas universitāte) un Valērijs Judins (Summa Advisers).

Lai noteiktu balvas saņēmēju, tika vērtēti kritēriji: darījuma vērtība un stratēģiskā nozīme Baltijas reģionā, sarežģītība, inovācija un finanšu struktūra.

Sekojošajā sarakstā nejaušā secībā sarindoti trīs, pēc ekspertu domām, ievērojamākie darījumi. Katras kategorijas uzvarētājs tiks paziņots Baltijas M&A un privātā kapitāla forumā, 27. oktobra vakarā.

Koalīcijas veidošana pēc šīm ārkārtas vēlēšanām būs vēl sarežģītāka nekā pērn pēc 10. Saeimas vēlēšanām, prognozē eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga.

«Godīgi sakot, es neredzu, kas mums tiek piedāvāts, kas tik radikāli varētu situāciju mainīt,» sestdien intervijā Latvijas Radio viņa atzina. «Tieši otrādi es domāju, ka šīs ārkārtas vēlēšanas ir iztērējušas vairākus mēnešus politiskās aktivitātēs, kas citādi varbūtu būtu vērstas uz krīzes novēršanu.»

Tāpat koalīcija noteikti būs jāveido no vairākām partijām, turklāt - šajā gadījumā nākusi klāt vēl viena jauna, kas būs centriski labēja, bet tas nozīmē, ka pārējām centriski labējām partijām neizbēgami samazināsies balsu skaits un būs jāveido koalīcija ar vēl vienu partiju.

TOP 500 uzņēmumi pērn saglabājuši dominējošo lomu valsts tautsaimniecībā; to apgrozījums pārsniedz pusi no kopējā visu Latvijas uzņēmumu apgrozījuma, bet peļņa – 80% no visu Latvijas uzņēmumu nopelnītā

Lielākie, veiksmīgākie un dažādos parametros citus pārspējušie uzņēmumi 15. novembrī tika godināti gadskārtējā TOP 500 apbalvošanas ceremonijā. Atgādināsim, ka TOP 500 ir Dienas Biznesa, Lursoft un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras kopprojekts; šogad tas pie lasītājiem dodas jau 21. reizi.

Uzreiz virsotnē

Kopumā balvas uzņēmējiem tika pasniegtas 18 nominācijās. Lielākais jaunums šogad – Latvijas biznesā ir jauns apgrozījuma līderis. Tas ir Krievijas minerālmēslu ražotāja – publiskās akciju sabiedrības Uralkali – meitas uzņēmums Latvijā SIA Uralkali Trading, kurš atbild par Uralkali produktu eksportu uz Eiropu, Āziju, Āfriku, Indiju, Ziemeļameriku un Dienvidameriku, norādīts uzņēmuma vadības ziņojumā.

Latvijas uzņēmumi nodokļos valsts kopbudžetā pērn samaksājuši 7,58 miljardus eiro, no tiem 5,28 miljardus eiro - Rīgā reģistrētie uzņēmumi. Lielāko nodokļu maksātāju saraksta galvgalī atrodas degvielas tirgotāji, kā arī valsts lielās kapitālsabiedrības, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

Lai izceltu arī reģionos reģistrēto uzņēmumu nozīmi tautsaimniecībā un pienesumu valsts budžetam, "Lursoft" apkopojis informāciju par lielākajiem nodokļu maksātājiem reģionos.

Kurzeme

Puse no TOP 20 lielākajiem nodokļu maksātājiem Kurzemē reģistrēti Liepājā. Vēl sešiem uzņēmumiem juridiskā adrese reģistrēta Ventspilī, bet vēl pa vienam ir no Dundagas, Grobiņas, Priekules un Rojas novadiem.

Lielākais nodokļu maksātājs starp Kurzemes uzņēmumiem 2019.gadā bijis AS "UPB", kas VID administrētajos nodokļos samaksājis 8,86 milj.eiro. Tas ir par 15,77% vairāk nekā gadu iepriekš.

