Jaunākais izdevums

Sīkāko nominālu ekonomiskā jēga ir strīdīga; Latvijā iedzīvotāji aizvien vairāk nosliecas pret tiem.

Lielbritānijā viena un divu pensu monētu izlaišana apgrozībā pērn un aizpērn ir sarukusi apmēram uz pusi, liecina Karaliskās naudas kaltuves gadskārtējais ziņojums. Britu kritiskās pārdomas par savu sīknaudu iekļaujas visas Eiropas un globālajā diskusijā, kur arguments pret «kapeiciņām» ir to augstās izmaksas iepretī nelielajai ekonomiskajai atdevei.

Tā ASV viena penija monētu ražošana to aprites uzturēšanai 2017. gadā ir radījusi 69 miljonus dolāru lielus zaudējumus, ziņo valsts naudas kaltuve. Proti, viena penija materiālu, ražošanas un loģistikas izmaksas par šādu summu pārsniedza to monetāro vērtību. Šī attiecība dziļi mīnusos ir jau pēdējos desmit gadus ar strauju tendenci virzīties lejup kopš 2015. gada, kas skaidrojams ar cinka un vara cenu kāpumu.

Vismazākie nomināli no apgrozības pasaulē ir izņemti jau virknē valstu (DB 31.01.), un spiediens uz to palielinās līdz ar digitālo maksājumu izplatību.

Diskusijas par sīkāko nominālu jēdzīgumu Apvienotajā Karalistē šogad uzvirmoja pēc britu Finanšu ministrijas pasūtītā pētījuma par digitālajiem un skaidrās naudas maksājumiem. Apkopotie dati liecina, ka reālu ekonomisko funkciju sešas no katrām desmit mazo pensu monētām pirms to izkrišanas no aprites pilda tikai vienu reizi. Pēc tam tās nogulstas krājkases «cūciņās», aiz dīvāniem, grīdas šķirbās u.tml. Vienvārdsakot, pēc Karaliskās naudas kaltuves viena un divu pensu monētām to eksistences laikā lielāka varbūtība ir līdz ar saimnieka biksēm nokļūt veļasmašīnā, nekā veikala kasē.

Tāpat kā ikvienā valstī, kur risinās diskusijas par mazākās sīknaudas lietderību, arī Latvijas patērētāju bažas ir, ka līdz ar to izņemšanu no aprites tirgotāji cenas noapaļos uz augšu, DB komentē Latvijas Bankas (LB) valdes loceklis, Kases un naudas apgrozības pārvaldes vadītājs Jānis Blūms. Anglijas Centrālā banka savā blogu vietnē Bank Underground tomēr vērtē, ka tas tā nav.

Visu rakstu Diskusija par sīknaudu turpinās lasiet otrdienas, 4.septembra laikrakstā Dienas Bizness!

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijas Banka laidīs apgrozībā Zemgalei veltītu 2 eiro piemiņas monētu

Db.lv, 21.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka trešdien, 26. septembrī, izlaidīs Zemgalei veltītu 2 eiro piemiņas monētu.

Ar šo monētu tiek noslēgta Latvijas kultūrvēsturiskajiem apgabaliem veltītā 2 eiro piemiņas monētu sērija, kas ir viens no Latvijas Bankas veltījumiem Latvijas valsts 100 gadu jubilejā. 2016. gadā tika izlaista 2 eiro piemiņas monēta ar Vidzemes ģerboni, bet pērn – monētas ar Kurzemes un Latgales ģerboņiem.

Vienlaikus ar šo 2 eiro piemiņas monētu šodien tiek izlaists īpašs monētu komplekts, kurā ietvertas visas četras Latvijas kultūrvēsturiskajiem apgabaliem veltītās monētas suvenīriesaiņojumā.

Latvijas Banka turpina īpaša dizaina apgrozības monētu kalšanas tradīciju Latvijā. Ikvienai eiro zonas valstij ir tiesības katru gadu emitēt divas īpaša dizaina 2 eiro apgrozības monētas jeb piemiņas monētas, kā arī vēl vienu piemiņas monētu kalt vairāku eiro zonas valstu kopīgas programmas ietvaros, ja tāda tiek organizēta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Klajā nāks gleznotājam Niklāvam Strunkem veltīta kolekcijas monēta

Zane Atlāce - Bistere, 11.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka ceturtdien, 11. jūlijā, izlaidīs latviešu gleznotāja, grafiķa un scenogrāfa Niklāva Strunkes (1894–1966) radošajam mantojumam veltītu īpašas formas sudraba kolekcijas monētu.

Viens no Niklāva Strunkes izcilākajiem darbiem – glezna «Cilvēks, kas ieiet istabā» (1927) – ietverts Latvijas kultūras kanonā. Tieši šī glezna atveidota kolekcijas monētas «Niklāvs Strunke» reversā. Savukārt monētas aversā atveidots fragments no gleznas «Pašportrets ar lelli» (1921).

