Jaunākais izdevums

Covid-19 izplatība Latvijā ir vērtējama kā "ļoti, ļoti nopietna", un, ja situācija neuzlabosies, strikti ierobežojumi būs jāievieš visā valstī, šodien preses konferencē uzsvēra veselības ministre Ilze Viņķele (AP).

Viņķele, vēršoties pie sabiedrības, uzsvēra, ka Covid-19 izplatība un šodienas ļoti lielie inficēto līdzcilvēku skaitļi liecina par to, ka "situācija ir ļoti, ļoti nopietna".

Politiķe brīdināja, ka veselības aprūpes sistēma, slimnīcas un personāls, kas šādā režīmā strādā kopš marta, ir tuvu pie robežas, kad būs būtiski jāierobežo veselības aprūpes pakalpojumi cilvēkiem, kuri gaida plānveida palīdzību.

Viņa atgādināja, ka rīt spēkā stāsies striktāki ierobežojumi, kas būtiski ietekmēs izglītības iespējas un saimnieciskās aktivitātes 12 pašvaldībās. "Ja situācijas stabilizācija nenotiks, striktāki ierobežojumi, būs jāattiecina uz visu valsti," uzsvēra Viņķele.

Kā ziņots, trešdien Latvijā atklāti 898 Covid-19 gadījumi, bet četri Covid-19 pacienti miruši, liecina Slimību profilakses un kontroles centra apkopotie dati.

Vakar slimnīcās ievietoti 94 Covid-19 pacienti, savukārt kopumā slimnīcās patlaban ārstējas 489 ar jauno koronavīrusu sasirgušie, liecina Nacionālā veselības dienesta dati.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Iekštelpās pulcēties varēs līdz 1000 cilvēkiem; mazinās ierobežojumus ēdinātājiem un kultūrai

LETA, 11.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 17.augusta iekštelpās vienlaicīgi varēs pulcēties līdz 1000 cilvēkiem, pašreizējo 500 vietā, kā arī tiks mazināti ierobežojumi ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem un arī kultūras, sporta, reliģiskās darbības vietām, paredz otrdien valdības atbalstītie grozījumi Ministru kabineta noteikumos "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai".

Izmaiņas attiecībā uz pulcēšanos ārtelpās nav plānotas - tāpat kā patlaban maksimāli pieļaujamais cilvēku skaits ir līdz 3000. Tiek mazināti ierobežojumi ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem, ļaujot pie viena galdiņa iekštelpās sēdēt astoņiem apmeklētājiem līdzšinējo četru vietā un atsakoties no cilvēku skaita ierobežojuma pie galdiņiem ārtelpās.

Ēdināšanas uzņēmumiem tiks atļauts strādāt līdz plkst.2, proti, par divām stundām ilgāk nekā to pieļauj pašreizējais regulējums. Šis nosacījums attiektos uz vietām, kur pamatpakalpojums ir ēdināšana un kur cilvēki atrodas sēdus pie galdiņiem. Tāpat tiek samazināta uz vienu cilvēku ēdināšanas vietās, tirdzniecības centros un kultūras norises vietās nosakāmā nepieciešamā platība - no četriem kvadrātmetriem līdz trīs kvadrātmetriem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Rosina no jaunnedēļas ļaut iekštelpās pulcēties līdz 1000 cilvēkiem

LETA, 11.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības ministrija (VM) rosina no 17.augusta ļaut iekštelpās vienlaicīgi pulcēties līdz 1000 cilvēkiem, pašreizējo 500 vietā, kā arī mazināt ierobežojumus ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem un arī kultūras, sporta, reliģiskās darbības vietām, liecina tās sagatavotie grozījumi Ministru kabineta noteikumos "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai".

Izmaiņas attiecībā uz pulcēšanos ārtelpās nav plānotas - tāpat kā patlaban maksimāli pieļaujamais cilvēku skaits ir līdz 3000.

Ministrija rosina mazināt ierobežojumus ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem, ļaujot pie viena galdiņa iekštelpās sēdēt astoņiem apmeklētājiem līdzšinējo četru vietā un atsakoties no cilvēku skaita ierobežojuma pie galdiņiem ārtelpās.

Ēdināšanas uzņēmumiem arī rosināts ļaut strādāt līdz plkst.2, proti, par divām stundām ilgāk nekā to pieļauj pašreizējais regulējums. Šis nosacījums attiektos uz vietām, kur pamatpakalpojums ir ēdināšana un kur cilvēki atrodas sēdus pie galdiņiem.

Legāli tikai līdz pusnaktij 

Latvijā noteiktie darba laika ierobežojumi bāriem, naktsklubiem, azartspēļu namiem un izklaides...

Arī kultūras, sporta, reliģiskās darbības vietām plānots ļaut strādāt līdz plkst.2 - par divām stundām ilgāk. Veselības ministrijā (VM) skaidro, ka šādas vietas pamatā ir organizētas un var nodrošināt cilvēku plūsmas kontroli un to, kā tiek ievēroti Covid-19 ierobežošanas noteikumi.

Tāpat rosināts samazināt uz vienu cilvēku ēdināšanas vietās, tirdzniecības centros un kultūras norises vietās nosakāmo nepieciešamo platību - no četriem kvadrātmetriem līdz trīs kvadrātmetriem. Savukārt prasība ēdinātājiem nodrošināt divu metru distanci starp galdiņiem tiktu saglabāta.

Vienlaikus rosināts saglabāt nosacījumu, ka cilvēku skaits, kas vienlaicīgi pulcējas konkrētā vietā, nedrīkst pārsniegt 50% no konkrētās vietas kapacitātes.

Ņemot vērā šīs izmaiņas, kā arī to, ka no 1.augusta brīvā dabā vienlaicīgi var pulcēties 3000 cilvēku, rosināts arī pārskatīt normu, kas nosaka pienākumu pasākuma organizatoriem vai pakalpojuma sniedzējiem, kuru telpu platība pārsniedz 1000 kvadrātmetrus, izstrādāt pasākumu plānus, lai ieviestu Covid-19 izplatības ierobežošanas pasākumus saimnieciskā pakalpojuma sniegšanas vietā vai pasākuma norises vietā.

Jaunā norma paredz, ka pasākumu plāns Covid-19 izplatības ierobežošanai, paredzot cilvēku plūsmu plānošanu un citus pasākumus, būs jāizstrādā saimnieciskā pakalpojuma sniedzējiem un pasākuma organizētājiem, kuru pasākuma norises laikā vai saimnieciskā pakalpojuma sniegšanas laikā var pulcēties vairāk nekā 500 cilvēku - gan iekštelpās, gan brīvā dabā.

Tāpat VM rosina noteikt, ka jaunais valstu saraksts, no kurām atgriežoties, ir jāievēro 14 dienu pašizolācija stājas spēkā dienu pēc tā publicēšanas Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) mājaslapā, proti sestdien. VM skaidro, ka SPKC šo sarakstu savā tīmekļa vietnē publicē piektdienā, un atbilstoši esošajam regulējam saraksts uzreiz stājas spēkā. Līdz ar to sabiedrībai ir grūtības to piemērot, jo nav iespējams izsekot, no kura brīža jānodrošina attiecīgo nosacījumu ievērošana. Tādēļ tiek rosināts noteikt konkrētu brīdi, kurā SPKC publicētais valstu saraksts tiek piemērots.

