Jaunākais izdevums

Šogad piena un saldējuma tirgus varētu piedzīvot izaugsmi, īpaši eksporta segmentā, pastāstīja "Food Union" vadītājs Eiropā un Latvijā, kā arī valdes priekšsēdētājs Artūrs Čirjevskis.

Tāpat viņš prognozēja būtisku koncerna apgrozījuma pieaugumu, piebilstot, ka galvenās "Food Union" prioritātes šogad būs jaunu tirgu apguve, kā arī produktu inovācijas un ražošanas efektivizācija. Šogad turpinās pieaugt arī pieprasījums pēc veselīgiem, funkcionāliem un ilgtspējīgiem produktiem.

Čirjevskis minēja, ka galvenokārt vairākas pārtikas produktu kategorijas, tostarp piena un saldējuma kategorijas, pērn ietekmēja virzīšanās uz veselīgāku un sabalansētāku uzturu, kas veicina attīstību produktiem ar mazāk cukuru, taukiem, kā arī vairāk dabiskām izejvielām un proteīnu.

Tāpat "Food Union" valdes priekšsēdētājs skaidroja, ka ražotājiem pieejamāki kļuvuši ilgtspējīgāki iepakojumi un joprojām aktuāli ir piena produkti kā uzkodas. Patērētāji arī arvien vairāk izvēlas produktus ar augstu uzturvērtību un funkcionālām priekšrocībām, tomēr arī garša un cena joprojām ir svarīgi faktori produktu izvēlē.

Šogad viņš prognozēja esošo tendenču pastiprināšanos, tostarp vēl lielāku sabalansētas diētas produktu attīstību un aktīvāku uzņēmumu pievēršanos ilgtspējīgai ražošanai. Savukārt lielākie izaicinājumi šogad varētu būt izejvielu cenu stabilizēšana, darbaspēka piesaiste un efektīvas ražošanas nodrošināšana, izmantojot tehnoloģiju un automatizāciju.

Čirjevskis atzīmēja, ka kopējās "Food Union" investīcijas pērn pārsniedza divus miljonus eiro, tostarp investīcijas jaunu produktu attīstībā veidoja aptuveni 800 000 eiro. Koncerna uzņēmumi pērn laida tirgū 12 jaunus saldējumus un vairāk nekā 19 jaunus piena produktus.

Šogad koncerns plāno turpināt robotizāciju, investēt aktīvu modernizācijā un attīstīt ilgtspējīgus risinājumus aptuveni līdzīgā apmērā kā pērn. Pagājušajā gadā noslēgušies koncerna robotizācijas projekti saldējuma, biezpiena sieriņu un svaigā siera ražošanas cehos, kā arī sākts ieviest jaunu noliktavas pārvaldīšanas sistēmu.

"Food Union" koncerna apgrozījums 2023.gadā palielinājies par 12% un bija 150,2 miljoni eiro, bet koncerna zaudējumi samazinājās 4,2 reizes līdz vienam miljonam eiro.

"Food Union" uzņēmumu grupā ir Latvijas "Valmieras piens" un "Rīgas piena kombināts", kas 2020.gada februārī pievienoja "Rīgas piensaimnieku", tāpat grupā ir saldējuma ražotājs Igaunijā "Premia", saldējuma ražotājs Dānijā "Premier Is" un saldējuma izplatītājs "Hjem Is", saldējuma ražotājs Norvēģijā "Isbjrn Is", kā arī saldējuma ražotājs Rumānijā "Alpin57Lux"."Food Union" ir arī divas piena produktu un bērnu pārtikas ražotnes Ķīnā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ilggadējais piena pārstrādes koncerna "Food Union" uzņēmumu pārstāvis Harijs Panke atstājis koncerna uzņēmumu AS "Rīgas piena kombināts" padomes priekšsēdētāja vietnieka un AS "Valmieras piens" padomes locekļa amatus, kā arī Latvijas Piensaimnieku centrālā savienības valdes locekļa amatu, informē uzņēmumā.

"Food Union" norāda, ka Panke 1975.gadā sāka strādāt Alojas pienotavā par ražošanas vadītāju un pēcāk Jaunpiebalgas pienotavas direktora amatā. Tāpat viņš kopš 1980.gada strādāja AS "Valmieras piens" ražošanas vadītāja amatā, bet no 1994.gada uzņēmuma valdes locekļa un vēlāk valdes priekšsēdētāja amatā, kuru pildīja līdz 2008.gadam.

Pēc tam Panke trīs gadus bija "Valmieras piena" padomes priekšsēdētājs, bet no 2011. līdz 2013.gadam viņš atkal strādāja uzņēmuma valdes priekšsēdētāja amatā.

Kopš 2013.gada Panke bija arī "Rīgas piena kombināta" padomes priekšēdētāja vietnieks un kopš 2015.gada valdes loceklis Latvijas Piensaimnieku centrālā savienībā.

Ražošana

Food Union apgrozījums Latvijā pārsniedzis 150 miljonus eiro

Db.lv,01.08.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena pārstrādes un saldējuma ražošanas uzņēmums "Food Union", kurā ietilpst ražotnes AS "Rīgas piena kombināts" un AS "Valmieras piens", 2023.gadu noslēdzis ar konsolidēto apgrozījumu 150,2 miljoni eiro, kas ir par +12% vairāk nekā iepriekšējā periodā (127,8 miljoni eiro).

Bruto peļņa pieaugusi par +49% no 17,7 miljoniem eiro 2022.gadā uz 26,3 miljoniem eiro 2023.gadā. Uzņēmuma tīrā peļņa 2023.gadā bija negatīva 1 miljona eiro apmērā.

Apgrozījuma pieaugums 2023.gadā saistīts ar jaunu pārdošanas stratēģiju, īpaši attiecībā uz eksporta tirgiem, savukārt bruto peļņas pieaugums - ar izmaksu samazinājumu attiecībā uz galvenajām izejvielām un energoresursiem. Pērn uzņēmumam izdevies samazināt zaudējumus no 4,2 miljoniem eiro 2022.gadā līdz 1 miljonam eiro.