Straujākais samaksāto nodokļu pieaugums starp Kurzemes TOP 20 lielākajiem nodokļu maksātājiem pēdējā gada laikā bijis SIA "Quality Jobs" no Ventspils. Lursoft dati rāda, ka 2018.gadā nodokļos uzņēmums samaksājis 1,33 milj.eiro, bet pagājušajā gadā tie bijuši jau 2,13 milj.eiro. Uzņēmums nodarbojas ar elektronisko sistēmu produktu ražošanu un ražošanas pakalpojumu sniegšanu, darbojoties industriālo sistēmu, datu tīklu infrastruktūras, ierīču interneta, kā arī medicīnas un vairāku citu tirgu nišu segmentos. Uzņēmuma vienīgā kapitāldalu turētāja ir Santa Toča.

Lielbritānijas galvaspilsētā Londonā atklāts Eiropas augstākais debesskrāpis – Shard.

Ēkas atklāšanas pasākumu ceturtdienas vakarā apmeklēja tūkstošiem Londonas iedzīvotāju. Debesskrāpis tika atklāts ar gaismas šovu, kurā izmatoti lāzeri un prožektori, tādējādi izgaismojot debesskrāpi.

Jaunais Londonas debesskrāpis ir 310 metrus augsts. Db.lv jau vēstīja, ka debesskrāpja celtniecībā izlietoti aptuveni 11 tūkstoši stikla paneļu un tam ir 87 stāvi. Projekta attīstītāji debesskrāpi dēvē par «vertikālu pilsētu». Ēkas būvniecības izmaksas tiek lēstas 450 miljonu britu mārciņu (aptuveni 376 miljoni latu) apmērā.

Ēkas būvniecību finansēja Katara.

Paredzams, ka pašlaik augstākais Eiropas debesskrāpis Londonas Shard zaudēs savu statusu, un to iegūs Maskavas Mercury City Tower debesskrāpis, norāda Mercury City attīstības projekta pārstāvji.

Tiek paredzēts, ka debesskrāpis Mercury City Tower būs 338 metrus augsts, kas ir par 18 metriem vairāk nekā pašreizējam augstākajam debesskrāpim Shard, kas tika atklāts šā gada jūlija sākumā un kura celtniecībā tika izlietoti aptuveni 11 tūkstoši stikla paneļu. 87 stāvus augstā Shard būvniecību finansēja Katara.

Merkury City Tower būvniecība tika uzsākta 2005. gadā un to paredzēts pabeigt šogad. Debesskrāpim paredzēti 75 stāvi, tostarp pieci pagrabstāvi.

Debesskrāpī paredzēts iekārtot biroju telpas, dzīvojamās telpas, restorānu, fitnesa zāli un tirdzniecības platības, liecina informācija portālā skyscraperpage.com.

Iespējams, pēc astoņiem gadiem Azerbaidžānas galvaspilsētas Baku apkaimē būs redzams kilometru augsts debesskrāpis. Vismaz tā cer kompānija Avesta Group, kas pavēstījusi par saviem plāniem celt 1 050 metrus augstu celtni.

Paredzēts, ka debesskrāpis tiks celts uz mākslīgām salām, kuras Kaspijas jūrā Baku piekrastē jau tiek veidotas. Kompānija Avesta norāda, ka paredzētais debesskrāpis būšot par 220 metriem augstāks nekā slavenais Dubaijas Burj Khalifa. Debesskrāpja celtniecības izmaksas aplēstas divu miljardu ASV dolāru apmērā.

Topošās mākslīgās salas, kurām dots nosaukums Hazāru salas, paredzēts veidot kā jaunu Azerbaidžānas uzņēmējdarbības un mājokļu centru, nodrošinot telpas vienam miljonam cilvēku. Paredzētās peldošās metropoles izmaksas sasniedz astronomisku summu – 100 miljardus ASV dolāru. Uz salām paredzēts izveidot 50 viesnīcas, parkus, veikalus, universitātes, kultūras centrus 150 skolas un Formula 1 trasi, vēsta medijs Digital Trends.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Neskatoties uz dzīvnieku aizstāvju iebildumiem, vēršu cīņas, kas tiek sauktas arī par koridu, Spānijā joprojām ir populāras. Aizvadītajā gadā Spānijas ministru padome vēršu cīņas atzina par kultūras pasākumu.