Ņemot vērā to, ka ir iespējamas situācijas, kad Latvijas robežu šķērso persona, kas Covid-19 jau ir pārslimojusi un nevar inficēt citus cilvēkus, tiek rosināts noteikt, ka šie cilvēki var neievērot pašizolāciju, ierodoties no valsts, kas ir publicēta SPKC tīmekļa vietnē kā valsts attiecībā, uz kuru ir attiecināmi īpaši piesardzības vai drošības pasākumi. Šādos gadījumos personas rīcībā būtu jābūt ārsta slēdzienam par pārslimotu Covid-19, kuru persona var uzrādīt ģimenes ārstam. Nepieciešamības gadījumā ģimenes ārsts šīm personām var nozīmēt Covid-19 antivielu testu, lai pārliecinātos par slimības gaitu.

Ņemot vērā to, ka atsevišķās situācijās personām, kurām ir pozitīvs Covid-19 tests, ir nepieciešami veselības aprūpes pakalpojumi ārstniecības iestādē, piemēram, nepieciešams veikt antivielu testu, lai pārliecinātos, vai tiešām persona ir infekcioza, rosināts ieviest iespēju, ka persona, kurai ir apstiprināts Covid-19, var pamest dzīvesvietu, lai ar ārsta norīkojumu apmeklētu ārstniecības iestādi.

Šādā gadījumā persona uz ārstniecības iestādi dotos, maksimāli ievērojot piesardzības pasākums - lietojot medicīnisko sejas maksu, neizmantojot sabiedrisko transportu un ievērojot citus piesardzības pasākumus saskaņā ar ārsta norādījumiem.

VM tāpat rosina noteikt izglītības iestādēs atbildīgās personas par Covid-19 ierobežojošiem pasākumiem. Atsākoties klātienes mācību procesam, ministrijas ieskatā, ir svarīgi, lai šīs personas varētu pēc iespējas operatīvāk atklāt saslimšanas gadījumu izglītības iestādē, spētu operatīvi rīkoties un informēt SPKC. Šai personai, saskaņā ar ministrijas piedāvājumu, nav jābūt sertificētai ārstniecības personai, bet šādus pienākumus varētu veikt jebkura reģistrēta ārstniecības persona.

Pēdējo nedēļu laikā Covid-19 izplatība pasaulē, tai skaitā arī Eiropas Savienībā (ES) pakāpeniski palielinās. ES Covid-19 saslimstības rādītājs palielinājies par 19%. Arī Latvijā novērojama neliela kumulatīvā Covid-19 14 dienu saslimstības rādītāja palielināšanās no 1,7, kas bija reģistrēts 27.jūlijā uz 2,9 - 3.augustā. Pagājušajā nedēļā apmēram 35% saslimšanas gadījumu saistīti ar uzturēšanos ārvalstīs. Vietējas izcelsmes Covid-19 saslimšanas gadījumi ir saistīti ar vietējiem perēkļiem.

Tādēļ, ministrijas ieskatā, Latvijā Covid-19 izplatība tiek kontrolēta un ir iespējas mazināt atsevišķus ierobežojumus.

Ministrijā skaidro, ka, lai nodrošinātu sabiedrības līdzestību ieviestajiem Covid-19 ierobežošanas pasākumiem, ir jāveic to pakāpeniska mazināšana, situācijā, kad ir zemi Covid-19 izplatības riski valstī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka ir pārskatījusi Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) un inflācijas prognozes.

Ņemot vērā aktuālās norises pasaules tautsaimniecībā, t.sk. Covid-19 izplatības otrā viļņa ietekmi un straujāku, nekā gaidīts, tautsaimniecības atveseļošanos 3. ceturksnī, Latvijas Banka nav mainījusi 2020. gada izaugsmes prognozi, bet 2021. gadā tiek gaidīta lēnāka tautsaimniecības atveseļošanās salīdzinājumā ar septembrī prognozēto.

Saskaņā ar Latvijas Bankas decembra prognozēm Latvijas IKP 2020. gadā samazināsies par 4.7%, bet 2021. gadā pieaugs par 2.8% (septembra prognoze – 2020. gadā IKP kritums par 4.7%, bet 2021. gadā IKP kāpums par 5.1%).

Savukārt inflācijas prognoze ir nedaudz samazināta (līdz 0.1% 2020. gadā un 1.1% 2021. gadā; septembra inflācijas prognoze – 0.2% 2020. gadā un 1.4% 2021. gadā).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vīrusam politiskie uzskati ir vienaldzīgi, tāpēc Covid-19 ierobežošanā un apkarošanā jāiet straujiem soļiem uz priekšu, šorīt intervijā LTV raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Jau ziņots, ka Covid-19 izplatības ierobežošanai Latvijā valdība piektdien, 6.novembrī, plāno lemt par ārkārtējās situācijas izsludināšanu valstī no pirmdienas, 9.novembra. Tomēr par ārkārtējās situācijas izsludināšanu politiķu vidū valda atšķirīgi viedokļi.

Uz jautājumu, kā premjers vērtē kolēģu piesardzību šajā jautājumā, Kariņš atbildēja, ka pašlaik ir dažādi viedokļi un viņš saprot nozaru ministru bažas par to, kas notiks nozarē, ja tiks izsludināta ārkārtējā situācija. "Tomēr mums ir jāsaprot, ka šajā situācijā spert pakāpeniskus ierobežojošus soļus mēs nevaram, jo spēkā esošais reglaments ir nepietiekams, lai atslogotu veselības sistēmu cīņai ar Covid-19," sacīja premjers.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz nākamā gada beigām Latvijā varētu būt pieejamas vairāku ražotāju vakcīnas pret Covid-19, žurnālistiem pavēstīja Veselības ministrijas (VM) Sabiedrības veselības departamenta direktore Santa Līviņa.

Pirmās vakcīnas pret Covid-19, pēc Līviņas prognozēm, Latvijā varētu nonākt nākamā gada pirmajā ceturksnī. Vadoties pēc VM pārstāves paustā, primāri šīs vakcīnas tiks piedāvātas ārstniecības iestāžu darbiniekiem, sociālās aprūpes iestādēs dzīvojošajiem, kā arī senioriem, hronisko slimību slimniekiem un operatīvo dienestu darbiniekiem.

Patlaban esot pāragri spriest, cik vakcinācija pret Covid-19 varētu izmaksāt. Līviņa norādīja, ka tāpat ir jāņem vērā, ka katram ražotājam ir savas izmaksas.Tikmēr Imunizācijas valsts padomes

priekšsēdētāja Dace Zavadska pavēstīja, ka vakcīna pret Covid-19, visticamāk, novērsīs pacientu nāvi vai smagu slimības gaitu, kā arī nepieciešamību šos cilvēkus hospitalizēt, tomēr patlaban vēl nav iespējams izteikt prognozes par to, vai vakcīna pret Covid-19 novērsīs vieglas slimības formas. Tāpat neesot zināms, vai ar šīm vakcīnām varēs veidot pūļa imunitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien Ministru kabineta un Krīzes vadības padomes kopsēdē panākta vienošanās ārkārtējo situāciju Latvijā pagarināt līdz 6.aprīlim, mediju pārstāvjus informēja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Lai ierobežotu Covid-19 izplatību, ārkārtējā situācija tika izsludināta 2020.gada 9.novembrī. Ārkārtējās situācijas laikā ir noteikta virkne ierobežojumu.

Premjers informēja, ka valdība otrdien konceptuāli vienojusies izmainīt drošības pasākumus tā, lai tie būtu efektīvāki un saprotamāki. Otrdien tika lemts par ierobežojumiem trīs jomās - tirdzniecībā, ceļošanā un izglītībā.