Būt lokāliem, bet rīkoties globāli

Jaunu ārvalstu tirgu apguve, jaunu produktu ražošana, kā arī pavisam jaunu, tirgū...

"Lai arī pērn ekonomiskā situācija būtiski neuzlabojās salīdzinājumā ar 2022.gadu, atsevišķu resursu izmaksas stabilizējās un līdz ar to mūsu darbība varēja no ārkārtas apstākļu režīma kļūt par plānveidīgāku un prognozējamāku. 2023.gadā mūsu uzmanība tika vērsta uz iepirkumu stratēģiju pārskatīšanu, turpmāku operatīvo izmaksu samazinājumu, investīciju projektiem, kas nodrošinātu augstāku automatizāciju, un enerģētisku neatkarību, jaudīgāku pieeju eksporta tirgu iekarošanai. Visa centrā, protams, bija skrupulozs darbs mūsu pamatdarbībā - pārskatīts produktu portfelis un jaunu, inovatīvu piena un saldējuma produktu izstrāde," tā 2023.gada rezultātus komentē Artūrs Čirjevskis, "Food Union" vadītājs Eiropā un Latvijā.

2023.gadā "Food Union" uzsāka arī četru dažādu garšu "Lakto" apakšzīmola "Lakto Imuno" raudzētu piena dzērienu bez laktozes ražošanu, "Lakto" zīmola produkcijas ražošanas apjomi 2023.gadā pieauga par 38%, salīdzinot ar 2022.gadu.

2023.gada vasaras sezona izvērtās par vienu no labākajām pēdējo sešu gadu laikā, kopējam saldējuma tirgum Latvijā izaugot par vairāk nekā +10%, savukārt "Food Union" pārdošanas ieņēmumiem palielinoties par vairāk nekā 14% vasaras periodā gadu iepriekš.

2023.gada viens no lielākajiem investīciju projektiem bija saistīts ar automatizācijas līmeņa paaugstināšanu ražošanā. Ieguldot vairāk nek2 miljonus eiro, "Food Union" iegādājās automātiskās saldējuma, biezpiena sieriņu un krēmsiera iepakošanas sistēmas, kas ļaus palielināt šā o produktu ražošanas jaudu, roku darbu vai vienkāršotu mehānisku darbu, aizstājot ar mūsdienu prasībām atbilstošu risinājumu.

Otrs lielākais investīciju projekts bija siltumenerģijas ražošanas iekārtu pielāgošanu citu kurināmo veidu izmantošanai, lai samazinātu atkarību no viena enerģijas veida, proti, iekārtu, kas ir sagatavotas dabasgāzes un sašķidrinātas gāzes (LPG) izmantošanai, uzstādīšana "Rīgas piena kombināta" un "Valmieras piens" ražošanas vajadzībām.

Atsaucoties pastāvīgai vispārizglītojošo skolu pedagogu un skolēnu interesei par to, kā top dažādi iecienīti piena produkti un saldējums, 2023.gadā "Food Union" radīja izglītojoši-izklaidējošu mācību programmu "Piena klase". Tā ir paredzēta sākumskolas un pamatskolas vecuma bērniem kā aizraujoša ekskursija, kas notiek "Rīgas piena kombināts" telpās. Koncerns plāno arī nākamajos periodos turpināt attīstīt bērnu un jauniešu izglītības virzienu.

"Food Union" vadība 2023.gada laikā turpināja veikt ziedojumus kopumā ap 173 tūkstošu eiro vērtībā, atbalstot Ukrainu un Ukrainas bēgļus Latvijā.

Kā jau iepriekš tika ziņots, šī gada sākumā "Food Union" īpašnieku struktūrā tika veiktas izmaiņas. Darījuma, kas noslēdzās 2024.gada martā, rezultātā pasaulē vadošais alternatīvo investīciju uzņēmums "PAG Private Equity" iegādājās "Food Union" uzņēmumu grupas Eiropā akcijas no uzņēmuma dibinātāja un citiem privātajiem akcionāriem. "Food Union" grupas vadītājs Eiropā un Latvijā Artūrs Čirjevskis turpina vadīt darbu un par prioritārajiem virzieniem attīstībai izvirzot tālāku grupas ražošanas efektivizāciju, produktu portfeļa pārskatīšanu un jaunu produktu izstrādi Rīgā esošajos kompetenču centros, lokālo zīmolu nostiprināšanu ar plašu mārketinga instrumentu klāstu, aktīvāku ekspansiju eksporta tirgos un pielāgotu klientu vajadzībām produktu portfeli, kā arī jaunas vadības komandas izveidi.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas koncerna "Food Union" apgrozījums eksporta tirgos pērn bija 45 miljoni eiro, kas veido gandrīz 30% no uzņēmuma kopējā apgrozījuma, informē uzņēmumā.

"Food Union" 2023.gadā atradis jaunus eksporta tirgus un attīstījis esošos.

"Food Union" vadītājs Latvijā un Eiropā Artūrs Čirjevskis norāda, ka līdz ar ierobežotu vietējā tirgus izaugsmi viens no uzņēmuma centrālajiem uzdevumiem ir audzēt eksporta līmeni un kompetenci citos tirgos, kā arī prasmi izstrādāt ārvalstu klientu vēlmēm pielāgotu produktu un spēju vienoties ar lieliem un spēcīgiem mazumtirdzniecības tirgus dalībniekiem.

Iepriekš uzņēmuma fokuss bija vērsts primāri uz saldējuma kategorijām eksportā, bet pērn novērots tirgus pieprasījums pēc augstas pievienotās vērtības piena uzkodām. Pateicoties pieaugošajam pieprasījumam pēc veselīgas pārtikas un proteīnā bāzētiem našķiem, uzņēmums pērn novērojis paaugstinātu jaunu tirgu interesi pēc biezpiena sieriņiem.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sadarbībā ar Oskara godalgotās animācijas filmas “Straume” (angliski “Flow”) veidotājiem, piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” radījis īpašu biezpiena sieriņu “Kārums” ar arbūza garšu.

