Jaunākais izdevums

Strauji pieaugusī pārtikas tirgotāju apetīte pēc peļņas šobrīd dzen izmisumā ražojošos uzņēmumus. Šī iemesla dēļ divi lieli piena pārstrādes uzņēmumi jau apsver iespēju daļēji atteikties no vietējā tirgus par labu eksportam.

Tūrkompānijas pārorientējas

Līdz ar nemieriem arābu valstīs masu tūrisms pārorientēsies uz Eiropas kūrortiem, tā Tez Tour vadītājs Baltijā K. Paļgovs.

Enerģētika

Latviju diskvalificē

«Tā kā Latvija atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas ir izvēlējusies tādu elektrības pārvades operatora nodalīšanas modeli, kad tīklu aktīvi paliek elektroenerģijas tirgotājam, nevis pārvades operatoram, uzskatām, ka Latviju šogad nebūs iespējams pievienot Nord Pool biržas apgabalam,» norāda Nord Pool spot pārstāvis Pasi Koukanens.

Investors

Darījumu aktivitāte augšot

Šobrīd kompāniju publicētie peļņas rādītāji ļauj izvirzīt hipotēzi, ka arī aizvadītā gada pēdējais ceturksnis investoriem sagādās pozitīvu pārsteigumu virkni.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

(Labots) Eksperta viedoklis: Enerģētika – politiķu jājamzirdziņš bez īpašas izpratnes par realitāti

Ivars Zariņš, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas vadītāja p.i., 08.12.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunākais Apple viedtālrunis iPhone 4S klajā nācis, sabiedrībā viešot dalītas jūtas. Kamēr paši uzticīgākie Apple fani joprojām ir sajūsmā par visu, ar ko ASV tehnoloģiju gigants nāk klajā, citi ir vīlušies ar Apple jaunāko veikumu.

Arī pēc vairāku ekspertu domām, iPhone 4S nav tas, ko sabiedrība gaidīja pēc vairākām ASV tehnoloģiju kompānijas jauno produktu prezentācijām, kas ikreiz mēdza satricināt pasauli.

Visticamāk, Apple izdosies pārdot miljoniem iPhone 4S, ņemot vērā, ka tā priekštecis ceturkšņa laikā pārdots 20 miljonos eksemplāru, tomēr, salīdzinot ar iepriekšējiem iPhone, kas pārsnieguši viens otra pārdošanas rekordus, jaunākais Apple viedtālrunis varētu būt pirmā melnā avs iPhone ģimenē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārvadātāji varētu taupīt līdzekļus, turpmāk nebraucot iekšā autoostās, kas savukārt radītu haosu un pašvaldību izdevumu palielināšanos.

Hipiji atgriežas

Ar optimismu sejā autoražotāji tradicionāli devušies uz Ženēvu, lai rādītu savus sasniegumus.

Aviācija

Lidosta gatava būvēt

Šovasar lidostā Rīga pasažieru pieaugums varētu sasniegt 350 tūkstošus.

Bankas

Par Komercbanku asociācijas vadītāju virzīs Bičevski

Komercbanku asociācijas vadītāja amatā virzīs Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāru Mārtiņu Bičevski.

Pasaulē

Eiro bāzes procentu likmes varētu kāpt

ECB ziņo par gatavību cīņai ar inflāciju un iespējamu eiro likmes palielināšanu jau aprīlī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopumā viesnīcu pakalpojumu cenas Latvijā ir zemākās reģionā, un, palielinoties tūristu plūsmai, viesnīcnieki varētu sākt domāt par cenu celšanu.

Tā pieļauj nekustamo īpašumu eksperti, bet viesnīcnieku viedokļi šajā jautājumā atšķiras, jo pastāv bailes par to, ka, ja cena tiks pacelta, klients aizies pie konkurenta, kas piedāvā lētāk, jo arī tūristi jau pieraduši pie šejienes izdevīgā piedāvājuma – zemas cenas un labs serviss. Tomēr ilgi tā vairs nevarot turpināties. Trīs zvaigžņu viesnīcu pārstāvji jau tagad uzskata, ka cenu ziņā nospiesti gandrīz līdz hosteļu līmenim.