Kolekcijas monētas «Niklāvs Strunke» grafiskā dizaina autors ir Paulis Liepa, bet plastisko veidojumu darinājis Ivars Drulle. Paulis Liepa ir divu kolekcijas monētu autors – viņš veidojis inovatīvo sudraba kolekcijas monētu «365», kā arī kolekcijas monētu «Nacionālais uzņēmējs» ar 25 reljefi izstrādātām skaldnēm reversā. Šī monēta 2018. gadā atzīta par «Mākslinieciskāko monētu» prestižajā starptautiskajā konkursā «Coin of the Year».

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FOTO: Izlaista sudraba kolekcijas monēta Mana Latvija

Zane Atlāce - Bistere, 09.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka piektdien, 9.martā laidusi klajā sudraba kolekcijas monētu Mana Latvija, kas tapusi pēc Grobiņas novadā dzīvojošās 11 gadus vecās Elizabetes Kanderes zīmējuma, informē Latvijas Bankā.

Monētas priekšpusē (aversā) ir attēlots Latvijas lielais valsts ģerbonis, bet monētas aizmugurē (reversā) ir smaidošas saules attēls, kuram labajā pusē ir uzraksts Saules mūžu Latvijai.

«Saule kā dzīvības un labestības simbols, kā visu cilvēku esības avots un pamatvērtība rotājas daudzās latviešu tautas dziesmās. Ļoti trāpīgi saules tēlu grafiskā izteiksmē Latvijas 100 gadu jubilejai veltītās monētas zīmējumā atainojusi tolaik 10 gadus veca skolniece - viena no 6742 jaunajiem dalībniekiem, kas piedalījās Latvijas Bankas organizētajā bērnu zīmējumu konkursā, kurš ar devīzi "Mana Latvija" notika 2016.gada beigās-2017.gada sākumā,» informē Latvijas Bankā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien, 7. novembrī, Latvijas Banka izlaidīs sudraba kolekcijas monētu «Brīvības cīņas (1918–1920)», kas veltīta Latvijas Neatkarības karam un visiem, kas palīdzēja izcīnīt neatkarību un turēt godā brīvību, informē centrālā banka.

Kolekcijas monētas «Brīvības cīņas (1918–1920)» grafiskā dizaina un plastiskā veidojuma autors ir mākslinieks Andris Vārpa. Monētas priekšpusē kubisma manierē stilizēti atveidots cīnītāju gājiens un karavīra atvadas no līgavas.

Monētas aizmugurē redzams sarkanbaltsarkanais Latvijas karogs, tam abās pusēs – pārrauti ierakumu nožogojumi. Monēta veidota no sudraba, Latvijas karoga attēlošanai izmantojot divu krāsu uzdruku.

Jauno monētu no 7. novembra plkst. 8.30 varēs iegādāties Latvijas Bankas kolekcijas monētu un citu numismātikas produktu iegādes vietnē e-monetas.lv un Latvijas Bankas kasēs.

Monētas cena Latvijas Bankas kasēs un vietnē e-monetas.lv – 50.00 eiro, iegādes limits vienai personai – 2 monētas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien, 17. oktobrī, Latvijas Banka izlaidīs sudraba kolekcijas monētu «Meža veltes».

Latvijas dabai veltītā monēta ir vēstījums par Latvijai raksturīgām un populārām vērtībām un tradīcijām, kuras veido piederības sajūtu Latvijai un vieno tās iedzīvotājus. Monēta veidota, godinot Latvijas mežus, to sniegtās veltes un ar mežu saistītās tradīcijas (sēņošana, ogošana u.c.).

Literatūrā aprakstīts vairāk nekā 70 tūkstošu sēņu sugu, bet to klasifikācija vēl arvien nav pabeigta. Latvijā konstatēti vairāk nekā 4 tūkstoši sēņu sugu, t.sk. 51 ir aizsargājama, 33 ir indīgas, halucinogēno sēņu apriti aizliedz likums, bet ēdamas ir aptuveni 270, taču sēņotāji parasti pievēršas 20–30 no tām.

Kolekcijas monētas «Meža veltes» grafiskā dizaina autori ir Edmunds Jansons (averss) un Edgars Folks (reverss), bet reversa plastisko veidojumu darinājusi Ligita Franckeviča. Monētas dizainā izmantots interesants paņēmiens – katru pusi veidojis cits mākslinieks, turklāt atšķirīgā stilā. Monētas vienā pusē redzama Edmunda Jansona stilizēti veidotā sēne ar micēliju, bet otrā pusē – Edgara Folka zīmēts sēņotājs ar grozu, beka ar gliemezi, beciņa sūnās un aveņu ķekars.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien, 8. novembrī, Latvijas Banka izlaidīs zelta kolekcijas monētu «Zelta saktas. Burbuļsakta» (monētas nominālvērtība 75 eiro), informē LB.