Daļa no šī produkta pārdošanas ienākumiem tiks novirzīta labdarībai Latvijā – Bērnu slimnīcas kanisterapijas programmai “Ķepu terapija” un Kaķu palīdzības centram “Remi”, kas rūpējas par bezsaimnieku un bez aprūpes palikušajiem dzīvniekiem.

Kopējās investīcijas jaunā produkta izveidē un palaišanā tirgū ir ap 30 000 eiro.

"Mums ir īpašs gandarījums par sadarbību ar Latvijā radītās un starptautiski atzītās animācijas filmas “Straume” radošo komandu. Šajā kopprojektā mēs iemiesojām kopīgās vērtības arī produktā – gan tā garšā un izskatā, gan būtībā. Mēs patiesi lepojamies, ka ar katru pārdoto sieriņu varēsim arī palīdzēt – gan bērniem un viņu vecākiem slimnīcā, gan kaķiem, kuri vēl tikai gaida savas mājas,” komentē Ilva Veidemane, “Food Union” piena produktu zīmolu vadītāja.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena pārstrādes un saldējuma ražošanas uzņēmums “Food Union” 2023. gadā uzsāka lielapjoma investīciju projektu ar mērķi automatizēt “Rīgas piena kombināts” biezpiena sieriņu, svaigo piena produktu un saldējuma cehus. Projekts tiek īstenots ar mērķi, lai paātrinātu un uzlabotu produktu iepakošanas darbus, kas līdz šim noritējuši ar rokām.

Šobrīd pabeigta “Kārums” biezpiena sieriņu iepakošanas “robotizēšana” un līdz gada beigām līdzīga robota uzstādīšana tiks pabeigta arī svaigo piena produktu un saldējuma cehos. Kopumā projektā ieguldīti 2,2 miljoni eiro.

“Ja iepriekš šo fiziski smago produktu transporta iepakojumu kārtošanu uz paletēm pildīja trīs cilvēki vienā maiņā ar rokām, tagad to lieliski aizstāj robots, kuru apkalpo divi cilvēki visās maiņās – operators un automātikas speciālists. Stundas laikā “Kārums” robots ir spējīgs salikt uz paletēm 900 kastes ar sieriņiem un bez problēmām spēj pacelt līdz pat 180 kg,” komentē Artūrs Čirjevskis, “Food Union” vadītājs Latvijā un Eiropā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bezlaktozes piena produktiem kļūstot aizvien pieprasītākiem, piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” investējis 90 000 eiro savas bezlaktozes jogurtu kategorijas paplašināšanā.

Rezultātā raudzēta piena produktu zīmola “Lakto” klāsts ir papildināts ar 7 jaunumiem, kuru formulas pamatsastāvdaļas ir L.acidophilus LA un Bifidobacterium BB pienskābās baktērijas un piens bez laktozes. Tostarp radīta arī pavisam jauna “Lakto ProBio” līnija ar diviem produktiem bez laktozes un bez pievienota cukura.

Uzņēmumā norāda, ka kopš 2018. gada “Food Union” ir mērķtiecīgi samazinājis pievienotā cukura daudzumu “Lakto” produktu sastāvā, bet 2023. gadā izstrādāja pirmo bezlaktozes jogurtu veidu “Lakto Imuno”.

Līdz ar bezlaktozes “Lakto” kategorijas izvēršanu, “Food Union” ir atsācis sadarbību ar “Latvijas diētas un uztura speciālistu asociāciju” (LDUSA), kuras uzdevums ir sniegt iedzīvotājiem pēc iespējas plašāku informāciju par uztura nozīmi slimību profilaksē un ārstēšanā, kā arī pilnveidot esošo uztura speciālistu zināšanas.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Food Union" zīmola "Kārums" vaniļas, aveņu un persiku bezlaktozes biezpiena sieriņu ar mazāk cukuru izstrādē un palaišanā tirgū investējis aptuveni 100 000 eiro, informē uzņēmumā.

Jaunie produkti izveidoti, sekojot līdzi globālai tendencei samazināt cukura daudzumu pārtikas produktos, kā arī, lai piedāvātu plašākam cilvēku lokam piemērotu uztura alternatīvu.

Sākotnēji jaunie zīmola "Kārums" sieriņi būs pieejami Latvijā, tuvākajā laikā arī Lietuvā un Igaunijā, bet nākotnē "Food Union" tos plāno piedāvāt arī eksporta tirgos.

"Food Union" koncerna apgrozījums 2023.gadā palielinājies par 12% un bija 150,2 miljoni eiro, bet koncerna zaudējumi samazinājās 4,2 reizes līdz vienam miljonam eiro.

"Food Union" uzņēmumu grupā ir Latvijas "Valmieras piens" un "Rīgas piena kombināts", kas 2020.gada februārī pievienoja "Rīgas piensaimnieku", tāpat grupā ir saldējuma ražotājs Igaunijā "Premia", saldējuma ražotājs Dānijā "Premier Is" un saldējuma izplatītājs "Hjem Is", saldējuma ražotājs Norvēģijā "Isbjrn Is", kā arī saldējuma ražotājs Rumānijā "Alpin57Lux"."Food Union" ir arī divas piena produktu un bērnu pārtikas ražotnes Ķīnā.

Ražošana

Food Union investējis 80 tūkstošus eiro saldējuma Karlsons jaunumu izstrādē

Db.lv,16.08.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas koncerna "Food Union" saldējuma zīmols “Karlsons” šovasar iepazīstina ar diviem jaunumiem, informē uzņēmums.

Pirmkārt, zīmola klāsts ir papildināts ar trešo saldējumu. Otrkārt, ir uzlabota “Karlsons” vizuālā identitāte, padarot šī saldējuma zīmola iepakojuma dizainu modernām tendencēm atbilstošāku.