Hotel Jurmala SPA pārdošanas un mārketinga nodaļas vadītāja Kristīne Štāla, apstiprina, ka jau tagad cenas tiek pakāpeniski paaugstinātas, salīdzinājumā ar šī paša perioda cenām iepriekšējos divos gados. «Zemākas cenas ļoti palīdzējā 2009. un 2010.gadā, kad ekonomiskā situācija gan valstī, gan visā pasaulē bija šaubīga, ceļotāju bija mazāk, cilvēki taupīja naudu. Tad, protams, tas palīdzēja piesaistīt vairāk viesu un nodrošināja atdevi,» skaidro K. Štāla.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Šo Ziemassvētku topa rotaļlietas - iPad atdarinājums un interaktīvi roboti

Lelde Petrāne, 02.11.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziemassvētku sezona rotaļlietu nozarei ir izšķirošs laiks, jo vecāki, izliekoties par Ziemassvētku vecīti, steidz piepildīt savu bērnu sapņus.

Šogad daudzi rotaļlietu ražotāji, lai iegūtu klientus, turas pie jau izmēģinātām lietām, kam piešķirts kāds «svaigums».

CNBC izveidojis šajā Ziemassvētku sezonā Amerikā pieprasītāko rotaļlietu sarakstu. Ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi, var pieņemt, ka vismaz daļa no šīm rotaļlietām būs iekļuvusi arī Latvijā dzīvojošo bērnu vēstulēs Ziemassvētku vecītim.

My Keepon

Ražotājs: Wow! Stuff

Cena: 50 ASV dolāri

Vecums: 6 gadi līdz 11 gadi

Mazs mikrofons, kas iebūvēts My Keepon, ļauj tam dzirdēt mūziku, ko īpašnieks atskaņo, vai ritmus un atbildēt. Tā reaģē arī uz piesitieniem, saspiešanu un kutināšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulē jau izskanējis, ka par vienu no labākajām darbavietām atzīts interneta milzis Google, kas darbiniekus vilina ar savu netradicionāli iekārtotajiem birojiem un pievilcīgajiem darba nosacījumiem. Taču Google uz papēžiem min arī sociālais portāls Facebook, kura galvenais birojs ir ne mazāk neordinārs.

GOOGLE

Google saviem darbiniekiem piedāvā pilnībā apmaksātus atvaļinājumus: pirmajā darba gadā 15 dienas, otrajā – 20 dienas un, sākot ar sesto darba gadu, 25 dienas gadā, kā arī 12 apmaksātas svētku brīvdienas.

Google visiem saviem darbiniekiem piedāvā pilnībā apmaksātu bērna kopšanas atvaļinājumu trīs mēnešu garumā, kā arī vēl papildus 6 nedēļas, ja darbinieks kompānijā strādā vairāk nekā gadu.

Visi Google darbinieki pēc nepieciešamības var saņemt neierobežotus apmaksātu slimības atvaļinājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekodoktrīnai mainās īpašnieki, Andra Šķēles ģimenei piederošās daļas pārdotas Jānim Vilgertam, trešdien informē laikraksts Dienas bizness.

Getliņos atkritumu šķirošanas rūpnīcu par 7-20 milj. eiro paredzēts uzbūvēt līdz 2012. gada beigām, par ko arī sarīkots konkurss. Rūpnīcas uzdevums būs ne vien nodalīt biodegradējamos, bet arī bīstamos un degošos atkritumus. Taču izsludinātais konkurss daudzos raisa aizdomas, ka noteikumi rakstīti jau zināmiem uzvarētājiem. Tiek pieļauts, ka bīstamo atkritumu apsaimniekošanu savās rokās ņems a/s BAO, kura viens no īpašniekiem ir Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas (LASUA) valdes priekšsēdētājs Jānis Vilgerts, jo šis uzņēmums teju vienīgais spēj izpildīt konkursa prasības. Savukārt konkursā par pašu rūpnīcas būvniecību un ienesīgo degošo atkritumu apsaimniekošanu uzvarēt varētu SIA Ekodoktrīna, kas līdz šim bijis ar oligarha Andra Šķēles ģimenes biznesu saistīts uzņēmums, taču pavisam nesen A. Šķēles ģimene šīs daļas pārdevusi jau minētajam Jānim Vilgertam, kas plāno iesaistīt vēl kādu ārzemju partneri. J. Vilgerts neatklāj šī darījuma summu, taču norāda, ka uzņēmumu iegādājies, lai veiksmīgi startētu Getliņu konkursā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Šodien laikrakstā

Pomers: airBaltic aiziešana būtu trieciens, bet aizdomas par šantāžu

Dienas Bizness, 27.07.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Nevar noliegt, ka airBaltic aiziešana no Latvijas būtu būtisks trieciens lidostai Rīga. Jā, Rīgā tiek apkalpotas arī vairāku citu aviokompāniju lidmašīnas, tomēr jāsaprot, ka galvenos ienākumus katrai lidostai veido tieši bāzes aviokompānijas. Kas tad maksās lidostai Rīga tos miljonus, ja airBaltic aizies kaut kur citur?!,» laikrakstam Dienas bizness norāda bijušais lidostas Rīga vadītājs Dzintars Pomers.