Pēc Kariņa teiktā, tirdzniecības jomā iecerēts pāriet uz "drošu tirdzniecības" modeli, kas paredzēs stingrāk kontrolēt klientu skaitu veikalos, kā arī policijai būs iespējams lemt par veikala slēgšanu, ja tiks konstatēti drošības prasību pārkāpumi. Tāpat iecerēts pakāpeniski atteikties no ārkārtējās situācijas laikā iegādājamo preču sarakstiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Var pulcēties līdz 1000 cilvēkiem, mazinās ierobežojumi ēdinātājiem un kultūras pasākumiem

LETA, 17.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šodienas iekštelpās vienlaicīgi varēs pulcēties līdz 1000 cilvēkiem, kā arī tiks mazināti ierobežojumi ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem un arī kultūras, sporta, reliģiskās darbības vietām, paredz grozījumi Ministru kabineta noteikumos "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai".

Izmaiņas attiecībā uz pulcēšanos ārtelpās nav plānotas - tāpat kā patlaban maksimāli pieļaujamais cilvēku skaits ir līdz 3000.

Tiek mazināti ierobežojumi ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem, ļaujot pie viena galdiņa iekštelpās sēdēt astoņiem apmeklētājiem līdzšinējo četru vietā un atsakoties no cilvēku skaita ierobežojuma pie galdiņiem ārtelpās.

Ēdināšanas uzņēmumiem tiks atļauts strādāt līdz plkst.2, proti, par divām stundām ilgāk nekā to pieļauj pašreizējais regulējums. Šis nosacījums attiektos uz vietām, kur pamatpakalpojums ir ēdināšana un kur cilvēki atrodas sēdus pie galdiņiem.

Tāpat tiek samazināta uz vienu cilvēku ēdināšanas vietās, tirdzniecības centros un kultūras norises vietās nosakāmā nepieciešamā platība - no četriem kvadrātmetriem līdz trīs kvadrātmetriem. Savukārt prasība ēdinātājiem nodrošināt divu metru distanci starp galdiņiem tiek saglabāta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija kopā ar uzņēmumu organizācijām un epidemiologiem meklē risinājumus, lai dažādas nozares varētu strādāt arī Covid-19 apstākļos. Taču vakcinācija ir kā vienīgā ieejas biļete dzīvei, kāda tā bija līdz 2020. gadam, un tā var kalpot kā instruments, lai tautsaimniecība atgrieztos ierastajās sliedēs, taču vakcīnu nepietiek un neprognozējamība valda visās jomās.

Tā intervijā Dienas Biznesam stāsta ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs. Viņš uzskata, ka bez masveida vakcinēšanās būs ne tikai otrais, bet arī trešais un pat tam sekojošie Covid-19 uzbrukuma viļņi. Tādējādi Covid-19 ietekme uz ekonomisko aktivitāti varētu izrādīties spēcīgāka un ilgstošāka, kā rezultātā ekonomikas atkopšanās šogad var būt lēnāka par prognozētajiem 3,7%.

Fragments no intervijas

Kādu prognozējat 2021. gadu, kura sākums ir 2020. gada nogales kopija, un arī pašlaik pat runāt par kādiem būtiskiem uzlabojumiem saistībā ar Covid-19 apkarošanu ir salīdzinoši grūti?

2020. gads bija unikāls laiks, kurā varēja pieredzēt ļoti strauju IKP dinamikas izmaiņu, kur pieaugumu nomaina kritums un otrādi – sarukumu nomaina kāpums. Koronavīrusa pandēmijas dēļ 2020. gada valsts budžetā cerētā 3,4% IKP pieauguma vietā būs tā sarukums. Protams, precīzu datu par to, cik liels IKP kritums bija 2020. gadā, vēl nav, taču provizoriskās prognozes liecina, ka tas būs ap 6%, kas gan salīdzinājumā ar citu ES dalībvalstu prognozētajiem rādītājiem būs viens no labākajiem.Covid-19 pamatīgu triecienu ir radījis tūrisma, viesmīlības, sabiedriskās ēdināšanas, izklaides, pasažieru pārvadājumu sektorā. Līdztekus tam kritumu piedzīvo arī tranzītbizness. Ieviestie pandēmijas ierobežošanas pasākumi atspoguļojas darba tirgū, jo Covid-19 ierobežojumu skartajās nozarēs bija nodarbināti teju 230 000 strādājošo, kas ir apmēram ceturtā daļa no visiem nodarbinātajiem. Pašlaik joprojām ir ļoti liela nenoteiktība par turpmākajām attīstības tendencēm gan vīrusa izplatībā, gan ekonomikas attīstībā. Saglabājoties ilgstošiem ierobežojumiem, nav izslēgts, ka Covid-19 ietekme uz ekonomisko aktivitāti varētu izrādīties spēcīgāka un ilgstošāka, kā dēļ ekonomikas atkopšanās šogad var būt lēnāka par prognozētajiem 3,7%. 2021. gada valsts galveno dokumentu – budžetu – valdība veidoja, balstoties uz prognozi par strauju (5,1%) ekonomikas atgūšanos pēc pērn piedzīvotā krituma. Nenoliedzami, ka daudzi speciālisti IKP pieaugumu 5% apmērā uzskata par nesasniedzamu mērķi, taču cerības arī pašlaik vēl nav zaudētas. Šādas prognozes pamatā bija Eiropas Komisijas redzējums un pozitīvās ziņas par vakcīnu izstrādi un masveida vakcinēšanās uzsākšanu visā ES. Arī pašlaik, janvāra nogalē, galvenais ierocis cīņā pret Covid-19 ir un būs vakcinēšanās, vēl jo vairāk, ja daļa epidemiologu pašlaik runā jau par iespējamu trešo pandēmijas vilni. Respektīvi, ja nebūs veikta masveida vakcinēšanās, tad šķiet, ka trešais un pat tam sekojošie Covid-19 uzbrukuma viļņi ir neizbēgami. Un vēl jau ir novērota Covid-19 mutācija, kas kopējo situāciju nevienā jomā neuzlabo un pat to padara vēl neprognozējamāku nekā līdz šim. Šī neprognozējamība ir ne tikai Latvijas, Baltijas, bet visas ES un pat pasaules uzmanības fokusā. Lai no Covid-19 smagi cietušās un vēl citas jomas spētu ātri atjaunoties, visas ES dalībvalstis un arī Latvija ir ieviesusi dažādus atbalsta mehānismus, programmas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021.gadā Latvijas ekonomikas izaugsme varētu sasniegt 3,7%, prognozē Ekonomikas ministrija, atzīmējot, ka joprojām ir ļoti liela nenoteiktība par turpmākajām attīstības tendencēm gan vīrusa izplatībā, gan ekonomikas attīstībā.

Gan Latvijas ekonomiku, gan ekonomiku pasaulē kopumā 2020.gadā nenoliedzami un būtiski ietekmējusi Covid-19 pandēmija un tās ierobežošanai ieviestie pasākumi. 2020.gada trīs ceturkšņos iekšzemes kopprodukts (IKP) Latvijā saruka par 4,3% gada griezumā. Atbilstoši Ekonomikas ministrijas novērtējumam IKP 2020.gadā kopumā Latvijā varētu sarukt par 5-6%, salīdzinot ar 2019.gadu.