Kopējās investīcijas, kuras Latvijā vadošais piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” šajā vasaras sezonā ieguldījis “Karlsons” jaunumu izstrādē, ir ap 80 tūkstošiem eiro.

Ģirts Liniņš, “Food Union” saldējuma zīmolu vadītājs stāsta: “Karlsons” ar upeņu ievārījumu 2023. gadā bija visvairāk pārdotā saldējuma vienība Latvijā. Savukārt, saskaitot upeņu un aveņu veidus, sanāk, ka pērn katrs Latvijas iedzīvotājs apēda vidēji 4,2 “Karlsonus”. Par tādiem sasniegumiem un, atzīmējot “Karlsons” 30 gadu jubileju, “Food Union” saldējuma meistaru komanda nolēma šovasar iepriecināt jubilāru un tā cienītājus ar jaunu “uzvalciņu” un trešo garšu”.

Pārtika

Valmieras bezpiedevu jogurtu izstrādē un zīmola maiņā investē 100 000 eiro

Db.lv,03.04.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas piena pārstrādes uzņēmums “Food Union”, kas attīsta arī piena produktu zīmolu “Valmiera”, izstrādājis trīs jaunus bezpiedevu jogurtus, kā arī radījis jaunu zīmola vizuālo identitāti.

“Valmieras” bezpiedevu jogurtu izstrādē un zīmola maiņā investēti 100 000 eiro.

“Valmiera” tradicionālo piena produktu sortimentam pievienojušies superprodukti – bagāti ar olbaltumvielām bezpiedevu jogurti, ar samazinātu tauku saturu, bez laktozes, bez pievienota cukura vai citām piedevām - grieķu jogurts ar 35g proteīna, 0% tauku, bez laktozes un piedevām; klasiskais jogurts ar 15g proteīna, 3% tauku, bez laktozes un piedevām; krēmīgais jogurts ar 12g proteīna un 7% tauku, bez laktozes un piedevām.

“Esam izstrādājuši zīmolam jaunu vizuālo identitāti un sortimenta stratēģiju ar vairāk moderniem, augstas pievienotās vērtības produktiem. Pirmie no tiem – jauna bezpiedevu jogurtu līnija. Tos esam radījuši visiem, kuri vēlas palielināt ikdienā uzņemamo olbaltumvielu daudzumu,” stāsta Agnese Kleinmane, “Valmiera” zīmola vadītāja.

Pārtika

Food Union investējis 40 000 eiro saldējumu Ekselence klāsta paplašināšanā

Db.lv,06.12.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas koncerns "Food Union" saldējumu "Ekselence" klāsta paplašināšanā investējis 40 000 eiro, informē uzņēmumā.

Izveidots jauns krējuma saldējums ar olu liķiera garšu, olu liķiera garšas mērci un rozīnēm rumā, kā arī krējuma saldējumam ar sāļās karameles mērci un karamelizētiem pekanriekstiem. Jauno saldējumu receptes izstrājuši “Food Union” pārtikas tehnologi uzņēmuma Saldējuma kompetences centrā Rīgā, Bauskas ielā.

"Food Union" koncerna apgrozījums 2023.gadā palielinājies par 12% un bija 150,2 miljoni eiro, savukārt koncerna zaudējumi samazinājās 4,2 reizes līdz vienam miljonam eiro.

Uzņēmumu grupā ir Latvijas "Valmieras piens" un "Rīgas piena kombināts", kas 2020.gada februārī pievienoja "Rīgas piensaimnieku", tāpat grupā ir saldējuma ražotājs Igaunijā "Premia", saldējuma ražotājs Dānijā "Premier Is" un saldējuma izplatītājs "Hjem Is", saldējuma ražotājs Norvēģijā "Isbjrn Is", saldējuma ražotājs Rumānijā "Alpin57Lux"."Food Union" ir arī divas piena produktu un bērnu pārtikas ražotnes Ķīnā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” uzsācis jauna produkta – “Kārums” melleņu biezpiena sieriņa – ražošanu, informē uzņēmums.

Līdz ar melleņu sieriņa ražošanas uzsākšanu, kura jauno recepti ir izstrādājuši “Food Union” Svaigo piena produktu izcilības centra tehnologi, zīmola “Kārums” produktu klāstā pašlaik ir 36 produkti.

Zīmola "Kārums" biezpiena sieriņa eksports pērn lielāko izaugsmi piedzīvojis Norvēģijā un Uzbekistānā, kurās eksports sākts tikai 2022.gadā. 2023.gadā pastiprināta un attīstīta sadarbība Nīderlandē, savukārt ASV, Izraēlā un Norvēģijā pērn paplašināts "Kārums" sieriņu klāsts. Tāpat pagājušajā gadā "Kāruma" sieriņu eksports sākts uz Rumāniju un Bulgāriju.

"Food Union" koncerna apgrozījums 2023.gadā palielinājies par 12% un bija 150,2 miljoni eiro, savukārt koncerna zaudējumi samazinājās 4,2 reizes līdz vienam miljonam eiro.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena pārstrādes uzņēmums Food Union radījis trīs jaunus Kārums bifido jogurtus. Kopējās investīcijas, kas ieguldītas jauno produktu izstrādē un palaišanā Latvijas tirgū, ir ap 70 tūkstošiem eiro.

Jauno “Kārums” jogurtu receptes ir izstrādātas “Food Union” Svaigo piena produktu izcilības centrā. Galvenā jogurtu sastāvdaļas ir bezlaktozes piens apvienojumā ar dabīgām piedevām un pienskābajām, probiotiskajām BB-12 bifidobaktērijām.

Ilva Veidemane, “Food Union” piena produktu zīmolu vadītāja: “Trīs jaunie bezlaktozes bifido jogurti ir ne tikai nozīmīgs solis “Kārums” produktu klāsta attīstībā, bet arī zīmola simbola - Vārnas - trīsdesmitās jubilejas svinību turpinājums. Varētu šķist, ka līdz ar jauno jogurtu klāsta laišanu klajā pietiek jau svinēt, bet, nē – šogad sagaidāms vēl viens pārsteigums.”