Kā vēstīts, privātais nacionālās aviokompānijas airBaltic akcionārs Baltijas aviācijas sistēmas (BAS) ir ierosinājis mainīt akcionāru līguma punktu, kas paredz, ka bāzes lidostai noteikti jābūt Rīgā. Tiek norādīts, ka šāda vēlme ir saistīta ar vēlmi pārcelt šīs kompānijas bāzes lidostu no Rīgas uz Viļņu Lietuvā.

«Tas nav neiespējami, ņemot vērā, ka Latvija ir ES valsts, un tādējādi pārreģistrēties uz kādu citu lidostu šīs valstu savienības ietvaros principā nav nekādu problēmu,» stāsta Pomers.

Tomēr viņš arī norāda: «Skaidrs gan nav tas, ko kompānija šādas lidostas maiņas rezultātā iegūtu. Ja tā tiktu reģistrēta, piemēram, Kiprā, vēl varētu saprast ekonomisko ieguvumu, bet attiecībā uz Lietuvu to ir grūti saskatīt. Tādējādi ir grūti saprast, kāds būtu racionālais ieguvums no šāda soļa. Vairāk gan šāds paziņojums, šāds lūgums mainīt attiecīgo punktu airBaltic akcionāru līgumā izskatās pēc sava veida šantāžas. Proti, jau zināmu laiku ir skaidrs, ka airBaltic ir nepieciešama pietiekami liela nauda tās pamatkapitāla palielināšanai. Savukārt Latvijas valdība ir norādījusi, ka valstij, kas ir lielākais šīs kompānijas akcionārs, nepieciešamās naudas summas pašreizējā brīdī nav un tā neko netaisās vairāk investēt. Tādējādi ļoti iespējams, ka BAS mērķis šajā gadījumā ir panākt, lai valsts līmenī sāktos čīkstēšana - redziet, ja valdība nepiešķirs airBaltic miljonus, ko prasa BAS, uzņēmums var tikt pārcelts uz kaimiņvalsti.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gan Satiksmes ministrs Uldis Augulis, gan airBaltic vadītājs Bertolds Fliks uzskata, ka par airBaltic un lidostas Rīga finansiālajām domstarpībām abām pusēm vēl ir iespējams vienoties līdz tiesai šās vasaras vidū.

Augulis pauda atzinību par to, ka lidosta Rīga Arņa Luhses vadībā ir iemācījusies sēsties ar airBaltic pie sarunu galda, nevis tikai strīdēties. Neesot pieļaujams, ka konfliktē divas valsts kompānijas. DB jau rakstīja, ka pašreizējās airBaltic prasības apmērs pret lidostu ir pārsniedzis 23 milj. Ls sakarā ar aviokompānijai atceltajām apjoma atlaidēm, kuras turpinot saņemt Īrijas zemo cenu kompānija Ryanair. Savukārt airBaltic ir parādā par lidostas Rīga pakalpojumiem 7-8 milj. Ls. Pagaidām gan netika minēts tas, kādā formā šīs savstarpējās pretenzijas varētu tikt atrisinātas - samaksājot vismaz daļu no parāda, atsakoties no prasības vai kā citādi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Mazajam biznesam par tramplīnu varētu kalpot valsts organizēts garantiju fonds

Māris Ķirsons, 08.08.2011

«Mums stāsta, ka visur pasaulē ir lielās saimniecības, bet tā nav. Ja pie mums viens uztaisa 3 000 ha lielu saimniecību un mēģina pārpirkt citas, tad mazajiem vairs nav vietas. Ar Eiropas Savienības atbalstu ir līdzīgi – ja divi lielie paņem visu naudu, tad pārējiem 200 vairs nesanāk,» sarunā ar Db norāda z/s Muižgaiļi saimnieks Andis Vītolbergs.