Latvijas tautsaimniecības turpmākā attīstība joprojām būs cieši saistīta ar eksporta iespējām, tāpēc lielākais Latvijas izaugsmes risks saistīts ar globālās ekonomikas attīstību, īpaši Covid-19 pandēmijas apturēšanu. Tāpat svarīga būs ES kopējās ekonomikas telpas turpmākā attīstība. Latvijas ekonomiskās priekšrocības vidējā termiņā galvenokārt balstīsies uz panākto makroekonomisko stabilitāti, kā rezultātā ir uzlabojušies Latvijas kredītreitingi, kā arī uz plānoto ES atbalsta programmu efektivitāti un uzlabojumiem uzņēmējdarbības vidē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

LPB Bank: attīstoties e-komercijai, pieaug arī e-vides riski

Jānis Goldbergs, 03.11.2020

LPB Bank Maksājumu karšu krāpniecisko operāciju novēršanas departamenta vadītāja Jekaterina Trifonova.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar Covid-19 ierobežojumiem, visdažādāko nozaru uzņēmumi, pielāgojoties jaunajiem apstākļiem, uzsāka e-komercijas pakalpojumus - savus produktus vai pakalpojumus pārdodot internetā. Tirgotāji uzreiz apzinājās tiešo labumu – uzņēmējdarbības turpināšanu, tomēr ne vienmēr tiek izvērtēti riski e-komercijas jomā.

E-komercijas iespējas, riskus un jaunākās tendences Dienas Biznesam izklāstīja LPB Bank Maksājumu karšu krāpniecisko operāciju novēršanas departamenta vadītāja Jekaterina Trifonova.

Cik ilgi LPB Bank darbojas e-komercijas jomā?

LPB Bank darbojas vairāk nekā 12 gadus, pirms 10 gadiem banka uzsāka darbību e-komercijas jomā - iegūta Visa un Mastercard licence. Esam banka, kas piedāvā e-komercijas risinājumus bez starpniekiem. Bankas apgrozījuma un peļņas rādītāji aug un savu tālāko izaugsmi saskatām e-komercijas attīstības turpināšanā, piedāvājot aizvien jaunus pakalpojumus un iespējas. Tapāt piedāvājam plašu klasiskas bankas pakalpojumu klāstu – norēķinu kontus, maksājumu kartes, depozītus, kreditēšanu, līzingu un POS termināļus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpmāk valsts apmaksātus Covid-19 testus varēs veikt tikai ar ārsta norīkojumu, informē Veselības ministrijas (VM) pārstāve Anna Strapcāne.

Jaunā kārtība stāsies spēkā no pirmdienas, 26.oktobra, bet jau no 23.oktobra plkst.13 ir atceltas iespējas brīvprātīgi pierakstīties uz Covid-19 testiem, jo "bez simptomiem esošo testēties gribētāju apmērs rada slogu testēšanas kapacitātei".

VM skaidro, ka ministrijas mērķis ir panākt, ka Covid-19 testēšana ir mērķtiecīgāka un to pēc iespējas drīzāk saņem cilvēki, kuriem tas ir visvairāk nepieciešams, piemēram, cilvēki ar saslimšanas simptomiem.

Atklāts līdz šim lielākais Covid-19 gadījumu skaits - 250 

Pagājušajā diennaktī Latvijā reģistrēti vēl 250 Covid-19 gadījumi, kas ir līdz šim...

Ministrijas vērojumi liecinot, ka šobrīd ir sacelta nepamatota ažiotāža un cilvēki pastiprināti piesakās Covid-19 testiem, tā radot neadekvātu slogu testēšanas kapacitātei, kas līdz ar to nevar pildīt savu primāro mērķi - savlaicīgi testēt cilvēkus ar saslimšanas simptomiem, lai mazinātu tālāku nekontrolētu vīrusa izplatību sabiedrībā.

Šādi mākslīgi tiek pagarināta rinda un ir apgrūtinātas iespējas uz testēšanu tikt cilvēkiem ar saslimšanas simptomiem, uzskata VM. Līdz ar to pieņemts lēmums no šodienas apturēt brīvprātīgu pierakstīšanos uz Covid-19 testiem.

Speciālisti uzsver un atgādina - ja cilvēkam ir saslimšanas simptomi, viņam ir nekavējoties jāpaliek mājās un pēc tam jāsazinās ar ģimenes ārstu, kurš izvērtēs Covid-19 testa nepieciešamību.

Ministrijā norāda, ka Latvijā šobrīd veiktais testēšanas apjoms ir optimāls un, salīdzinot ar citām valstīm, piemēram, Vāciju, Lietuvu, Igauniju, Somiju, ir pat lielāks. Vadoties pēc ministrijas datiem par testēšanas apjomiem nedēļā no 5. līdz 11.oktobrim, Latvijā tika veikti 1421,8 uz 100 000 iedzīvotāju, savukārt Vācijā - 1320, Lietuvā - 1367, Igaunijā - 1076, bet Somijā - 1382.

Ministrijas mērķis ir šādu testēšanas apjomu pēc iespējas saglabāt, vienlaikus nodrošinot, ka primāri valsts apmaksāti testi ir cilvēkiem, kuriem tas ir visvairāk nepieciešams. Šāda kārtība, ka uz valsts apmaksātiem testiem var pieteikties ar ārsta nosūtījumu jau no oktobra sākuma darbojas arī Igaunijā.

Jaunā kārtība paredz - ja cilvēkam būs aizdomas par Covid-19 saslimšanu, vispirms viņam būs jāsazinās ar ģimenes ārsta praksi. Ja ārstniecības persona, uzklausot pacientu par viņam esošajiem slimības simptomiem, lems, ka tests ir nepieciešams, tiks izrakstīts e-nosūtījums.

Pēc tam, pašam cilvēkam zvanot uz tālruni 8303, viņš tiks pierakstīts rindā uz testa veikšanu pēc iespējas drīzāk. Ņemot vērā, ka šobrīd jau ir izveidojušās garas gaidīšanas rindas, kopā ar laboratorijām tiek meklēti risinājumi, kas ļautu pierakstīt cilvēkus ar ārsta nosūtījumu prioritāri.

Vienlaikus cilvēkiem, kas līdz šim ir pierakstījušies paši uz Covid-19 analīzēm un gaida rindā, testēšana tiks veikta pēc iepriekšējās kārtības un nav jāuztraucas, ka valsts apmaksātu testu vairs nesaņems.

Uz Covid-19 testiem tāpat kā līdz šim varēs nosūtīt arī ārstējošais ārsts, piemēram, ja tests nepieciešams pirms operācijas veikšanas. Plašu testēšanu turpinās veikt arī slimnīcās pie aizdomām par Covid-19 - ir simptomi vai epidemioloģiskie riski.

Jaunajai sistēmai uzsākot strādāt, VM sola kopā ar ģimenes ārstiem analizēt sistēmu, lai saprastu, cik efektīvi tā strādā un vai ir nepieciešami uzlabojumi. Pēc tam tiks pieņemts lēmums par turpmāko rīcību.

Vienlaikus ministrija rēķinās, ka atsevišķās dienās varētu samazināties veikto Covid-19 testu skaits, kā arī pieaugt pozitīvo testu skaits, jo testētas tiks precīzākas mērķagrupas.

Mērķis neesot mākslīgi samazināt testēšanas apjomu, bet nodrošināt, ka cilvēki, kuriem tests ir pamatoti nepieciešams, varētu to saņemt pēc iespējas drīzāk.

Ja cilvēkam nebūs saslimšanas simptomu un cita pamatota iemesla testa veikšanai, viņam būs iespēja individuāli pieteikties testam, gaidot rindā ilgāku laiku un pašam sedzot testēšanas izmaksas. Tas nozīmē, ka valsts neapmaksās testus cilvēkiem, kuri, piemēram, testu vēlētos veikt, lai dotos ceļojumā uz Igauniju.