Monēta ar burbuļsaktas atveidojumu noslēdz Latvijas saktām veltīto eiro zelta kolekcijas monētu sēriju, kas rotā Latviju valsts 100 gadu jubilejā. 2016. gada novembrī tika izlaista kolekcijas monēta ar ripsaktas atveidojumu, 2017. gada augustā – monēta ar pakavsaktas atveidojumu, bet šogad, valsts jubilejas gadā, šo sēriju noslēdz īpaša zelta kolekcijas monēta, kas atbilstoši atveidojamā vēsturiskā oriģināla dizainam rotāta ar kristāliem. Iegādei būs pieejams arī visu triju zelta monētu komplekts.

Burbuļsaktas vairākus gadsimtus bija visai tagadējās Latvijas teritorijai raksturīga grezna sieviešu rota ar savam laikam ievērojamu vērtību un kļuva par latviešu tautastērpa sastāvdaļu. Arī burbuļsaktai veltītā Latvijas Bankas zelta kolekcijas monēta ieņems īpašu vietu Latvijas valsts 100 gadu jubilejas dāvanu klāstā, jo ļaus šo vēsturisko notikumu saglabāt kā nozīmīgu vērtību nākamībai ne tikai atmiņās, bet arī zeltā kopā ar kultūrvēsturiskās pieredzes zīmi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lietuvas Banka izveidojusi pasaulē pirmo digitālo kolekcijas monētu

Žanete Hāka, 09.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas Banka jūlija beigās plānojusi pircējiem piedāvāt pirmo digitālo kolekcijas monētu pasaulē - LBCOIN, liecina centrālās bankas paziņojums.

"Pirms diviem gadiem mums bija tikai drosmīga ideja. Tagad mēs šķiram jaunu lappusi numismātikas vēsturē, paplašinot centrālo banku digitālo valūtu potenciālu. Šī inovācija radīs reālus ieguvumus sabiedrībai, veidojot jaunus digitālos risinājumus nākotnē. Uz monētas attēlotais 1918.gada Neatkarības akts simbolizē pamatus, kas toreiz tika ielikti mūsdienu Lietuvai," teikts bankas paziņojumā.

Digitālo monētu Lietuvas Banka izlaidīs 23.jūlijā. Pircēji pieteikties monētai var jau iepriekš - viņiem tiks izveidots speciāls e-maciņš, uz kuru centrālā banka pārskaitīs iegādātos LBCOIN.

No pirmās līdz sestajai tirdzniecības dienai viens pircējs varēs iegādāties vienu LBCOIN, bet vēlāk šis skaits vairs netiks ierobežots.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piektdien, 17. augustā, Latvijas Banka izlaidīs kuršu ķoniņiem veltītu sudraba kolekcijas monētu, informē LB.

Šī monēta ir veltījums kuršu ķoniņiem – latviešu tautas daļai, kas pratusi nosargāt savu personisko brīvību un neatkarību cauri gadsimtiem.

Kolekcijas monētas «Kuršu ķoniņi» mākslinieki ir Arvīds Priedīte (grafiskais dizains) un Ligita Franckeviča (plastiskais veidojums). Monēta izgatavota kaltuvē UAB Lietuvos monetų kalykla (Lietuva).

Monētas priekšpusē uz dokumenta fona attēlots jātnieks zirga mugurā ar spalvu pie cepures, zobenu pie sāniem un karogu rokā. Monētas aizmugurē redzams Peniķa staba atveids ar Ķoniņciema ģerboni, sieviete tautastērpā un vīrietis ar zobenu; fonā – septiņu Kurzemes brīvciemu nosaukumi.

Ķoniņi bija Kurzemes pamatiedzīvotāji, septiņu brīvciemu (Ķoniņu, Kalēju, Pliķu, Ziemeļu Turlavas pagastā, Dragūnu Rumbas pagastā, Viesalgu Snēpeles pagastā un Sausgaļu Padures pagastā) iemītnieki, kas kā vasaļi jeb lēņavīri no Livonijas ordeņa saņēma zemi un privilēģijas. 1230. gadā lielāko kuršu daļu pārstāvošā ķēniņa Lamekina un Romas pāvesta legāta pilnvarnieka noslēgtais līgums paredzēja kuršu dalību karos pret pagāniem un tiesības palikt brīviem, ja vien turēsies pie katoļticības. Līgums bija spēkā īsu laiku, jo mainījās baznīcas varas un Livonijas ordeņa spēku samērs un ietekme, bet tas iedibināja brīvības tradīciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijas Banka izlaidīs 2 eiro piemiņas monētu Uzlēcošā saule

Žanete Hāka, 12.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka otrdien, 17. septembrī, izlaidīs Latvijas ģerboņa rašanās vēsturei veltītu 2 eiro piemiņas monētu «Uzlecošā saule».