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Mediji

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts organizēts garantiju fonds būtu labs tramplīns mazajam biznesam, no kā iegūtu valsts. Tā rāda BDO Zelmenis & Liberte veiktais pētījums par mazā biznesa atbalstu Eiropā, šodien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Kapitāla trūkums ir galvenais šķērslis mazā biznesa attīstībai, savukārt bankas īsti netic daudzu mazo uzņēmēju biznesa idejām (augsts risks), un arī pašiem uzņēmējiem nav īsti vērtīgas mantas, ko ieķīlāt bankā. Savukārt baņķieri norāda, ka nauda kredītiem ir, tikai trūkst kvalitatīvu un pārliecinošu biznesa plānu, kā arī kredīta nodrošinājuma - augstā riska mazināšanai. Ir arī bankas, kurām ir īpašas mazā biznesa kreditēšanas programmas. Latvijā šobrīd tiek realizētas vairākas mazā biznesa valsts atbalsta pro-grammas, kuras pieejamas Latvijas Hipotēku un zemes bankā (LHZB). Pagājušajā valdības sēdē tika nolemts izveidot vēl vienu jaunu 18 milj. Ls lielu atbalsta programmu, kas būtu pieejama arī mazajiem uzņēmumiem. Ekonomikas ministrijas ES fondu ieviešanas departamenta directors Edmunds Valantis atzīst, ka Latvijā ir vairākas valsts atbalsta programmas, kurās šādu atbalstu var saņemt gan lielie, gan vidējie, gan arī mazie uzņēmumi. LHZB ir īpaša valsts programma, kas paredzēta tieši uzņēmējdarbības uzsākšanai projektiem līdz 60 000 Ls ar kredītņēmēja līdzdalību vismaz 10% apmērā. Turklāt kredītņēmēja līdzdalība nav nepieciešama, ja aizdevuma summa nepārsniedz 5000 Ls. E. Valantis nenoliedz, ka Latvijā ir programma, kuras ievaros var piesaistīt arī garantijas no Eiropas Investīciju fonda (EIF), tomēr tieši tāda mehānisma, kāds ir Vācijā, Latvijā tomēr neesot. Latvijā un Vācijā ir atšķīrīga izpratne par to, ko kurā valstī saprot ar mazo biznesu, un līdz ar to var atšķirties arī atbalsta apjoms, nosacījumi utt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Esmu atgriezies pie savām saknēm,» laikrakstam Dienas bizness saka Jānis Buks (attēlā), kurš nesen kļuvis par Nordea bankas valdes locekli un Korporatīvo darījumu departamenta vadītāju.

«Lidojumi varbūt daudziem cilvēkiem šķiet romantiski, bet, kad tu ieej Šeremetjevas biznesa lounge un tevi sagaida, uzrunājot vārdā un tēvavārdā, tas jau kļūst par traku. Augustā biju atvaļinājumā kopā ar bērniem, kuriem ir seši un astoņi gadi, un vienu rītu atskārtu, ka divus gadus esmu pavadījis pārlidojumos, dzīvojis īrētos dzīvokļos un viesnīcās un nevēlos pamosties kādu dienu pēc desmit gadiem un saprast, ka mani bērni jau ir izauguši un es viņiem vairs neesmu vajadzīgs.»

Pēc pāris dienām J. Buks saņēmis zvanu ar darba piedāvājumu no Nordea bankas Latvijas filiāles vadītāja Valda Sikšņa. «Mans pirmais jautājums bija, cik daudz biznesa braucienu ir šajā amatā. Kad saņēmu atbildi, ka vidēji divi braucieni mēnesī, biju gatavs runāt tālāk. Maskavā bērni nebija kopā ar mani, bet kontakts ar viņiem man ir ļoti svarīgs, visu savu brīvo laiku es veltu bērniem. Mana sapņu profesija ir būt bērnudārza audzinātājam, un joprojām neesmu atmetis domu iegūt pedagoģisko izglītību,» viņš stāsta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākie kūdras ieguvēji un pārstrādātāji pērn kāpinājuši apgrozījumu. Šogad ienākumi turpinās celties, informē laikraksts Dienas bizness.