Tāpat arī turpmāk tiks nodrošināts valsts apmaksāts plašs skrīnings ar siekalu testiem. Šo testēšanu organizēs Slimību profilakses un kontroles centrs konkrētās pašvaldībās, uzņēmumiem, izglītības un ārstniecības iestādēs, sociālās aprūpes centros un citās vietās, kur būs aizdomas par Covid-19 izplatību. Tāpat epidemiologi varēs nozīmēt parasto testēšanu lielākām cilvēku grupām, lai nenoslogotu ģimenes ārstus. Pilns testēšanas algoritms pieejams SPKC mājas lapā. Rezultātā valsts nodrošinās plašu, savlaicīgu un mērķtiecīgu testēšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no Latvijas izvirzītajiem mērķiem Covid-19 ierobežojumu mazināšanai - samazināt 14 dienu kumulatīvo saslimstību uz 100 000 iedzīvotāju līdz 200 gadījumiem - var tikt sasniegts mēneša laikā, pieļauj Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC).

Pašlaik šis kumulatīvais rādītājs ir 594 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju. Kā aģentūrai LETA prognozēja SPKC, "ja joprojām apzināti un mērķtiecīgi tiks ievēroti visi spēkā esošie drošības pasākumi un tie netiks mazināti", saslimstība uz pusi varētu mazināties ātrākais trīs nedēļu laikā, bet "pieļaujamais saslimstības līmenis" - 200 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju - varētu tikt sasniegts mēneša laikā.

Epidemiologu aprēķinātais Covid-19 infekcijas reproduktivitātes koeficients Latvijā šobrīd ir 0,91, kas nozīmē, ka 100 ar Covid-19 saslimušie inficē 91 citu cilvēku.

SPKC atzīst, ka, analizējot epidemioloģiskos datus Latvijā, vērojama neliela situācijas stabilizācija, taču infekcijas izplatīšanās riski saglabājas augsti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šīs nedēļas ceturtajā dienā poti pret Covid-19 Latvijā saņēmuši 2392 cilvēki, no kuriem vakcīnas pirmā deva injicēta 2382 cilvēkiem, bet otrā - desmit cilvēkiem, liecina Nacionālā veselības dienesta (NVD) apkopotie jaunākie dati.

Līdz ar to vakcinēšanas intensitāte šajā ceturtdienā, salīdzinot ar trešdienu, ir palielinājusies vien par 69 cilvēkiem, lai gan pagājušās nedēļas ceturtdienā vakcinācijas intensitāte, salīdzinot ar trešdienu, pieauga par 1857 cilvēkiem, sasniedzot 5942 sapotētas personas.

Vakcinēto cilvēku skaits NVD statistikā par 11.martu gan vēl varētu pieaugt, jo ne visi mediķi datus "E-veselības" sistēmā ievada tajā pašā dienā, kad pacients tiek sapotēts.

Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) šai nedēļai izvirzījis mērķi ik dienu sapotēt vismaz 2500 cilvēku, kas ir par 500 cilvēkiem dienā vairāk, nekā bija pagājušās nedēļas mērķis. Faktiski gan pagājušajā nedēļā vidēji ik dienu vakcīnu pret Covid-19 saņēma 2789 cilvēki, bet šonedēļ vēl nevienu dienu vakcinēto skaits nav sasniedzis 2500, liecina NVD dati.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Aviācija nepalielina Covid-19 izplatības rādītājus

Raimonds Gruntiņš, Starptautiskās Gaisa transporta asociācijas (IATA) Reģionālo attiecību direktors, 17.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienība ir izvirzījusi priekšlikumu dalībvalstīm, aicinot nodrošināt koordinētu pieeju brīvākiem pārvietošanās ierobežojumiem.

Veselība un drošība jebkurā brīdī ir un būs galvenā prioritāte, bet aviācijas nozares uzņēmumi, kas vēsturiski ir raduši strādāt stingri kontrolētā vidē, ir gatavi risinājumiem brīvākai ceļošanai, nekompromitējot galveno prioritāti – veselību un drošību.

Jau pēdējo 10 mēnešu laikā aviācijas nozares profesionāļi ir spēcīgi demonstrējuši to, kā spēj pielāgoties strauji mainīgai videi, padarot to vēl drošāku un ieviešot virkni jaunu veselības piesardzības pasākumu. Pateicoties visaptverošai un rūpīgai pieejai, redzam, ka tieši tādēļ ir izdevies ierobežot vīrusa izplatību nozarē.

Saskaņā ar EASA/ECDC vadlīnijām Covid-19 testēšanai un karantīnai ceļotājiem, kuri izmanto gaisa satiksmes pakalpojumus (pielikumu aviācijas veselības drošības protokolam) – ceļotāji, kuri izmanto šo transporta veidu, veido mazāk nekā 1% no visiem konstatētajiem Covid-19 gadījumiem un tie nepalielina Covid-19 izplatības rādītājus. To apstiprina arī Latvijas SPKC dati, kas norāda, ka kopš pandēmijas sākuma ar lidmašīnām Latvijā ir ievesti tikai 1% saslimušo gadījumu, kas ir 223 no 21 313. Papildus tam Civilās aviācijas aģentūras dati norāda, ka Latvijā Covid-19 saslimšana konstatēta 1 no 4 148 ieceļotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai Covid-19 krīze palielinās emigrāciju no Latvijas?

Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs, 01.07.2020

1. attēls. Emigrācija no Latvijas (tūkst. iedzīvotāju)

Avots: Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tieši masveida iedzīvotāju emigrāciju var pamatoti uzskatīt par vienu no svarīgākajām 2009. gada ekonomiskās krīzes ilgtermiņa sekām Latvijā.

2008. - 2012. gadā no valsts izbrauca 160 tūkst. cilvēku – divreiz vairāk nekā iepriekšējo piecu gadu laikā. Tāpēc arī nav pārsteigums, ka cilvēku atmiņās šī krīze asociējas ar masveida emigrāciju. Vai arī pašreizējā Covid-19 krīze (uzreiz pēc gaisa satiksmes atjaunošanas) radīs masveida emigrāciju tāpat, kā tas bija 2009. gada krīzē? Uzskatu, ka emigrācijas būtiska pieauguma šoreiz nebūs, un šajā rakstā vēlos pamatot savu viedokli.

2019. gadā migrācijas saldo (iebraukušo un izbraukušo cilvēku starpība) bija tuvāka nullei nekā jebkad, kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas, arī emigrācija (cilvēku aizbraukšana) bija rekordzema (1. attēls).

Emigrantu galamērķis pārsvarā ir Rietumeiropa un Skandināvija, emigrantu plūsmu galvenokārt nosaka bezdarba un ienākumu atšķirība starp Latviju un pārtikušajām Eiropas valstīm. Proti, nekas cits tik ļoti nepalielina cilvēku izbraukšanu no valsts kā augsts bezdarbs un zemi ienākumi. Emigrācijas pieaugumu pēc 2009. gada krīzes galvenokārt noteica tas, ka bezdarbs Latvijā kāpa ievērojami straujāk nekā attīstītākajās Eiropas valstīs (2. attēls), arī ienākumu kritums bijis lielāks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielas cerības tiek liktas uz to, ka aktuālā pandēmija pēc iespējas drīzāk tiks atrisināta ar vakcīnas palīdzību. Tomēr jārēķinās, ka ne visiem šī vakcīna uzreiz būs pieejamas. Tāpat ne visiem tā varētu būt pa kabatai.

Katrā ziņā Covid-19 arī nākotnē var saglabāties kā visai paliels bizness. Piemēram, investīciju banku aprēķini liecina, ka ikgadējais Covid-19 vakcīnu bizness pasaulē varētu būt daudzmiljardu ASV dolāru apmērā. Attiecīgi tas nozīmēs šādu papildu ieņēmumu potenciālu vārākām lielām farmācijas kompānijām, kas izstrādā savas šādas vakcīnas.