Izlaižot šo monētu, tiks godināts arī mākslinieka Anša Cīruļa (1883–1942) mākslinieciskais devums, kas iekļauts Latvijas kultūras kanonā. Latvijas valsts rašanās laikā uzlecošas saules motīvs bija iecienīts – jaunas valsts tapšana tika salīdzināta ar saules parādīšanos pie debesīm.

Ar mākslinieka Ivara Drulles palīdzību piemiņas monētā «Uzlecošā saule» pārdzimis mākslinieka Anša Cīruļa radītais saules motīvs, kas kalpoja kā pirmsākums vienam no Latvijas valsts ģerboņa pamatelementiem.

Šis motīvs 1915. gadā pirmo reizi tika atveidots latviešu strēlnieku bataljona krūšu nozīmēs un 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljona karogā. 1917. gadā Ansis Cīrulis radīja autonomas Latvijas simbola metu (zeme, virs kuras attēlota uzlecoša saule ar lauzītiem stariem). Tas bija pirmsākums vienam no Latvijas valsts ģerboņa pamatelementiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka piektdien, 22.jūnijā izlaidīs Likteņdārzam veltītu sudraba kolekcijas monētu, kuras priekšpusē attēlots Daugavas ūdeņu ieskautais Likteņdārza amfiteātris, bet aizmugurē – cilvēku seju atspulgs sudrabā, informē bankā.

Kolekcijas monētas «Likteņdārzs» mākslinieces ir Frančeska Kirke (grafiskais dizains) un Ligita Franckeviča (plastiskais veidojums). Monēta izgatavota kaltuvē Koninklijke Nederlandse Munt, Nīderlandē.

Likteņdārza iecere radās kā atbilde uz sabiedrībā izjustu nepieciešamību izveidot nacionālu piemiņas vietu 20. gadsimta totalitāro režīmu dēļ cietušajiem un bojā gājušajiem 600 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju. Tālab 2005. gada 7. jūnijā domubiedru kopa nodibināja Kokneses fondu. Tā mērķis ir izveidot atceres dārzu, kas simbolizētu mūsu tautas sāpes par upuriem un apliecinātu nebeidzamu piemiņu, kur smeļamies spēku no viņu izturības. Sākotnējo Kokneses fonda rīcības kapitālu veidoja Viļa un Martas Vītolu ziedotie 640 tūkstoši eiro. Kopš izveides sākuma projektā ieguldīti 2,5 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, 22. jūnijā, Latvijas Banka izlaida Likteņdārzam veltītu sudraba kolekcijas monētu.

Svinīgais jaunās monētas prezentācijas pasākums notika Kokneses novada tūrisma informācijas centrā, un tajā piedalījās Latvijas Bankas valdes priekšsēdētājs Māris Kālis, «Kokneses fonda» padomes locekļi Vilis Vītols un Sandra Kalniete, kā arī Likteņdārza monētas autores - māksliniece Frančeska Kirke un tēlniece Ligita Franckeviča.

Kolekcijas monētas «Likteņdārzs» mākslinieces ir Frančeska Kirke (grafiskais dizains) un Ligita Franckeviča (plastiskais veidojums).

Monētas priekšpusē attēlots Daugavas ūdeņu ieskautais Likteņdārza amfiteātris, bet monētas aizmugurē – cilvēku seju atspulgs sudrabā, kas simbolizē Latvijas tautu – pagātnē sakņotu un uz nākotni vērstu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu tirgū izvēlēties tādus ieguldījumus, kuriem vērtības pieauguma ziņā vajadzētu klāties labāk, ne vienmēr ir tas pats pateicīgākais darbs.

Turklāt bieži vien tiek ironizēts, ka profesionāļu darbu šajā ziņā vismaz īsākos termiņos var salīdzināt ar šautriņu mešanu, ko tikpat labi var darīt arī kāds mērkaķis. Proti, ja tam tiek iedotas šautriņas, kuras tiek attiecīgi mestas uz akciju saraksta pusi (ieguldījumu portfelis tad tiek izvēlēts no tām kompāniju akcijām, kuru vārdam ir trāpīts), tad šī portfeļa guvums var nebūt sliktāks par to, ko klientiem nodrošinās tirgus profesionālis, kad tas, ņemot vērā visas savas zināšanas uz konkrēto brīdi, izvēlēsies konkrētas akcijas, kurām investoru tad it kā vajadzētu aplaimot ar lielākiem guvumiem.

Jau ziņots, ka šajos gadījumos tiek citēts Prinstonas Universitātes pasniedzēja Bērtona Malkiela darbs "A Random Walk Down Wall Street", kurā viņš izvirzīja hipotēzi, ka nejauši izvēlētu akciju portfelis var būt tikpat veiksmīgs/neveiksmīgs kā labi apmaksātu tirgus profesionāļu darbs. Šis darbs iemantojis lielu popularitāti, jo tam pamatā bija visai interesants pētījums un galu galā nebūt nevar apgalvot, ka šī hipotēze būtu pilnīgi greiza. Rezultātā arī šobrīd puspajokam tiek veikti līdzīgi eksperimenti, kas bieži atklāj, ka "mērkaķošanās" rezultātā, piemēram, ar tām pašām šautriņām patiešām var izveidot visai cienīgu ieguldījumu portfeli, kas pārspēj dažādu tirgus "guru" veikumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien, 11. aprīlī, Latvijas Banka izlaidīs latviešu dzejnieka, prozaiķa un politiķa Kārļa Skalbes (1879–1945) daiļradei veltītu sudraba kolekcijas monētu «Kaķīša dzirnavas».