Pirmo reizi apkopotie dati par Latvijas lielākajiem kūdras ieguvējiem un pārstrādātājiem, pēc SIA Lursoft datubāzē iesniegtajiem nozares uzņēmumu gada pārskatu datiem, liecina par veiksmīgu pērno gadu. Tabulā ir redzami tikai 17 nozares uzņēmumi, kuru neto apgrozījums 2009. gadā bijis lielāks par vienu milj. Ls. Pēc Dienas biznesa aplēsēm šādu uzņēmumu nozarē ir vairāk, nekā norādīts tabulā, taču līderi ir tie paši. Lai arī šī nozare, neraugoties uz pasaules ekonomisko krīzi, pērn ir spējusi kāpināt savus ienākumus, tomēr to daudz būtiskāk ietekmē klimatiskie apstākļi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai kāpinātu uzņēmumu grupas efektivitāti, lietā tiks likti sakari loģistikas biznesā, intervijā laikrakstam Dienas bizness uzsver Man-Tess jaunā īpašnieka – holandiešu kompānijas Alandam Capital – direktors Roberts Eihorns. Tam noderēs viņa kontakti Roterdamas ostā un pazīšanās ar lielu loģistikas kompāniju īpašniekiem. Iespējama arī investoru piesaiste gan no austrumiem, gan rietumiem.

R. Eihornu (attēlā) apmierina Rīgas brīvostas darbība, īpaši viņš izceļ tās ģeogrāfisko izvietojumu – atvērto izeju uz jūru. Kaut arī attiecības ar konkurentiem ir dažādas, Man-Tess centīsies būt neitrāls savā uzņēmējdarbībā. Jaunie īpašnieki jau šogad sagaida biznesa pieaugumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan nu jau mirušās Tapeks impērijas līdzīpašnieks un vadītājs Vilnis Priedītis bieži saskaras ar negatīvu attieksmi, viņš šodien kaļ jaunus plānus, trešdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

Intervijā laikrakstam uzņēmējs atzīst, ka pārdzīvot būvmateriālu tirdzniecības biznesa bankrotu bijis grūti, bet vienlaikus tas palīdzējis daudz ko iemācīties, novērtēt un saprast.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kompresoru ražotājs SIA Fonons atradis jaunu biznesa nišu, kļūstot par vienīgo siltumsūkņu ražotāju Latvijā, piektdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

«Jau vairāk nekā 10 gadus ražojam gaisa skrūves kompresorus. Produkcijas sortimenta paplašināšanas nolūkā nolēmām attīstīt tehnoloģiski līdzīgu nozari - siltumsūkņu ražošanu,» laikrakstam stāstīja SIA Fonons valdes loceklis Juris Zvirgzds (attēlā).

Siltumsūkņu ražošanas projektu SIA Fonons uzsāka 2007. gadā ar LU Cietvielu fizikas institūtu, 2009. gadā uzņēmumam izdevies saņemt LIAA atbalstu programmā Jauni produkti un tehnoloģijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizdomas, ka Ceļu pārvaldē naudu šķērdējuši uzņēmuma darbinieki, kas tieši saistīti ar mazākuma akcionāriem, pirmdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

Par Rīgas domei daļēji piederošās a/s Ceļu pārvalde (CP) līdzšinējo darbību un plāniem intervijā laikrakstam pastāstīja šogad janvārī jaunieceltais uzņēmuma vadītājs Mārtiņš Lauva (attēlā).

piedalīšanos uzņēmuma resursu neefektīvā izmantošanā.

«Ja virkne mazākuma akcionāru (kuriem kopumā pieder ap 11% CP akciju) dibina SIA, kas darbojas kā CP piegādātājs, apakšuzņēmējs, tad, protams, lai vērtē tiesībsargājošās iestādes,» stāsta M. Lauva.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Fliks darījumu ar airBaltic zīmoliem otrreiz neveiktu

Līva Melbārzde, Ieva Mārtiņa, 23.02.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

To laikraksta Dienas bizness un Lindorff rīkotajās brokastīs uzņēmējiem Radisson Blu Rīdzene Hotel sacīja airBaltic prezidents un līdzīpašnieks Bertolts Fliks.

«Tagad, zinot visu politisko fonu, es ļoti nopietni padomātu, vai es vēlreiz veiktu darījumu ar airBaltic zīmolu pirkšanu. Es varētu vienkārši problēmu nolikt valstij kā akcionāram priekšā uz galda,» sacīja B. Fliks (attēlā).