EK: Visas ES dalībvalstis varēs iegādāties 300 miljonus divu uzņēmumu Covid-19 vakcīnas devu 

Stājies spēkā Eiropas Komisijas (EK) noslēgtais līgums ar farmācijas uzņēmumiem "Sanofi" un...

Faktiski nostiprinās pieņēmums, ka, līdzīgi kā tas ir ar gripu, pret Covid-19 būs jāvakcinējas katru gadu. “Bāzes pieņēmums ir, ka tas būs jādara katru gadu. Covid-19 nekur nepazudīs,” sprieduši, piemēram, “Morgan Stanley” pārstāvji. Savukārt “Credit Suisse” eksperti lēš, ka ASV vien šāds Covid-19 vakcīnu tirgus gadā varētu pārsniegt 10 miljardus ASV dolārus.

Pagaidām par vienas šādas vakcīnas dozas izmaksām tās saņēmējam pieejamā informācija ir visai dažāda – tā var svārstīties no trīs līdz 30 ASV dolāriem. Valdot šādam fonam, piemēram, “Financial Times” rēķina, ka vienas šādas vakcīnas dozas vidējā cena varētu būt aptuveni 20 ASV dolāri.

Austrija: Vakcinācija pret Covid-19 ES var sākties jau janvārī 

Eiropas Savienībā (ES) imunizācija pret Covid-19 varētu sākties jau janvārī, ja izpildīti...

Šobrīd atsevišķas lielās farmācijas kompānijas, kuras turklāt bieži Covid-19 izstrādāšanai saņem arī valdību (jeb - nodokļu maksātāju) finansējumu, norādījušas, ka pandēmijas apstākļos šādu vakcīnu pārdošanu nesasitīs ar vēlmi gūt no tā peļņu. Tādējādi sākotnēji vakcīnas daudzviet varētu būt nosacīti par brīvu (jeb - par tām tāpat samaksās nodokļu maksātāji), lai gan tas tā, visticamāk, nebūs uz palikšanu. Proti, kad noplaks Covid-19, var noplakt arī valdību vēlme un varēšana šādas vakcīnas subsidēt.

“Covid-19 vakcīna farmācijas industrijai būs īsta naudas mašīna. Valdības koncentrējas uz to, lai īstermiņā dabūtu sev izdevīgu darījumu. Tomēr tās nebūt nav apliecinājušas, ka nodrošinās to, ka šīs vakcīnas visiem būs pieejamas un tās visi varēs atļauties arī ilgtermiņā,” FT skaidro ASV patērētāju tiesību bezpeļņas organizācijas “Public Citizen” pārstāvji.

Katrā ziņā Covid-19 vakcīnas tirgus pētniecība turpinās. FT piebilst, ka zinātnieki vēl pēta, vai Covid-19 imunitāte noturas gadu vai tomēr ilgāk, kas var noteikt šī tirgu apmēru. “Mēs vēl nezinām, cik ilgi cilvēki pret šo vīrusu pēc vakcinēšanās ir aizsargāti,” piebilst arī “Credit Suisse” pārstāvji.

Nav arī izslēgta situācija, kad Covid-19 vakcīna “potē” tiek savienota, piemēram, ar klasisko gripas vakcīnu. Daži eksperti brīdina, ka parasti vakcīnām nepieciešami vairāki gadi, lai tās testētu un tikai tad pārdotu. Proti, vidēji kādas vakcīnas izstrādei no tās pirmsklīniskās fāzes nepieciešami 10,7 gadi, 2013. gadā bija izpētījis zinātnes žurnāls “PLOS ONE”. Turklāt tam, ka kāda vakcīna sasniedz reālu tirgu bijusi vien 6% iespējamība. Šobrīd gan vakcīnas atrašanā rekordātrā kārtībā ieinteresēti ir faktiski visi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmijas ierobežošanai radīto mobilo lietotni "Apturi Covid" līdz šim lejupielādējuši 100 000 iedzīvotāju, informēja "LMT" preses sekretāre, "Apturi Covid" komunikācijas vadītāja Elīna Lidere

Visbiežāk lietotne lejupielādēta dienās, kad atklāti jauni Covid-19 uzliesmojumi.

"Pēc atkārtota Covid-19 uzliesmojuma redzam, ka lietotnes "Apturi Covid" loma un iedzīvotāju interese par to pieaug," norāda E. Lidere.

No 29. maija ir pieejama Latvijā izstrādātā brīvprātīgā kontaktu fiksēšanas lietotne "Apturi Covid".

Mobilo lietotni "Apturi Covid" brīvprātīgi un bez maksas radījuši pašmāju informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozares un zinātnes pārstāvji, lai ierobežotu Covid-19 izplatību Latvijā.

Lietotne "Apturi Covid" neievāc GPS datus un neizseko lietotājus, akcentē E. Lidere. Viedtālruņi, kuros tā būs uzstādīta, ar "Bluetooth" palīdzību apmainās ar signāliem jeb digitāliem "rokasspiedieniem", ko uzglabā lietotāja tālrunī šifrētā veidā. Ja viena tālruņa lietotājs saslimst, otrs tiek brīdināts, ka kādā brīdī savās ikdienas gaitās ir saskāries ar Covid-19 inficētu cilvēku. Inficētā persona un vieta, kur noticis kontakts, lietotājam paliek anonīma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieaugošā stacionēto Covid-19 pacientu skaita dēļ Valsts operatīvās medicīniskās komisijas sēdē ceturtdien nolemts izsludināt ārkārtas stāvokli veselības aprūpes sistēmā, žurnālistiem pavēstīja Veselības ministrijas valsts sekretāre Daina Mūrmane-Umbraško.

Veselības ministre Ilze Viņķele (AP) iepriekš intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" atklāja, ka, izsludinot ārkārtas situāciju veselības aprūpes nozarē, slimnīcu vadību rīcībā būs brīvāki instrumenti medicīnas personāla darba pārorganizācijai un pārkārtošanai, kā arī mandāts plānveida pakalpojumu un arī ambulatoro pakalpojumu ierobežošanai, ja tas nepieciešams.

Nacionālā veselības dienesta dati liecina, ka pagājušajā diennaktī stacionēti 102 Covid-19 pacienti. Savukārt kopumā stacionāros patlaban ārstējas 744 pacienti, no kuriem 704 ir ar vidēji smagu slimības gaitu, bet 40 - smagu slimības gaitu.

Pēdējās diennakts laikā no stacionāra izrakstīti 65 pacienti, bet līdz šim kopumā - 1863.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vakcinējot 70 līdz 75% Latvijas iedzīvotāju varētu apturēt Covid-19 izplatīšanos, lai gan ideālā variantā būtu, ja visi Latvijas iedzīvotāji izvēlētos vakcinēties pret Covid-19 vīrusu, šorīt intervijā TV3 raidījumam atzina Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Kariņš piebilda, ka pēc epidemiologu aprēķiniem nepieciešams vakcinēt līdz 75% Latvijas iedzīvotāju, lai varētu uzskatīt, ka Covid-19 vīrusa izplatība tiktu apturēta.

"Es saprotu, ka ir daļa sabiedrības, kura varētu atteikties no vakcinācijas, bet es velētos, lai katrs Latvijas iedzīvotājs veiktu vakcināciju, tādējādi vēl vairāk nostiprinātu imunitāti pret vīrusu," sacīja premjers un piebilda, ka vakcīnu iegādei nauda tiks piešķirta tādā apjomā un tik ilgi, kamēr tas būs neieciešams, jo, lai vakcinētu visus Latvijas iedzīvotājus nepieciešams vismaz 4 miljoni vakcīnu.