Kolekcijas monētas «Kaķīša dzirnavas» grafiskā dizaina autore ir Elīna Brasliņa, bet plastisko veidojumu darinājusi Ligita Franckeviča. Šī ir jaunās un talantīgās mākslinieces E. Brasliņas debija monētu mākslā. Plašākai sabiedrībai viņa ir pazīstama kā grāmatu ilustratore (izdots jau vairāk nekā 20 bērnu grāmatu ar E. Brasliņas ilustrācijām, t.sk. grāmatu sērija «Mākslas detektīvi»), un nupat uz kinoteātru ekrāniem parādījusies arī pirmā viņas animētā filma «Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi».

Jauno monētu no 11. aprīļa plkst. 8.30 varēs iegādāties Latvijas Bankas kolekcijas monētu un citu numismātikas produktu iegādes vietnē un Latvijas Bankas kasēs. Monētas cena būs 46 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz septembra beigām vēl nebija apmainītas latu monētas un banknotes 86,5 miljonu latu jeb 123,1 miljona eiro vērtībā, pavēstīja Latvijas Bankas preses sekretārs Jānis Silakalns.

Viņš informēja, ka līdz 2019.gada septembra beigām no apgrozības izņemti 39% latu monētu 28 miljonu latu (39,8 miljonu eiro) vērtībā un 96% latu banknošu 939 miljonu latu (1,336 miljardu eiro) vērtībā. No apgrozības kopumā izņemti 148 miljoni monētu un 47 miljoni banknošu.

Septembra beigās vēl nebija apmainīti 341,2 miljoni monētu, kas svara izteiksmē ir 783 tonnas.

No monētām visvairāk neapmainīto vidū joprojām ir mazo nominālu - viena un divu - santīmu monētas, proti, kopumā 240 miljoni gabalu. Neapmainīto viena lata monētu, ieskaitot īpašos vienlatniekus, ir 24,1 miljons gabalu.

Savukārt no banknotēm neapmainītas visvairāk ir piecu latu un 20 latu banknotes - attiecīgi 1,7 miljoni un 802 tūkstoš banknošu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz aprīļa beigām vēl nebija apmainītas latu monētas un banknotes 85,5 miljonu latu jeb 121,6 miljonu eiro vērtībā, pavēstīja Latvijas Bankas preses sekretārs Jānis Silakalns.

Viņš informēja, ka Latvijas Bankā 2020.gada četros mēnešos apmainītas latu naudaszīmes 0,4 miljonu latu (0,6 miljonu eiro) vērtībā.

Silakalns arī norādīja, ka līdz 2020.gada aprīļa beigām no apgrozības izņemti 39% latu monētu 28 miljonu latu (39,8 miljonu eiro) vērtībā un 96% latu banknošu 940 miljonu latu (1,337 miljardu eiro) vērtībā. No apgrozības kopumā izņemti 148 miljoni monētu un 47 miljoni banknošu.

Aprīļa beigās vēl nebija apmainīti 340,8 miljoni monētu, kas svara izteiksmē ir 782 tonnas.

No monētām visvairāk neapmainīto vidū joprojām ir mazo nominālu - viena un divu - santīmu monētas, proti, kopumā 239 miljoni gabalu. Neapmainīto viena lata monētu, ieskaitot īpašos vienlatniekus, ir 24 miljoni gabalu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kriptovalūtu klondaika – vai digitālās zīmes var kļūt par naudu?

Latvijas Bankas ekonomists Ivars Tillers, 02.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikdienā šķietami nemanāma, tomēr tautsaimniecībai nepārvērtējami nozīmīga ir uzticamība. Vai varam paļauties, ka preču un pakalpojumu maiņas darījumos iegūsim solīto; vai varam būt droši, ka darījuma otra puse spēj pildīt solījumus; vai vērtības, kuras iegādājāmies, patiesībā pieder to pārdevējam, un kā varam droši zināt, kas tieši kam pieder?

Vai, iegādājoties, piemēram, nekustamo īpašumu, tam nav apgrūtinājumu, vai īpašumtiesību nostiprinājumi ir droši un nevar tikt nesankcionēti mainīti? Visbeidzot, naudas pastāvēšana pašos pamatos ir uzticēšanās rezultāts – tautsaimniecības dalībnieku paļaušanās, ka naudaszīmes, kam pašām par sevi nav gandrīz nekādas vērtības, var un nākotnē varēs apmainīt pret precēm un pakalpojumiem. Līdzās uzticībai naudas pirktspējai, kredītiestāžu emitētā bezskaidrā nauda var pastāvēt, ja klienti uzticas kredītiestāžu spējai pildīt saistības un regulējošo institūciju spējai novērst nelīdzsvarotības, kas rodas banku sistēmā.