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” radījis jaunu zīmola “Kārums” Ziemassvētku biezpiena sieriņu, kura izstrādē ieguldīti ap 25 tūkstošiem eiro, informē uzņēmums.

Līdz ar Ziemassvētku sieriņa ražošanas uzsākšanu, zīmola “Kārums” klāstā pašlaik ir 37 produkti.

Zīmola "Kārums" biezpiena sieriņa eksports pērn lielāko izaugsmi piedzīvojis Norvēģijā un Uzbekistānā, kurās eksports sākts tikai 2022.gadā. 2023.gadā pastiprināta un attīstīta sadarbība Nīderlandē, savukārt ASV, Izraēlā un Norvēģijā pērn paplašināts "Kārums" sieriņu klāsts. Tāpat pagājušajā gadā "Kāruma" sieriņu eksports sākts uz Rumāniju un Bulgāriju.

"Food Union" koncerna apgrozījums 2023.gadā palielinājies par 12% un bija 150,2 miljoni eiro, savukārt koncerna zaudējumi samazinājās 4,2 reizes līdz vienam miljonam eiro.

Uzņēmumu grupā ir Latvijas "Valmieras piens" un "Rīgas piena kombināts", kas 2020.gada februārī pievienoja "Rīgas piensaimnieku", tāpat grupā ir saldējuma ražotājs Igaunijā "Premia", saldējuma ražotājs Dānijā "Premier Is" un saldējuma izplatītājs "Hjem Is", saldējuma ražotājs Norvēģijā "Isbjrn Is", saldējuma ražotājs Rumānijā "Alpin57Lux"."Food Union" ir arī divas piena produktu un bērnu pārtikas ražotnes Ķīnā.

Pārtika

Smiltenes piens biezpiena līnijas modernizācijā investējis 1,5 miljonus eiro

Db.lv,19.03.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Smiltenes piens" biezpiena ražošanas cikla automatizācijā investējis 1,5 miljonus eiro, informēja uzņēmuma pārstāvji.

Projekts realizēts, izmantojot "Smiltenes piena" līdzekļus un Eiropas Savienības (ES) fonda līdzfinansējumu. Jaunās tehnoloģijas paaugstinās uzņēmuma ražošanas efektivitāti, pilnveidos produkta kvalitāti, kā arī palīdzēs izveidot modernu iepakojumu, kas atbilst ilgtspējas prasībām.

Projekta realizācija sākta 2023.gadā ar biezpiena ražošanas līnijas izveidošanu, bet šogad pievienoti arī biezpiena gatavošanas katli un fasēšanas līnija, nodrošinot pilnu biezpiena ražošanas cikla automatizāciju, sākot no piena pieņemšanas līdz gala produkta fasēšanai.

Uzņēmumā atzīmē, ka biezpiena ražošanu un fasēšanu "Smiltenes piens" veic slēgtā ciklā, kas dod iespēju minimizēt produkta saskarsmi ar gaisu, nodrošinot produktam garāku derīguma termiņu.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai nodrošinātu uzņēmuma izaugsmi un efektīvu darbību, vietējā veikalu tīkla top! pārstāvošajā uzņēmumā SIA "Iepirkumu grupa" noslēdzies vadības komandas un valdes sastāva maiņas process, un ar šī gada 25.oktobri valdes priekšsēdētāja amatā apstiprināts Gatis Jurisons.

Gatis Jurisons ir uzņēmējdarbības vadītājs un līderis ar plašu pieredzi pārdošanā, stratēģiskajā plānošanā, piegādes ķēžu vadībā un uzņēmuma attīstības plānošanā. Līdz šim viņš ieņēmis vadošus amatus tādos uzņēmumos kā "XTM", "Latvijas Piens", "TENAX PANEL", "Baltic Dairy Board", un citos Latvijā zināmos uzņēmumos.

"Pievienoties SIA "Iepirkumu grupa" kā valdes priekšsēdētājam ir liels pagodinājums un vienlaikus atbildīgs solis, iespēja veicināt uzņēmuma attīstību jaunā līmenī. Es redzu "Iepirkumu grupu" kā stratēģiski svarīgu spēlētāju nozarē, kas savā pastāvēšanas laikā nodrošinājis, ka vietējais veikalu tīkls top! ir Nr.1 vietējais mazumtirgotājs Latvijā, kā arī godprātīgs un profesionāls partneris sadarbības uzņēmumiem. Mans uzdevums būs ne tikai stiprināt un efektivizēt esošos procesus, bet arī veidot jaunas sadarbības un mūsdienīgu pieeju uzņēmējdarbības vadībā, lai varam pielāgoties tirgus izmaiņām, klientu pieprasījumam un veicināt konkurētspēju," stāsta Gatis Jurisons, jaunais SIA "Iepirkumu grupa" valdes priekšsēdētājs.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Smiltenes piens" 2025.gadā strādās pie izaugsmes vietējā un Baltijas tirgos, kā arī turpinās realizēt eksporta mērķus, lai eksporta ienākumi sasniegtu 30% īpatsvaru no kopējiem uzņēmuma ieņēmumiem, pastāstīja uzņēmuma pārstāvji.

"Smiltenes piena" pārstāvji atzīmēja, ka nākotnes izaicinājumi uzņēmumam saistīti ar vēl straujāku ražošanas efektivitātes attīstību, lai spētu konkurēt ar Baltijas un Eiropas piena pārstrādes uzņēmumiem. Nozīmīgs faktors piena pārstrādes nozarē tuvākajā nākotnē būs konkurētspēja.

Tāpat "Smiltenes piens" šogad novērojis tendenci, ka straujāk attīstās produkti ar paaugstinātu proteīna sastāvu, kurus uzņēmums plāno pilnveidot un attīstīt arī 2025.gadā.