Lai gan vakcinācija Latvijā varētu sākties janvārī, tas nenozīmē, ka uzreiz tiks atcelti drošības pasākumi, jo pēc viņa domām bez ārkārtējās situācijas statusa atsevišķi drošības pasākumi būs jāievēro līdz vasaras vidum.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV akcijas pēc šīs valsts prezidenta vēlēšanām strauji pieaugušas. Tāpat šim procesam palīdzējušas cerības uz efektīvu vakcīnu pret Covid-19 vīrusu.

Kopumā gan vēl tālāka akciju pieauguma ziņā viss nemaz tik viennozīmīgi neizskatās, teic ieguldījumu eksperti.

Neskatoties uz minētajām cerībām, joprojām ikdiena pasaulē paiet pandēmijas zīmē, kas šajā ziņā turpina uzturēt pietiekami lielu neskaidrību. Diemžēl epicentrs šajā ziņā ir Eiropa.

Nebeidzamā pandēmija

Tiek izcelts, ka Covid-19 situācija Eiropā sāka kļūt nekontrolējama jau septembra vidū, kad vienā dienā reģistrēto jauno saslimšanas gadījumu skaits sasniedza rekordaugstu līmeni, ja salīdzina ar attiecīgajiem mērījumiem pavasarī. Sākumā gan Eiropas valstu valdības nesteidza ieviest stingrus pasākumus vīrusa izplatības ierobežošanai, jo hospitalizēto pacientu un nāves gadījumu skaits joprojām bija daudz zemāks nekā gada sākumā. Taču oktobra beigās, gaisa temperatūrai pazeminoties un slimībai vēršoties plašumā, statistikas dati par smagi slimiem pacientiem un nāves gadījumiem atkal kļuva satraucoši.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

FM: Desmit mēnešos samazinājušies faktiski visu lielāko nodokļu ieņēmumi

Db.lv, 27.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbilstoši Valsts kases publicētajai informācijai konsolidētajā kopbudžetā šā gada desmit mēnešos bijis 409,9 miljonu eiro deficīts, kamēr pērn attiecīgajā periodā kopbudžetā bija pārpalikums 444 miljonu eiro apmērā, informē Finanšu ministrija (FM).

Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumos janvārī-oktobrī saņemti 9 324,7 miljoni eiro, bet izdevumi bija 9 734,6 miljoni eiro. Bilances pasliktināšanos ietekmēja par 117,8 miljoniem eiro jeb 1,2% zemāki ieņēmumi, kā arī izdevumu palielināšanās kopbudžetā par 736,1 miljonu eiro jeb 8,2%, salīdzinot ar 2019.gada janvāri-oktobri.

Atšķirīga situācija vērojama valsts un pašvaldību budžetu līmenī. Ja valsts budžetā šā gada desmit mēnešos bijis 498,4 miljonu eiro deficīts, bilancei pasliktinoties par 835 miljoniem eiro salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn, tad pašvaldību budžetā bija 88,5 miljonu eiro pārpalikums, bilancei pasliktinoties par 18,9 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gultasvietu skaita palielināšanai Covid-19 pacientu ārstēšanai pašlaik plānots ierobežot dienas stacionāru darbu.

Tā pirmdien medijiem pavēstīja Veselības ministrijas (VM) valsts sekretāre un Valsts operatīvās medicīniskā komisijas (VOMK) priekšsēdētāja Daina Mūrmane-Umbraško.

Viņa klāstīja, ka pirmdien notikušajā VOMK sēdē apspriesta epidemioloģiskā situācija un iezīmēti trīs iespējamie attīstības scenāriji, kas varētu ietekmēt pacientu stacionēšanu.

"Lai arī saslimstība pēdējo septiņu dienu laikā nedaudz samazinās. Ja iepriekš Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) ziņoja par saslimušo skaita pieaugumu par 50%, tad pēdējo dienu, nedēļas laikā ir vērojams 18% pieaugums. Bet jebkurā gadījumā prognoze ir, ka palielināsies pacientu skaits stacionāros," atzina Mūrmane-Umbraško.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot novērot epidemioloģisko rādītāju pasliktināšanos un ieviešot stingrākus Covid-19 ierobežojumus, ar esošo Covid-19 regulējumu varētu nepietikt, līdz ar to vienā brīdī būtu jāizsludina ārkārtējā situācija, skaidroja veselības ministre Ilze Viņķele (AP).

"Tas, ko saka juristi, ir, ka oranžajā fāzē jau ar Covid-19 regulējumu nepietiek. Vienā brīdī, acīmredzot, ir jāiet atkal uz ārkārtējo situāciju," sacīja ministre.

Tas, kurā momentā būtu nepieciešams izsludināt ārkārtējo situāciju, būtu atkarīgs no ierobežojumu plašuma, jo Ministru kabinetam, neizsludinot ārkārtējo situāciju, ir noteikti ierobežojumi, "cik daudz tas var uzlikt" attiecībā uz cilvēku pārvietošanas brīvību, lai tas neietu pretrunā ar Satversmi, skaidroja ministre.

Epidemioloģiskie kritēriji, pēc kuru sasniegšanas tiktu spriests par papildu ierobežojumiem, ir saslimšanas gadījumu skaits uz 100 000 gadījumiem. Par papildu ierobežojumiem tiktu lemts, ja tas par 50% pārsniedz vidējo Eiropas Savienības (ES) rādītāju. Tāpat viens no kritērijiem ir, ka stacionēto Covid-19 slimnieku skaits sasniedz 80% no slimnīcu kapacitātes. Pēdējais faktors ir mirstības rādītājs. Ļoti augsts risks iestātos, ja mirstība Covid-19 pacientu vidū pārsniegtu vidējo ES rādītāju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Kultūras ministrs aicina tehniskā nodrošinājuma uzņēmumu pārstāvjus sēsties pie sarunu galda

LETA, 11.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tehniskā nodrošinājuma uzņēmumu pārstāvji ir aicināti sēsties pie sarunu galda, lai kopīgā dialogā ar Kultūras ministriju (KM) risinātu nozares problēmas, tādu viedokli žurnālistiem preses konferencē pauda kultūras ministrs Nauris Puntulis (VL-TB/LNNK).

Latvijas pasākumu nozares tehniskā nodrošinājuma uzņēmumi: Stāvoklis ir kritisks 

Latvijas pasākumu nozares tehniskā nodrošinājuma uzņēmumi rīkos piketu pie Kultūras ministrijas...

Kultūras ministrs uzsvēra, ka diez vai jebkad agrāk KM ir pievērsusi tik lielu uzmanību un cieši sadarbojusies ar neakadēmiskās mūzikas pārstāvjiem. Tieši šajā nozarē tehniskā nodrošinājuma uzņēmumi procentuāli darbojas vislielākajā apjomā. Puntulis akcentēja, ka ministrijai nekad iepriekš nav bijusi tik cieša sadarbība ar privāto sektoru.

"Pirms gada, kad vēl neviens nenojautām par Covid-19 krīzi, mēs aicinājām pie sarunu galda privātā sektora pārstāvjus, uzsverot, ka mēs saprotam un apzināmies, ka jūs esat Latvijas kultūras telpas nozīmīga un liela sastāvdaļa. Mums kopā ir jāstrādā pie kultūrpolitikas veidošanas un tiem jautājumiem, kuriem gadu gaitā nav pievērsta pietiekama uzmanība," uzsvēra ministrs, norādot, ka par sadarbības trūkumu būtu pārdroši runāt.