Darījumos, kuros nepietiek ar otras puses labu reputāciju, mūsdienās uzticamības panākšanai plaši tiek izmantoti centralizēti institucionāli risinājumi – dažādi reģistri, vidutāji, kas apstiprina darījuma pušu noslēgtās vienošanās, intelektuālā īpašuma izmantošanas tiesības un autoratlīdzības sadali administrējošas iestādes utt. Institucionālie risinājumi ne vienmēr ir ātrdarbīgi un efektīvi, turklāt daudzos gadījumos to darbošanos atbilstoši izveidošanas iecerei apdraud dažādi cilvēciskie faktori – kļūdas, ļaunprātība. Varētu vaicāt, vai iespējams izveidot tautsaimniecības darbības modeļus, lai uzticamība kļūtu par sistēmas neatņemamu īpašību un tautsaimniecības dalībnieku paļāvība būtu sasniedzama bez trešās puses iesaistes? Vai iespējams darījuma slēdzējpusēm izveidot līgumus, kuru izpilde notiktu automātiski, bez darījuma gaitu un nosacījumus pārraugošo pušu iesaistes, un līguma nesankcionēta maiņa būtu neiespējama?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien, 23. oktobrī, Latvijas Banka izlaidīs Latvijas valsts 100 gadu jubilejai veltītu sudraba kolekcijas monētu «Ģerboņu monēta».

Monēta plašākai sabiedrībai tiks prezentēta pasākumā Rīgas pils Ģerboņu zālē 22. oktobrī, klātesot Latvijas Valsts prezidentam Raimondam Vējonim.

Kolekcijas monētas «Ģerboņu monēta» mākslinieki ir Laimonis Šēnbergs (grafiskais dizains) un Jānis Strupulis (plastiskais veidojums). Monēta izgatavota kaltuvē UAB Lietuvos monetų kalykla (Lietuva).

Monētas priekšpusē attēlots Latvijas Republikas lielais valsts ģerbonis, zem tā – Latvijas valsts 100 gadu jubilejas zīme. Monētas aizmugurē uz vēsturisko heraldisko figūru – lauvas, grifa un aļņa – fona izvietoti Latvijas kultūrvēsturisko apgabalu ģerboņi un uzraksti «Kurzeme», «Vidzeme», «Zemgale» un «Latgale».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tradicionālajā sabiedrības aptaujā par «Latvijas gada monētu 2017» atzīta kolekcijas monēta «Kalējs kala debesīs», informē «Latvijas Banka».

Latviešu tautasdziesmām veltītajā Latvijas Bankas kolekcijas monētā «Kalējs kala debesīs» iekaltas dainas rindas, kas papildinātas ar mākslinieka zīmējumiem, kuros personificēti dabas priekšmeti un parādības.

Monētas priekšpuses centrā atveidots etnogrāfiskā tērpā ģērbies jātnieks ar labajā rokā paceltu lodi, no kuras dažādos virzienos šaujas deviņas zibens bultas, ap zirgu mākoņi un lietus lāses; lejasdaļā puslokā uzraksts: «Kalējs kala debesīs, ogles bira Daugavā.»

Monētas aizmugures augšdaļā – latviešu etnogrāfisko rotu un lietus lāšu atveids, lejasdaļā – uzraksts 5 eiro un villaine, uz kuras vainags un rotaslietas, pa labi – gada skaitlis 2017. Augšā puslokā uzraksts «Es paklāju villainīti,man piebira sudrabiņa.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieguldījumu pasaulē bieži vien vērojama situācija, kad amatieri investori par savām spējām pārspēt kopējo tirgus sniegumu ir visai pārliecināti. Patiesībā gan to izdarīt ir grūti, un ne velti tas ilgākā termiņā izdevies vien nelielai daļai finanšu tirgus profesionāļu.

Mazajiem investoriem to ceļā uz daudzmaz veiksmīgu ieguldīšanu bieži vien ceļā stājas emocijas. Šajā ziņā var runāt gan par pārlieku lielām bailēm no zaudējumiem, gan piezagušos neadekvātu pašpārliecinātību.