Korida ir pazīstama arī spāniski runājošās zemēs – kā, piemēram, Meksikā, Kolumbijā un Venecuēlā. Lielākā koridas arēna atrodas Meksikas galvaspilsēta Mehiko. Tajā vietu pietiek 48 tūkstošiem cilvēku. Savukārt vecākā joprojām izmantotā arēna atrodas Spānijas pilsetā Seviļā.

Divas nedēļas pēc Lieldienām Seviļā ik gadu notiek gadatirgus, kura neiztrūkstoša sastāvdaļa ir vēršu cīņas. Tās tiek organizētas 1749. gadā celtajā Maestranza arēnā un ir lielākais koridas pasākums pasaulē.

Ikdienā lietojam apzīmējumus: banku sektors, Lielais četrinieks, ārvalstu un vietējās bankas, banku filiāles. Piemēram, Rietumu Bankas vadība sociālajos tīklos min terminu Lielais piecinieks, bet Signet Bank un citas nereti retorikā izmanto apzīmējumu vietējās bankas.

Vai lietotie termini ir pašizdomāti, un kāds ir to pamats, uz šiem jautājumiem Dienas Bizness mēģināja rast atbildes, konsultējoties ar Latvijas Bankas speciālistiem.

Šādi jautājumi radās, lasot, piemēram, Rietumu Bankas ierakstus sociālajos tīklos Facebook un LinkedIn, kur bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja lieto apzīmējumu Lielais piecinieks. “Esmu gandarīta, ka Rietumu Banka pārstāv Latvijas kapitālu banku lielajā pieciniekā, turklāt ar būtisku atrāvienu no citiem tirgus dalībniekiem,” tā Jeļena Buraja pauda pērn, 8. decembrī, soctīkla Facebook Rietumu Bankas vietnē. Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons, kā arī jau pieminētā Jeļena Buraja plaši lieto vārdu salikumu vietējās bankas arī intervijās, tostarp Dienas Biznesā publicētajās. Līdztekus seko, ka tā sauktais Lielais četrinieks ir ārzemju kapitāla bankas, tomēr vai izteikumi ir precīzi un pamatoti ilgtermiņā – tas ir jautājums.

Šodien, 31. oktobrī, plkst. 18.00 Rīgā, mūzikas namā Daile notiks ikgadējā TOP 500 uzņēmumu godināšanas ceremonija, kuras laikā tiks prezentēts arī jaunākais TOP 500 žurnāls. Žurnālā jau astoņpadsmito gadu pēc kārtas apkopoti Latvijas lielākie, pelnošākie un rentablākie uzņēmumi. Laikraksts Dienas Bizness žurnālu šogad izdod sadarbībā ar informācijas tehnoloģiju uzņēmumu Lursoft IT, Latvijas Ivestīciju un attīstības aģentūru (LIAA) un DNB banku.

TOP 500 balvas tiks pasniegtas deviņās nominācijās: TOP ražotājs, TOP eksportētājs, TOP pelnošākais uzņēmums, TOP reģionu uzņēmums, TOP EBITDA pelnītājs, TOP lielākais privātais uzņēmums ar 100% vietējo kapitālu, TOP vērtīgākais uzņēmums, TOP 501 un TOP līderis. Šogad pamatā tiks godalgoti uzņēmumi, kuri attiecīgajos topos ir ieņēmuši pirmo vietu. Atsevišķās nominācijās Dienas Bizness ir paturējis tiesības izvērtēt ne tikai pozitīvos finanšu rezultātus, bet arī uzņēmuma reputāciju, lielāku uzmanību pievēršot ražotājiem.