"Smiltenes piena" kopējās investīcijas 2024. un 2025.gadā sasniegs nepilnus četrus miljonus eiro. Šogad uzņēmums daļēji pabeidza siera, biezpiena un krējuma ražošanas, kā arī siera sūkalu pārstrādes cehu modernizāciju, kuros izvietoti jauna siera un biezpiena ražošanas katli un krējuma tvertnes.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada oktobrī AS “Reģionālā investīciju banka” (RIB) ar AS “Smiltenes piens” noslēgusi finansēšanas darījumu, kura ietvaros vienam no lielākajiem piena pārstrādes uzņēmumiem Latvijā tiks izsniegts investīciju aizdevums trīs miljonu eiro apmērā jaunu ražošanas iekārtu iegādei un 4,5 miljoni eiro esošo finanšu saistību refinansēšanai.

AS “Smiltenes piens” ir viens no Latvijas lielākajiem piena pārstrādes un siera ražošanas uzņēmumiem ar vairāk nekā 110 gadu ilgu vēsturi. Ik dienas uzņēmums pārstrādā līdz 120 tonnām piena, kas tiek iepirkts tikai no vietējiem zemniekiem. AS “Smiltenes piens” veiksmīgi attīstās, palielinot gan apgrozījumu un peļņu, kā arī ik gadu kāpinot savas saražotās produkcijas eksporta apjomu. Lai turpinātu veicināt uzņēmuma attīstību, tai skaitā nodrošinātu vēl efektīvāku ražošanas procesu, palielinātu produkcijas noieta apjomus gan Latvijā, gan Eiropā, uzņēmums tuvākajā laikā ieplānojis investīcijas vairāku jaunu iekārtu iegādei.

“Tehnoloģijām un inovācijām mūsdienās ir ļoti liela nozīme, tās palīdz attīstīt un efektivizēt ražošanas procesu. Lai nodrošinātu nepārtrauktu uzņēmuma attīstību un izaugsmi, pateicoties RIB izsniegtajam finansējumam, plānojam iegādāties jaunas ražošanas iekārtas, kas ļaus mums palielināt ražošanas jaudas siera, biezpiena, krējuma un siera uzkodu ražošanas segmentos. Mūsu mērķis ir nostiprināt savas pozīcijas vietējā tirgū, kā arī sasniegt līdz pat 30 % eksporta tirgus īpatsvaru no kopējā ražošanas apjoma un apgrozījuma. Šogad un nākamgad plānojam arī palielināt apgrozījumu biezpiena, siera uzkodu un citās produktu kategorijās, piedāvājot jaunus produktus zīmola produktiem, kā arī aktīvi piedalīties konkursos par privātās preču zīmes ražošanu Baltijas un Eiropas mazumtirgotājiem,” stāsta Armands Kovaldins, AS “Smiltenes piens” padomes priekšsēdētājs.

Video

VIDEO: Cilvēku un dzīvnieku attiecībās ir vajadzīgs saprāts

Māris Ķirsons,12.12.2024

"Daudz staltbriežu un to radīto postījumu ir Kurzemē un Zemgalē, kamēr daudz aļņu un to radīto postījumu ir Latvijas austrumdaļā,"Andis Purs, Valsts meža dienesta ģenerāldirektors

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Meža dzīvnieku Latvijā kļūst arvien vairāk, jautājumā par cilvēku un dzīvnieku simbiozi atsevišķās vietās jau brīžam esot karastāvoklis, taču perspektīvā šādu situāciju skaits pat varot kļūt vēl lielāks, jo īpaši, ja ir plēsēju sugas, kam ieviests siltumnīcas režīms, līdztekus tam visu vēl problemātiskāku padara sabiedrības daļas dabas likumu nezināšana vai ignorēšana.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā Dzīvnieki un cilvēki, optimālas simbiozes meklējumos. Vairāk nekā 30 gadu laikā Latvijā ir būtiski sarucis iedzīvotāju skaits no 2,67 milj. līdz 1,87 milj., vienlaikus pieaudzis meža dzīvnieku skaits, kas savukārt rada papildu izaicinājumus (zaudējumus) mežsaimniekiem un lauksaimniekiem, vienlaikus sabiedrības daļai izpratne par to, kas un kā notiek dabā, ir balstīta uz multfilmām, kam nav nekāda reāla sakara ar dabas likumiem mežā, kas savukārt apgrūtina lēmumu, kuri balstīti uz zinātni un reālo situāciju, pieņemšanu. Tāpat nav noteikts, cik daudz konkrētas sugas īpatņu Latvijā būtu nepieciešams, tāpēc to skaitu lielos mērogos regulē pati daba, bet cilvēka regulācija virknei sugu ir liegta. Tas gan rada problēmas ne tikai pašlaik, bet vēl vairāk rūpju var sagādāt perspektīvā, ja tiek turpināta līdzšinējā pieeja.Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka 1991. gadā Latvijā bija uzskaitīti 16,8 tūkst. bebru, bet 2024. gadā to skaits jau bija 57 tūkst., staltbriežu skaits no 25,3 tūkst. 1991. gadā sasniedzis 68 tūkst. 2024. gadā. Līdzīga skaita pieauguma dinamika ir arī plēsējiem, proti, 1991. gadā Latvijā bija uzskatīti apmēram 400 vilki, bet 2024. gadā šīs sugas īpatņu skaits sasniedza 1400, arī lūšiem ir līdzīgs īpatņu skaita pieaugums. Sava veida izņēmums ir mežacūku skaits (1991.g. – 32,3 tūkst., 2010.g. – 67,2 tūkst., bet 2024.g. - 21 tūkst.), ko stipri ietekmēja Āfrikas cūku mēris.

Pārtika

Pārtikas ražotāji: pieprasījums pēc veselīgiem produktiem palielinās

Db.lv,14.10.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieprasījums pēc veselīgiem produktiem ir jūtams, novērojuši pārtikas ražotāji, kas ir pievienojušies arī Sadarbības memorandam par pārtikas produktu sastāva uzlabošanu jeb reformulāciju, informē Veselības ministrija.