Pacietība un vēlreiz pacietība

Ne velti pēdējo gadu laikā vērojama tā saucamās pasīvās investēšanas uzvaras gājiens. Tas nozīmē, ka investori labāk naudu lemj ieguldīt kādā fondā, kas tikai kopē kāda tirgus indikatora vērtības izmaiņas. Mazajiem investoriem pretī nākuši paši lielie līdzekļu pārvaldnieki, kuri radījuši daudzus šādus ļoti zemu izmaksu biržā tirgotos fondus. Tas nozīmē, ka investēšana kļūst lētāka un nosacīti vieglāka. Pietiek vien iegādāties kādam biržas indeksam piesaistītu vērtspapīru ("biļeti"), lai, "iekāpjot šādā kopējā vilcienā", veiktu uzreiz sabalansētu ieguldījumu un varētu cerēt tik pie peļņas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka izsludinājusi konkursu jaunas 2 eiro piemiņas monētas «Uzlecošā saule» izgatavošanai, iesaiņošanai un piegādei, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Iepirkuma paredzamā līgumcena ir 45 tūkstoši eiro.

Iepirkuma uzvarētājam monēta jāpiegādā 84 dienu laikā no līguma noslēgšanas dienas.

Pretendenti savus piedāvājumus var iesniegt līdz 16.aprīlim.

Portāls DB Latvijas Bankā uzzināja, ka šogad plānots izlaist piecas kolekcijas monētas, kas tiks veltītas Latvijas kultūras dižgariem, vēstures notikumiem un dabai. Šajā gadā plānotās monētas ir: Kārļa Skalbes literārajai pasakai «Kaķīša dzirnavas» veltīta monēta, Niklāva Strunkes daiļradei veltīta monēta, Latvijas dabai veltīta monēta «Meža veltes», Latvijas neatkarības cīņām veltīta monēta un Inovatīvā monēta. Monētu izlaišanas datumi tiks paziņoti neilgi pirms dienas, kad tās būs pieejamas iegādei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Meksikas naudas kaltuvē nolaupa zelta monētas 2,2 miljonu eiro vērtībā

LETA--AP/DW, 07.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bruņoti laupītāji otrdien no Meksikas valsts naudas kaltuves aiznesuši vairāk nekā pusotru tūkstoti zelta monētu apmēram 2,2 miljonu eiro vērtībā, pavēstījusi policija.

Divi vīrieši, no kuriem vienam rokā bijis šaujamierocis, gaiša diena laikā iegājuši naudas kaltuvē galvaspilsētā Mehiko, nogrūduši zemē apsargu un atņēmuši viņam ieroci.

Pēc tam no monētu glabātavas, kas nav bijusi slēgta, viens no laupītājiem paņēmis 1567 zelta monētas aptuveni 2,2 miljonu eiro vērtībā un salicis tās mugursomā.

Tad iebrucēji devušies projām, nesot līdzi laupījumu.

Ir aizdomas, ka laupītājiem ir līdzzinātāji starp naudas kaltuves darbiniekiem, kas viņiem palīdzējuši īstenot laupīšanu, vēsta Meksikas plašsaziņas līdzekļi.

Nolaupītās monētas kaltas par godu Meksikas neatkarības 100.gadadienai. Tās pirmo reizi izlaistas 1921.gadā, bet 1931.gadā to kalšana pārtraukta. Tomēr 1943.gadā lielā pieprasījuma dēļ šo monētu izlaišana atsākta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Latvijas Banka» izlaidusi jaunu kolekcijas monētu «Medus monēta», kuras dizaina autors ir Artūrs Analts, informē «Latvijas Banka».

Formas ziņā bišu šūnām radniecīgā kolekcijas monēta «Medus monēta» veidota no sudraba un apzeltīta. Bišu šūnu reljefs atveidojums ar dažādas intensitātes matējumu iezīmē Latvijas kontūru un Rīgas jūras līci. Monēta izgatavota Lietuvā kaltuvē UAB «Lietuvos monetø kalykla».

Kolekcijas monēta «Medus monēta» ir likumīgs maksāšanas līdzeklis Latvijas Republikā, tomēr maz ticams, ka šādas monētas reāli nonāks apgrozībā, jo pēc būtības tās ir mākslas darbi un ir numismātu un citu interesentu īpaši pieprasītas.

Monētas maksimālā tirāža - 3 000 eksemplāru, cena - 53.00 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Ātrāki maksājumi nav tādēļ, ka pircējs nevar atcerēties PIN kodu, bet, lai viņam būtu mazāk laika pārdomāt

Elīza Grīnberga, speciāli DB, 08.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd, kad tehnoloģiju attīstības ietekmē strauji palielinās bezskaidru norēķinu īpatsvars, arvien biežāk cilvēki uzdod jautājumus, kas ir drošāk – skaidra vai neskaidra nauda, un vai nākotnē nauda vispār būs? Dienas Bizness uz sarunu par tehnoloģiju un finanšu pasaules mijiedarbību ir aicinājis sociālantropologu, filozofijas doktoru Klāvu Sedlenieku un bankas BlueOrange klientu līdzekļu pārvaldīšanas pārvaldes vadītāju Paulu Miklaševiču.

Kā tehnoloģijas ietekmējušas naudas attīstību?