TOP 500 žurnāls šogad ir 200 lpp. biezs. Līdzšinējo 33 nozaru topu vietā ir apskatīti 35. Sadarbībā ar Lursoft IT un finanšu konsultāciju uzņēmumu Capitalia ir izveidots arī vērtīgāko TOP uzņēmumu saraksts. Šie un citi jaunieviesumi TOP 500 izdevumu ļauj saukt par biznesa gadagrāmatu.

500 lielākie Latvijas uzņēmumi 2013. gadā kopā apgrozījuši 28,04 mljrd. eiro, kas ir tikai par 0,6% vairāk nekā gadu iepriekš

Šis ir vēsturiski zemākais lielāko uzņēmumu apgrozījuma pieaugums vairāku pēdējo gadu laikā, ja neskaitām 2009. gadu ar kopējā apgrozījuma kritumu par 22,3%, ko ietekmēja ārkārtas situācija jeb vispārējā ekonomiskā krīze. Savukārt TOP 500 uzņēmumu kopējā peļņa (nerēķinot zaudējumus) pērn ir palielinājusies par 7,6%, tai pašā laikā vidējā peļņas rentabilitāte ir ievērojami samazinājusies – par gandrīz 34%.

Šādus datus apliecina DB, Lursoft, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras un DNB bankas sadarbībā tapušais gadskārtējais Latvijas lielāko uzņēmumu TOP 500.

Lai gan vispārēji 2013. gads tomēr aizvadīts plusa zīmē, TOP 500 uzņēmumu kopējos rādītājos jaušama diezgan strauja bremzēšanās. To uzskatāmi apliecina iepriekšējā gada attiecīgie skaitļi – piemēram, 2012. gadā salīdzinājumā ar 2011. gadu TOP 500 uzņēmumu kopējais apgrozījums pieauga par 11,3%, peļņa par 15,2%, bet vidējā peļņas rentabilitāte – par 44,9%.

Ķīnā top iespaidīgs 445 miljonus Lielbritānijas sterliņu mārciņu (382 miljonus latu) vērts britu dizaina debesskrāpis, kas salīdzināts arī ar visā pasaulē zināmo Triumfa arku Parīzē. Tomēr vēl pirms 74 stāvu ēkas Vārti uz austrumiem pabeigšanas kritizētāju tai netrūkst, vēsta telegraph.co.uk.

Neapmierinātie ķīnieši to salīdzinot nevis ar populāro objektu Francijā, bet gan ar milzu biksēm. Debesskrāpis esot britu arhitektūras prakses RMJM darbs.

Saskaņā ar kompānijas Suzhou Chinaing Real Estate Co, kas attīsta šo projektu, sniegto informāciju Vārti uz austrumiem tiks pabeigti šājā gadā, kļūstot par lielāko vārtu formas struktūru pasaulē.

RMJM interneta vietnē teikts, ka Vārti uz austrumiem simbolizē ieeju Sudžou pilsētā un atspoguļo Ķīnas nozīmi mūsdienu pasaulē. Uzņēmumam ir biroji visā pasaulē, ieskaitot Londonu, Ņujorku, Dubaiju, Maskavu un Šanhaju.

Sākotnēji Ķīnas prese projektu esot uztvērusi labvēlīgi, to dēvējot par Austrumu Triumfa arku, taču tagad nostāja esot mainījusies.

Sabrūkot jaunceltnei Maskavas dienvidos, viens cilvēks gājis bojā un vairāk nekā desmit cilvēki guvuši ievainojumus, atsaucoties uz policijas sniegto informāciju, vēsta gazeta.kz.

«Kopumā 12 cilvēki tika ievainoti, viens no viņiem nomira. 10 tika hospitalizēti, viens cietušais atteicās no hospitalizācijas. Viņam tika sniegta pirmā palīdzība notikuma vietā,» informējusi policija.

Ievainotie darbinieki esot NVS valstu pilsoņi, bet viņu identitātes šobrīd tiek noskaidrotas.