Pārtikas memorands tapis sadarbībā ar Latvijas Pārtikas uzņēmumu federāciju un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru 2022.gadā, uzņēmējiem aktīvi iesaistoties sabiedrības veselības uzlabošanas veicināšanā. Pārtikas memoranda mērķis ir aicināt uzņēmējus, pārskatot receptes, samazināt produktos pievienotā cukura, sāls vai piesātināto tauku daudzumu. Uzņēmējiem ir jānorāda sākotnējā produkta uzturvērtība un paredzētais samazinājums noteiktā laika posmā.

Šobrīd ir jūtami izteikts pieprasījums pēc veselīgiem produktiem, novērojis uzņēmējs Maizes ceptuves SIA "Lāči" dibinātājs Normunds Skauģis. "Mēs pastāvīgi strādājam pie produktu sastāva pilnveidošanas, lai tie atbilstu mūsdienu veselīga uztura prasībām. Sabiedrības ēšanas paradumi ir pakļauti gan sociālajai videi, gan uzņēmēju iniciatīvām, un šobrīd pieprasījums pēc veselīgiem produktiem ir īpaši izteikts. Mūsu komanda aktīvi sadarbojas ar uztura speciālistiem, kuri sniedz ieteikumus veselīgu un uzturvielām bagātu produktu ražošanā. Mūsu mērķis ir turpināt attīstīt jaunus, veselībai draudzīgus produktus un uzlabot esošo produktu sastāvu," komentē uzņēmējs.

Pārtika

Zaļais kurss jau tagad ir trieciens pārtikas ražotājiem

LETA,24.04.2025

Gaļas pārstrādes uzņēmuma AS "Maag Latvija", kuram tostarp pieder zīmols "Rīgas miesnieks", valdes loceklis Heino Lapiņš.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas ražotājiem šobrīd ir ļoti izaicinošs laiks saistībā ar izejvielu un energoresursu cenu kāpumu, kā arī lielais nezināmais ir Zaļais kurss, kas jau tagad rada būtiskas papildu izmaksas ražotājiem, intervijā atzina gaļas pārstrādes uzņēmuma AS "Maag Latvija", kuram tostarp pieder zīmols "Rīgas miesnieks", valdes loceklis Heino Lapiņš.

Pēc viņa teiktā, pēdējo mēnešu laikā liellopa un cāļa gaļas cenas ir pieaugušas par 1,5 līdz diviem eiro kilogramā, salīdzinot ar pērnā gada aprīli, tostarp liellopa gaļai pieaugums pārsniedz 30%, bet cāļa gaļai - 20%. "Tas ir ļoti straujš un būtisks sadārdzinājums," uzsvēra Lapiņš.

Viņš arī norādīja uz neskaidrību saistībā ar elektroenerģijas turpmāko cenu. "Parasti februārī, martā un aprīlī cenas iet uz leju, bet vasarā biržas cenas ir augšā. Taču šogad februāris mūs pārsteidza ar nepatīkami augstām cenām, un arī aprīļa sākums bija sarežģīts. Tas rada nestabilitāti," teica "Maag Latvija" valdes loceklis.

Lapiņš atzīmēja, ka zaļais kurss jau tagad ir trieciens pārtikas ražotājiem un rada būtiskas papildu izmaksas ražotājiem. "Zaļais kurss, ko Latvija ir uzņēmusies pirms pāris gadiem, tagad sāk spiest arī ražotājus," viņš sacīja.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darba vides risinājumu sniedzējs Latvijā AS “Hestio” šogad investējis 300 000 eiro nomas iekārtu parka atjaunošanā un aptuveni 180 jaunu kafijas un ūdens iekārtu iegādē.

Uzņēmumam tas ļāvis gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar 2023. gada pirmo sešu mēnešu rezultātiem, audzēt nomas pakalpojumu pārdošanas apjomu par 40%.

Nomas pakalpojumu portfelī iekļaujas kafijas iekārtu, ūdens aparātu un drukas iekārtu nomas serviss. Biroja preču tirdzniecība šī gada pirmajā pusgadā saglabājusies pērna gada līmenī. Kopumā uzņēmuma prognozes par pārdošanas apjoma pieaugumu visos uzņēmuma darbības segmentos liecina, ka līdz gada beigām tas varētu sasniegt par 6% lielāku kāpumu, nekā tas bija 2023. gadā.

Hestio izpilddirektors Toms Bergs uzsver, ka nomas pakalpojumu darbības segmenta stiprināšana ir stratēģisks solis, analizējot darba vides pieprasījuma tendences.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saulkrastos par 2,9 miljoniem eiro piedāvā iegādāties atpūtas kompleksu "Minhauzena unda", liecina informācija nekustamā īpašuma kompānijas "Latvia Sotheby’s International Realty" mājaslapā.

Sludinājumā teikts, ka tiek pārdota viesnīca ar kopējo platību 1617 kvadrātmetri, zeme - 6,28 hektāru platībā, kā arī ēka pasākumiem 1898 kvadrātmetru platībā un sargu māja.

Par 3,5 miljoniem eiro piedāvā iegādāties Hotel SPA Ezeri viesnīcu Siguldā

Siguldā par 3,5 miljoniem eiro piedāvā iegādāties SIA "J.D.&Co" piederošo "Hotel SPA...

Īpašums tiek pārdots ar visu nepieciešamo uzņēmējdarbībai, sākot ar svinību un galda piederumiem, mēbelēm un telpu aprīkojumu, kā arī tehniku āra darbiem un izklaidei.

Viesnīcā ir iespējams izmitināt līdz 150 viesiem. Tajā ir sauna un baseins, kā arī viesnīcā ir pilnībā aprīkota virtuve ēdinātāju vajadzībām. Viesnīcā ir pieejamas arī vairākas zāles ar ietilpību līdz 500 cilvēkiem un konferenču zāle ar nepieciešamo tehnisko nodrošinājumu līdz 400 cilvēkiem. Pie viesnīcas atrodas sporta laukums, telšu vietas un piknika vieta pagalmā.

"Minhauzena unda" pārstāvji plašākas detaļas par lēmumu pārdot atpūtas kompleksu un turpmākajiem attīstības plāniem nesniedza.