«Šo darījumu pārbaudīja gan VID, gan KNAB, piedāvāju to vēlreiz skaidrot arī toreizējam satiksmes ministram Kasparam Gerhardam, bet viņu šis darījums tad jau vairāk neinteresēja. Saistībā ar zīmolu darījumu nav nekādu pašlaik risināmu problēmu. Es nestaigāju ar airBaltic zīmolu kabatā un nemēģinu to pārdot Tbilisi tirgū. airBaltic zīmols nav iedomājams bez pašas aviokompānijas un, ja aviokompānija atpirks zīmolus atpakaļ, ļoti labi,» sacīja B. Fliks, uzsverot to, ka zīmolu pārdošanas darījums noticis, jo bijis nepieciešams uzlabot airBaltic bilanci. Bankas airBaltic naudu nav aizdevušas un citas pārdodamas mantas, izņemot zīmolus, kompānijai nav bijis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Infoeksperts piesaka sevi ne vien kā jaunu uzņēmumu, bet arī drosmīgi iezīmē jaunu biznesa nišu - zīmola žurnālistiku, piektdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

«Tradicionālie masu informācijas līdzekļi paņem to informācijas daļu, kas viņiem ir aktuāla, kas palīdz attīstīt savu biznesu - mediju komercializēšanās ir neizbēgams fakts. Savukārt cilvēki sabiedriskās attiecības joprojām uztver kā reklāmu. Pētījumi liecina, ka 85% cilvēku cenšas izvairīties no reklāmas satura. Paliek tukšums - kā gan izstāstīt savu ziņu interesantā un auditorijai saprotamā valodā?» tā Līga Dzirnekle, SIA Infoeksperts līdzīpašniece.

Lai aizpildītu šo tukšumu, tapuši zīmola mediji un zīmola žurnālistika, kur apvienojas vairākas tendences: krīzes ietekmē uzņēmumiem nepieciešams aktīvāk komunicēt ar auditoriju un ir daudz nenodarbinātu žurnālistu. Tāpēc uzņēmumi piesaista profesionālas žurnālistu komandas, lai viņi sagatavotu žurnālistisku informāciju par kompānijas rūpju lokā esošajām sfērām un pasniegtu šīs ziņas gan klientam, gan produkta pircējam, gan akcionāram. «Tas arī ir mūsu darbības lauciņš - jāsaliek kopā uzņēmuma mērķi un vērtības, izvēlētā mērķauditorija, jāatrod tēmas, kas šajā rāmī cilvēkiem ir interesantas un jāpasniedz žurnālistikā pieņemtā veidā. Ja mēs paskatāmies uz sabiedrisko attiecību ziņām - tās top no vadības, kompānijas un produkta pārdošanas viedokļa, bet ne vienmēr tās interesē auditoriju un dažkārt nav interesanti pasniegtas,» Līga stāsta. «Ir sadalītas lomas - sabiedriskās attiecības, tradicionālie mediji, bet te uzrodas kaut kas, par ko nevar saprast, vai tas ir gulbis vai neglītais pīlēns. Mums jāpastāsta vīzija, ka šis neglītais pīlēns būs gulbis,» skaidro Līga. Amerikā zīmola žurnālistika jau esot paziņota par korporatīvo komunikāciju nākotni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimnieki šobrīd nodokļus spiesti maksāt dubultā apjomā – ne tikai uzņēmuma ienākuma nodokli, kas ir 15 %, bet arī iedzīvotāju ienākuma nodokli – 26 %. Kopējam nodokļu slogam tuvojoties 40 %, ievērojami rūk arī zemnieku konkurētspēja.

Šāda situācija izveidojusies, 2009. gada beigās finanšu ministra Einara Repšes vadībā steigā veicot grozījumus Likumā par iedzīvotāju ienākumu nodokli. Grozījumu galvenais mērķis bija piemērot ienākumu nodokli ienākumiem no uzņēmējdarbības - dividendēm un kapitāla pieaugumam, taču zemniekiem šīs izmaiņas nesušas pārsteigumus.

«Tam, ka jūs izkliedzat par saviem atlaižu kuponiem plašajā atvērtajā interneta tīklā, nav nekādas vērtības, jo neviens jau neklausās,» pārliecināts mārketinga eksperts Kriss Brogans, iesakot izvēlēties personīgāku komunikāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nevar noliegt, ka Latvija kā valsts ar ģeogrāfiski izdevīgu atrašanās vietu – Baltijas centrā – interesē zināmu daļu investoru, taču vienlaikus biedē ar neprognozējamību, kad dažu cilvēku aktivitātes «norauj» daudzmiljonu projektus. Kādus līkločus un labirintus ir spiesti mērot investori?