Glābēji turpina noskaidrot, vai zem gruvešiem patiešām vairs nav cilvēku. Kā vēstīja mediji, tad, kad noritēja glābšanas darbi, būvfirmas pārstāvji notikuma vietā vēl nebija ieradušies.

«Tā ir rūpnieciska zona, kur vairākas ēkas ir būvniecības stadijā,» informējusi policija.

Krievijas Ārkārtas situāciju ministrijas Maskavas departamenta preses serviss paskaidrojis, ka jaunceltnei bija jākļūst par ražošanas ēku.

Chrysler Building debesskrāpis, kas ir bijis daļa no Manhatanas ainavas kopš 1930. gada un bija pasaulē augstākā ēka līdz to pārspēja Empire State Building, izlikts pārdošanā.

Debesskrāpim ir 77 stāvi, augstums līdz jumtam ir 282 metri, bet kopā ar spici, kas atrodas uz jumta, celtnes augstums sasniedz 319 metrus, liecina informācija Vikipēdijā.

Debesskrāpi sāka celt 1928. gadā un pabeidza celt 1930. gadā. Chrysler Building laikā no 1930. gada 27. maija līdz 1931. gada 30. aprīlim bija augstākā ēka pasaulē, pirms tam augstākā ēka bija Eifeļa tornis, savukārt pēc tam - Empire State Building. Pašlaik tā ir viena no augstākajām ēkām Ņujorkā.

Debesskrāpis pieder valsts ieguldījumu fondam Abu Dhabi Investment Council un attīstītājam Tishman Speyer.

Tishman Speyer īpašumu iegādājās 1997. gadā un ēkas atjaunošanā ieguldīja 100 miljonus ASV dolāru. Valsts ieguldījumu fonds 2008. gadā par īpašuma iegādi samaksāja 800 miljonus ASV dolāru.

Ņujorkas Pasaules tirdzniecības centram One World Trade Center (1 WTC) uzstādīta sudraba smaile, tādējādi tornis sasniedzis savu maksimālo augstumu – 541,3 metrus.

Iecerēts, ka 758 tonnas smagā smaile kalpos kā telekomunikāciju antena un gaismas bāka lidmašīnām, kā arī kā sava veida triumfs pār fundamentālistiem, kas iznīcināja oriģinālos Pasaules tirdzniecības centra torņus. Smaile novietota pagaidu pozīcijā, līdz inženieri izgatavos konstrukciju, kas to turēs turpmāk, vēsta USA Today.

Paredzēts, ka debesskrāpis tiks atklāts 2014. gadā, kad tur apmetīsies pirmie uzņēmumi. Vieni no pirmajiem vietas tornī ieņems žurnālu izdevējs Conde Nast, ASV valdības Vispārējā pakalpojumu pārvalde, kā arī kompānija Vantone Holdings China Center.

Pēc smailes pievienošanas, debesskrāpis kļuvis par augstāko ēku ASV, kā arī par trešo augstāko pasaulē.

Krievijas attīstītājs Hermitage sācis trīs miljardu ASV dolāru vērtu projektu Parīzē, cerībā pārspēt Londonas debesskrāpi Shard, kas pašlaik ir augstākā celtne Rietumeiropā, raksta Bloomberg.

Hermitage paredz uzcelt divas 320 metrus augstas celtnes Parīzes La Defense biznesa rajonā, vienpadsmit metro pieturvietu attālumā no Parīzes Dievmātes katedrāles

Paredzēts, ka debesskrāpjos atradīsies luksusa dzīvokļi, biroji, kā arī pieczvaigžņu viesnīca.

Parīzē vēl augstāka celtne par Hermitage debesskrāpjiem būs vien Eifeļa tornis.

«Jūs redzēsiet abas celtnes no jebkuras pilsētas daļas,» norāda Emins Iskanderovs, 37 gadus vecais Hermitage vadītājs. Viņš pauda, ka līdz gada beigām tiek plānots slēgt visas ar finansēm saistītās norunas, savukārt projekta īstenošanas darbi varētu sākties nākamgad.