Atpūtas komplekss "Minhauzena unda" pēdējos gadus ir pazīstams kā starptautiskā džeza mūzikas festivāla "Saulkrasti Jazz Festival" norises vieta.

Informācija "Firmas.lv" liecina, ka SIA "Minhauzena unda" 2023.gadā strādāja ar 5950 eiro apgrozījumu un 31 275 eiro zaudējumiem.

Uzņēmums reģistrēts 2001.gadā, un tā pamatkapitāls ir 145 096 eiro. Kompānijas kapitālā pa 49,9% pieder Jānim Strautiņam, kā arī Atim Sausnītim, savukārt pa 0,1% kapitāldaļu pieder Gunai Preimanei un Kārlim Sausnītim.

Atim Sausnītim un Strautiņam pastarpināti pieder arī SIA "Minhauzena pasaule", kas pārvalda Duntes muižu un Minhauzena muzeju, kā arī viņiem pastarpināti vienādās daļās pieder SIA "Baltijas lāses piens" un SIA "Mini pasāža".

Vienlaikus katram no viņiem pieder 25% veikala tīkla "top!" franšīzes partnera AS "LPB" kapitāldaļu, pa 25% SIA "Liepājas Pētertirgus" kapitāldaļu, kā arī pa 25% SIA "4 Estate" kapitāldaļu.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa cenas šogad augustā salīdzinājumā ar jūliju Latvijā samazinājās par 0,5%, bet gada laikā - šogad augustā salīdzinājumā ar 2023.gada augustu - palielinājās par 0,7%, tādējādi gada inflācijai saglabājoties tādā pašā līmenī kā mēnesi iepriekš, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, augustā pieaudzis par 1,1%.

Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām 2024.gada augustā salīdzinājumā ar jūliju bija ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,3 procentpunkti), pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (-0,2 procentpunkti), dažādu preču un pakalpojumu grupai (-0,1 procentpunkts), apģērbiem un apaviem (-0,1 procentpunkts), kā arī ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,1 procentpunkts) un restorānu un viesnīcu pakalpojumiem (+0,1 procentpunkts).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas samazinājās par 0,8%.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Interese arhitekta profesijā ir ļoti būtiska. Bez tās un vēlmes padziļināti izzināt, izskaidrot, iepazīties darba process nav reāls. Kā vēl viens ļoti svarīgs aspekts ir cilvēciskais faktors, jo bez tā abas puses nevar komunicēt procesā, uzskata arhitektu biroja Open Architecture Design (OAD) dibinātāja, vadošā arhitekte un dizainere Zane Tetere-Šulce. Gadiem ejot, viņa arvien vairāk apzinājusies, ko var un kas ir viņas virsvērtība.

Fragments no intervijas

Jūsu vadītais arhitektu birojs Open Architecture Design (OAD) nesen nosvinēja pilngadību. Kādi ir bijuši šie 18 gadi? Kā tos varētu raksturot no pirmsākumiem līdz šodienai – spilgtākie brīži, lielākie objekti?

Jāsāk laikam ar to, ka viss ir noticis secīgi un tieši tā, kā tam ir jābūt no 1 līdz 18. No sākuma ir absolūti intuitīvas darbības līdz šodienai, kad mēs mēģinām tās veikt pamatoti, apzināti un kaut kādā mērā arī stratēģiski. Man laikam paveicās ar īsto laiku un vietu, jo es sāku 2000. gadu vidū, kad Latvijā bija lielais bums – visiem bija visas iespējas, deva lielus kredītus, un viss notika. Jau ātri sāku strādāt pirmajā, vienīgajā birojā, kurā jebkad esmu strādājusi. Esmu ieguvusi izglītību, bet kaut kādā mērā esmu tāda, kas daudz ko iemācījusies pašmācības ceļā. Studiju gados taisīju mazas haltūriņas – dažādus interjera projektiņus. Pabeidzot universitāti, biju sazīmējusi divas mājas, un divus gadus vēlāk nodibinājām šo biroju. Sociāli biju diezgan aktīva, burbulī, kurā es atrados, bija daudz aktīvu jauniešu, kuri veidoja vairākas jaunas vietas. Pieļauju, ka publiski tiku pamanīta ar restorānu Hospitālis – bija tāda pilnīgi traka vieta, kuru atvēra trīs dakteri. Mēs tādi frīki satikāmies ar lielām ambīcijām un mazu izpratni – viņi par restorānu biznesu, es – par dzīvi. Izveidojām šādu traku vietu, un to izreklamēja pa visu pasauli. Tas bija viens no izrāviena punktiem.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nav redzams, ka norma, kas prasa uz cenu zīmēm norādīt preču ražotājvalsts karodziņu vai nosaukumu, būtu veicinājusi Latvijas ražojumu noietu veikalos, taču veikali saskaras ar pastiprinātām Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) pārbaudēm, intervijā sacīja SIA "Elvi Latvija" valdes locekle Laila Vārtukapteine.

Viņa minēja, ka daļā "Elvi" franšīzes tīkla veikalu ar norādēm viss ir kārtībā, bet daļā veikalu cenu zīmēs valsts nosaukuma izmērā pietrūkst apmēram viens milimetrs.

Vārtukapteine atzina, ka pēc tam, kad tika atklāta šī kļūda ar izmēriem, tika aplēsts, ka pārprogrammēšana izmaksās vairākus desmitus tūkstošus eiro, jo tas ir ārpakalpojums.

"Domājām, lai nu paliek, jo kas ir viens milimetrs... Šobrīd PVD staigā pa veikaliem ar lineālu, mēra un draud mums ar sodiem. Protams, šobrīd mēs strādājam, investīcijas ieguldīsim un palielināsim izcelsmes valsts nosaukumu cenu zīmē par 1,2 milimetriem, bet man ir jautājums - kas tās par muļķībām? Vai tiešām nav ko darīt?" sašutusi bija "Elvi" tīkla pārstāve.