Šogad Stenders atzīmēs savas pastāvēšanas 10. gadadienu un ir gatavs jauniem izaicinājumiem – vasarā tiks pabeigta zīmola maiņa, bet gada beigās plānots startēt jaunās produktu nišās. Uzņēmuma vadītājs Jānis Bērziņš atzīst, ka šo gadu laikā bijušas arī ļoti skarbas mācības. Viena no tām – kā jau daudziem – ir iesaistīšanās nekustamo īpašumu biznesā.

Rubini: Kāpēc Ķīna tomēr piezemēsies

Ķīnas ekonomika šobrīd pārkarst, taču laika gaitā investīciju pārpilnība gan iekšzemē, gan globāli izrādīsies patēriņa cenas samazinošs faktors. Kad investīciju pamatlīdzekļos palielinājums kļūs neiespējams – visticamāk, pēc 2013. gada – Ķīna ir nolemta straujai lejupslīdei, uzskata slavenais ekonomists Nuriels Rubini un komentārā LD skaidro, ka tā vietā, lai koncentrētos uz mīkstu piezemēšanos šodien, Ķīnas politiķiem vajadzētu raizēties par mūra sienu, pret kuru ekonomiskā izaugsme varētu atsisties piecgades otrajā pusē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jauno tarifu dēļ Enefit pāris nedēļu laikā Latvijā izdevies par 50% palielināt savu klientu skaitu, vēsta pirmdien vēsta Dienas bizness.

Līdz ar to SIA Enefit portfelī būs ap 180 Latvijas uzņēmumu, 2011. gada Enefit mērķis ir 250 Latvijas klientu.

«Pēc jauno regulētā tirgus tarifu apstiprināšanas kopumā izjutām lielu uzņēmumu un iedzīvotāju interesi par Enefit piedāvātajiem pakalpojumiem. Aktīvākajās dienās Enefit mājaslapas apmeklējums pārsniedza pat 13 tūkstošus unikālo apmeklētāju,» laikrakstam stāstīja Enefit rīkotājdirektors Jānis Bethers (attēlā).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Latvijas finanšu politika šobrīd ļoti lielā mērā atgādina situāciju, kad tiek steigšus ielekts tramvajā, pat nepaskatoties, kāds ir tā numurs,» intervijā laikrakstam Dienas bizness saka Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Juris Ekmanis. Viņš arī norāda, ka šobrīd «iztur tas, kurš šiverējas».

«Man nav skaidrs, kāpēc netiek veidoti alternatīvie budžeta projekti, lai tos varētu nolikt uz galda un izvēlēties labāko. Pie mums notiek tā - kaut ko uztaisa, tad sāk bļaut, ka vairs nav laika, jo ir jau decembris, un pieņem, ļaujot priekšlikumu iesniegšanu veikt vienu dienu. Tajā pašā laikā man nav zināmi valdības pasūtīti pētījumi zinātniekiem par to, kāds būs, piemēram, 2013. gada valsts budžets, nu vismaz lielos makroekonomiskos jēdzienos. Mums tiek paziņots, ka nav laika un jālec iekšā tramvajā, bet tiek aizmirsts paskatīties, kāds ir tā numurs,» stāsta Ekmanis (attēlā).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasliktinoties ekonomiskajai situācijai, strauji audzis arī kontrabandas gadījumu skaits, tomēr, neskatoties uz to, paaugstinājusies arī atbildīgo iestāžu un dienestu spēja atklāt šos noziegumus, piektdien informē laikraksts Dienas bizness.

Tam piekrīt arī Valsts robežsardzes pārstāve Kristīne Pētersone, kura uzsver, ka galvenais kontrabandu veicinošais apstāklis ir ekonomiskās situācijas pasliktināšanās, kas īpaši izjūtama Latvijas austrumu reģionos. Pieaugot bezdarbam, aizvien vairāk iedzīvotāji, izmantojot preču cenu starpību, pievēršas akcizēto preču nelikumīgai ievešanai no Krievijas un Baltkrievijas.

Latvija lielajiem kontrabandistiem ir tikai tranzītvalsts ceļā uz Rietumeiropu, laikrakstam norāda M. Burijs.

Komentāri

Pievienot komentāru