Ministrs atzina, ka Covid-19 krīze ir izgaismojusi dažus jautājumus, kas iepriekš radīja sarežģījumus, piemēram, dažādie nodokļu maksāšanas režīmi pašnodarbinātām personām. Tomēr soli pa solim, sēžot pie sarunu galda un veidojot dialogu, ir atrasts risinājums.

"Šobrīd, satiekoties ar saviem kolēģiem - mūziķiem, es dzirdu, ka lielākā daļa, tomēr ir saņēmuši gan dīkstāves pabalstu, gan arī izmantojuši Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) piedāvātās iespējas," teica Puntulis.

Kultūras ministrs pauda pārliecību, ka kopā ar tehniskā nodrošinājuma uzņēmumu pārstāvjiem ir iespējams atrast visām iesaistītajām pusēm atbilstošu rezultātu. Puntulis sacīja, ka ir zināmi sarežģījumi ar NACE kodiem un vēl ir virkne uzdevumu, kas būtu jārisina.

"Manuprāt, nav nekā labāka, kā sēsties pie sarunu galda un šo risināt. Es neredzu nekādus šķēršļus, lai mēs kopīgā dialogā netiktu ar šiem jautājumiem galā," uzsvēra ministrs.

Tāpat viņš uzsvēra, ka Covid-19 krīze aicina būt emocionāliem un skatīties lietas emocionālā prizmā, taču, ministra ieskatā, lai sasniegtu rezultātu, emocijas nav tas labākais ceļabiedrs. Puntulis pauda pārliecību, ka ministrijas politika ir pareiza, atbalsts kultūras nozarei un ar to saistītajām jomām finansiālā ziņā ir pietiekams.

"Pasākumu tehniskā nodrošinājuma uzņēmumi ir plaša spektra kompānijas, kuru darbībā ietilpst ne tikai pakalpojumu sniegšana, bet arī ražošana un tirgošana. Jā, šeit ir mazi birokrātiski džungļi, kuros var apmaldīties, bet tās ir risināmas problēmas. Esmu pārliecināts, ka kopā mēs tiksim galā," uzsvēra ministrs.

Kā pavēstīja KM Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale, pasākumu rīkotāju nozari pārstāvošajām profesionālajām sabiedriskajām organizācijām, sākot konstruktīvu dialogu ar atbildīgajām nozaru ministrijām, nozarei, tai skaitā tehniskā nodrošinājuma uzņēmumiem jau krīzes sākumposmā nodrošināti tie paši atbalsta mehānismi, kas citām Covid-19 izraisītās krīzes nozarēm: apgrozāmo līdzekļu aizdevumi saimnieciskās darbības veicējiem, kredītu brīvdienu garantijas uzņēmumiem, kuriem Covid-19 izplatības dēļ radušās objektīvas grūtības veikt aizdevumu maksājumus komercbankās, nodokļu samaksas termiņa pagarinājumi vai sadalīšana nomaksas termiņos uz laiku līdz trīs gadiem, kā arī iespēja neveikt iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājumus 2020.gadā un valsts atbalsts dīkstāvē esošo darbinieku darba algas nosegšanai. Tehniskā nodrošinājuma kompānijas minēto atbalstu izmantojušas.

Kokale akcentēja, ka patlaban pasākumu rīkotāji, tostarp arī tehniskā nodrošinājuma uzņēmumi var pieteikties atbalstam VKKF 2,4 miljonu eiro vērtajā mērķprogrammā "Covid-19 ietekmēto kultūras institūciju ilgtspēja". Tās mērķis ir atbalstīt komersantus, biedrības un nodibinājumus, tai skaitā ar pasākumu organizēšanu saistīto nozaru uzņēmumus, kuru darbība ir saistīta ar pastāvīgu publisku kultūras norišu nodrošināšanu un ir bijusi ierobežota Covid-19 valstī noteikto ierobežojumu dēļ. Lai nodrošinātu to darbības nepārtrauktību, VKKF mērķprogrammas ietvaros komersantiem, biedrībām un nodibinājumiem tiek daļēji kompensēti ierobežojumu pastāvēšanas laikā radušies kārtējie izdevumi.

Tāpat tehniskā nodrošinājuma uzņēmumiem pieejama Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) atbalsta programma "Covid-19 krīzes seku pārvarēšanai un nodarbinātības sekmēšanai tūrisma nozares uzņēmumiem". Tā paredz vienreizēju grantu jeb dāvinājumu darba samaksas kompensēšanai, ko uzņēmējs saņems 30% apmērā no 2019.gadā nomaksātām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, bet ne vairāk nekā 0,8 miljoni eiro.

Šī atbalsta programma ir paredzēta pamatā tūrisma un saistīto nozaru saimnieciskās darbības veicējiem, tomēr uz atbalstu tajā var pretendēt arī pasākumu tehniskie nodrošinātāji. LIAA atbalsta programma jau ir atvērta, tuvāko nedēļu laikā Ekonomikas ministrija solījusi vērtēt pieteikumu apjomu un pieprasījuma summas, lai izsvērtu, vai ir iespējams veikt izmaiņas programmā ierobežota finansējuma apstākļos, atzīmēja KM pārstāve.

Latvijas pasākumu nozares tehniskā nodrošinājuma uzņēmumi: Stāvoklis ir kritisks 

Latvijas pasākumu nozares tehniskā nodrošinājuma uzņēmumi rīkos piketu pie Kultūras ministrijas...

Latvijas pasākumu nozares tehniskā nodrošinājuma uzņēmumu apvienībā norādīja, ka drīz būs pagājuši pieci mēneši, kopš 12.martā izsludinātās ārkārtas situācijas valstī, kas bija saistīta ar jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 izplatības ierobežošanu. Valstī stājās spēkā pulcēšanās ierobežojumi, kas pilnībā apstādināja jebkādu pasākumu un kultūras notikumu darbību.

Lai gan ārkārtas situācija valstī ir beigusies un daudzas nozares atgriežas pie normālas darba ikdienas, pasākumu industrijā situācija vēl joprojām raksturojama ar vārdu "ārkārtēja" - dažādie ierobežojumi, kas saistīti ar cilvēku pulcēšanos, joprojām liedz šai nozarei pilnvērtīgi strādāt, nodrošināt uzņēmumu darbību un iztiku darbinieku ģimenēm, atzīmēja apvienībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Biroju telpu nākotne Covid- 19 pandēmijas laikā

Līga Uzkalne, SIA “Vestabalt” valdes locekle, 22.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada martā mūsu visu dzīves un ikdienas gaitas negaidīti un neatgriezeniski mainījās. Pēc ierobežojumu un drošības prasību ieviešanas mēs vairs nevaram ceļot, tikties, strādāt, iepirkties un socializēties kā bijām raduši to darīt iepriekš.

Covid-19 ieviestie drošības pasākumi ir kaut kas iepriekš nepiedzīvots un mums visiem līdz šim nezināms. Daudz uzņēmumiem iepriekš neplānoti bija īsā termiņā jānodrošina iespēja saviem darbiniekiem strādāt attālināti vai maiņās, ievērojot ārkārtas stāvokļa ierobežojumus un jānodrošina visas nepieciešamās drošības prasības darba vietā tiem darbiniekiem, kas nevarēja strādāt attālināti.

Šī gada sākumā lielākā daļa no mums uzskatīja, ka Covid-19 krīze uz ieviestie ierobežojumi ir kas īslaicīgs un ātri pārejošs. Tagad līdz ar Covid-19 pandēmijas otro vilni un atkārtotajiem ierobežojumiem, aizliegumiem mums nākas pieņemt, ka Covid-19 nekur nepazudīs un ar jauno lietu kārtību ir jāiemācās sadzīvot ilgākā laika periodā.

Komentāri

Pievienot komentāru