Jaunais Londonas debesskrāpis, kas iesaukts par Walkie Talkie, tiek vainots gaismas atstarošanā, kā rezultātā izkusušas netālu novietotas automašīnas detaļas, vēsta BBC.

Martins Lindsijs savu Jaguar tur bija novietojis ceturtdienas pēcpusdienā. Kad atgriezies pēc aptuveni divām stundām, viņš konstatējis, ka dažas automašīnas detaļas, tai skaitā sānu spogulis, Jaguar nozīmīte, ir izkusušas.

Pēc Lindsija vārdiem, viņš neesot spējis noticēt tam, kas noticis. Projekta attīstītāji atvainojušies auto īpašniekam un samaksājuši par remontu.

37 stāvus augstais debesskrāpis Fenchurch ielā, kas iesauku ieguvis, pateicoties tā formai, patlaban ir būvniecības stadijā.

Londonas debesskrāpis Shard patlaban ir līderis starp debesskrāpjiem pasaulē, liecina jaunākais Emporis pētījums.

Šo ēku kā līderi no vairāk nekā 300 debesskrāpjiem, kuru augstums ir vismaz 100 metri un kuru celtniecība ir pabeigta pērn, izvēlējās grupa starptautisko ekspertu. Tiesa gan, ne visi par Shard ir sajūsmā – londonieši sākotnēji šo celtni ienīda un tā dizaina nepilnība ļauj viesiem skatīties vienam otra istabā. Kā norāda Emporis žūrijas loceklis, Shard būvniecība bija sarežģīta salīdzinoši šaurās vietas dēļ, tādēļ bija nepieciešama inovatīva plānošana. Tas gan padara rezultātu daudz iespaidīgāku – debesskrāpis ir uzreiz atpazīstams un patlaban tiek apsvērta tā pasludināšana par Londonas jauno simbolu.

Francūzis Alans Robērs (Alain Robert), kurš tiek dēvēts arī par zirnekļcilvēku, jo rāpjas augstceltnēs bez drošinājuma, pievarējis vēl vienu augstceltni, šoreiz Kubas galvaspilsētā Havanā, vēsta Reuters.

4. februārī A. Robērs «pieveicis» 126 metrus augsto Habana Libre viesnīcas ēku Kubas galvaspilsētā.

Francūža pievarēto izaicinājumu sarakstā ir arī Francijas augstākais (231 metrs) debesskrāpis First Tower, Kataras galvaspilsētas Dohas augstākā celtne (300 metri) Torch Doha, 214 metru augstais Bekrie Tower debesskrāpis Džakartā, 261 metru augstais Sapphire Tower Stambulā, 22 stāvus augstā viesnīcas ēka Bukarestē un 165 metrus augstais Singapore Flyer novērošanas rats Singapūrā, 452 metrus augstais Petronas Twin Towers Malaizijā, Kualalumpūrā, vanšu tilts Lisabonā un citas.

Deivida torņa debesskrāpis var lepoties ar helikopteru nosēšanās laukumu, lieliem balkoniem un brīnišķīgu skatu uz kalniem.

Tomēr šis 45 stāvu debesskrāpis Venecuēlas galvaspilsētas Karakasas centrā nav pieczvaigžņu viesnīca vai luksusa daudzdzīvokļu nams. Tas ir grausts. Iespējams, augstākais grausts pasaulē.

Deivida tornis bija iecerēts kā jauns finanšu centrs, bet tika pamests ap 1994. gadu pēc attīstītāja - baņķiera un zirgu audzētāja Deivida Brillemburga - nāves un finanšu sektora sabrukuma.

Tā sauktie skvoteri milzīgajā betona «skeletā» iemitinājās 2007. gadā. Tolaik toreizējā prezidenta Ugo Čavesa valdība uz to pievēra acis, un tagad šo vietu par savām mājām sauc aptuveni trīs tūkstoši cilvēku.