K.S.: Nauda pati par sevi ir tehnoloģija, kas laika gaitā ir mainījusies, bet informāciju tehnoloģiju attīstība tikai padarījusi aktuālāku faktu, ka nauda nav viena konkrēta un taustāma lieta, bet vērtības indekss. Kaut arī ikdienā mēs aizvien izmantojam banknotes un monētas, bet patlaban kopējā naudas apjomā to skaits rūk, savukārt tehnoloģijas rada iespēju decentralizēt naudu. Tā kā nauda ir netverama un tās vērtība ir tikpat netverama, ir nepieciešami mehānismi, kas rada pārliecību, ka to naudu, ko izmantojam, lietos arī citi cilvēki un tā neradīsies no zila gaisa. Taču aizvien ir strīdīgs jautājums, no kurienes radusies tā nauda, ko mēs ikdienā jau izmantojam. IT mūsdienās ļauj zināmā mērā pārvietot naudas vienības vērtības uzturēšanu no centralizētām bankām un valdībām uz ārējiem resursiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Digitalizācijas attīstība pasaulē notiek strauji, un iegūs tie, kuri tai spēs pielāgoties. Paredzams, ka nākotnē pieaugs to darījumu skaits, kuros izmantotas kriptovalūtas.

Loģiska attīstība

Šobrīd finanšu tirgi nonākuši pagrieziena punktā, kad tradicionālie maksāšanas veidi transformējas, notiek arvien lielāka digitalizācija, un uzvarētāji būs tie, kas ies pa priekšu vai vismaz vienā solī kopā ar tirgū. Pārmaiņas ir likumsakarīgas, jo maksāšanas līdzekļu evolūcija notikusi vienmēr, pat sensenos laikos – sākotnēji pastāvēja naturālā saimniecība, kad notika preču apmaiņa, pēc tam ērtākiem norēķiniem un vērtību uzskaitei tika ieviestas monētas un banknotes, taču pēdējo gadu desmitu laikā arī tās nomainījušas maksājumu kartes. Tomēr attīstība neapstājas, aizvien biežāk tiek izmantoti bezkontakta maksājumi, elektroniskā nauda, sākas kriptovalūtu ēra, ar e-komercijas platformu palīdzību veidojot jaunu digitālo ekonomiku. Šī tendence ir loģiska, jo cilvēki visos gadsimtos ir meklējuši veidus, kā norēķināties ātrāk un ērtāk. Šo virzienu uzsver arī pasaules amatpersonas, norādot, ka digitalizācija neizbēgami mūsu dzīvē ieņems aizvien lielāku lomu. Par šo tēmu izteikusies arī nesen ieceltā Eiropas Centrālās bankas (ECB) prezidente Kristīne Lagarda, uzsverot, ka vairākās pasaules valstīs strauji attīstās platformas, kas piedāvā elektronisko naudu, un attīstība nebūtu iespējama, ja nepastāvētu aizvien augošais patērētāju un tautsaimniecības pieprasījums pēc šiem maksājumu risinājumiem, un tam ir jāseko. Nereti kā digitālās naudas un kriptovalūtu risks tiek minēta drošība, taču, laikam ejot, tās radītāji un attīstītāji kriptovalūtas padara daudz drošākas, piedāvājot gan stabilāku vērtību, gan arī ātrākus un lētākus norēķinus. Arī vairāku valstu centrālās bankas izteikušās par savu digitālo naudu veidošanu, tādējādi sekojot līdzi notiekošajam finanšu tirgos, jo zina - ja par to nedomās, tad paliks zaudētājos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Vējonis: Baltijas valstis un ASV apņēmušās aktivizēt ekonomisko sadarbību

LETA, 03.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tiekoties ar ASV prezidentu Donaldu Trampu, Baltijas valstis ir saņēmušas apliecinājumu par ASV militārās klātbūtnes reģionā saglabāšanu un ASV gatavību turpināt atbalstīt Baltijas valstu aizsardzības spēju stiprināšanu, paziņojumā par trīs Baltijas valstu un ASV samita rezultātiem norādīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Valsts prezidents uzsvēra, ka Vašingtonā notikušais trīs Baltijas valstu un ASV prezidentu samits kalpo kā spēcīgs vēstījums Baltijas valstu un ASV ciešajai partnerībai. Īpašu simbolismu samitam piešķirot fakts, ka šogad tiek atzīmēta Baltijas valstu neatkarības simtgade, piebilda Vējonis.

Trīs Baltijas valstu prezidentu un ASV prezidenta preses konferencē Vējonis norādīja, ka samits apstiprinājis apņemšanos sargāt kopīgās vērtības, draudzīgās attiecības un veiksmīgās partnerattiecības, kas starp Baltijas valstīm un ASV pastāvējušas jau gandrīz 100 gadus. ASV ir uzticamākais un ciešākais sabiedrotais un partneris, kas atbalsta Baltijas veiktos pasākumus, kā arī palīdz cīnīties ar dažādiem drošības apdraudējumiem, ar ko Baltija saskaras.

Komentāri

Pievienot komentāru